Anotācija (ex-ante)

Projekta mērķis ir atļaut Finanšu ministrijai nodot Kultūras ministrijas valdījumā un Kultūras ministrijai ieguldīt valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Dailes teātris” pamatkapitālā valstij piederošu nekustamo īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 023 0108) Brīvības ielā 75, Rīgā, nodrošinot teātra ēkas uzturēšanu un funkcionālu attīstību, un ilgtspēju atbilstoši mūsdienu teātra prasībām, kas ir mainījušās kopš ēkas uzcelšanas 1977.gadā.

Vispārējā kārtība

Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 023 0108) Brīvības ielā 75, Rīgā, (turpmāk – nekustamais īpašums) ierakstīts Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.1000 0011 8121 uz Latvijas valsts vārda Latvijas Republikas Finanšu ministrijas personā, pamatojoties uz zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2007.gada 7.novembra lēmumu atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 29.marta rīkojumam Nr.216 “Par Kultūras ministrijas valdījumā esošu valsts nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā”.
              
Saskaņā ar ierakstiem Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.1000 0011 8121 nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 023 0108) 14 635 m² platībā un būves – teātra (būves kadastra apzīmējums 0100 023 0108 001), un uz to zemesgrāmatā ir reģistrēti šādi apgrūtinājumi un lietu tiesības:
1) zemes gabala teritorijā izbūvētas telekomunikācijas;
2) valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” filiālei “Rīgas elektrotīkli” piederoša kabeļu līnija 552 m² platībā;
3) aizsargjosla gar siltumtrasi kanālā/tunelī 572 m² platībā;
4) TP, FP 1531 aizsargjosla 45 m² platībā;
5) īpašums atrodas kultūras pieminekļa teritorijā: Rīgas kultūrvēsturiskais centrs – valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa teritorija 14 635 m² platībā;
6) servitūts – tiesība uz braucamo ceļu piebraukšanai pie energoobjektiem.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – kadastra reģistrs) datiem nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
1) zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 023 0108) 1,4635 ha platībā – Brīvības ielā 75, Rīgā, zemes vienības lietošanas mērķis: 0908 – pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve, 1,4635 ha platībā, zemes vienības kadastrālā vērtība uz 2023.gada 1.janvāri: 1 499 338 euro;
2) būve – teātris (būves kadastra apzīmējums 0100 023 0108 001) – Brīvības ielā 75, Rīgā, būves galvenais lietošanas veids: 1261 – ēkas plašizklaides pasākumiem, būves kopējā platība 17 856,80 m², būves kadastrālā vērtība uz 2023.gada 1.janvāri: 4 196 162 euro;
3) inženierbūve – asfaltēts laukums (būves kadastra apzīmējums 0100 023 0108 003), būves galvenais lietošanas veids: 2112 – ielas, ceļi un laukumi, būves kopējā platība 1 146,9 m², būves kadastrālā vērtība uz 2023.gada 1.janvāri: 1 958 euro;
4) inženierbūve – laukums ar cieto segumu (būves kadastra apzīmējums 0100 023 0108 004), būves galvenais lietošanas veids: 2112 – ielas, ceļi un laukumi, būves kopējā platība 5357,4 m², būves kadastrālā vērtība uz 2023.gada 1.janvāri: 9 145 euro.

Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 2023.gada 1.janvāri ir 5 695 500  euro. 

Kadastra reģistrā ir fiksēta informācija par uz nekustamā īpašuma zemes gabala esošu būvi ar kadastra apzīmējumu 0100 023 0108 005, kas ir pirmsreģistrēta būve. Būve ir uzņemta Finanšu ministrijas grāmatvedības uzskaitē, bet tai nav veikta kadastrālā uzmērīšana. Saskaņā ar valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Dailes teātris” (turpmāk – kapitālsabiedrība), kuras lietošanā atrodas nekustamais īpašums, mutiski sniegto informāciju dabā tas ir angārs (noliktava), kurā tiek uzglabātas teātra dekorācijas un kas ir būvēts pagājušā gadsimta 90-to gadu sākumā, bet dokumenti nav saglabājušies. Būvi nav paredzēts ieguldīt kapitālsabiedrības pamatkapitālā, jo būve atrodas sliktā tehniskā stāvoklī un to ir plānots nojaukt. Saskaņā ar būvinženiera Jāņa Vīganta (SIA “JV Projekts”) 2023.gada 8.novembra atzinumu Nr.11/2023-B75 būve ir “būvēta no atvieglota tipa otrreizējiem būvizstrādājumiem un to noturība, kā arī visas ēkas telpiskā noturība ir apšaubāma”. Līdz ar to būvi ir ieteikts nojaukt.

Ņemot vērā būves ar kadastra apzīmējumu 0100 023 0108 005 slikto tehnisko stāvokli un plānoto nojaukšanu, nav lietderīgi ieguldīt līdzekļus būves tiesiskā statusa un piederības sakārtošanā, lai ieguldītu kapitālsabiedrības pamatkapitālā un pēc tam nojauktu. Līdz ar to Projektā ir uzdots Kultūras ministrijai būvi objektīvi iespējamā termiņā (nojaukšanas būvdarbiem piemērota sezona, iepirkums un darbu izpilde) – līdz 2024.gada 1.septembrim, būvi nojaukt, kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldot nekustamo īpašumu bez šīs būves. 

Saskaņā ar kadastra reģistra datiem nekustamajam īpašumam ir reģistrēts apgrūtinājums – vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa teritorija un objekti.

Kultūras ministrijai, pārņemot nekustamo īpašumu valdījumā no Finanšu ministrijas, un secīgi kapitālsabiedrībai pēc kapitālsabiedrības īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā ir saistoši zemesgrāmatā un kadastra reģistrā uz nekustamo īpašumu reģistrētie apgrūtinājumi un lietu tiesības.

Saskaņā ar Kultūras ministrijas 2022.gada 23.decembra rīkojumu Nr.2.5-1-202 “Grozījumi Kultūras ministrijas 1998.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.128 “Par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu”” nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošā būve – teātra ēka, ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis “Dailes teātris” (valsts aizsardzības Nr.7963). Nekustamais īpašums atrodas valsts nozīmes arhitektūras (pilsētbūvniecības) pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” (valsts aizsardzības Nr.7442), kā arī UNESCO Pasaules kultūras mantojuma objekta Nr.852 “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā. Kapitālsabiedrība ir iepazinusies ar norādījumiem valsts nozīmes arhitektūras piemineklim “Dailes teātris” (valsts aizsardzības Nr.7963), kas publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 2023.gada 20.oktobrī.

Nekustamo īpašumu savas darbības nodrošināšanai izmanto kapitālsabiedrība, kas ir lielākais repertuārteātris Baltijā, kura darbība ir vērsta uz valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildi. Kapitālsabiedrības darbības mērķis ir nodrošināt sabiedrību ar mākslinieciski augstvērtīgu kultūras produktu, teātra izrādēm, izstādēm un citām kultūras aktivitātēm.

Kapitālsabiedrības vīzija ir būt vienam no Ziemeļeiropas zināmākajiem teātriem, pieprasītam Eiropā gan festivāliem, gan viesizrādēm. Šo mērķu sasniegšanai kapitālsabiedrība jau šobrīd aktīvi veicina starptautisku sadarbību starp Latvijas un ārzemju māksliniekiem, veidojot novatoriskas izrādes, kuras gūst skatīju un kritikas atzinību.

Arhitektes Martas Staņas projektētā modernisma arhitektūras ikoniskā ēka kapitālsabiedrībai ir nodrošinājusi unikālu darba vidi. Resursu koncentrācijas un kapacitātes ziņā kapitālsabiedrība šobrīd ir lielākais profesionālais repertuārteātris Baltijā ar diviem spēles laukumiem. Kapitālsabiedrības rīcībā ir arī plaša materiāli tehniskā bāze izrāžu sagatavošanai. Teātra ēkas Lielā zāle tiek izmantota vērienīgiem inscenējumiem. Teātra ēkas Mazā zāle, kas oriģinālajā projektā ir bijusi paredzēta tikai kā mēģinājumu zāle, 90-tajos gados pagaidu versijā tika pielāgota 140 skatītājiem un ir domāta tuvplānu pieprasošiem psiholoģiskas ievirzes darbiem un eksperimentāliem meklējumiem teātra estētikā.

Rēķinoties ar plānoto Jaunā Rīgas teātra ēkas atklāšanu pēc renovācijas (ar vienu lielo un divām mazajām skatītāju zālēm), nekavējoties ir jāveic Dailes teātra Mazās zāles rekonstrukcija, lai kapitālsabiedrība saglabātu savu tirgus daļu. Ar pašreizējo Mazās zāles skatītāju ietilpību (140 vietas) izrādīt izrādes ir ekonomiski neizdevīgi.

Mūsdienās teātra izrādes tiek rādītas mazākās skatītāju zālēs, optimāli ar 300-400 vietu ietilpību, lai nodrošinātu ciešāku kontaktu starp skatītāju un aktieriem, uzlabojot redzamību un dzirdamību. Mazā zāle jāaprīko ar modernu skatuves aprīkojumu, nodrošinot iekārtojuma mainību, audio, video un gaismu aprīkojumu, jāuzlabo ventilācija, ugunsdrošība, nodrošinot energoresursu patēriņa samazināšanu.

Ar Mazās zāles pārbūvi teātris iegūst iespēju piesaistīt vairāk spēcīgus, starptautiski atpazīstamus režisorus, kas strādā tieši šādā vidēja izmēra skatuves formātā, kas ir ideāli piemērots viesizrādēm un festivāliem.

Papildus tam, pārbūves rezultātā kapitālsabiedrība iegūs apjomīgu, modernu, lielās skatuves izmēram atbilstošu mēģinājumu zāli 3. un 4.stāva līmenī. Tas arī ir ļoti nepieciešams, lai nodrošinātu vislabākos apstākļus vērienīgu, starptautiski konkurētspējīgu iestudējumu radīšanai Dailes teātra Lielās zāles izrādēm. Modernos Eiropas teātros liela, izmēros adekvāta mēģinājumu zāle ir minimālais un obligātais teātra ēkas iekštelpu standarts, lai ar mēģinājumu procesu neaizņemu Lielo zāli, tādējādi nodrošinot kapitālsabiedrībai iespēju palielināt Lielajā zālē izrādīto izrāžu skaitu un biļešu ieņēmumus.

Šādai vērienīgai pārbūvei kapitālsabiedrībai ir iespējams piesaistīt līdzekļus no valsts budžeta, pamatojot to ar ekonomiskiem ieguvumiem nākotnē un konkrētu biznesa plānu. Kapitālsabiedrība ir aprēķinājusi, ka ieguldītie līdzekļi tiks atpelnīti 20-30 gadu laikā. Attiecīgi valstij ir izdevīgi šāds ieguldījums, kas paliks nākotnei.

Kapitālsabiedrība par saviem līdzekļiem jau ir izstrādājusi pārbūves projektu un saņēmusi būvatļauju, un ir gatava patstāvīgi uzņemties būvniecības ieceres realizāciju.

Kapitālsabiedrībai, pašai uzņemoties tās pamatkapitālā ieguldītas teātra ēkas pārbūves realizāciju, tiks nodrošināts tieši kapitālsabiedrības vajadzībām un iecerei atbilstošākais rezultāts. Kapitālsabiedrībai būs iespēja gan precīzāk definēt darbu apjomu un specifikācijas, gan uzraudzīt būvdarbu izpildes atbilstību kapitālsabiedrības iecerēm. Turklāt visas administratīvās procedūras norisināsies ātrāk un efektīvāk, nenoslogojot valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) administratīvos resursus.

VNĪ ir daudz grūtāk izsekot un reaģēt uz kapitālsabiedrības dinamiskajām vajadzībām, veicot gan nepieciešamos remontus, gan ēkas uzlabojumus un piesaistot tam nepieciešamos līdzekļus. Dailes teātrim ir plašākas manevru iespējas, piesaistot finansējumu ēkas attīstībai no sponsoriem vai no valsts.

Teātris ir ļoti specifiska industrija. Lai to izprastu un tajā orientētos, ir nepieciešama attiecīga pieredze un kompetences, kā arī elastība reaģēt uz skatītāju paradumu maiņu, attiecīgi pielāgojot teātra funkcionālos risinājumus. Mūsdienu teātra pasaulē visefektīgāk ēkas funkcionālās pielāgošanas rezultāts tiek sasniegts, ja viens un tas pats subjekts, proti, pats teātris definē nepieciešamās funkcijas un nodrošina to projektēšanu un pārbūves darbu veikšanu.

Jau šobrīd ēkas ekspluatācijas nodrošināšanu, remontdarbus un skatuves tehnoloģiju apsaimniekošanu kapitālsabiedrība nodrošina par saviem vai teātra piesaistītiem līdzekļiem, nodarbinot teātra saimnieciskā sektora personālsastāvu, kā arī piesaistot ārpakalpojuma sniedzējus, jo nekustamais īpašums ir nodots kapitālsabiedrības bezatlīdzības lietošanā un atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.panta trīs prim daļai tiesību subjekts, kuram nodota manta bezatlīdzības lietošanā, nodrošina attiecīgās mantas uzturēšanu, arī sedz ar to saistītos izdevumus. Teātra ēkas ekspluatācijas personāls vislabāk pārzina ēkas tehnisko stāvokli un risināmās problēmas. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pārņemšana nepaplašinās kapitālsabiedrības funkcijas un ar to saistītā personāla izmaksu pieaugumu.

Šodienas modernajā teātra pasaulē vietai, ēkai, telpai, kur notiek izrāde, ir arvien pieaugošāka nozīme. Telpa ir jātransformē, jāuzlabo, jāaprīko ar arvien modernākām skatuves iekārtām, to darot bez vilcināšanās. Radošā darbība un ēkas uzturēšana, dinamiska uzlabošana, ātra dažādu telpu pielāgošana izrāžu spēlēšanai šodien ir neatraujami procesi. Eiropā nav neviena liela valsts mēroga teātra, kurš nepiederētu pašam teātrim un kura ēkas attīstību nevadītu pats teātris, pats piesaistot līdzekļus.

Kapitālsabiedrība (atšķirībā no VNĪ) šobrīd nav klasificēta vispārējās valdības sektorā un attiecīgi ar savu saimniecisko darbību neietekmē vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu. Tas neliedz piesaistīt valsts budžeta līdzekļus dotāciju veidā, tomēr jautājums par to nodrošināšanu ir izskatāms Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā, izvērtējot visu nozaru ministriju iesniegtos prioritāro pasākumu pieteikumus un ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas.  Taču vēršam uzmanību, ka valsts kapitālsabiedrību klasifikācija institucionālajos sektoros atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai var tikt mainītā, t.sk. ņemot vērā valsts budžeta dotācijas apmēru (gadījumā ja valsts budžeta dotācijas nosedz vairāk kā 50% no kapitālsabiedrības saimnieciskās darbības izdevumiem, tad tā var tikt pārklasificēta vispārējās valdības sektorā).

Šobrīd kapitālsabiedrība pilnībā apsaimnieko ēku un veic nepieciešamos remontdarbus par saviem līdzekļiem. Tās personālsastāvā ir saimnieciskā sektora darbinieki, kas pilnībā, bez jebkādas VNĪ iesaistes, veic visas ēka apsaimniekošanas darbības. Katru gadu kapitālsabiedrības budžetā tiek plānoti līdzekļi gan amortizācijai, gan ēkas pašreizējiem remontiem. Attiecīgi ēkas pārņemšana kapitālsabiedrības īpašumā neatstās negatīvu ietekmi uz kapitālsabiedrības naudas plūsmu. Tieši otrādi – Mazās zāles pārbūve, kas būs iespējama, ja kapitālsabiedrība pārņems īpašumā nekustamo īpašumu, papildinās kapitālsabiedrības budžetu. Ar tādiem pašiem mazās formas izrāžu veidošanas un izrādīšanas izdevumiem, kādi tie ir jau šobrīd, kapitālsabiedrība varēs ģenerēt divas reizes vairāk biļešu ieņēmumus Mazajā zālē. Vietu skaits Mazajā zālē pēc pārbūves palielināsies vairāk nekā divas reizes. Atbilstoši kapitālsabiedrības izstrādātajam biznesa plānam, arī tādā gadījumā, ja kapitālsabiedrība aizņemsies visu pārbūvei nepieciešamo naudu Valsts kasē, kapitālsabiedrība būtu spējīga 30 gadu laikā dzēst kredītu.    
   
Kapitālsabiedrība ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kurā 100% kapitāla daļu turētāja ir Kultūras ministrija.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes likuma 12.panta pirmās daļas 4.punktu, 40.panta otro daļu un 41.panta pirmo daļu, lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkciju efektīvu izpildi, Kultūras ministrija reizi trīs gados slēdz līdzdarbības līgumus ar valsts kapitālsabiedrībām, deleģējot tām valsts pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst ministrijas kompetencē. Līdzdarbības līgumos tiek noteikts kapitālsabiedrībai sasniedzamos rezultatīvos rādītājus nākamajiem trīs gadiem, piešķirtu valsts finansējumu šim mērķim un noteiktu šī finansējuma izlietojuma un tā apguves atskaitīšanās kārtību. Pirms jauna līdzdarbības līguma noslēgšanas, atbilstoši kapitālsabiedrību iesniegtajiem pārskatiem, Kultūras ministrija izvērtē valsts kapitālsabiedrības darbības rezultātus un finansējuma apguves atbilstību to sasniegšanai.

Kultūras ministrija ar kapitālsabiedrību 2021.gada 5.janvārī noslēdza līdzdarbības līgumu Nr.2.5-8-12 “Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu kultūras jomā” (turpmāk – līdzdarbības līgums). Nekustamais īpašums nepieciešams kapitālsabiedrībai šādu valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu kultūras jomā īstenošanai:
1) iestudēt daudzveidīgas un kvalitatīvas teātra izrādes, nodrošinot repertuāra plašumu un veicinot jaunradi;
2) nodrošināt teātra mākslas pieejamību plašai auditorijai, sekmējot saliedētas un iekļaujošas sabiedrības veidošanos;
3) ar teātra izrāžu starpniecību nodrošināt kultūrizglītības iespējas bērnu un jauniešu auditorijai;
4) apgūt starptautisko pieredzi teātra mākslas jomā, veicinot izcilību;
5) nodrošināt kapitālsabiedrības finanšu, tehniskās un tehnoloģiskās darbības efektivitāti un ilgtspēju.
Tuvojoties līdzdarbības līguma izbeigšanās termiņam, Kultūras ministrija veiks normatīvajos aktos paredzēto kapitālsabiedrības darbības rezultātu izvērtējumu un slēgs jaunu līdzdarbības līgumu.

Nekustamais īpašums ir tieši un nepastarpināti izmantojams tikai Dailes teātra vajadzībām, jo Dailes teātra ēka ir projektēta un būvēta tieši Dailes teātra darbības nodrošināšanai, tādējādi nekustamā īpašuma nodošana kapitālsabiedrībai ir likumsakarīga un atbilst nekustamā īpašuma jau sākotnēji (vēsturiski) plānotajai un faktiski esošajai izmantošanai. Šobrīd aktuālais tiesiskais pamats nekustamā īpašuma izmantošanai ir 2017.gada 21.novembra nekustamā īpašuma Brīvības ielā 75, Rīgā, lietošanas līgums Nr.3/1-3-17-30/2696 (turpmāk – lietošanas līgums), kas noslēgts starp VNĪ un kapitālsabiedrību, pamatojoties uz kuru nekustamais īpašums atrodas kapitālsabiedrības bezatlīdzības lietošanā. Lietošanas līgums pēc nekustamā īpašuma ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā un kapitālsabiedrības īpašuma tiesību nostiprināšanas uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatā tiks izbeigts, ņemot vērā tiesību un pienākumu sakritumu vienā personā. Jau šobrīd, atbilstoši lietošanas līguma nosacījumiem, kapitālsabiedrība nodrošina nekustamā īpašuma apsaimniekošanai nepieciešamo finansējumu un personālu. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pārņemšana nepaplašinās  kapitālsabiedrības funkcijas un ar to saistītā personāla izmaksu pieaugumu.

Aplēse par ieguldījuma ietekmi uz kapitālsabiedrības darbības finanšu rādītājiem pievienota kā papildu dokuments pie Projekta dokumentiem. Ievērojot to, ka jau šobrīd kapitālsabiedrība nodrošina nekustamā īpašuma apsaimniekošanas izdevumus un personālu, Projektam nav ietekmes uz valsts budžetu. 

Pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas no Finanšu ministrijas un ieguldīšanas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā arī turpmāk tiks izmantots kapitālsabiedrībai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu kultūras jomā veikšanai, bet radot iespēju kapitālsabiedrībai veikt un piesaistīt investīcijas nekustamā īpašuma un kapitālsabiedrības darbības pilnveidošanā un attīstīšanā.

Saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 69.panta pirmo daļu mantisko ieguldījumu novērtē saskaņā ar Komerclikuma 154. pantā noteikto. Atbilstoši Komerclikuma 154.panta pirmajā daļā paredzētajam mantisko ieguldījumu novērtē un atzinumu par to sniedz persona, kura iekļauta mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā.

Kapitālsabiedrībā ieguldāmā nekustamā īpašuma novērtējumu atbilstoši minētajām tiesību aktu normām ir sagatavojis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Interbaltija” nekustamo īpašumu vērtētājs Marks Tarvids, kurš ir iekļauts Mantiskā ieguldījuma vērtētāju sarakstā. Saskaņā ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Interbaltija” 2023.gada 3.oktobra atzinumu nekustamā īpašuma vērtība ir 37 170 000,00 euro.

Kapitālsabiedrības dalībnieku sapulce Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 62.pantā noteikto dalībnieku sapulces lēmumu, kurā iekļauti pamatkapitāla palielināšanas noteikumi, pieņems pēc Projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā.

Lai nodrošinātu vispārēju komercdarbības atbalsta nosacījumu piemērošanu plānotajiem valsts budžeta finansējuma piešķīrumiem Kultūras ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm un kapitālsabiedrībām, kurās Kultūras ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī, lai nodrošinātu, ka valsts atbalsts turpmāk tiek sniegts saskaņā ar korektu valsts atbalsta nosacījumu regulējuma piemērošanu kultūras nozares ietvaros, veicot piešķirtā finansējuma uzraudzību un kontroli, Kultūras ministrija iekšējās kārtības ietvaros katru gadu pirms ikgadējās valsts budžeta dotācijas piešķiršanas vērtē kapitālsabiedrības plānoto finansējumu, ņemot vērā pašu ieņēmumu un izdevumu, valsts budžeta dotācijas, kā arī pārējo finanšu resursu proporcionālo sadalījumu (vai pašu ieņēmumu robežvērtība nepārsniedz 50% no kopējiem kultūras iestādes izdevumiem), papildus vērtējot, vai izpildās visas Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā noteiktās komercdarbības atbalsta pazīmes.

Saskaņā ar 2022.gada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2022.gadā bija 3 051 699 euro, kas veidoja 45,15% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (6 759 647 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt dotācija no valsts pamatbudžeta bija 3 620 020 euro, faktiski izlietota un uzskaitīta kā 2022.gada ieņēmumi no valsts budžeta dotācijas 3 315 043 euro jeb 49,04% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Saskaņā ar 2023.gada pirmā pusgada darbības rādītājiem kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības, tai skaitā no biļešu tirdzniecības, 2023.gadā bija 2 285 243 euro, kas veidoja 51,80% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem (4 410 909 euro) kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Savukārt dotācija no valsts pamatbudžeta bija 1 869 540 euro, faktiski izlietota un uzskaitīta kā 2023.gada ieņēmumi no valsts budžeta dotācijas 1 824 303 euro jeb 41,36% no kopējiem kapitālsabiedrības izdevumiem kultūras pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā. Ņemot vērā to, ka 2023.gada pirmā pusgada ieņēmumi pārsniedz 50% robežvērtību, secīgi tika vērtēts plānotais valsts atbalsts pēc Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā minētajām komercdarbības atbalsta pazīmēm, secinot, ka neizpildās ceturtā komercdarbības atbalsta kontroles pazīme – finansiālā palīdzība neietekmē tirdzniecību un neizkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū, un šim atbalsta pasākumam – 2023.gadā dividendēs izmaksājamās peļņas daļas novirzīšanai kapitālsabiedrības materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai, lai nodrošinātu valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veikšanu, ir vienīgi vietēja mēroga ietekme. Papildus skaidrojam, ka Dailes teātra repertuārā ir tikai dramatiskās izrādes latviešu valodā un tās ir paredzētas vietējai mērķauditorijai. Atsevišķām izrādēm tiek veidoti subtitri, lai paplašinātu teātra auditoriju, dodot iespēju ārvalstniekiem, kuri uzturas Latvijā (piemēram, studenti), iepazīt latviešu teātra mākslu, vienlaikus veicinot plašāku latviešu valodas lietojumu sabiedrībā. Tomēr, tā kā izrādes netiek reklamētas ārpus Latvijas teritorijas un valodas barjeras dēļ nepiesaista skatītājus no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, piešķirtais valsts finansējums kapitālsabiedrībai nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un kropļot ES iekšējo konkurenci, un šim atbalsta pasākumam ir vienīgi vietēja mēroga ietekme. Tāpat atbilstoši Eiropas Komisijas skaidrojumam, ka pastāv virkne pasākumu, kuriem ir vienīgi vietēja mēroga ietekme, un tādējādi tas neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, kapitālsabiedrības situācijā pakalpojuma sniedzējs kultūras pakalpojumus piedāvā ierobežotā dalībvalsts teritorijā, tāpēc nav uzskatāms, ka pasākums izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumu vai uzņēmējdarbības apstākļiem. Valodas un ģeogrāfisku iemeslu dēļ, Dailes teātra rādīto kultūras produktu un pakalpojumu auditorija ir ierobežota, un tādējādi nevar ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Ņemot vērā to, ka Kultūras ministrija ir valsts kapitāldaļu turētājs vairākās līdzīga mērķa kapitālsabiedrībās, tai skaitā, bet ne tikai, valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais teātris”, valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Valmieras Drāmas teātris”, valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Latvijas Leļļu teātris”, Kultūras ministrija plāno līdz 2024.gada 1.septembrim veikt izvērtējumu par attiecīgo teātru (valsts nekustamo īpašumu) ieguldīšanu attiecīgā teātra pamatkapitālā, lai teātri tos izmantotu savas darbības nodrošināšanai.

Jā

-

-

-

-

-

Nē

Nē

Nē

-