22-TA-218: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 684 "Kārtība, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 684 "Kārtība, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu"" (turpmāk - noteikumu projekts) ir sagatavots atbilstoši grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" (turpmāk - likums), kas Saeimā pieņemti 2021.gada 21.oktobrī.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pārskatīt un pilnveidot noteikumus par alkoholisko dzērienu izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanai un alkoholisko dzērienu izmantošanu atbilstoši likuma 16.panta pirmās daļas 4.1, 5., 7., 8., 9. un 10.punktā noteiktajam, ņemot vērā 2021.gada 21.oktobra grozījumus likumā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2022.
Pamatojums
Saskaņā ar likuma pārejas noteikumu 139.punktu likuma 16.panta sestajā daļā noteiktais deleģējums Ministru kabinetam stājas spēkā 2022.gada 1.jūlijā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Saeimā 2021.gada 21.oktobrī pieņemtajiem grozījumiem likumā tiek precizētas normas par alkoholisko dzērienu izmantošanu uztura bagātinātāju ražošanai, par akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanu spirtu saturošiem uztura bagātinātājiem un likuma 16. pants papildināts ar sesto daļu par deleģējumu Ministru kabinetam.
Likuma 3.panta septītā daļa paredz, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par alkoholisko dzērienu izmantošanu tādu uztura bagātinātāju ražošanai, kurus reģistrē, izplata, realizē, noformē un piegādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību (turpmāk - uztura bagātinātāji).
Likuma 16.panta pirmās daļas 4.1 punktā ir noteikts atbrīvojums no akcīzes nodokļa uztura bagātinātajiem, kas satur spirtu. Ar 2022.gada 1.janvāri minētā norma nosaka, ka no akcīzes nodokļa ir atbrīvoti uztura bagātinātāji, kuri satur etilspirtu un kurus reģistrē, izplata, realizē, noformē un piegādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību, ja uztura bagātinātāja iepakojuma vienība nepārsniedz 150 mililitrus. Tādējādi attiecībā uz akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanu gala produktam uztura bagātinātajam, kas satur spirtu, mainās prasība, aizstājot nosacījumu “ja absolūtā spirta saturs nepārsniedz 80 mililitrus iepakojumā” ar nosacījumu “ja uztura bagātinātāja iepakojuma vienība nepārsniedz 150 mililitrus”.
Savukārt par uztura bagātinātājiem, kas satur spirtu, taču neatbilst likuma 16.panta pirmās daļas 4.1 punktā noteiktajam atbrīvojumam, t.i., ja uztura bagātinātāju iepakojums ir virs 150 mililitriem, ir jāmaksā akcīzes nodoklis atbilstoši likuma 23. panta divdesmit pirmajai daļai.
Ar 2021.gada 21.oktobra grozījumiem likumā likuma 16.pants ir papildināts ar sesto daļu, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka prasības un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests izsniedz, pārreģistrē un anulē atļauju alkoholisko dzērienu iegādei, lai alkoholiskos dzērienus izmantotu atbilstoši šā panta pirmās daļas 4.1, 5., 7., 8., 9. un 10. punktam, prasības un kārtību, kādā piegādā alkoholiskos dzērienus lietotājam, kā arī nosaka informāciju, kas ietverama atļaujā alkoholisko dzērienu iegādei, atļaujas alkoholisko dzērienu iegādei spēkā stāšanās nosacījumus un darbības termiņu, kā arī prasības alkoholisko dzērienu piegādātājam un lietotājam, kas izpildāmas nodokļa atbrīvojuma piemērošanai. Atbilstoši likuma pārejas noteikumu 139.punktam minētā norma stājas spēkā 2022.gada 1.jūlijā.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 684 "Kārtība, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 684).
Likuma 3.panta septītā daļa paredz, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par alkoholisko dzērienu izmantošanu tādu uztura bagātinātāju ražošanai, kurus reģistrē, izplata, realizē, noformē un piegādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību (turpmāk - uztura bagātinātāji).
Likuma 16.panta pirmās daļas 4.1 punktā ir noteikts atbrīvojums no akcīzes nodokļa uztura bagātinātajiem, kas satur spirtu. Ar 2022.gada 1.janvāri minētā norma nosaka, ka no akcīzes nodokļa ir atbrīvoti uztura bagātinātāji, kuri satur etilspirtu un kurus reģistrē, izplata, realizē, noformē un piegādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību, ja uztura bagātinātāja iepakojuma vienība nepārsniedz 150 mililitrus. Tādējādi attiecībā uz akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanu gala produktam uztura bagātinātajam, kas satur spirtu, mainās prasība, aizstājot nosacījumu “ja absolūtā spirta saturs nepārsniedz 80 mililitrus iepakojumā” ar nosacījumu “ja uztura bagātinātāja iepakojuma vienība nepārsniedz 150 mililitrus”.
Savukārt par uztura bagātinātājiem, kas satur spirtu, taču neatbilst likuma 16.panta pirmās daļas 4.1 punktā noteiktajam atbrīvojumam, t.i., ja uztura bagātinātāju iepakojums ir virs 150 mililitriem, ir jāmaksā akcīzes nodoklis atbilstoši likuma 23. panta divdesmit pirmajai daļai.
Ar 2021.gada 21.oktobra grozījumiem likumā likuma 16.pants ir papildināts ar sesto daļu, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka prasības un kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests izsniedz, pārreģistrē un anulē atļauju alkoholisko dzērienu iegādei, lai alkoholiskos dzērienus izmantotu atbilstoši šā panta pirmās daļas 4.1, 5., 7., 8., 9. un 10. punktam, prasības un kārtību, kādā piegādā alkoholiskos dzērienus lietotājam, kā arī nosaka informāciju, kas ietverama atļaujā alkoholisko dzērienu iegādei, atļaujas alkoholisko dzērienu iegādei spēkā stāšanās nosacījumus un darbības termiņu, kā arī prasības alkoholisko dzērienu piegādātājam un lietotājam, kas izpildāmas nodokļa atbrīvojuma piemērošanai. Atbilstoši likuma pārejas noteikumu 139.punktam minētā norma stājas spēkā 2022.gada 1.jūlijā.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumos Nr. 684 "Kārtība, kādā atsevišķiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 684).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Šobrīd MK noteikumu Nr. 684 izdošanas pamatojuma norādē ir minēts, ka noteikumi ir izdoti saskaņā ar likuma 3.panta septīto un 16.panta piekto daļu. MK noteikumu Nr. 684 1.punktā ir noteikts uzskaitījums, ko nosaka šie noteikumi atbilstoši Ministru kabinetam dotajiem deleģējumiem.
Ņemot vērā likuma 3.panta septītajā daļā un likuma 16.panta sestajā daļā noteikto deleģējumu Ministru kabinetam, nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus.
Ņemot vērā likuma 3.panta septītajā daļā un likuma 16.panta sestajā daļā noteikto deleģējumu Ministru kabinetam, nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu Nr. 684 izdošanas pamatojuma norādi, ietverot tajā atsauci arī uz likuma 16.panta sesto daļu, kā arī attiecīgi izteikt MK noteikumu Nr. 684 1.punktu jaunā redakcijā.
Problēmas apraksts
2. Šobrīd MK noteikumi Nr. 684 skaidri nenosaka, ka, lai komersants alkoholiskos dzērienus varētu izmantot atbilstoši likuma 16.panta pirmās daļas 4.1, 5., 7., 8., 9. un 10.punktam, ir nepieciešams saņemt Valsts ieņēmumu dienesta atļauju alkoholisko dzērienu iegādei. Lai tiesiskais regulējums būtu nepārprotams, ir nepieciešams skaidri to noteikt MK noteikumos Nr. 684.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr.684 ar 1.1 punktu, kas nosaka, ka, lai komersants alkoholiskos dzērienus varētu izmantot atbilstoši likuma 16.panta pirmās daļas 4.1, 5., 7., 8., 9. un 10.punktam (turpmāk - lietotājs), komersants saņem Valsts ieņēmumu dienesta atļauju iegādāties alkoholiskos dzērienus, kuriem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu (turpmāk – lietotāja atļauja) (1.1 pielikums).
