Anotācija (ex-ante)

1. Noteikumu Nr.555 regulējumu un pieeju NMPD sniegtās NMP organizēšanas kārtībā un kvalitātes kritērijos ir nepieciešams pilnveidot šādu apsvērumu dēļ:

1.1. Noteikumu Nr.555 117.¹ punkts nosaka pacienta, kurš no ārvalsts ārstniecības iestādes medicīniski transportēts ārstēšanai Latvijā, nogādāšanas kārtību, tas ir, pacientu nogādā deklarētajai dzīvesvietas adresei tuvākajā III, IV vai V līmeņa slimnīcā. Ievērojot minēto un to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2026.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.444 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"" no 2027.gada 1.janvāra slimnīcas tiks dalītas trīs līmeņos, nepieciešams precizēt Noteikumu Nr.555 117.¹ punktu. 

1.2. NMPD darbojas kā visaptveroša un sarežģīta sistēma, kas nodrošina nepieciešamos resursus (personālu, aprīkojumu, medikamentus, telpas, operatīvo medicīnisko transportu u.c.) koordinētai un savlaicīgai NMP sniegšanai pēkšņu saslimšanu, traumu, vai ārkārtas notikumu gadījumā.
Saskaņā ar PVO rekomendācijām, optimāls reaģēšanas laiks uz dzīvību apdraudošu izsaukumu ir mazāks par 8 minūtēm[1].
Noteikumu Nr.555 118.punkts nosaka, ka NMPD brigāde neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajam (slimajam), kurš ir dzīvībai un veselībai kritiskā stāvoklī, sniedz notikuma vietā, kā arī transportēšanas laikā uz ārstniecības iestādi noteiktos gadījumos.
Noteikumu Nr.555 118.punktā ir veselības stāvokļu un situāciju uzskaitījums. Šī pieeja nenodrošina galveno neatliekamās medicīnas darba organizācijas uzdevumu – reaģēt uz izsaukumiem atbilstoši pacienta stāvokļa smagumam jeb izsaukuma izpildes prioritātei, nodrošinot pēc iespējas ātru ierašanos situācijās ar dzīvības apdraudējumu.  NMP sistēmas piešķir izsaukumiem prioritāti, lai nodrošinātu, ka vissteidzamākā palīdzība tiek sniegta vispirms. Noteikt izsaukumam prioritāti ir būtiski, jo resursi (piemēram, brigādes, medicīnas personāls, transportlīdzekļi) ir ierobežoti, un ne visi izsaukumi ir vienlīdz kritiski. Galvenie iemesli, kāpēc tiek piešķirtas prioritātes:
1. dzīvības glābšana - izsaukumi, kas saistīti ar dzīvībai bīstamiem stāvokļiem (piemēram, sirdslēkme, smaga asiņošana, elpošanas apstāšanās), tiek apstrādāti ar visaugstāko prioritāti, jo katra minūte var būt izšķiroša.
2. efektīva resursu izmantošana - prioritāšu sistēma palīdz optimāli sadalīt pieejamos resursus, lai tie netiktu izšķērdēti uz mazāk steidzamiem gadījumiem, kamēr kāds cits varētu nomirt bez palīdzības.
3. ātrāka reakcija uz kritiskiem gadījumiem - tiek izmantotas šķirošanas metodes (piemēram, zvanu centru algoritmi), lai ātri novērtētu situācijas nopietnību un pieņemtu lēmumu par brigādes nosūtīšanu.
4. sabiedrības drošība - daži izsaukumi var būt saistīti ar sabiedrības apdraudējumu (piemēram, avārijas ar vairākiem cietušajiem, ķīmiskas noplūdes), un tiem tiek piešķirta augstāka prioritāte.
5. standartizēta pieeja - lielākajā daļā valstu tiek izmantotas standartizētas klasifikācijas sistēmas[2].
Prakse liecina, ka ne vienmēr gadījumu uzskaitījums, kādu pašreiz nosaka Noteikumi Nr.555, ir skaidri saprotams tiesību normas piemērotājiem: gan ārstniecības personām, sadarbības partneriem (ārstniecības iestādēm, Slimību profilakses un kontroles centram, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem)  vai citām institūcijām, citiem operatīvajiem dienestiem (policija, VUGD), gan sabiedrības locekļiem (indivīdiem).
Šī brīža regulējums, kas ietver detalizētu veselības stāvokļu un situāciju uzskaitījumu:
- ierobežo NMPD ārstniecības personu profesionālo rīcības brīvību (piemēram, ikdienā sastopas ar dažādām situācijām, kuras nav iespējams precīzi definēt vai aprakstīt);
- rada neskaidrības, ja situācija neatbilst nevienam no uzskaitītajiem gadījumiem;
- apgrūtina normatīvā akta piemērošanu jaunās vai netipiskās situācijās (piemēram, jaunas infekcijas slimības, ārkārtas notikumi u.c.).
Ņemot vērā, ka izsaukumu prioritizēšana ir viens no būtiskākajiem uzdevumiem atbilstošas, ātras un kvalitatīvas NMP nodrošināšanā, jau šobrīd NMPD iekšēji strādā pēc izsaukumu prioritāšu principa. Visi neatliekamās palīdzības zvani tiek pieņemti un apstrādāti vienotā sistēmā visā Latvijas teritorijā, izmantojot vienotu lēmumu pieņemšanas algoritmu. Zvanu pieņemšanas un apstrādes laikā tiek noteikts izsaukuma motīvs un prioritāte, pamatojoties uz informāciju, ko zvanītājs sniedz izsaukumu pieņemšanas dispečeram.
Pamatojoties uz izsaukuma prioritāti, NMPD ārstniecības persona izvērtē situāciju un nosaka, kura profila brigāde ir vispiemērotākā konkrētajam izsaukumam, un nosūta tuvāko pieejamo NMP brigādi palīdzības sniegšanai. Šī pieeja nodrošina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iespējas uzlabot reaģēšanu uz visaugstākās un augstas prioritātes izsaukumiem, bet nepamato to normatīvos aktos sabiedrībai pieņemamā veidā, kas ierobežo NMPD iespējas skaidrot dažādus izsaukumu izpildes aspektus un notur konstanti augstu, t.s., sekundāro izsaukumu skaitu. Ikdienā pieņemto un izpildāmo izsaukumu skaits tieši ietekmē dienesta reaģētspēju. Tāpēc skaidru izsaukuma prioritāšu standartizēšana un noteikšana atbilstoši pacienta veselības stāvoklim ir būtisks priekšnoteikums kopējās reaģētspējas uzlabošanā.

