Anotācija (ex-ante)

 
2020. gada darba ņēmēju aptaujas “Diskriminācijas izplatība nodarbinātības vidē Latvijā” rezultāti liecina, ka vecums ir pazīme, pēc kuras diskriminē visbiežāk, kam seko veselības stāvoklis[6]. Attiecīgi vecāka gadagājuma cilvēki darba tirgū sastopas ar multiplu diskrimināciju. Saskaņā ar Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) veiktā pētījuma rezultātiem[7], 49% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā ir izplatīta diskriminācija pēc vecuma, īpaši personām virs 55 gadiem.
Ar tiešu vecuma diskrimināciju iedzīvotāji sāk biežāk sastapties jau pēc 40 gadu vecuma. Pētījumā secināts, ka vecums, kad iezīmējas nevienlīdzīga attieksme, ir 45 gadi. Ilgstoša bezdarba un neveiksmīga darba meklēšanas pieredze 50 un vairāk gadu vecumā rada nomāktības un bezcerības sajūtu, veicina mērķa grupas pašizolēšanos un uz sevi vērstiem noniecinošiem uzskatiem, t.i., pašdiskrimināciju. Pakalpojumu jomā personas virs 50 gadu vecuma visbiežāk ir izjutušas netaisnīgu vai aizskarošu attieksmi vecuma dēļ, īpaši veselības aprūpes jomā. Tā saistīta gan ar šķēršļiem saņemt veselības aprūpes pakalpojumus kopumā, gan ar veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēju nevērīgu un aizskarošu attieksmi. Pēdējā izpaužas kā neiecietīga attieksme vai cieņas trūkums pret pacienta sūdzībām, izskaidrojot tās tikai ar vecumu. Pētījumā secināts, ka iedzīvotāju virs 50 gadu vecuma ekonomiskās aktivitātes līmenis pakāpeniski samazinās.
Viena no raksturīgākajām atšķirīgas attieksmes izpausmēm pret personām ar citu etnisko piederību ir naida noziegumi un neiecietība. 2020. un 2021. gadā tiesībsargs ir identificējis krietni vairāk gadījumu, kad tika izteikta naida runa pret personām ar citu ādas krāsu un etnisko izcelsmi. Naida noziegumu gadījumos tiesībsargājošo iestāžu darba efektivitāte ir atkarīga no cietušo un citu personu gatavības ziņot par šiem noziegumiem. Tomēr cilvēki, kas pārstāv dažādas mazaizsargātās grupas, bieži vien neatpazīst naida noziegumus un neapzinās, ka konkrētais nodarījums varētu būt sodāms.
Romi ir uzskatāmi par nabadzības riskam pakļautu iedzīvotāju grupu, kura darba tirgū tiek diskriminēta un kuras nodarbinātības iespējas nav vienlīdzīgas ar citu tautību iedzīvotājiem, ņemot vērā izteikti zemo izglītības līmeni. Formālās izglītības trūkums ierobežo romu iespējas mācīties, kā arī vāji attīstītās lasīt un rakstīt prasmes ierobežo iespējas piedalīties prasmju apguves kursos[8]. Ikgadējā nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējumā[9] romi ir minēti kā viena no grupām, kas saskaras ar nabadzību un sociālo atstumtību.
2022. gada aptauja[10] tika veikta ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju viedokli un izpratni par diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ un salīdzināt iegūtos datus ar 2019. gadā veiktā Eirobarometer pētījuma par diskrimināciju Eiropas Savienībā rezultātiem.
Aptaujas rezultāti liecina, ka 40% Latvijas sabiedrības pārstāvju ir saskārušies ar diskrimināciju. Salīdzinot situāciju ar 2019.gada Eurobarometer pētījuma rezultātiem, atšķirības ir būtiskas. 2019.gadā vairāk kā astoņas no desmit personām Latvijā (85%) apgalvoja, ka nav saskārušās ar diskrimināciju vai izjutuši aizvainojumu pēdējo 12 mēnešu laikā un 15% norādītajā laika periodā bija saskārušās ar diskrimināciju. Iemesli šādām izmaiņām, iespējams, skaidrojamas dažādi: 1) novērojams diskriminācijas izplatības pieaugums vai 2) sabiedrībā kopumā pieaug spēja atpazīt diskrimināciju, vai arī 3) sabiedrības pārstāvji izjūt lielāku pārliecību un drošības sajūtu runāt par piedzīvoto diskrimināciju u.c.
2022.gada aptaujas rezultāti liecina, ka visbiežāk respondenti saskaras ar diskrimināciju vecuma un politiskās pārliecības dēļ un sociālā stāvokļa dēļ, kā arī fiziskā ārējā izskata dēļ. Sabiedrībā kopumā diskrimināciju vecuma dēļ vairāk ir piedzīvojuši jauni cilvēki – vecumā no 18 līdz 24 g.v. (65%), kā arī pirmspensijas vecuma respondenti no 55 līdz 64 g.v. (60%). Vairāk diskrimināciju vecuma dēļ izjutušas sievietes (59%), personas ar pamatizglītību (87%), kā arī personas, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir robežās no 750 līdz 1000 euro.
Ar diskrimināciju iespējams saskarties dažādās dzīves situācijās. Eurobarometer pētījumā 2019. gadā 23% aptaujāto ar diskrimināciju saskārušies sabiedriskā vietā, 21% darba vietā un 13%, meklējot darbu. 2022. gada aptaujas dati atspoguļo salīdzinoši līdzīgu situāciju, proti, 30% respondentu ar diskrimināciju Latvijā saskaras publiskā vietā (uz ielas, parkā, stāvvietā u.tml.), 24% – darba vietā, 23% - izglītības iestādē (skolā, koledžā, universitātē), tāpat arī, meklējot darbu.
Attiecībā uz ziņošanu vai vēršanos pēc palīdzības rīcības ir atšķirīgas. Ja 2019.gada Eurobarometer pētījumā  29% par diskrimināciju bija runājuši ar draugiem/ģimenes locekļiem, 20% ziņojuši policijai un 17% iesaistītās institūcijas vadībai, tad 2022.gada aptaujā– 89% norādījuši, ka par piedzīvoto diskrimināciju runājuši tikai ar draugiem vai ģimenes locekļiem, ko iespējams skaidrot ar informācijas trūkumu par atbildīgajām institūcijām, pie kā vērsties, saskaroties ar diskrimināciju. Tikai 14% informējuši iesaistītās institūcijas vadību un 2% – policiju. Analizējot pēdējo 12 mēnešu periodā proaktīvu darbību diskriminācijas mazināšanā, var secināt, ka augstāka aktivitāte ir LGBT kopienas pārstāvju vidū (29%) un cilvēku ar invaliditāti grupā (21%), arī bērnu un jauniešu grupā ir augstāks aktivitātes līmenis (20%) nekā sabiedrībā kopumā (15%).
2022.gada aptauja liecina, ka kopējais vienlīdzību veicinošu pasākumu efektivitātes vērtējums sabiedrībā ir zem vidējā – 4,7 punkti (10 punktu skalā). Aptaujā iegūtie dati norāda, ka 20% sabiedrības locekļu uzskata, ka vienlīdzība Latvijā tiek veicināta efektīvi, no tiem 26% vīriešu un 16% sieviešu (Eurobarometer 2019.gadā 16%), 30% – drīzāk efektīvi (Eurobarometer 2019.gadā 32%), savukārt 33% uzskata, ka darbs pie vienlīdzības veicināšanas norit neefektīvi. Šādu viedokli lielākā mērā pārstāv sievietes nekā vīrieši.  2022. gadā iegūtie dati, salīdzinājumā ar 2019.gada Eurobarometer pētījuma datiem, ļauj secināt, ka, lai arī pašreizējā nostāja attiecībā uz pasākumu efektivitāti sabiedrības pārstāvju vidū ir piesardzīga, tomēr vērojama pozitīva tendence attiecībā uz vienlīdzības veicināšanas pasākumu efektivitāti Latvijā.
Par homoseksualitāti un homoseksuāliem cilvēkiem pastāv ļoti dažādas attieksmes un aizspriedumi, kas var veicināt neiecietību un diskrimināciju. Kā liecina 2019. gadā veiktā Eirobarometra[11] aptaujas rezultāti Latvijā, 45% (ES – 18%) no aptaujātajiem norādīja, ka viņi justos neērti, ja kādu no publiski ievēlētajiem amatiem ieņemtu homoseksuāla persona. Nedaudz mazāk – 29% (ES -12%) norādīja, ka viņi justos neērti, ja kāds no darba kolēģiem būtu homoseksuāla persona. Savukārt jautājumā par to, vai darbavietā tiek darīts pietiekami, lai veicinātu dažādību seksuālās orientācijas dēļ, 38% (ES-35%) norādīja, ka nav pietiekami. Līdzīgi rādītāji bija arī par invaliditāti (41%) un ādas krāsu (39%). Savukārt tikai puse - 49% no Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka homoseksuāliem cilvēkiem ir jābūt tādām pašām tiesībām kā heteroseksuāliem cilvēkiem[12].
Attiecībā uz sociālās atstumtības un diskriminācijas pieredzi pētījums[13] parāda, ka personas ar invaliditāti ir tā Latvijas iedzīvotāju grupa, kas saskaras ar sociālo atstumtību un diskrimināciju gandrīz ik dienas. Latvija ieņem otro augstāko vietu pēc nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu ar invaliditāti īpatsvara (Latvijā tas ir 39,3%, ES vidējais rādītājs – 28,6%)[14], lai gan jāuzsver, ka šie dati ir balstīti uz personas pašnovērtējumu par tās veselības ierobežojumiem, nevis noteikto invaliditāti atbilstoši Latvijas invaliditātes noteikšanas sistēmai.
Personu ar invaliditāti skaits ik gadu turpina pieaugt, un tāpat to īpatsvars patstāvīgo iedzīvotāju skaitā turpina pieaugt ar katru gadu (2020.gada beigās - 10,5%). Lielākais personu ar invaliditāti īpatsvars ir tieši darbspējas vecumā, tomēr būtiskāks pieaugums pēdējo gadu laikā ir novērojams vecuma grupā 65 +. Kopumā attiecībā uz sociālās atstumtības un diskriminācijas pieredzi pētījums parāda, ka personas ar invaliditāti ir tā Latvijas iedzīvotāju grupa, kas saskaras ar sociālo atstumtību un diskrimināciju, gandrīz ik dienas saņemot dažādus pakalpojumus, kā arī saskaroties ar necienīgu attieksmi un iecietības trūkumu. Personas ar invaliditāti, kas nestrādā un kurām nav atbalsts tuvinieku vidū, ir pakļautas augstam nabadzības riskam. Personas ar kustību ierobežojumiem saskaras ar vides pieejamības trūkumu un vientulību.[15]

Neskatoties uz augstajiem sieviešu un vīriešu nodarbinātības rādītājiem[16], Latvijā ir izteiktas darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem. Latvijā, tāpat kā citās ES dalībvalstīs, sievietes, kas strādā algotu darbu, vidēji pelna mazāk nekā vīrieši.[17] Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskajiem datiem 2021. gadā sieviešu darba stundas likme bija vidēji par 14,6% zemāka nekā vīriešiem, kas salīdzinājumā ar 2020. gadu ir samazinājusies par 7,7% procentpunktiem (2020. gadā – 22.3%). Darba samaksas atšķirību pamatā ir dažādi sociāli un ekonomiski faktori – sieviešu un vīriešu skaits nozarē, amata pienākumi un līmenis, darba stāžs. Tāpat būtisks iemesls ir ar bērnu un citu tuvinieku aprūpes pieejamību saistīti aspekti. Šie dažādie faktori ietekmē sieviešu ekonomisko un sociālo situāciju gan aktīvajā profesionālajā dzīvē, gan aktīvajam darba posmam beidzoties. Atšķirības darba samaksā ietekmē arī pensijas lielumu, attiecīgi 2021. gadā vīriešiem izmaksātās vidējās vecuma pensijas apmērs bija par 10,2 % lielāks nekā sievietēm (vīriešiem – 421.16 euro, sievietēm – 377.9 euro)[18]. Latvijā ir izteikta darba tirgus segregācija pēc dzimuma. Gan izglītībā, gan darba tirgū Latvijā ir izteikts sieviešu un vīriešu nozaru un profesiju dalījums. Visizplatītākās nozares, kurās strādā vīrieši, ir rūpniecības un transporta, uzglabāšanas, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē, savukārt sievietes – tirdzniecības un izglītības nozarēs. Vislielākais sieviešu īpatsvars ir veselības un sociālās aprūpes nozarē (84,8 % sieviešu), savukārt lielākais vīriešu īpatsvars – būvniecībā (88,2 % vīriešu)[19].
Viena no būtiskākajām problēmām pretdiskriminācijas un tolerances pret diskrimināciju eksistencē ir salīdzinoši vājā sabiedrības izpratne par personas tiesībām un to realizēšanu, kā arī zināšanu un informētības trūkums par iespējamo rīcību diskriminācijas novēršanai. Iedzīvotāji nevēršas pēc palīdzības vai arī nav pietiekoši informēti par savām tiesībām un neapzinās, ka viņu tiesības ir vai nav pārkāptas. Gandrīz katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nezina, kur vērsties, ja pats/pati saskartos vai pamanītu diskriminējošo attieksmi pret kādu citu. Saskaņā ar 2019. gada Eirobarometra datiem, no aptaujātajiem respondentiem, ja saskartos ar diskrimināciju un būtu kļuvuši par diskriminējošas rīcības upuriem, 20% ziņotu policijai, 17% tiesībsargam, 6% tiesām, vairākums 29% vērstos pie drauga vai ģimenes locekļa.
Latvijā diskriminācijas aizlieguma principi ir integrēti dažādu nozaru regulējošajos tiesību aktos, nevis iekļauti vienotā diskriminācijas novēršanas likumā. Līdz ar to diskriminācijas novēršana un vienlīdzīgu iespēju principu izpratne ir būtiska jebkurā nozarē strādājošajiem speciālistiem, kas izstrādā un īsteno nozares politiku. Lai arī novērots, ka dažādu nozaru politikas plānošanas dokumentu izstrādē, īstenošanā un izvērtējumos tiek pievērsta uzmanība vienlīdzīgu iespēju un tiesību principu nodrošināšanai, tomēr bieži vien tas ir nepietiekami un vispārīgi, lai mērķēti un efektīvi risinātu konkrētu mērķa grupu sociālās, ekonomiskās u.c. nevienlīdzības vai specifiskas vajadzības. Mērķtiecīgas un efektīvas politikas īstenošanu ietekmē arī atšķirīga valsts pārvaldē nodarbināto izpratne par vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu integrēšanu dažādu nozaru politikas veidošanā, īstenošanā un novērtēšanā. Pašlaik dažādu nozaru valsts pārvaldē strādājošajiem ekspertiem netiek nodrošināta iespēja padziļināti pilnveidot savas zināšanas un prasmes vienlīdzīgu tiesību un iespēju principu integrēšanā, ko ietekmē regulāru apmācību un metodiskā un konsultatīvā atbalsta trūkums.
Nediskriminācijas un dažādības veicinošas aktivitātes Latvijas uzņēmumos netiek pilnvērtīgi ieviestas. Latvijas uzņēmumu vadība pārsvarā ir gatava iespēju robežās pielāgot darba vidi dažādu darbinieku vajadzībām, tomēr faktiski dažādības vadības pasākumi saskaņā ar darbinieku vajadzībām ievērojami biežāk tiek ieviesti lielajos uzņēmumos (64%), salīdzinājumā ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (23%)[20]. Ņemot vērā minēto, dažādības vadība reti tiek iekļauta uzņēmuma politikas dokumentos un nepietiekoši ieviesta arī praksē, lai gan darbinieku dažādība jau šobrīd ir realitāte Latvijas uzņēmumos. Tātad liela daļa uzņēmumu vēl nav apzinājušies, ka darbinieku daudzveidība ir resurss, kas jāprot kompetenti pārvaldīt, lai no tā gūtu ieguvumus gan uzņēmums, gan paši darbinieki. Darba devēji atzīst, ka tieši izpratnes trūkums un maldīgi priekšstati kavē darīt vairāk un veidot patiesi iekļaujošu darba vidi.
Lai varētu veiksmīgi darboties pretdiskriminācijas un dažādības veicināšanas jomā, darba devēji atzīst, ka viņiem ir nepieciešams regulārs atbalsts profesionālo kompetenču attīstībā un darbinieku izglītošanā par diskriminācijas jautājumiem. Tas īpaši aktualizējas situācijās, kad pārmaiņu rezultātā sabiedrībā parādās jaunas diskriminācijas riskam pakļautās grupas, jaunas atšķirīgas attieksmes un diskriminācijas izpausmes formas.
Lai veicinātu darba devēju un darbinieku izpratni un kompetenci par dažādības vadības jautājumiem, kā arī, lai attīstītu prasmi izturēties bez aizspriedumiem pret citādo, laika posmā no 2016. gada 4. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.1.4. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt diskriminācijas riskiem pakļauto personu integrāciju sabiedrībā un darba tirgū” 9.1.4.4. pasākuma “Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)” ietvaros, tiek īstenots projekts Nr. 9.1.4.4/16/I/001  “Dažādības veicināšana” (turpmāk – 9.1.4.4. pasākuma projekts), kurā tostarp tiek īstenotas mācības. Kopumā šī projekta laikā jau vairāk kā 750 dažādu līmeņu speciālisti ir papildinājuši zināšanas un veicinājuši izpratni par iecietību un dažādības vadību, tostarp ieguvumiem darba devējiem, ieviešot savos uzņēmos dažādības vadību. Lai nodrošinātu, ka darba devēju izpratne par nediskriminācijas principu ievērošanu un iekļaujošas darba vides veidošanu tiek pilnveidota, būtiska ir regulāra izglītošana un informēšana par šiem jautājumiem.



[6] Tiesībsarga biroja sadarbībā ar Norstat veiktais pētījums „Diskriminācija izplatība nodarbinātības vidē Latvijā. Salīdzinošais pētījums, 2011.un2020.gadā”,https://www.tiesibsargs.lv/uploads/content/diskriminacija_darba_vide_2020_petijuma_rezultati_1594374193.pdf
[7]SIF īstenotā 9.1.4.4. pasākuma projekta ietvaros veiktais pētījums: “ Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu potenciālās mērķa grupas profilēšana un vajadzību izpēte” (http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/petij_sif_motivac_paaugst_un_atbalst_pakalpoj_potencial%2Bmerka%2Bgrup_profiles_un_vaj_izpete.pdf )
[8] Tirgus un sociālo pētījumu centrs "Latvijas Fakti" (2015). Pētījums "Romi Latvijā". Rīgā, 3.lpp. Pieejams: ; Latvijas valsts prezidenta Sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas 2016.gada 22.novembra ziņojums (2016). Pieejams: https://www.president.lv/lv/media/5066/download
[9] ISS (2019). Ziņojums "Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk., izvērtējums par nevienlīdzību veselības aprūpē un nevienlīdzību mājokļa pieejamības jomā)". Rīga, 219., 337.lpp. Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/Nabadz_soc_atstumt_mazin_ricibpol_izvertejums_Zinojums.pdf
[10] Sabiedriskās domas aptauja par sabiedrības izpratni par diskriminācijas aspektiem, Labklājības ministrija. (2022.) pieejams https://www.lm.gov.lv/lv/media/21354/download?attachment
[11] https://europa.eu/eurobarometer/surveys/detail/2251
[12] https://webgate.ec.europa.eu/ebsm/api/public/deliverable/download?doc=true&deliverableId=70586
[13]SIF īstenotā 9.1.4.4. pasākuma projekta ietvaros veiktais pētījums: “ Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu potenciālās mērķa grupas profilēšana un vajadzību izpēte”, pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/petij_sif_motivac_paaugst_un_atbalst_pakalpoj_potencial%2Bmerka%2Bgrup_profiles_un_vaj_izpete.pdf
[14] https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/hlth_dpe010/default/table?lang=en
[15] Pētījums “ Motivācijas paaugstināšanas un atbalsta pakalpojumu potenciālās mērķa grupas profilēšana un vajadzību izpēte”. Pieejams:  http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/petij_sif_motivac_paaugst_un_atbalst_pakalpoj_potencial%2Bmerka%2Bgrup_profiles_un_vaj_izpete.pdf
[16]   Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gadā vīriešu nodarbinātības līmenis bija par 6,6 procentpunktiem augstāks nekā sieviešu (attiecīgi – 66,0 % un 59,4 %). Sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā bija par 1,2 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 5,0 procentpunktiem augstāks nekā ES.
[17] Sievietes ir biežāk nodarbinātas zemāk atalgotās nozarēs un profesijās, kā arī mazāk atalgotajā sabiedriskajā sektorā. Saskaņā ar CSP datiem, 2021. gadā sieviešu vidējā bruto stundas izpeļņa bija par 14,6 % zemāka nekā vīriešu izpeļņa. Vairāk: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/labklajibas-un-vienlidzibas-raditaji/dzimumlidztiesiba/6300-dzimumu-lidztiesiba?themeCode=GE
[18] CSP datubāze https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__sociala__socdr__pensijas/SDG030.px/
[19] CSP datubāze https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NB__NBLA/NBL040/table/tableViewLayout1/
[20] https://www.sif.gov.lv/lv/media/1239/download
 

TA projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.3.4.1. pasākumu, tā mērķi, atbalstāmās darbības un sasniedzamos uzraudzības rādītājus, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, 4.3.4.1. pasākuma īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.
Lai nodrošinātu uz ikviena cilvēka vajadzībām un interesēm vērstas politikas izstrādi un īstenošanu, kas vienlaikus ļauj mazināt šķēršļus pilnvērtīgai nodarbinātības un sociālekonomiskajai iekļaušanai, kā arī, lai veicinātu vienlīdzīgas iespējas un nediskrimināciju, 4.3.4.1. pasākuma ietvaros tiks īstenotas izglītojošas, izpratni veicinošas un metodiskā atbalsta aktivitātes ar mērķi paaugstināt profesionālo veiktspēju politikas plānotājiem un īstenotājiem, kā arī darba devējiem (biedrībām, nodibinājumiem, mikrouzņēmumiem, maziem vai vidējiem uzņēmumiem) un to darbiniekiem.
4.3.4.1. pasākumu paredzēts īstenot ierobežotā projektu iesniegumu atlasē, kā finansējuma saņēmēju nosakot Labklājības ministriju - valsts pārvaldes iestādi, kas organizē un koordinē darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma saņēmēju (turpmāk – finansējuma saņēmējs).

Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros ir valsts pārvaldes iestāde, kas organizē un koordinē darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības politikas īstenošanu – Labklājības ministrija, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par Eiropas Sociālā fonda Plus finansējuma saņēmēju (turpmāk – finansējuma saņēmējs).

Ņemot vērā iepriekš aprakstītās problēmas, 4.3.4.1. pasākuma ietvaros tiks sniegts atbalsts šādām mērķa grupām:
1. politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā iesaistītās valsts un pašvaldības iestādes, to kapitālsabiedrības[21] un to darbinieki[22];
2. biedrības, nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi[23] un to darbinieki.

4.3.4.1. pasākumam plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 2 000 000 euro, t.sk., Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 1 700 000 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 300 000 euro.

4.3.4.1. pasākuma atbalsta veids ir grants.

4.3.4.1. pasākuma ietvaros elastības finansējums nav plānots, attiecināmā daļa programmas 4.3.4.1. pasākumam paredzētajā apmērā (t.i., 315 550 euro, t.sk., ESF Plus finansējums 268  218 euro) tiks kompensēta, nosakot elastības finansējumu programmas 4.3. prioritātei “Nodarbinātība un sociālā iekļaušana” 4.3.3.1. pasākuma “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana” ietvaros 28 772 500 euro apmērā un programmas 4.3.3.2. pasākuma “Nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanās darba tirgū sekmēšana” ietvaros 11 900 000 euro apmērā.

4.3.4.1. pasākuma īstenošanas laiks ir 2023. gada 2. ceturksnis līdz 2029. gada 4. ceturksnis.

4.3.4.1. pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst MK noteikumos par 4.3.4.1. pasākuma īstenošanu minētām izmaksu pozīcijām un ir radušās, sākot ar MK noteikumu spēkā stāšanās dienu.

Lai nodrošinātu 4.3.4.1. pasākuma ietvaros plānoto mācību programmu īstenošanu atbilstoši plānotajam, proti, secīgi pēc 9.1.4.4. pasākuma projekta ietvaros īstenoto izglītojošo pasākumu darba devējiem un to darbiniekiem dažādības vadībā un iecietības (tolerances) paaugstināšanā pabeigšanas, nepieciešams savlaicīgi uzsākt 4.3.4.1. pasākuma ietvaros plānoto mācību programmu izstrādi. Tādējādi nepieciešams savlaicīgi (t.i., vēl pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanu ar CFLA) uzsākt projekta vadības un īstenošanas personāla piesaisti. Līdzšinējā pieredze rāda, ka projekta vadības un īstenošanas komandas nokomplektēšana un iepirkuma dokumentācijas izstrāde ir laikietilpīgs process. Tāpat saskaņā ar Informatīvā ziņojuma par Finanšu ministrijas pārziņā esošo Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības aktualitātēm līdz 2023. gada 1. martam (pusgada ziņojums) (pieņemts MK 25.04.2023. sēdē) MK protokollēmumā noteikto, nepieciešams nodrošināt arī n+ 3 principa izpildi. Ņemot vērā minēto, pirms vienošanās par 4.3.4.1. pasākuma projekta īstenošanu noslēgšanas ar CFLA, 4.3.4.1. pasākuma īstenošanai nepieciešamais  finansējums ne vairāk kā  120 645 euro apmērā tiks novirzīts projekta vadības un tā īstenošanas nodrošināšanas izmaksu segšanai, kā arī iepirkuma līguma ietvaros paredzēto avansa maksājumu veikšanai.

4.3.4.1. pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1. līdz 2024. gada 31. decembrim:
1.1. programmas iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu – 35;
1.2. programmas iznākuma rādītājs – biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu – 83;
1.3. programmas rezultāta rādītājs – personas, kuras pilnveidojušas savu profesionālo kompetenci vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā – 440;

2. līdz 2029. gada 31. decembrim:
2.1. programmas iznākuma rādītājs – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmušas atbalstu – 211;
2.2. programmas iznākuma rādītājs – biedrības un nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kas saņēmuši atbalstu – 500;
2.3. programmas rezultāta rādītājs – personas, kuras pilnveidojušas savu profesionālo kompetenci vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā – 2700.

Finansējuma saņēmēja pienākums, iepriekš vienojoties ar sadarbības iestādi, ir ziņot sadarbības iestādei tikai par tiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013. 1. un 2. pielikumu uzkrātajiem kopējo tūlītēju rādītāju datiem, kas neielasās automātiski KP VIS no saistītajām datu bāzēm.

4.3.4.1. pasākumā paredzētas šādas atbalstāmās darbības:

1. profesionālās veiktspējas paaugstināšana par vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principu integrēšanu politikas plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos politikas veidošanā un īstenošanā iesaistīto valsts un pašvaldību iestāžu un to kapitālsabiedrību darbiniekiem;
2. profesionālās veiktspējas paaugstināšana par iekļaujošas darba vides un diskriminācijas novēršanas jautājumiem biedrību, nodibinājumu, mikrouzņēmumu, mazo vai vidējo uzņēmumu darbiniekiem;
3. pasākumu darba samaksas atšķirību mazināšanai īstenošana valsts un pašvaldību iestādēs, to kapitālsabiedrībās un biedrībās, nodibinājumos, mikrouzņēmumos, mazos vai vidējos uzņēmumos;
4. informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;
5. projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana.

4.3.4.1. pasākuma ietvaros paredzētas šādas attiecināmās izmaksas:
1. tiešās attiecināmās izmaksas;
2. netiešās attiecināmās izmaksas.

Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas galvenās izmaksu pozīcijas:
1. projekta personāla izmaksas. Tiek paredzēts, ka personāla atlīdzības (t.sk., veselības apdrošināšanas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas) izmaksām tiks piemērota atbildīgā iestāde izstrādāta vienotā likme un tās piemērošanas metodika (turpmāk – personāla izmaksu metodika). Savukārt līdz minētās metodikas apstiprināšanai, finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personāla un vadības personāla atlīdzības izmaksas un sadarbības partnera projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas tiks segtas saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, izņemot virsstundas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;
2. iepirkumu līgumu[24] izmaksas (t.sk., ēdināšanas nodrošināšanai, telpu nomai, naktsmītņu nodrošināšanai, ekspertu, lektoru un moderatoru atlīdzībai, tehniskajam nodrošinājumam un kancelejas preču iegādei, darba vietas aprīkojuma iegādei vai nomai, t.sk., aprīkojuma uzturēšanai un remontam, finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personālam jaunu darba vietu radīšanai vai esošo darba vietu atjaunošanai, transporta pakalpojumu iegādei (transportlīdzekļa noma un transportlīdzekļa pakalpojuma pirkšana) finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam, horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai,  Valsts administrācijas skolas (turpmāk - VAS) mācību pārvaldības sistēmas pilnveidei un uzturēšanai);
3. komandējumu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam[25];
4.līdz personāla izmaksu metodikas apstiprināšanai, veselības apdrošināšanas finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personālam un sadarbības partnera projekta īstenošanas personālam izmaksas un normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm paredzēto veselības pārbaužu izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācija finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam, ja tās nav iekļautas veselības apdrošināšanas polisē;
5. projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

Netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju septiņu procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām izmaksām. Netiešās attiecināmās izmaksas paredz arī sadarbības partnerim (VAS) septiņu procentu apmērā no tam paredzētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām, minēto informāciju ietver finansējuma saņēmēja un VAS noslēgtajā sadarbības līgumā. Sadarbības partnerim paredzētās netiešās izmaksas netiks aprēķinātas papildus jau paredzētajiem 7 % no 4.3.4.1. pasākuma tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet t.sk. no tām daļa tiks paredzēta sadarbības partnerim.


TA paredz, ka 4.3.4.1. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris publiskos iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru un, kur tas ir attiecināms īsteno sociāli atbildīgus iepirkumus[26] un inovatīvus iepirkumus[27] (ja nepieciešams, dokumentējot un pamatojot sociāli atbildīga iepirkuma īstenošanas izvēli atbilstoši sadarbības iestādes horizontālajām norādēm projekta īstenošanā un uzraudzībā).

Tāpat TA paredz, ka finansējuma saņēmējs nodrošina, ka 4.3.4.1. pasākuma paredzētās atbalstāmās darbības netiek finansētas vai līdzfinansētas, kā arī tās nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts, pašvaldības vai ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem, t.sk. tiks nodrošināta pievienotās vērtības nodokļa dubultā finansējuma riska novēršana. Kā vienu no demarkācijas un dubultfinansējuma riska novēršanas uzraudzības instrumentiem finansējuma saņēmējs var izmantot FM izstrādāto Dubultfinansējuma riska kontroles matricu[28].

4.3.4.1. pasākuma ietvaros paredzēto atbalstāmo darbību īstenošanas nosacījumi:
1. Politikas veidošanā un īstenošanā iesaistīto valsts un pašvaldības iestāžu, to kapitālsabiedrību un to darbinieku profesionālās veiktspējas paaugstināšana par vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principu integrēšanu politikas plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos. Šīs atbalstāmās darbības īstenošanai finansējuma saņēmējs piesaistīs pakalpojuma sniedzēju, kas izstrādās e - mācību programmu, kas ietvers vismaz 6 moduļus, aptverot visus diskriminācijas aizlieguma pamatus - dzimums, vecums, invaliditātes, etniskā piederība, reliģiskā pārliecība un dzimumorientācija. Paredzēts, ka mācību programma tiks izstrādāta tā, lai tā atbilstu dažādu nozaru darbības specifikai, tādējādi veicinot izpratni par nozares izaicinājumiem nediskriminācijas jomā, akcentējot ieguvumus, ko nediskriminācijas principu ievērošana sniedz vai varētu sniegt nozares turpmākai attīstībai, kas atbilstu sabiedrības vajadzībām un situācijai kopumā. Mācībās kopumā plānots iesaistīt indikatīvi 211 politikas veidošanā un īstenošanā iesaistītās valsts un pašvaldību iestādes, to kapitālsabiedrības un 1200 to darbiniekus.
Savukārt e - mācību programmas īstenošanā kā sadarbības partneris tiks piesaistīta Valsts administrācijas skola (turpmāk – VAS), kas ir lielākais mācību centrs valsts pārvaldē nodarbinātajiem, kuras uzdevums ir attīstīt un nodrošināt kvalitatīvu mācību un konsultāciju piedāvājumu, kas vērsts uz valsts pārvaldē nodarbināto aktuālajām un nākotnes vajadzībām, lai palīdzētu sniegt kvalitatīvus valsts pārvaldes pakalpojumus Latvijas sabiedrībai. Tiek paredzēts, ka VAS īstenos pakalpojuma sniedzēja izstrādātās e-mācību programmas moduļus e-mācību formātā, tostarp sadarbībā ar finansējuma saņēmēju organizēs mācību dalībnieku grupas, izsniegs dalībniekiem apliecinājumu par dalību e-mācībās.
E-mācības tiks īstenotas, izmantojot VAS mācību pārvaldības sistēmu[29], kura ir pieejama valsts pārvaldes iestādēm, noslēdzot vienošanos (t.i., sadarbības līgumu) par atbildību un ieguldījumiem minētās sistēmas izmantošanā.
VAS mācību pārvaldības sistēma kā optimālākais e-mācību īstenošanas vietne tika izvēlēta, jo tajā ir iespēja nodrošināt:
- funkcionalitātes papildināšanu/pielāgošanu atbilstoši 4.3.4.1. pasākuma ietvaros paredzēto e – mācību vajadzībām (t.i., grupu plānošana un komplektēšana, personificēta apmācāmo personu profilu veidošana, apliecinājumu par dalību apmācībās sagatavošana, statistikas uzkrāšana u.c.);
- mācību dalībniekus ar mācību materiāliem un visiem nepieciešamajiem papildmateriāliem, kā arī zināšanu pārbaudes rezultātā iegūto datu uzglabāšanu;
- prezentāciju un citu e-mācību materiālu, t.sk., videomateriālu uzglabāšanu;
- katram e - mācību kursam individuālu (specifisku) testu sagatavošanu, tādējādi nodrošinot iespēju pārbaudīt mācībās iesaistītās personas zināšanu līmeni, uzsākot un pabeidzot e – mācību programmu, kas savukārt palīdz analizēt e – mācību saturu (efektivitāti) un, ja nepieciešams, nodrošina iespēju pilnveidot to.
E – mācību nodrošināšana VAS mācību pārvaldības sistēmā kopumā pozitīvi ietekmēs valsts un pašvaldību iestāžu un to kapitālsabiedrību darbiniekus, jo tās izmantošana nodrošinās maksimāli ērtu, efektīvu un mūsdienīgāku mācību īstenošanu mērķa grupas personām, mācību satura veidotājiem un administrētājiem, savukārt pati VAS mācību pārvaldības sistēma tiks izmantota un nodrošinās profesionālās kompetences pilnveidi valsts un pašvaldību iestāžu un to kapitālsabiedrību darbinieku lokam, tādējādi nodrošinot ES fondu ieguldījumu rezultātā izstrādātās informācijas sistēmas ilgtspēju un jēgpilnu izmantošanu.
Minēto e – mācību nodrošināšanas kopējās izmaksas sastāda indikatīvi 74 360 euro. 4.3.4.1. pasākuma ietvaros tiks attiecinātas šādas ar e – mācību nodrošināšanu VAS mācību pārvaldības sistēmā saistītās izmaksas:
1) e – mācību nodrošināšanā VAS piesaistītā personāla (0.3 slodze) izmaksas, paredzot, ka e – mācību nodrošināšanā VAS piesaistītā personāla slodze var būt ne mazāka kā 0.3;
2) ar VAS mācību pārvaldības sistēmas pilnveidošanu un uzturēšanu saistītās izmaksas (t.sk., servera jaudas un kapacitātes palielināšana un jaunas funkcionalitātes vai papildinājumu izstrāde 4.3.4.1. pasākuma ietvaros paredzēto e – mācību īstenošanai);
Finansējuma saņēmējs slēgs sadarbības līgumu ar VAS, kurā tiks atrunāti būtiskākie sadarbības nosacījumi, t.sk., norēķinu veikšanas kārtība e- mācību izmaksu segšanai u.c. Sadarbības līgumā tostarp detāli tiks noteikti servisa līmeņa kritēriji (SLA – service level agreement), kas ir standarta prakse informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu un servisu jomā. Minētie kritēriji ietver būtiskākos LM un VAS iekšējās darba organizācijas nosacījumus, piemēram, reakcijas laiku konstatēto kļūdu labošanai, atbalsta funkcijas nodrošināšanas veidu (telefoniski, klātienē, e – pastā utt.), kļūdu prioritāšu kategoriju noteikšanu, kontaktpersonu norādīšanu, pārskatu veidus un tajos iekļaujamo informāciju, kā arī to iesniegšanas termiņus, drošības un konfidencialitātes jautājumus u.c. Papildu sadarbības līgumā tiks atrunāti VAS mācību sistēmas pirmkodu un autortiesību pieejamības nosacījumi pēc 4.3.4.1. pasākuma ietvaros paredzēto e – mācību funkcionalitātes izstrādes/papildināšanas pabeigšanas, lai nepieciešamības gadījumā izstrādātā/papildinātā funkcionalitāte būtu brīvi pārveidojama, pielāgojama, bez nepieciešamības iegūt atļauju no izstrādātāja un potenciālais pielāgojumu iepirkums netiktu ierobežots līdz vienam kandidātam, t.i., sākotnējam sistēmas izstrādātājam. Tāpat sadarbības līgumā tiks ietverti nosacījumi norēķinu veikšanas kārtībai e- mācību izmaksu segšanai u.c. nosacījumi.
Jāatzīmē, ka VAS mācību pārvaldības sistēmas pamatvērtība var tikt palielināta, izmantojot ES fondu finansējumu (t.i., 4.3.4.1. pasākuma projekta finansējumu) gadījumos, ja 4.3.4.1. pasākuma ietvaros paredzēto e – mācību nodrošināšanai būs nepieciešama jaunas funkcionalitātes izstrāde vai specifisku papildinājumu izstrāde esošajai sistēmas funkcionalitātei (piemēram, jauna veida pārbaudes testu izstrāde vai papildu atskaišu veidošana nepieciešamo statistikas datu uzkrāšanai u.tml.).
ES fondu ieguldījumu rezultātā būs iespēja 4.3.4.1. pasākuma ietvaros izstrādātās e- mācību programmas īstenot, izmantojot VAS mācību pārvaldības sistēmas funkcionalitāti arī pēc 4.3.4.1. pasākuma projekta īstenošanas termiņa beigām, tādējādi nodrošinot iespēju arī turpmāk valsts un pašvaldību iestāžu un to kapitālsabiedrību darbiniekiem nepieciešamo mācību programmu apgūt attālinātā formātā. Pēc 4.3.4.1. pasākuma projekta īstenošanas LM normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā, veicot detalizētus aprēķinus par papildu nepieciešamo finansējumu, sagatavos un iesniegs priekšlikumus Ministru kabinetā gadskārtējā valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju iesniegtajiem pieteikumiem prioritārajiem pasākumiem. Ar e-mācību nodrošināšanu pēc 4.3.4.1. pasākuma projekta īstenošanas beigām saistītās izmaksas sastāda indikatīvi 14 872 euro gadā.

Piesaistot VAS e - mācību programmas par vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principu integrēšanu politikas plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos īstenošanā, finansējuma piešķiršana VAS netiek kvalificēta kā komercdarbības atbalsts. Neskatoties uz to, ka VAS ir arī saimnieciskās darbības veicējs, piedāvājot apmācības tirgū, saskaņā ar VAS nolikuma 2. punktu, tās mērķis ir arī īstenot valsts politiku valsts pārvaldes profesionālās attīstības jomā, lai sagatavotu augsti kvalificētus un profesionālus nodarbinātos. Vienlaikus VAS nolikuma 3. punkts paredz, ka viena no VAS funkcijām ir sniegt profesionālās attīstības un kompetences pilnveides iespējas personām darbam valsts pārvaldē. Papildus minētajam, VAS nolikuma 4.7. apakšpunkts paredz, ka viens no VAS uzdevumiem ir īstenot no ārvalstu finanšu instrumentu un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem finansētās izglītības programmas valsts pārvaldes profesionālās attīstības jomā. Ņemot vērā VAS deleģēto funkciju mācību īstenošanā valsts pārvaldes darbiniekiem, kā arī faktu, ka šī mācību programma būs specifiska, proti, tā būs pielāgota konkrētas nozares vai valsts pārvaldes iestādes darbības jomai, tādējādi veicinot izpratni par nozares izaicinājumiem diskriminācijas mazināšanā un akcentējot ieguvumus, ko nediskriminācijas principu integrēšana politikas plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos sniedz vai varētu sniegt katras nozares turpmākai attīstībai, ir būtiski, ka to īsteno iestādes, kas pārzina politikas plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas procesus, esoši vai piesaistīti pasniedzēji. Papildus jāmin, ka šobrīd mācību (izglītības) pakalpojumu sniedzēju tirgū šādas mācības netiek nodrošinātas, tādējādi LM ieskatā VAS sniegtās mācības nav kvalificējamas kā pakalpojums tirgū. Papildus tam, VAS kā iestāde, kurai ir ilgstoša pieredze dažādu mācību programmu īstenošanā savu deleģēto funkciju ietvaros, šīs mācību programmas īstenošanā nodrošinās augstā kvalitātē, kas savukārt sekmēs šīs mācību programmas mērķa sasniegšanu, proti, uzlabot mācību dalībnieku zināšanas par vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principu integrēšanu politikas plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos un mācībās iegūto zināšanu praktisko piemērošanu ikdienas darbā. Jāatzīmē, ka šīs mācību programmas apguve valsts un pašvaldību iestāžu un to kapitālsabiedrību darbiniekiem būs bez maksas.
Tāpat šīs atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs izstrādās digitālu rokasgrāmatu nozaru politikas veidotājiem. Rokasgrāmata būs kā metodiskais materiāls un atbalsts nozaru politikas veidotājiem un īstenotājiem, tā ietvers informāciju, tostarp par aspektiem, kas būtu jāņem vērā, izstrādājot normatīvos aktus, ievērojot vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principus.
Papildus minētajam, šīs atbalstāmās darbības ietvaros pakalpojuma sniedzējs nodrošinās arī izpratnes veicināšanas un izglītojošus pasākumus, t.sk., seminārus, tematiskās diskusijas, darba grupas, domnīcas par vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas principu integrēšanu politikas plānošanas, īstenošanas un novērtēšanas procesos. Kopumā minētajiem, politikas veidošanā un īstenošanā iesaistīto valsts un pašvaldību institūciju speciālistu profesionālās veiktspējas paaugstināšanas pasākumiem, tiks novirzīti indikatīvi 380 474 euro[30]. Minētās mācības plānots uzsākt indikatīvi 2024. gada 1. ceturksnī.

2. Biedrību, nodibinājumu, mikrouzņēmumu, mazo vai vidējo uzņēmumu darbinieku profesionālās veiktspējas paaugstināšana par iekļaujošas darba vides un diskriminācijas novēršanas jautājumiem. Darba devējiem ir nepieciešams regulārs atbalsts, lai veicinātu izpratni par dažādības un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanas principiem un to piemērošanu praksē. Lai turpinātu iesākto labo praksi, tostarp identificējot labās prakses piemērus iestādēs un uzņēmumos un popularizējot tos, tādējādi veicinot dažādības vadību un diskriminācijas riskam pakļauto personu integrēšanu darba tirgū, paredzēts, ka 4.3.4.1. pasākumā finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs izstrādās un īstenos mācību programmu darba devējiem un to darbiniekiem. Šajās mācībās kopumā plānots iesaistīt indikatīvi 500 biedrības, nodibinājumus, mikrouzņēmumus, mazos vai vidējos uzņēmumus un 1500 to darbiniekus. Minētās mācības plānots uzsākt indikatīvi 2024. gada 1. ceturksnī. Kopumā šīs atbalstāmās darbības izmaksas sastāda indikatīvi 509 000 euro[31].
Tāpat šīs atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs izstrādās metodiskos materiālus par iekļaujošas darba vides izveides un diskriminācijas novēršanas jautājumiem un, ja nepieciešams, aktualizēs to. Lai panāktu darba devēju interesi un motivāciju īstenot atbalsta pasākumus iekļaujošas darba vides veicināšanai un sekmētu izpratni par dažādības vadību, kā arī, lai motivētu darba devējus ne tikai piedalīties šajā mācībās, bet arī apmācīt savus darbiniekus par iekļaujošas un dažādību veicinošas darba vides veidošanu, metodisko materiālu un mācību programmas izstrādē un īstenošanā, pakalpojuma sniedzējs sadarbosies ar darba devējus un darba ņēmējus pārstāvošajām organizācijām. Papildus minētajam, šīs atbalstāmās darbības ietvaros pakalpojuma sniedzējs nodrošinās izpratnes veicināšanas un izglītojošus pasākumus, t.sk.,  konferences, seminārus, tematiskās diskusijas, darba grupas, domnīcas, par vienlīdzīgu iespēju, iekļaujošas darba vides un diskriminācijas novēršanas jautājumiem, ar mērķi, rosināt plašākas diskusijas, labās prakses apmaiņu par aktuāliem jautājumiem vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jomā, kā arī, lai veicinātu pēc iespējas plašāku un vienotu biedrību, nodibinājumu, mikrouzņēmumu, mazo vai vidējo uzņēmumu darbinieku izpratni par šiem jautājumiem, gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.
Šīs atbalstāmās darbības ietvaros īstenotajās mācībās darba devējiem un to darbiniekiem komercdarbības (valsts) atbalsts nav paredzēts, jo vienlaikus neizpildās visas komercdarbības atbalsta pazīmes. Mācību programmas izstrādē un īstenošanā, kā jau iepriekš minēts, finansējuma saņēmējs, saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru, piesaistīs pakalpojuma sniedzēju, kas atbilst publiska iepirkuma principiem, tādējādi tiks izslēgts komercdarbības atbalsts preču un pakalpojumu sniedzēju līmenī. Tāpat arī mērķa grupas iesaistei mācībās netiek paredzēti ierobežojumi, proti, 4.3.4.1. pasākuma pieejamā finansējuma ietvaros mācības varēs apgūt jebkurš darba devējs un tā darbinieks, kas būs izrādījis šādu interesi, attiecīgi tiek izslēgta selektīva pieeja mācību pieejamībā.
Attiecībā uz valsts un pašvaldību un to kapitālsabiedrību darbinieku un biedrību, nodibinājumu, mikrouzņēmumu, mazo vai vidējo uzņēmumu darbinieku (1. un 2.atbalstāmās darbības ietvaros) atbilstības dalībai mācībās pārbaudi, tiek paredzēts, ka, piesakoties dalībai 4.3.4.1. pasākuma ietvaros paredzētājās mācībās, ir jāizmanto darba vietas e-pasts, kā arī jānorāda sava darba vieta, tādējādi mācību dalībnieks apliecinās, ka ir konkrētas iestādes vai uzņēmuma darbinieks. Pieteikšanās VAS organizētajām e-mācībās tiks nodrošināta izmantojot VAS mācību pārvaldības sistēmu. Savukārt pakalpojuma sniedzējs, kurš nodrošinās mācību par iekļaujošas darba vides un diskriminācijas novēršanas jautājumiem īstenošanu, pirms pieteikšanās uzsākšanas dalībai mācībās, publiskos informāciju par pieteikšanās kārtību un nosacījumiem dalībnieku ieskaitei mācībās. Jāatzīmē, ka sadarbības iestāde konkrētajās mācībās iesaistītās personas darba vietu, ja nepieciešams, izlases kārtībā pārbaudīs Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē.

3. Pasākumu darba samaksas atšķirību mazināšanai īstenošana. 2021.  gada 4. martā EK publicēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu palīdzību nostiprinātu principa, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, piemērošanu (COM(2021) 93 final)[32] (turpmāk – Direktīvas priekšlikums). Direktīvas priekšlikumā ietverti darba devēja pienākumi darba samaksas pārredzamības nodrošināšanā, tostarp informējot darbiniekus par darba samaksas noteikšanas un karjeras attīstības politiku, kā arī par individuālo un vidējo darba samaksas līmeni sadalījumā pēc dzimuma to darbinieku kategorijām, kuri veic to pašu darbu vai vienādi vērtīgu darbu. Diskusijas par Direktīvas priekšlikumu kopumā ir noslēgušās, jo 2022.gada 15.decembrī Eiropas Savienības Padome un Eiropas Parlaments ir panākuši provizorisku vienošanos par Direktīvu. Attiecīgi Direktīvas priekšlikumu Eiropas Parlamentā plānots apstiprināt līdz 2023.gada aprīlim. Pieejas un prakses, kā nodrošināt darba samaksas pārredzamību, ar mērķi mazināt darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem, dažādās pasaules valstīs ir atšķirīgas. Tās var iedalīt trīs grupās: darba devēja atalgojumu pārskatu gatavošana un iesniegšana kompetentām institūcijām, darba samaksas auditi un darba klasifikācijas sistēmas[33]. Lai veicinātu darba samaksas atšķirību mazināšanos, šīs atbalstāmās darbības ietvaros finansējuma saņēmēja piesaistīts pakalpojuma sniedzējs veiks izvērtējumu par esošo darba samaksas praksi uzņēmumos un iestādēs, kā arī ārvalstu praksi un pieredzi. Balstoties uz veikto izvērtējumu, tiks izstrādāts saturs rīcības modelim, kas būtu piemērots Latvijas situācijai. Lai novērtētu piedāvātā rīcības modeļa efektivitāti un pārbaudītu tā izmantošanas iespējas un novērtētu ieguvumus, tiks īstenots izmēģinājumprojekts, kurā  tiks iesaistītas vismaz 2 politikas veidošanā un īstenošanā iesaistītas valsts un pašvaldības iestādes un to kapitālsabiedrības, un 2 biedrības, nodibinājumi, mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi un to darbinieki. Izmēģinājumprojektu paredzēts īstenot ne ilgāk par diviem gadiem. Pēc tā īstenošanas, ja nepieciešams, tiks precizēts rīcības modeļa saturs. Rezultātā paredzēts, ka 1) izmēģinājumprojekts palīdzēs apzināt reālo situāciju Latvijas uzņēmumos un organizācijās saistībā ar izpratni par darba samaksas caurskatāmības jautājumiem, kā arī to, kādi darba samaksas modeļi eksistē uzņēmumos un organizācijās un kādi iespējamie risinājumi būtu atbilstošākie un efektīvākie, lai darba samaksas caurskatāmības principus ieviestu praksē; 2) izvērtējuma rezultātā piedāvātais darba samaksas modelis tiks izmēģināts Latvijas uzņēmumos un organizācijās; 3) izmēģinājumprojektā gūtā pieredze un secinājumi  būs noderīgi, lai izpildītu iepriekš minētās Direktīvas prasības un veiktu grozījumus normatīvajos aktos nacionālā līmenī. Papildus minētajam, tiks īstenoti arī izpratni veicinoši un izglītojoši pasākumi darba devējiem par darba samaksas atšķirību starp sievietēm un vīriešiem uzņēmumos un organizācijās mazināšanu. Šīs atbalstāmās darbības izmaksas sastāda indikatīvi 113 288 euro.[34]

Lai pēc iespējas efektīvāk nodrošinātu 4.3.4.1. pasākuma īstenošanu, tiek paredzēts, ka atsevišķu šī pasākuma ietvaros īstenoto atbalstāmo darbību īstenošanu pārvaldīs LM izveidota uzraudzības padome (turpmāk – padome). Padomes sastāvā ir paredzēti finansējuma saņēmēja, Izglītības un zinātnes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Valsts kancelejas, Valsts administrācijas skolas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un citu biedrību un nodibinājumu pārstāvji. Atbildīgās iestādes un vadošās iestādes pārstāvji padomes darbībā var piedalīties novērotāja statusā. Padome iepazīsies ar 4.3.4.1. pasākuma ieviešanas progresu un sniegs priekšlikumus tā ieviešanas pilnveidei, kā arī saskaņos šī pasākuma ietvaros izstrādātās mācību programmas, metodiskos materiālus, izvērtējumu par esošo situāciju darba samaksas noteikšanas principos, izmēģinājumprojektā par darba samaksas atšķirību starp sievietēm un vīriešiem mazināšanu īstenošanas iesaistāmās iestādes, biedrības, nodibinājumus, mikrouzņēmumus, mazos vai vidējos uzņēmumus.

4.3.4.1. pasākuma investīcijām būs tieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”). Savukārt uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.3.4.1. pasākumam nav ietekmes.

4.3.4.1. pasākuma ESF Plus investīcijām piemērots 152. intervences kods “Pasākumi, kas veicina vienlīdzīgas iespējas un aktīvu līdzdalību sabiedrībā” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam. Fondu finansējums 1 700 000 euro apmērā. Finansējuma veids: 01 Dotācija. Teritoriālie sasniegšanas mehānismi: 33 Bez teritoriālā mērķa. ESF Plus sekundārās tēmas: 05 Nediskriminēšana. Dzimumu līdztiesība: 01 Mērķtiecīga dzimumu līdztiesības aspekta veicināšana.

LM 2023. gada 29. decembrī iesniedza izskatīšanai 4.3.4.1.pasākuma projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus 2021.–2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda apakškomitejas (turpmāk – AK) sēdē 2023.gada 2.februārī, kurā tie tika apstiprināti.



[21] Valsts un pašvaldību iestādes 4.3.4.1. pasākumā ietver: pašvaldības (pašvaldību domes) un valsts budžeta iestādes, un to kapitālsabiedrības, t.sk., ministrijas un centrālās valsts pārvaldes iestādes, ministriju padotības iestādes un neatkarīgās iestādes – Prokuratūru, Saeimu, Valsts kontroli, Augstāko tiesu u.c. tiesu varas institūcijas.
[22] 4.3.4.1. pasākuma ietvaros īstenotajās atbalstāmajās darbībās var iesaistīties gan uz darba līguma gan uzņēmuma (pakalpojuma) līguma piesaistīti darbinieki.
[23] https://www.liaa.gov.lv/lv/programmas/noderigi/maza-videja-komersanta-statuss?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F
[24] Ar iepirkumu līgumiem 4.3.4.1. pasākumā saprot: iepirkumu līgumus, kuriem piemēro Publisko iepirkumu likuma (PIL)nosacījumus un arī tos līgumus, kuriem nepiemēro PIL nosacījumus. Iepirkumu līgumi šajā pasākumā ir pakalpojuma (t.sk., uzņēmumu) līgumi un piegādes (t.sk., pirkumu) līgumi (saskaņā ar PIL 1. panta 27. un 28. punktu).
[25] Iekšzemes komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksām piemēro vadošās iestādes metodikā “Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai” un metodikā iekšzemes komandējumu izmaksām noteikto.
[26] IUB sagatavotā informācija par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/socialais-iepirkums un Vadlīnijas sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai pieejamas: https://www.iub.gov.lv/lv/media/658/download 
[27] IUB sagatavotā informācija par Inovatīvo publisko iepirkumu pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/inovativais-iepirkums?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F 
[28] Dubultfinansējuma riska kontroles matrica pieejama šeit: https://matrica.fm.gov.lv/
[29] https://likumi.lv/ta/id/327222-macibu-parvaldibas-sistemas-noteikumi
[30] Indikatīvās mācību programmas (t.sk. izdales materiālu izgatavošanas), rokasgrāmatas izstrādes izmaksas un informatīvo pasākumu īstenošanas izmaksas tika noteiktas, veicot salīdzinošu tirgus izpēti par līdzīgiem pakalpojumiem (2014.-2018. gads), kā arī vadoties pēc līdzīga veida iepirkumu izmaksām projektā Nr. 9.2.1.1/15/I/001 "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās".
[31] Indikatīvās izmaksas noteiktas, saskaņā ar 9.1.4.4. pasākuma projekta ietvaros īstenotas līdzīgas darbības, proti, "Izglītojoši pasākumi par sociālās iekļaušanas un diskriminācijas novēršanas jautājumiem" veiktā iepirkuma par darba devēju mācībām izmaksām.
[32] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:52021PC0093
[33]https://www.oecdlibrary.org/docserver/eba5b91dn.pdf?expires=1650525424&id=id&accname=oid048312&checksum=15E4E08BA68B3ACBAB593D14DAB9FF3A
[34] Indikatīvās izmaksas noteiktas, ņemot vērā 9.1.4.4. pasākuma projekta ietvaros īstenotajā izmēģinājumprojektā "Dzimuma aspekta integrēšana budžeta veidošanas procesā" veikto iepirkumu indikatīvās izmaksas.