Attiecīgi precizēts arī noteikumu 2.punkts.
Attiecīgi precizēts arī noteikumu 2.punkts.
Problēmas apraksts
3. Noteikumu projektā ietvertais noteikumu 1.1 punkts un jaunā redakcijā izteiktais noteikumu 2.punkts paredz lietot vārdu savienojumu saīsinājumu "lietotājs", "lietotāja atļauja" un "piegādātājs". Līdz ar to ir nepieciešams minētos saīsinājumus lietot atbilstoši arī citos noteikumu punktos.
Risinājuma apraksts
Lai vienādi MK noteikumos Nr. 684 tiktu lietoti saīsinājumi "lietotājs", "lietotāja atļauja" un "piegādātājs", noteikumu projekts paredz attiecīgi precizēt MK noteikumu Nr. 684 3. un 14.punktu.
Problēmas apraksts
4. Šobrīd MK noteikumu Nr. 684 5.punkts nosaka, ka likuma 16.panta pirmās daļas 4.1 punktā minētos produktus ir atļauts ražot Latvijas Republikā (izmantojot spirtu, kas saskaņā ar likumu atbilst alkoholisko dzērienu definīcijai), ja ir saņemta lietotāja atļauja.
MK noteikumu Nr. 684 15.2.apakšpunkts paredz, ka, ja komersants ražo uztura bagātinātājus, šo noteikumu 14.punktā minētajam iesniegumam tas pievieno tehniskos normatīvus, patēriņa normatīvus vai citu informāciju, kurā norādīts, kāds alkoholisko dzērienu daudzums (litros un absolūtā spirta litros) nepieciešams, lai saražotu vienu attiecīgā uztura bagātinātāja vienību, un apliecinājumu, ka absolūtā spirta saturs nepārsniegs 80 mililitrus uztura bagātinātāja iepakojuma vienībā. MK noteikumu Nr. 684 2.pielikumā ir minēti alkoholisko dzērienu izmantošanas mērķi.
Alkoholiskos dzērienus izmanto gan tādu uztura bagātinātāju ražošanai, kas atbilst likuma 16.panta pirmās daļas 4.1 punktā noteiktajam akcīzes nodokļa atbrīvojumam, gan tādu uztura bagātinātāju ražošanai, par kuriem ir jāmaksā akcīzes nodoklis saskaņā ar likuma 23.panta divdesmit pirmo daļu.
Ar grozījumiem likumā ir precizētas normas, kas attiecas uz uztura bagātinātājiem, kas satur etilspirtu. Līdz ar to ir nepieciešams attiecīgi precizēt MK noteikumos Nr. 684 noteiktās normas.
MK noteikumu Nr. 684 15.2.apakšpunkts paredz, ka, ja komersants ražo uztura bagātinātājus, šo noteikumu 14.punktā minētajam iesniegumam tas pievieno tehniskos normatīvus, patēriņa normatīvus vai citu informāciju, kurā norādīts, kāds alkoholisko dzērienu daudzums (litros un absolūtā spirta litros) nepieciešams, lai saražotu vienu attiecīgā uztura bagātinātāja vienību, un apliecinājumu, ka absolūtā spirta saturs nepārsniegs 80 mililitrus uztura bagātinātāja iepakojuma vienībā. MK noteikumu Nr. 684 2.pielikumā ir minēti alkoholisko dzērienu izmantošanas mērķi.
Alkoholiskos dzērienus izmanto gan tādu uztura bagātinātāju ražošanai, kas atbilst likuma 16.panta pirmās daļas 4.1 punktā noteiktajam akcīzes nodokļa atbrīvojumam, gan tādu uztura bagātinātāju ražošanai, par kuriem ir jāmaksā akcīzes nodoklis saskaņā ar likuma 23.panta divdesmit pirmo daļu.
Ar grozījumiem likumā ir precizētas normas, kas attiecas uz uztura bagātinātājiem, kas satur etilspirtu. Līdz ar to ir nepieciešams attiecīgi precizēt MK noteikumos Nr. 684 noteiktās normas.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts precizē noteikumu 5.punktu, paredzot, ka šajā punktā noteikto nosacījumu attiecina uz jebkuru uztura bagātinātāju ražošanu Latvijas Republikā, ja to ražošanai izmanto alkoholiskos dzērienu, kā arī attiecīgi precizē noteikumu 15.2.apakšpunktu un papildina noteikumus ar 16.1 punktu, kas skaidri norāda, kurš no 2.pielikumā uzskaitītajiem alkoholisko dzērienu izmantošanas mērķiem ir jānorāda, ja alkoholiskos dzērienus paredzēts izmantot uztura bagātinātāju ražošanai, kuri satur etilspirtu un kuru iepakojuma vienība pārsniedz 150 mililitrus. Attiecīgi precizēts arī noteikumu 2.pielikums.
Problēmas apraksts
5. Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmā daļa paredz, ka, ja ārējā normatīvajā aktā vai pašā administratīvajā aktā nav noteikts citādi, administratīvais akts stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots adresātam. Veids, kādā administratīvo aktu paziņo adresātam — rakstveidā, mutvārdos vai citādi — , neietekmē tā stāšanos spēkā.
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.2 pantu Valsts ieņēmumu dienests izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs, paziņo, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja elektroniskās deklarēšanas sistēmā norādīto elektroniskā pasta adresi un oficiālo elektronisko adresi, ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina, ka nodokļu maksātājam no oficiālās elektroniskās adreses konta ir piekļuve Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmai un tajā paziņotajiem administratīvajiem aktiem (arī nelabvēlīgiem administratīvajiem aktiem) un citiem lēmumiem, dokumentiem un informācijai.
Valsts ieņēmumu dienesta izdotais administratīvais akts (arī nelabvēlīgs administratīvais akts) un citi lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam uzskatāma par paziņotu otrajā darba dienā pēc tās ievietošanas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Šobrīd MK noteikumu Nr. 684 23.punkts nosaka, ka triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par lietotāja atļaujas anulēšanu Valsts ieņēmumu dienests to nosūta lietotājam. Lēmumā norāda lietotāja atļaujas anulēšanas iemeslus.
Ņemot vērā esošo tiesību normu sistēmu, šobrīd par lēmuma spēkā stāšanos ir tieši piemērojams Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā daļā noteiktais regulējums un par lēmuma paziņošanu adresātam ir piemērojams likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.2 pantā noteiktais regulējums.
Tādējādi nepieciešams pārskatīt MK noteikumos Nr. 684 noteiktās normas par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu un tā paziņošanu.
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.2 pantu Valsts ieņēmumu dienests izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs, paziņo, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu, vienlaikus par to nosūtot informāciju uz nodokļu maksātāja elektroniskās deklarēšanas sistēmā norādīto elektroniskā pasta adresi un oficiālo elektronisko adresi, ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina, ka nodokļu maksātājam no oficiālās elektroniskās adreses konta ir piekļuve Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmai un tajā paziņotajiem administratīvajiem aktiem (arī nelabvēlīgiem administratīvajiem aktiem) un citiem lēmumiem, dokumentiem un informācijai.
Valsts ieņēmumu dienesta izdotais administratīvais akts (arī nelabvēlīgs administratīvais akts) un citi lēmumi, dokumenti un informācija nodokļu maksātājam uzskatāma par paziņotu otrajā darba dienā pēc tās ievietošanas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā.
Šobrīd MK noteikumu Nr. 684 23.punkts nosaka, ka triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par lietotāja atļaujas anulēšanu Valsts ieņēmumu dienests to nosūta lietotājam. Lēmumā norāda lietotāja atļaujas anulēšanas iemeslus.
Ņemot vērā esošo tiesību normu sistēmu, šobrīd par lēmuma spēkā stāšanos ir tieši piemērojams Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā daļā noteiktais regulējums un par lēmuma paziņošanu adresātam ir piemērojams likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.2 pantā noteiktais regulējums.
Tādējādi nepieciešams pārskatīt MK noteikumos Nr. 684 noteiktās normas par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu un tā paziņošanu.
Risinājuma apraksts
Izteikt MK noteikumu Nr. 684 19.punktu jaunā redakcijā, izslēdzot no tā regulējumu par to, ka informāciju par Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par komersantiem, kuriem izsniegta atļauja iegādāties alkoholiskos dzērienus, kurus atbrīvo no akcīzes nodokļa, publicē Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā triju darbdienu laikā pēc lietotāja atļaujas izsniegšanas.
Projekts paredz svītrot šo noteikumu 23.punktu, jo, ņemot vērā esošo tiesību normu sistēmu, šobrīd par lēmuma spēkā stāšanos un tā paziņošanu ir piemērojams Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā daļā noteiktais regulējums un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.2 pantā noteiktais regulējums.
Projekts paredz svītrot šo noteikumu 23.punktu, jo, ņemot vērā esošo tiesību normu sistēmu, šobrīd par lēmuma spēkā stāšanos un tā paziņošanu ir piemērojams Administratīvā procesa likuma 70. panta pirmajā daļā noteiktais regulējums un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 7.2 pantā noteiktais regulējums.
Problēmas apraksts
6. MK noteikumu Nr.684 20.punkts paredz, kad Valsts ieņēmumu dienests lietotāja atļauju var neizsniegt vai nepārreģistrēt, kur
atbilstoši noteikumu 20.7.apakšpunktam Valsts ieņēmumu dienests lietotāja atļauju var neizsniegt vai nepārreģistrēt, ja lietotājam ir nodokļu parāds, izņemot gadījumu, ja nodokļu parāda samaksas termiņš ir pagarināts un nodokļu parāda saistības tiek pildītas.
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta pirmās daļas 8.punktu Valsts ieņēmumu dienestam kā nodokļu administrācijai ir pienākums nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem, un informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo un 1.3 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Informāciju par minētajiem parādniekiem iekļauj Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē un tās pieejamību nodrošina, ievērojot šā likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktā un trešajā daļā minētos nosacījumus, kā arī aktualizē katru mēnesi septītajā un divdesmit sestajā datumā. Tādējādi, ja nodokļu maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kuru kopsumma nepārsniedz 150 euro, to varētu uzskatīt par ne tik būtisku.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams attiecīgi precizēt MK noteikumus Nr. 684.
atbilstoši noteikumu 20.7.apakšpunktam Valsts ieņēmumu dienests lietotāja atļauju var neizsniegt vai nepārreģistrēt, ja lietotājam ir nodokļu parāds, izņemot gadījumu, ja nodokļu parāda samaksas termiņš ir pagarināts un nodokļu parāda saistības tiek pildītas.
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta pirmās daļas 8.punktu Valsts ieņēmumu dienestam kā nodokļu administrācijai ir pienākums nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem, un informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo un 1.3 daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Informāciju par minētajiem parādniekiem iekļauj Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē un tās pieejamību nodrošina, ievērojot šā likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktā un trešajā daļā minētos nosacījumus, kā arī aktualizē katru mēnesi septītajā un divdesmit sestajā datumā. Tādējādi, ja nodokļu maksātājam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kuru kopsumma nepārsniedz 150 euro, to varētu uzskatīt par ne tik būtisku.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams attiecīgi precizēt MK noteikumus Nr. 684.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr. 684 20.7.apakšpunktu, paredzot, ka Valsts ieņēmumu dienests lietotāja atļauju var neizsniegt vai nepārreģistrēt, ja lietotājam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds (izņemot gadījumu, ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti vai ja pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi un persona iepriekš minētās nodokļu parāda saistības pilda), kura kopsumma pārsniedz 150 euro.
Problēmas apraksts
7. MK noteikumu Nr. 684 22.punkts nosaka gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības anulēt lietotāja atļauju. Šobrīd noteikumu 22.5.apakšpunkts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs anulēt lietotāja atļauju, ja lietotājam ir nodokļu parāds, izņemot gadījumu, ja nodokļu parāda samaksas termiņš ir pagarināts un nodokļu parāda saistības tiek pildītas. Ar noteikumu projektu precizētais noteikumu 20.7.apakšpunkts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests lietotāja atļauju var neizsniegt vai nepārreģistrēt, ja lietotājam ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds (izņemot gadījumu, ja attiecīgo maksājumu termiņi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pagarināti vai ja pieņemts lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi un persona iepriekš minētās nodokļu parāda saistības pilda), kura kopsumma pārsniedz 150 euro.
Ja lietotājam nav pierādījumu par tā galaproduktu saražošanu un realizāciju, kura ražošanai tika iegādāti alkoholiskie dzērieni, piemērojot akcīzes nodokļa atbrīvojumu, ir pamats Valsts ieņēmumu dienestam anulēt lietotāja atļauju. Taču šobrīd MK noteikumu Nr. 684 22.punkts to neparedz.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams pārskatīt un attiecīgi precizēt noteikumu 22.punktu.
Ja lietotājam nav pierādījumu par tā galaproduktu saražošanu un realizāciju, kura ražošanai tika iegādāti alkoholiskie dzērieni, piemērojot akcīzes nodokļa atbrīvojumu, ir pamats Valsts ieņēmumu dienestam anulēt lietotāja atļauju. Taču šobrīd MK noteikumu Nr. 684 22.punkts to neparedz.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams pārskatīt un attiecīgi precizēt noteikumu 22.punktu.
Risinājuma apraksts
Precizēts MK noteikumu Nr. 684 22.punkts, svītrojot 22.5.apakšpunktu. Noteikumus paredzēts papildināt ar 22.6. apakšpunktu, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības anulēt lietotāja atļauju, ja lietotājam nav pierādījumu par tā galaproduktu saražošanu un realizāciju, kura ražošanai tika iegādāti alkoholiskie dzērieni.
Problēmas apraksts
8. Valsts ieņēmumu dienests izsniedz atļauju iegādāties alkoholiskos dzērienus, kuriem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu. Atļauju izsniedz par katru alkoholisko dzērienu veidu un tā ir derīga vienu gadu. Atļauja dod tiesības lietotājam iegādāties noteiktu daudzumu konkrēta alkoholiskā dzēriena veida. Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 684 lietotāja atļauja var tikt anulēta vai zaudēt spēku. Taču noteikumi nenosaka, kas notiek ar alkoholiskajiem dzērieniem, kad lietotāja atļauja ir zaudējusi spēku vai tā ir anulēta. Līdz ar to ir nepieciešams papildināt MK noteikumus Nr. 684 ar attiecīgiem regulējumiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 684 ar 23.1, 23.2 un 23.3 punktu, kas nosaka turpmāko rīcību ar alkoholiskajiem dzērieniem, ja lietotāja atļauja ir zaudējusi spēku vai tā ir anulēta. Līdz ar to lietotājam ir zināma rīcība darbībai ar alkoholiskajiem dzērieniem minētajos gadījumos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Alternatīvo risinājumu nav.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz komersantiem, kas alkoholiskos dzērienus izmanto uztura bagātinātāju ražošanai, iesniedz iesniegumus atļaujas saņemšanai iegādāties alkoholiskos dzērienus, kurus atbrīvo no akcīzes nodokļa, un komersantiem, kas piegādā lietotājiem alkoholiskos dzērienus, kurus atbrīvo no akcīzes nodokļa.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
11 116
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
11 116
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-11 116
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-11 116
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
11 116
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Nepieciešamo izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmās 2022.gadā no Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” ir nepieciešams finansējums 11 115,91 EUR apmērā:
| VID IS nosaukums un RZ numurs | Izmaksas cilvēkdienās (c/d) | Vienas c/d cena EUR | Izmaksas EUR ar PVN |
| Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) EDS-RZ-4236 |
2 | 490,05 | 980,10 |
| Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma (MAIS) MAIS-RZ-7705 (4,7 c/d) MAIS-RZ-8050 (4,7 c/d) MAIS-RZ-8339 (11,7 c/d) |
21,1 | 480,37 | 10 135,81 |
| Kopā | 23,1 | 11 115,91 |
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav attiecināms.
Cita informācija
2022.gadā nepieciešamo izmaiņu veikšanai Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” piešķirtā finansējuma ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi, priekšlikumi vai komentāri par projektu nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi