24-TA-134: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma "Būdžas" Brunavas pagastā, Bauskas novadā, daļas pirkšanu projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma (turpmāk – Likums) 9. panta pirmā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rail Baltica projekta īstenošanai atsavināt nekustamā īpašuma "Būdžas" (kadastra Nr. 4046 011 0009) Brunavas pagastā, Bauskas novadā daļu – zemes vienību (kadastra apzīmējums 4046 011 0123) 3,74 ha platībā, zemes vienību (kadastra apzīmējums 4046 011 0124) 0,0786 ha platībā, zemes vienību (kadastra apzīmējums 4046 011 0125) 0,0372 ha platībā, zemes vienību (kadastra apzīmējums 4046 011 0126) 0,0055 ha platībā, zemes vienību (kadastra apzīmējums 4046 011 0127) 0,1671 ha platībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" (turpmāk – Rail Baltica projekts) īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu". Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Atbilstoši būvatļaujai Nr. BIS-BL-370327-265 "Ātrgaitas dzelzceļa "Rail Baltica" DS4 posma "Misa - Latvijas/Lietuvas robeža" apakšposms DPS5" (būvatļauja Nr. 11) izstrādātajiem būvprojekta tehniskajiem risinājumiem Rail Baltica projekta robeža skar Nekustamo īpašumu, paredzot:
1. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0123) 3,74 ha platībā izmantošanu Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
2. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0124) 0,0786 ha platībā izmantošanu Rail Baltica projekta saistītās infrastruktūras – valstij piederoša pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (ceļa nodalījuma josla);
3. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0125) 0,0372 ha platībā izmantošanu Rail Baltica projekta saistītās infrastruktūras – pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (ceļa nodalījuma josla);
4. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0126) 0,0055 ha platībā izmantošanu Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
5. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0127) 0,1671 ha platībā izmantošanu Rail Baltica projekta saistītās infrastruktūras – pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (ceļa nodalījuma josla).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmās daļas un likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu.
Pēc pašvaldības nozīmes ceļa būvdarbiem un attiecīga ceļa izbūves, šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būs nododams attiecīgās pašvaldības īpašumā, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu.
Atbilstoši būvatļaujai Nr. BIS-BL-370327-265 "Ātrgaitas dzelzceļa "Rail Baltica" DS4 posma "Misa - Latvijas/Lietuvas robeža" apakšposms DPS5" (būvatļauja Nr. 11) izstrādātajiem būvprojekta tehniskajiem risinājumiem Rail Baltica projekta robeža skar Nekustamo īpašumu, paredzot:
1. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0123) 3,74 ha platībā izmantošanu Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
2. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0124) 0,0786 ha platībā izmantošanu Rail Baltica projekta saistītās infrastruktūras – valstij piederoša pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (ceļa nodalījuma josla);
3. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0125) 0,0372 ha platībā izmantošanu Rail Baltica projekta saistītās infrastruktūras – pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (ceļa nodalījuma josla);
4. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0126) 0,0055 ha platībā izmantošanu Rail Baltica projekta dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras nodalījuma joslā izbūvei;
5. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0127) 0,1671 ha platībā izmantošanu Rail Baltica projekta saistītās infrastruktūras – pašvaldības nozīmes ceļa būvniecībai (ceļa nodalījuma josla).
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai atbilstoši akciju sabiedrības "RB Rail" sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem un projektēto autoceļu nozīmi un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmās daļas un likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu.
Pēc pašvaldības nozīmes ceļa būvdarbiem un attiecīga ceļa izbūves, šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būs nododams attiecīgās pašvaldības īpašumā, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas un likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums ierakstīts Zemgales rajona tiesas Brunavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 172.
