25-TA-1291: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra rīkojumā Nr. 1147 "Par nekustamā īpašuma "Voldemāri" Baldones pagastā, Ķekavas novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa, 26. panta pirmās daļas otrais punkts, likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta trešā daļa un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmā daļa, 38.pants, Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 8.punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru Kabineta 2024. gada 17. decembra rīkojums Nr. 1147 (turpmāk - MK rīkojums) paredz atsavināt nekustamā īpašuma "Voldemāri" Baldones pagastā, Ķekavas novadā (kadastra Nr. 80250020332) daļu. Īpašniece vēlas daļu atlīdzības saņemt bezskaidras naudas norēķinu veidā un daļu atlīdzības - kompensējot ar valsts īpašumu - nekustamā īpašuma "Brizulīte" Sēmes pagastā, Tukuma novadā (kadastra Nr. 90780030105) zemes vienību (kadastra apzīmējums 90780030105). Tādēļ nepieciešams grozīt MK rīkojumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar MK rīkojuma 1. punktu Rail Baltica projekta īstenošanai tika atļauts atsavināt privātpersonai piederošā Nekustamā īpašuma daļu.
Ar Satiksmes ministrijas 2024. gada 4. decembra lēmumu Nr. 03.1-14/4064 "Par taisnīgas atlīdzības apmēra noteikšanu sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma "Voldemāri Baldones pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanai" tika apstiprināts taisnīgas atlīdzības apmērs par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to 18 804,54 EUR (atsavināmo zemes vienību tirgus vērtība 18 384,54 EUR un zaudējumi - uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0594) augošās mežaudzes tirgus vērtība 420,00 EUR).
Nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā Zemkopības ministrija ar 2024. gada 20. novembra vēstuli Nr. 3.4-11e/2042/2024 piedāvāja kā citu atlīdzības kompensācijas veidu par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu izmantot valsts īpašumā Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā reģistrēto nekustamo īpašumu "Brizulīte" Sēmes pagastā, Tukuma novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9078 003 0105) (turpmāk – Valsts īpašums), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējumu 9078 003 0105) 1,47 ha platībā (turpmāk – Valsts īpašums).
Lai izvērtētu, vai Valsts īpašumu var izmantot kā citu atlīdzības kompensācijas veidu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs (turpmāk – Vērtētājs) noteica Valsts īpašuma tirgus vērtību.
Iepazīstoties ar Nekustamā īpašuma daļas un Valsts īpašuma novērtējumiem, ievērojot Likuma 12.panta pirmās daļas 1.punktu un 26. panta pirmās daļas 2.punktu, Nekustamā īpašuma īpašniece izteica vēlmi daļu atlīdzības 13 382,54 EUR apmērā saņemt bezskaidras naudas norēķinu veidā un daļu atlīdzības kompensējot ar Valsts īpašumu (tirgus vērtība 5 422,00 EUR). Tādējādi Nekustamā īpašuma īpašniece ir piekritusi kā kompensāciju par atsavināmo nekustamo īpašumu "Voldemāri" saņemt valsts nekustamo īpašumu "Brizulīte" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9078 003 0105) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 9078 003 0105) 1,47 ha platībā – Sēmes pagastā, Tukuma novadā, atbilstoši tā tirgus vērtībai 5 422,00 EUR EUR un atlikušo atlīdzības daļu 13 382,54 EUR saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 26. panta pirmās daļas 2. punktu saņemt bezskaidras naudas norēķinu veidā. Tiesību akta lietai pievienots dokuments, kas apliecina šādu nekustamā īpašuma īpašnieces izteiktu piekrišanu.
Ar Satiksmes ministrijas 2024. gada 4. decembra lēmumu Nr. 03.1-14/4064 "Par taisnīgas atlīdzības apmēra noteikšanu sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma "Voldemāri Baldones pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanai" tika apstiprināts taisnīgas atlīdzības apmērs par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to 18 804,54 EUR (atsavināmo zemes vienību tirgus vērtība 18 384,54 EUR un zaudējumi - uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0594) augošās mežaudzes tirgus vērtība 420,00 EUR).
Nekustamā īpašuma atsavināšanas procesā Zemkopības ministrija ar 2024. gada 20. novembra vēstuli Nr. 3.4-11e/2042/2024 piedāvāja kā citu atlīdzības kompensācijas veidu par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu izmantot valsts īpašumā Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā reģistrēto nekustamo īpašumu "Brizulīte" Sēmes pagastā, Tukuma novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9078 003 0105) (turpmāk – Valsts īpašums), kas sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējumu 9078 003 0105) 1,47 ha platībā (turpmāk – Valsts īpašums).
Lai izvērtētu, vai Valsts īpašumu var izmantot kā citu atlīdzības kompensācijas veidu, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs (turpmāk – Vērtētājs) noteica Valsts īpašuma tirgus vērtību.
Iepazīstoties ar Nekustamā īpašuma daļas un Valsts īpašuma novērtējumiem, ievērojot Likuma 12.panta pirmās daļas 1.punktu un 26. panta pirmās daļas 2.punktu, Nekustamā īpašuma īpašniece izteica vēlmi daļu atlīdzības 13 382,54 EUR apmērā saņemt bezskaidras naudas norēķinu veidā un daļu atlīdzības kompensējot ar Valsts īpašumu (tirgus vērtība 5 422,00 EUR). Tādējādi Nekustamā īpašuma īpašniece ir piekritusi kā kompensāciju par atsavināmo nekustamo īpašumu "Voldemāri" saņemt valsts nekustamo īpašumu "Brizulīte" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9078 003 0105) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 9078 003 0105) 1,47 ha platībā – Sēmes pagastā, Tukuma novadā, atbilstoši tā tirgus vērtībai 5 422,00 EUR EUR un atlikušo atlīdzības daļu 13 382,54 EUR saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 26. panta pirmās daļas 2. punktu saņemt bezskaidras naudas norēķinu veidā. Tiesību akta lietai pievienots dokuments, kas apliecina šādu nekustamā īpašuma īpašnieces izteiktu piekrišanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Likuma 12.panta pirmās daļas 1.punktam un 26. panta pirmās daļas 2.punktam, Nekustamā īpašuma īpašniece izteica vēlmi par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu izmantot citu kompensācijas veidu, daļu no apstiprinātās atlīdzības 13 382,54 EUR apmērā izmaksājot bezskaidras naudas norēķinu veidā un daļu atlīdzības kompensējot ar Valsts īpašumu.
Valsts īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9078 003 0105) 1,47 ha platībā (turpmāk – Zemes vienība).
Valsts īpašums ierakstīts Zemgales rajona tiesas Sēmes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000400365, īpašuma tiesības nostiprinātas Latvijas valstij Zemkopības ministrijas personā.
Pārņemot Valsts īpašumu Satiksmes ministrijas valdījumā, ievērojot likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta trešo daļu kopsakarā ar Likuma 26. panta pirmās daļas otro punktu, īpašuma tiesības zemesgrāmatā tiks nostiprinātas Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā.
Valsts īpašumam zemesgrāmatā nav reģistrētas hipotēkas vai piedziņas atzīmes, nomas vai apbūves tiesības.
Valsts īpašums apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmes veidā:
- līdz 10 ha lielas ūdenstilpnes aizsargjoslas teritorija lauku apvidos 0,12 ha;
- tauvas joslas teritorija gar ezeru 0,12 ha.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem Valsts īpašumam:
1) reģistrēti apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap kuģošanas drošībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli – bāku: 1,4687 ha;
- no 10 līdz 25 hektāriem lielas dabiskas ūdenstilpes vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos: 0,367 ha.
2) noteikts lietošanas mērķis: "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība" (kods 0201) un lietošanas veidi: mežu platība 1,09 ha, pārējās zemes platība 0,38 ha.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta 2024. gada 3. decembra vēstulē Nr. VMD11-2/1679 sniegto informāciju no Meža valsts reģistra uz Zemes vienības esošās mežaudzes platība ir 1,47 ha (t.sk. mežs 1,08 ha), meža inventarizācija veikta 2024. gadā, nav reģistrētu iesniegumu saimnieciskās darbības veikšanai.
Atbilstoši Vērtētāja 2024. gada 17. decembrī veiktajam novērtējumam Valsts īpašuma tirgus vērtība noteikta 5 422,00 EUR apmērā, kas sastāv no zemes vērtības 4 263,00 EUR apmērā jeb 0,29 EUR par vienu zemes kvadrātmetru un mežaudzes vērtības 1 159,00 EUR apmērā.
Savukārt atbilstoši Satiksmes ministrijas 2024. gada 4. decembra lēmumam Nr. 03.1-14/4064 "Par taisnīgas atlīdzības apmēra noteikšanu sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma "Voldemāri" Baldones pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanai" taisnīgas atlīdzības apmērs par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu noteikts 18 804,54 EUR (atsavināmo zemes vienību tirgus vērtība 18 384,54 EUR un zaudējumi - uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0594) augošās mežaudzes tirgus vērtība 420,00 EUR) apmērā.
Tā kā Valsts īpašuma un Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtību starpība ir 13 382,54 EUR un pārsniedz Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 38. panta trešā daļā noteiktos 20 procentus, tika secināts, ka tie nav līdzvērtīgi. Tāpēc konkrētajā gadījumā netiek piemērots Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 38. panta trešā daļa (publisko personu nekustamo īpašumu maiņa), bet atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 26. panta pirmajai daļai tiek noteikts kompensācijas veids par privātpersonai piederoša īpašuma atsavināšanu. Vienojoties ar Nekustamā īpašuma daļas īpašnieci, tika panākta vienošanās par atlīdzības kompensācijas veidu - daļu no atlīdzības izmaksājot naudā (13 382,54 EUR apmērā tiek izmaksāta bezskaidras naudas norēķinu veidā) un daļu kompensējot ar citu nekustamo īpašumu (Valsts īpašumu).
Konkrētajā situācijā ir izvērtēti apsvērumi, ka, veicot šāda veida atsavināšanu, kad daļa atlīdzības tiek kompensēta ar citu īpašumu, bet otra daļa - izmaksāta skaidrā naudā, tiek īstenota iespēja valstij atbrīvoties no neperspektīviem un nelietderīgiem nekustamajiem īpašumiem, kas nākotnē valsts funkciju veikšanai nebūs vajadzīgi.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Valsts īpašums sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 9078 003 0105) 1,47 ha platībā (turpmāk – Zemes vienība).
Valsts īpašums ierakstīts Zemgales rajona tiesas Sēmes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000400365, īpašuma tiesības nostiprinātas Latvijas valstij Zemkopības ministrijas personā.
Pārņemot Valsts īpašumu Satiksmes ministrijas valdījumā, ievērojot likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 8. panta trešo daļu kopsakarā ar Likuma 26. panta pirmās daļas otro punktu, īpašuma tiesības zemesgrāmatā tiks nostiprinātas Latvijas valstij Satiksmes ministrijas personā.
Valsts īpašumam zemesgrāmatā nav reģistrētas hipotēkas vai piedziņas atzīmes, nomas vai apbūves tiesības.
Valsts īpašums apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmes veidā:
- līdz 10 ha lielas ūdenstilpnes aizsargjoslas teritorija lauku apvidos 0,12 ha;
- tauvas joslas teritorija gar ezeru 0,12 ha.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem Valsts īpašumam:
1) reģistrēti apgrūtinājumi:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija ap kuģošanas drošībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli – bāku: 1,4687 ha;
- no 10 līdz 25 hektāriem lielas dabiskas ūdenstilpes vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos: 0,367 ha.
2) noteikts lietošanas mērķis: "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība" (kods 0201) un lietošanas veidi: mežu platība 1,09 ha, pārējās zemes platība 0,38 ha.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta 2024. gada 3. decembra vēstulē Nr. VMD11-2/1679 sniegto informāciju no Meža valsts reģistra uz Zemes vienības esošās mežaudzes platība ir 1,47 ha (t.sk. mežs 1,08 ha), meža inventarizācija veikta 2024. gadā, nav reģistrētu iesniegumu saimnieciskās darbības veikšanai.
Atbilstoši Vērtētāja 2024. gada 17. decembrī veiktajam novērtējumam Valsts īpašuma tirgus vērtība noteikta 5 422,00 EUR apmērā, kas sastāv no zemes vērtības 4 263,00 EUR apmērā jeb 0,29 EUR par vienu zemes kvadrātmetru un mežaudzes vērtības 1 159,00 EUR apmērā.
Savukārt atbilstoši Satiksmes ministrijas 2024. gada 4. decembra lēmumam Nr. 03.1-14/4064 "Par taisnīgas atlīdzības apmēra noteikšanu sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma "Voldemāri" Baldones pagastā, Ķekavas novadā, daļas atsavināšanai" taisnīgas atlīdzības apmērs par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu noteikts 18 804,54 EUR (atsavināmo zemes vienību tirgus vērtība 18 384,54 EUR un zaudējumi - uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 8025 002 0594) augošās mežaudzes tirgus vērtība 420,00 EUR) apmērā.
Tā kā Valsts īpašuma un Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtību starpība ir 13 382,54 EUR un pārsniedz Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 38. panta trešā daļā noteiktos 20 procentus, tika secināts, ka tie nav līdzvērtīgi. Tāpēc konkrētajā gadījumā netiek piemērots Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 38. panta trešā daļa (publisko personu nekustamo īpašumu maiņa), bet atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 26. panta pirmajai daļai tiek noteikts kompensācijas veids par privātpersonai piederoša īpašuma atsavināšanu. Vienojoties ar Nekustamā īpašuma daļas īpašnieci, tika panākta vienošanās par atlīdzības kompensācijas veidu - daļu no atlīdzības izmaksājot naudā (13 382,54 EUR apmērā tiek izmaksāta bezskaidras naudas norēķinu veidā) un daļu kompensējot ar citu nekustamo īpašumu (Valsts īpašumu).
Konkrētajā situācijā ir izvērtēti apsvērumi, ka, veicot šāda veida atsavināšanu, kad daļa atlīdzības tiek kompensēta ar citu īpašumu, bet otra daļa - izmaksāta skaidrā naudā, tiek īstenota iespēja valstij atbrīvoties no neperspektīviem un nelietderīgiem nekustamajiem īpašumiem, kas nākotnē valsts funkciju veikšanai nebūs vajadzīgi.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām no privātpersonas atsavināt tai piederošo Nekustamā īpašuma daļu un kā kompensāciju daļu atlīdzības izmaksāt bezskaidras naudas norēķinu veidā un daļu, kompensējot ar Valsts īpašumu atbilstoši Likuma 26. panta pirmās daļas otram punktam un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmajai daļai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma "Par autoceļiem" 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Valsts īpašums no Zemkopības ministrijas tiks pārņemts Satiksmes ministrijas valdījumā un ierakstīts zemesgrāmatā Satiksmes ministrijas personā, lai to izmantotu kā citu atlīdzības kompensācijas veidu par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma "Par autoceļiem" 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Valsts īpašums no Zemkopības ministrijas tiks pārņemts Satiksmes ministrijas valdījumā un ierakstīts zemesgrāmatā Satiksmes ministrijas personā, lai to izmantotu kā citu atlīdzības kompensācijas veidu par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļas nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma īpašnieci, kurai piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Nekustamā īpašuma īpašnieci, kurai piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai. Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai – Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Rīkojuma projektam ir ietekme uz valsts budžetu. Nekustamā īpašuma daļas atsavināšana izmaksas tika plānots segt no CEF (Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta) līdzekļiem, kas piešķirti saskaņā ar 2020. gada 16. novembrī starp RB Rail AS un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA; līdz 2024. gada 1. aprīlim – INEA) noslēgtā finansēšanas līguma Nr. INEA/CEF/TRAN/M2019/2098304 (CEF6-S) nosacījumiem. Minētā līguma attiecināmības termiņš bija 2024. gada 31. decembris.
Izdevumi, kas saistīti ar minētā nekustamā īpašuma pārņemšanu, atsavināšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti 49.00.00 programmā "Rail Baltica projekta pārvaldības funkcijas nodrošināšana".
Izdevumi, kas saistīti ar minētā nekustamā īpašuma pārņemšanu, atsavināšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti 49.00.00 programmā "Rail Baltica projekta pārvaldības funkcijas nodrošināšana".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS", Zemkopības ministrija.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS", Zemkopības ministrija.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemkopības ministrija
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi