Anotācija

Esošajos noteikumos nav skaidri noteikta kārtība, kā tiek piemēroti atbalsta piešķiršanu ierobežojošie nosacījumi un finanšu korekcijas situācijās, kad tiek īstenotas Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (turpmāk – ELGF) finansētās atbalsta programmas, tāpēc praksē rodas neskaidrības par to, kā piemērot vienotus kritērijus pārkāpumu izvērtēšanā, kā arī pastāv risks līdzīgās situācijās pieņemt atšķirīgus lēmumus. Tas rada tiesiskās noteiktības trūkumu gan atbalsta pretendentiem, gan administrējošajām iestādēm un apgrūtina vienotu normatīvā regulējuma piemērošanu salīdzinājumā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (turpmāk — ELFLA) programmām, par kurām šāda kārtība jau ir noteikta vispārīgajos normatīvajos aktos.

Lai nodrošinātu tiesisku, samērīgu un praktiski īstenojamu atbalsta pretendentu pārbaudi, kā arī nodrošinātu vienotu pieeju ELGF un ELFLA, noteikumu 4. punktā no spēkā esošiem ELFLA noteikumiem ir pārņemti atbalsta piešķiršanu ierobežojošie nosacījumi un piemērojamās finanšu korekcijas atbalsta pretendentam. RO atzīšanas un darbības fonda vērtēšanas laikā LAD, ievērojot Sodu reģistra likumu, veic pārbaudes, izmantojot tikai tās ziņas, kas tiek glabātas un uzkrātas saskaņā ar minētā reģistra likumu. Reģistrā iekļautās ziņas ļauj LAD konstatēt, vai konkrētai personai ir stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams nolēmums par vainīguma atzīšanu kādā no noteikumu 4.2.1. un 4.2.3. apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem (piemēram, korupcijā, krāpšanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, cilvēku tirdzniecībā u. c.). Savukārt 4.2.2. apakšpunktā noteikto LAD pārbauda, pamatojoties uz Konkurences padomes lēmumiem. 
Ar vārdiem "kā arī citas situācijas, kas saistītas ar personas nodarbināšanas noteikumu pārkāpumiem" tiek apzīmēti administratīvi nozīmīgi nodarbināšanas pārkāpumi, kas nav kvalificējami kā kriminālpārkāpumi saskaņā ar Krimināllikuma 280. pantu, piemēram, nepilngadīgo nodarbināšana ārpus atļautā darbalaika vai darba apstākļiem, personu nodarbināšana, kas neatbilst noteiktajām darba līguma vai uzturēšanās atļaujas prasībām, vai citas nelikumīgas nodarbināšanas situācijas, kas rada risku ES vai valsts atbalsta līdzekļu ļaunprātīgai izmantošanai. LAD informāciju par atbalsta pretendenta pārkāpumiem pārbauda, sadarbojoties ar tiesībsargājošajām iestādēm.

Noteikumu 8.3. apakšpunkta redakcija noteic, ka atzīta ražotāju organizācija un tās biedri ir reģistrēti vai atzīti Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk – PVD) uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (turpmāk – regula Nr. 852/2004) 6. pantu un Ministru kabineta 2016. gada 26. aprīļa noteikumiem Nr. 265 "Pārtikas uzņēmumu reģistrācijas kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 265) ikvienam pārtikas uzņēmējam, arī primārās lauksaimniecības produkcijas ražotājam, pirms darbības uzsākšanas ir pienākums reģistrēties PVD. Reģistrācija nozīmē to, ka uzņēmums ir iekļauts PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā, ir pakļauts PVD regulārai kontrolei un pārbaužu sistēmai, kā arī darbojas saskaņā ar pārtikas aprites prasībām, kuras uzrauga kompetentā iestāde. Tā kā PVD ir kompetentā iestāde un jau nodrošina reģistrācijas pārbaudes, darbības atbilstības uzraudzību, kā arī pārtikas drošības un izsekojamības kontroli, LAD nav pamata papildu pārbaudēm par biedru statusu, ja tie ir oficiāli reģistrēti PVD sistēmā.

Spēkā esošo noteikumu 10.3. apakšpunktā dotā atsauce uz saistīto personu definīciju nav aktuāla, jo ir minēta atsauce uz Eiropas Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, (turpmāk – regula Nr. 702/2014) 1. pielikuma 3. panta 3. punktu, bet šis regulējums attiecībā uz valsts atbalsta saderības noteikumiem lauksaimniecības nozarē vairs nav spēkā. Tā kā 2023. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunā Komisijas 2022. gada 14. decembra Regula (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu, (turpmāk – regula 2022/2472) nepieciešams aktualizēt atsauci, lai nodrošinātu tiesisko atbilstību spēkā esošajai ES tiesību sistēmai. Atstājot spēkā novecojušu atsauci, tiek radīts tiesiskās neskaidrības un piemērošanas kļūdu risks.

Noteikumu 8.3. apakšpunkts paredz, ka LAD turpmāk pārbaudīs tikai pašas RO, nevis tās biedru atbilstību prasībām normatīvajos aktos par pārtikas uzņēmumu reģistrēšanu un atzīšanu PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā. Saskaņā ar spēkā esošajiem grozījumiem normatīvajos aktos RO jābūt reģistrētai vai atzītai PVD uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistrā atbilstoši noteikumiem Nr. 265 un regulas Nr. 852/2004 6. pantam. Šāda reģistrācija apliecina, ka visa RO kā juridiska persona darbojas, ievērojot pārtikas aprites prasības, un PVD veic regulāras, tematiskas vai uz risku balstītas pārbaudes. Tādējādi, ja RO ir reģistrēta vai atzīta PVD uzraudzībā, LAD nav nepieciešams pārbaudīt atsevišķus organizācijas biedrus, jo RO darbība un tās nosacījumu izpilde jau tiek vērtēta PVD kontrolē. Dubulta pārbaude nav vajadzīga, lai neradītu uzņēmējiem lieku administratīvo slogu. 

Noteikumu projektā tiek precizēts 10.3. apakšpunkts, tajā aizstājot novecojušo atsauci uz regulas Nr. 702/2014 pielikumu ar aktuālo atsauci uz regulas 2022/2472 I pielikuma 3. panta 3. punktu, kurā ietverta saistīto personu definīcija. Šis grozījums nodrošina saskaņotību ar spēkā esošo ES normatīvo regulējumu un veicina tiesiskās skaidrības principa ievērošanu, novēršot interpretācijas neskaidrības ražotāju organizācijām, kā arī administrējošai un uzraudzības iestādei.

Viens no būtiskiem RO atzīšanas kritērijiem ir RO atrašanās tās biedru kontrolē un demokrātiska uzraudzība. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, (turpmāk – regula Nr. 1308/2013) 153. panta 2. punkta "c" apakšpunkts noteic, ka RO statūtos jāparedz noteikumi, kas ļauj tās biedriem ražotājiem demokrātiski uzraudzīt savu RO un tās lēmumus, kā arī tās kontus un budžetu. Lai viestu skaidrību, kā īstenot regulas Nr. 1308/2013 153. panta 2. punkta "c" apakšpunkta prasību par demokrātisko uzraudzību, noteikumu 19. punktā ietverti nosacījumi par RO demokrātisko uzraudzību. Patlaban Latvijā savas darbības programmas īsteno atzītas RO, kas pēc juridiskās formas ir kooperatīvās sabiedrības, un šo sabiedrību darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, dibināšanu, likvidāciju un reorganizāciju regulē Kooperatīvās sabiedrības likums. Tā kā saskaņā ar Komisijas 2017. gada 13. marta Deleģēto regulu (ES) 2017/891, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 papildina attiecībā uz sodiem, kas piemērojami minētajās nozarēs, un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, (turpmāk – regula 2017/891) demokrātiska pārskatatbildība jau ir nodrošināta situācijās, kad subjektu juridiskais statuss pieprasa šādu pārskatatbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem, noteikumu 19. punktā izdarāmi grozījumi.

Lai novērstu interpretācijas neskaidrības un samazinātu administratīvo slogu, noteikumu 19. punkta norma precizēta, paredzot, ka tad, ja ražotāju organizācijas juridiskā forma ir kooperatīvā sabiedrība, tā uzskatāma par tādu, kas atbilst demokrātiskās uzraudzības kritērijiem, kā to paredz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 153. panta 2. punkta "c" apakšpunkts. Tas pamatots ar faktu, ka Kooperatīvo sabiedrību likums jau nosaka demokrātiskus pārvaldības principus, tostarp biedru līdzdalību un vienlīdzīgas tiesības. Attiecīgi tiek svītrota prasība par kvalificēto balsu vairākumu, jo šāda prasība jau ir vai var tikt paredzēta organizācijas statūtos, ja tas nepieciešams. Grozījumi sekmē vienlīdzīgu tiesību piemērošanu, stiprina tiesisko noteiktību un atvieglo administratīvās procedūras.

Tā kā noteikumu 27.2. apakšpunktā noteiktā informācija jau tiek prasīta un ietverta arī noteikumu 3. pielikumā, lai novērstu tās atkārtotu sagatavošanu un iesniegšanu, izdarīti atbilstoši grozījumi. Vienlaikus noteikumu 3. pielikumā dotā formula pirmā pārstrādes posma produkta tirgū laistās vērtības aprēķināšanai ir jāprecizē, jo tās pašreizējā redakcija pilnībā neatspoguļo aprēķina loģiku un neatbilst Eiropas Komisijas sniegtajiem skaidrojumiem par pārstrādātu produktu vērtības noteikšanu.

Noteikumu 29. punkta redakcija paredz nepieciešamību pārbaudīt atbilstību starp ražošanas resursiem (piemēram, platību, lopu skaitu), par kuriem ziņojusi ražotāju organizācija, un šo noteikumu 3. pielikumā, kā arī 27.2. un 27.3. apakšpunktā minētajos dokumentos norādīto informāciju. Tā kā informāciju par ražošanas resursiem LAD turpmāk iegūs tieši no iekšējām datu sistēmām, šāds salīdzinājums ir lieks. Esošā prasība rada nevajadzīgu administratīvo slogu, jo dublē jau LAD rīcībā esošo informāciju.

Noteikumu 27.2. apakšpunkts tiek svītrots, saglabājot prasību attiecīgo informāciju norādīt, aizpildot 3. pielikumu. Šāda pieeja vienkāršo normatīvo regulējumu un samazina administratīvo slogu, vienlaikus saglabājot nepieciešamo informācijas apjomu. Tā kā apakšpunkts svītrots, precizētas arī atsauces noteikumu 29. punktā.
Vienlaikus, tā kā ir jānodrošina pirmā pārstrādes posma produkta tirgū laistās vērtības aprēķināšanas formulas atbilstība faktiskajai aprēķinu loģikai un piemērošanas kārtībai, kā arī jāievēro Eiropas Komisijas sniegtie skaidrojumi par pārstrādātu produktu vērtības aprēķināšanu, aprēķina formula ir precizēta noteikumu 3. pielikuma piezīmes otrajā punktā. Šis grozījums dod lielāku skaidrību regulējuma piemērošanā, kā arī novērš iespējamās interpretācijas.

Lai samazinātu administratīvo slogu un izvairītos no dublējošu datu pieprasīšanas, 29. punkta redakcija ir precizēta, svītrojot atsauci uz ražošanas resursu salīdzināšanu. Turpmāk neatbilstību izvērtēšana attieksies tikai uz 3. pielikumā un tam pievienotajā rēķinu kopsavilkumā (27.2. apakšpunkts) norādīto informāciju, tā atvieglojot pārbaudes procesu un pamatojoties uz pieejamo informāciju valsts datu sistēmās.

Noteikumu 38. punkta redakcija paredz, ka RO izveido darbības fondu, kas ir piesaistīts atsevišķam bankas kontam vai kontiem un tiek finansēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, (turpmāk – regula 2021/2115) 51. panta 1. punktu. Tāpat noteikts, ka bankas kontam jāatrodas tajā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā ražotāju organizācija ir reģistrēta un atzīta,
tomēr praksē šāds regulējums var radīt nevajadzīgu finanšu un administratīvo slogu RO, jo būtībā tas nozīmē pienākumu reāli iemaksāt naudu darbības fondā vēl pirms attiecīgo izdevumu rašanās. Tas savukārt var novest pie naudas līdzekļu "iesaldēšanas" un apgrūtināt organizāciju likviditāti, īpaši situācijās, kad darbības programmā paredzētie pasākumi vēl nav uzsākti vai tiek izpildīti pa posmiem.
Lai nodrošinātu elastīgāku pieeju un samērīgu administratīvo prasību piemērošanu, ar grozījumiem svītrots detalizētais regulējums par bankas kontu piesaisti un iemaksu formu. Jaunā redakcija ražotāju organizācijām ļaus izpildīt pienākumu izveidot darbības fondu atbilstoši ES regulas prasībām, vienlaikus saglabājot iespēju efektīvi pārvaldīt finanšu plūsmu atbilstoši faktiskajām darbības vajadzībām un valsts atbalsta administrēšanas nosacījumiem.

Noteikumu sākotnējā redakcijā 46. punktā bija ietvertas prasības par dokumentiem, kas pievienojami darbības programmai vai tās grozījumiem, tostarp izvērsts katras intervences apraksts un pierādījumi par ieguldījumu agrovides un klimata mērķu sasniegšanā. Šo prasību novietojums pēc būtības nebija loģiski sasaistīts ar noteikumu struktūru, kā arī apgrūtināja lietotājiem skaidri izprast darbības programmas iesniegšanai nepieciešamo informāciju. Turklāt praksē konstatēts, ka izvērsta intervenču apraksta prasība ir pārāk detalizēta un bieži vien pārklājas ar citos punktos paredzēto informāciju, tā radot administratīvo slogu un veidojot dublējošas prasības.

Noteikumu 39. punktā noteikts, ka RO savā grāmatvedības uzskaites sistēmā atsevišķi uzskaita darbības fonda ieņēmumus un izdevumus. Tas RO rada papildu administratīvo slogu, kas ir nevajadzīgi birokrātisks, jo finanšu pārvaldība un uzskaite jau tiek nodrošināta saskaņā ar vispārējiem grāmatvedības principiem un citiem normatīvajiem aktiem. Šo prasību pārvietošana uz pielikumu – deklarāciju – ļautu saglabāt nepieciešamo kontroli un pārskatāmību, vienlaikus paredzot elastīgāku un praktiskāku pieeju darbības fonda finanšu uzskaitei.

Noteikumu 40. punkta regulējums paredz, ka atzītai RO līdz kārtējā gada 15. septembrim jāiesniedz LAD sagatavota tāda darbības programma trīs līdz septiņiem gadiem, ko plānots īstenot no nākamā gada 1. janvāra saskaņā ar Komisijas 2021. gada 7. decembra Deleģētās regulas (ES) 2022/126, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 papildina ar prasībām, kuras piemērojamas konkrētu veidu intervences pasākumiem, ko dalībvalstis savos KLP stratēģiskajos plānos 2023.–2027. gadam noteikušas atbilstīgi minētajai regulai, kā arī ar noteikumiem par īpatsvaru, ko piemēro laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa (LLVS) 1. standarta vajadzībām, (turpmāk – regula 2022/126) 32. panta 1. punktu. Darbības programmai pievienotais lēmums par darbības fonda izveidošanu, kad norādāmi bankas kontu numuri, praksē rada nevajadzīgu finanšu un administratīvo slogu. Lai gan norma netieši paredz tikai informācijas sniegšanu par kontiem, tās piemērošanā rodas situācijas, kad no RO jau pirms darbības programmas apstiprināšanas būtībā tiek prasītas reālas iemaksas fondā vai atsevišķu kontu atvēršana, tā radot priekšlaicīgus izdevumus un grāmatvediskas darbības, kas nav samērīgas ar fonda faktisko darbības uzsākšanas laiku. Tādējādi rodas nevajadzīgs administratīvais slogs, īpaši jaunām vai mazākām ražotāju organizācijām, kuras vēl tikai plāno uzsākt darbību, kā arī pastāv juridiska nenoteiktība, ja fonda izveidošana un līdzekļu pārvaldība sākas vēl pirms darbības programmas apstiprināšanas un attiecināmības termiņa sākuma. Ievērojot minēto, norma jāprecizē tā, lai no ražotāju organizācijas tiktu prasīts tikai iesniegt informāciju par darbības fondu  un aprēķināto apmēru fondā, nevis faktiskas naudas iemaksas vai konta aktīvu darbība pirms laika.

Noteikumu 41. punkta redakcija noteic, ka ražotāju organizācijai līdz kārtējā gada 15. septembrim jāiesniedz plānotais darbības fonda apmērs nākamajam gadam un nepieciešamie darbības programmas grozījumi, taču šāds regulējums praksē rada vairākas problēmas: formulējums "darbības programmas grozījumi, ja tādi ir nepieciešami" ir vispārīgs un nenoteikts un nerada skaidru izpratni par iesniedzamo dokumentu daudzumu. Noteikumi nenoteic skaidru pienākumu iesniegt konkrētu pasākumu sarakstu nākamajam gadam, kaut arī šāda informācija ir būtiska, lai izvērtētu pasākumu atbilstību un noteiktu atbalsta piemērošanu. Turklāt praksē rodas situācijas, kad iesniegto grozījumu trūkums vai nepietiekami izvērsts pasākumu apraksts kavē LAD darbu un paildzina atbalsta administrēšanu. Tādējādi rodas nevienlīdzīga prakse un tiesiska nenoteiktība, jo informācijas iesniegšanas kārtība nav pietiekami precīzi reglamentēta, un tas apgrūtina gan ražotāju organizācijas pienākumu izpildi, gan LAD darbu.

Tā kā noteikumu 42.2.1. apakšpunktā nav precīzi noteikts saimnieciskuma principa saturs, praksē rodas dažādas interpretācijas atbalsta administrēšanā. Spēkā esošā apakšpunkta redakcija nav pietiekami saskaņota ar ES atbalstu fondos norādīto saimnieciskuma principa definīciju, tāpēc norma ir jāprecizē, izsakot to redakcijā, kas atspoguļo šī principa būtību atbilstoši ES labās pārvaldības standartiem.

Saskaņā ar noteikumu 46. punktu RO LAD iesniedz detalizētu aprakstu par katru īstenojamo intervenci, lai nodrošinātu skaidru informāciju par intervences mērķi, funkciju, raksturojošajiem parametriem, ieguldījumu RO darbības programmas kopējo mērķu sasniegšanā un ieguvumu visiem biedriem. Tāpat jānorāda plānotās izmaksas un to atbilstība konkrētā pasākuma tirgus cenai vai izmaksu standarta likmei. Noteikumi ir jāprecizē, lai loģiskāk un pārskatāmāk sakārtotu atbalsta nosacījumus, neietekmējot prasību saturu.

Sākotnējā redakcijā noteikumu 48.2.1. apakšpunktā bija ietvertas atsauces uz punktiem, kas noteic konkrētas prasības ražotāju organizācijai, lai tās darbības programma netiktu noraidīta, tostarp atsauce uz 46. punktu. Ņemot vērā sarunās ar nozares pārstāvjiem paustos priekšlikumus un nepieciešamību precizēt atsevišķas normas, 46. punktā iekļautais regulējums ir pārskatīts, precizēts un pārcelts uz 38.¹ punktu.
Lai nodrošinātu normatīvā akta juridisko precizitāti un atsauču atbilstību faktiskajam saturam, precizēta arī atsauce 48.2.1. apakšpunktā, 46. punktu aizstājot ar 38.¹ punktu.

Ar noteikumu projekta grozījumiem ir vienkāršots noteikumu 38. punkts, paredzot, ka RO nosaka darbības fondu, lai finansētu apstiprinātajā darbības programmā iekļautās intervences, un darbības fonds tiek finansēts saskaņā ar regulas 2021/2115 51. panta 1. punktu. Ar mainīto redakciju paredzēts samazināt administratīvo slogu, svītrojot konkrētās prasības par darbības fonda piesaisti atsevišķiem bankas kontiem un pienākumu iemaksāt reālus naudas līdzekļus. Tas ļauj ražotāju organizācijām elastīgāk un efektīvāk pārvaldīt darbības fondu, nodrošinot tā atbilstību spēkā esošajiem ES tiesību aktiem un valsts administratīvajām prasībām. Šis grozījums veicina finanšu līdzekļu optimālu izmantošanu un novērš naudas līdzekļu nevajadzīgu iesaldēšanu, vienlaikus saglabājot pilnīgu pārskatāmību un atbilstību regulas noteikumiem.

Lai nodrošinātu noteikumu strukturālu skaidrību un lietošanas ērtumu, izdarot grozījumus, noteikumu 46. punkta prasības ietvertas jaunā 38.¹ punktā, kas tematiski ir sasaistīts ar darbības programmas iesniegšanas kārtību. Vienlaikus teksts redakcionāli precizēts, no izvērsti aprakstītas prasības veidojot vienkāršotu strukturētu aprakstu, kurā ietverts svarīgākais, piemēram, mērķi, funkcijas, raksturojošie parametri, izmaksas u. c., lai tādējādi samazinātu administratīvo slogu. 38.¹ punkta norma palīdz nodrošināt loģisku informācijas secību noteikumos un skaidrāku izpratni lietotājiem par dokumentu iesniegšanas prasībām.

Noteikumu projekts paredz svītrot esošo 39. punktu, kurā noteikts, ka RO savā grāmatvedības uzskaites sistēmā atsevišķi uzskaita darbības fonda ieņēmumus un izdevumus. Minētā prasība pārcelta uz noteikumu pielikumu – deklarācijām, ar kurām tiek apstiprināta darbības fonda izlietojuma atbilstība. Šāds risinājums samazina normatīvā regulējuma sarežģītību, prasību par finanšu uzskaites pārredzamību tomēr saglabājot praktiskā un pārskatāmā formā. Prasības iekļaušana deklarācijā nodrošina efektīvāku administratīvo uzraudzību, vienlaikus samazinot RO tiešo normatīvo slogu.

Ar noteikumu 40. punkta redakciju precizēta atzītas ražotāju organizācijas pienākuma kārtība iesniegt darbības programmu un informāciju par darbības fondu. Jaunā redakcija noteic, ka ražotāju organizācija līdz kārtējā gada 15. septembrim LAD iesniedz darbības programmu, ko plāno īstenot no nākamā gada 1. janvāra, kā arī informāciju par darbības fondu (5. pielikums) pirmajam programmas īstenošanas gadam. Ar šo grozījumu tiek svītrota prasība pievienot atsevišķu lēmumu par darbības fonda izveidošanu un bankas kontu norādīšanu, vienkāršots iesniegšanas process, jo atzītām RO vairs nebūs jāsagatavo papildu dokumenti, tāpēc ka tas bieži vien radīja neskaidrības un nevajadzīgu administratīvo slogu, kā arī ir novērsta prakse, kad RO tiek netieši prasīts pirms programmas apstiprināšanas īstenot darbības, kas rada priekšlaicīgus izdevumus (piemēram, konta atvēršana vai iemaksas fondā). Vienlaikus tiek nodrošināta visa būtiskā informācija, kas nepieciešama LAD darbības programmas izvērtēšanai un atbalsta aprēķināšanai. Šī pieeja veicina samērīgumu, efektivitāti un vienkāršību atbalsta administrēšanā, un tas ir īpaši svarīgi jaunām vai mazākām ražotāju organizācijām.

Noteikumu 41. punkta jaunā redakcija paredz precizēt iesniedzamās informācijas daudzumu un mērķi, vienlaikus nodrošinot atbilstību regulas 2022/126 32. panta 2. punkta prasībām par atbalsta apmēra aprēķinu. Jaunā redakcija paredz precizēt iesniedzamās informācijas apjomu un mērķi. Atzītai ražotāju organizācijai katru gadu līdz 15. septembrim Lauku atbalsta dienestā jāiesniedz informācija par darbības fonda apmēru un, ja tiek izdarīti grozījumi darbības programmā, – detalizēts nākamā darbības programmas gada pasākumu saraksts tikai tad, ja sākotnēji iesniegtajā darbības programmā pasākumi nav bijuši izvērsti norādīti. Ražotāju organizācija, uzsākot darbības programmas īstenošanu, iesniedz darbības programmu trīs līdz septiņiem gadiem, norādot plānotās intervences, tostarp plānotos pasākumus. Ja, iesniedzot šādu programmu, pasākumi nav izvērsti aprakstīti, ražotāju organizācija, iesniedzot informāciju par nākamo darbības programmas gadu, sniedz izvērstu konkrētajā gadā plānoto pasākumu sarakstu. Šāda pieeja nodrošina vienotu izpratni par iesniedzamās informācijas saturu un sasaisti ar atbilstošo atsauces periodu, kā arī ar darbības fonda apmēra noteikšanu atbilstoši regulas (ES) 2022/126 32. pantam. Reizē ar to tiek samazināts administratīvais slogs, jo situācijās, kad darbības programmā nav būtisku grozījumu, nav atkārtoti jāiesniedz visa sākotnējā informācija. Vienlaikus tiek saglabāta normatīvā kontrole pār finanšu līdzekļu izmantošanu un pasākumu plānošanas procesu, nodrošinot efektīvāku darbības programmu administrēšanu un atbilstību Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam.

Noteikumu 42.2.1. apakšpunkts ir precizēts, saskaņojot saimnieciskuma principa definīciju un ELFLA noteiktos tiesību aktu formulējumus. Precizētā redakcija atspoguļo saimnieciskuma principa būtību atbilstoši ES labas finanšu pārvaldības pamatprincipiem. Redakcija uzlabo terminu saskaņotību, novērš interpretācijas neskaidrības un nodrošina vienotu pieeju saimnieciskuma principa piemērošanā dažādos atbalsta mehānismos, īpaši ELFLA un citos ES fondos.

Lai loģiskāk un pārskatāmāk sakārtotu atbalsta nosacījumus, svītrots noteikumu 46. punkts un attiecīgā norma ietverta 38.¹ punktā, kurā noteikts, ka RO iesniedz vienkāršu aprakstu par katru īstenojamo šo noteikumu 61. punktā minēto intervenci. Aprakstā jānorāda intervences mērķis, funkcija, raksturojošie parametri, ieguldījums organizācijas darbības programmas mērķu sasniegšanā un ieguvums biedriem, kā arī plānotās izmaksas un to atbilstība tirgus cenai vai izmaksu standartlikmei.

Lai nodrošinātu normas atbilstību aktuālajam regulējumam, kā arī uzlabotu normu loģisko struktūru un pārskatāmību, noteikumu 48.2.1. apakšpunktā svītrota atsauce uz novecojušo 46. punktu, to aizstājot ar jaunizveidoto 38.¹ punktu. Šis papildinājums nodrošina normu saskaņotību un precizitāti, kā arī atvieglo to piemērošanu praksē. 

Noteikumu 50. punkts noteic, ka RO ir tiesības grozīt darbības programmu līdz kārtējā gada 15. septembrim, ja grozījumi paredzēti nākamajam gadam un darbības programmas īstenošanas laikā – ne biežāk kā divas reizes gadā un ne vēlāk kā līdz 1. decembrim. Šāds ierobežojums praksē rada administratīvus šķēršļus un samazina elastību, īpaši situācijās, kad RO nemaina darbības programmas intervences kopējās izmaksas, bet tikai precizē dažu pasākumu izmaksu pozīcijas vai iekšējo strukturējumu. Šādās situācijās RO joprojām formāli jāievēro noteiktais ierobežojums par grozījumu biežumu un termiņiem, lai gan reālas ietekmes uz fondu vai atbalsta apmēru nemaz nav, un tas rada nevajadzīgu administratīvo slogu gan RO, gan LAD. Lai nodrošinātu samērīgumu, lietderību un administratīvās kapacitātes efektīvu izmantošanu, jāizvērtē iespēja precizēt normu, paredzot elastīgāku pieeju situācijās, kad netiek mainītas intervenču kopējās izmaksas.

Esošajā regulējumā nebija tieši dota iespēja ražotāju organizācijai darbības programmas īstenošanas laikā izdarīt tehniskus grozījumus, kas attiecas uz šo noteikumu 61.2. un 61.3. apakšpunktā minētajām intervencēm – konsultācijām un apmācību. Praksē bieži vajag operatīvi pielāgot plānotos pasākumus (piemēram, mainīt tematu, lektoru vai pasākuma formu), lai tie atbilstu aktualitātēm, biedru vajadzībām vai pieejamajiem pakalpojumu sniedzējiem. Šāda iespēja līdz šim nebija skaidri paredzēta normatīvajos aktos, radot neskaidrības gan ražotāju organizācijām, gan atbildīgajām iestādēm izvērtēšanas un īstenošanas procesā.

Noteikumu 51.2. apakšpunktā ietverta atsauce uz 46. punktu, kas ar grozījumiem ir dzēsts. Tā kā 46. punkta saturs tika pārcelts uz 38.¹ punktu, atsauce neatbilst aktualizētajai noteikumu struktūrai un var radīt juridiskas neskaidrības normu piemērošanā.

Noteikumu 50. punkts papildināts ar 50.3. apakšpunktu, dodot iespēju RO iesniegt grozījumus darbības programmā pēc 1. decembra, ja vien nemainās kopējās attiecīgo intervenču izmaksas, bet tiek mainīti atsevišķi pasākumi un to izmaksu struktūra konkrētajās intervencēs. Šāds regulējums ir īpaši svarīgs nelielām vai nesen dibinātām ražotāju organizācijām, kā arī sarežģītākās programmās, kurās nepieciešama lielāka elastība budžeta izlietojumā.

Lai nodrošinātu lielāku elastību un precizētu tiesisko regulējumu, noteikumos ietverts jauns 50.¹ punkts, kas paredz ražotāju organizācijas tiesības darbības programmas īstenošanas laikā izdarīt tehniskus grozījumus saistībā ar konsultāciju un apmācības intervencēm. Šis risinājums ļaus efektīvāk pielāgot darbības programmas saturu reālajām vajadzībām, vienlaikus neietekmējot programmas būtiskos rādītājus vai mērķus. Grozījums veicina lietderīgu atbalsta līdzekļu izmantošanu, samazina administratīvo slogu un sekmē darbības programmu mērķu sasniegšanu.

Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un noteikumu iekšējo konsekvenci, 51.2. apakšpunktā esošā atsauce uz 46. punktu aizstājama ar atsauci uz 38.¹ punktu. Precizējums novērsīs neskaidrības un nodrošinās atbilstību spēkā esošajai redakcijai.

Noteikumu 54. punktā ir noteikts, ka saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 155. pantu ražotāju organizācijai ir atļauts izmantot ārpakalpojumus, izņemot situācijās, kas noteiktas regulas 2022/126 13. panta 5. punktā. Minētajā punktā ir atsauce uz noteikumu 61.3. apakšpunktā noteiktajām intervencēm, proti, apmācību, tostarp padomdošanu, un paraugprakses apmaiņu, bet, tā kā ārpakalpojumu sniedzējiem nedrīkst nodot tikai izaugsmes vadības intervences pasākumus, noteikumi ir jāprecizē.  

Noteikumu 54. punkts izteikts precizētā redakcijā, proti, ka RO saskaņā ar regulas 2022/126 13. panta 5. punktu padomdošanas pakalpojumu nedrīkst nodot ārpakalpojumu sniedzējiem. Šāda redakcija mazina juridisko neskaidrību, īpaši attiecībā uz to, kuras darbības RO drīkst vai nedrīkst deleģēt trešajām personām, un veicina vienotu tiesību normu piemērošanu.

Noteikumu 55. punkts noteic, ka RO piecus gadus pēc atbalsta saņemšanas ir jāglabā plašs dokumentācijas klāsts, tostarp grāmatvedības dokumenti, piegādes līgumi, sarakste par realizējamiem produktiem, kā arī cita ar tirgvedību saistītā dokumentācija. Prasība ir noteikta, lai nodrošinātu uzraudzību pār to, vai tiek ievērots nosacījums par biedru saražotās produkcijas kopīgu apkopošanu un laišanu tirgū, kā to paredz regula Nr. 1308/2013. Saskaņā ar Komisijas 2017. gada 13. marta Deleģētās regulas (ES) 2017/891, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 papildina attiecībā uz sodiem, kas piemērojami minētajās nozarēs, un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, (turpmāk – regula 2017/891) 11. panta 1. punktu prasība glabāt uzskaites, arī grāmatvedības dokumentus, kas apliecina, ka RO ir koncentrējusi to produktu piedāvājumu un laidusi tirgū tos produktus, kurus saražojuši tās biedri un par kuriem tai ir piešķirta atzīšana, ir obligāti piemērojama augļu un dārzeņu nozares RO, bet uz citu sektoru RO šī prasība neattiecas, tāpēc dokumentācijas glabāšanas prasības ir pārskatāmas un precizējamas.

Noteikumu 55. punkts precizēts, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, skaidri nosakot, ka prasība par dokumentācijas, tostarp uzskaites un grāmatvedības dokumentu, glabāšanu attiecināma tikai uz augļu un dārzeņu nozares atzītajām RO. Šie dokumenti kalpo par pierādījumu tam, ka RO ir apkopojusi savu biedru saražotās produkcijas piedāvājumu un laidusi to tirgū, jo tas ir svarīgs atzīšanas un atbalsta piešķiršanas nosacījums saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 prasībām. Savukārt citu sektoru RO šī prasība tiek atcelta, jo konkrētajā sektorā šāds uzraudzības un kontroles mehānisms nav obligāts saskaņā ar spēkā esošo ES regulējumu. Tādējādi tiek mazināts administratīvais slogs un dokumentācijas daudzums, vienlaikus saglabājot atbilstību ES tiesību aktu prasībām attiecībā uz augļu un dārzeņu nozares RO.

Noteikumu 57. punktā ir precīzi noteikts maksimāli pieļaujamais atbalsta apmērs katrai lauksaimniecības nozarei (augļu un dārzeņu, piena, labības, cūkgaļas, liellopu gaļas un pākšu dārzeņu), taču praksē šāda detalizēta sadalījuma norādīšana rada nevajadzīgu administratīvo slogu un ierobežo elastību atbalsta pārvaldībā. Indikatīvais finanšu piešķīrums katrai nozarei tiek noteikts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā (turpmāk – KLP SP), un ikgadējā finansējuma pārdale starp nozarēm ir dalībvalstu pārziņā. Līdzšinējā prakse liecina, ka atbalsta apmērs katrai nozarei ik gadu tiek pārskatīts, pamatojoties uz reāli apstiprinātajām un īstenotajām darbības programmām, tāpēc sākotnēji piešķirtās summas var neatspoguļot reālās vajadzības, tā ka tas rada papildu administratīvo slogu gan LAD, gan RO. Šāda situācija var ierobežot elastīgu finansējuma izmantošanu un radīt sarežģījumus atbalsta pārvaldībā, tāpēc, lai nodrošinātu elastīgāku un reālajai situācijai vairāk atbilstošu atbalsta sadalījumu, nepieciešami grozījumi noteikumos.

Lai nodrošinātu lielāku skaidrību un pārskatāmību par pieejamo finansējumu ražotāju organizācijām
2023.–2027. gada plānošanas periodā, ar grozījumiem precizēts noteikumu 57. punkts, norādot kopējo pieejamo atbalsta apmēru visiem atbalstītajiem sektoriem kopā. Šī pieeja novērš nepieciešamību grozīt normatīvo aktu ikreiz, kad mainās finansējuma sadalījums starp nozarēm, jo detalizēts sadalījums jau ir ietverts Latvijas KLP SP. Tā kā Latvijai ir tiesības KLP SP pēc nepieciešamības pārdalīt finansējumu starp nozarēm bez saskaņošanas ar Eiropas Komisiju, precizētā redakcija nodrošina elastību, vienlaikus saglabājot normatīvā regulējuma atbilstību faktiskajai situācijai un samazinot administratīvo slogu, jo vairs nebūs nepieciešams grozīt noteikumus, mainoties publiskajam finansējumam.

Noteikumu 61. punktā noteiktās intervences dod iespēju atzītajām RO savās darbības programmās iekļaut dažāda veida intervences, tostarp investīcijas materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kā arī inovatīvās ražošanas metodēs un vides aizsardzībā, apmācībā un konsultācijās. Tas savukārt sekmē šo organizāciju attīstību un konkurētspēju,
tomēr līdzšinējais regulējums pilnībā neaptver tās attīstības vajadzības, kas praksē identificētas kā svarīgas, jo īpaši attiecībā uz digitalizācijas procesu īstenošanu, pētniecību un tehnoloģisko attīstību, kā arī ūdens resursu pārvaldības infrastruktūras izveidi. Pašreizējais intervencēm atļauto ieguldījumu saraksts neparedz tiešu atbalstu tīmekļvietņu un digitālo rīku iegādei, pasākumiem attiecībā uz pētniecību un eksperimentālām un inovatīvām ražošanas metodēm, kā arī specifiskām investīcijām ūdens ieguvē un uzglabāšanā.
Tādējādi RO iespējām elastīgi plānot un īstenot darbības programmas ir ierobežotas, lai tās varētu atbilst gan nacionālajām, gan Eiropas Savienības stratēģiskajām prioritātēm, tostarp digitalizācijai, vides un dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai un inovācijām lauksaimniecības ražošanā.

Sākotnējā noteikumu 61.3. apakšpunkta redakcijā noteiktas atbalstāmās darbības, kas saistītas ar apmācību, padomdošanu un paraugprakses apmaiņu, bet šajā redakcijā nav ietverta tehniskā palīdzība kā atbalstāma darbība. Tāpat 61.3.1. apakšpunktā nav tieši minēta konkurētspējas kāpināšana kā viens no apmācības pasākumiem. Tas savukārt var radīt neskaidrības attiecināmo izmaksu interpretācijā, kā arī ierobežot ražotāju organizāciju iespējas pilnvērtīgi izmantot darbības programmas instrumentus savas darbības efektivitātes kāpināšanai un tirgus pozīciju uzlabošanai.

Noteikumu 61.6. apakšpunktā noteikts, ka atzītās RO var īstenot pasākumus noieta veicināšanai, saziņai un tirgvedībai ar patērētājiem, tostarp tādus, kuru mērķis ir palielināt sabiedrības informētību par Eiropas Savienības kvalitātes shēmām, veselīga uztura nozīmi, kā arī veicināt tirgus dažādošanu un konsolidāciju. Tomēr apakšpunkta esošā redakcija var radīt interpretācijas risku, proti, uz kuriem patērētājiem attiecināmi minētie pasākumi, jo nav skaidri norādīts, ka mērķpatērētājs ir ārpus RO. Tas potenciāli var veicināt situācijas, kad pasākumi tiek plānoti vai īstenoti iekšējiem RO biedriem vai darbiniekiem, nevis galapatērētājiem tirgū. Šāda prakse var radīt neatbilstību atbalsta mērķiem un izkropļot atbalsta izmantošanas pamatprincipus.

Tā kā atbilstīgiem kooperatīviem ir paredzēts atsevišķs finansējums 7 milj. euro apmērā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē 4.1.1. "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās konkurētspējai", MK noteikumu projektā (noteikumu 62. punktā) ir jānosaka demarkācija, t. i., ka uz šo intervenci nav tiesību pretendēt atbilstīgam kooperatīvam. Šāda atkāpe neattiecas uz augļu un dārzeņu nozari, jo tai finansējums ir no ES budžeta un tas netiek nošķirts no Latvijas tiešo maksājumu aploksnes. Turklāt šāds nosacījums atbilstu nediskriminācijas principam attiecībā uz finansējuma pieejamību. 

Līdz šim atzīta ražotāju organizācija, īstenojot 61. punktā minētās intervences, varēja segt arī ēdināšanas pakalpojumu izmaksas, tomēr pastāv bažas, ka šādas izmaksas dažkārt varētu neatbilst ES finanšu pārvaldības principiem par līdzekļu mērķtiecīgu un efektīvu izmantošanu, jo tās neveicina pasākuma tiešu mērķa sasniegšanu. Šāda situācija radītu risku, ka pieejamie finanšu līdzekļi tiek izmantoti mazāk efektīvi un var neatbilst normatīvo aktu mērķiem.

Lai novērstu identificētos ierobežojumus un dotu RO iespēju efektīvāk īstenot darbības programmas atbilstoši aktuālajām attīstības vajadzībām, ir grozīts noteikumu 61. punkts, ietverot vairākus papildinājumus. 61.1.6. apakšpunkts papildināts ar iespēju atbalstīt tīmekļvietņu un digitālo rīku iegādi, izstrādi un uzstādīšanu. Šis papildinājums veicina digitalizācijas procesu ieviešanu un organizāciju konkurētspējas stiprināšanu, ļaujot izmantot mūsdienīgas komunikācijas un pārvaldības tehnoloģijas. Noteikumi papildināti ar 61.1.12. apakšpunktu, paredzot iespēju atbalstīt pētniecību un inovatīvu ražošanas metožu izstrādi un ieviešanu, tā stiprinot RO spēju pielāgoties tirgus prasībām un ieviest jaunas tehnoloģijas ražošanas procesos. Savukārt 61.1.13. apakšpunkts dod iespēju ražotāju organizācijai ieguldīt ūdens ieguves, uzglabāšanas vietu un ar to saistītās infrastruktūras izveidē. Šāda pieeja sekmē resursu ilgtspējīgu izmantošanu, īpaši saistībā ar klimata pārmaiņām un nepieciešamību nodrošināt ūdens pieejamību lauksaimniecības vajadzībām. Minētie papildinājumi nodrošinās lielāku elastību darbības programmu plānošanā un ieviešanā, kā arī sekmēs ES un nacionālās stratēģijas mērķu sasniegšanu, tostarp inovācijas, vides un resursu ilgtspējīgu izmantošanu un digitalizācijas attīstību lauksaimniecības nozarē.

Lai novērstu neskaidrības par attiecināmajām izmaksām un paplašinātu ražotāju organizāciju iespējas pilnvērtīgi izmantot darbības programmu instrumentus, ar noteikumu projektu precizēts noteikumu 61.3. apakšpunkts, papildinot to ar tehnisko palīdzību kā atbalstāmu darbību. Apmācību un paraugprakses īstenošanas intervences ietvaros atbalstāma ir tehniskā palīdzība, piemēram, palīgpakalpojumi, kas saistīti ar ieguldījuma lietošanu vai ierīkošanu, konsultācijas par augu aizsardzības līdzekļu efektīvākas lietošanas sistēmu vai laistīšanas tehnoloģiju optimizāciju u. c. Savukārt 61.3.1. apakšpunktā pievienota tieša norāde uz konkurētspējas kāpināšanu kā vienu no apmācības pasākumiem. Šie papildinājumi uzlabo noteikumu piemērojamību, stiprina ražotāju organizāciju kapacitāti un veicina zināšanu pārnesi, atbalstot nozares ilgtspējīgu attīstību un efektivitāti.

Lai novērstu iespējamo interpretāciju un nodrošinātu atbilstību intervences faktiskajam mērķim, t. i., veicināt noietu, sabiedrības informētību un tirgus paplašināšanu ārpus pašas ražotāju organizācijas, redakcionāli precizēts 61.6. apakšpunkts, to papildinot ar skaidru norādi "uz patērētājiem ārpus ražotāju organizācijas". Šāds precizējums neļauj noteikumus attiecināt uz RO iekšējiem patērētājiem – biedriem un darbiniekiem – un sniedz skaidrību atbalsta saņēmējiem un vērtētājiem par atbalstāmajiem pasākumiem, kā arī sekmē atbalsta mērķa sasniegšanu – lielāku sabiedrības informētību, veselīga uztura popularizēšanu, Eiropas kvalitātes shēmu atpazīstamību un tirgus pieejamības uzlabošanu. Tādējādi tiks veicināta lielāka pārredzamība un efektivitāte darbības programmu īstenošanā.

Lai novērstu diskrimināciju attiecībā uz finansējuma pieejamību, MK noteikumu 62. punkts paredz, ka uz atbalstu par materiālajām investīcijām nav tiesīga pretendēt kooperatīvā sabiedrība (izņemot augļu un dārzeņu nozarē), kurai atbilstības statuss piešķirts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību. 

Lai nodrošinātu ES finanšu līdzekļu mērķtiecīgu un efektīvu izmantošanu, noteikumu 62.¹ punktā paredzēts no atbalsttiesīgo izmaksu saraksta 61. punktā minētajās intervencēs svītrot ēdināšanas pakalpojumu izmaksas. Šāds regulējums ļauj koncentrēt atbalstu uz izmaksām, kas tieši veicina pasākumu mērķu sasniegšanu, samazinot risku, ka pieejamie līdzekļi tiek izmantoti mazāk efektīvi.

Noteikumu 67.¹ punkts paredz, ka personāla izmaksas, kas saistītas ar intervenču un darbības programmas sagatavošanu, īstenošanu vai pēcpārbaudi, tiek segtas to faktiskajā apmērā, ievērojot Regulas (ES) 2022/126 23. panta prasības, bet praksē tas rada grūtības nodrošināt vienotu pieeju personāla izmaksu attiecināšanā, īpaši situācijās, kad izmaksas ir jāaprēķina saskaņoti un pamatoti, bet nav pieejama vienota aprēķina metodoloģija. Atšķirīgās pieejas var radīt interpretācijas risku, apgrūtināt administratīvo izvērtēšanu un palielināt gan kļūdu iespējamību, gan administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem un kontrolējošajām institūcijām.

Noteikumu 68. punkta redakcija noteic, ka ražotāju organizācijām darbības programmās jāparedz pasākumi, kas nodrošina taisnīgus un drošus darba apstākļus darba ņēmējiem. Šī prasība izriet no regulas 2021/2115 50. panta 8. punkta, tomēr pēc normatīvās bāzes rūpīgas izvērtēšanas tika secināts, ka minētajā regulā šis pienākums nav noteikts kā obligāts ražotāju organizācijām.

Noteikumu 69. punkta redakcija noteic, ka būvniecība atbilstoši noteikumu 61.1.2. un 61.1.4. apakšpunktam jāīsteno, nepārsniedzot noteikumu 7. pielikumā norādītās maksimālās attiecināmās būvniecības izmaksas, taču šāda pieeja kavēja iespēju operatīvi reaģēt uz tirgus pārmaiņām, jo jebkura nepieciešamā izmaksu aktualizācija prasīja izdarīt grozījumus noteikumos. Vienlaikus normatīvajā aktā nebija paredzēts investīciju pasākums ūdens ieguves un uzglabāšanas infrastruktūras izveidei, bet tas, ievērojot klimata pārmaiņas, sausuma risku un nepieciešamību nodrošināt ūdens pieejamību lauksaimniecības produkcijas ražošanai, kļūst arvien nozīmīgāk.

Līdzšinējā noteikumu redakcijā nebija pietiekami skaidri noteikts, kuras izmaksas ietveramas publiskā finansējuma piešķiršanai attiecināmo būvniecības izmaksu aprēķinā par noteikumu 61.1.2. un 61.1.4. apakšpunktā minētajām būvēm. Šī nenoteiktība deva dažādas interpretāciju iespējas gan atbalsta pretendentiem, gan administrējošajām iestādēm un varēja novest pie nevienlīdzīgas pieejas, kā arī sarežģījumiem atbalsta pieteikumu sagatavošanā un izvērtēšanā. Tādējādi pastāvēja risks nepilnīgu vai pārmērīgu izmaksu iekļaušanai projektos, ar to ietekmējot publisko līdzekļu efektīvu un pārskatāmu izlietojumu.

Spēkā esošajā regulējumā nav skaidri noteikta rīcība situācijās, kad būvniecības reālās izmaksas pārsniedz maksimālās attiecināmās izmaksas, kas noteiktas normatīvajos aktos, tā radot neskaidrību gan ražotāju organizācijām, gan administrējošajām iestādēm par to, kā rīkoties, ja izmaksas ir pārsniegtas, un vai šādas izmaksas ir attiecināmas uz atbalstu. Tādējādi ir risks, ka pārsnieguma dēļ varētu tikt noraidīta darbības programma vai apgrūtināta to izvērtēšana, kā arī pastāv nevienlīdzīgas interpretācijas un lēmumu pieņemšanas iespēja.

Noteikumu 70. punkta redakcija formulēta vispārīgi, atsaucoties uz normatīvajiem aktiem, kas nosaka standarta izmaksu likmes plašākā atbalsta kontekstā, taču šāda norma nedod skaidrību par konkrēto izmaksu noteikšanas avotu un praktiski izmantojamo rīku. Ražotāju organizācijām varēja būt grūtības identificēt avotu, kurā noteiktas izmaksu standarta likmes tehnikai, iekārtām un aprīkojumam, bet tas varēja ietekmēt plānošanu, kā arī pieteikumu sagatavošanu un izvērtēšanu.

Noteikumu 71. punkta spēkā esošā redakcija dod iespēju ražotāju organizācijām īstenot būvniecību un iegādāties tehniku, iekārtas un aprīkojumu, pamatojoties uz investīciju faktiskajām izmaksām, ja konkrētās investīcijas nav minētas šo noteikumu 7. pielikumā vai uz tām nav attiecināmas standartizmaksu likmes. Šāda pieeja praksē radīja administratīvo slogu un neskaidrības, jo saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFL) un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) grozījumi tiek izdarīti atšķirīgā laikā, tāpēc ne vienmēr bija iespējams savlaicīgi aktualizēt likmes visos saistītajos normatīvajos aktos, un tas radīja risku, ka līdzīgiem investīciju veidiem tiek piemērotas atšķirīgas izmaksu likmes.

Noteikumu 72.3. un 163.3. apakšpunkta spēkā esošā redakcija noteic, ka situācijās, kad darbības programmā paredzēto intervenču izmaksas sasniedz vai pārsniedz 1001 euro, ir jāizvēlas visizdevīgākais piedāvājums, pamatojoties uz vismaz divu derīgu piedāvājumu salīdzinājumu. Šī robežvērtība ir zemāka nekā līdzvērtīgs slieksnis citos atbalsta instrumentos, piemēram, ELFLA (saskaņā ar to līdzīgs regulējums piemērojams no 2001 euro). Šāda neatbilstība rada administratīvas neskaidrības un atšķirīgu pieeju atbalsta pasākumu īstenošanā.

Noteikumu 76. punkta spēkā esošā redakcija noteic, ka ražotāju organizācijai ilgtermiņa nomas līgums vai apbūves tiesības jāreģistrē zemesgrāmatā līdz atbalsta iesnieguma iesniegšanai, atsaucoties tikai uz 98. punktā noteikto gala maksājuma pieprasījumu, taču noteikumi paredz arī iespēju saņemt starpmaksājumu (102. punkts), un nav skaidri noteikts, ka zemes tiesības jāreģistrē arī pirms šī starpmaksājuma pieprasījuma iesniegšanas. Šāda situācija var radīt juridisku neskaidrību un interpretācijas risku attiecībā uz zemes tiesību reģistrācijas pienākumu dažādos atbalsta saņemšanas posmos.

Noteikumu 81. punkta redakcija formulēta tā, ka var radīt maldīgu priekšstatu, it kā kvalificētas iestādes vai eksperta novērtējums par iekārtas tehnisko specifikāciju pats par sevi būtu pietiekams investīciju īstenošanai ūdens resursu ilgtspējīgas izmantošanas un aizsardzības jomā, nevis daļa no prasībām, kas izriet no regulas 2022/126 11. panta 4. punkta. Formulējumā nav pietiekami skaidri noteikts ražotāju organizācijas pienākums ievērot minētās regulas noteikumus. Tāpat, ievērojot Eiropas Komisijas izdarītos grozījumus regulā, ir jāprecizē atsauce.

Spēkā esošais regulējums nedod iespēju ražotāju organizācijām plānot investīcijas tādu infrastruktūru izveidei, kas nodrošina ūdens pieejamību un uzglabāšanu ražošanas procesu vajadzībām. Klimata pārmaiņu, sausuma periodu un lauksaimniecības ūdensapgādes problēmu ietekmē ir palielinājusies nepieciešamība pēc stabilas un ilgtspējīgas ūdens resursu pārvaldības. Tā kā regulas 2022/126 11. panta 6. un 8. punktā ir noteiktas konkrētas prasības par ūdens resursu izmantošanu, šo prasību neiekļaušana var radīt risku normatīvās atbilstības un vides aizsardzības jomā.

Noteikumu 85. punkts noteic, ka finanšu korekcija tiek piemērota ne tikai gadījumos, kas noteikti Regulas (ES) 2022/126 11. panta 9. punkta pirmajā un otrajā daļā, bet arī situācijās, kad ražotāju organizācija neizpilda konkrētus nacionālajos noteikumos (79., 80. un 82. punktā) noteiktos nosacījumus, taču šāda formulējuma piemērošana praksē ir radījusi interpretācijas risku par LAD rīcības brīvību, nosakot korekcijas ārpus tieši regulā noteiktajiem gadījumiem. Tāpat norāde uz konkrētiem punktiem (79., 80. un 82.) var radīt neskaidrības, ja šie punkti tiek grozīti, svītroti vai pārstrukturēti, tā ka rodas tiesiskās noteiktības trūkums un grūtības korektu piemērošanas uzraudzībā.

Lai nodrošinātu vienotu, pārredzamu un samērīgu pieeju personāla izmaksu attiecināšanai, noteikumi papildināti ar 67.¹ punktu. Tajā paredzēta personāla izmaksu segšana atbilstoši Zemkopības ministrijas apstiprinātajai un tīmeklī publicētai metodikai "Vienas vienības izmaksas – stundas likmes atalgojums sadarbības partneriem", piemērojot attiecīgajai amata grupai noteikto vienības izmaksu likmi. Ja amata grupa nav minētajā metodikā iekļauta, izmaksas tiek segtas atbilstoši to faktiskajam apmēram, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem. Minētā metodika sagatavota saskaņā ar regulas 2021/2115 44. panta "d" apakšpunktu un nav tieši saistoša trešajām personām, ne arī tieši uzliek pienākumus vai sankcijas RO, bet tiek piemērota tikai uz iestādes lēmumu pamata par atbalsta piešķiršanu vai atgūšanu, nodrošinot ES finanšu interešu aizsardzību un regulējuma konsekvenci.

Lai panāktu regulējuma atbilstību spēkā esošajiem ES tiesību aktiem un izvairītos no nepamatotu prasību piemērošanas, ir svītrots noteikumu 68. punkts. Šis grozījums precizē normatīvo regulējumu, novērš interpretācijas neskaidrības un samazina administratīvo slogu ražotāju organizācijām, vienlaikus saglabājot iespēju tām brīvprātīgi savās darbības programmās iekļaut ar darba apstākļu uzlabošanu saistītus pasākumus, ja tās to uzskata par nepieciešamu.

Lai panāktu lielāku elastību un regulāru atbilstību tirgus apstākļiem, noteikumu 69. punktā svītrota atsauce uz 7. pielikumu, kurā noteiktas maksimālās attiecināmās būvniecības izmaksas, to aizstājot ar atsauci uz Zemkopības ministrijas noteiktām un savā tīmekļvietnē publiskotām maksimālām attiecināmām izmaksām publiskā finansējuma piešķiršanai. Šāda pieeja ļauj operatīvāk aktualizēt izmaksas, ņemot vērā tirgus cenu svārstības, bez nepieciešamības grozīt noteikumus. Noteikumi arī papildināti ar jaunu atbalstāmo pasākumu (61.1.13. apakšpunkts), kas paredz ūdens ieguves, uzglabāšanas vietu un tiem piegulošās infrastruktūras izveidi. Šis papildinājums veicinās efektīvāku ūdens resursu pārvaldību, lai, reaģējot uz klimata problēmām, sniegtu atbalstu ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstībai.

Noteikumi papildināti ar 69.¹ punktu, ieviešot lielāku skaidrību un vienotu pieeju attiecināmo izmaksu noteikšanā saistībā ar noteikumu 61.1.2. un 61.1.4. apakšpunktā minētajām būvēm. Jaunajā punktā precizēts, ka publiskā finansējuma piešķiršanai maksimālo attiecināmo izmaksu aprēķinā ir iekļaujamas visas ar objekta būvniecību saistītās izmaksas, tostarp par iekšējā ūdensvada, iekšējās kanalizācijas, elektroapgādes, ventilācijas un apkures sistēmas izveidi. Šis precizējums novērš interpretācijas neskaidrības un nodrošina pārskatāmu, prognozējamu pieeju būvniecības projektu vērtēšanā, veicinot vienlīdzīgus nosacījumus visām ražotāju organizācijām.

Noteikumi papildināti ar 69.² punktu, kas noteic skaidru kārtību: ja būvniecības izmaksas pārsniedz noteiktās maksimālās attiecināmās izmaksas, bet būve ir būtiska darbības programmas mērķu sasniegšanai, ražotāju organizācija ir tiesīga īstenot konkrēto investīciju, sedzot izmaksu starpību no saviem līdzekļiem. Šis regulējums novērš iepriekšējās neskaidrības, vienlaikus sniedzot elastību organizācijām un saglabājot fiskālo disciplīnu attiecībā uz publisko finansējumu.

Lai novērstu iepriekšminētās neskaidrības, grozījumos precizēta noteikumu 70. punkta redakcija, tieši norādot, ka izmaksas par tehniku, iekārtām un aprīkojumu tiek noteiktas, izmantojot Lauku atbalsta dienesta elektroniskās pieteikšanās sistēmā pieejamo elektronisko rīku – tehnikas un iekārtu katalogu. Šāds precizējums uzlabo pārskatāmību, nodrošina vienotu interpretāciju, vienkāršo administratīvos procesus un palīdz ražotāju organizācijām efektīvāk sagatavot iesniegumus, pamatojoties uz skaidri noteiktiem izmaksu aprēķina principiem. Šāda pieeja vienkāršo atbalsta administrēšanu, veicina pārskatāmību un pielāgošanos tirgus dinamikai. Ja nepieciešamā investīcija nav minēta katalogā: 
1) ražotāju organizācija vienojas ar tehnikas tirgotāju par tehnikas piedāvājumu un tā aprīkojuma līmeni;
2) tehnikas tirgotājs iesniedz piedāvājumu katalogā, informējot ražotāju organizāciju par piedāvājumam piešķirto kataloga numuru;
3) komisija izvērtē cenu atbilstību un akceptē piedāvājumu;
4) iesniedzot ražotāju organizācijas darbības programmu, ražotāju organizācija izvēlas atbilstošo tehniku no kataloga;
5) izvēlētā tehnika automātiski tiek iekļauta darbības programmas tāmē.
Lai Elektroniskās pieteikšanās sistēmas (EPS) Tehnikas un iekārtas katalogā varētu ievietot piedāvājumus, EPS lietotājam ir jābūt pieejamai speciālai lomai "Tiesības darbam ar pakalpojumu "Elektroniskais tehnikas katalogs"". Lomas piešķiršanu iespējams pieprasīt no LAD, iesniedzot EPS lietotāju veidlapu un EPS pusē šo lomu pievienojot pašrocīgi.

Lai nodrošinātu vienotu pieeju attiecināmo izmaksu noteikšanā un samazinātu administratīvo slogu, noteikumu projektā precizēts 71. punkts, paredzot, ka ar būvniecību saistītie izdevumi sedzami saskaņā ar Zemkopības ministrijas noteikto un publicēto informāciju par maksimālo attiecināmo izmaksu apmēriem publiskā finansējuma piešķiršanai. Situācijās, kad konkrētā būve nav minēta sniegtajā informācijā, investīcijas var īstenot saskaņā ar faktiskajām izmaksām, ievērojot noteikumu III un IV nodaļas un Eiropas Komisijas regulas (ES) 2022/126 21. panta 1. punkta pirmās daļas prasības. Tādējādi tiek nodrošināta elastība attiecībā uz būvniecības izmaksām, vienlaikus saglabājot pārskatāmību un atbilstību ES tiesību aktiem. Izmaksas par tehniku, iekārtām un aprīkojumu tiek segtas saskaņā ar Tehnikas un iekārtu kataloga standarta likmēm, un tas nodrošina vienlīdzīgu pieeju visiem atbalsta saņēmējiem un samazina nepieciešamību iesniegt detalizētus izmaksu pamatojošos dokumentus.
Savukārt pārējās investīcijas, kas minētas noteikumu 61.1. apakšpunktā, tiek finansētas saskaņā ar regulas (ES) 2022/126 21. panta 1. punktu, kas paredz, ka atbalstu var sniegt, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām, atbilstoši noteikto pasākumu specifikai. Šādi precizējumi nodrošina skaidru un vienotu kārtību dažādu investīciju veidu attiecināmo izmaksu noteikšanai, samazina administratīvo slogu un veicina efektīvāku publiskā finansējuma izmantošanu.

Lai nodrošinātu atbilstību vienotai pieejai Eiropas Savienības fondu finansējuma administrēšanā un saskaņotu nosacījumus starp ELGF un ELFLA fondu prasībām, ar grozījumiem precizēts noteikumu 72.3. un 163.3. apakšpunkts, nosakot, ka visizdevīgākais piedāvājums, pamatojoties uz vismaz divu derīgu piedāvājumu salīdzinājumu, jāizvēlas tad, ja intervenču izmaksas sasniedz vismaz 2001 euro. Tādējādi tiek mazināts administratīvais slogs par mazvērtīgu iegādi, tomēr saglabāta pārskatāmība un līdzekļu efektīva izmantošana situācijās, kad izmaksas ir lielākas.

Lai noteikumi būtu nepārprotami un tiktu novērsta to iespējamā interpretācija, 76. punkts ir papildināts ar atsauci uz 102. punktu. Grozījumi paredz, ka ražotāju organizācijai ilgtermiņa nomas līgums vai apbūves tiesības ir jāreģistrē zemesgrāmatā ne tikai līdz gala maksājuma pieprasījumam (98. punkts), bet arī līdz starpmaksājuma pieprasījuma iesniegšanai (102. punkts). Tādējādi tiek nodrošināta skaidrība un vajadzīgā atbilstība atbalsta saņemšanas nosacījumiem visos posmos.

Lai novērstu interpretācijas neskaidrību un panāktu atbilstību regulas 2022/126 11. panta 5. punkta prasībām, precizēta 81. punkta redakcija. Ar grozījumiem skaidri noteikts, ka ražotāju organizācijai ir jāievēro regulas nosacījumi un to izpilde jāapliecina ar kvalificētas iestādes vai eksperta izvērtējumu, pamatojoties uz iekārtas tehnisko specifikāciju. Šāds precizējums uzlabo noteikumu juridisko skaidrību, kā arī stiprina atbildību par regulas prasību izpildi.

Ar grozījumiem noteikumos ietverts jauns 61.1.13. apakšpunkts, kas ražotāju organizācijām dod iespēju saņemt atbalstu investīcijām ūdens ieguves, uzglabāšanas vietu un piegulošās infrastruktūras izveidei. Lai nodrošinātu šo investīciju atbilstību Eiropas Savienības regulējuma prasībām, redakcija papildināta ar jaunu 81.¹ punktu, kurā noteikts, ka šādas investīcijas īstenojamas, ievērojot regulas 2022/126 11. panta 6. un 8. punkta nosacījumus. Minētie punkti paredz atbilstošu ūdens resursu pieejamības izvērtējumu un normatīvo atļauju esamību. Šāda pieeja ne vien nodrošina atbalsta saņēmēju darbību atbilstību ES vides politikai, bet arī veicina ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanu lauksaimniecībā.

Lai radītu lielāku skaidrību un atbilstību Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam, grozītā redakcija precizē noteikumu 85. punktu, nosakot, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) atbalsta atgūšanai piemēro finanšu korekcijas regulas (ES) 2022/126 11. panta 9. punkta pirmajā un otrajā daļā minētajos gadījumos, ievērojot Zemkopības ministrijas apstiprinātās vadlīnijas par finanšu korekciju piemērošanu projektos vai lēmumu par saistību pārtraukšanu. Minētās vadlīnijas neattiecas uz trešajām personām, un LAD piemēro finanšu korekcijas, ievērojot regulas (ES) 2021/2116 56. pantā noteikto, t. i., ka dalībvalstis ir tiesīgas atgūt summas no saņēmējiem, ja tiek konstatētas neatbilstības saistībā ar intervencēm vai investīcijām.

Noteikumu spēkā esošajā redakcijā 89. punkts formulēts pārāk plaši, nosakot, ka komandējuma izdevumi (dienas nauda, transporta un uzturēšanās izdevumi) attiecināmi uz intervencēm atbilstoši normatīvajiem aktiem par komandējumu izdevumu atlīdzināšanu. Šāds regulējums bieži vien rada situācijas, kad komandējuma izmaksas ievērojami pārsniedz pašas intervences faktiskās izmaksas, tā nesamērīgi palielinot izdevumus no publiskajiem līdzekļiem. Vienlaikus noteikumos nebija skaidri noteikts pilns atbalstāmo izmaksu saraksts un piemērošanas nosacījumi, radot nepareizu interpretāciju un administratīvus sarežģījumus.

Noteikumu spēkā esošajā redakcijā nav konkrēti noteikti ēdināšanas izdevumu piemērošanas nosacījumi 61.2. un 61.3. apakšpunktā minētajās intervencēs. Tas rada situācijas, kad LAD ir individuāli jāizvērtē katrā pasākumā plānotās ēdināšanas izmaksas, bet tas savukārt palielina administratīvo slogu gan LAD, gan ražotāju organizācijām. Vienlaikus nav noteikta konkrēta ēdināšanas izdevumu robeža, un tas dažkārt rada neskaidrības par attiecināmo izdevumu pamatotību.

Spēkā esošo noteikumu 90. punkta redakcija noteic, ka tad, ja ražotāju organizācija darbības programmā paredz 44.2., 61.2. vai 61.3. apakšpunktā minēto intervenču īstenošanu, izmantojot savus nodarbinātos vai biedrus, tai ir jāapliecina, ka personāls ir atbilstoši kvalificēts. Tas ietver prasību uzrādīt dokumenta oriģinālu un iesniegt valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrētas izglītības iestādes izsniegtu izglītību apliecinošu dokumentu kopiju vai izziņu par noteiktu mācību priekšmetu apgūšanu vismaz 160 stundu apjomā. Šāda prasība bija pamatota ar iepriekšējā plānošanas perioda ES regulas normām, kas attiecās uz izglītības prasībām ražotāju organizāciju darbībā, tomēr jaunajā plānošanas periodā šī prasība vairs nav spēkā, turklāt pēc divpusējām sarunām ar Eiropas Komisiju tika precizēts, ka kvalifikācijas prasība būtu piemērojama situācijās, kad ražotāju organizācija izmanto savus nodarbinātos pētnieciskos darbos. Saskaņā ar regulas (ES) 2021/2115 46. panta "d" apakšpunktu pētnieciskais un izstrādes darbs attiecas uz ilgtspējīgu ražošanas metožu izpēti un attīstīšanu. Tas ietver pētījumus par kultūraugu izturību pret kaitīgajiem organismiem, dzīvnieku noturību pret slimībām, risinājumus klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanai, kā arī novatoriskas prakses un ražošanas paņēmienus, kas vienlaikus veicina konkurētspēju un tirgus attīstību. Šie pasākumi ir tieši sasaistīti ar regulas 2021/2115 6. panta 1. punkta "a", "b", "c" un "i" apakšpunktā noteiktajiem konkrētajiem KLP mērķiem (ilgtspējība, vides un klimata aizsardzība, lauksaimnieku ienākumu noturība, konkurētspēja un inovācija). Papildus saskaņā ar regulas 2021/2115 50. panta "c" apakšpunktu dalībvalstīm ir jānodrošina, lai vismaz divi procenti no atbalsta izdevumiem tiek novirzīti intervencēm, kas saistītas ar 46. panta "d" apakšpunktā noteiktajiem pētnieciskā darba mērķiem. Tādējādi pētnieciskais darbs regulas 2021/2115 izpratnē nozīmē ne tikai teorētiskus pētījumus, bet arī praktisku ieguldījumu jaunu un inovatīvu risinājumu izstrādē, kas uzlabo ražošanas ilgtspēju, efektivitāti un pielāgošanos tirgus un klimata problēmām, piemēram, jaunu produktu, ražošanas tehnoloģiju vai pakalpojumu testēšanu, atkritumu un resursu pārstrādes metožu izvērtējumu, resursu (ūdens, mēslojuma, atkritumu) efektivitātes pētījumus utt.

Spēkā esošo noteikumu 91. un 92. punkts noteic papildu prasības ražotāju organizācijām, kas izvēlas īstenot 44.2. apakšpunktā minēto intervenci, izmantojot savu darbaspēku, t. i., apliecināt atbilstošu personāla kvalifikāciju, arī ar dokumentiem par konkrētu zināšanu apguvi, tostarp izziņām par mācību priekšmetiem vai kursiem vismaz 160 stundu apjomā, kā arī uzrādot papildu dokumentus izglītības stundu satura izvērtēšanai. Šādas prasības tomēr nav noteiktas tieši piemērojamajos ES normatīvajos aktos, kas regulē atbalsta piešķiršanas kārtību konkrētās intervenču darbībās, tāpēc nacionālajā normatīvajā aktā ietvertās papildu kvalifikācijas prasības un dokumentēšanas pienākumi rada administratīvo slogu gan ražotāju organizācijām, gan LAD, kas izvērtē dokumentus.

Spēkā esošo noteikumu 94. punktā lietotais jēdziens "atzītie produkti" sašaurina intervenču piemērošanas iespējas, jo tas galvenokārt attiecas uz svaigiem produktiem, kam ir piemērojama atzīšana. Savukārt saskaņā ar ražotāju organizāciju atbalsta nosacījumiem atbalsts var attiekties arī uz pārstrādātiem produktiem, kas netiek atzīti atsevišķi, bet ietilpst attiecināmo produktu grupā. Pašreizējā redakcija var radīt neskaidrības un ierobežot ražotāju organizāciju iespējas saņemt atbalstu par likumīgi attiecināmām darbībām.

Lai novērstu pārmērīgu un nesamērīgu komandējuma izdevumu attiecināšanu, kā arī noteiktu skaidru un vienotu pieeju visām 61. punktā minētajām intervencēm, 89. punkts izteikts precizētā redakcijā, skaidri norādot visus ar komandējumiem saistītos attiecināmos izdevumus – dienas naudu, pārbraukšanas izdevumus, kā arī izdevumus par naktsmītni, personas apdrošināšanu un dalības maksu. Tāpat noteikts, ka tie sedzami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komandējumu izdevumu atlīdzināšanas kārtību. Grozījums veicina budžeta līdzekļu lietderīgu izmantošanu, uzlabo pārskatāmību un samazina pārmērīgu izdevumu risku.

Ar grozījumiem precizēts MK noteikumu 90. punkts, nosakot, ka situācijās, kad ražotāju organizācija darbības programmā paredz pētnieciskā darba īstenošanu, izmantojot savus nodarbinātos, tai jāapliecina, ka iesaistītais personāls ir atbilstoši kvalificēts, jo šajā darbā iesaistītā persona nodrošina atbilstošus datus, veic analīzi un izstrādā metodoloģiju, kā arī sagatavo secinājumus un ieteikumus, kas nepieciešami ražotāju organizācijas efektivitātes uzlabošanai. Tāpat tiek noteikts, ka organizācijai jāiesniedz valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrētas izglītības iestādes izsniegtas izglītību apliecinoša dokumenta kopija par katras iesaistītās personas iegūto augstāko vai profesionālo izglītību. Vienlaikus tiek svītroti līdzšinējie ierobežojumi attiecībā uz pašu nodarbināto vai biedru iesaistīšanu noteikumu 44.2., 61.2. un 61.3. apakšpunktā minēto intervenču īstenošanā, jo šādas prasības vairs nav paredzētas ES regulējumā. Tādējādi normatīvais regulējums atbildīs spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, kā arī tiks mazināts administratīvais slogs ražotāju organizācijām, vienlaikus saglabājot kvalifikācijas prasības pētniecības īstenošanai.

Lai nodrošinātu normatīvā regulējuma atbilstību tieši piemērojamajiem ES normatīvajiem aktiem un vienkāršotu administratīvos procesus, tiek svītrots noteikumu 91. un 92. punkts, atceļot prasība ražotāju organizācijām apliecināt savu darbinieku kvalifikāciju un iesniegt dokumentus par izglītības apguvi konkrētā apjomā situācijās, kad tiek īstenotas noteikumu 44.2., 61.2. un 61.3. apakšpunktā minētās intervenču darbības, izmantojot savu darbaspēku. Šāda rīcība novērš nesamērīgu administratīvo slogu gan ražotāju organizācijām, gan valsts iestādēm, kā arī nodrošina praktiskāka un efektīvāka atbalsta programmu īstenošanu saskaņā ar ES normatīvo aktu prasībām.

Lai nodrošinātu normu atbilstību ražotāju organizācijas atbalsta nosacījumiem un aptvertu visu attiecināmo produktu klāstu, noteikumu 94. punktā jēdziens "atzītie produkti" aizstāts ar precīzāku formulējumu "attiecināmie produkti". Tas ļauj iekļaut gan svaigos, gan pārstrādātos produktus, uz kuriem attiecas atbalsta nosacījumi. Grozījums novērš terminoloģiskas neskaidrības un nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem attiecināmajiem produktiem intervences izmaksu uzskaitē.

Spēkā esošo noteikumu 98. punktā minēts apjomīgs to dokumentu saraksts, kas ražotāju organizācijām jāiesniedz, lai saņemtu maksājumus par darbības programmas īstenošanu, bet spēkā esošā redakcija neaptver visas darbības programmas īstenošanas gaitā radušās situācijas, turklāt tā nav pilnībā saskaņota ar citiem noteikumu punktiem. Atbalsta programmas īstenošanas laikā ir konstatēta nepieciešamība papildināt un konkretizēt dokumentu prasības atbilstoši atbalstāmo pasākumu saturam un nodrošināt terminu un atsauču atbilstību visā normatīvā akta tekstā. Tāpat nepieciešams atvieglot administratīvo slogu, aizstājot novecojušas prasības (piemēram, par apliecinātu kopiju iesniegšanu) ar precīzākiem un praksē vieglāk piemērojamiem nosacījumiem, piemēram, kredītiestādes konta izraksta iesniegšanu.

Dažkārt no ražotāju organizācijas neatkarīgu apstākļu dēļ (piemēram, tehnisku problēmu, ārkārtas situāciju vai dokumentu iegūšanas aizkavēšanās dēļ) ražotāji nespēj laikus izpildīt atbalsta saņemšanas nosacījumus. Šādas situācijas var radīt kavējumus atbalsta saņemšanai un nepamatotu sankciju piemērošanu, tā negatīvi ietekmējot gan ražotāju organizācijas darbību, gan finansējuma plūsmu. Lai novērstu šādas negatīvās sekas un īstenotu atbalstu, ir jādod iespēja piemērot atkāpes situācijās, kas rodas no ražotāju organizācijas neatkarīgu iemeslu dēļ.

Spēkā esošo noteikumu 99. punkts noteic, ka ražotāju organizācijām jāiesniedz vispārīga informācija par ražotāju organizāciju – dati par biedru skaitu, saražotajiem produktiem, platību, dzīvnieku skaitu un citām būtiskām darbības jomām. Šāda datu iesniegšana veicināja lieku administratīvo slogu un dublēja informācijas apstrādi.

Spēkā esošo noteikumu 100. un 102. punkts paredz, ka ražotāju organizācija avansa maksājuma un starpmaksājuma saņemšanai iesniedz LAD avansa maksājuma un starpmaksājuma iesniegumu, izmantojot 13.¹ pielikuma veidlapu, tomēr šī pieeja nav visaptveroša, turklāt tiek izmantotas vairākas dažādas veidlapas (13.¹, 11. un 10. pielikums), kas sarežģī informācijas iesniegšanas procesu, palielina administratīvo slogu un rada iespējamas neskaidrības vai dublējošu informāciju. Prasītais informācijas apjoms bieži pārsniedz nepieciešamo, apgrūtinot gan ražotāju organizācijas, gan LAD darbu.

Ražotāju organizācija (RO), īstenojot savās apstiprinātajās darbības programmās (turpmāk – DP) noteiktos pasākumus, var saņemt ES gala atbalstu par iepriekšējā gadā īstenoto DP līdz kārtējā gada 15. oktobrim, kā arī avansa vai daļēja maksājuma veidā. Saskaņā ar noteikumu 98. punktu, lai saņemtu gala atbalstu par iepriekšējā gadā īstenoto DP, RO līdz kārtējā gada 15. februārim Lauku atbalsta dienestā ir jāiesniedz atbalsta iesniegums ar nepieciešamo dokumentāciju, tostarp pasākumu apliecinošos dokumentus par konsultācijām un apmācību, –  programmu, dalībnieku reģistru, fotoattēlus, sertifikātus. Turklāt ražotāju organizācija iesniedz informāciju par pasākumos izpildītajiem uzdevumiem un sasniegtajiem mērķiem saistībā ar konkrētas intervences īstenošanu. Ja izveidots dziļurbums, ir jāiesniedz saskaņota ūdens ieguves urbuma pase. Savukārt, ja par DP plānoto pasākumu samaksa nav pārskaitīta objektīvu, no RO neatkarīgu iemeslu dēļ līdz 15. februārim, saskaņā ar noteikumu 98.² punktu RO drīkst to izdarīt līdz 30. aprīlim, iesniedzot LAD precizēto atbalsta iesniegumu un paskaidrojumu par kavējuma iemesliem un apliecinot, ka pasākums ir īstenots saskaņā ar apstiprināto DP.

Precizēts noteikumu 99. punkts, ļaujot apvienot iepriekš vairākos iesniegumos iesniedzamo informāciju vienā dokumentā un vienlaikus samazināt prasīto informācijas daudzumu. 11. pielikums konsolidēts ar 10. pielikumu, iekļaujot prasītos datus vienotā iesniegumā. 10. pielikuma C sadaļā būs jāsniedz informācija par ražotāju organizācijas biedriem, bet D sadaļā – par ražotāju organizācijas saražoto un realizēto produkciju. Šie grozījumi samazinās administratīvo slogu, novērsīs datu dublēšanos un nodrošinās ērtāku informācijas pārvaldību gan ražotāju organizācijām, gan LAD.

Lai novērstu identificētās nepilnības, ar grozījumiem precizēts noteikumu 100. un 102. punkts, nosakot, ka ražotāju organizācija var iesniegt starpmaksājuma, avansa maksājuma vai gala atbalsta iesniegumu, izmantojot vienotu veidlapu – 10. pielikumu. Šis pielikums ir konsolidēts, apvienojot iepriekšējos pielikumus (13.¹ un 11.), kā arī samazinot prasītās informācijas daudzumu. Jaunā pieeja padara maksājumu pieprasīšanas procesu vienkāršāku, labāk pārskatāmu un administratīvi efektīvāku gan ražotāju organizācijām, gan LAD. Tāpat 102. punktā mainītas atsauces, precizējot 98. punktu. 

Noteikumu 104. un 171. punkts noteic, ka ražotāju organizācija apkopo punktā prasītos dokumentus un sagatavo to kopsavilkumu, norādot dokumentu nosaukumu un lapu skaitu. Šī prasība bija svarīga laikā, kad pārsvarā tika iesniegti papīra dokumenti. Rodoties elektronisku dokumentu aprites iespējai, kā arī iespējai atbalsta pieprasījumus un pavaddokumentus iesniegt elektroniskā formā, minētā prasība ir novecojusi un nav efektīva. Elektroniskajā sistēmā dokumenti tiek pievienoti strukturēti un automātiski uzskaitīti, tādēļ kopsavilkuma manuāla sagatavošana vairs nav nepieciešama un rada lieku administratīvo slogu.

Noteikumu 105.1. apakšpunkta redakcija paredz, ka attiecināmo izdevumu summa tiek pārskaitīta uz ražotāju organizācijas darbības programmas kontu, taču praksē un maksājumu procesa izvērtēšanā ir konstatēts, ka šī prasība ir lieka, jo nav svarīgi, no kura konta tiek pārskaitīta izdevumu summa. Šī regulējuma prasība rada nevajadzīgu administratīvo slogu un var arī radīt neskaidrības maksājumu procesā.

Noteikumu 106. punkta redakcija paredz, ka LAD piemēro finanšu korekcijas tikai saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikumu. Praksē tika konstatēts, ka šāds regulējums neveicina vienotu pieeju finanšu korekciju piemērošanā dažādos fondu projektos, tāpēc atšķirīgā pieeja finanšu korekciju noteikšanā var radīt nevienlīdzīgu attieksmi pret atbalsta pretendentiem un neskaidrības finanšu disciplīnas nodrošināšanā.

Praksē tika konstatēts, ka šāds regulējums ir pārāk ierobežojošs un neveicina vienotu pieeju finanšu korekciju piemērošanai dažādu fondu projektos. Zemkopības ministrijas vadlīnijās ir noteiktas vienotas finanšu korekciju piemērošanas prasības gan ELFLA, gan ELGF projektiem, bet noteikumu 8. pielikums ietvēra korekcijas, kas jau bija iekļautas šajās vadlīnijās, radot dublēšanos un neskaidrības piemērošanā.

Noteikumu 107. punkta redakcija paredz, ka situācijās, kad ražotāju organizācijas iesniegtajos dokumentos nav visas nepieciešamās informācijas vai tā ir nepilnīga, LAD ir pienākums rakstveidā pieprasīt trūkstošo informāciju un ražotāju organizācijai tā jāiesniedz septiņu dienu laikā no pieprasījuma paziņošanas dienas. Šāda norma ierobežo LAD iespējas elastīgi reaģēt arī situācijās, kad informācija ir nevis nepilnīga, bet gan neskaidra, jo praksē tas bieži vien ir iemesls precizējumu nepieciešamībai. Turklāt formulējums "no paziņošanas dienas" var radīt neskaidrību par termiņa sākuma brīdi, īpaši tad, ja paziņošana notiek elektroniski vai kavējas adresāta pusē.

Noteikumu 138. un 139. punkts noteic, ka maksimāli attiecināmās izmaksas jaunas būvniecības un pārbūves projektiem tiek noteiktas kā fiksētas vērtības 7. pielikumā. Šāda pieeja bija administratīvi neelastīga, jo katras izmaiņas būvniecības tirgus cenās vai ekonomiskajā situācijā prasīja grozīt pašus Ministru kabineta noteikumus, bet tas ir laikietilpīgs process. Tādējādi pastāvēja risks, ka būvniecības reālās izmaksas vairs neatbildīs noteikumos fiksētajām vērtībām, tā radot nepamatoti mazu atbalsta apmēru vai kavējot projektu īstenošanu.

Spēkā esošo noteikumu 170. punktā ir ietverta atsauce uz vienu pielikumu, kas tiek piemērots gan ražotāju organizācijām, kuras darbojas saskaņā ar iepriekšējo regulējumu, gan tām organizācijām, kas darbojas saskaņā ar KLP SP, tomēr šo abu grupu organizāciju normatīvais regulējums un administratīvās prasības tām ievērojami atšķiras. Tādējādi vienota pielikuma piemērošana radīja neskaidrības un risku izmantot neatbilstošu dokumentācijas veidlapu, kā arī palielināja administratīvo slogu ražotāju organizācijām, jo pielikumā bija iekļauta arī tāda informācija, kas nebija attiecināma uz konkrēto atbalsta režīmu.

Noteikumu 177. punkta redakcija noteic, ka LAD pieprasa papildu informāciju tikai tad, ja iesniegtajos dokumentos nav norādīta visa nepieciešamā informācija vai tā ir nepilnīga. Praksē tika konstatēts, ka iesniegtā informācija bieži vien ir norādīta, taču nav pietiekami skaidra, tāpēc LAD nav pilnvērtīgas iespējas objektīvi izvērtēt iesniegtos dokumentus. Turklāt esošā redakcija noteic pienākumu LAD rakstveidā pieprasīt trūkstošo informāciju, bet tas nenodrošina pietiekamu elastību situācijās, kad precizējumu iespējams iegūt arī mutiski, piemēram, ja neprecizitātes ir vienkāršas vai tehniskas.

Ievērojot līdzšinējo pieredzi RO darbības programmu īstenošanā, konstatēts, ka daļa izmaksu, kas saistītas ar ēdināšanas pakalpojumiem, dažkārt pārsniedz izmaksas par pašām intervencēm, piemēram, apmācību vai paraugprakses apmaiņu. Šāda prakse neatbilst labas finanšu pratības principiem un neveicina regulas (ES) 2021/2115 46. pantā noteikto mērķu sasniegšanu, tā ka pastāv risks Eiropas Savienības un valsts finansējumu  izmantot neefektīvi un nemērķtiecīgi. Lai novērstu šo neatbilstību un nodrošinātu līdzekļu izmantošanu tieši atbalstāmajām aktivitātēm, ir jāierobežo ēdināšanas izmaksu attiecināmība.
Pašreizējā 89. punkta redakcijā noteikts, ka ar komandējumiem saistītās dienas naudas, transporta un uzturēšanās izmaksas tiek segtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par komandējumiem, tomēr šī formulējuma precizitātes trūkums rada interpretācijas risku attiecībā uz izmaksu veidiem, piemēram, transporta apdrošināšanas izmaksām, personīgā transporta izmaksām komandējuma vajadzībām utt. Ievērojot minēto problēmu, noteikumos konkretizētas ar komandējumiem saistītās izmaksas, lai norma stātos spēkā 2026. gada 1. janvārī. Tā kā nosacījuma tūlītēja ieviešana varētu radīt nelabvēlīgus apstākļus tām ražotāju organizācijām, kuru darbības programmas jau ir apstiprinātas vai tiek īstenotas, ir jādod pārejas periods.

Lai nodrošinātu atbilstību aktuālajai dokumentu iesniegšanas kārtībai un samazinātu nevajadzīgas administratīvās prasības, ar grozījumiem svītrots noteikumu 104. un 171. punkts. Tā kā visa ar atbalstu saistītā informācija, tostarp pievienotie dokumenti, tiek iesniegta elektroniski, informācijas pārskatāmība un pieejamība tiek nodrošināta sistēmiski un nav nepieciešams sagatavot atsevišķu kopsavilkumu. Šis grozījums vienkāršo procesu ražotāju organizācijām, padara iesniegumu apstrādi efektīvāku un pielāgotu mūsdienu digitālajai videi.

Lai vienkāršotu maksājumu procesu un samazinātu administratīvo slogu, noteikumu 105.1. apakšpunktā ir svītrotas atsauces uz darbības programmas kontu. Pēc grozījumu ieviešanas attiecināmo izdevumu summu varēs pārskaitīt uz ražotāju organizācijas norādīto kontu bez nepieciešamības to sasaistīt ar konkrētu darbības programmas kontu, saglabājot skaidru informācijas sniegšanu ražotāju organizācijai. Šādi tiek nodrošināta elastība un vienkāršota finanšu pārvaldība.

Lai vienādotu pieeju atbalsta pretendentiem un nodrošinātu konsekventu finanšu korekciju piemērošanu, grozītais noteikumu 106. punkts noteic, ka arī ELGF projektos tiks piemērotas Zemkopības ministrijas izstrādātās vadlīnijas finanšu korekciju piemērošanai lauku attīstības un zivsaimniecības projektos, ciktāl tās nav pretrunā ar 8. pielikumu. No 8. pielikuma svītrotas tās korekcijas, kas jau ir iekļautas minētajās vadlīnijās, atstājot tikai tās, kas ir specifiski piemērojamas ražotāju organizācijām (piemēram, nav ievērots iepirkuma dokumentu iesniegšanas termiņš, pārsniegts atļautais realizētās produkcijas apjoms vai nav sasniegti noteiktie rādītāji). Šāds risinājums nodrošina vienotu un pārredzamu finanšu korekciju piemērošanas kārtību visos fondu projektos.

Lai uzlabotu normatīvā regulējuma elastību un pielāgotu to faktiskajai dokumentu izvērtēšanas praksei, ar grozījumiem precizēts MK noteikumu 107. punkts. Jaunajā redakcijā paplašināts LAD pieprasījuma pamatojums, dodot iespēju pieprasīt papildu informāciju arī tad, ja tā nav skaidra, un ne tikai tad, ja tā ir nepilnīga vai trūkst. Tāpat precizēts termiņš informācijas iesniegšanai: turpmāk tas sāksies no pieprasījuma dienas, nevis no paziņošanas dienas, lai novērstu iespējamu nepareizu interpretāciju. Šī punkta izpratnē pieprasījuma diena ir tā diena, kurā LAD Elektroniskās pieteikšanās sistēmā (EPS) ražotāju organizācijai ir izsūtījusi pieprasījumu papildināt vai paskaidrot trūkstošo informāciju. Šie grozījumi ļaus efektīvāk nodrošināt savlaicīgu un precīzu informācijas apriti starp LAD un ražotāju organizācijām, kā arī pielāgot dokumentu izvērtēšanas procedūru faktiskajām vajadzībām.

Lai nodrošinātu lielāku elastību un spēju operatīvi reaģēt uz būvniecības izmaksu izmaiņām, noteikumu 138. un 139. punktā precizēta atsauce uz Zemkopības ministrijas noteiktām un savā tīmekļvietnē publiskotām maksimālām attiecināmām izmaksām publiskā finansējuma piešķiršanai, lai turpmāk tiktu publicētas aktuālās maksimāli attiecināmās izmaksas jaunas būvniecības un pārbūves projektiem. Šāds risinājums ļauj izvairīties no nepieciešamības grozīt Ministru kabineta noteikumus katru reizi, kad mainās būvniecības izmaksas, un dod iespēju Zemkopības ministrijai šīs vērtības operatīvi atjaunināt atkarībā no faktiskās situācijas tirgū. Tas veicina efektīvāku atbalsta administrēšanu, lielāku precizitāti izmaksu noteikšanā un atbilstību ekonomiskajiem apstākļiem.

Lai ieviestu skaidrību un samazinātu administratīvo slogu ražotāju organizācijām, noteikumu 170. punkts precizēts saistībā ar pielikumu piemērošanu. 10., 11. un 13.¹. pielikums ir apvienoti vienā pielikumā (10.), un tas turpmāk piemērojams tikai tām RO, kas īsteno darbības programmas saskaņā ar KLP SP. Savukārt organizācijām, kas turpina darbību pēc iepriekšējā regulējuma līdz tā beigām, paredzēts atsevišķs pielikums (10.¹). Šāda pieeja nodrošina normatīvā regulējuma piemērojamību atbilstoši RO statusam un veicina efektīvāku atbalsta administrēšanu.

Lai nodrošinātu elastīgāku un praktiskajai situācijai atbilstošu regulējumu, noteikumu 177. punkts papildināts ar vārdiem "nav skaidra". Situācijās, kad iesniegtajos dokumetos norādītā informācija ir nepilnīga vai nav skaidra, LAD var pieprasīt augļu un dārzeņu RO papildināt trūkstošo informāciju LAD Elektroniskā pieteikšanās sistēmā (EPS) vai arī mutiski, piemēram, ja neprecizitātes ir vienkāršas vai tehniskas.
Pieprasījumu diena tiek skaitīta no brīža, kad LAD izsūtījis EPS attiecīgu pieprasījumu RO. 

Lai nodrošinātu finansējuma izlietojuma efektivitāti un vienotu pieeju attiecināmo izmaksu noteikšanā, noteikumu 182. punktā paredzēts, ka, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, ēdināšanas izmaksas vairs netiks atzītas par attiecināmām izmaksām, turklāt ir konkretizētas arī ar komandējumiem saistītās izmaksu kategorijas. Tā kā nosacījuma tūlītēja ieviešana varētu radīt nelabvēlīgus apstākļus tām ražotāju organizācijām, kuru darbības programmas jau ir apstiprinātas vai tiek īstenotas, tiek dots pārejas periods.

Noteikumu 1. pielikumā pie tiesību normām, pēc kuru pārkāpšanas ražotāju organizācija var tikt izslēgta no atbalsta saņēmēju loka, nav minēti visi nozīmīgie Krimināllikuma panti: trūkst atsauču uz Krimināllikuma 326.¹, 326.² un 326.³ pantu, kas paredz atbildību par tirgošanos ar ietekmi, prettiesisku labumu pieprasīšanu, pieņemšanu un došanu. Šī nepilnība rada nesakritību ar ELGF un ELFLA regulējuma prasībām par atbalsta saņēmēju atbilstību, reputācijas izvērtējumu un atbildību, kā arī apgrūtina vienotu un taisnīgu sankciju piemērošanu visās atbalsta programmās.

Noteikumu 2. pielikumā ietvertā prasība par ražotāju organizācijas atzīšanas iesniegumā norādāmo informāciju (ziņas par ražotāju organizāciju darbību, uzdevumiem, biedriem, ražošanas platībām un apjomu, dzīvnieku skaitu, tehnisko nodrošinājumu, infrastruktūru, grāmatvedības kārtošanu u. c.) ir tik izvērsta un plaša, ka rada ievērojamu administratīvo slogu ražotāju organizācijām, it īpaši iesnieguma sagatavošanas laikā. Turklāt daļa no prasītās informācijas jau ir pieejama LAD rīcībā esošajās datubāzēs, tāpēc šī informācija tiek dublēta, radot nevajadzīgu resursu izlietojumu.

Spēkā esošajā redakcijā noteikumu 4. pielikumā prasīta plaša un izvērsta informācija, kas ražotāju organizācijām jāiekļauj darbības programmas aprakstā, – sākotnējās situācijas raksturojums, darbības programmas īstenošanas periods, attiecināmo produktu vērtība pa gadiem, izvērsts intervenču apraksts mērķu sasniegšanai, kā arī paskaidrojumi par to, kā tiks sasniegti noteiktie mērķi un cik šīs intervences izmaksās. Šāds informācijas daudzums bieži vien ir lielāks par praktiskajām vajadzībām, radot ievērojamu administratīvo slogu ražotāju organizācijām, kā arī apgrūtinot iesniegumu apstrādi LAD. Turklāt vairāki informācijas aspekti atkārtojas vai daļēji pārklājas ar citiem pielikumiem vai dokumentiem.

Spēkā esošajā redakcijā noteikumu 5. pielikumā prasīta apjomīga informācija, kas attiecas gan uz esošajām ražotāju organizācijām, kuras darbojas saskaņā ar KLP SP, gan uz senākām ražotāju organizācijām, kuru darbībā jāievēro iepriekšējais regulējums. Tas ietvēra tādas sadaļas kā darbības fonda izlietojums pa ceturkšņiem, ES līdzfinansējuma aprēķinu detaļas, biedru atšķirīgās iemaksas un citas nianses, kas vairs nav aktuālas saistībā ar KLP SP, tāpēc ražotāju organizācijām jāsniedz daudz liekas vai nesamērīgi detalizētas informācijas, bet tas vairs neatbilst jaunajai atbalsta sistēmas loģikai un tikai palielina administratīvo slogu, neuzlabojot uzraudzības efektivitāti.

Noteikumu 8. pielikuma pašreizējā redakcija nosaka finanšu korekciju piemērošanu neatbilstību un pārkāpumu gadījumos. Pielikums nav pilnībā saskaņots ar ELFLA normatīvajām prasībām, jo pastāv atšķirības finanšu korekciju un sankciju apmērā un piemērošanas nosacījumos. Šāda neatbilstība rada juridisku neskaidrību, nevienlīdzīgu attieksmi pret atbalsta saņēmējiem un risku, ka Latvijā netiek vienoti piemērotas korekcijas atbilstoši ES noteiktajām prasībām. Turklāt tas var apdraudēt arī finansējuma atbilstību un uzraudzības efektivitāti.

Lai nodrošinātu atbilstību ELGF un ELFLA prasībām par atbalsta saņēmēju atbilstību un reputācijas risku, kā arī stiprinātu tiesisko konsekvenci un novērstu iespējamo nepareizo interpretāciju, noteikumu 1. pielikums ir papildināts, tajā minot arī Krimināllikuma 326.¹, 326.² un 326.³ pantu. Šajos pantos noteikta atbildība par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem – tirgošanos ar ietekmi, prettiesisku labumu pieprasīšanu, pieņemšanu un došanu. Grozījumi veicina vienotu pieeju sankciju piemērošanai visos publiskā finansējuma instrumentos un nodrošina, ka no atbalsta sistēmas tiek izslēgtas tās ražotāju organizācijas, kuru rīcība neatbilst pārskatāmības un godprātības principiem.

Lai samazinātu administratīvo slogu ražotāju organizācijām un nodrošinātu efektīvāku datu apstrādi, noteikumu 2. un 4. pielikums ir pārskatīts un pilnveidots. Izvērtējot LAD rīcībā esošās datubāzes, tika identificēta informācija, ko iespējams iegūt no iekšējām sistēmām, tāpēc konkrētās prasības no iesnieguma svītrotas. Samazinot prasīto informācijas daudzumu, vienlaikus saglabāta būtiskā informācija RO darbības izvērtēšanai, kā arī panākta vienkāršāka un ātrāka pieteikumu apstrāde gan organizācijām, gan pārvaldes iestādei.

Noteikumu 5. pielikums ir pārskatīts, samazinot tajā prasīto informācijas daudzumu un svītrojot sadaļas, kas attiecas uz senākām ražotāju organizācijām un vairs nav nepieciešamas. Jaunajā redakcijā saglabātas tikai tās pozīcijas, kas ir aktuālas un vajadzīgas ražotāju organizāciju uzraudzībai, piemēram, realizēto produktu vērtība un darbības fonda apmērs konkrētam gadam. Tas ļauj ievērojami vienkāršot datu iesniegšanas kārtību, samazināt administratīvo slogu ražotāju organizācijām un vienlaikus nodrošināt visu uzraudzībai nepieciešamo informāciju.

Noteikumu 8. pielikums ir precizēts un pielāgots ELFLA prasībām, lai nodrošinātu vienotu, pārskatāmu un taisnīgu finanšu korekciju un sankciju piemērošanu neatbilstību un pārkāpumu gadījumā. Pielikumā precizētas korekciju kategorijas, to apmērs un piemērošanas kritēriji, vienlaikus panākot atbilstību ES fondu uzraudzības un atgūšanas mehānismiem. Šie grozījumi veicina tiesisko skaidrību, mazina interpretācijas iespējas un nodrošina vienlīdzīgu pieeju atbalsta saņēmējiem neatkarīgi no fonda, no kura tiek saņemts finansējums.