Nekustamā īpašuma sastāvs pēc zemes vienības (kadastra apzīmējumu 4046 011 0009) 25,7 ha platībā sadales un zemes kadastrālās uzmērīšanas:
1. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0123) 3,74 ha platībā;
2. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0124) 0,0786 ha platībā;
3. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0125) 0,0372 ha platībā;
4. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0126) 0,0055 ha platībā;
5. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0127) 0,1671 ha platībā;
6. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0121) 7,68 ha platībā;
7. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0122) 14,77 ha platībā;
8. būves ar kadastra apzīmējumiem 40460110009001 (dzīvojamā māja), 40460110009002 (klēts), 40460110009003 (šķūnis), 40460110009004 (šķūnis), 40460110009006 (kalte), 40460110009007 (graudu kalte), 40460110009008 (šķūnis) un 40460110009009 (šķūnis), kas atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 40460110122, un nav atsavināmas.
Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Īpašnieks).
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas nomas tiesības, apbūves tiesības, ķīlas vai hipotēkas tiesības, kā arī piedziņas atzīmes vai citi apgrūtinājumi.
Nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmju veidā:
- ceļa servitūts 0,91 ha;
- uz zemes atrodas citai personai piederošs šķūnis.
Citai personai piederošs šķūnis netiek skarts ar Rail Baltica projekta risinājumiem.
Atbilstoši tiesu praksei atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu par labu kādam nekustamajam īpašumam. Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu. Tādējādi zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 46. panta ceturto daļu atzīme nav šķērslis tālākai nostiprināšanai, bet piešķir ar atzīmi nodrošinātai tiesībai priekšrocību, sākot no atzīmes ierakstīšanas dienas zemesgrāmatā, un saistošu spēku pret tiem nekustamā īpašuma ieguvējiem un citām personām, kuru tiesības nostiprinātas pēc atzīmes ierakstīšanas.
Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas, no jauna izveidotām Nekustamā īpašuma sastāvā esošām zemes vienībām, kas nepieciešamas Rail Baltica projekta īstenošanai, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā noteiktie apgrūtinājumi:
1. zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4046 011 0123:
- no 25 līdz 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos - 0,9900 ha;
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs - 0,1200 ha;
- tauvas joslas teritorija gar upi - 0,0700 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos - 0,1000 ha;
- sanitārās aizsargjoslas teritorija ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisi ar atklātu notekūdeņu apstrādi un atklātiem dūņu laukiem - 0,0300 ha;
- ceļa servitūta teritorija - 0,0554 ha;
- ceļa servitūta teritorija - 0,0464 ha;
- ceļa servitūta teritorija - 0,0002 ha.
2. zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4046 011 0124:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos - 0,0275 ha;
ceļa servitūta teritorija - 0,0290 ha.
3. zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4046 011 0125:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos - 0,0372 ha;
- ceļa servitūta teritorija - 0,0056 ha.
4. zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4046 011 0126:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos - 0,0055 ha.
5. zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4046 011 0127:
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs - 0,0266 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos - 0,1659 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma daļa ir apgrūtināta ar vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām, kā arī ekspluatācijas aizsargjoslām gar transporta līnijām, sanitārajām aizsargjoslām ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma normām par darbības ierobežojumiem būvdarbi šāda veida teritorijās nav aizliegti, bet to veikšanai ir nepieciešams saņemt saskaņojumu no atbildīgās valsts iestādes vai arī no aizsargjoslas izveidotāja – attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja.
Tādējādi secināms, ka Nekustamā īpašuma daļai noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildus nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas no jauna izveidotām Nekustamā īpašuma sastāvā esošām zemes vienībām, kuras nepieciešams atsavināt Rail Baltica projekta īstenošanai, zemes vienības lietošanas mērķis ir "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā".
Sadalot Nekustamā īpašuma sastāvā esošo zemes vienību (kadastra apzīmējums 4046 011 0009) 25,7 ha platībā un nodalot no tās Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo Nekustamā īpašuma daļu, atlikumā veidojas zemes vienības daļas 7,4542 ha (pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4046 011 0121 ar platību 7,68 ha) un 14,3693 ha (pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4046 011 0122 ar platību 14,77 ha) platībā, kas atbilstoši Bauskas novada pašvaldības 2022. gada 20. septembra atzinumam Nr. BNP/2022/4.7/1652/N, turpmāk veidojamas kā atsevišķas zemes vienības un izmantojamas atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.
