Anotācija

Grozījumi nepieciešami, lai tiktu noteikts tiesiskais regulējums par tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanas iekārtu apriti. Šobrīd normatīvie akti nenosaka nekādus ierobežojumus vai īpašas prasības iekārtu apritē, līdz ar to, šāda neregulēta iekārtu aprite rada ievērojamus riskus iekārtas izmantot nelegālu tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanai.
 

Lai novērstu nelegālu iekārtu apriti, nepieciešams noteikt, ka pirms iekārtas ievešanas Latvijā (arī pārvietojot caur Latvijas Republikas teritoriju), pārvadātājam ir jāsniedz informācija iekārtu reģistrā par iekārtas ievešanu Latvijā un, ka visām ražošanas iekārtām, kas atrodas, kuras saņem vai kuras ir izgatavotas Latvijā, ir jābūt reģistrētām iekārtu reģistrā. Iekārtu reģistrā jāveic iekārtas pirmreizējā reģistrācija, ja iekārta atrodas Latvijā, iekārtu saņem Latvijā vai iekārta ir izgatavota Latvijā. Iekārtas izmaiņu reģistrācija jāveic, ja mainās iekārtu identificējošā informācija, piemēram, iekārtu reģistrā reģistrētai iekārtai tiek pievienota kāda patstāvīga iekārtas daļa, ja mainās informācija par iekārtas faktisko atrašanās vietu, piemēram, iekārtas faktiskais vadītājs plāno pārvietot iekārtu uz citu adresi, un, ja mainās iekārtas faktiskais valdītājs ar vai bez iekārtas faktiskās atrašanās vietas maiņu. Tāpat iekārtu reģistrā jāparedz iespēju izslēgt iekārtu no iekārtu reģistra, ja iekārta tiek izvesta no Latvijas, iznīcināta vai ir cits pamatots iemesls, kāpēc iekārta ir jāizslēdz no iekārtu reģistra, piemēram, iekārta ir neatgriezeniski iznīcināta ugunsgrēkā vai nozagta un šis fakts ir pamatots ar attiecīgo kompetento institūciju atzinumu. Iekārtu reģistrā iekārtu pirmreizējās reģistrēšanas, izmaiņu reģistrēšanas un iekārtu izslēgšanu no reģistra pienākums ir iekārtas faktiskajam valdītājam – fiziskai vai juridiskai personai, kas ir iekārtas  īpašnieks vai turētājs. Reģistrēšanas pienākums faktiskajam valdītājam, nevis īpašniekam, ir noteikts tāpēc, ka ne vienmēr ir iespējams noteikt iekārtas īpašnieku, īpaši gadījumos, kad kāds no likumprojektā paredzētajiem pienākumiem, par ko ir paredzēta atbildība, nav veikts, jo šādām iekārtām parasti nav dokumentu, kas apliecinātu to piederību (līgums, piegādes dokuments, rēķins u.tml.). Ja iekārta nav reģistrēta, nekur neeksistē ieraksts, kas norādītu, kam iekārta pieder, kur tā atrodas un kurš par to atbildīgs. Tāpat, ja iekārta ir paštaisīta, pārveidota, ar noņemtiem sērijas numuriem vai noslīpētiem marķējumiem, nav iespējams atpazīt tās ražotāju, kā arī izsekot dokumentiem, kas parasti ļautu noskaidrot īpašnieku. Faktiskais valdītājs ir fiziska vai juridiska persona, pie kā fiziski atrodas iekārta. Tieši faktiskais valdītājs ir persona, kas faktiski izmanto un kontrolē attiecīgo iekārtu un tādējādi var tieši ietekmēt tās atbilstību normatīvo aktu prasībām, to reģistrējot iekārtu reģistrā.
Attiecīgi, ja tiek konstatēta nereģistrēta ražošanas iekārta, nav nepieciešams noskaidrot vai identificēt īpašnieku, ja vien īpašnieks nepiesakās pats un nepierāda īpašumtiesības uz iekārtu. Savukārt faktisko valdītāju ir iespējams identificēt ievērojami vieglāk, tādējādi nodrošinot efektīvāku tiesību normu piemērošanu un atbildības iestāšanos.
Ja likumā noteikto ražošanas iekārtas reģistrēšanas pienākumu attiecinās tikai uz iekārtas īpašnieku, pārsvarā gadījumu īpašnieku noskaidrot nebūs iespējams un likumā noteiktais regulējums nedarbosies.
Kā arī, ir nepieciešams noteikt aizliegumu saņemt, uzglabāt, izmantot un pārvietot ražošanas iekārtas, par kuru pārvietošanu nav sniegta informācija un kuras nav reģistrētas ražošanas iekārtu reģistrā. Likumprojektā minētā informācijas sniegšana par pārvietošanu un iekārtas reģistrēšanas pienākums ir attiecināms arī uz iekārtu patstāvīgām daļām, ar to saprotot jebkuru iekārtas daļu, kas patstāvīgi var veikt kādu no tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanas posmiem, piemēram, žāvēšanu, smalcināšanu vai fasēšanu. Tāpat informācijas sniegšanas  par pārvietošanu un iekārtas reģistrēšanas pienākums ir attiecināms uz iekārtām, ko pārvieto vai uzglabā izjauktā veidā, kā arī uz iekārtām, kas nav darba kārtībā (ir salūzušas).
Likumprojekts paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt prasības iekārtu reģistram, nosacījumus un kārtību, kādā pārvadātājs iekārtu reģistrā sniedz informāciju par iekārtām, kuras ieved Latvijā vai kuras pārvieto caur Latvijas teritoriju un nosacījumus un kārtību, kādā iekārtas reģistrē iekārtu reģistrā. Likumprojekts paredz pārejas noteikumos noteikt, ka Ministru kabineta noteikumi par iekārtu reģistrēšanu iekārtu reģistrā jāizstrādā līdz 2026. gada 31. decembrim.
Lai neradītu nevajadzīgu slogu un iekārtu reģistrā nebūtu jāreģistrē arī tādas iekārtas, kuras lieto, lai izgatavotu tabakas izstrādājumus vai augu smēķēšanas produktus pašpatēriņam, likumprojektā tiek paredzēts izņēmums, ka par tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanas iekārtām šī likuma izpratnē nav uzskatāmas iekārtas, ar kurām tabakas izstrādājumus un augu smēķēšanas produktus fiziska persona izgatavo manuāli pašpatēriņam.
Par iekārtu ar kuru fiziska persona tabakas izstrādājumus un augu smēķēšanas produktus izgatavo pašpatēriņam uzskatāma jebkura ierīce, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
-iekārta nav paredzēta komerciālu daudzumu ražošanai, un tās konstrukcija, tehniskās īpašības un paredzētā lietošana neļauj nodrošināt tabakas izstrādājumu ražošanu nepārtrauktā vai masveida procesā;
-iekārta nav aprīkota ar industriālās ražošanas automatizācijas elementiem, tostarp nepārtrauktu tabakas padevi, automātisku dozēšanu, ražošanas procesa kontroli, sensoriem vai kvalitātes uzraudzības sistēmām;
-iekārtas ražošanas jauda ir ierobežota, un tā nespēj nodrošināt tabakas izstrādājumu izgatavošanu rūpnieciskos apjomos, par rūpnieciskiem apjomiem uzskatāma ražošana, kas pārsniedz mājsaimniecības apstākļos tipiski izgatavojamo daudzumu;
-iekārtas konstruktīvie parametri, pieslēgumi un funkcionālās iespējas ir pielāgotas mājsaimniecības vai individuālai lietošanai, un tā neprasa industriālos elektropieslēgumus, pneimatiskās sistēmas vai specializētu profesionālu uzstādīšanu.
Izgatavojot tabakas izstrādājumus pašpatēriņam, nedrīkst izmantotas iekārtas, kuras ir iespējams izmantot rūpnieciskajai ražošanai, piemēram, uz tām ir ražotāja norāde “Profesionālas rūpnieciskās tabakas ražošanas iekārtas” vai ir pazīmes, kas norāda uz to, ka iekārta paredzēta rūpnieciskai ražošanai.
Likumprojektā tiek paredzēts, ka iekārtu reģistrā nav jāreģistrē arī tādas iekārtas, kuras nav bijušas reģistrētas iekārtu reģistrā, bet kuras ir nonākušas publiskas personas rīcībā, piemēram, kā lietiskais pierādījums vai arestētā manta kriminālprocesā, izņemtā manta administratīvo pārkāpumu lietā vai valstij piekritīgā manta. Savukārt, ja iekārtu reģistrā reģistrēta iekārta ir nonākusi publiskas personas rīcībā, piemēram, kļuvusi par lietisko pierādījumu vai arestēto mantu kriminālprocesā, izņemto mantu administratīvā pārkāpuma lietā vai valstij piekritīgo mantu, tad likumprojektā ir paredzēts, ka publiska persona par to informē reģistra turētāju, kā arī informē par iekārtas atgriešanu reģistrā reģistrētam valdītājam vai iznīcināšanu, ja tāda notiek, jo iekārtu reģistrā ir jābūt aktuālajai informācijai par iekārtas atrašanās vietu, lai iekārtu reģistra lietotājiem būtu pieejama informācija par to, ka iekārta faktiski neatrodas vietā, kur tā ir reģistrēta. Tā kā Protokola 18. pants noteic, ka visas konfiscētās ražošanas iekārtas iznīcina, tad arī ar likumprojektu ir paredzēts, ka konfiscētās iekārtas iznīcina. Ja tiek iznīcināta iekārta, kas ir bijusi reģistrēta iekārtu reģistrā, bet ir nonākusi publiskas personas rīcībā, piemēram, bijusi aizturēta kā lietiskais pierādījums vai arestētā manta kriminālprocesā, tad publiska persona par to informē reģistra turētāju, lai reģistra turētājs izslēdz šo iekārtu no iekārtu reģistra, tādējādi iekārtu reģistrā būs aktuāla informācija par iekārtu. Pretējā gadījumā iekārtu reģistrā atradīsies informācija par iekārtām, kuru faktiski vairs nav, jo tās ir iznīcinātas. Ja par reģistrā reģistrētu iekārtu, kas  ir nonākusi publiskas personas rīcībā, piemēram, kļuvusi par lietisko pierādījumu vai arestēto mantu kriminālprocesā, izņemto mantu administratīvā pārkāpuma lietā vai valstij piekritīgo mantu, publiska persona neinformē reģistra turētāju, tad reģistrā reģistrētā informācija par konkrēto iekārtu neatbilst patiesajai situācijai.
Savukārt iekārtu reģistrā nereģistrētu iekārtu, kas nonākusi publiskas personas rīcībā, piemēram, kļuvusi par lietisko pierādījumu vai arestēto mantu kriminālprocesā, izņemto mantu administratīvā pārkāpuma lietā vai valstij piekritīgo mantu, atbildīgajai iestādei nav jāreģistrē iekārtu reģistrā, jo tā atrodas administratīvā vai kriminālprocesa virzītāja uzraudzībā.  
Iekārtu reģistrs uzskatāms par instrumentu, lai  maksimāli  mazinātu nelegālu ražošanas iekārtu aprites iespējas, kas attiecīgi arī mazinātu nelegālu tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanas iespējas un tādējādi ietekmētu (mazinātu) nelegāli ražotas tabakas apriti kopumā.
Saskaņā ar Protokolu, tabakas izstrādājumu nelikumīga tirdzniecība veicina tabakas epidēmisko izplatību, kas ir globāla problēma ar nopietnām sekām sabiedrības veselībai un prasa iedarbīgu, atbilstošu un visaptverošu rīcību vietējā un starptautiskā līmenī, tāpat nelegāli tabakas izstrādājumi apdraud cenu un nodokļu pasākumus, kas paredzēti tabakas uzraudzības stiprināšanai. Nekādā veidā nekontrolētas iekārtas ir viens no nelegālu tabakas izstrādājumu ražošanas pamatelementiem, saikne starp nelegāliem tabakas izstrādājumiem un tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanas iekārtām ir ļoti cieša, tādēļ ar likumprojektu ir jāpanāk, ka no aprites tiek izslēgtas nereģistrētas iekārtas, tostarp, iekārtas par kuru pārvietošanu caur Latviju nav sniegta informācija iekārtu reģistrā, jo tieši šādas iekārtas primāri var tikt izmantotas nelegālu tabakas izstrādājumu ražošanā. Ņemot vērā iespējamo kaitējumu, kas var tikt nodarīts ar reģistrā nereģistrētām iekārtām, naudas soda piemērošana un iespējamā nereģistrētas iekārtas konfiskācija un iznīcināšana ir ievērojami efektīvāks motivējošs līdzeklis, lai iekārtas tomēr tiktu reģistrētas iekārtu reģistrā, nekā administratīvā akta par iekārtas reģistrācijas pienākumu izdošana, konstatējot nereģistrētu iekārtu. Likumprojekts paredz valsts pārvaldes iestāžu kompetenci iekārtu aprites kontrolē.
Likumprojekts paredz administratīvo atbildību par iekārtu, kas nav reģistrētas iekārtu reģistrā vai par kuru nav sniegta informācija iekārtu reģistrā, saņemšanu, uzglabāšanu, izmantošanu un pārvietošanu (likuma 8.¹ panta ceturtā daļa). Pie administratīvās atbildības kā efektīvākā atbildības veida konkrētajā gadījumā tika nonākts, izvērtējot šādus administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības  kritērijus: 
1. Administratīvā akta (procesa) prioritātes princips.
Administratīvā procesa likuma 13. pants nostiprina administratīvā akta piemērošanas prioritāti pār citām piespiedu līdzekļu formām. Šis princips balstās  uz to, ka valsts rīcībai  jābūt pēc iespējas mazāk ierobežojošai, vispirms panākot tiesiskā pienākuma izpildi bez sankcijām, un tikai pēc tam – vēršoties ar piespiedu līdzekļiem. Tomēr attiecībā uz ražošanas iekārtu nereģistrēšanu, ir jāvērtē, vai administratīvais akts (piemēram, uzlikts pienākums reģistrēt iekārtu) ir efektīvs līdzeklis vai arī nepieciešams tieši piemērot administratīvo sodu kā primāro līdzekli.
Pārkāpuma rakstura izvērtējums.
Tabakas ražošanas iekārtas nereģistrēšana nav vienkārša bezdarbība vai nolaidība, bet apzināta rīcība, lai izvairītos no valsts kontroles.
Tā ir pārejas fāze uz iespējamu nelegālu darbību, kas saistīta ar akcīzes preču nelegālu ražošanu un tirgošanu, radot būtisku kaitējumu valsts budžetam – nesaņemto nodokļu veidā, sabiedriskajai kārtībai, jo notiek nelegālu akcīzes preču aprite, un uzņēmējdarbības videi, jo tiek veicināta negodīga konkurence.
Tādējādi pārkāpums ir smags, ar augstu sabiedriskās bīstamības pakāpi.
Administratīvā akta efektivitātes izvērtējums.
Iestāde, konstatējot nereģistrētu iekārtu, varētu izdot administratīvo aktu, ar kuru uzliek pienākumu konkrētajai personai reģistrēt iekārtu noteiktā termiņā. Šāds akts var kļūt par formalitāti, kuru pārkāpējs var ignorēt, var apstrīdēt, izmantot, lai novilcinātu atbildību, neliegtu izmantot iekārtu nelegālai ražošanai līdz akta izpildes kontrolei.
Secināms, ka administratīvais akts nav pietiekami efektīvs līdzeklis, ja pārkāpums jau ir iestājies un satur apzinātu nodomu izvairīties no uzraudzības.
Administratīvā soda piemērošanas atbilstība prioritātes principam.
Pienākums reģistrēt iekārtu būs noteikts normatīvajā aktā, tas nozīmē, ka tas ir vispārsaistošs pienākums, kas izriet no normatīvā akta, nevis individuāla tiesību akta. Tā neizpilde uzreiz veido pārkāpumu. Tādējādi nav nepieciešams vēl viens atsevišķs individuāls administratīvais akts, lai šis pienākums kļūtu izpildāms.
Administratīvā soda efektivitāte.
Sods konkrētajā gadījumā ir valsts reakcija uz tiesību normu pārkāpumu. Tā piemērošana kalpo:
- prevencijai;
- kā individuāla sankcija par pārkāpumu;
- sabiedriskās kārtības nodrošināšanai.
Secināms, ja pārkāpums jau ir iestājies, administratīvais sods ir pamatoti piemērojams kā primārais līdzeklis, jo administratīvais akts būtu tikai atkārtots pienākuma uzlikums jau pastāvošajam pienākumam.
Kopsavilkums administratīvā akta prioritātes principa piemērošanai.
Ņemot vērā, ka pienākums iekārtu reģistrā reģistrēt iekārtu izriet no normatīvā akta, nav nepieciešams administratīvais akts, lai noteiktu šo pienākumu. Administratīvā soda piemērošana ir tiesiski pamatota un efektīva, jo:
- sods ir tieša valsts reakcija uz pārkāpumu;
- tas nodrošina prevenciju;
- nepieļauj pārkāpēja manipulāciju ar termiņiem un apstrīdēšanu, vilcinot izpildi.
Administratīvā akta prioritātes princips nav pārkāpts, jo tas attiecas uz gadījumiem, kad vēl tikai jāuzliek pienākums, nevis uz jau izdarītu pārkāpumu.
Administratīvais sods par tabakas ražošanas iekārtas nereģistrēšanu ir efektīvākais un tiesiski pamatotākais līdzeklis, jo pienākums jau būs noteikts ar normatīvo aktu, un pienākuma neizpilde būs pārkāpums. Administratīvā akta piemērošana šādā situācijā nebūtu efektīva un neatbilstu administratīvā akta prioritātes principa mērķiem – izmantot mazāk ierobežojošu līdzekli tikai tad, kad tas ir efektīvs.
2. Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte.
Pienākums reģistrēt ražošanas iekārtas iekārtu reģistrā noteikts ar mērķi:
- novērst nelegālu tabakas izstrādājumu apriti;
- nodrošināt nodokļu ieņēmumu caurskatāmību;
- aizsargāt sabiedrības veselību;
- veicināt sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.
Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitātes princips paredz, ka valsts pārvaldes iestādes, tostarp piemērojot administratīvo sodu, rīkojas tā, lai visefektīvāk sasniegtu sabiedriskās kārtības mērķus. Šajā gadījumā – lai novērstu nelegālu tabakas ražošanu, nodrošinātu kontroli un atbildību.
Ar efektivitāti šajā gadījumā saprot:
- sodu piemērošanu, kas rada atturošu efektu;
- preventīvu iedarbību, kas veicina reģistrācijas pienākuma ievērošanu;
- administratīvo resursu optimālu izmantošanu, piemērojot sodu tur, kur tas dod vislielāko sabiedrisko labumu.
Administratīvā soda par iekārtu nereģistrēšanu piemērošanas mērķis ir:
- veicināt atklātību un legālās uzņēmējdarbības attīstību;
- mazināt ēnu ekonomiku tabakas nozarē;
- stimulēt uzņēmējus pildīt pienākumus, tādējādi uzlabojot sabiedrisko kārtību;
- radīt uzticību sabiedrībā par to, ka likumi tiek ievēroti un uzraudzīti vienlīdzīgi.
Soda piemērošanai jābūt proporcionālai – tas nozīmē, ka:
- sods nedrīkst būt pārmērīgs attiecībā pret pārkāpuma būtību;
- ir jāvērtē, vai ar soda palīdzību reāli tiek veicināta reģistrācijas nodrošināšana, nevis tikai sodīšana formāla iemesla dēļ.
Ja iekārtas nav reģistrētas, tas tieši apdraud sabiedriskās kārtības mērķu sasniegšanu, jo veicina nelegālu darbību iespējamību, grauj konkurences vidi un samazina budžeta ieņēmumus. Šādā kontekstā soda piemērošana ir efektīvs līdzeklis, ja to izmanto ar mērķi panākt atbilstību likuma prasībām, nevis tikai represīvi.
Secināms, ka pamatojoties uz sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitātes principu administratīvā soda piemērošana par tabakas ražošanas iekārtu nereģistrēšanu ir pamatota un nepieciešama. Tā veicina tiesiskuma ievērošanu un sabiedriskās kārtības nostiprināšanu. Soda mērķis nav tikai sodīt, bet stimulēt tiesisku rīcību nākotnē un novērst līdzīgus pārkāpumus.
3. Problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām.
Šis princips tiek piemērots, lai noteiktu, vai konkrētā situācija ir publiski tiesiska pēc savas būtības, un tāpēc tai piemērojami publisko tiesību instrumenti (piemēram, administratīvais sods, uzraudzības pasākumi, piespiedu izpilde u.c.), nevis civiltiesiskie līdzekļi.
Pienākums reģistrēt iekārtas un sniegt informāciju par to pārvietošanu ir noteikts šajā likumā. Šis pienākums nav balstīts uz privātām gribas izpausmēm (piemēram, līgumiem), bet uz normatīvajiem aktiem, kuros ietverts sabiedriskās intereses aizsardzības mērķis – kontrolēt, ierobežot un uzraudzīt potenciāli kaitīgas un regulējamas nozares darbību. Reģistrēšanas pienākums attiecas uz publisko pārvaldi, kuras ietvaros valsts institūcija (piemēram, Valsts policija vai citas kompetentas iestādes) īsteno uzraudzības funkciju.
Tādējādi šī situācija skaidri atbilst publiski tiesisko attiecību būtībai – valsts kā publiskās varas subjekts izpilda likumā noteiktu uzdevumu, kontrolējot, vai privātpersonas ievēro sabiedriskās intereses aizsargājošu normu.
Tabakas ražošanas iekārtu nereģistrēšana ir problēmsituācija, kas pilnībā attiecināma uz publiski tiesiskajām attiecībām. Tāpēc administratīvā soda piemērošana šādā gadījumā ir pamatota, tiesiska un atbilstoša valsts pārvaldes mērķim – nodrošināt sabiedriskās intereses, uzraudzīt regulētu nozari un novērst apdraudējumu.
Šāda soda piemērošana nav privāttiesiska rakstura strīds, bet gan valsts uzraudzības funkcijas izpausme, kurā tiek piemērots tiesību aizsardzības mehānisms publiski tiesiskā kārtībā.
4. Problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums.
Tabakas ražošanas iekārtu nereģistrēšana iekārtu reģistrā bīstamība izpaužas tajā, ka:
- nereģistrētas iekārtas var tikt izmantotas nodokļu apiešanai, radot būtiskus zaudējumus valsts budžetam;
- tiek grauta tiesiskā kārtība;
- tiek apdraudēta sabiedrības veselība, jo ar nereģistrētām iekārtām tiek saražoti nezināmas izcelsmes un neatbilstošas kvalitātes tabakas izstrādājumi.
Savukārt iekārtu nereģistrēšanas kaitīgums izpaužas:
- ilgtermiņa sekās, jo neveidojas uzraugāma ražošanas vide, apgrūtināta izsekojamība;
- sabiedriskajā uztverē, jo samazinās sabiedrības uzticība likuma spēkam un valsts kontroles efektivitātei;
- negatīvā precedenta radīšanā, jo, ja šāda rīcība netiek sodīta, tas veicina citu komersantu vēlmi rīkoties līdzīgi.
Izvērtējot tabakas ražošanas iekārtu nereģistrēšanas iekārtu reģistrā bīstamību un kaitīgumu, secināms, ka  šāda rīcība rada būtisku apdraudējumu sabiedriskajām interesēm – gan veselības, gan ekonomikas, gan tiesiskuma jomā, tāpēc administratīvā soda piemērošana ir tiesiski pamatota, samērīga un efektīva rīcība, lai nepieļautu šāda pārkāpuma atkārtošanos.
5.Aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu.
Vērtējot šo kritēriju secināms, ka sods nav saistīts ar administratīvā akta nepildīšanu, jo pienākums reģistrēt iekārtas un sniegt informāciju par to pārvietošanu ir noteikts normatīvajā aktā, nevis administratīvajā aktā.
Attiecīgi minētais princips nav piemērojams tabakas ražošanas iekārtu nereģistrēšanas gadījumā, jo pienākums reģistrēt iekārtas izriet tieši no likuma, nevis individuāla administratīvā akta, un soda piemērošana nav par labprātīgu vai nelabprātīgu akta neizpildi, bet gan par tiesību normu pārkāpumu.
Tādējādi administratīvā soda piemērošana par iekārtu nereģistrēšanu ir atbilstoša tiesību sistēmai un nav pretrunā ar minēto principu.
Par šo pārkāpumu paredzēts piemērot naudas sodu fiziskajai personai no piecdesmit sešām (280 euro) līdz simt četrdesmit (700 euro) naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai –  no piecdesmit sešām (280 euro) līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas (7100 euro) soda vienībām. Šāds sodu apmērs izvēlēts, balstoties uz soda apmēru, kas noteikts likuma “Par akcīzes nodokli” 35. pantā par administratīvajiem pārkāpumiem akcīzes preču aprites jomā. Lai arī iekārtas nav akcīzes preces, tomēr ar tām var saražot tikai un vienīgi akcīzes preces, tātad iekārtas ir cieši saistītas ar akcīzes precēm, to apriti, tai skaitā akcīzes preču ražošanu, kas ir īpaši reglamentēta joma. Līdz ar to likuma “Par akcīzes nodokli” 35. pants pēc būtības attiecas uz to pašu tiesisko interešu (vērtību, sabiedrības veselību, tiesisko labumu) aizsardzību. Tādējādi nav pamata likumprojektā paredzēt būtiski atšķirīgu soda apmēru. Legālus tabakas izstrādājumus un augu smēķēšanas produktus ir atļauts ražot tikai licencētās vietās un ar iekārtām, par kurām normatīvajos aktos noteiktā kārtībā ir sniegta informācija Valsts ieņēmumu dienestam. Informācija par speciālām atļaujām (licencēm) komercdarbībai ar akcīzes precēm ir publiski pieejama, tātad tiesībaizsardzības iestādēm jau šobrīd ir pieejama informācija par tām akcīzes preču noliktavām, kurās ir atļauta tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošana. Līdz ar iekārtu reģistra izveidi un prasību tajā sniegt  informāciju par iekārtu pārvietošanu un prasību reģistrēt tajā iekārtas, informācija par katru konkrēto iekārtu būs vēl pilnīgāka, jo iekārtu reģistrā ir paredzēts sniegt informāciju par visām iekārtām, kas tiek ievestas Latvijā, tostarp par tādām, kas tiek vestas cauri Latvijai, kā arī reģistrēt informāciju par katru iekārtu, kas atrodas Latvijā, ko saņem Latvijā vai kas ir izgatavota Latvijā (pirmreizējā reģistrācija), katru izmaiņu par iekārtu, kamēr tā atrodas Latvijas teritorijā (iekārtas izmaiņu reģistrācija), līdz brīdim, kamēr iekārta tiek izvesta no Latvijas vai iznīcināta (iekārtas izslēgšana no reģistra).  Iekārtas izmaiņu reģistrācijas ietvaros iekārtu reģistrā ir paredzēts reģistrēt jebkuras izmaiņas attiecībā uz iekārtas valdītāju un faktisko atrašanās vietu Latvijā, piemēram, arī īslaicīgi iekārtu pārvietojot uz remonta vietu, šo informāciju ir paredzēts reģistrēt, tādējādi nodrošinot katras iekārtas izsekojamību un legalitāti. Savukārt tās iekārtas, kas atrodas Latvijas Republikā un nav saistītas ar legālu tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanu un netiek reģistrētas iekārtu reģistrā vai par to ievešanu, tostarp arī vedot cauri Latvijai, netiek sniegta informācija iekārtu reģistrā, var tikt izmantotas nelegālu tabakas izstrādājumu ražošanā, tādējādi radot būtisku kaitējumu valsts budžetam nenomaksāto nodokļu veidā. Tāpat nelegāli ražotu tabakas izstrādājumu vai augu smēķēšanas produktu lietošana var radīt papildu negatīvas sekas arī sabiedrības veselības jomā, jo attiecībā uz nelegāli saražotiem tabakas izstrādājumiem un augu smēķēšanas produktiem no kompetentajām iestādēm nevar tikt veikti nekādi kontroles un uzraudzības pasākumi, kas vērsti uz produktu kvalitātes un atbilstības novērtēšanu.
Reģistrējot katru iepriekš minēto darbību  iekārtu reģistrā, uzraudzības iestādēm nepieciešamības gadījumā ir iespēja identificēt katru iekārtu Latvijā, tās atrašanās vietu Latvijā un plānotās darbības ar iekārtām. Ja kompetentā valsts pārvaldes iestāde atklāj kādu iekārtu, kas nav reģistrēta iekārtu reģistrā, tai ir tiesības ne vien lemt par administratīvās atbildības piemērošanu iekārtas valdītājam, bet arī lemt par iekārtas konfiscēšanu un iznīcināšanu, tādā veidā mazinot potenciālo iespēju ar nereģistrētām, tātad, no uzraudzības iestādēm slēptām iekārtām, veikt nelikumīgu ražošanu.