Anotācija (ex-ante)

Iedzīvotāju iesaiste pieaugušo izglītībā Latvijā joprojām ir zema (2022.g.–9,6%) un atpaliek no izvirzītā mērķa: 2027.g. – 12% iedzīvotāju 25–64 g.v. iesaistīti pieaugušo izglītībā. Tehnoloģiju attīstība, digitalizācija, automatizācija rada nepieciešamību pēc jaunām prasmēm, pēc kvalificēta darbaspēka, kas iedzīvotājiem nozīmē nepārtrauktu personīgo attīstību, kā arī spēju saglabāt un pastāvīgi uzlabot savu konkurētspēju darba tirgū.

Demogrāfijas un citu faktoru dēļ turpina pieaugt vidējās kvalifikācijas darbaspēka ar profesionālo izglītību nepietiekamības risks. Tuvākajos gados pārkvalifikācija un mūsdienīgu prasmju apguve būs nepieciešama vairāk kā 400 000 Latvijas nodarbināto. Ekonomikas ministrijas (turpmāk - EM) darba tirgus prognozes[1] liecina, ka Latvijā gan vidējā, gan ilgtermiņā turpinās pieaugt iztrūkums pēc vidēji kvalificētā darbaspēka. Būtiskākais samazinājums sagaidāms starp iedzīvotājiem ar arodizglītību un profesionālo vidējo izglītību gandrīz visās izglītības tematiskajās grupās (izņemot dabaszinātnes un informācijas tehnoloģijas), jo īpaši inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības izglītības tematiskajā grupā – līdz 2030. gadam darbaspēka piedāvājums samazināsies par aptuveni 21% jeb 53,6 tūkst., salīdzinot ar 2021. gadu, bet līdz 2040. gadam gandrīz par 86 tūkst. jeb 34%. Jāatzīmē, ka aptuveni 64% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ar izglītību šajā tematiskajā grupā ir vecumā virs 45 gadiem, līdz ar to līdz 2040. gadam aptuveni 80 tūkst. atbilstošās kvalifikācijas darbinieki varētu pamest darba tirgu, kas ir vidēji 4200 speciālistu gadā. Būtiska loma izglītojamo plūsmas palielināšanai profesionālajā izglītībā var būt pieaugušo izglītības pasākumiem, ievērojot to, ka pieaugušo izglītība spēj ātri un efektīvi reaģēt uz darba tirgus vajadzībām. Joprojām aptuveni 295 tūkst. (29%) no iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem ir nepietiekams izglītības līmenis (ar vispārējo vidējo izglītību, pamatizglītību vai zemāku izglītības līmeni), lai veiksmīgi integrētos darba tirgū, līdz ar to būtiski ir nodrošināt šiem cilvēkiem iespējas atgriezties izglītības sistēmā un paplašināt profesionālās prasmes/iegūt kvalifikāciju.  

Ievērojot to, ka nākotnē darba tirgū saasināsies darbaspēka nepietiekamības problēma, ir nepieciešams stiprināt pieaugušo izglītības sistēmu, lai nodrošinātu darbaspēka produktivitātes pieaugumu.  Tikpat būtiski ir nodrošināt nodarbinātām personām iespēju pilnveidot savas prasmes, lai spētu noturēties un efektīvi pielāgoties mainīgajiem darba apstākļiem, ko tostarp izraisa digitālizācija un jaunas tehnoloģijas.

Ņemot vērā, ka izmaiņas sākotnējā izglītībā jūtamu ietekmi dod ilgtermiņā, pieaugušo izglītībai ir liela nozīme darba tirgus disproporciju mazināšanā. Nodrošinot Covid-19 krīzes relatīvi mazāk skartās un eksportspējīgās nozares un uzņēmumus ar nepieciešamajiem cilvēkresursiem, tiktu sekmēta Latvijas tautsaimniecības atlabšana un transformācija. Ieguldījumiem cilvēkkapitālā ir ļoti liela nozīme straujākas izaugsmes nodrošināšanā. Kritiski svarīgi ir nodrošināt augošās un produktīvās nozares ar izaugsmei nepieciešamo darbaspēku, kas nozīmē, ka ir jāpārskata līdzšinējās pieaugušo izglītības programmas un jāveicina darbaspēka produktivitātes pieaugumu [2].

IAP2027 citu starpā paredz (a) turpināt atbalsta nodrošināšanu pieaugušo kvalitatīvai izglītībai, nosakot individuālās vajadzības un kombinējot mācību piedāvājumu ar palīdzību mācību šķēršļu pārvarēšanai; (b) veicināt mūžizglītības kultūru; (c) nodrošināt pieprasījuma un prasmju pilnveides vadīšanu atbilstoši nozaru vai jomu vajadzībām, ievērojot jauno tehnoloģiju apguvi un digitālo prasmju attīstību; (d) attīstīt modulāro profesionālās izglītības un augstākās izglītības programmu piedāvājumu pieaugušajiem.

Pieaugušo izglītības nodrošināšanā būtisks ir kvalitatīvs un darba tirgus prasībām atbilstošs mācību piedāvājums. Patlaban nav pieejams profesionālās tālākizglītības programmu piedāvājums kvalifikācijās Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras 5-7 līmenī, kā arī nav pietiekams aktuāls un elastīgs mācību piedāvājums, kas būtu piemērots pieaugušajiem.  2022. gada 1. aprīlī stājās spēkā grozījumi Profesionālās izglītības likumā (turpmāk - PIL), kas paredz izstrādāt profesionālās tālākizglītības standartu, tostarp aptverot arī augstāko izglītību. Minētās izmaiņas ļaus profesionālās izglītības iestādēm attīstīt darba tirgum atbilstošo profesionālās tālākizglītības piedāvājumu. Vienlaikus būtu nepieciešami stimuli šāda mācību piedāvājuma īstenošanai.

Tāpat PIL grozījumi paplašināja modulāro profesionālās izglītības programmu izmantošanu pieaugušo izglītībā, nosakot izglītības dokumentus, ko izsniedz par programmas moduļa apguvi. Modulārās pieejas ieviešana, t.i., profesionālās izglītības programmu saturiska pārstrukturēšana, dodot iespēju cilvēkiem efektīvi pārvaldīt savu mācību procesu un ātrāk pielāgoties jaunajām attīstības tendencēm nozarē. Ir jāveicina profesionālās izglītības programmu pārkārtošanu un pārskatīšanu, lai tās padarītu par piemērotām mācībām pieaugušajiem. Saskaņā ar PIL grozījumiem tika izstrādāts tiesiskais regulējums, nosakot prasības un kārtību, kādā atzīst personas kompetenci uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos. Šis tiesiskais regulējums ļaus personām atgriezties izglītības sistēmā, lai turpinātu mācības pēc iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūtās kompetences novērtēšanas un iegūt profesionālo kvalifikāciju. Atbalsts prasmju novērtēšanai ļauj būtiski samazināt izglītības vai kvalifikācijas iegūšanas ilgumu, ietaupot resursus.

Pieaugušo izglītības kvalitāti, ievērojot Izglītības likuma 29., 30. un 46. pantā noteikto, nodrošina izglītības programmas īstenotājs un dibinātājs. Izglītojošo darbību, tās tiesiskumu, ievērojot Izglītības likuma 20. pantā noteikto, uzrauga Izglītības kvalitātes valsts dienests (turpmāk – IKVD). Šobrīd IKVD darbība pieaugušo izglītības kvalitātes uzraudzības jomā pamatā ir saistīta: 
1. ar privātpersonu iesniegumu izskatīšanu, atbilstīgi saņemot sūdzību par kāda izglītības pakalpojuma sniedzēja darbību (tās kvalitāti), kā arī ar proaktīvu vai reaktīvu rīcību, ievērojot aktuālos notikumus izglītības vidē. Tomēr, ievērojot pieaugušo izglītības sniedzēju un izglītības programmu skaitu un apstākli, ka valsts uzraudzību izglītībā nodrošina vien astoņas IKVD personas, pamat aktivitāte šajā jomā ir saistīta ar iesniegumu izskatīšanu; 
2. ar izglītības kvalitātes vērtēšanas procesiem pieaugušo formālajā izglītībā, kas sevī ietver: 
2.1.  profesionālās izglītības (t.sk. profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības) programmu licencēšanu – izglītības programmas kvalitātes izvērtēšanu un tiesību piešķiršanu izglītības iestādei īstenot noteiktu izglītības programmu, atbilstīgi nodrošinot izglītības programmas satura un formas izvērtējumu, t.sk. nozares ekspertam uz vietas izglītības iestādē pārliecinoties par gatavību īstenot izglītības programmu (izvērtējot arī pedagogus, materiāli tehnisko nodrošinājumu, izpratni par nozares prasībām). Šāda izglītības programmu licencēšanas kārtība tika ieviesta 2023.gadā; 
2.2.  profesionālās izglītības iestādes akreditāciju – regulāru, reizi sešos gados, izglītības iestādes darbības kvalitātes izvērtēšanu, piešķirot tiesības izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi. Akreditācijas ietvaros notiek aptverošs izglītības iestādes darbības izvērtējums, atbilstīgi vērtējot izglītības procesu, saturu, vidi un pārvaldību (t.sk. vērtējot izglītības iestādes vadītāja profesionālo darbību). Akreditācijas norisi nodrošina nozares – profesionālās vides deleģētie eksperti, kuri ir apguvuši izglītības kvalitātes vērtēšanas kursus. Tās ietvaros ir obligāta izglītības procesa vērošana, intervijas ar izglītības iestādes vadību, pedagogiem, izglītojamajiem, darba devējiem, izglītības iestādes darbības un izglītības programmas īstenošanas rādītāju izvērtējums, gūstot pārliecību, ka izglītības saturs un process ir mūsdienīgs, darba vides prasībām atbilstošs un kvalitatīvs, sniedzot priekšlikumus izglītības kvalitātes pilnveidei. 

Vienlaikus Izglītības likuma grozījumi noteica vienotas prasības neformālās izglītības programmu izstrādei, tostarp ieviešot standartizētu pieeju digitālo prasmju līmeņu noteikšanai neformālās izglītības piedāvājumā atbilstoši DigComp ietvaram. Bet būtu nepieciešami papildu atbalsta stimuli kvalitatīva neformālās izglītības piedāvājuma paplašināšanai un īstenošanai. 
 
Līdzšinējā izveidotā sistēma kopumā nodrošina regulāru pieaugušo formālās izglītības kvalitātes uzraudzību, zināmā novārtā atstājot pieaugušo neformālo izglītību, jo tās kvalitātes uzraudzībai līdz šim netika piešķirti resursi, kā arī vairākas kvalitātes nodrošināšanas procedūras vēl ir izveides stadijā. Tādējādi pieaugušo izglītības mācību kvalitātes uzraudzības kā vienotas sistēmas izveide un faktiska iedarbināšana šobrīd ir izaicinājums, prasot risināt ne tikai resursu piesaistes jautājumus (stiprinot IKVD kapacitāti), bet īstenot virkni pasākumu, lai visiem pieaugušo izglītības pakalpojumu sniedzējiem (t.i., ne tikai formālās pieaugušo izglītības iestādēm) attīstītu izpratni par izglītības kvalitāti, iestrādājot izglītības kvalitātes nodrošināšanas principus ikdienas darba procesos. Minētais prasa īstenot regulārus uzraudzības un atbalsta (metodiskos) pasākumus, nostiprināt izglītības kvalitātes nodrošināšanu ārējos un iekšējos normatīvajos aktos, kopumā attīstot caurskatāmu, tiesisku  un kvalitatīvu pieaugušo izglītības telpu, kā arī paplašinot gan pieaugušo izglītības pakalpojumu sniedzēju, gan saņēmēju priekšstatus par kvalitatīvu izglītību. 

Darba tirgus pārkārtošanās un digitalizācijas ietekmē jaunu kompetenču iegūšana un kvalifikācijas celšana būs būtiska cilvēka darba pieredzes sastāvdaļa. Cilvēki, kuri nespēs regulāri papildināt un atjaunot zināšanas, riskē zaudēt konkurētspēju darba tirgū, kā arī ienākumu līmeni. Lai gan izpratne par regulāru prasmju pilnveidi un jaunu prasmju apgūšanu iedzīvotāju un darba devēju vidū pakāpeniski pieaug, tomēr Latvijā joprojām ir vērojams salīdzinoši zems līdzdalības līmenis pieaugušo izglītībā.

Zemie līdzdalības rādītāji pieaugušo izglītībā lielā mērā ir saistīti ar dažādiem kavējošiem faktoriem, kas saskaņā ar esošajiem Pieaugušo izglītības apsekojuma datiem ir nespēja  apmaksāt mācību maksu un ar mācībām saistītus izdevumus, grūtības savienot mācības ar darbu un privāto dzīvi un citi dzīves apstākli. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu NAP2027 un IAP2027 noteiktos mērķus, nepieciešams nodrošināt ne tikai kvalitatīvu pieaugušo izglītības piedāvājumu, bet arī jāveic papildu atbalsta pasākumi, lai novērstu dalības šķēršļus un veicinātu pieaugušo iesaisti pieaugušo izglītībā. Īpašs atbalsts ir nepieciešams personām ar darba tirgus prasībām nepietiekamo izglītību vai prasmēm, lai varētu pārvarēt zemu ienākumu slazdu, kā arī tiem pieaugušajiem, kuriem, līdzdalība mācībās rada papildu izdevumus, jo īpaši ilga laika periodā (piem., izdevumi saistīti ar mobilitāti).

Lai efektīvi nodrošinātu secīgu un kompleksu atbalsta pasākumu piedāvājumu, ir svarīgs karjeras attīstības atbalsts, kas iekļauj informāciju par karjeras attīstības iespējām, izglītības iespējām, personu prasmju novērtējumu un papildu apgūstamo prasmju noteikšanu (kur attiecināms).

Kā norādīts EM informatīvā ziņojumā par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, iepriekšējos gados īstenotie nodarbinātības veicināšanas un prasmju attīstības pasākumi kopumā ir devuši labvēlīgu ietekmi gan uz iedzīvotāju nodarbinātību, gan uz darbaspēka pietiekamību un prasmju atbilstību.

Vienlaikus, analizējot iepriekšējā periodā īstenoto 8.4.1. projekta gaitu un rezultātus,  tostarp Finanšu ministrijas pasūtītā pētījuma “Nodarbināto pieaugušo ar zemu kvalifikāciju efektīvākas iesaistes mācībās izvērtējums”[3] (2020) un ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.prioritārā virziena “Izglītība, prasmes un mūžizglītība” noslēguma izvērtējuma atziņas,  ir konstatēti nepieciešami pilnveidojumi 8.4.1.projekta aktivitāšu procesos, t.sk.:
- pārskatīt vienas vienības izmaksu metodikā noteikto finansējuma piešķiršanas kārtību izglītības iestādēm. Princips “Izmaksas par īstenoto izglītības programmu ir attiecināmas, ja sasniegts rezultāts”, proti, izglītojamais ir sekmīgi pabeidzis mācības, ir viens no snieguma novērtēšanas instrumentiem, taču tā īstenošana ne vienmēr nodrošina taisnīgu rezultātu. Izglītības iestādēm nepamatotus zaudējumus sagādā personas, kuras apmeklē nodarbības, bet nepilda izglītības programmas prasības, piemēram, patstāvīgo darbu iesniegšana vai arī gala pārbaudījumu nekārtošana, vai arī nepabeidz mācības citu iemeslu dēļ, kā rezultātā izglītības iestādes nesaņem finansējumu. Lai izglītības iestādēm kompensētu samaksu par paveikto darbu, kā risinājums tam būtu likmes bāzes vērtību indeksēšana, piemērojot atbiruma % atbilstoši 8.4.1. projekta statistikas datiem par dalību uzsākušo, pārtraukušo un gala pārbaudījumu nenokārtojošo dalībnieku skaitu attiecīgajā izglītības programmas veidā. Turklāt 2022. gada grozījumi Profesionālās izglītības likumā nodrošināja normatīvo ietvaru faktiski sasniegto mācību rezultātu novērtēšanai, kas varētu būt par pamatu izmaksu segšanai arī gadījumos, kad izglītojamais priekšlaicīgi pārtrauc profesionālās izglītības programmas apgūšanu. Ja persona iesaistās profesionālās tālākizglītības programmas apguvē, bet to pārtrauc un pārtraukšanas brīdī persona ir apguvusi pilnā apmērā (tai skaitā nokārtots moduļa noslēguma pārbaudījums) vienu vai vārākus moduļus, izglītības iestāde varētu izsniegt personai apliecību par apgūto moduli vai moduļiem. Tādējādi persona iegūtu apliecību par apgūto zināšanu un prasmju kopumu un izglītības iestāde iegūtu finansējumu par ieguldītajiem resursiem;
- pārskatīt mācību piedāvājuma īstenošanu 'kārtās’. Kaut arī kārtu pieeja mācību piedāvājuma plānošanā un īstenošanā palīdz strukturēti organizēt 8.4.1.projekta aktivitātes, tas nenodrošina regulāru mācību piedāvājuma pieejamību pieaugušajiem un neveicina ilgtermiņa mācību plānošanu un īstenošanu. Mācību kārtas ietvaros iedzīvotājiem pieteikšanās izglītības programmām ir atvērta vien īsu laiku, kas var veicināt sasteigto izglītības programmas izvēli vai radīt grūtības nodarbinātām personām saplānot laiku mācībām vai mācību praksei. Ievērojot minēto, ir savlaicīgāk jāplāno mācību vajadzības katram gadam, ne vēlāk kā gada sākumā izstrādāt un publicēt attiecīgā gada plānu (kad tiks izziņotas mācību vajadzības, kad varēs iesniegt izglītības programmas, kad nodarbinātās personas varēs pieteikties, kad tiks komplektētas mācību grupas, kad plānotas mācības) – tas ļaus izglītības iestādēm savlaicīgāk plānot savu darbu, tāpat nodarbinātajām personām būs savlaicīgi informācija, kad plānot personu pieteikšanās un mācības. Tāpat būtu ieteicams starp mācību vajadzību noteikšanu un termiņu, kad izglītības iestādes var iesniegt izglītības programmas, paredzēt garāku laika posmu, lai izglītības iestādes var sagatavoties;
- pilnveidot mācību piedāvājuma veidošanas pieeju. 8.4.1.projekta ietvaros tika izveidota datos balstīta darba tirgus vajadzībām atbilstoša mācību piedāvājuma noteikšanas metodika un stiprināta analītiskā kapacitāte darba tirgus datu analīzē. Vienlaikus, ņemot vērā 8.4.1. projekta gūto pieredzi un projekta 1.-6. mācību kārtas un attālinātās mācību kārtas izvērtējumu, kā arī cilvēkresursu pārvaldības pilnveidošanas procesus sadarbībā ar EM un Labklājības ministriju (turpmāk - LM),  būtu pilnveidojama mācību piedāvājuma noteikšanas pieeja pieaugušo izglītībā, tostarp konsolidējot esošās dažādu resoru pārziņā esošās pieaugušo izglītības pārvaldības formātus, un nodrošinot mērķtiecīgāku sadarbību ar nozarēm;
- paplašināt karjeras attīstības atbalstu. Ir svarīgi veicināt nodarbināto pieaugušo atbildīgāku izglītības programmu izvēli, kas maksimāli atbilst personas profesionālās izaugsmes mērķiem un ir saskaņā ar tautsaimniecības vajadzībām. 8.4.1. projekta dalībniekiem bija pieejamas Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk - NVA) karjeras konsultācijas. Vienlaikus, ievērojot NVA karjeras konsultantu noslogojumu, nodrošinot atbalstu bezdarbnieku mērķauditorijai, nodarbinātām personām būtu jānodrošina papildu karjeras attīstības atbalsts, tostarp, informācija un prasmju novērtēšana izglītības iestādē pie karjeras konsultantiem un profesionālo priekšmetu pedagogiem, kā arī iespēja izmantot jau izstrādātos profilēšanas rīkus;
- pārskatīt un paplašināt mācību piedāvājumu, tostarp paplašinot modulāro profesionālās un augstākās izglītības piedāvājumu, veicinot piektā profesionālās kvalifikācijas līmeņa mācību piedāvājuma attīstību, kā arī iekļaujot neformālās izglītības programmas, prioritāri zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (turpmāk - STEM), kā arī zaļās un digitālās pārejas prasmju – apgūšanai, kas atbilst Izglītības likuma grozījumiem par vienotām prasībām neformālās izglītības programmu īstenošanai;
- uzlabot izglītības programmu, jo īpaši profesionālās tālākizglītības programmu absolventu turpmāko gaitu monitoringu. EM, papildu valsts budžeta finansējuma prioritāro pasākumu īstenošanai ietvaros, uzsākusi darbu pie profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu absolventu monitoringa sistēmas. Vienlaikus līdzās ar minētās sistēmas izveidi, ir jānodrošina aktīvāku projekta dalībnieku un darba devēju atgriezeniskās saites un viedokļu iegūšanu un analīzi, kas ļaus veiksmīgāk izvērtēt īstenoto mācību kvalitāti un pienesumu darba tirgū.

Šīs problēmas palīdzēs risināt ES kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4. politikas mērķa "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru" 4.2. prioritātes "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 4.2.4.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas  uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" 4.2.4.2 pasākums "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” (turpmāk – 4.2.4.2. pasākums), kura ietvaros plānots atbalsts nodarbināto individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai, ceļot nodarbināto personisko un profesionālo kapacitāti, kā arī digitālo prasmju attīstību. Ieguldījumi uzlabos darba spēka kvalitāti, palielinot līdzdalību pieaugušo izglītībā, paredzot elastīgas iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, nodrošinot darba spēju celšanu un iedzīvotāju noturību darba tirgū, kā arī izveidojot pieaugušo izglītības kvalitātes uzraudzības sistēmu. 

Plānotie 4.2.4.2. pasākuma ieguldījumi nodrošinās sinerģiju arī ar citiem ES fondiem, tostarp “Erasmus+”, un tie var ietvert “Erasmus+” izcilības zīmoga projektu potenciālo apguvi. Ar Eiropas Sociālā fonda plus atbalstu plānots veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, “zaļās” un “zilās” ekonomikas attīstību, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas  uz darba tirgus attīstības tendencēm un vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un veicinot profesionālo mobilitāti.

[1] https://www.em.gov.lv/lv/media/14720/download?attachment
[2] EM informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm
[3] https://petijumi.mk.gov.lv/node/3180

4.2.4.2. pasākuma vispārīgie jautājumi
4.2.4.2.pasākuma īstenošana kopumā veicinās pieaugušo prasmju un zināšanu apgūšanu. Publiskā finansējuma atbalsts tiks koncentrēts nozarēs un  jomās, kas sniedz ieguldījumu ekonomikas transformācijā un ir vērstas uz augstākas pievienotās vērtības ražošanu un pakalpojumiem. Vienlaikus tiks veicināta kvalitatīva pieaugušo izglītības piedāvājuma attīstība un pieejamība Latvijas republikas iedzīvotājiem, sniegts ieguldījums darba tirgus prognozēto disproporciju mazināšanā un tautsaimniecības transformācijā, sekmējot pāreju uz augstākas pievienotās vērtības ražošanu un pakalpojumiem. 4.2.4.2.pasākuma īstenošana sekmēs kvalitatīva cilvēkkapitāla attīstību, kas ir vissvarīgākais resurss Latvijas ekonomikas transformācijai un izaugsmei. Tāpat iedzīvotāju prasmju pilnveide un pārkvalifikācija sekmēs arī automatizācijas un digitalizācijas procesus uzņēmumos, kā arī pāreju uz “zaļāku” ekonomiku.

4.2.4.2. pasākums ir vērsts uz 2021.–2027.gada plānošanas perioda plānošanas dokumentos noteikto politikas mērķu sasniegšanu. 4.2.4.2. pasākuma mērķis atbilst:
1) NAP2027 prioritātes “Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei” rīcības virzienam “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība” un nodrošinās virzību uz mērķi “Izglītības kvalitāte uzņēmējdarbībā un dzīvē izmantojamu zināšanu un prasmju ieguvei ikvienam valsts iedzīvotājam” un sekmēs uzdevuma “Pieaugušo izglītības īstenošana tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo prasmju apguvei, t.sk. augstskolās (elastīga mācību piedāvājuma attīstība, tostarp modulārā izglītība, e-vidē un darba vidē balstītas mācības, mūžizglītības kompetenču apguve; personu profilēšana; ārpus formālās izglītības iegūto kompetenču atzīšana)” izpildi;
2) IAP2027 3.mērķa “Atbalsts ikviena izaugsmei” 3.3. rīcības virziena “Pieaugušo izglītības attīstība” 3.3.1. uzdevuma “Nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu pieaugušo izglītības piedāvājumu” 3.3.1.3.pasākumam “Nodrošināt individualizēta un elastīga pieaugušo izglītības piedāvājuma īstenošanu, t.sk. atbalstu dalības šķēršļu mazināšanai” un nodrošinās šādu IAP2027 prioritāšu izpildi: (a) turpināt atbalsta nodrošināšanu pieaugušo kvalitatīvai izglītībai, nosakot individuālās vajadzības un kombinējot mācību piedāvājumu ar palīdzību mācību šķēršļu pārvarēšanai; (b) veicināt mūžizglītības kultūru; (c) nodrošināt pieprasījuma un prasmju pilnveides vadīšanu atbilstoši nozaru vai jomu vajadzībām, ievērojot jauno tehnoloģiju apguvi un digitālo prasmju attīstību; (d) attīstīt modulāro profesionālās izglītības un augstākās izglītības programmu piedāvājumu pieaugušajiem.

4.2.4.2.pasākuma īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu minēto plānošanas dokumentu kvantitatīvo mērķu pieaugušo izglītības jomā sasniegšanā – palielināt pieaugušo (25–64 gadi), kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā/mācībās, līdzdalību līdz 54%  (NAP2027) un palielināt pieaugušo (25-64 gadi), kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas, iesaisti līdz 12% (IAP2027), kā arī veicinās Digitālās transformācijas pamatnostādnē 2021.-2027. gadam[1] noteikto mērķi – palielināt iedzīvotāju (16-74%) īpatsvaru, kam digitālās prasmes ir vismaz pamatlīmenī un augstāk līdz 70%.

4.2.4.2.pasākums tiks īstenots, ņemot vērā 8.4.1. projekta īstenošanas praksi un rezultātu analīzi, Finanšu ministrijas veiktos izvērtējumus, tostarp arī Saeimas Analītiskā dienesta ziņojuma “Pieaugušo digitālās, tehnoloģiju un valodu prasmes: to attīstīšanas iespējas un izaicinājumi Latvijā” (2021.gads) atziņas, Valsts kontroles lietderības revīzijas “Vai pieaugušo izglītība sasniedz tai izvirzītos mērķus un atbilst darba tirgus vajadzībām?” secinājumus un ieteikumus, kā arī sociālo un sadarbības partneru, t.sk. darba devēju pārstāvju, atgriezenisko saiti 8.4.1. projekta īstenošanas ietvaros.

4.2.4.2. pasākuma mērķis ir nodarbināto prasmju paaugstināšana un profesionālās kvalifikācijas ieguve vai pārkvalifikācija, lai uzlabotu darba spēka kvalitāti un kapacitāti, pilnveidotu nodarbināto personu profesionālo kompetenci atbilstoši darba tirgus vajadzībām, veicinātu nodarbināto spēju efektīvāk pielāgoties mainīgajiem darba apstākļiem, tādējādi nodrošinot nodarbināto noturību darba tirgū, kā arī līdzdalības palielināšana pieaugušo izglītībā un pieaugušo izglītības kvalitātes uzraudzības sistēmas izveide.

Pasākuma projekta īstenošanai pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 29 160 745 euro, ko veido Eiropas Sociālā fonda finansējums – 24 786 633 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 4 374 112 euro. Projekta iesniegumā iznākuma un rezultāta rādītājus plāno proporcionāli pasākumam pieejamam finansējumam.

4.2.4.2. pasākuma mērķa grupa ir:
a) nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātas, vecumā no 18 gadiem.
Lai sekmētu iesaisti pieaugušo izglītībā īpaši to iedzīvotāju vidū, kas patreiz ievērojami mazāk iesaistās mācību pasākumos, 4.2.4.2. pasākuma ietvaros plānots noteikt prioritāri iesaistāmās personu grupas, proti,:
a) nodarbinātas personas ar zemu izglītības līmeni (pabeigta vai nepabeigta pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība);
b) nodarbinātas personas vecumā no 50 gadiem,
c) bēgļi un personas ar alternatīvo statusu.
Vienlaikus prioritārās mērķa grupas, kā arī nodarbināto, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, iesaistei paredzot papildu atbalsta pasākumus mācību šķēršļu pārvarēšanai, piem., atbilstošu mācību piedāvājumu, mācību izmaksu atvieglojumus, mobilitātes atbalstu vai mācību stipendiju.

Līdz 2029.gada 31.decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:
1) iznākuma rādītāju- nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas (personu skaits) - 28 000, tai skaitā 5 600 personas – līdz 2024 gada 31. decembrim; (Rādītājs ietver visas nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātās personas, kas saņem Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu 4.2.4.2.pasākumā)
2) rezultāta rādītājus: 
- dalībnieki, kuri pēc dalības pārtraukšanas ir ieguvuši kvalifikāciju (personu skaits) -24 118;(Rādītājs ietver 4.2.4.2.pasākuma dalībniekus, kuri saņēmuši Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu un ir ieguvuši kvalifikāciju)
- dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc aiziešanas atrodas labākā darba tirgus situācijā (personu skaits) - 5 601. (Rādītājs ietver dalībniekus, kuri sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā)
Kvalifikācija ir formāls vērtēšanas un apstiprināšanas procesa rezultāts, kas tiek iegūts, kad kompetentā iestāde nosaka, ka indivīds ir sasniedzis mācīšanās rezultātus atbilstoši noteiktajiem standartiem, kas 4.2.4.2.pasākuma ietvaros tiek iegūts, sekmīgi apgūstot  profesionālās tālākizglītības programmu, profesionālās pilnveides izglītības programmu, modulārās programmas moduli vai moduļu kopu, studiju moduli vai studiju, kursu. vai iegūstot profesionālo kvalifikāciju ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas ceļā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas skaidrojumu “Dalībnieki, kuri atrodas labākā darba tirgus situācijā” ir  nodarbinātas personas, kuras ir saņēmušas ESF+ atbalstu un kuriem uzlabojusies darba situācija, tostarp viņiem ir uzticēts veikt darbu, kur nepieciešama augstāka kompetence/prasmes/kvalifikācija, vai viņi ir pārcelti darbā, kas saistīts ar lielāku pienākumu apjomu, vai viņi ir saņēmuši paaugstinājumu amatā vai algas pieaugumu, kas pārsniedz gada algu inflācijas līmeni, vai pārgājuši no nestabilas uz stabilu nodarbinātību, piemēram, uz pilnas slodzes darbu u.c., aspektiem, kas ir minēti 4.2.4.2.pasākuma rādītāju pasē. Dati par šādām izmaiņām darba situācijā nav pieejami datu reģistros, ievērojot minēto, datu iegūšana par šī radītāja izpildi primāri balstīsies dalībnieku apsekojumos sešus mēnešus pēc jaunās kvalifikācijas iegūšanas. 
Vienlaikus līdz 2029.gada 31.decembrim paredzēti arī šādi sasniedzamie nacionālie rādītāji:
1) nodarbinātas personas ar zemu izglītības līmeni (pabeigta vai nepabeigta pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība), kuras saņēmušas Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu (personu skaits) - 14 000, kas ietilpst kopējā šo noteikumu 4.1. apakšpunktā noteiktā iznākuma rādītāja vērtībā, kas ietilpst kopējā iznākuma rādītāja vērtībā.
2) izstrādāta metodika sistēmiskai pieaugušo izglītības kvalitātes uzraudzībai ar  ieviešanas plānu tās īstenošanai -1.

4.2.4.2. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Ieviešana plānota granta veidā, jo ieguldījumi plānoti publisko mācību un izglītības pakalpojumu attīstībai, lai radītu vienotu un koordinētu pieaugušo izglītības sistēmu, lai nodrošinātu atbilstošu darbaspēka sagatavošanu tautsaimniecības pārstrukturizācijai.

Kā projekta iesniedzējs 4.2.4.2. pasākuma ietvaros plānota Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk - VIAA) un tās sadarbības partneri plānotas izglītības iestādes, NVA, IKVD, EM un pašvaldības. Finansējuma saņēmējs slēdz sadarbības līgumus ar katru sadarbības partneri atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, paredzot tajā pušu tiesības, pienākumus un atbildību, kontrolē līgumu izpildi un nodrošina, lai vienas un tās pašas darbības netiktu finansētas dubultā. 

Pamatojums komercdarbības  atbalsta neesamībai 4.2.4.2. pasākuma ietvaros
Projekta iesniedzējs plānota VIAA kā tiešās pārvaldes iestāde, kas pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanu ar sadarbības iestādi, kļūst par finansējuma saņēmēju. Ministru kabineta 2023.gada 18. decembra noteikumu Nr.934 "Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums” 1. un 2. punkts nosaka, ka VIAA ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku izglītības jomā un nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) atbildībā esošo valsts, Eiropas Savienības politiku un ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu un uzraudzību. Tāpat VIAA nolikuma 3.11.apakšpunkts nosaka, ka VIAA  funkcijas ir nodrošināt karjeras attīstības atbalsta sistēmā iesaistīto institūciju sadarbību un centralizēto informatīvo resursu un metodisko materiālu izstrādi karjeras attīstības atbalsta jautājumos.  VIAA īstenos projektu ar saviem cilvēkresursiem, kas būs projekta vadības un īstenošanas personāls, personālam sedzot vienīgi faktiskās nepieciešamās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādāmas, attiecīgi negūstot ieņēmumus no projekta īstenošanas.
Attiecīgi kā 4.2.4.2.pasākuma finansējuma saņēmējs VIAA veiks darbības, kas atbilst tā noteiktajām funkcijām un kas nekvalificējas kā saimnieciskā darbība. 
EM kā sadarbības partneris izvēlēta, lai nodrošinātu mācību vajadzību apzināšanu un atbilstības izvērtēšanu darba tirgus prasībām mērķorientēta un datos balstīta ikgadēja nozaru vajadzību pasūtījuma izveidei, kas ietilpst tās kompetencē un uzdevumos atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumiem Nr. 588 “Ekonomikas ministrijas nolikums”.  EM nolikuma 5.7.7.apakšpunkts nosaka, ka EM izstrādā darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes un uztur darba tirgus analīzes un prognozēšanas sistēmu. Ievērojot minēto secināms, ka EM 4.2.4.2.pasākumā ietvaros veiks darbības, kas nekvalificējas kā saimnieciska darbība. 
NVA kā sadarbības partneris izvēlēta, lai 4.2.4.2. pasākuma mērķa grupai nodrošinātu karjeras konsultāciju pakalpojumus, kas ir tās funkcija atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumiem Nr.876 “Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums”. NVA nolikuma 1.punkts un 4.7.apakšpunkts nosaka, ka NVA ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras viens no uzdevumiem ir sniegt karjeras konsultācijas bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām un citām personām, kā arī regulāri pilnveido informatīvi metodisko bāzi karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanai. Ievērojot minēto secināms, ka NVA 4.2.4.2.pasākumā ietvaros veiks darbības, kas nekvalificējas kā saimnieciska darbība.
IKVD par sadarbības parteri izvēlēta, lai 4.2.4.2.pasākumā nodrošinātu atbalsta risinājumu pieaugušo formālās un neformālās izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmas izveidei, sniegtu metodisko atbalstu izglītības iestādēm, kā arī aprobētu pieaugušo izglītības mācību kvalitātes uzraudzības principus, kas ir tās funkcija saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumiem Nr.225 “Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums”.  Atbilstoši IKVD nolikuma 1. un 2. punktā un 4.4., 4.5. un 4.6. apakšpunktā minēto, IKVD ir IZM pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un tiesisku izglītību, veicot izglītības kvalitātes monitoringu un sniedzot atbalstu izglītības procesa īstenošanā, un tās uzdevumos ietilpst organizēt izglītības iestāžu darbības kvalitātes novērtēšanu un akreditāciju, organizēt profesionālās izglītības programmu kvalitātes novērtēšanu un akreditāciju, kā arī sniegt metodisko atbalstu izglītības iestādes darbības un izglītības procesa īstenošanas pilnveidē. Ievērojot minēto secināms, ka IKVD 4.2.4.2.pasākumā ietvaros veiks darbības, kas nekvalificējas kā saimnieciska darbība. 
Pašvaldības kā sadarbības parteri izvēlētas, lai 4.2.4.2.pasākumā nodrošinātu mērķa grupas informēšanu un piesaisti dalībai projektā, jo īpaši nodarbināto ar zemu izglītības līmeni uzrunāšanā, kā arī, lai sniegtu atbalstu karjeras konsultāciju pakalpojumiem, kas palīdzētu sekmēt personu iesaisti 4.2.4.2.pasākumā pieejamos pieaugušo izglītības pasākumos. Minētie pienākumi pašvaldībām paredzēti atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajam, kas nosaka, ka  pašvaldība ir atvasināta publiska persona — vietējā pārvalde —, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija — dome — un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to. Kā vienu no  pašvaldības autonomajām funkcijām Pašvaldību likums nosaka gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību, kas tostarp ietver arī atbalstu karjeras pakalpojumiem.  Tā kā pašvaldības 4.2.4.2.pasākumā ietvaros veiks tikai tādus pienākumus, kas ir atbilstoši to noteiktajām funkcijām, secināms ka to veicamās darbības nekvalificējas kā saimnieciska darbība un nav nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Savukārt izglītības iestādes par sadarbības partneri izvēlētas, lai mērķa grupas personām nodrošinātu profesionālās tālākizglītības programmas, tai skaitā modulārās profesionālās tālākizglītības programmas, apguvi, profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvi, modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas apguvi un studiju moduļa vai studiju kursa apguvi.
Saskaņā ar Izglītības likuma 1. panta 17. punktu pieaugušo izglītība ir personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū. Pieaugušie atbilstoši Izglītības likuma 7. pantā noteiktajam ir viena no izglītības mērķgrupām un var iesaistīties kādā no Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā noteiktajiem astoņiem izglītības līmeņiem (noteikti Izglītības likuma 8.1 panta 1. pantā), kas dod iespēju iegūt attiecīga līmeņa profesionālo kvalifikāciju, pilnveidot profesionālo kompetenci, kā arī iegūt attiecīga līmeņa akadēmisko kvalifikāciju un profesionālo kvalifikāciju, ja tas, piemēram, nepieciešams, lai nodrošinātu konkurētspēju darba tirgū. Formālās izglītības programmu (tajā skaitā profesionālās tālākizglītības programmu, tostarp modulāro programmu un profesionālās pilnveides programmas) īstenošanas kārtību nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums un citi normatīvie akti. Atbilstoši profesionālās izglītības likuma 30. pantā noteiktajam pieaugušo formālās izglītības ietvaros izglītības iestādei jābūt akreditētai un tās piedāvātajai profesionālās tālākizglītības programmai vai profesionālās pilnveides programmai ir jābūt licencētai atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam un kārtībai, kādu nosaka Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumi Nr.618 ”Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība”.
Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumiem Nr.253 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”, lai izglītības iestāde saņemtu licenci programmas īstenošanai, Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtē ne tikai izglītības iestādes iesniegto izglītības programmu, kas izstrādāta atbilstoši Izglītības likumā noteiktajām prasībām, bet arī izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo telpu un materiāltehnisko nodrošinājumu un nozaru ekspertu atzinumu par izglītības programmas (izņemot profesionālās ievirzes izglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu) atbilstību darba tirgus prasībām, tādējādi valstij veicot uzraudzību tiek nodrošināts, ka īstenotās programmas atbilst valsts noteiktajiem izglītības standartiem un pieaugušie pēc programmu apguves saņem valsts atzītu iegūto izglītību apliecinošu dokumentu.
Projektā atbalstāmās mācību jomas un programmas (nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas un prasmes nozaru un profesiju griezumā un tā nepieciešamo apjomu) noteiks EM komisija (kas ir plānota vienota cilvēkresursu attīstības padome) un tad jebkura atbilstoša iestāde varēs pieteikties kā mācību pakalpojuma sniedzējs, attiecīgi tiks sagatavots iestāžu saraksts ar jau konkrētām mācību programmām gada griezumā, norādot kurās iestādēs personas var apgūt EM komisijas noteiktās darba tirgū nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas un prasmes. Turklāt pieaugušo izglītības programmu īstenošanas izmaksas visām izglītības iestādēm (neatkarīgi no to statusa) tiks segtas pēc vienādiem nosacījumiem saskaņā ar vienas vienības izmaksu standarta likmes piemērošanas metodiku un būs atkarīgas no piedāvātās izglītības programmas veida un ilguma.
Turklāt 4.2.4.2.pasākumā finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri īstenos atbalsta pasākumus pieaugušo izglītībā, kas nebūs vērsti vai orientēti uz konkrētu uzņēmumu darbības vajadzībām un to konkurētspējas stiprināšanu (komercdarbības atbalsta sniegšanas izpratnē), bet paredz atbalstu nodarbināto, kā fizisko personu, izglītības pasākumiem profesionālās kompetences pilnveidei vai profesionālās kvalifikācijas ieguvei ar mērķi veicināt indivīda spēju efektīvāk pielāgoties mainīgajiem darba apstākļiem, nodrošināt nodarbināto noturību darba tirgū, esošajā uzņēmumā vai sniedzot tiem iespēju mainīt darbu. Pieteikties mācībām pēc individuāla lēmuma varēs ikviens mērķa grupai atbilstošs nodarbinātais (tās nav konkrētu uzņēmumu pasūtītas nodarbināto mācības, kas vērstas uz konkrētā uzņēmuma konkurētspējas priekšrocību attīstību), tā ir klasificējama kā valsts profesionālās izglītības iestādes nekomerciāla aktivitāte valsts un sabiedrības interešu labā un to finansēšana, t.sk. no ES struktūrfondu līdzekļiem, vērtējama kā nesaimnieciskā darbība.
Atbilstoši augstāk minētajam visa formālā profesionālā izglītība, tostarp profesionālā tālākizglītība, tai skatā modulārās programmas, un profesionālā pilnveide, kas pamatā tiek īstenota pieaugušajiem, ietilpst valsts vispārējā vidējā izglītības sistēmā, kas 4.2.4.2.pasākuma sadarbības partneru- izglītības iestāžu, gan tehnikumu, gan profesionālo vidusskolu, gan profesionālās tālākizglītības centru (profesionālās pamatizglītības vai profesionālās vidējās izglītības ietvaros), gan koledžu (vispārējās vidējās izglītības ietvaros), valsts noteikta funkcija. Turklāt atbilstoši IZM pirmsšķietami veiktajam pieņēmumiem gan tehnikumu, gan profesionālo vidusskolu, gan profesionālās tālākizglītības centru gūtie ieņēmumi par pieaugušo formālās izglītības programmu nodrošināšanu, nepārsniedz pat pusi no to izdevumiem, tādējādi tiek secināts, ka valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošinātā valsts vispārējā izglītība, ko finansē un uzrauga valsts, var tikt uzskatīta par nesaimniecisko darbību. Vienlaikus attiecībā uz augstākās izglītības iestāžu, t.sk. koledžu, atlasi kā sadarbības partneri 4.2.4.2.pasākumā paredzēto mācību nodrošināšanai, finansējuma saņēmējs, VIAA veiks individuālu katra potenciālā sadarbības partnera izvērtējumu: pirmkārt, vērtē, vai tas īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un, otrkārt, ja secina, ka projekts saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, vērtē atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 4.punktā minētajai pazīmei, lai pārliecinātos ka dalība 4.2.4.2.pasākumā un atbalsta saņemšana nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Papildus tam izglītības iestādes mērķa grupas personām sniegs atbalstu karjeras konsultāciju veidā, kā arī pēc nepieciešamības nodrošinās mērķa grupas personu esošo zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšanu, iegūto rezultātu analīzi un konsultēšanu piemērotāko mācību izvēlei. Prasmju novērtēšanā kā sadarbības partneris noteiktas izglītības iestādes pamatojoties uz Ministru kabineta 2023. gada 21. februāra noteikumos Nr. 70 "Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos" noteikto, kas paredz, ka tikai akreditētā profesionālās izglītības iestādē var izvērtēt kādas prasmes un kompetences personai ir un ir nepieciešams apgūt. Karjeras konsultāciju nodrošināšana ir viena no izglītības iestādēs veicamām funkcijām izglītības sistēmas ietvaros, kas ir noteikta to darbības nolikumā un paredz pienākumu nodrošināt informācijas un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumus, attiecīgā darbība nekvalificējas kā saimnieciska darbība. 
Turklāt 4.2.4.2. pasākuma ietvaros mācību iespējas tiks nodrošinātas atbilstošai mērķa grupai, nepamatoti neierobežojot mācību dalībniekus, piemēram, atkarībā no piesaistes pie kāda konkrēta uzņēmuma, tādējādi noteikumu projekta ietvaros netiks sniegtas selektīvas priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem un tādējādi 4.2.4.2.pasākuma ietvaros paredzētie pasākumi nerada ekonomisko priekšrocību konkrētiem uzņēmumiem. Tāpat 4.2.4.2.pasākumā paredzēts arī atbalsts nodarbinātā tālākizglītības programmas laikā nepieciešamās dzīvojamās telpas īrei vai dzīvošanu dienesta viesnīcā saistīto izdevumu kompensācijai. Paredzēts, ka nodarbinātais pats   izvēlas  un atrod sev nepieciešamo dzīvesvietu un no projekta tad nodarbinātajam, kā fiziskai personai tiek kompensētas attiecīgas izmaksas, attiecīgi šis atbalst nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
Ievērojot augstāk izvērsto skaidrojumu, MK noteikumu projekta 37.punktā noteikts, ka finansējuma saņēmējs īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu un sadarbības partneri īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.

Personu datu apstrādes nosacījumi
Pirms iesaistes projektā plānots pārbaudīt nodarbināto personu atbilstību 4.2.4.2.pasākuma mērķa grupai. Par personas sākotnējo iesaistes brīdi un attiecīgi atbilstības pārbaudes uzsākšana tiek uzsākta personai pirmreizēji/sākotnēji piesakoties 4.2.4.2.pasākumā pieejamam atbalstam, kas var būt karjeras konsultāciju atbalsts, personas esošo zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšana vai pieteikšanās mācību atbalstam. Pēc tam, kad nodarbinātā persona būs pieteikusies izvēlētajam atbalstam 4.2.4.2.pasākumā, VIAA saskaņā ar tās noteikto kārtību par datu apstrādi projektā, veiks mērķa grupas personas atbilstības pārbaudi (pie atbilstības pārbaudes mērķa grupai tiks izmantotas datu kategorijas - vārds, uzvārds, personas kods). Personas datu apstrāde, veicot mērķa grupas atbilstības pārbaudi 4.2.4.2.pasākumā, tiks veikta pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6.panta 1.punkta „e” apakšpunktu.
Lai pārbaudītu informāciju par mērķa grupas personas nodarbinātības statusu, VIAA pēc 4.2.4.2.pasākuma MK noteikumu spēkā stāšanās, pamatojoties uz attiecīgo MK noteikumu 42.punktā paredzēto mērķa grupas atbilstības pārbaudes kritērijiem, slēgs starpresoru vienošanos starp VIAA un Valsts ieņēmumu dienestu, lai pārbaudītu datus par mērķa grupas personas statusu nodarbinātībā Valsts ieņēmumu dienesta datu krātuvē, apstrādājot šādu personas datu kategoriju – personas kods. 
Lai pārbaudītu informāciju par katras mērķa grupas personas vecumu, dzimumu, kā arī vai personai ir piešķirts bēgļa vai alternatīvas personas statuss, VIAA pēc 4.2.4.2.pasākuma MK noteikumu spēkā stāšanās, pamatojoties uz attiecīgo MK noteikumu 42.punktā paredzēto mērķa grupas atbilstības pārbaudi, slēgs  starpresoru vienošanos starp VIAA un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai pārbaudītu datus par mērķa grupas personas vecumu, dzimumu, kā arī to vai personai ir bēgļa vai alternatīvas personas statuss, apstrādājot šādu personas datu kategoriju – personas kods.
Lai noskaidrotu vai mērķa grupas personai ir piešķirts daudzbērnu ģimenes statuss, VIAA pēc 4.2.4.2.pasākuma MK noteikumu spēkā stāšanās, pamatojoties uz attiecīgo MK noteikumu 42.punktā paredzēto mērķa grupas atbilstības pārbaudi, slēgs  starpresoru vienošanos starp VIAA un Sabiedrības integrācijas fondu, lai pārbaudītu datus par mērķa grupas personas statusu, apstrādājot šādu personas datu kategoriju – personas kods.
Lai pārbaudītu vai mērķa grupas personai ir noteikts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss  uz pasākuma iesaistes brīdi, VIAA izmanto Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu.
Finansējuma saņēmējs par projektā iesaistītajām mērķa grupas personām uzkrāj informāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr.1296/2013, I pielikumam un Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1. pielikumā noteiktajam.
Attiecībā uz īpašu kategoriju personas datu apstrādi, 4.2.4.2.pasākuma ietvaros šādu datu apstrāde tiks veikta ar mērķi 4.2.4.2.pasākuma ietvaros sniegt papildu paredzētos atbalsta pasākumus (asistenta, ergoterapeita vai surdotulka pakalpojuma nodrošinājums) mērķa grupas personām ar invaliditāti. Datu apstrāde veicot mērķa grupas personas novērtēšanu, t.sk. atklājot faktu par mērķa grupas personas invaliditāti, apstrāde tiks veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 9.panta 2.daļas b) apakšpunktā noteikto.
Visi dati par mērķa grupas personām tiks apstrādāti tikai 4.2.4.2.pasākuma īstenošanas vajadzībām. Dati par projektā iesaistītajām mērķa grupas personām tiek uzglabāti tādu laika periodu, kādu nosaka finansējuma saņēmēja un sadarbības iestādes noslēgtā vienošanās par projekta īstenošanu. Iestājoties vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajam datu uzglabāšanas termiņam, dati tiek dzēsti.

Projektā tiks uzkrāti dati par nodarbināto personu vecumu, dzimumu, līdz šim iegūto izglītības līmeni, deklarēto dzīvesvietu, nodarbinātības un daudzbērnu ģimenes statusu,  kā arī par 4.2.4.2.pasākumā apgūtajām izglītības programmām, tostarp apgūtajām zaļās un digitālās pārejas prasmēm un papildu saņemtajiem atbalsta pasākumiem. Tāpat, lai iegūtu informāciju par rezultāta rādītāja - dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā, izpildi, tiks veikta mērķa grupas, kuri ieguvuši kvalifikāciju, aptauja sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas, lai noskaidrotu izmaiņas  nodarbinātā ieņemamā amatā, darba pienākumos un darba samaksā. Pamatojoties uz uzkrātajiem un apkopotajiem datiem, tiks veidota projekta statistika un gatavoti izvērtējumi un pārskati sabiedrības un pieaugušo izglītības organizāciju informēšanai par pieaugušo izglītību Latvijā, kā arī projekta datus (pēc nepieciešamības) apkopotā veidā izmantojot nozares politikas plānošanas vajadzībām. Datus par 4.2.4.2. pasākuma projektā atbalstu saņēmušajiem nodarbinātajiem uzkrāj un apstrādā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES)  Nr. 2021/1057, ar  ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013, I pielikumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Ievērojot to, ka nacionālajā rādītājā uzskaitāmās personas būs daļa no iznākuma rādītājā uzskaitāmajām personām, līdz ar to par tām papildus netiks uzkrāta informācija atbilstoši minētajam Regulas 2021/1057 I pielikumam. Informāciju par nacionālā rādītāja vērtībām finansējuma saņēmējs ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu, atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs, un sadarbības iestāde neveic šo datu pārbaudi (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām).

4.2.2.4.pasākuma ietvaros plānotās  atbalstāmās darbības
1) Mācību vajadzību apzināšana un atbilstības izvērtēšana darba tirgus prasībām mērķorientēta un datos balstīta ikgadēja nozaru vajadzību pasūtījuma izveidei, un mācību piedāvājuma apkopošana, iegūto rezultātu analīze, nozaru vajadzību pasūtījumam atbilstošā mācību piedāvājuma veidošanai. Atbilstoši Cilvēkkapitāla attīstības padomes ietvaros iezīmētajam resoru atbildības sadalījumam tiek plānots, ka EM,  balstoties vienotiem kritērijiem apkopo, izvērtē un sagatavo darba tirgus prognozes un sagatavo ikgadējo nozaru tautsaimniecības vajadzībās un nodarbinātības analīzē balstītu pieprasījumu. Lai nodrošinātu, ka mācību saturs un apjoms, kas būs pieejamas mācību dalībniekiem būtu vēl atbilstošāks darba tirgus aktuālajām vajadzībām, Latvijas ekonomiskajām tendencēm un nozaru attīstības stratēģijām, plānotā lielāka un ciešāka darba devēju iesaiste mācību vajadzību apzināšanā un noteikšanā. Attiecīgi tiek paredzēts, ka EM  sadarbojas ar nozaru pārstāvjiem, lai sagatavotu informāciju par darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstībai nepieciešamām profesionālām kvalifikācijām un prasmēm nozaru un profesiju griezumā un to nepieciešamo apjomu. EM mācību vajadzību apzināšanu un nozaru vajadzību pasūtījumu veidošanu nodrošinātas pamatojoties uz noslēgto starpresoru vienošanos bez samaksas. Savukārt finansējuma saņēmējs - VIAA, balstoties uz EM sagatavoto pieprasījumu, apkopo un iesniedz EM komisijai priekšlikumu par nozaru vajadzību pasūtījumam atbilstošu mācību piedāvājumu. Plānots, ka VIAA veiks esošā mācību piedāvājuma apkopošanu un analīzi, tostarp izvērtējot arī 8.5.2. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai"  ietvaros izstrādātās modulārās profesionālās izglītības programmas, kā arī izmantojot ES Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2.9. pasākuma "Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai" ietvaros izveidoto digitālo platformu "Profesionālo kvalifikāciju sistēma" kolīdz tā pieejama un sagatavos mācību piedāvājumu nepieciešamo speciālistu sagatavošanai un darba tirgū pieprasīto/vajadzīgo prasmju un kompetenču apguvei, ko iesniegs EM komisijai nozaru vajadzību pasūtījumam atbilstošā mācību piedāvājuma apstiprināšanai. Papildus tam atbilstoši Cilvēkkapitāla attīstības padomes panāktai vienošanās par funkciju sadalījumu, plānots, ka EM nodrošinās arī  mācību dalībnieku – nodarbinātības monitoringu un analīzi.  Šāds monitorings, tostarp izmantojot kontrfaktuālos ietekmes novērtējumu, kā vienota pieeja uz visām ES fondu aktivitātēm, kas paredz cilvēkresursu attīstību ietekmes novērtēšanu, ir būtisks, lai pārliecinātos par patieso pasākumu ietekmi, salīdzinot iesaistes un kontroles grupas. 
2) Mērķa grupas informēšana un piesaiste dalībai projektā, tostarp pasākumi pieaugušo izpratnes  par mācīšanos un motivācijas mācīties veicināšanai. Informatīvi izglītojošu un sabiedrības izpratnes veicinošu pasākumu īstenošana. Atbalstāmās darbības ietvaros tiks īstenoti pasākumi mērķa grupas, nozaru, darba devēju, izglītības iestāžu, citu atbalstāmo darbību īstenotāju un sabiedrības izpratnes kopumā par īstenotajām atbalstāmajām darbībām veicināšanai, dalībnieku un atbalstāmo darbību īstenotāju piesaistei (publikācijas, informācija elektroniskajā vidē u.c.). Atbalstāmās darbības ietvaros tiks veicināta mērķēta sadarbība ar nozarēm, tostarp nozaru popularizēšana, un darba devējiem, tostarp reģionālajā līmenī.  Tāpat ir paredzēts stiprināt pašvaldību lomu mērķa grupas, jo īpaši personu ar zemu izglītības līmeni, informēšanā un piesaistē pasākumam, attiecīgi paredzot pašvaldībās speciālistus, kas tostarp informētu nodarbinātos par konkrētajā gadā plānotajām mācību iespējām, konsultētu par piemērotākām mācībām, kā arī palīdzētu piereģistrēties atbalstam, ņemot vērā ka šai mērķa grupai var būt apgrūtinoša piekļuve datortehnikai vai nav pietiekamas prasmes tās lietošanā.
3) Mērķa grupas personu esošo zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšana, iegūto rezultātu analīze un konsultēšana piemērotāko mācību izvēlei (profesionālās izglītības iestādēs pie karjeras konsultantiem vai profesionālo priekšmetu pedagogiem, kā arī, veicot prasmju novērtēšanu, izmantojot digitālus rīkus).
4) Atbalsts karjeras konsultāciju pakalpojumiem, tostarp piedāvājot karjeras konsultanta pakalpojumus NVA,  karjeras informācijas un konsultāciju nodrošināšanu profesionālās izglītības iestādēs un arī vietējās pašvaldībās;
Paredzēts, ka nodarbinātiem pēc mācību piedāvājuma apstiprināšanas, t.i. vēl pirms mācību uzsākšanas, tiek nodrošināts karjeras konsultāciju atbalsts, kas jo īpaši nozīmīgs ir personu ar zemu izglītības līmeni iesaistei. Attiecīgi pasākuma ietvaros paplašināts karjeras atbalsta sniedzēju loks, nodrošinot, ka persona, sev tuvākā un ērtākā vietā, t.i. NVA filiālē, savā pašvaldībā vai izglītības iestādē, varēs pieteikties karjeras konsultācijām, lai iepazītos ar projektā plānotajām mācību iespējām un izveidotu karjeras attīstības plānu. Līdzīgi kā 8.4.1. SAM projektā arī 4.2.4.2.pasākumā NVA karjeras konsultācijas tika nodrošinātas pamatojoties uz noslēgto starpresoru vienošanos bez samaksas. Karjeras konsultāciju nodrošināšanai pašvaldībās plānots piesaistīt pieaugušo koordinatorus vai citus pieaugušo izglītības speciālistus, kuru apmaksai tiks izstrādāta un ar vadoši iestādi saskaņota vienas vienības izmaksu metodika pašvaldību programmu vadītājiem, kuriem VIAA karjeras atbalsta speciālisti sniegs metodisko atbalstu karjeras konsultāciju nodrošināšanai. VIAA karjeras atbalsta speciālistu (plānoti četri VIAA speciālisti, kam paredzēta atlīdzība finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla vienotās likmes ietvaros) uzdevums būs arī izpētīt, apkopot nozarēm atbilstošas prasmju novērtēšanas metodikas un rīkus, kas palīdz pieaugušajiem izprast savas intereses, mērķus un prasmes, lai veidotu karjeras plānu, t.sk. veikt ārvalstu pieredzes izpēti prasmju novērtēšanas rīku jomā, izvērtēt to atbilstību projekta vajadzībām un adaptēt tos lietošanai projekta ietvaros. 
5) Atbalsts pieaugušajiem nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvei, kas ietver:
- atbalstu profesionālās tālākizglītības programmu, tai skaitā modulārās profesionālās tālākizglītības programmu, apguvei;
- atbalstu modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas apguvei;
- atbalstu profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvei. Līdz grozījumiem PIL, kas stājušies spēkā 2022. gada 1. aprīlī, profesionālā pilnveide tika definēta plaši: “profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām neatkarīgi no vecuma un iepriekšējās izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes”, neizvirzot priekšnoteikumus par personas priekšzināšanu un prasmju līmeni. Grozījumi PIL (spēkā no 01.04.2022.) precizēja profesionālās pilnveides definīciju, nosakot, ka tā “dod iespēju pilnveidot profesionālo kompetenci kvalifikācijai, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā. Prasības to profesionālo kvalifikāciju pilnveidei, kuras nav iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrās, nosaka normatīvajos aktos” (PIL 1. panta 13. punkts). Profesionālās pilnveides sasaiste ar nozares kvalifikāciju struktūru turpmāk ļaus izvirzīt prasības profesionālās pilnveides izglītības piedāvājumam, kas atbilst nozaru kvalifikācijas struktūrā definētajām prasībām, tostarp attiecībā uz priekšzināšanām un prasmju līmeni konkrētajā profesionālajā kvalifikācijā;
- atbalstu studiju moduļa vai studiju kursa apguvei augstskolā vai koledžā;
- atbalstu neformālās izglītības programmu apguvei, kas ietver darba tirgus prasībām atbilstošu sistematizētu profesionālo pamatprasmju, prioritāri zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas, kā arī zaļās un digitālās pārejas prasmju, apguvi, ko finansējuma saņēmējs nodrošinās iepirkumu procedūras ietvaros;
- atbalstu ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču novērtēšanai;
4.2.4.2. pasākuma mācību vajadzību un piedāvājuma veidošanā paredzēts nodrošināt vēl mērķtiecīgāku sadarbību ar nozarēm, turklāt gala lēmums par 4.2.4.2.pasākumā īstenojamām mācībām tiks pieņemts vienotajā EM komisijā.  Tādējādi 4.2.4.2. pasākuma ietvaros piedāvātās mācības profesionālās kompetences pilnveidei, kvalifikācijas ieguvei vai pārkvalificijai būs vēl atbilstošākas reālajām darba tirgus prasībām un vajadzībām.
Nodrošinot, ka 4.2.4.2. pasākumā tiek piedāvātas un īstenotas mācības, kas atbilst nozarēs esošajiem standartiem, MK noteikumu 15.punktā atrunātie nosacījumi izglītības iestāžu atlasei nosaka, ka VIAA sadarbības līgumu slēdz ar akreditētu izglītības iestādi, kas īsteno licencētu izglītības programmu atbilstoši izglītības iestādes un izglītības programmu akreditāciju reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
6) Papildu atbalsta pasākumu īstenošana mērķa grupas personu iesaistei mācībās, nodrošinot atbalstu mācību šķēršļu pārvarēšanai: 
- asistenta, ergoterapeita vai surdotulka pakalpojuma nodrošinājums nodarbinātai personai ar invaliditāti;
- atbalsts reģionālajai mobilitātei (transporta izdevumu kompensācija, klātienē apmeklējot izglītības iestādi vai prakses vietu) nodarbinātajiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, nodarbinātiem ar zemu izglītības līmeni, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu;
- atbalsts ar personas izvēlētās dzīvojamās telpas īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā saistīto izdevumu kompensācijai profesionālās tālākizglītības programmas apguvei, nodarbinātajiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, nodarbinātiem ar zemu izglītības līmeni, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, (klātienē apmeklējot izglītības iestādi vai prakses vietu un ja uz mācību pieteikuma brīdi personas deklarētā dzīves vieta ir tālāk kā 40 kilometrus no izglītības iestādes vai prakses vietas);
- atbalsts bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai, kuri pārstāv daudzbērnu ģimeni vai mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu;
- mērķstipendijas piešķiršana nodarbinātiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, un kuri mācās profesionālās tālākizglītības programmā, izņemot gadījumu, ja ir saņemts nodarbinātā atteikums no mērķstipendijas. Stipendija paredzēta sociālekonomisko šķēršļu novēršanai šīm mērķa grupas personām un būs kā motivējošs instruments sekmīgai mācību apguvei, kā arī var būt kā vienīgais personas ienākumu avots, kas palīdz mācību procesā, ievērojot to, ka profesionālās kvalifikācijas prakses laikā, persona nereti ir spiesta ņemt bezalgas atvaļinājumu. Vienlaikus, paredzēts, ka persona tiek informēta par iespēju atteikties no mērķstipendijas piešķīruma, piemēram gadījumos, ja mērķstipendijas saņemšana rada risku zaudēt nodarbinātajam piešķirto maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusu. Minētais izvēles nosacījums paredzēts ievērojot to, ka mērķstipendiju atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.pantam sociālie dienesti ņemtu vērā, nosakot atbilstību trūcīgā un maznodrošinātā statusam, kā arī sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanai, ieskaitot ienākumu testā. Paredzēts, ka piešķiramās mērķstipendijas apmērs vienam nodarbinātajam ir 5 euro dienā, ja apmeklētas mācības klātienē vai attālināti, nepārsniedzot 100 euro mēnesī. Turklāt, lai novērstu nepamatoti/neatbilstoši izmaksātu stipendijas risku, ir paredzēts, ka izglītības iestādes veiks personu mācību apmeklējuma uzskaiti/kontroli, t.i. pārbaudot nodarbību apmeklējumu, un stipendiju izmaksājot tikai par apmeklētām nodarbībām. 
7) Informācijas sistēmas pieaugušo izglītības īstenošanas atbalstam attīstība un uzturēšana personu reģistrēšanas un datu uzkrāšanas nodrošināšanai projekta ietvaros noteikto mērķu sasniegšanai, tostarp ieviešot izglītības programmu kvalitātes izvērtējumu, kas tiek piesaistīts izglītības iestādei balstoties uz nodarbināto sniegto vērtējumu. Izveidotais izglītības programmas reitings (novērtējums), kas tiek piesaistīts izglītības pakalpojumu sniedzējam, balstoties uz izglītojamo vērtējumu, būs publiski pieejams un paredz iestādes vērtējumu par šādām kategorijām – izglītības programmas saturs, pedagoga darbs, sasniedzamie rezultāti, mācību procesa nodrošināšana. Vienlaikus paredzēts nodrošināt informācijas sistēmas pakāpenisku savietojamību vai pāreju uz Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformas un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” (turpmāk - 2.3.1.4.i. investīcija) pasākumā izveidoto informācijas sistēmu. Atveseļošanas un noturības mehānisma projektā izveidojamā sistēma noteikta Ministru kabineta 2023. gada 4.jūlija informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.komponentes “Digitālā transformācija” 2.3.reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.r. reformas “Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība” 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” īstenošanu” kā atbalstāmā darbība 35.punktā. 2.3.1.4.i. investīcijas mērķis ir līdz 2026. gada 31. maijam attīstīt un aprobēt Latvijas kontekstam atbilstošu individuālo mācību kontu pieeju, kas stiprina indivīda mācību ceļu īstenošanu, pārvaldību un informācijas par mācīšanas rezultātiem uzglabāšanu, kā arī sekmēt pieaugušo dalību izglītībā, palīdzot apgūt un pilnveidot sabiedrības digitālās prasmes, tostarp veicinot piekļuvi starptautisku un ārvalstu mācību platformu mācību iespējām. 2.3.1.4.i. paredzēts attīstīt digitālo vidi individuālo kontu pieejas aprobēšanai un turpmākai funkcionēšanai – Prasmju pārvaldības platformu, kas ļaus pilnvērtīgi pārvaldīt personu mācību tiesības un rezultātus, vienlaikus paredzot tās pakāpeniskās funkcionalitātes paplašināšanas iespējas, t.sk. attiecībā uz citiem mācību atbalsta pasākumiem. Attiecīgi paredzēta 2.3.1.4.i. izveidotās sistēmas tālāka izmantošana 4.2.4.2. pasākuma ietvaros, bet 4.2.4.2.pasākumā plānotās atbalstāmās darbības nedublēs 2.3.1.4.i. investīcijas darbības.
8) Projekta vadība un īstenošana. Atbalstāmās darbības ietvaros paredzēta projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana, tai skaitā, atbalsta sniegšana mērķa grupas personām, kā arī darba tirgus datu analīze un projektu aktivitāšu, tostarp, izglītības pasākumu rezultātu analīze, ko veiks finansējuma saņēmēja projekta vadības personāls (indikatīvi 16 vadības personāla amata vietas ar 60% noslodzi) un finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera īstenošanas personāls (indikatīvi 14 finansējuma saņēmēja personāla amata vietas ar 60% noslodzi un 5 sadarbības partnera - IKVD personāla amata vietas ar 100% noslodzi), kopā – 30 amata vietas  ar 60% noslodzi un piecas amata vietas  ar 100% noslodzi. 6.1.1.5. pasākuma "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" atbalstāmās darbības ietvaros paredzēta projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana ar 30 amata vietām un kopējo noslodzi 40% apmērā.
9) Informatīvu, mērķkomunikācijas un kapacitātes stiprināšanas pasākumu organizēšana sadarbības partneriem, tostarp sniedzot atbalstu pašvaldības  pieaugušo  koordinatoru un pieaugušo izglītības speciālistu prasmju stiprināšanai darbam ar pieaugušajiem;
10) Atbalsta risinājumu nodrošināšana pieaugušo formālās un neformālās izglītības kvalitātes sistēmas izveidei, tostarp izstrādājot vienotu metodiku sistēmiskai pieaugušo izglītības kvalitātes uzraudzībai un ieviešanas plānu tās īstenošanai, sniedzot metodisko atbalstu izglītības iestādēm, apkopojot un analizējot informāciju par pieaugušo izglītības situāciju un nodrošinot sabiedrības informēšanu, kā arī veicot pieaugošo izglītības īstenotāju darbības un pieaugušo izglītības programmu īstenošanas izvērtējumu un uzraudzību. Minētā atbalsta darbībā izriet no Cilvēkkapitāla attīstības padomes ietvaros panāktās vienošanās par resoru atbildības sadalījumu, kas papildu IZM pienākumam veikt nozaru vajadzību pasūtījuma nodrošināšanu izglītības sistēmā mērķa grupām un nodrošināt prasmju pārvaldības risinājumu attīstību, paredz tai veikt arī izglītības satura un programmu kvalitātes kontroli.  Atbalsta darbības īstenošana ļaus daudz efektīvāk un ātrāk identificēt trūkumus un neatbilstības izglītības programmu īstenošanas procesā, novēršot situācijas, ka tiek īstenotas nekvalitatīvas programmas. Attiecīgi pie sadarbības partneru - izglītības iestāžu, izslēgšanas nosacījumiem, tostarp tiek paredzēts, ka finansējuma saņēmējs neslēdz līgumu ar izglītības iestādi, ja ir saņemts IKVD  atzinums par izglītības kvalitātes īstenošanas trūkumiem;
11) Komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu. Atbalstāmās darbības ietvaros tiks īstenoti pasākumi, kas nepieciešami, lai atbilstoši Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10. pantam nodrošinātu regulas Nr. 2021/241 34. pantā un FM vadlīnijās “Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas” noteiktās vizuālās identitātes prasības.

Vienlaikus mācību piedāvājuma saturs un papildu nepieciešamo atbalsta pasākumu klāsts varētu tikt precizēts pēc OECD Starptautiskā pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas (turpmāk - PIAAC) pētījuma Latvijas rezultātu iegūšanas 2024. gada beigās. OECD PIAAC ir visplašākais pieaugušo prasmju un spēju pielietojuma pētījums pasaulē. Pētījums ļaus iegūt vērtīgu starptautiski salīdzināmo informāciju par iedzīvotāju prasmēm. Pētījuma datu analīze ļaus  precīzāk noteikt mācību vajadzības un plānot atbilstošāku piedāvājumu.  

Tāpat projekta īstenošana ir cieši saistīta ar VIAA sadarbībā ar IZM īstenoto Atveseļošanas fonda 2.3.1.4.i. investīciju “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība”, paredzot  abu projektu ciešu sinerģiju un pakāpenisku labās prakses un aprobēto individuālo mācību kontu  elementu integrēšanu  4.2.4.2. pasākumā, kā arī paredzot, ka pēc individuālo mācību kontu aprobācijas un rezultātu analīzes, mācību kontu pieejas īstenošana tiks turpināta projekta ietvaros pēc 2026. gada, veicot nepieciešamos grozījumus 4.2.4.2. pasākuma ieviešanas nosacījumos.  

4.2.4.2 pasākumā plānotās tiešās attiecināmās izmaksu  pozīcijas:
1) tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kuras ietver finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla un finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera – IKVD, īstenošanas personāla izmaksas. 
Administratīvā sloga mazināšanai projektā personāla izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto likmi 19 procentu apmērā no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060) 55. panta 1. punktu. 
Personāla  likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem:
1) tas ir taisnīgs – personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visam finansējuma saņēmēja projekta vadības un finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera īstenošanas personālam.
2) tas ir objektīvs – personāla izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz VIAA iekšējiem noteikumiem “Nodarbināto individuālās mēnešalgas noteikšanas noteikumi” un uz IKVD iekšējiem noteikumiem “Izglītības kvalitātes valsts dienesta atlīdzības sistēmas un motivācijas sistēmas noteikšanas kārtība”, kur atrunātas iestādē piemērojamās mēnešalgu grupas un to mēnešalgas atbilstošajai mēnešalgu pakāpei intervāla ietvaros, kas noteikti ievērojot Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumus Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”, Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumus Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” un attiecīgi IZM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3) tas ir pārbaudāms – personāla  izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar IZM veiktajiem aprēķiniem;
4) tas ir iepriekš noteikts – personāla izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 4.2.4.2. pasākuma MK noteikumos (noteikumu projekta 23.1.pakšpunkts), un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc attiecīgo 4.2.4.2. pasākuma reglamentējošo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža).

Ņemot vērā 4.2.4.2.pasākuma projektam kopējo pieejamo finansējumu un noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus, uz visu projekta īstenošanas periodu projekta vadības un īstenošanas personāla nodrošināšanai plānots piemērot izmaksu vienoto likmi 19 % apmērā (izmaksas ietver atalgojumu, atvaļinājuma pabalstu, veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas). Kvalitatīvai 4.2.4.2.pasākuma projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai VIAA uz visu projekta īstenošanas periodu plāno piesaistīt kopumā 35 darbiniekus:
a) projekta īstenošanas personālam 14 darbiniekus ar 60% noslodzi (1 nodaļas vadītāju, 1 nodaļas vadītāja vietnieku, 8 projekta vadītājus un 4 vecākos ekspertus);
b) VIAA projekta vadības personālam 16 darbiniekus ar 60% noslodzi (1 departamenta direktoru, 3 nodaļu vadītājus, 1 nodaļas vadītāja vietnieku, 5 vecākos ekspertus, 4 projekta vadītājus un 2 informācijas tehnoloģiju projekta vadītājus) un IKVD projekta īstenošanas personālam 5 darbiniekus ar 100% noslodzi (1 projekta koordinatoru un 4 vecākos ekspertus).
Projekta ieviesējs un tā sadarbības partneris – IKVD, tiek plānota tiešās valsts pārvaldes iestāde, kurai personāla atlīdzības ietvaru, izmaksas nosacījumus un apmērus nosaka gan ārējais normatīvais regulējums (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumi Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”, Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīlī noteikumi Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” u.c.), gan iestāžu (VIAA un IKVD) iekšējie normatīvie akti, kas detalizēti apraksta nodarbināto mēnešalgas, piemaksu un citu ar atlīdzību saistīto maksājumu noteikšanas un izmaksāšanas principus.
4.2.4.2.pasākuma projekta īstenošanā plānots piemērot pamatā 39.1. amatu apakšsaimes II B, III, IV A līmeni 9. 10. un 11. mēnešalgu grupu, nodaļu vadītājiem 39.1. amatu apakšsaimes V līmeni 12. mēnešalgu grupa un departamenta direktoram 39.1. amatu apakšsaimes VI līmeni un 13. mēnešalgu grupu, savukārt informācijas tehnoloģiju projekta vadītājiem 21.5.amatu apakšsaimes IV līmeni, 11. mēnešalgu grupu. 
Tiešās attiecināmās personāla izmaksas, ko plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto likmi 19 procentu apmērā no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, ietver tikai VIAA kā finansējuma saņēmēja un IKVD kā sadarbības partnera īstenošanas personāla izmaksas. 
2) pārējās projekta īstenošanas izmaksas:  
2.1.) finansējuma saņēmēja vadības un finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (IKVD) īstenošanas personālam:
a) jaunradītu darba vietu aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā;
b) transporta pakalpojumu izmaksas (maksa par degvielu, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai;
c) iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai;
2.2.) finansējuma saņēmēja vadības un īstenošanas personālam:
d) transportlīdzekļu nomas un transporta pakalpojumu pirkšanas izmaksas finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personālam;
e) projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas;
f) izmaksas informatīvo kampaņu un mērķa grupas informēšanas un piesaistes pasākumiem;
2.3.) izmaksas, ko finansējuma saņēmējs plāno izglītības iestādēm:
g) mērķa grupas personu zināšanu un prasmju novērtēšanas un konsultēšanas izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
h) profesionālās tālākizglītības programmas apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
i) profesionālās pilnveides izglītības programmas apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
j) modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
k) studiju moduļa vai studiju kursa augstskolā vai koledžā apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
l) nodarbinātā profesijas prasībām atbilstošu papildu zināšanu un prasmju apliecinošu dokumentu (sertifikāts, apliecība) ieguves izmaksas, kas nepieciešamas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei, kā piemēram C un E kategorijas apliecības ieguves izmaksas profesionālajā kvalifikācijā “Kokvedēja automobiļu vadītājs;
2.4.) izmaksas, ko finansējuma saņēmējs plāno un piešķir mērķa grupas personām:
m) ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas atbilstoši apmēram, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi par profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru maksas pakalpojumu cenrādi;
n) finanšu atlīdzība bērna pieskatīšanai atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
o) finanšu atbalsts ceļa izdevumu segšanai (vieglā transportlīdzekļa ceļa izdevumu segšanai, reģionālās vietējās nozīmes un reģionālās starppilsētu nozīmes sabiedriskā transporta izmaksu segšanai, vietējā sabiedriskā (vienas apdzīvotas vietas ietvaros) transporta izmaksu segšanai) atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai;
p) finanšu atbalsts izdevumiem par dzīvojamās telpas īri vai dienesta viesnīcu atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;
r) mērķstipendiju izmaksas, kas vienam nodarbinātajam ir 5 euro dienā, nepārsniedzot 100 euro mēnesī;
2.5.) izmaksas, ko finansējuma saņēmējs plāno pašvaldībām:
s) pašvaldībām plānotās izmaksas mērķa grupas personu iesaistei pasākumā un karjeras konsultāciju īstenošanai atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi;
2.6.) pakalpojumu izmaksas:
t) informatīvo kampaņu un mērķa grupas informēšanas un piesaistes pasākumu organizēšanai; 
u) horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā ergoterapeitu, zīmju valodas tulka, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšana pasākumos iesaistītajām mērķa grupas personām; 
v) informatīvo materiālu sagatavošanai un izdales materiālu karjeras konsultācijām nodrošināšanai; 
z) ar semināru, diskusiju un konferenču organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas, 
x) informācijas sistēmas pieaugušo izglītības īstenošanas atbalstam, attīstībai un uzturēšanai, kā arī mācību piedāvājuma un mācību vajadzību apkopošanai nepieciešamo datu ieguvei un apstrādei;
y)neformālās izglītības programmas apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai);
3) finansējuma saņēmēja netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, kas veiktas, pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par iecelšanu amatā.
Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs nodrošina demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem un novērš dubultā finansējuma risku, kas tostarp attiecināms arī uz personāla izmaksām.

Vienkāršotās izmaksas ir plānots piemērot 12 izmaksu pozīcijām, kas norādītas 2. punkta b), d), g), h), i), j), k), m), n) o), p), s), y) apakšpunktos, savukārt pārējās izmaksu pozīcijas plānotas kā faktiskās izmaksas.
Pasākumā plānotām finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla b) transporta pakalpojumu izmaksām, kā arī mērķa grupas personām paredzētā o) finanšu atbalsta ceļa izdevumu segšanai plānots piemērot vadošās iestādes izstrādāto "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai", savukārt finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla  d) iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksām piemērot vadošās iestādes izstrādāto "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai". 
Lai izstrādātu vienas vienības izmaksu metodiku visām projektā plānotajām mācību izmaksām, kas minētas h), i), j), k), m), y) par pamatu plānots izmantot ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda vienkāršoto izmaksu metodiku "Vienas vienības izmaksu standarta likmes piemērošanas metodika profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmu, kā arī modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas un studiju moduļa vai studiju kursa augstskolā vai koledžā īstenošanā darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.4.1.specifiskā atbalsta mērķa „Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” ietvaros". Vienlaikus, lai izglītības iestādēm kompensētu samaksu par paveikto darbu, līdzīgi kā NVA bezdarbnieku mācību izmaksām, 4.2.4.2.pasākuma mācību vienas vienības metodikā plānota likmes bāzes vērtību indeksēšana, piemērojot atbiruma koeficientu atbilstoši 8.4.1. projekta statistikas datiem par dalību uzsākušo, pārtraukušo un gala pārbaudījumu nenokārtojošo dalībnieku skaitu attiecīgajā izglītības programmas veidā.
Lai izstrādātu vienas vienības izmaksu metodiku g) mērķa grupas personu zināšanu un prasmju novērtēšanas un konsultēšanas izmaksām par pamatu plānots izmantot  "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika nodarbinātās personas ar zemu izglītības līmeni profilēšanai un konsultēšanai darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.4.1.specifiskā atbalsta mērķa „Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci” īstenošanai".
Lai izstrādātu vienas vienības izmaksu metodiku v) pašvaldībām plānotās izmaksas mērķa grupas personu iesaistei pasākumā un karjeras konsultāciju īstenošanai par pamatu plānots izmantot ""Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodikā darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 8.3.3.specifiskā atbalsta mērķa „Attīstīt  NEET jauniešu prasmes un veicināt to iesaisti izglītībā, NVA īstenotajos pasākumos Jauniešu garantijas ietvaros un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā” un 14.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi izglītības nozarē” 14.1.1.2. pasākuma “Atbalsts NEET jauniešiem” ietvaros" piemēroto/ izmantoto  vienas vienības izmaksas standarta likme par viena mērķa grupas jaunieša iesaisti.
Savukārt izmaksu pozīcijai n) finanšu atlīdzība bērna pieskatīšanai un pozīcijai p) finanšu atbalsts izdevumiem par dzīvojamās telpas īri vai dienesta viesnīcu tiks izstrādātas jaunas vienas vienības izmaksu metodikas.
Plānots, ka visas vienkāršoto izmaksu metodikas tiks izstrādātas un ar vadošo iestādi saskaņotas līdz 4.2.4.2.pasākuma projekta iesnieguma atlases uzsākšanas brīdim.
Vienlaikus ir paredzēts, ka, ja projekta īstenošanas laikā atbildīgā iestāde vai vadošā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku vēl kādām no izmaksām, kuras tiek segtas kā faktiskās izmaksas, tām piemēro atbildīgās iestādes vai vadošās iestādes izstrādāto metodiku.

Nosacījumi 4.2.4.2. pasākuma īstenošanai un mērķa grupas atbalstam
1) mācību pasākumos iesaista mērķa grupu, kura vienlaikus nav atbalsta saņēmēji Taisnīgas pārkārtošanās fonda 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitrālitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.5. pasākumā "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" vai 2.3.1.4.i. investīcijas.
2) mērķa grupas personu iesaistē tiek ievērots princips, ka:
a) nodarbinātas personas ar zemu izglītības līmeni (pabeigta vai nepabeigta pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība) sākotnēji tiek iesaistītas projekta atbalsta darbībās, kas nodrošina darba tirgus prasībām un vajadzībām atbilstošu profesionālās kvalifikācijas ieguvi vai atzīšanu, attiecīgi sagatavojot kvalificētu darbaspēku.
b) nodarbinātie ar iepriekš iegūtu augstāko izglītību, kuri ir nodarbināti zemākas kvalifikācijas profesijās kā iegūtais izglītības līmenis (piemēram Profesijas klasifikatora 9. pamatgrupas profesijas, kurās strādājošie izpilda vienkāršus un monotonus darbus vai mehāniskas darba operācijas, lietojot rokas instrumentus un bieži arī fizisku spēku, un Profesiju klasifikatora 8. pamatgrupas profesijas, kas ir iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri) vai kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, sākotnēji tiek iesaistīti  profesionālās pārkvalifikācijas pasākumos, kas dod iespēju iegūt piektā un sestā Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņa profesionālo kvalifikāciju, tādējādi sekmējot to pāreju uz augstākas kvalifikācijas profesiju vai amata ieguvi ar labāku darba samaksu.
c) nodarbinātas personas ar iepriekš iegūtu arodizglītību, ar profesionālo vidējo izglītību vai augstāko izglītību, kuri nav nodarbināti zemas kvalifikācijas profesijās vai kuri nepārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss primāri tiek iesaistītas projekta atbalsta darbībās, kas nodrošina darba tirgus prasībām atbilstošu sistematizētu profesionālo zināšanu un prasmju apguvi vai pilnveidi savā profesijā;
3) mērķa grupas personas var atkātoti iesaistīties mācībās ievērojot šādus nosacījumus:
a) ja mācības ir pabeigtas, nodarbinātais ar zemu izglītības līmeni atkārtoti mācībās var iesaistīties mācībās ne agrāk kā mēnesi pēc dalības pabeigšanas dienas, pārējās mērķa grupas personas atkārtotai dalībai var pieteikties ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dalības pabeigšanas dienas;
b) ja mācības ir pārtrauktas, nodarbinātais ar zemu izglītības līmeni, nodarbinātais, kurš pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī ir bēglis vai persona ar alternatīvo statusu, atkārtoti mācībām var pieteikties ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas dienas, pārējās mērķa grupas personas ne agrāk kā 12 mēnešus pēc dalības pārtraukšanas dienas.
c) gadījumos, kad tiek īstenots mācību piedāvājums ar ierobežotu mācību vietu skaitu, prioritāte iesaistei mācībās ir mērķa grupas dalībniekiem, kuri iesaistās pirmo reizi.
4) nodarbinātajiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, mācību izmaksas un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas sedz pilnā apmērā, pārējai mērķa grupai tālākizglītības programmas apguves izmaksas sedz 50 līdz 95 procentu apmērā procentu apmērā, bet pārējo mācību apguves izmaksas un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas sedz 50 līdz 90 procentu apmērā.
5) nodarbinātiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, nodarbinātiem ar zemu izglītības līmeni, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, kas noteikumu projekta 21.5., 21.6., 21.7., 21.8. un 21.9. apakšpunktā minētās mācības apgūst klātienē apmeklējot izglītības iestādi vai prakses vietu, var saņemt papildu atbalstu reģionālajai mobilitātei, kā arī atbalstu ar dzīvojamās telpas īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā saistīto izdevumu kompensācijai, ja apgūst  tālākizglītības programmu klātienē apmeklējot izglītības iestādi vai prakses vietu un ja izglītības iestāde vai prakses vieta atrodas vismaz 40 kilometru attālumā no nodarbinātās personas deklarētās dzīvesvietas.
6) nodarbinātiem, kuri pārstāv daudzbērnu ģimeni vai mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī bēgļu un personu ar alternatīvo statusu, apgādībā ir vismaz viens bērns vecumā līdz septiņiem gadiem, var saņemt arī atbalstu bērnu uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai:
a) par bērnu līdz trim gadiem atbalstu piešķir atbilstoši nodarbinātās personas mācību norises grafikam;
b) par bērnu no trim līdz septiņiem gadiem, piešķir ja nodarbinātai personai mācības notiek darba dienās pēc septiņiem vakarā vai brīvdienās atbilstoši nodarbinātās personas mācību norises grafikam;
7) nodarbinātiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss un kuri mācās  profesionālās tālākizglītības programmā, ik mēnesi var piešķirt mērķstipendiju 5 euro apmērā dienā, nepārsniedzot 100 euro mēnesī.
8) lai nodrošinātu 4.2.4.2.pasākuma mērķa grupas atbilstības pārbaudi attiecībā uz personas nodarbinātības statusu finansējuma saņēmējs sadarbosies ar Valsts ieņēmumu dienestu  Situācijā, ja  par ārvalstīs nodarbināto personu  Valsts ieņēmumu dienestā nav pieejama informācija par personas nodarbinātības statusu uz personas iesaistes brīdi 4.2.4.2. pasākumā, nodarbinātais iesniedz finansējuma saņēmējam attiecīgās valsts iestādes kompetentās institūcijas atzinumu, kas apliecina, ka persona ir nodarbināta. Vienlaikus finansējuma saņēmējs sadarbosies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai pārbaudītu katras personas vecumu, dzimumu, kā ar vai ir piešķirts bēgļa vai alternatīvas personas statuss, ar Sabiedrības integrācijas fondu daudzbērnu ģimenes statusa noteikšanai, kā arī  izmanto Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusa noteikšanai uz personas iesaistes brīdi 4.2.4.2. pasākumā.
9) Lai nodrošinātu demarkāciju starp EM, IZM un LM atbalstāmajām mācību jomām saskaņojumu 4.2.4.2.pasākumā īstenojamām izglītības programmām sniedz EM mācību komisija. Vienlaikus komisija nosaka un apstiprina arī prioritāri atbalstāmās mērķa grupas, prioritāri apgūstamās prasmes un mācību apjomu, tostarp nosakot arī nodarbināto personu līdzmaksājuma apmēru. Līdz EM  mācību komisijas izveidei saskaņojumu sniedz IZM izveidotā Pieaugušo izglītības pārvaldības padome, kuras darbību nosaka IZM izstrādāts un apstiprināts nolikums. Vienlaikus 4.2.4.2.pasākuma īstenošanas nosacījumi paredz, ka VIAA nodrošina mācību piedāvājuma un mācību vajadzību apkopošanu un atbilstības izvērtēšanu darba tirgus prasībām, atbilstoši kam attiecīgi sagatavo EM komisijai priekšlikumu par mācību piedāvājumu un tā nepieciešamo apjomu gada griezumā.
10) finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pēc mācību piedāvājuma apstiprināšanas nodarbinātie var iepazīties ar konkrētajā gadā plānotajām mācību iespējām, kas tiks publicēts līdz šim jau Latvijā labi atpazīstamā tīmekļa vietnē https://www.macibaspieaugusajiem.lv/, kā arī tiks ievietotas citos plašsaziņas līdzekļos, piemēram vietējās nozīmes avīzē, izvietojot informāciju izglītības iestādēs u.c. Plānots nodarbināto, īpaši prioritāro mērķa grupu informēšanā, uzrunāšanā un iesaistē stiprināt sadarbību ar pašvaldībām, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem, tajā skaitā aktivizējot sadarbību ar pašvaldību koordinatoriem un pieaugušo izglītības speciālistiem, organizējot informatīvus, mērķkomunikācijas un kapacitātes stiprināšanas pasākumus. Par mācību iespējām tiks informētas arī darba devēju organizācijas (nozaru asociācijas u.tml.) un aicinātas iesaistīties nodarbināto informēšanā un iesaistē. Attiecīgi pēc mācību piedāvājuma izvērtēšanas personas pašas vai ar pašvaldību speciālistu atbalstu varēs pieteikties karjeras konsultācijām, lai izveidotu karjeras attīstības plānu un attiecīgi pēc nepieciešamības mērķa grupas personas tiek novirzītas uz izglītības iestādi personu zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšanai, lai identificētu iztrūkstošās zināšanas un prasmes un sasniegtu ieteikumu nepieciešamām mācībām, kas jo īpaši nozīmīgi ir nodarbinātiem ar zemu izglītības līmeni;
11) izglītības iestādes komplektējot mācību grupas nodrošina, ka primāri tiek uzņemti nodarbinātie ar zemu izglītības līmeni (pabeigta vai nepabeigta pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība), nodarbinātie vecumā no 50 gadiem, kā arī bēgļi un personas ar alternatīvo statusu un nodarbinātie, kuri pasākumā iesaistās pirmo reizi, ievērojot principu, ka vienā grupā uzņemamo personu skaits ir ne lielāks kā 25, kā arī nodrošina, ka pirms mācību uzsākšanas tiek veikts personu prasmju novērtējums, lai nodrošinātu, ka vienā grupā ir nodarbinātie ar līdzvērtīgu zināšanu un prasmju līmeni.

IAP Rīcības plāns 2021.-2023. gadam noteica nostiprināt pieaugušo izglītības pārvaldības padomes stratēģisko lomu ar pieaugušo izglītības sistēmas attīstības un piedāvājuma nodrošināšanu saistītajos jautājumos, t.sk. digitālo prasmju apguves nodrošināšanai (rīcības plāna 3.3.2.1.a. uzdevums). Vienlaikus, lai mazinātu fragmentāciju, ir nepieciešams  konsolidēt prasmju un pārkvalifikācijas IZM, LM un EM noteikšanas formātus, izveidojot vienotu platformu lēmumu pieņemšanai par darba tirgū un mūžizglītībā nepieciešamo prasmju un pārkvalifikācijas jomām. Ievērojot valdības noteikto virzību uz pieaugušo izglītības pārvaldības formātu konsolidāciju, EM, IZM un LM vienojās par vienoto pieeju mācību piedāvājuma noteikšanai, minēto institūciju Atveseļošanas fonda un ES Fondu projektu īstenošanas noteikumos iekļaujot deleģējumu ekonomikas ministram izveidot attiecīgo komisiju. 2023. gada 9. augustā Cilvēkkapitāla attīstības padome atbalstīja ministriju piedāvājumu veidot EM komisiju, kas noteiks LM, EM, IZM pieaugušo mācību piedāvājumu, un uzraudzīs īstenoto pasākumu rezultātus. Vienlaikus EM, LM, IZM tika aicinātas savstarpēji saskaņot redakcijas pieaugušo izglītības atbalsta pasākumu ieviešanas MK noteikumos, paredzot juridisko deleģējumu EM izveidotajai komisijai.

Attiecīgi noteikumu projektā noteikts, ka ekonomikas ministrs izveido komisiju, kuras sastāvā iekļauj EM, LM, IZM, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un citu kompetento institūciju vai biedrību un nodibinājumu pārstāvjus un ekspertus, kas saskaņā ar cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskajiem mērķiem un atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nosaka, izskata, apstiprina un aktualizē mācību piedāvājumu, tādējādi nodrošinot mācību savstarpēju papildinātību starp dažādām mērķa grupām, kā arī veic regulāru pieaugušo izglītības pasākumu īstenošanas rezultātu  novērtējumu. Komisijas sastāvu un nolikumu apstiprina ekonomikas ministrs. 

4.2.4.2. pasākuma īstenošanas periods un uzraudzības nosacījumi
Noteikumu projekts paredz, ka 4.2.4.2.pasākuma finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no 2024. gada 2. janvāra, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām. Izmaksu attiecināmība no 2024. gada sākuma ir nepieciešama, lai nodrošinātu SAM 8.4.1. projektā veikto darbību nepārtrauktību pieaugušo izglītībā un savlaicīgu mācību atbalsta uzsākšanu 4.2.4.2. pasākumā, 2024.gada pirmajā pusgadā ir nepieciešams veikt sagatavošanās priekšdarbus līdz vienošanās par projekta īstenošanas noslēgšanu ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru - veikt mācību piedāvājuma un mācību vajadzību apkopošanu un atbilstības izvērtēšanu darba tirgus prasībām, veikt mērķa grupas informēšanu un piesaisti dalībai projektā, tostarp veicinot pieaugušo izpratni un motivāciju par mācīšanos, nodrošināt atbalsu karjeras konsultanta pakalpojumiem, sniegt finanšu atbalsta nodrošināšana ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanai, uzsākt informācijas sistēmas pieaugušo izglītības īstenošanas atbalstam attīstību personu reģistrēšanas un datu uzkrāšanas nodrošināšanai projekta ietvaros, kā arī nodrošināt projekta vadības un īstenošanas personālu.
IZM ir veikusi arī risku izvērtējumu, ja 4.2.4.2. pasākuma projekta darbības tiek uzsāktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Identificētie būtiskākie riski:
1) Projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz projekta apstiprināšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, nav iespējams attiecināt no ESF+. Minētā riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka 4.2.4.2. pasākumu plānots īstenot ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā un kā projekta iesniedzējs ir plānota VIAA, kam ir iepriekšēja pieredze ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu projektu, tostarp 8.4.1.SAM, īstenošanā. Riska mazināšanai VIAA projekta iesnieguma sagatavošanai piesaistīs kompetentus speciālistus ar atbilstošu pieredzi, kā arī konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta iesnieguma sagatavošanu.
2) Līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Arī šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka noteikumu projekts precīzi nosaka ESF+ projekta ietvaros attiecināmās izmaksas. Riska mazināšanai projekta īstenošanai tiks piesaistīts kvalificēts projekta vadības un īstenošanas personāls, kā arī VIAA konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par izmaksu attiecināšanas jautājumiem. Vienlaikus nav attiecināmas jau pabeigtas darbības.
Lai arī identificēto risku iestāšanās varbūtība ir novērtēta kā zema, tomēr Ministru kabineta protokollēmumā tiek uzdots IZM nekavējoties informēt Ministru kabinetu, ja izmaksas, kas 4.2.4.2. pasākumā veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no Eiropas Sociālā fonda Plus, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālu priekšlikumu/aprakstu situācijas risinājumam, lai turpinātu projekta īstenošanu.
4.2.4.2. pasākuma projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. novembrim.

4.2.4.2.pasākuma projekta īstenošanas uzraudzība plānota vairākos līmeņos:
1. VIAA sadarbībā ar normatīvajos aktos par Eiropas Sociālās fonda plus īstenošanas un uzraudzības kārtību minētajām institūcijām un kārtībai, veicot vismaz šādas pārbaudes:
-interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanai attiecībā uz sadarbības partneriem;
-dubultfinansējuma riska novēršanai;
-mērķu un rādītāju sasniegšanas primāro progresa uzraudzību.
Tapāt VIAA reizi gadā sniegs IZM kā atbildīgajai iestādei progresa ziņojumu par nodarbināto mācību rezultātiem, par īstenotajiem mērķa grupas informēšanas pasākumiem un papildu atbalsta pasākumiem, par rādītāju sasniegtajām vērtībām, kā arī identificētajiem riskiem un to vadību un priekšlikumiem nodarbināto mācību atbalsta nodrošināšanai.
Vienlaikus VIAA sadarbībā ar IKVD veic arī regulāru izglītības iestāžu, kas ir mācību nodrošinātāji 4.2.4.2.pasākumā, kvalitatīvu atlasi un uzraudzību, nodrošinot, ka sadarbības līgums tiek slēgts ar akreditētu izglītības iestādi, kas īsteno licencētu izglītības programmu atbilstoši izglītības iestādes un izglītības programmu akreditāciju reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, pārbaudot mācību norises procesu, kā arī pārbaudot vai netiek pārkāpti sadarbības līgumā un MK noteikumu 15. punktā atrunātie nosacījumi, kas tostarp atrunā programmas īstenošanas kvalitāti,  un situācijā, ja izglītības iestādes pārkāpumi uzskatāmi par būtiskiem, sadarbības partnerim (izglītības iestādei) tiek liegta atkārtota iesaiste projektā.
2. IZM kā atbildīgā iestāde veiks 4.2.4.2.pasākuma īstenošanas uzraudzību, kas izriet no Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likumā noteiktā, tostarp, finansējuma saņēmēja iesniegto pārskatu par projekta īstenošanas gaitu izvērtēšanai, sasniegto iznākuma un rezultātu rādītāju izpildes progresa novērtējumam, kā arī projekta ieviešanas problēmu un risku identificēšanai, tostarp konstatēto risku un problēmu novēršanai, projekta īstenošanas nosacījumu pilnveidei, atbildīgā iestāde pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā, organizē atbildīgās iestādes un finansējuma saņēmēja starpinstitūciju sanāksmes par projekta ieviešanas progresu un par citiem ar projekta īstenošanu un uzraudzību saistītiem jautājumiem. Pēc nepieciešamības sanāksmēs var pieaicināt LM, EM, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības un plānošanas reģionu pārstāvjus.
Papildus tam, ievērojot to, ka EM komisija atbilstoši cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskajiem mērķiem un darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nosaka, izskata, apstiprina un aktualizē mācību piedāvājumu, lai nodrošinātu mācību savstarpēju papildinātību starp dažādām mērķa grupām, kā arī tās funkcijās būs veikt regulāru pieaugušo izglītības pasākumu īstenošanas rezultātu  novērtējumu, ir paredzēts, ka EM komisija tiek informēta par 4.2.4.2.pasākuma īstenošanas progresu, tostarp nodrošināto mācību rezultātiem, par iesaistīto mērķa grupu, u.c.

Sinerģija, papildinātība un demarkācja ar citiem pasākumiem
Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs nodrošina demarkāciju ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un novērš dubultā finansējuma risku. 4.2.4.2. pasākums ir viens no ES fondu plānošanas perioda 2021.-2027. gadam cilvēkkapitāla attīstībai plānotajiem atbalsta pasākumiem.
4.2.4.2. pasākumā plānotais atbalsts ir vērsts uz atbalstu indivīdiem, nodrošinot nodarbināto personu tiesības uz prasmju pilnveidi neatkarīgi no darba devēja gribas, bet ievērojot tautsaimniecības attīstības prioritātes. 4.2.4.2. pasākums turpina 8.4.1. projekta uzsākto atbalstu nodarbināto profesionālo kompetenču pilnveidei, vienlaikus pilnveidojot atbalsta pasākumus un to īstenošanas pieeju, kā arī mācību rezultātu uzraudzību (skat. iepriekš sniegto informāciju). Savukārt  atbalsta pasākumi darba devējiem savu darbinieku prasmju pilnveidei saskaņā ar konkrētu uzņēmumu vajadzībām, t.i. to pasūtītām nodarbināto mācībām, un ir vērstas uz konkrētā uzņēmuma konkurētspējas priekšrocību attīstību, ir paredzēts EM atbildībā esošā 4.2.4.1. pasākuma "Atbalsts nozaru vajadzībās balstītai uzņēmēju izglītībai" 1.kārtas ietvaros (turpmāk -  4.2.4.1.pasākums). Turklāt lēmums par 4.2.4.2.pasākumā īstenojamām mācībām tiks pieņemts vienotajā EM komisijā, kas ir izveidota balstoties uz Cilvēkkapitāla attīstības padomē pieņemto lēmumu izveidot apvienoto mācību komisiju mācību vajadzību noteikšanai un rezultātu novērtēšanai, tādējādi nodrošinot arī demarkāciju starp minēto projektu mērķauditorijām un projektu ietvaros īstenoto mācību saturu.

4.2.4.2. pasākuma ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitrālitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.5. pasākumu "Nodarbināto prasmju paaugstināšana un atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darbaspēka mācībām saskaņā ar uzņēmumu pieprasījumu" (turpmāk - 6.1.1.5. pasākums), kur atbalsts paredzēts kūdras nozarē/ ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē un saistītājās nozarēs nodarbināto prasmju paaugstināšanai un profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai nozarēs, kas veic ekonomikas transformāciju uz klimatneitralitāti. 6.1.1.5. pasākumā paredzētas specifiskas mācības un pārkvalificēšanas pasākumi operatīvai un mērķtiecīgai nodarbināto un potenciāli no darba tiesiskajām attiecībām atbrīvoto cilvēku integrēšanai darba tirgū, nepasliktinot to sociālo stāvokli, paredzot mācībās iesaistīt – 3 950 personas. Saskaņā ar Taisnīgās pārkārtošanas fonda plāna[2] nosacījumiem, atbalsta pasākumi netiks īstenoti Rīgas reģiona teritorijā. Ievērojot minēto, demarkācija tiks noteikta teritoriāli, kā arī tiks nodrošināta personu konsultēšana, lai piedāvātu piemērotākajās mācības, veikta dalībnieku pārbaude, lai izslēgtu dubultfinansējuma risku.

ES Atveseļošanas un noturības mehānisma 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” īstenošanu” (turpmāk - 2.3.1.4.i. investīcija) ietvaros tiks uzsākta individuālo mācību kontu pieejas attīstība, prasmju pārvaldības platformas izveide un to aprobācija digitālo prasmju attīstībai, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju izveidot savu mācību kontu. Aprobācijas rezultāti, kas tiks iegūti 2026. gada vidū, tiks izmantoti turpmākai 4.2.4.2. pasākuma atbalsta darbību pārskatīšanai un pilnveidei. Demarkācija ar 2.3.1.4.i. investīciju tiks noteikta tādā veidā, ka pasākumā 4.2.4.2.  tiks iesaistīts liels dalībnieku skaits un tiks veicināta pieaugušo izglītības aktivitāte arī kvantitatīvā izteiksmē. Savukārt, IMK gadījumā darbības tiks vērstas uz kvalitatīva un ilgtspējīga pieaugušo izglītības pakalpojuma izveidi un atbilstošas prasmju pārvaldības vides (platformas) izveidi, līdz ar to aprobācijas procesā tiks iesaistīts salīdzinoši neliels dalībnieku skaits.
Sinerģija ar 2.3.1.4.i. investīciju  tiks nodrošināta, pakāpeniski pārņemot labo praksi un integrējot aprobētos individuālo mācību kontu elementus  4.2.4.2. pasākumā, paredzot, ka pēc individuālo mācību kontu aprobācijas un rezultātu analīzes, mācību kontu pieejas īstenošana tiks turpināta 4.2.4.2. pasākuma projekta ietvaros, integrējot 2.3.1.4.i. investīcijas laikā izstrādāto IMK platformu un IMK pakalpojumu pieaugušo izglītībai kopumā, sākot ar 2026.gadu, tādējādi paplašinot lietotāju skaitu, mācību iespējas un atbilstošos kvalitātes nodrošināšanas principus.

Pēdējos gados aizvien vairāk tiek stiprināta sinerģijas starp IZM un LM izglītības atbalsta pasākumiem. Abi resori ikdienā regulāri līdzdarbojas, lai nodrošinātu iespēju pieaugušajiem iegūt augstvērtīgu valsts atbalstu darba tirgus prasībām atbilstošo prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai neatkarīgi no ekonomiskā statusa – nodarbinātais vai bezdarbnieks.
LM 3.1.2.5.i. investīcijas “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū” (turpmāk – 3.1.2.5.i. investīcija) projekta primārā mērķa grupa ir bezdarbnieki un darba meklētāji, kas nav 4.2.4.2. pasākuma mērķauditorija. Vienlaikus 3.1.2.5.i. investīcijas projektā ir plānots iesaistīt indikatīvi 8 870 bezdarba riskam pakļautās personas, cita starpā nodrošinot atbalstu neformālās izglītības programmu apguvei, t.sk. valodu, digitālo prasmju un transportlīdzekļu autovadītāju prasmju apguvei, studiju moduļu un studiju kursu apguvei. Saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu ir arī nodarbinātā vai pašnodarbinātā persona, kura (a) sasniegusi 50 gadu vecumu; (b) kurai darba tirgus prasībām nepietiekama izglītība vai prasmes; (c) noteikta invaliditāte vai prognozējama invaliditāte, vai persona pēc pārejošas darbnespējas, kas nepārtraukti ilgusi vismaz četrus mēnešus; (d) nodarbinātā persona, kuras dzīvesvieta atrodas teritorijā ar zemu ekonomisko aktivitāti. Demarkācija attiecas uz atbalstu profesionālās pilnveides un tālākizglītības programmu apguvei, kas nodarbinātajam dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes. LM investīcijas ietvaros šīs programmas bezdarba riskam pakļautajām nodarbinātām personām netiks nodrošinātas. Vienlaikus attiecībā uz neformālās izglītības programmām, studiju kursiem un studiju moduļiem ir jānodrošina plānoto mācību vajadzību papildināmību un saskaņotību, kā arī dubultfinansējuma riska nepieļaušanu.
Vienlaikus, ņemot vērā to, ka 4.2.4.2. pasākuma ietvaros mērķauditorija ir visi nodarbinātie un pašnodarbinātie, NVA, kas ir 3.1.2.5.i. investīcijas projekta īstenotāja, un VIAA ir jānodrošina atbalsta pasākumu nepārklāšanās bezdarba riskam pakļautām personām. Lai mazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu minēto mērķauditoriju nošķiršanu, resori savstarpēji vienojas par mācību piedāvājuma nepārklāšanos, līdz brīdim, kad mācību piedāvājums tiks noteikts apvienotajā EM izveidotajā pieaugušo mācību komisijā.
Tāpat nodarbinātām personām 3.1.2.5.i. investīcijas projekta ietvaros tiks nodrošināta iespēja iesaistīties atvērto tiešsaistes kursu platformā piedāvātu augstākās izglītības iestādes vai nozares uzņēmuma izstrādātu izglītības programmu apguvē kādā no ES oficiālajām valodām, tostarp informējot par šo iespēju  4.2.4.2. pasākuma mērķauditoriju. 4.2.4.2.pasākuma mērķa grupai tiks nodrošināta pieeja NVA karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem, kā arī iespēja izmantot 3.1.2.5.i. investīcijas ietvaros izstrādātos prasmju novērtēšanas rīkus.

Ievērojot Latvijas nepietiekamo sniegumu ES digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rādītājos – digitālās prasmes vismaz pamata līmenī ir tikai 51% Latvijas iedzīvotāju, bet virs pamatlīmeņa – tikai 24%,  digitālo prasmju pilnveide ir noteikta kā horizontālā prioritāte prasmju pilnveides atbalsta programmās. Vienlaikus demarkācijas starp dažādiem pasākumiem tiks nodrošināta ievērojot katras programmas mērķauditorijas vajadzības un nepieciešamo digitālo prasmju līmeni, ko nosaka saskaņā ar Eiropas Digitālās kompetences ietvaru iedzīvotājiem (DigComp). 4.2.4.2. pasākumā tiks nodrošinātas nodarbināto personu digitālās prasmes darbam, kas atbilst DigComp 2-8 līmenim. Savukārt, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2.3.2.1.i. “Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem” īstenošanu” investīcijas projekta ietvaros, iedzīvotājiem tiks nodrošinātas pamata digitālās prasmes (DigComp 1.līmenis), lai nodrošinātu digitālo socializāciju un pašapkalpošanās spējas digitālajā vidē. Papildus tam IZM atbildībā esošās ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālās prasmes" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" 2.3.1.1.i. investīcijas "Augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšana" ietvaros paredzēts palielināt speciālistu skaitu ar augsta līmeņa digitālajām prasmēm (DigiComp 7.–8. līmenis) skaitļošanas tehnoloģiju, valodu tehnoloģiju un kvantu tehnoloģiju jomā, kas spēj lietot augstās tehnoloģijas, lai attīstītu zināšanu un tehnoloģiju ietilpīgus jaunus produktus un pakalpojumus dažādās nozarēs. Turklāt minēto ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projektu īstenošanas  noslēguma termiņš ir 2026. gada 30. jūnijs, attiecīgi līdz minētajam laika periodam 4.2.4.2. pasākumā šāda mācības netiks nodrošinātas.
Tāpat tiks nodrošināta atbalsta nepārklāšanaās ar Ekono kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.1.2. specifikā atbalsta mērķa “Prasmju attīstīšana viedās specializācijas, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai” 1.1.2.2. pasākums "Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība".atbalstu prasmju pilnveidei uzņēmumiem un to darbiniekiem specializētu digitalizācijas jomu kursu apguvei, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspēju un efektivitāti caur darbinieku prasmju pilnveidošanu mūsdienīgu digitālo analītikas rīku, sistēmu un programmatūru izmantošanā.
Papildus tam 4.2.4.2.pasākuma īstenošanā tiks izmantoti IZM īstenotā ES programmas Erasmus+ projekta “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā” rezultāti, kā mērķis bija uzlabot pieaugušo izglītības koordināciju un efektivitāti, kā arī nodrošināt starpinsticionālo sinerģiju un efektīvu saziņu, pieaugušo izglītības politikas attīstīšanā un pilnveidošanā, iesaistot sociālos partnerus un jomas pārstāvjus.
Erasmus + projektā tika organizēti pieaugušo izglītības ikgadējie forumi, pieaugušo izglītības dienu, konkursu, darbnīcu un to mērķis  bija atbalstīt vietējās pašvaldības un pieaugušo izglītības īstenotājus mērķtiecīgas un kvalitatīvas pieaugušo izglītības piedāvāšanā: pieaugušo aizsniegšana, ieinteresēšana, motivēšana, iesaistīšana, pielāgota kvalitatīva mācīšanās piemērotā vidē, pieaugušo izglītības tīkla veidošana pašvaldībās, atbalsta nodrošināšana. Minētie pasākumi uzlabojuši arī pašvaldību pieaugušo izglītības  koordinatoru darbu, pie kura personas var vērsties, lai saņemtu informatīvu konsultāciju par piedāvātajām mācībām, pieejamo atbalstu un tā saņemšanas kārtību u.c. jautājumiem, tādēļ 4.2.4.2.pasākmā tiek paredzēts kā sadarbības partnerus iesaistīt arī pašvaldības, kas nodrošinātu nodarbinātajiem arī pieejamību un atbalstu karjeras konsultāciju pakalpojumiem. 
Demarkācija VIAA, NVA un EM mācību jomās, piemēram, neformālās izglītības datorzinību DigComp programmās, profesionālo prasmju apguvē u.c mācību programmu un jomu ietvaros tiks nodrošināta atbilstoši Cilvēkkapitāla attīstības padomē pieņemtajiem lēmumiem par konkrētām darbībām demarkācijas noteikšanai EM, IZM un LM atbalstāmajās mācību jomās. Lai novērstu, ka viena un tā pati persona piedalās līdzīga satura un veida mācību pasākumos, atbilstoši Cilvēkkapitāla attīstības padomē panāktajai vienošanās par apvienotas pieaugušo izglītības komisijas EM vadībā izveidi, plānots, ka  minētā EM komisija noteiks kvalifikācijas ieguves, pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides programmas 4.2.4.2.pasākumā  sasaistē ar citiem EM, IZM un LM īstenotajiem pieaugušo izglītības projektiem Latvijā, veicinot gan saskaņota starp-institucionāla mūžizglītības piedāvājuma noteikšanu, gan tā ilgtermiņa stratēģisku attīstību, sekmējot kā pieprasījuma (izglītojamo), tā piedāvājuma (izglītības pakalpojumu sniedzēju) puses iesaisti projektos un mazinot sadrumstalotību un pārklāšanos izglītības programmu griezumā.

4.2.4.2. pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”). 
Savukārt uz horizontālajiem principiem „Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.2.4.2. pasākumam nav ietekmes.

4.2.4.2. pasākuma ESF+ investīcijām piemērots 150. intervences kods „Atbalsts pieaugušo izglītībai (izņemot infrastruktūru)” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam.

[1] https://likumi.lv/ta/id/324715-par-digitalas-transformacijas-pamatnostadnem-20212027-gadam
[2] https://likumi.lv/ta/id/334018-par-taisnigas-parkartosanas-teritorialo-planu