Tādējādi Nekustamā īpašuma sastāvu veidojošās zemes vienības sadales un kadastrālās uzmērīšanas rezultāts atbilst minētā regulējuma prasībām un pēc Nekustama īpašuma daļas atsavināšanas Nekustamais īpašums ir pilntiesīgi izmantojams kopā ar tā sastāvā un uz zemes vienībām esošām ēkām (būvēm).
Īpašnieks ar 2022. gada 2. novembra iesniegumu ir pieteicis prasījumus un informējis par apstākļiem un lietām, kas var ietekmēt Nekustamā īpašuma vērtību:
1. Nekustamajam īpašumam ir veikta meliorācija;
2. 2019. gada 12. novembrī Nekustamā īpašuma bijusī īpašniece, kurai Nekustamais īpašums piederēja līdz 2021. gada 6. aprīlim, uz pieciem gadiem (līdz 2024. gada 24. novembrim) noslēdza zemes gabala 18 ha platībā lauksaimniecības zemes nomas līgumu (turpmāk – Nomas līgums). Zemes nomnieks maksā 1980,00 eiro gadā. 2021. gada 18. martā starp Īpašnieku un bijušo Nekustamā īpašuma īpašnieci parakstīta vienošanās, kas atļauj bijušajai Nekustamā īpašuma īpašniecei līdz Nomas līguma beigām saņemt un savām vajadzībām tērēt nomas maksu. Zaudējumu apmērs līdz Nomas līguma beigām ir 4455,00 EUR (nomas maksa par 2023. gadu – 1980,00 EUR, par 2024. gadu - 1815,00 EUR (1980,00 EUR/11 mēnešiem)=3795,00 EUR));
3. Nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā tiks skarta uz zemes gabala esošā būve – noliktava.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas" Rail Baltica projektam nepieciešamā atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija (turpmāk – Komisija) 2023. gada 1. decembra sēdes slēgtajā daļā apstiprināja atlīdzību par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to 51 202,22 EUR (tirgus vērtība – 47 132,28 EUR, atsavināmajā nekustamā īpašuma daļā augošo koku tirgus vērtība – 557,94 EUR un atlikušās (neatsavināmās) nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājums – 3 512,00 EUR).
Komisija pieņēma lēmumu noraidīt un papildus tirgus vērtībai atlīdzības apmērā neiekļaut Īpašnieka prasījumu par iespējamiem nomas maksas ieņēmumu zaudējumiem no Nomas līguma, ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma daļas novērtēšanā pielietota tirgus (salīdzināmo darījumu) pieeja, kas nodrošina Īpašniekam ienesīguma produktivitātes rādītāju kompensēšanu, jo, novērtējot Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu, ir ņemts vērā lauksaimniecības zemes kvalitatīvais novērtējums un salīdzinājumam veikta to darījumu (salīdzināmo darījumu) apskate, kas sniedz informāciju par darījumiem ar līdzvērtīgas kvalitātes lauksaimniecības zemēm. Tirgus darījumos ar lauksaimniecības zemēm potenciālie pircēji ir jau ņēmuši vērā potenciālo ienesīgumu. Attiecīgi papildus tirgus vērtībai iespējamo ieņēmumu zuduma kompensēšanai nav pamata. Turklāt uzskatāms, ka Īpašniekam arī pēc Rail Baltica projektam nepieciešamo zemes vienību atsavināšanas būs iespēja iznomāt vai pārdot atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka Īpašnieks varētu ciest neatgūstamus zaudējumus pārtraukta Nomas līguma dēļ. Ņemot vērā minēto, pieteiktā zaudējuma par iespējamo ieņēmumu zudumu no noslēgtā Nomas līguma atlīdzībai nav pamata.
Likumīgi izbūvētā meliorācijas sistēma Nekustamā īpašuma paliekošajā daļā Rail Baltica projekta būvniecības procesa ietvaros būs saglabājama atbilstoši apstiprinātajiem būvprojekta risinājumiem, kas tiks izstrādāti pēc valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.
Nomas līgums Zemesgrāmatā nav reģistrēts. Atbilstoši Civillikuma 2174. pantam, atsavinot nomas priekšmetu, ieguvējam jāievēro nomas līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126. p.). Ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemes grāmatās, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu; ieguvējam tādā gadījumā jādod nomniekam vai īrniekam piemērots laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai.
Saskaņā ar Likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktu, vienojoties ar Īpašnieku par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, būs nosakāma atbrīvošanas kārtība un termiņi. Līdz ar to tiks vērtēta situācija ar Īpašniekam nosakāmo laika posmu nepieciešamo Nomas līguma grozījumu noformēšanai, lai Īpašnieks Nekustamā īpašuma daļu atbrīvotu no šāda veida saistībām un nodotu to pircējam brīvu no visiem apgrūtinājumiem un nastām.
Uz Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas neatrodas zemesgrāmatā un/vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas būves, tai skaitā arī noliktava. Minētais fakts ir pierādāms arī ar 2023. gada 5. septembrī sagatavotajā Nekustamā īpašuma apsekošanas aktā sniegto informāciju par dabā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem.
Īpašnieks 2023. gada 24. novembrī iesniedza piekrišanu Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai par noteikto atlīdzības apmēru.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 22. janvāra lēmumu Nr. 03.1-14/205 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to 51 202,22 EUR (tirgus vērtība – 47 132,28 EUR, atsavināmajā nekustamā īpašuma daļā augošo koku tirgus vērtība – 557,94 EUR un atlikušās (neatsavināmās) nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājums – 3 512,00 EUR).
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Nekustamā īpašuma sastāvs pēc zemes vienības (kadastra apzīmējumu 4046 011 0009) 25,7 ha platībā sadales un zemes kadastrālās uzmērīšanas:
1. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0123) 3,74 ha platībā;
2. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0124) 0,0786 ha platībā;
3. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0125) 0,0372 ha platībā;
4. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0126) 0,0055 ha platībā;
5. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0127) 0,1671 ha platībā;
6. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0121) 7,68 ha platībā;
7. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 4046 011 0122) 14,77 ha platībā;
8. būves ar kadastra apzīmējumiem 40460110009001 (dzīvojamā māja), 40460110009002 (klēts), 40460110009003 (šķūnis), 40460110009004 (šķūnis), 40460110009006 (kalte), 40460110009007 (graudu kalte), 40460110009008 (šķūnis) un 40460110009009 (šķūnis), kas atrodas uz zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 40460110122, un nav atsavināmas.
Īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu nostiprinātas fiziskai personai (turpmāk – Īpašnieks).
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatas nodalījumā nav reģistrētas nomas tiesības, apbūves tiesības, ķīlas vai hipotēkas tiesības, kā arī piedziņas atzīmes vai citi apgrūtinājumi.
Nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar lietu tiesībām atzīmju veidā:
- ceļa servitūts 0,91 ha;
- uz zemes atrodas citai personai piederošs šķūnis.
Citai personai piederošs šķūnis netiek skarts ar Rail Baltica projekta risinājumiem.
Atbilstoši tiesu praksei atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu par labu kādam nekustamajam īpašumam. Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu. Tādējādi zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 46. panta ceturto daļu atzīme nav šķērslis tālākai nostiprināšanai, bet piešķir ar atzīmi nodrošinātai tiesībai priekšrocību, sākot no atzīmes ierakstīšanas dienas zemesgrāmatā, un saistošu spēku pret tiem nekustamā īpašuma ieguvējiem un citām personām, kuru tiesības nostiprinātas pēc atzīmes ierakstīšanas.
Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas, no jauna izveidotām Nekustamā īpašuma sastāvā esošām zemes vienībām, kas nepieciešamas Rail Baltica projekta īstenošanai, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā noteiktie apgrūtinājumi:
1. zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4046 011 0123:
- no 25 līdz 100 kilometriem garas dabiskas ūdensteces vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija lauku apvidos - 0,9900 ha;
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs - 0,1200 ha;
- tauvas joslas teritorija gar upi - 0,0700 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos - 0,1000 ha;
- sanitārās aizsargjoslas teritorija ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisi ar atklātu notekūdeņu apstrādi un atklātiem dūņu laukiem - 0,0300 ha;
- ceļa servitūta teritorija - 0,0554 ha;
- ceļa servitūta teritorija - 0,0464 ha;
- ceļa servitūta teritorija - 0,0002 ha.
2. zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4046 011 0124:
ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos - 0,0275 ha;
ceļa servitūta teritorija - 0,0290 ha.
3. zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4046 011 0125:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos - 0,0372 ha;
- ceļa servitūta teritorija - 0,0056 ha.
4. zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4046 011 0126:
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos - 0,0055 ha.
5. zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 4046 011 0127:
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs - 0,0266 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts vietējiem un pašvaldību autoceļiem lauku apvidos - 0,1659 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma daļa ir apgrūtināta ar vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām, kā arī ekspluatācijas aizsargjoslām gar transporta līnijām, sanitārajām aizsargjoslām ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma normām par darbības ierobežojumiem būvdarbi šāda veida teritorijās nav aizliegti, bet to veikšanai ir nepieciešams saņemt saskaņojumu no atbildīgās valsts iestādes vai arī no aizsargjoslas izveidotāja – attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja.
Tādējādi secināms, ka Nekustamā īpašuma daļai noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildus nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas no jauna izveidotām Nekustamā īpašuma sastāvā esošām zemes vienībām, kuras nepieciešams atsavināt Rail Baltica projekta īstenošanai, zemes vienības lietošanas mērķis ir "Zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā".
Sadalot Nekustamā īpašuma sastāvā esošo zemes vienību (kadastra apzīmējums 4046 011 0009) 25,7 ha platībā un nodalot no tās Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo Nekustamā īpašuma daļu, atlikumā veidojas zemes vienības daļas 7,4542 ha (pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4046 011 0121 ar platību 7,68 ha) un 14,3693 ha (pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 4046 011 0122 ar platību 14,77 ha) platībā, kas atbilstoši Bauskas novada pašvaldības 2022. gada 20. septembra atzinumam Nr. BNP/2022/4.7/1652/N, turpmāk veidojamas kā atsevišķas zemes vienības un izmantojamas atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.
Tādējādi Nekustamā īpašuma sastāvu veidojošās zemes vienības sadales un kadastrālās uzmērīšanas rezultāts atbilst minētā regulējuma prasībām un pēc Nekustama īpašuma daļas atsavināšanas Nekustamais īpašums ir pilntiesīgi izmantojams kopā ar tā sastāvā un uz zemes vienībām esošām ēkām (būvēm).
Īpašnieks ar 2022. gada 2. novembra iesniegumu ir pieteicis prasījumus un informējis par apstākļiem un lietām, kas var ietekmēt Nekustamā īpašuma vērtību:
1. Nekustamajam īpašumam ir veikta meliorācija;
2. 2019. gada 12. novembrī Nekustamā īpašuma bijusī īpašniece, kurai Nekustamais īpašums piederēja līdz 2021. gada 6. aprīlim, uz pieciem gadiem (līdz 2024. gada 24. novembrim) noslēdza zemes gabala 18 ha platībā lauksaimniecības zemes nomas līgumu (turpmāk – Nomas līgums). Zemes nomnieks maksā 1980,00 eiro gadā. 2021. gada 18. martā starp Īpašnieku un bijušo Nekustamā īpašuma īpašnieci parakstīta vienošanās, kas atļauj bijušajai Nekustamā īpašuma īpašniecei līdz Nomas līguma beigām saņemt un savām vajadzībām tērēt nomas maksu. Zaudējumu apmērs līdz Nomas līguma beigām ir 4455,00 EUR (nomas maksa par 2023. gadu – 1980,00 EUR, par 2024. gadu - 1815,00 EUR (1980,00 EUR/11 mēnešiem)=3795,00 EUR));
3. Nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā tiks skarta uz zemes gabala esošā būve – noliktava.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas" Rail Baltica projektam nepieciešamā atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija (turpmāk – Komisija) 2023. gada 1. decembra sēdes slēgtajā daļā apstiprināja atlīdzību par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to 51 202,22 EUR (tirgus vērtība – 47 132,28 EUR, atsavināmajā nekustamā īpašuma daļā augošo koku tirgus vērtība – 557,94 EUR un atlikušās (neatsavināmās) nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājums – 3 512,00 EUR).
Komisija pieņēma lēmumu noraidīt un papildus tirgus vērtībai atlīdzības apmērā neiekļaut Īpašnieka prasījumu par iespējamiem nomas maksas ieņēmumu zaudējumiem no Nomas līguma, ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma daļas novērtēšanā pielietota tirgus (salīdzināmo darījumu) pieeja, kas nodrošina Īpašniekam ienesīguma produktivitātes rādītāju kompensēšanu, jo, novērtējot Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu, ir ņemts vērā lauksaimniecības zemes kvalitatīvais novērtējums un salīdzinājumam veikta to darījumu (salīdzināmo darījumu) apskate, kas sniedz informāciju par darījumiem ar līdzvērtīgas kvalitātes lauksaimniecības zemēm. Tirgus darījumos ar lauksaimniecības zemēm potenciālie pircēji ir jau ņēmuši vērā potenciālo ienesīgumu. Attiecīgi papildus tirgus vērtībai iespējamo ieņēmumu zuduma kompensēšanai nav pamata. Turklāt uzskatāms, ka Īpašniekam arī pēc Rail Baltica projektam nepieciešamo zemes vienību atsavināšanas būs iespēja iznomāt vai pārdot atlikušās (neatsavināmās) zemes vienības. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka Īpašnieks varētu ciest neatgūstamus zaudējumus pārtraukta Nomas līguma dēļ. Ņemot vērā minēto, pieteiktā zaudējuma par iespējamo ieņēmumu zudumu no noslēgtā Nomas līguma atlīdzībai nav pamata.
Likumīgi izbūvētā meliorācijas sistēma Nekustamā īpašuma paliekošajā daļā Rail Baltica projekta būvniecības procesa ietvaros būs saglabājama atbilstoši apstiprinātajiem būvprojekta risinājumiem, kas tiks izstrādāti pēc valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" izdotajiem tehniskajiem noteikumiem.
Nomas līgums Zemesgrāmatā nav reģistrēts. Atbilstoši Civillikuma 2174. pantam, atsavinot nomas priekšmetu, ieguvējam jāievēro nomas līgums tikai tad, ja tas ierakstīts zemes grāmatās (2126. p.). Ja ieguvējs uzteic līgumu, kas nav ierakstīts zemes grāmatās, tad iznomātājam vai izīrētājam jāatlīdzina nomniekam vai īrniekam visi zaudējumi, kādi viņam nodarīti ar līguma priekšlaicīgu izbeigšanu; ieguvējam tādā gadījumā jādod nomniekam vai īrniekam piemērots laiks īres vai nomas priekšmeta atdošanai.
Saskaņā ar Likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktu, vienojoties ar Īpašnieku par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, būs nosakāma atbrīvošanas kārtība un termiņi. Līdz ar to tiks vērtēta situācija ar Īpašniekam nosakāmo laika posmu nepieciešamo Nomas līguma grozījumu noformēšanai, lai Īpašnieks Nekustamā īpašuma daļu atbrīvotu no šāda veida saistībām un nodotu to pircējam brīvu no visiem apgrūtinājumiem un nastām.
Uz Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas neatrodas zemesgrāmatā un/vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas būves, tai skaitā arī noliktava. Minētais fakts ir pierādāms arī ar 2023. gada 5. septembrī sagatavotajā Nekustamā īpašuma apsekošanas aktā sniegto informāciju par dabā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem.
Īpašnieks 2023. gada 24. novembrī iesniedza piekrišanu Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai par noteikto atlīdzības apmēru.
Pamatojoties uz Likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2024. gada 22. janvāra lēmumu Nr. 03.1-14/205 apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to 51 202,22 EUR (tirgus vērtība – 47 132,28 EUR, atsavināmajā nekustamā īpašuma daļā augošo koku tirgus vērtība – 557,94 EUR un atlikušās (neatsavināmās) nekustamā īpašuma daļas vērtības samazinājums – 3 512,00 EUR).
Saskaņā ar Likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas, Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekts paredz no privātpersonas atsavināt nekustamā īpašuma "Būdžas" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4046 011 0009) Brunavas pagastā, Bauskas novadā daļu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta transporta infrastruktūras attīstībai un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmā daļā noteic, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma “Par autoceļiem” 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Taisnīga atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļu aprēķināta un apstiprināta, ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
-
Apraksts
Nekustamā īpašuma daļas nepieciešamība sabiedrības vajadzībām konstatēta Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros izstrādātajos detalizētajos tehniskajos risinājumos būvprojektā.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projektā risinātie jautājumi tiešā veidā skar Īpašnieku, kuram piederošā Nekustamā īpašuma daļa atsavināma sabiedrības vajadzībām.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus, piemēram, pārvadātājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamie transporta infrastruktūras uzlabojumi un jaunas izbūves veicinās attiecīgā reģiona un valsts ekonomisko izaugsmi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nekustamā īpašuma daļa ir nepieciešama transporta infrastruktūras attīstībai - Rail Baltica projekta īstenošanai, kas labvēlīgi ietekmēs citas tautsaimniecības nozares, radot iespējas palielināt eksporta apjomu un ātrumu.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi mazās un vidējās uzņēmējdarbības attīstībai.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu radīt labvēlīgu vidi konkurences attīstībai gan Latvijā, gan ārpus tās, ņemot vērā Rail Baltica projekta pārnacionālo nozīmi.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Rīkojuma projekta tiesiskais regulējums nākotnē varētu ietekmēt tautsaimniecību kā valsts saimniecības nozari, tostarp nodarbinātību un darbaspēka migrācijas iespējas, jo, plānojot un īstenojot Rail Baltica projektu, tiek veidota tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām atbilstoša infrastruktūra.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Rīkojuma projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no līdzekļiem, kas paredzēti akciju sabiedrības "RB Rail" un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūras 2020. gada 13. novembrī noslēgtajā līgumā Nr. INEA/CEF/TRAN/M2019/2098073 par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta attīstībai.
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un pirkšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no līdzekļiem, kas paredzēti akciju sabiedrības "RB Rail" un Eiropas Inovācijas un tīklu izpildaģentūras 2020. gada 13. novembrī noslēgtajā līgumā Nr. INEA/CEF/TRAN/M2019/2098073 par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta attīstībai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projektā iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas".
Projektā iesaistītās institūcijas - Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Eiropas dzelzceļa līnijas".
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošana tiks veikta esošo valsts pārvaldes funkciju ietvaros, tā neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē transporta infrastruktūru un tās attīstību.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uzturot un veicot dzelzceļa un autoceļu attīstību, tā tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu Rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic Rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi