Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk - SEG) emisiju samazināšanu, atbalstot elektromobiļu iegādi un elektromobiļu uzlādes infrastruktūras ieviešanu Latvijā.

Vispārējā kārtība

Atbilstoši 2023. gadā iesniegtajam Siltumnīcefekta gāzu (1990. – 2021. gads) inventarizācijas kopsavilkumam, transporta sektors ir otrs lielākais SEG emisiju avots un rada gandrīz trešo daļu (30,1 %) no kopējām Latvijas SEG emisijām. Autotransports ir lielākais SEG emisiju avots transporta sektorā. 2021. gadā autotransports veidoja 97 %, savukārt dzelzceļa transports tikai 2,6% no kopējām SEG emisijām transporta sektorā. Transporta sektors ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, lai Latvija sasniegtu klimatneitralitātes mērķus, tāpēc būs svarīgi veikt vairākus pasākumus situācijas uzlabošanai.
Aplūkojot tieši autotransporta SEG emisiju dinamiku, 2020. gadā salīdzinot ar 2019. gadu, SEG emisijas samazinājās par 6,9%, bet 2021. gadā salīdzinot ar 2020. gadu, SEG emisiju daudzums ir palielinājies par 3,9 %. No tā 2021. gadā pasažieru automašīnas radīja aptuveni 58 %, bet kravas automašīnas un autobusi 32,4 % no kopējām autotransporta sektora SEG emisijām.
Vēsturiski SEG emisijas transporta sektorā ir saistītas ar ekonomiskajiem procesiem Latvijā: straujā ekonomikas attīstība un iedzīvotāju ienākumu pieaugums ir veicinājis strauju automobiļu skaita pieaugumu, savukārt valsts ekonomikas lejupslīdē – samazinājās pasažieru satiksme autotransportā (mērīta pasažierkilometros) un arī kravu pārvadājumi (mērīti tonnkilometros), kas attiecīgi noteica SEG emisiju samazināšanos. Sākot ar 2013. gadu, bija vērojams stabils transporta sektora SEG emisiju pieaugums. SEG emisiju samazinājums 2020. gadā galvenokārt saistīts ar strauju kritumu kravu pārvadājumiem ar dzelzceļa transportu, kā arī mazākā mērā COVID – 19 pandēmijas radīto ierobežojumu ietekmē. Lai gan 2021. gadā dzelzceļa transporta radītās emisijas salīdzinot ar 2022. gadu nav pieaugušas, autotransporta emisijas atgriezušās 2019. gada līmenī, līdz ar to nepieciešami vispusīgi risinājumi transporta sektorā, lai veicinātu oglekļa mazietilpīgu attīstību Latvijā, atsaistot valsts ekonomisko izaugsmi no SEG emisiju palielināšanās.
Analizējot VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (turpmāk – CSDD) pieejamo informāciju par transportlīdzekļu struktūru pēc degvielas veida redzams, ka kopumā elektrotransportlīdzekļi veido tikai 0,5 % no Latvijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, kamēr nepilnus 70 % veido dīzeļdegvielas transportlīdzekļi un 25 % transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar benzīndzinējiem. Uz 2023. gada 1. oktobri Latvijā ir reģistrēti 5938 elektromobiļi (5758 M1 kategorija un 180 N1 kategorija).
Lai gan elektrotransportlīdzekļi veido nelielu daļu no Latvijas kopējā autoparka, pēdējos gados to skaits strauji palielinās un kopš 2022. gada sākuma Latvijā reģistrēto kravas un vieglo elektrotransportlīdzekļu skaits pieaudzis apmēram divas reizes. Šis pieaugums saistīts gan ar degvielas cenu/fosilo energoresursu cenu pieaugumu un dažādu priekšrocību nodrošināšanu elektroautomobiļu lietotājiem, gan ar atbalsta pieejamību elektromobiļu iegādei un atbilstošas infrastruktūras izveidei.
Analizējot dažādu valstu publiski pieejamās iniciatīvas un datus, kā arī Eiropas Auto ražotāju asociācijas 2022. gada ziņojumu “Elektriskie transportlīdzekļi: nodokļu ieguvumi un iegādes stimuli Eiropas Savienībā” ir jāsecina, ka 21 ES dalībvalstī pastāv (vai pēdējos gados pastāvēja) dažādas atbalsta sistēmas elektromobiļu iegādei, tajā skaitā pašvaldībām, valsts iestādēm un komersantiem. Atbalsta apjomi atkarīgi no dažādiem kritērijiem, piemēram, transportlīdzekļa kategorijas, finansējuma saņēmēja loka, kā arī transportlīdzekļa cenas. ES jauniem M1 un N1 kategorijas elektromobiļiem atbalsta lielums svārstās no 2000 euro Somijā līdz 15 000 euro Polijā. Atbalsts M2 un N2 kategorijas elektromobiļiem svārstās no 10 000 euro Lietuvā līdz vairāk nekā 30 000 euro Francijā.
Pašlaik Latvijā privātpersonām pieejams atbalsts 4500 euro M1 un N1 kategorijas elektromobiļa iegādei Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei" ietvaros. Atbalsts, kas kā garantija ar kapitāla atlaidi pašlaik tiek sniegts arī apstrādes rūpniecībā strādājošiem un eksportējošiem uzņēmumiem ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna ietvaros M1 kategorijas elektromobiļa iegādei 5000 euro apmērā.
Vairākās valstīs sniegtajam atbalstam noteikts elektromobiļa maksimālās cenas ierobežojums, lai no atbalsta tvēruma izslēgtu premium (luksus) segmenta elektromobiļus. Vairākas valstis (Francijā, Vācijā, Ungārijā) tiek sniegts diferencēts atbalsts atkarībā no elektromobiļa cenas, lielāku atbalstu sniedzot elektromobiļiem, kuru cena ir zemāka. Lai sniegtais atbalsts būtu pieejams pēc iespējas vienkāršākā veidā un neradītu papildus ierobežojumus noteikumu projektā šāda veida nosacījumi nav ietverti.
Papildus transportlīdzekļa iegādes atbalstam ES dalībvalstīs pastāv arī dažādi nodokļu atbrīvojumi vai transportlīdzekļa norakstīšanas bonuss (piemēram, Kipra, Francija, Grieķija, Itālija, Lietuva, Spānija).
Savukārt attiecībā uz uzlādes infrastruktūras pieejamību, šobrīd ir aptuveni 170 publiskas ātrās uzlādes stacijas, kā arī individuāli lādēšanās punkti. Uzlādes infrastruktūrā elektroenerģijas nodrošināšanai netiek izmantotas lokālas atjaunīgo energoresursu iekārtas.
Noteikumu projekts paredz pakāpenisku pieeju attiecībā uz atbalstāmo aktivitāšu īstenošanu, t.i. projekta ietvaros prioritāte ir elektromobiļu iegādei. Ja projekta iesniedzējs projekta ietvaros iegādājas elektromobili, tad projekta iesniedzējam ir iespēja iegādāties un uzstādīt elektromobiļa uzlādes infrastruktūru, tai skaitā aprīkot to ar atjaunīgo energoresursu iekārtām – saules paneļiem un/vai vēja ģeneratoriem. Uzlādes infrastruktūras ieviešana un atjaunīgo energoresursu iekārtu iegāde un uzstādīšana bez elektromobiļu iegādes konkursa ietvaros nav atbalstāma.
Noteikumu projekts paredz demarkācija ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna trešās komponentes "Nevienlīdzības mazināšana" 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.6.i. investīciju "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde", Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.6. pasākuma “Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās” un citiem finanšu avotiem dubultās finansēšanas risku novēršanai tiks nodrošināta projektu konkursu vai projektu līmenī, tai skaitā pārbaudot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu un pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās aktivitātes un attiecināmās izmaksas par vieniem un tiem pašiem M1, M2, N1 un N2 kategorijas elektromobiļiem un, ja nepieciešams, tiem paredzētās uzlādes infrastruktūras izveides izmaksām, netiks finansētas dubultā.
Prasības projekta iesniedzējam
Noteikumu projekts nosaka projektu iesniedzēju loku un prasības, kuru ievērošana ir būtiska, lai nodrošinātu noteikumu projektā paredzēto mērķu sasniegšanu atbilstošā kvalitātē.
Projektu iesniedzējiem jānodrošina prasību izpilde, kas noteiktas Ministru kabineta 2023.gada 13.jūlija noteikumos Nr.396 “Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma” V nodaļā attiecībā uz projektu iesniedzēju izslēgšanas nosacījumiem.
Lai nodrošinātu projekta iesniedzēja atbilstības pārbaudi Vides investīciju fonds izmantos publiski pieejamās datubāzes un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu "Sodu reģistrs", kā arī projekta iesniedzēja iesniegto apliecinājumu (šo noteikumu projekta 1.pielikums).

Atbalsta apjoms
Konkursa ietvaros atbalstu piešķir granta (dotācijas) veidā, un maksimālais atbalsta apjoms ir 5 000 000 milj. euro. Pieejamais finansējuma apjoms ir sadalīts divām iesniedzēju grupām: pašvaldībām, pašvaldības izveidotām iestādēm, pašvaldību kapitālsabiedrībām un tiešās pārvaldes iestādēm pieejamais Modernizācijas fonda finansējums ir 1 000 000 euro, savukārt komersantiem pieejamais Modernizācijas fonda finansējums ir 4 000 000 euro. Vienlaikus paredzot, ja kādā no grupām pieejamais finansējuma apjoms netiek izmantots, to var pārlikt uz otru grupu.
Neizmantoto pirmās atlases kārtas finansējumu un finansējumu, kas atbrīvojies projektu īstenošanas rezultātā, novirza otrajai atlases kārtai.

Atbalstāmās darbības un attiecināmības nosacījumi
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās aktivitātes un attiecināmās izmaksas, tai skaitā, paredzot, ka tiks atbalstīti tikai tādi projekti, kuru īstenošanas rezultātā tiks iegādāti M1, M2, N1 un N2 kategorijas elektromobiļi un, ja nepieciešams, izveidota to darbības nodrošināšanai paredzētā uzlādes infrastruktūra, tai skaitā uzstādot saules paneļus vai vēja ģeneratorus.
Projektu ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām aktivitātēm, kas ir saistītas ar jaunu rūpnieciski ražotu M1, M2, N1 vai N2 kategorijas elektromobiļu iegādi un, ja nepieciešams, to darbības nodrošināšanai paredzētās uzlādes infrastruktūras izveidi. Ievērojot iepriekš minēto, noteiktas šādas atbalstāmas aktivitātēs:
  1. jaunu M1, N1, M2 vai N2 kategorijas elektromobiļu iegāde vai līzings (vismaz uz 12 mēnešiem), kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulas (ES) Nr. 2018/858 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK, 4. panta 1. punkta “a” un “b” apakšpunktā noteiktajam transportlīdzekļu kategoriju dalījumam. Noteikumu projekts nosaka, ka nav atbalstāma lietotu M1, M2, N1 vai N2 kategorijas elektromobiļu iegāde;
  2. elektromobiļu uzlādes infrastruktūras izveide ar uzlādes punkta izejas jaudu, kas atbilst konkursa ietvaros iegādātā M1, N1, M2 vai N2 elektromobiļa darbības nodrošināšanai. Elektromobiļu uzlādes punkta prasības atbilst normatīvo aktu, kas regulē prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes iekārtām, noteiktajām prasībām. Elektromobiļa uzlādes punktu tehniskās prasības atbilst Ministru kabineta 2018. gada 6. februāra noteikumu Nr. 78 “Prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes, ūdeņraža uzpildes un krasta elektropadeves iekārtām” prasībām;
  3. inženiertehnisko sistēmu un iekārtu, kas ražo vai uzkrāj enerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem – saules vai vēja enerģijas.
Par atbalstu elektromobiļu iegādei
Noteikumu projekta ietvaros plānots atbalstīt jaunu elektromobiļu iegādi ar kuru saprot jaunu rūpnieciski ražotu M1, M2, N1 un N2 kategorijas elektromobili, kas nav bijis pastāvīgi reģistrēts un kas pastāvīgā uzskaitē tā galalietotājam Latvijā tiek reģistrēts pirmo reizi, un kura odometra rādījums (nobraukums) uz pastāvīgās uzskaites reģistrācijas brīdi nepārsniedz 6000 km. Atbalsts tiks sniegts M1, M2, N1 un N2 kategoriju transportlīdzekļiem, kas noteikts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regulai (ES) 2018/858 par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK.
Noteikumu projektā ir noteikts, ka konkursa ietvaros projekta iesniedzējam maksimālais pieejamais Modernizācijas fonda finansējums ir:
  1. vienam M1 un N1 kategorijas elektromobilim pieejamais finansējums ir līdz 5000 euro no elektromobiļa attiecināmajām izmaksām;
  2. vienam M2 un N2 kategorijas elektromobilim pieejamais finansējums ir līdz 15 000 euro  no elektromobiļa attiecināmajām izmaksām.
Noteikumu projektā paredzēts, ka, uz finansējumu pretendēt varēs tikai tāds komersants kura īpašumā un savā saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti vismaz pieci transportlīdzekļi. Šis noteikums neattiecas uz projekta iesniedzēju, ja tas ir pašvaldība, pašvaldības iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība un valsts tiešās pārvaldes iestāde. Minētais nosacījums ir noteikts Ministru kabineta 2023.gada 17.jūlija noteikumos Nr.396 “Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma” 12.punktā.
Latvijā ir iegādājami vairāk kā 40 elektromobiļu modeļi no vismaz 15 automobiļu markām. Līdz ar to elektromobiļa izvēles iespējas atbilstoši tehniskajiem parametriem un cenai ir pietiekami plašas.
Informācija par transportlīdzekļu tirdzniecības vietu reģistrā reģistrētiem komersantiem pieejama A/S “Ceļu satiksmes drošības direkcija” tīmekļa vietnē https://e.csdd.lv/autoveikali/.
Par atbalstu uzlādes infrastruktūras ieviešanai
Finansējuma saņēmējs, kas pretendē uz atbalstu elektromobiļu iegādei papildus var pieteikties arī elektromobiļu uzlādes infrastruktūras ieviešanai un uzstādīšanai un atjaunīgo energoresursu iekārtu iegādei un uzstādīšanai, kuru saražotā elektroenerģija tiek izmantota elektromobiļu uzlādes punkta darbības nodrošināšanai un uzlādes punkta teritorijas funkciju (piemēram, apgaismojuma) nodrošināšanai.
Ja atbalsts tiek piešķirts elektromobiļa uzlādes infrastruktūras izveidei, kas ļauj pārvadīt elektroenerģiju, kuras izejas jauda ir 22 kW vai mazāka, infrastruktūrai jāspēj atbalstīt viedās uzlādes funkcijas, t.i., piemēram, uzlāde tiek automātiski ieplānota stundās ar zemākajām gaidāmajām Nordpool cenām iestatot parametros uzlādes summu un laiku, kad nepieciešama uzlādēts elektromobilis.
Atjaunīgo energoresursu iekārtu izmaksas tiek atbalstītas, lai veicinātu atjaunīgās elektroenerģijas izmantošanu iegādāto elektromobiļu darbināšanā, tādā veidā samazinot kopējās elektromobiļu ekspluatācijā radušās CO2 emisijas, kā arī palielinātu kopējo saražoto atjaunīgās elektroenerģijas daudzumu.
Ņemot vērā publiski pieejamo informāciju un ES dalībvalstu pieredzi noteikumu projektā ir paredzēts, ka konkursa ietvaros finansējuma saņēmējam maksimālais pieejamais Modernizācijas fonda finansējums ir:
vienam publiski pieejamam uzlādes punktam:
   ar jaudu 11-22 kW, - līdz 1 000 euro;
   ar jaudu līdz 150 kW, - līdz 12 000 euro;
   ar jaudu virs 150 kW, - līdz 25 000 euro;
vienam publiski nepieejamam uzlādes punktam:
   ar jaudu 11-22 kW, - līdz 500 euro;
   ar jaudu līdz 150 kW, - līdz 4 000 euro;
   ar jaudu virs 150 kW, - līdz 10 000 euro;

Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un projektu iesniegumu atlases kārtība
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā organizē projektu iesniegumu atlasi, projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas institucionālo sastāvu un projektu iesniegumu vērtēšanas sistēmu.
Lai  neapgrūtinātu projektu vērtēšanas procesu un neradītu negodīgas konkurences risku, ievērojot Informācijas un atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2. punktā noteikto, paredzēts, ka  projekta lieta (projekta iesniegums, projekta iesnieguma vērtēšanas dokumenti un citi ar projektu saistītie dokumenti) ar SIA “Vides investīciju fonds” rīkojumu būs ierobežotas pieejamības informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai līdz brīdim, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi. Pēc minētā lēmuma vai atzinuma spēkā stāšanās projekta lieta ir pieejama Informācijas atklātības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā.
Projekta iesniedzējs - publisko tiesību juridiskā persona, var apstrīdēt SIA “Vides investīciju fonds” pieņemto lēmumu Klimata un enerģētikas ministrijā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Klimata un enerģētikas ministrijas pieņemtais lēmums par apstrīdēto SIA “Vides investīciju fonds” lēmumu nav pārsūdzams. Projekta iesniedzējs – privāto tiesību juridiskā persona, var apstrīdēt un pārsūdzēt SIA “Vides investīciju fonds” pieņemto lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. 
Lai nodrošinātu projektu iesniegumu vērtēšanu Vides investīciju fonds izveidos projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk - vērtēšanas komisija), kurā būs pārstāvji no Klimata un enerģētikas, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām. Vērtēšanas komisijas darbības kārtību noteiks vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu (vispārīgos jautājumus, vērtēšanas komisijas locekļu un ekspertu atbildību un pienākumus, projektu iesniegumu saņemšanas un reģistrācijas kārtību, vērtēšanas komisijas un ekspertu kompetenci, komisijas sekretāra kompetenci un vērtēšanas komisijas darbību) apstiprina ar Vides investīciju fonda rīkojumu. Vērtēšanas komisijas sanāksmju skaits būs atkarīgs no iesniegto projektu iesniegumu skaita un to kvalitātes.
Noteikumu projekts nosaka, ka projektu iesniegumu vērtēšanas komisija projektu iesniegumus vērtē atbilstoši Noteikumu projekta pielikumā iekļautajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, ievērojot noteikumu projektā noteikto kārtību. Projektu vērtēšanu veic, ņemot vērā projektu iesniegumos norādīto informāciju, kā arī pārbaudot informāciju atbilstoši šo noteikumu pielikumā noteiktajam, un, ja projekta iesniegums neatbilst vienam vai vairākiem projekta administratīvās vērtēšanas kritērijos noteiktajiem nosacījumiem, projekta iesniegumu precizē vienu reizi. Saskaņā ar šo noteikumu projekta X. sadaļā "Projekta iesnieguma vērtēšana un lēmuma pieņemšana" noteikto, tikai administratīvās vērtēšanas kritērijiem atbilstošie projekti tiek virzīti kvalitātes vērtēšanai un sarindoti pēc augstākā kvalitātes kritērijos iegūtā kopējā punktu skaita un priekšroku dod projektam ar lielāko kopējo punktu skaitu.
Noteikumu projekta pielikumā iekļauti precīzi definēti kritēriji. Ievērojot minēto, kritēriji tiks vērtēti projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas ietvaros, un atsevišķas kritēriju piemērošanas metodikas izstrāde netiek plānota.
Vienlaikus Vides investīciju fonds sagatavos projekta līguma veidni, kas būs pieejama projekta iesniedzējiem jau savlaicīgi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, ņemot vērā, ka līguma saturs varētu ietekmēt projekta iesniedzēja motivāciju un iespējas piedalīties finanšu instrumenta konkursā. Tāpat tiks sagatavota pirkuma līguma veidne, kas būs pieejama atbalsta saņēmējiem jau savlaicīgi pirms pirkuma veikšanas.
Stimulējošais mehānisms iekšdedzes dzinēju auto norakstīšanai.
Lai veicinātu aktīvāku elektromobiļu iegādi un tajā pat laikā esošajā autoparkā mazinātu ar iekšdedzes dzinējiem darbināmus transportlīdzekļus, noteikumu projekts paredz papildus stimulējošu mehānismu – projekta iesniedzēja īpašumā esoša N1, M1, N2 vai M2 kategorijas transportlīdzekļa, norakstīšanu, nododot to apstrādes uzņēmumam.
Stimulējoša mehānisma būtība ir veicināt vecu un lietotu ar iekšdedzes dzinēju darbināmu transportlīdzekļu mazināšanos esošajā autoparkā. Līdz ar to veicinot ilgtermiņa risinājumu ieviešanu elektromobiļu iegādei un izmantošanai, un tādā veidā nodrošinot SEG emisiju samazināšanos. Mehānisma darbības princips ir tāds, ja projekta iesniedzējs izvēlas iegādāties elektromobili konkursa ietvaros un projekta iesniedzēja īpašumā ir esošs ar iekšdedzes dzinēju darbināms N1, M1, N2 vai M2 kategorijas transportlīdzeklis, tad projekta iesniedzējam ir iespēja saņemt papildus punktus kvalitātes vērtēšanas kritērijos, ja esošais transportlīdzeklis tiek norakstīts, nododot to apstrādes uzņēmumam.
Konkursa ietvaros ir iespējams maksimāli norakstīt tādu transportlīdzekļu skaitu, cik elektromobiļus plānots iegādāties konkursa ietvaros. Tātad projekta iesniedzējs, kura īpašumā ir esošs Latvijas Republikā vismaz pēdējos trīs kalendāros gadus reģistrēts un vismaz pēdējos trīs kalendāros gadus izmantots ceļu satiksmē ar derīgu pielaidi ceļu satiksmei N1, M1, N2 vai M2 kategorijas transportlīdzeklis, kas aprīkots tikai ar iekšdedzes dzinēju un ciklā starp pēdējām trijām pamatpārbaudes apskatēm ir nobraucis vidēji vismaz 5000 km gadā, nodod savu transportlīdzekli apstrādes uzņēmumam nolietota transportlīdzekļa pārstrādei. Apstrādes uzņēmumu saraksts ir pieejams CSDD tīmekļa vietnē https://www.csdd.lv/nolietota-transportlidzekla-parstrade/apstrades-uznemumu-saraksts.
Saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu vieglā automobiļa, kravas automobiļa ar pilnu masu līdz 3500 kg, tricikla un kvadricikla īpašnieka pienākums ir nodrošināt, lai jebkurš tā īpašumā esošs nolietots transportlīdzeklis tiktu nodots apstrādes uzņēmumam. Savukārt, apstrādes uzņēmums nodrošina to, ka nolietota transportlīdzekļa īpašnieks var šo transportlīdzekli nodot apstrādes uzņēmuma pieņemšanas punktā bez jebkādām izmaksām, ja nolietotajam transportlīdzeklim netrūkst nozīmīgāko sastāvdaļu — motora, stūres mehānisma, šasijas, transmisijas, kā arī ja transportlīdzeklī nav papildu atkritumu un transportlīdzeklis nav reģistrēts komercķīlu reģistrā. Par nolietotā transportlīdzekļa (numurētā agregāta) nodošanu apstrādei apstrādes uzņēmums nolietotā transportlīdzekļa īpašniekam izsniedz transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu, kas ir izdruka no transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra. Apstrādes uzņēmums, izsniedzot transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu, veic nolietotā transportlīdzekļa norakstīšanu CSDD reģistrā. Ja transportlīdzeklis jātransportē līdz apstrādes uzņēmumam, transportlīdzekļa īpašnieks par to vienojas ar apstrādes uzņēmumu atsevišķi. Tāpat arī ar apstrādes uzņēmumu jāvienojas atsevišķi, ja transportlīdzekļa īpašnieks vēlas sev paturēt un turpmāk izmantot atsevišķas transportlīdzekļa sastāvdaļas.

Projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumi
Noteikumu projekts nosaka, ka konkursa ietvaros projektus īsteno 18 mēnešu laikā pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas. Konkursa ietvaros atbalstāmo projektu mērķis ir sasniegts, kad finansējuma saņēmējam ir veikta elektromobiļa piegāde, ko apliecina pieņemšanas un nodošanas akts vai cits pirkumu un piegādi apliecinošs dokuments, kā arī, kad SIA “Vides investīciju fonds” ir apstiprinājis  finansējuma saņēmēja iesniegto pārskatu.
Noteikumu projekts nosaka prasības datu uzkrāšanai Modernizācijas fonda projektu elektroniskajā monitoringa sistēmā (EMSI.
Lai nodrošinātu noteikumu projektā noteikto prasību izpildes uzraudzību līgumā par elektromobiļu iegādi tiks noteikta kārtība kādā veidā notiek saistību izpilde un uzraudzība starp finansējuma saņēmēju un Vides investīciju fondu. Savukārt Vides investīciju fonds noteikumu projektā ietvertos nosacījumus kontrolēs izmantojot publiski pieejamās datubāzes, sadarbību ar citām valsts iestādēm (piem., CSDD), kā arī komunicējot ar finasnējuma saņēmējiem. Lēmums par finansējuma atgūšanu ir administratīvais akts un tā būtība ir nodrošināt līdzekļu atmaksu, ja netiek pildītas līgumā noteiktās saistības.
Attiecībā uz ikgadējo nobraukumu ar elektromobili, noteikumu projektā minētais rādītājs ir noteikts kā 80 000 km (4 gadu periodā). Saskaņā ar CSDD datiem[1] 2016. gadā vidējais automašīnu nobraukums bija 13 000 km gadā, kas ir ievērojami mazāk, kā 2018. gada veiktajā Centrālās statistikas pārvaldes un SIA “PriceWaterhouseCoopers” veiktajā mobilitātes pētījumā[2], par 2017. gadu aplēstie skaitļi, kur Latvijas iedzīvotājs vidēji gan kā pasažieris, gan kā autovadītājs ar vieglo transportlīdzekli dienā veic ~44 km jeb gadā tie būtu ~16 000 km. Saskaņā ar bezemisiju mobilitātes medija www.uzladets.lv aplēsēm 2018. gadā Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā nobrauc ap 17 000 km[3], jeb 46,5 km, dienā. Turklāt atsaucoties uz A/S “Latvenergo” sniegto informāciju, Latvijā reģistrētie elektromobiļi gadā vidēji nobrauc no 13 000 līdz 21 000 km[4] jeb attālumu, kas ir samērojams ar iekšdedzes automašīnu nobraukto distanci. Noteikumu projekta mērķis ir veicināt SEG emisiju samazināšanu transporta sektorā, līdz ar to ar transportlīdzekli nobrauktajam apjomam ir vitāli svarīga loma, t.i., lai nodrošinātu, ka ar valsts atbalstu iegādātais transportlīdzeklis tiek aktīvi izmantots ekspluatācijā, tādā veidā aizstājot (un izslēdzot no satiksmes) attiecīgu ar iekšdedzes dzinēju darbināmu transportlīdzekli.
Monitoringa prasības
Pēc projekta īstenošanas atbalsta saņēmējam noteiktas monitoringa prasības, kas ietver nosacījumu, ka vismaz četrus gadus pēc atbalsta saņemšanas finansējuma saņēmējs nodrošina iegādāto elektromobiļu, uzlādes infrastruktūras un atjaunīgos energoresursus izmantojošo iekārtu uzturēšanu un lietošanu atbilstoši projekta mērķim, kā arī nav pieļaujama uzstādītās iekārtas demontāža, bet saskaņojot ar Vides investīciju fondu ir atļauta iekārtas uzlabošana, lai paaugstinātu iekārtu efektivitāti. Finansējuma saņēmējs četrus gadus pēc projekta īstenošanas katru gadu veic projekta rezultātu monitoringu un Vides investīciju fondam iesniedz pārskatu.

Citi nosacījumi
Princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”
Konkursa ietvaros iekļautajām aktivitātēm nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu sešiem vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 17. panta izpratnē, proti, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts neapdraud noteiktos vides principus un atbilst šādiem tiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšana, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas;
2) pielāgošanās klimata pārmaiņām;
3) ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība;
4) pāreja uz aprites ekonomiku, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un pārstrādi;
5) piesārņojuma novēršana un kontrole;
6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana.
Lai nodrošinātu iepriekš minētā NBK principa ievērošanu, paredzētas vairākas atbalstāmo darbību un attiecināmo izmaksu pozīcijas, kā arī tiks ievēroti nacionālie normatīvie akti vides un klimata jomā.
Zaļais publiskais iepirkums
Konkursa ietvaros attiecināmās izmaksas elektromobiļu iegādei tiek uzskatītas par ieguldījumu “zaļajā” izaugsmē. Vienlaikus projekta ietvaros finansējuma saņēmējs nodrošina Zaļā publiskā iepirkuma (turpmāk – ZPI) prasības elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras izveidei atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajam un saskaņā ar MK  2017. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” noteikto, kur, piemērojot ZPI principus, finansējuma saņēmējs ņem vērā plānoto transportlīdzekļu ekspluatācijas ietekmi uz enerģētiku un vidi un šajā nolūkā izvērtē vismaz enerģijas patēriņu. Tāpat ZPI principi var tikt piemēroti arī “zaļās” enerģijas lietošanai (uzlādes punktu infrastruktūrai), trokšņa emisijas līmeņa (tai skaitā riepu radītā trokšņa emisijas līmeņa), kas ir zemāks, nekā noteikts normatīvajos aktos, noteikšanai, transportlīdzekļa aprīkošanai ar riepu spiediena kontroles sistēmām, kā arī sistēmām, kas uzrāda ekoloģiskas braukšanas rādītājus transportlīdzekļa salonā.
Projektu konkursa ieviešanā iesaistītās institūcijas
Noteikumu projekts nosaka, ka par projektu konkursa ieviešanu atbildīga ir Klimata un enerģētikas ministrija. Vienlaikus no Modernizācijas fonda finansējuma investēšanas funkcijām izrietošie valsts pārvaldes uzdevumi tiks deleģēti sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds".
Klimata un enerģētikas ministrija nodrošina konkursa nolikuma izstrādi. Ministrija ar līgumu deleģē valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" pienākumu izsludināt projektu konkursu, pieņemt un vērtēt projektu iesniegumus, pieņemt lēmumus par Modernizācijas fonda finansējuma piešķiršanu vai par fonda finansējuma piešķiršanas atteikumu, līgumu par projekta īstenošanu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, pārbaudīt pārskatus un kontrolēt projektu īstenošanu, veikt monitoringa uzraudzību, kā arī atgūt projektiem izmaksātos fonda līdzekļus, kas atzīti par neattiecināmiem. Attiecībā uz šajā punktā minēto pārvaldes uzdevumu izpildi Vides investīciju fonds ir ministrijas pārraudzībā.

Termini
Elektromobilis šo noteikumu projekta izpratnē ir mehāniskais transportlīdzeklis, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas (Ceļu satiksmes likums).

M1 - M kategorijas mehāniskie transportlīdzekļi, kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas un nav paredzētas pasažieru stāvvietas, neatkarīgi no tā vai sēdvietu skaits ir ierobežots līdz transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai. 
M2 - M kategorijas mehāniskie transportlīdzekļi, kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas un kuru maksimālā masa nepārsniedz piecas tonnas, neatkarīgi no tā vai minētajos mēhāniskajos transportlīdzekļos ir paredzētas pasažieru stāvvietas.
N1 - N kategorijas mehāniskie transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas.
N2 - N kategorijas mehāniskie transportlīdzekļi, kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, bet nepārsniedz 12 tonnas.

Uzlādes punkts šo Noteikumu projekta izpratnē ir stacionārs vai mobils maiņstrāvas (lēnās uzlādes) vai līdzstrāvas (ātrās uzlādes) punkts, kas paredzēts elektromobiļu uzlādei ar izejas jaudu, kas atbilst projekta iesniegumā un projekta ietvaros plānotā M1, M2, N1 vai N2 kategorijas elektromobiļa darbības nodrošināšanai.

Grants/dotācija – šo noteikumu kontekstā terminam “grants” nozīme ir identiska Komisijas 2013. gada 18. decembra regulā (ES) Nr. 1407/2013  par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Regula Nr. 1407/2013). Ja komersantam nav pieejams de minimis limits vismaz dotācijas ekvivalenta apmērā, atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014 , ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu lietotajam terminam “dotācija”.

Dubultfinansējums
Lai novērstu dubultfinansējuma risku, atbalstāmās aktivitātes un attiecināmās izmaksas par vieniem un tiem pašiem M1, M2, N1 vai N2 kategorijas elektromobiļiem un, ja nepieciešams, tiem paredzētās uzlādes infrastruktūras izveidei, pašvaldība, tās izveidota iestāde, pašvaldības kapitālsabiedrība, valsts tiešās pārvaldes iestāde vai komersants neiekļauj un nefinansē vairākos projektos. Projekta ietvaros uzraudzība notiek tikai par to M1, M2, N1 vai N2 kategorijas elektromobili vai tiem paredzēto uzlādes infrastruktūru (ja attiecināms), kuri ir iekļauti projektā.
Izstrādājot tehniskos risinājumus projektā paredzētajām būvniecības darbībām uzlādes infrastruktūras izveidē, ievēro attiecīgos horizontālos nosacījumus, tai skaitā Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumus Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”. Vienlaikus šo Noteikumu projekts nenosaka ierobežojumus teritorijas izmantošanas veidam, kas var atbilst transporta infrastruktūras teritorijas apbūvei, kas ietver inženiertehnisko infrastruktūru un transporta apkalpojošo infrastruktūru, vai tehniskās apbūves teritorija, kas nodrošina inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu izbūvi transporta infrastruktūrai, taču investīciju Noteikumu projekts nosaka, ka projekta īstenošanas rezultātā (attiecībā uz projekta iesniedzēja noteikto projekta teritoriju), ja nepieciešams, tiek izveidota M1, M2, N1 vai N2 kategorijas elektromobiļu uzlādes infrastruktūra, nodrošinot projekta ietvaros iegādāto transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru.

Rezultāti
Projektu konkursa ietvaros ir plānots sasniegt šādus rādītājus:
  1.atbalsts tiek sniegts700 M1 un N1 elektromobiļu iegādei;
  2.atbalsts tiek sniegts 100 M2 and N2 elektromobiļu iegādei;
  3.atbalsts tiek sniegts 12 ātrās uzlādes infrastruktūras ieviešanai;
  4.atbalsts tiek sniegts 400 lēnās uzlādes infrastruktūras ieviešanai;
  5.Īstenojot projektus tiks samazinātas emisijas par 2,08 tCO2 /gadā jeb 8,32 tCO2 četru monitoringa gadu ietvaros;
   6.tiks ietaupītas/aizvietotas 7680 MWh elektroenerģijas;
   7.tiks uzstādītas atjaunīgo energoresursu iekārtas ar kopējo jaudu 125 kW

Valsts atbalsta nosacījumi
Noteikumu projekts paredz, ka gadījumā, ja projekta īstenotājs ir pārkāpis Eiropas Komisijas lēmumu par šo noteikumu komercdarbības atbalsta saderību ar ES iekšējo tirgu un šo noteikumu prasības projekta īstenotājam ir pienākums atmaksāt Vides investīciju fondam visu projekta ietvaros saņemto komercdarbības atbalstu atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV un V nodaļu nosacījumiem.
Par valsts atbalsta piešķiršanas brīdi tiek uzskatīta diena, kurā Vides investīciju fonds pieņems lēmumu par atbalsta piešķiršanu.
VARAM piecu darba dienu laikā pēc noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā iesniegs Eiropas Komisijai iepriekšējo paziņojumu, izmantojot Eiropas Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu SANI2.

[1] https://www.csdd.lv/jaunumi/csdd-tehniskaja-apskate-pern-videji-13-auto-diena-atteica-bremzes;
[2] https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/transports-turisms/transports/meklet-tema/357-apsekojuma-latvijas-iedzivotaju-mobilitate un https://www.pwc.com/lv/lv/news/tiek-laists-klaja-latvija-pirmais-mobilitates-petijums.html;
[3] https://uzladets.lv/cik-lielu-nobraukumu-patiesiba-vajag-no-elektromobila/;
[4] https://www.elektrum.lv/lv/majai/energoefektivitate/aktualitates/ka-izveleties-piemerotako-elektroauto-un-ta-uzladi

Nē

Nē

Noteikumu projektā noteiktajiem projektu iesniedzējiem (augstāk minētajām juridiskajām personām), īstenojot projektus, ir jāņem vērā noteikumu projektā minētie nosacījumi par projektu īstenošanu, tai skaitā par projektiem pieejamo finansējuma apmēru, sasniedzamajiem rādītājiem, projektā atbalstāmajām darbībām un izmaksām, utt. Konkursa ietvaros KEM pildīs atbildīgās ministrijas funkcijas, savukārt pārvaldes uzdevumu izpildi veiks SIA "Vides investīciju fonds", kas veicot minētos uzdevumus būs ministrijas pārraudzībā.

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

-