Piezīmes.
[1] Cabral, E. L. dos S., Castro, W. R. S., Florentino, D. R. de M., Viana, D. de A., Costa Junior, J. F. da ., Souza, R. P. de ., Rêgo, A. C. M., Araújo-Filho, I., & Medeiros, A. C.. (2018). Response time in the emergency services. Systematic review. Acta Cirúrgica Brasileira, 33(12), 1110–1121. https://doi.org/10.1590/s0102-865020180120000009
[2] World Health Organization Regional Office for Europe. (2007). Emergency medical services systems in the European Union.
http://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/107916/E92038.pdf?sequence=1

1.3. Noteikumu Nr.555 122.punktā paredzētajā reaģētspējas vērtējumā izmantots administratīvi teritoriālo vienību dalījums. Tomēr pētot reaģētspējas rādītājus Eiropas valstīs un pasaulē, NMPD  secinājis, ka nepieciešamas izmaiņas reaģētspējas kritēriju izvēlē.
Ņemot vērā citu Eiropas un pasaules valstu noteiktos reaģētspējas rādītājus[1], nepieciešams pārskatīt normatīvo regulējumu, jo līdzšinējais regulējums ir vērsts uz teritorijas aptveri, bet būtiskāk ir vērtēt nepieciešamību reaģēt uz izsaukumu, ievērojot tā prioritātes pakāpi.

[1] European Emergency Number Association (EENA) asbl. (2014). EENA Operations Document – Assessing meaningful response times (Version 1.0). https://eena.org/knowledge-hub/documents/assessing-meaningful-response-times/, 8.lpp.

1.4. NMPD ikdienā atkārtoti saskaras ar situācijām, kad, nogādājot pacientu ārstniecības iestādēs turpmākās NMP sniegšanai vai diagnozes noteikšanai, vai precizēšanai, ārstniecības iestādes ilgstoši, vidēji līdz pat 8-9 stundām diennaktī, neuzņem pacientus un NMPD brigādēm nākas gaidīt vidēji 2-4 stundas rindā ar pacientu, kuram pēc būtības neatliekami ir nepieciešama dzīvībai svarīgo funkciju uzturēšana. Rindā pie ārstniecības iestādēm periodiski gaida 4-8 NMPD brigādes. Šāda situācija rada tiešu risku pacienta drošībai un veselībai, kā arī  būtiski ietekmē NMPD reaģētspēju un efektivitāti. Kopumā šīs situācijas apdraud palīdzības nepārtrauktību, rada juridiskus un reputācijas pasliktināšanās riskus, kā arī samazina kopējo veselības aprūpes sistēmas noturību.
2017.gada jūlijā Lielbritānijas Nacionālais veselības serviss (National Health Service) paziņoja par jaunu NMP sniedzēju darbības mērķu kopumu un reaģētspēju. Tika noteikts, ka uz pirmās kategorijas izsaukumiem, kas tiek kvalificēti kā dzīvības apdraudējums, NMP sniedzējs reaģē vidēji 7 minūšu laikā, bet 90% jāizpilda 15 minūtēs. Ieviešot kompleksus pasākumus, kas definēti 2017.gada Lielbritānijas Nacionālais veselības servisa stratēģijā, 2019.gada maijā tika panākts būtisks uzlabojums. Reaģētspēja uz visaugstākās prioritātes izsaukumiem uzlabojās no 7 minūtēm 37 sekundēm 2018.gada maijā uz 6 minūtēm 54 sekundēm 2019.gada maijā. Viens no ieviestajiem pasākumiem bija stingra laika kontrole pacienta nodošanas procesa ilgumam slimnīcā, vienlaikus nosakot optimālo pacienta nodošanas laika ilgumu - 15 minūtes[1].
Izvērtējot Lielbritānijas praksi, secināms, ka pacienti, kuri ar medicīniskās palīdzības ambulanci ierodas ārstniecības iestādes neatliekamās palīdzības nodaļā, 15 minūšu laikā ir jānodod ārstniecības iestādes personāla aprūpē. Izstrādātie standarti nosaka, ka visos gadījumos, kad NMP ambulance nogādā pacientu ārstniecības iestādē, pacienta pieņemšanai ir jānotiek 15 minūšu laikā, bet ne ilgāk par 30 minūtēm.

[1] NHS England. (2019). Our 2018/19 Annual Report. https://www.england.nhs.uk/wp-content/uploads/2019/07/Annual-Report-Full-201819.pdf

1.5. NMPD ikdienā atkārtoti saskaras ar situācijām, kad, ierodoties ārstniecības iestādē pēc pacienta, lai nodrošinātu tā pārvešanu uz citu ārstniecības iestādi, dienesta brigādēm, nākas nepamatoti aizkavēties ārstniecības iestādē un gaidīt, kamēr pacients tiks sagatavots pārņemšanai. Praksē novērots, ka NMPD brigādes ārstniecības iestādē gaidīšanas režīmā atrodas nereti līdz pat 50 minūtēm, kas ir nepamatoti liels laika un dienesta resursu patēriņš. Šādas situācijas būtiski ierobežo arī dienesta reaģētspēju un operatīvo darbu.
Papildus NMPD brigādes saskaras ar situācijām, kad ārstniecības iestādēs (slimnīcās) pacients ne tikai nav sagatavots pārvešanai, bet pēc pacienta ir jādodas uz dažādām nodaļām, tādējādi ne tikai tiek kavēts dienesta darbs, bet arī pārkāptas higiēnas prasības, ņemot vērā, ka dienesta brigādes dodas dažādos izsaukumos, dažādās vietās, kur mēdz būt dažāda līmeņa higiēna, tajā skaitā, antisanitāri apstākļi.

1.1. Noteikumu Nr.555 117.¹ punkts precizēts, ņemot vērā Ministru kabineta 2026.gada 28.jūlija noteikumos Nr.444 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"" iekļauto slimnīcu tīkla reformu, kā arī noteikts ar minētajiem grozījumiem saskaņots izmaiņu spēkā stāšanās termiņš (Noteikumu projekta 1.17.apakšpunkts un 2.punkts). 

1.2. Noteikumu projekta 1.18.apakšpunkts paredz precizēt Noteikumu Nr.555 118.punktu, NMP izsaukumiem nosakot trīs prioritātes:
pirmā prioritāte – tiešs dzīvības apdraudējums;
otrā prioritāte – veselībai kritisks stāvoklis ar augstu dzīvības apdraudējuma risku;
trešā prioritāte – stāvoklis, kad nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība.
Izsaukumu prioritizēšana ir būtisks priekšnoteikums efektīvai NMP sistēmas darbībai, jo tā nodrošina, ka brigādes reaģē vispirms uz tām situācijām, kurās pacienta dzīvībai un veselībai ir visaugstākais apdraudējums.
Atšķirībā no gadījumu apraksta, kas balstās tikai uz simptomu vai notikuma aprakstu, prioritizācijas sistēma novērtē arī steidzamības un dzīvības bīstamības līmeni, tādējādi ļaujot dispečeram noteikt reaģēšanas kārtību objektīvi un strukturēti.
Pirmā prioritāte (tiešs dzīvības apdraudējums) ir attiecināma uz situācijām, kad cilvēka dzīvība ir apdraudēta, piemēram, bezsamaņa vai apziņas zudums, elpošanas apstāšanās vai smagas elpošanas grūtības (piemēram, aizrīšanās, nosmakšana), sirdsdarbības apstāšanās vai smagas akūtas sirds problēmas, dzīvību apdraudoša asiņošana vai smagas traumas (plaši apdegumi, šāvieni, durtas brūces u.c.), krampji zīdaiņiem un bērniem, kā arī uz ārkārtas situācijām (notikumiem), kurās cilvēka dzīvība ir pakļauta tūlītējam un nopietnam dzīvības riskam, un jebkura kavēšanās var izraisīt neatgriezeniskas sekas vai nāvi, piemēram, ceļu satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai iesprostotiem cilvēkiem, sprādzieni, ķīmisko vielu noplūdes, ugunsgrēki, slīkšana, ar niršanu saistītas situācijas, cilvēki uz jumtiem, ledus, balkona margām, uz tilta vai citās dzīvībai bīstamās vietās/situācijās (piemēram, pašnāvības mēģinājums).
Dzīvību apdraudošās situācijās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde uz izsaukumu tiek nosūtīta nekavējoties, un vienlaikus dispečers vai ārsts konsultants sniedz pirmās palīdzības padomus pa tālruni, lai palīdzētu cietušajam vai viņa tuviniekiem (klātesošajam) līdz brigādes ierašanās brīdim. Savlaicīga reakcija ir izšķiroša dzīvības glābšanā.
Otrā prioritāte (veselībai kritisks stāvoklis ar augstu dzīvības apdraudējuma risku) ir attiecināma uz situācijām, kad cilvēka veselības stāvoklis ir nopietns un var kļūt dzīvībai bīstams, ja neatliekamā medicīniskā palīdzība netiek sniegta savlaicīgi, piemēram, elpošanas traucējumi (astmas lēkmes, elpas trūkums u.c.), sāpes krūtīs, aritmijas, bīstami asinsspiediena traucējumi, pēkšņi neiroloģiski simptomi (krampji, ģībonis, redzes vai kustību traucējumi, insulta pazīmes), vidēji smagas traumas vai asiņošana (pēc negadījuma vai grūtniecības laikā), saindēšanās ar medikamentiem, ķīmiskām vielām vai gāzēm, augsts drudzis ar samaņas traucējumiem, bērniem – elpošanas apgrūtinājums vai izmainīta ādas krāsa, citi smagi stāvokļi – dehidratācija, pārkaršana, atdzišana, pēkšņas uzvedības vai apziņas izmaiņas.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde tiek nosūtīta nekavējoties, tomēr operatīvās reaģēšanas līmenis tiek piemērots atbilstoši situācijas nopietnībai, kas var būt zemāks par augstāko – pirmās prioritātes – līmeni.
Dispečers vai ārsts konsultants nepieciešamības gadījumā sniedz pirmās palīdzas padomus pa tālruni, lai palīdzētu stabilizēt pacienta stāvokli līdz brigādes ierašanās brīdim.
Trešā prioritāte (stāvoklis, kad nepieciešama steidzama medicīniskā palīdzība) ir attiecināma uz situācijām, kad pacienta dzīvība nav tieši apdraudēta un nav dzīvībai svarīgo orgānu funkciju traucējumu, taču nepieciešama neatliekama palīdzība vai izvērtējums, piemēram, hronisku slimību paasinājumi bez akūta dzīvības apdraudējuma (elpošanas grūtības, asinsspiediena svārstības), drudzis, izsitumi, vemšana, caureja vai sāpes bez akūtām komplikācijām, grūtniecības laikā – vieglas sūdzības (piemēram, sāpes, paaugstināts asinsspiediens bez dzīvības apdraudējuma riska), mērena asiņošana, nelielas brūces vai traumas, sāpes vai diskomforts (galvas, muguras, vēdera, locītavu u.c.), vieglas saindēšanās vai kuņģa darbības traucējumi bez dzīvībai bīstamiem simptomiem, uzvedības traucējumi vai hroniskas aprūpes gadījumi (urīna aizture).
NMPD brigādi nosūta atbilstoši pieejamajiem resursiem divu stundu laikā no izsaukuma pieņemšanas laika, ņemot vērā pacienta stāvokļa nopietnību un citu, augstākas prioritātes izsaukumu apjomu.
Izsaukumu pieņemšanas dispečers izvērtē situāciju un bieži sniedz norādījumus vai padomus pa tālruni. Ja stāvoklis to pieļauj, pacientam var ieteikt vērsties pie ģimenes ārsta vai doties uz ārstniecības iestādi patstāvīgi.
Pasaulē atzītas izsaukumu pieņemšanas prioritāšu sistēmas, kas balstās uz Eiropas neatliekamās medicīnas praksi un PVO rekomendācijām[1] par NMP izsaukumu prioritizēšanas principiem (dzīvības glābšanas prioritāte > veselības saglabāšana > steidzamība), nostiprināšana Latvijas ārējos normatīvajos aktos paver iespēju Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam veidot vienotu pirmsslimnīcas NMP sistēmas dizainu (ietvaru), attīstot stratēģiskus un strukturētus procesus, kuros tiek plānota, organizēta un pārvaldīta pirmsslimnīcas NMP sistēma, lai tā efektīvi, taisnīgi un ilgtspējīgi apmierinātu sabiedrības veselības vajadzības. Šāda pieeja uzlabo pacientu drošību un reaģēšanas efektivitāti, jo ļauj ātrāk nosūtīt brigādes uz dzīvībai kritiskiem gadījumiem, vienlaikus racionāli izmantojot pieejamos resursus. Izsaukumu prioritizācija, tajā skaitā, veicina vienotu lēmumu pieņemšanu visā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, tādējādi mazinot subjektivitātes un kļūdu risku izsaukumu novērtēšanā. Šāda, Eiropā un pasaulē atzīta pieeja, dos iespēju operatīvi reaģēt arī jaunās vai neparedzētās situācijās, neizjaucot normatīvā regulējuma jēgu.

Papildus skaidrojams, ka Noteikumu Nr.555 118.punktā veikto izmaiņu dēļ Noteikumi Nr.555 tiek papildināti ar jaunu punktu, kurā ietverti šobrīd 118.3.apašpunktā noteiktie cietušo (pacientu) neatliekamas pārvešanas nosacījumi gadījumos, kad tās kā valsts apmaksātu pakalpojumu nodrošina NMPD (Noteikumu projekta 1.19.apakšpunkts).

[1]World Health Organization. (2025). Prehospital emergency care - operational guidance for ambulance systems. Geneva: World Health Organization. ISBN 978-92-4-011406-7. https://www.who.int/publications/i/item/9789240114067

1.3. Pārejot uz izsaukumu prioritizēšanas sistēmu, ir pamatoti un nepieciešami pārskatīt arī izsaukumu izpildes laikus jeb reaģētspēju. Atšķirīga steidzamības pakāpe prasa diferencētus reaģēšanas laikus. Ja līdz šim visi izsaukumi tika vērtēti pēc vienota kritērija (neatliekams izsaukums), tad arī reaģētspējas prasības bija vienādas visiem gadījumiem. Pārejot uz izsaukumu prioritizēšanu, līdzšinējā pieeja nav piemērojama, jo tā neņem vērā dzīvības apdraudējuma pakāpi.
Starptautiskā praksē, tostarp Eiropas un Skandināvijas valstīs, kā arī saskaņā ar PVO ieteikumiem, reaģēšanas laiks tiek noteikts atbilstoši izsaukuma prioritātei, nevis diagnozei vai gadījuma nosaukumam. Diferencēti reaģēšanas laiki ļauj efektīvāk izmantot resursus, paaugstina pacientu drošību un nodrošina efektīvu kvalitātes uzraudzību.
NMPD ir analizējis reaģētspējas rādītājus, izvērtējot iespēju esošo administratīvo iedalījumu (valstspilsētas, novadu pilsētas, pārējās teritorijas) aizstāt ar dalījumu "blīvi apdzīvotas teritorijas" (angļu val. - urban) un "pārējās teritorijas" (angļu val. - rural). Šāda pieeja balstās uz objektīviem, kvantitatīviem kritērijiem, piemēram, iedzīvotāju skaitu un blīvumu, kas ir starptautiski salīdzināmi un precīzāk atspoguļo teritoriju urbanizācijas pakāpi.

Pamatojums teritoriju klasifikācijas maiņai:
- esošais administratīvais iedalījums ne vienmēr precīzi atspoguļo urbanizācijas pakāpi – pilsētas statusu saglabā arī teritorijas ar nelielu iedzīvotāju skaitu un ierobežotu infrastruktūru.
- dalījums "blīvi apdzīvotas teritorijas" un "pārējās teritorijas" ļauj izmantot starptautiski atzītus kritērijus, piemēram, iedzīvotāju skaitu un blīvumu noteiktā administratīvi teritoriālajā vienībā.
- starptautiskās klasifikācijas (piemēram, ANO[1], ESPON[2]) piedāvā daudzdimensionālu pieeju urbanizācijas noteikšanai, kas ietver ne tikai iedzīvotāju skaitu, bet arī blīvumu un funkcionalitāti.
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbības turpmākai plānošanai būtu lietderīgi izmantot funkcionālo vai demogrāfisko pieeju, pielāgojot to Latvijas specifikai un pieejamajiem datiem.

Reaģētspējas izvērtējumos tika un tiks izmantots administratīvi teritoriālo vienību dalījums, jo administratīvi teritoriālās vienības ir kvantitatīvi izmērāmas un nodrošina salīdzināmus rādītājus.
Par pamatu jaunajam dalījumam izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati par iedzīvotāju skaitu un blīvumu 2024. gada sākumā, salīdzinot tos arī ar iedzīvotāju skaitu un blīvumu 2022. un 2023.gada sākumā. Par "blīvi apdzīvotām teritorijām" paredzēts noteikt tās administratīvi teritoriālās vienības, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 4000 un iedzīvotāju blīvums tajā pārsniedz 300 iedzīvotājus uz km², un abi kritēriji izpildās vienlaicīgi. Datu monitorēšanai turpmāk paredzēts izmantot Centrālās statistikas pārvaldes oficiālās statistikas portālā publicētos datus par iedzīvotāju skaitu un blīvumu administratīvi teritoriālajās vienībās, kurus aktualizē reizi gadā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datu publicēšanas kalendāram. Informācijas pieejamības nodrošināšanai aktuālos datus par iedzīvotāju skaitu un blīvumu administratīvi teritoriālajās vienībās NMPD publiskos arī savā oficiālajā tīmekļvietnē.

Reaģētspējas rādītāji pēc prioritātēm:
2019.gada stratēģijā NMPD noteica stratēģisko virzienu "Ātra un kvalitatīva NMP sniegšana" ar mērķi uzlabot dienesta reaģētspējas rādītājus, tuvinot tos starptautiskajai praksei un prasībām.  Laikposmā no 2024.gada augusta līdz 2025.gada februārim NMPD veica datu analīzi, izvērtējot iespējamus jaunus reaģētspējas kritērijus, kurā iegūtie rezultāti tika ņemti vērā 2025.gadā, uzsākot darbu pie jaunās dienesta stratēģijas. Pamatojoties uz 2024. gada un 2025. gada pirmā pusgada datu analīzi, kas veikta saskaņā ar jauno pieeju reaģētspējas prasību noteikšanā, tika identificēti vidējie brigāžu ierašanās laiki atbilstoši izsaukumu prioritātes līmenim un teritoriju iedalījumam – blīvi apdzīvotās teritorijās un pārējās teritorijās. Šīs analīzes mērķis bija fiksēt faktiskos reaģēšanas rādītājus, lai pamatotu jaunas pieejas ieviešanu reaģētspējas rādītāju mērīšanā Latvijā.

Ņemot vērā minēto, Noteikumu projekta 1.21.apakšpunkts paredz precizēt Noteikumu Nr.555 122.punktu nosakot, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests NMP nodrošina:
1. pirmās prioritātes izsaukumos:
1.1.blīvi apdzīvotās teritorijās, kur iedzīvotāju skaits administratīvi teritoriālajā vienībā ir lielāks par 4000 un vienlaikus iedzīvotāju blīvums tajā ir lielāks par 300 iedzīvotājiem uz km2 – vidēji 8 minūtēs un 75 % gadījumu ne vēlāk kā 10 minūtēs no izsaukuma pieņemšanas laika;
1.2.pārējās teritorijās vidēji 15 minūtēs un 75 % gadījumu ne vēlāk kā 18 minūtēs no izsaukuma pieņemšanas laika;

2. otrās prioritātes izsaukumos visā valsts teritorijā vidēji 18 minūtēs un 75 %  gadījumu ne vēlāk kā 20 minūtēs no izsaukuma pieņemšanas laika;

3. trešās prioritātes izsaukumos visā valsts teritorijā 90% gadījumu  ne vēlāk kā 120 minūtēs no izsaukuma pieņemšanas laika.

Savukārt Noteikumu projekta 1.22.apakšpunkts paredz papildināt Noteikumus Nr.555 ar 122.¹ punktu nosakot, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests reizi gadā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datu publicēšanas kalendāram aktualizē datus par iedzīvotāju skaitu un blīvumu administratīvi teritoriālajās vienībās un publisko tos savā oficiālajā tīmekļvietnē.

Piezīmes.
[1] OECD et al. (2021), Applying the Degree of Urbanisation: A Methodological Manual to Define Cities, Towns and Rural Areas for International Comparisons , OECD Regional Development Studies, OECD Publishing, Paris/European Union, Brussels, https://doi.org/10.1787/4bc1c502-en.
[2]  Servillo, Loris Antonio; Atkinson, Rob; Russo, Antonio Paolo; Sýkora, Ludek; Demazière, Christophe; Hamdouch, Abdelillah 2014-01 TOWN, small and medium sized towns in their functional territorial context, Final Report https://kuleuven.limo.libis.be/discovery/fulldisplay?docid=lirias1953548&context=SearchWebhook&vid=32KUL_KUL:Lirias&lang=en&search_scope=lirias_profile&adaptor=SearchWebhook&tab=LIRIAS&query=any,contains,LIRIAS1953548&offset=0

1.4. Noteikumu projekta 1.16.apakšpunkts paredz papildināt Noteikumu Nr.555 117.punktu ar nosacījumu, ka ārstniecības iestāde personu (pacientu) pārņem nekavējoties, bet ne vēlāk kā 15 minūšu laikā no NMPD brigādes ierašanās brīža. Grozījumi nodrošinās, ka ārstniecības iestādēm savu darbu jāorganizē tā, lai pacientam tiktu nodrošināta savlaicīga NMP, vienlaikus neradot papildu slogu NMPD operatīvai darbībai un reaģētspējai.

1.5. Noteikumu projekta 1.20.apakšpunkts paredz papildināt Noteikumu Nr.555 119.punktu ar pienākumu ārstniecības iestādei nodrošināt, ka pacients ir sagatavots pārvešanai līdz NMPD ierašanās brīdim un pacienta pārņemšana notiek ārstniecības iestādes vadītāja noteiktā vietā, kas ir iespējami tuvāk operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa piekļuvei. Minētie grozījumi nodrošinās, ka ārstniecības iestādēm darbs jāorganizē tā, lai netiktu ietekmēts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta operatīvais darbs un reaģētspēja, kā arī tiktu ievērotas higiēnas prasības.

2. Ir saņemti un apkopoti Nacionālā veselības dienesta* priekšlikumi Noteikumu Nr.555 pilnveidei un precizēšanai. Ievērojot minēto, lai aktualizētu Noteikumos Nr.555 ietverto tiesisko regulējumu, ir nepieciešami atbilstoši grozījumi Noteikumos Nr.555. 

* saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra noteikumiem Nr.850 "Nacionālā veselības dienesta nolikums" Nacionālā veselības dienests administrē veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, slēdz līgumus par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem norēķinās par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, analizē noslēgto līgumu izpildi un apkopo informāciju par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, izstrādā no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un samaksas nosacījumus, kā arī sagatavo priekšlikumus par racionālu finansējuma izmantošanu, kas paredzēts no valsts budžeta apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu segšanai.

2. Ņemot vērā minēto, Noteikumu projekts paredz:
2.1. paplašināt uztura speciālista sniegto valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu (Noteikumu projekta 1.1. un 1.5.apakšpunkts).
Tādējādi uztura speciālisti no valsts budžeta līdzekļiem konsultēs arī pacientus ar aptaukošanos un hroniskām endokrīnās sistēmas, uztures un vielmaiņas traucējumiem (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi: E00-E90), ar asinsrites slimībām (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi: I00-I99), ar onkoloģiskām slimībām (saskaņā ar SSK-10 diagnozes kodi: C00-D48). 
Minētais pasākums izriet no Rīcības plāna liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029.gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2025.gada 22.oktobra rīkojumu Nr.691) 3.2.apakšpunktā iekļautā pasākuma, kā arī no likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" paredzētā prioritārā pasākuma "Nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātas ambulatoras uztura speciālista konsultācijas pacientiem ar hroniskām slimībām un aptaukošanos".

2.2. precizēt speciālistu loku, kuri sniedz veselības aprūpi iedzīvotājiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, kā arī precizēt nosacījumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, lai pretendētu uz līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā institūcijā (Noteikumu projekta 1.2. un 1.9.apakšpunkts). 
Līdz ar to tiek paredzētas izmaiņas Noteikumu Nr.555 3.11.2 punktā, ļaujot arī sertificētam ergoterapeitam atbilstoši kompetencei sniegt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju iemītniekiem, tādējādi dodot plašākas iespējas institūcijai elastīgi izvēlēties piemērotāko speciālistu – fizioterapeitu vai ergoterapeitu – atbilstoši iestādes pacientu specifikai un vajadzībām. Šāda pieeja nodrošina individualizētākus veselības aprūpes pakalpojumus, samazina aprūpes personāla noslodzi un uzlabo pakalpojumu kvalitāti ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās.
Tāpat tiek paredzētas tehniskas izmaiņas Noteikumu Nr.555 5.42.apakšpunktā, lai uz līgumu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nevarētu pretendēt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, kuras nodrošina valsts finansētu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (finansējumā ir iekļauta arī samaksa par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu), tādējādi izslēdzot dubultā finansējuma iespējas.

2.3. precizēt valsts apmaksāto zobārstniecības pakalpojumu klāstu pacientiem, kuri saņem ilgstošu psihiatrisko ārstēšanu stacionārā ārstniecības iestādē, tai skaitā saskaņā ar tiesas lēmumu (Noteikumu projekta 1.3.apakšpunkts). 
Noteikumu Nr.555 4.1.6.apakšpunkta pašreizējās redakcijas formulējums praksē rada atšķirīgu normu interpretāciju. Normas teksts var radīt iespaidu, ka zobārstniecības pakalpojumi šai pacientu grupai pienākas neierobežotā apjomā, neatkarīgi no noteiktajiem tarifiem un manipulāciju saraksta. Ievērojot minēto un Tiesībsarga ieteikumus, tiek veikts šī apakšpunkta precizējums.

2.4. redakcionālus grozījumus attiecībā uz valsts apmaksāto medicīniskās apaugļošanas pakalpojuma saņemšanu, novēršot atšķirīgu normas interpretāciju ārstniecības iestāžu vidū (Noteikumu projekta 1.4.apakšpunkts).
Grozījumi precizē valsts apmaksātā pakalpojuma saņemšanas vecuma robežu un nepārprotami definē medicīniskā procesa posmus (olšūnu stimulācija un aspirācija), kas jāveic līdz 40 gadu vecumam (ieskaitot), līdz ar to novēršot atšķirīgas interpretācijas ārstniecības iestādēs. 

2.5. regulējuma dublēšanos attiecībā uz valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā (Noteikumu projekta 1.6. un 1.13.apakšpunkts).
Noteikumu Nr.555 4.punktā ir noteikts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozs. Konkrēts stacionāro pakalpojumu grozs jau ir noteikts 4.8.apakšpunktā, savukārt pašreizējā 4.10. apakšpunkta būtība ir noteikt, ka pakalpojumi ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā invaliditātes iestāšanās vai tās progresēšanas novēršanai tiek nodrošināti šajos noteikumos noteiktajā prioritārā kārtībā.
Noteikumu Nr.555 66.punktā ir noteikts, ka stacionārā ārstniecības iestāde, kas sniedz ķirurģisko palīdzību, stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu plāno prioritārā kārtībā, nosakot, ka viens no prioritārā kārtībā sniedzamiem pakalpojumiem ir plānveida operācijas ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā šo noteikumu 4.10.apakšpunktā noteiktajā apmērā.
Lai regulējums netiktu dublēts dažādās Noteikumu Nr.555 sadaļās, tiek svītrots Noteikumu Nr.555 4.10.apakšpunkts un precizēts 66.2.4.apakšpunkts (jaunajā redakcijā - 66.2.7.apakšpunkts), nosakot, ka prioritārā kārtībā nodrošināmas plānveida operācijas ilgstoši slimojošām personām darbspējīgā vecumā invaliditātes iestāšanās vai tās progresēšanas novēršanai saskaņā ar ārstu konsīlija lēmumu, kurā slimība atzīta kā darbspējas apdraudoša un norādītas ārstēšanas metodes, pamatojot to izvēli.

2.6. izmaiņas imūnbioloģisko preparātu glabāšanas kārtībā (Noteikumu projekta 1.7. un 1.36.apakšpunkts).
SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" līdz šim ir nodrošinājusi imūnbioloģisko preparātu apjoma pasūtīšanu, uzglabāšanu un imūnserumu un specifisko imūnglobulīnu izdales organizēšanu ārstniecības iestādēm Nacionālā veselības dienesta organizētā iepirkuma rezultātā noslēgtā piegādes līguma ietvaros, kaut arī šai ārstniecības iestādei nav deleģēta šādas funkcijas izpilde. Mainot šo kārtību, paredzēts, ka SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" turpmāk nodrošinās tikai imūnserumu un specifisko imūnglobulīnu apjoma plānošanu. Paredzēts, ka ārstniecības iestādes imūnbioloģisko preparātu pasūtījumus veiks, izmantojot EPIDEM (vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības) sistēmu, kā arī turpmāk piegādes līgumā piegādātājam būs jānodrošina imūnbioloģisko preparātu piegādes uz ārstniecības iestādēm, kas ir veikušas imūnbioloģisko preparātu pasūtījumus.
Ievērojot minēto, Noteikumu projekts paredz Noteikumu Nr.555  5.2.2.apakšpunkta svītrot SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" noteikto pienākumu uzglabāt imūnbioloģiskos preparātus. Savukārt Noteikumu Nr.555 8.pielikuma "Centralizēto iepirkumu nosacījumi" 1.2.7.apakšpunkta redakcija tiek papildināta ar SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" pienākumu plānot nepieciešamos imūnserumu un specifisko imūnglobulīnu daudzumu attiecīgam periodam.

2.7. precizēt speciālistu loku, kas var pretendēt uz valsts apmaksātā psihoterapeitiskā un psiholoģiskā atbalsta pakalpojumu sniegšanu (Noteikumu projekta 1.8.apakšpunkts). 
Šobrīd saskaņā ar Noteikumu Nr.555 5.¹punktu valsts apmaksāto un ģimenes ārsta noteikto psihoterapeitiskā un psiholoģiskā atbalsta pakalpojumu pieejamībai Nacionālais veselības dienests ar juridiskajām personām slēdz līgumus par klīniskā un veselības psihologa, psihoterapijas speciālista vai psihoterapeita pakalpojumu sniegšanu. Praksē Nacionālajam veselības dienestam atlases procedūras ietvaros ir grūtības izvērtēt psihoterapijas speciālistu profesionālo kvalifikāciju un spēju sniegt kvalitatīvu pakalpojumu iedzīvotājiem, jo psihoterapijas speciālists, salīdzinot ar psihologu un psihoterapeitu, nav reglamentēta profesija (nav tiesību aktos noteiktas vienotas prasības profesionālajai darbībai). Līdz ar to Noteikumu projekts paredz svītrot psihoterapijas speciālistus no to speciālistu loka, kuri var sniegt valsts apmaksātus psihoterapeitiskā un psiholoģiskā atbalsta pakalpojumus. 

2.8. izmaiņas feldšerpunktu darbības nodrošināšanas nosacījumos (Noteikumu projekta 1.10.apakšpunkts). 
Izmaiņas paredz apvienot Noteikumu Nr.555 19.1. un 19.2.apakšpunkta nosacījumus, lai precīzāk definētu kritērijus un samazinātu iespēju atvērt jaunus feldšerpunktus teritorijās, kurās šobrīd jau ir pietiekama primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.

2.9. jaunu valsts apmaksātu pakalpojumu - psiholga vadīta digitālā terapija bērniem (no 14 gadu vecuma) un jauniešiem (līdz 25 gadu vecumam) garastāvokļa traucējumu, trauksmes un negatīvo uzvedības modeļu maiņai jeb pusautomatizēts tiešsaistes psiholoģiskais pakalpojums internalizējošo psihisko traucējumu ārstēšanai pusaudžiem un jauniešiem (Noteikumu projekta 1.11.apakšpunkts). 
Tā ir Latvijā pirmo reizi adaptēta un ieviesta digitāla terapija (iKBT), kas ir uz pierādījumiem balstīta nefarmakoloģiskās psihiatriskās ārstēšanas metode (diagnožu specifiski KBT protokoli) pacientiem ar viegliem vai vidēji smagiem depresijas un trauksmes traucējumiem. iKBT psihoterapijas nodrošināšana ir balstīta tiešsaistes mobilajos risinājumos. iKBT modelis nodrošina izmaksu un cilvēkresursu efektīvu pakalpojumu, palielinot pacientu skaitu, kas saņem mērķtiecīgu ārstēšanu un uz pierādījumiem balstītu, efektīvu nefarmakoloģisku terapiju. Šādi tiek ievērojami uzlabota pakalpojuma pieejamība kopumā un jo īpaši reģionāli.  iKBT pakalpojums ietver vienreizēju viens pret viens saziņu ar speciālistu klātienē vai attālināti, kam seko strukturēts terapijas process tiešsaistē caur rakstveida, audio un video materiāliem, paredzot saziņu ar speciālistu čatā un/ vai telefoniski. iKBT terapija iekļauj regulāru pacienta simptomu novērtējumu, kas ļauj objektīvi izvērtēt klīnisko efektivitāti.
Ievērojot mentālās veselības uzlabošanas nepieciešamību un to, ka pakalpojums tiek nodrošināts bērniem un jauniešiem, nepieciešams to veidot kā tiešās pieejamības pakalpojumu, lai sasniegtu tā pieejamību.
Noteikumu projekts paredz minēto pakalpojumu noteikt kā tiešās pieejamības pakalpojumu, tādējādi nodrošinot tā plašāku pieejamību visā valstī, jo īpaši reģionos, un mazinot vieglas un vidējas depresijas un trauksmes problēmas noteiktajā mērķa grupā.
Ar minēto pasākumu tiks īstenots likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" paredzētais prioritārais pasākums "Atveseļošanās un noturības mehānisma inovāciju projekts - interneta pusautomatizētā kognitīvi biheiviorālās terapijas projekts (Bērnu un pusaudžu resursu centrs)".

2.10. uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas kārtību "zaļā koridora" (pakalpojumu saņemšana ārpus kopējās iedzīvotāju gaidīšanas rindas pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību) ietvaros (Noteikumu projekta 1.12. un 1.14.apakšpunkts). 
Sadarbībā ar Veselības ministrijas galveno speciālistu onkoloģijā, ķīmijterapijā Aiju Geriņu-Bērziņu un vairāku profesionālo asociāciju iesaisti ir pārskatīta "zaļā koridora" pakalpojumu saņemšanas kārtība un izmeklējumu klāsts. Rezultātā Noteikumu projekts paredz ļaut arī ārstam speciālistam pieteikt pacientu "zaļajā koridorā", lai mazinātu ģimenes ārstu noslogotību un nodrošinātu ātrāku pacientu nokļūšanu "zaļajā koridorā", gadījumos, kad pacients vēršas pie speciālistiem saistībā ar citu problēmu, bet konsultācijas laikā rodas aizdomas par onkoloģisku slimību.

2.11. papildināti gadījumi, kad stacionārajai ārstniecības iestādei, kas sniedz ķirurģisko palīdzību, stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu jāplāno prioritārā kārtībā (Noteikumu projekta 1.13.apakšpunkts). 
Lai nodrošinātu pacientu savlaicīgu ārstēšanu onkoloģisko slimību un orgānu transplantācijas gadījumos, kas prasa tūlītēju un augsti specializētu medicīnisko iejaukšanos, Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumu Nr.555 66.2.apakšpunktu, nosakot, ka palīdzība onkoloģisku slimību gadījumā un orgānu transplantācijas pakalpojumi ir sniedzami prioritārā kārtībā. Šo pakalpojumu iekļaušana prioritāšu sarakstā nodrošina, ka pacienti ar dzīvībai bīstamām saslimšanām saņem ārstēšanu savlaicīgi, samazinot komplikāciju un mirstības risku, kā arī ļauj stacionārajām ārstniecības iestādēm optimāli plānot resursus.

2.12. precizēt ārstniecības iestādes, kura saņem ikmēneša fiksēto maksājumu par speciālistu vai ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbu, speciālista vai kabineta darbalaika nosacījumus (Noteikumu projekta 1.15.apakšpunkts). 
Šobrīd NoteikumuNr.555 78.1.apakšpunkts nosaka, ka ārstniecības iestādei, kura saņem ikmēneša fiksēto maksājumu par speciālistu vai ārstniecības iestāžu struktūrvienību darbu, vienai ārsta slodzei jānodrošina pacientu pieņemšanas laiks ne mazāk kā 30 stundas nedēļā, precīzi nenorādot kopējo darbalaiku nedēļā. Minētā redakcija rada atšķirīgu normas interpretāciju par kopējā minimālā nodrošināmā darbalaika apjomu vienai ārsta slodzei.
Līdz ar to Noteikumu Nr.555 78.1.apakšpunkta redakcija tiek precizēta, norādot, ka vienas ārsta slodzes darbalaika apjoms ir ne mazāks par 40 stundām nedēļā, tai skaitā vismaz 30 stundas nedēļā ārsts velta pacientu pieņemšanai, savukārt pārējā laikā nodrošina medicīniskās dokumentācijas aizpildīšanu un citus darba pienākumus.

2.13. papildināt kritērijus S1 veidlapas "Apliecinājums tiesībām saņemt veselības aprūpi" (nodrošina personai tiesības veidlapā norādītajā valstī saņemt šajā valstī garantētos veselības aprūpes pakalpojumus) izsniegšanai (Noteikumu projekta 1.23. un 1.24.apakšpunkts).
Šobrīd Nacionālais veselības dienests pirms S1 veidlapas izsniegšanas nodarbinātām vai pašnodarbinātām personām un pensijas saņēmējiem pārbauda izsniegto S1 veidlapu pamatotību, veicot norādīto dzīvesvietu pārbaudi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes personas datu pārlūkā. Ja aktuālā dzīvesvieta netiek norādīta, ir apgrūtināta S1 veidlapu operatīva izsniegšana un pārbaude.
Ja personai tiek izsniegta S1 veidlapa uz citu dalībvalsti, bet tā faktiski dzīvo Latvijā, personai ir nodrošinātas tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā un papildus tam var tikt saņemti rēķini no attiecīgās dalībvalsts, līdz ar to nepamatoti tiek tērēti Latvijas valsts budžeta līdzekļi. Savukārt, ja personas izvēlētā dalībvalsts ir valsts, kurā izmaksas par pensionāra veselības aprūpes pakalpojumiem piestāda pēc vidējām izmaksām, t.i., aprēķinot konkrētu mēneša maksu, kura jāmaksā par katru pensionāru neatkarīgi no tā vai persona saņēmusi veselības aprūpes pakalpojumus vai nē, tad tiek radīts nepamatots finanšu slogs Latvijas budžetam.
Lai nodrošinātu operatīvāku S1 iesniegumu izskatīšanu un novērstu nepamatotu Latvijas valsts budžeta līdzekļu tērēšanu gadījumos, kad persona faktiski dzīvo Latvijā, Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu Nr.555 127.1. un 127.4.apakšpunktus, tos papildinot ar nosacījumu, ka informāciju par personas patstāvīgo dzīvesvietu ārvalstīs apliecina Fizisko personu reģistra dati par personas norādīto dzīvesvietas adresi ārvalstīs. Līdz ar to personai pirms S1 veidlapas iesnieguma iesniegšanas Nacionālajā veselības dienestā būs jāinformē kompetentā institūcija - Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde - par savu patstāvīgo dzīvesvietu ārvalstīs. 
Tādējādi tiks nodrošināta operatīvāka S1 iesniegumu izskatīšana un jau izsniegto S1 veidlapu pārbaudes, jo, pārbaudot datus Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldes uzturētajā Fizisko personu reģistrā, būs pieejama aktuālā informācija par personas dzīvesvietu. Līdz ar to nepieļaujot situācijas, kad valsts ilgstoši maksā par pakalpojumiem, kuri personai nav nepieciešami, jo tā pastāvīgi uzturas un saņem veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā.

2.14. papildināt S2 veidlapas "Apliecinājums tiesībām uz plānveida ārstēšanu" (nodrošina tiesības saņemt veidlapā norādīto plānveida veselības aprūpes pakalpojumu veidlapā norādītajā valstī un termiņā) saņemšanai nepieciešamā ārstu konsīlija atzinumā iekļaujamo informāciju (Noteikumu projekta 1.25.apakšpunkts).
Lai nodrošinātu, ka Nacionālais veselības dienests var pilnvērtīgi izvērtēt personas tiesības saņemt S 2 veidlapu un pieņemt pamatotu lēmumu par tās izsniegšanu, nepieciešams pilnveidot Noteikumu Nr.555 139.2. apakšpunktā noteiktās prasības attiecībā uz ārstu konsīlija atzinumā ietveramo informāciju. Pašlaik normatīvais regulējums neparedz pienākumu konsīlija atzinumā norādīt plānotā veselības aprūpes pakalpojuma prognozējamās izmaksas, pakalpojuma saņemšanas valsti un konkrēto pakalpojuma sniedzēju, lai gan šī informācija ir būtiska Nacionālajam veselības dienestam, izvērtējot iesniegumu un pieņemot lēmumu par S 2 veidlapas izsniegšanu.
Līdz ar to nepieciešams papildināt ārstu konsīlija atzinumā ietveramās informācijas apjomu, paredzot pienākumu norādīt plānotā pakalpojuma prognozējamās izmaksas, pakalpojuma saņemšanas valsti un pakalpojuma sniedzēju. Šādas informācijas pieejamība ļaus Nacionālajam veselības dienestam savlaicīgi izvērtēt plānotā pakalpojuma finansiālo ietekmi, pieņemt pamatotu lēmumu par S 2 veidlapas izsniegšanu, kā arī veicinās efektīvāku valsts budžeta līdzekļu plānošanu un izlietojumu un nodrošinās caurskatāmāku lēmumu pieņemšanas procesu.

2.15. palielināt laikposmu un pacientu sarakstā reģistrēto personu skaitu jaunatvērtās ģimenes ārsta prakses ikmēneša fiksētā maksājuma saņemšanai (Noteikumu projekta 1.26.apakšpunkts).
Šobrīd atbilstoši Noteikumu Nr.555 178.punktam jaunatvērtai ģimenes ārsta praksei līdz brīdim, kad ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto personu skaits sasniedz 600, bet ne ilgāk kā deviņus mēnešus pēc līguma noslēgšanas ar Nacionālo veselības dienestu tiek maksāts prakses uzturēšanas maksājums, personāla atalgojums, samaksa par veiktajām manipulācijām praksē un pacienta līdzmaksājuma kompensācija par personām, kuras atbrīvotas no pacienta līdzmaksājuma.
Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu" (izskatīts un pieņemts zināšanai Ministru kabineta 2024.gada 21.maija sēdē (prot.Nr.21 38. §, 24-TA-922)) norādīto līdz 2029. gadam līgumu ar Nacionālo veselības dienestu var pārtraukt 172 ģimenes ārstu jeb 14,2% no šobrīd strādājošiem ģimenes ārstiem. Lai nodrošinātu šo ģimenes ārstu sniegto primārās veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, tostarp optimālās prakses konceptu, nepieciešami 196 jauni ģimenes ārsti 2028. gadā (ieskaitot). Lai jaunie ģimenes ārsti būtu motivēti atvērt jaunu praksi, jāpārskata jaunatvērtas prakses finansēšanas ilgums, jo nereti deviņu mēnešu laikā jaunais ģimenes ārsts nepaspēj savākt nepieciešamo reģistrēto pacientu skaitu.
Kā viens no pasākumiem, kas veicams ģimenes ārstu prakšu pārņemšanas procesa uzlabošanai, minētajā informatīvajā ziņojumā ir saistīts ar jaunatvērtās prakses finansēšanas pilnveidi, tas ir, jaunatvērtās prakses finansējumu maksāt līdz brīdim, kad ģimenes ārsta pacientu sarakstā reģistrēto personu skaits sasniedz 750, bet ne ilgāk kā 24 mēnešus pēc līguma noslēgšanas ar Nacionālo veselības dienestu.
Lai izpildītu šo informatīvajā ziņojumā "Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu" iekļauto pasākumu, Noteikumu projekts paredz attiecīgus grozījumus Noteikumu Nr.555 178.punktā. 

2.16. uzlabot psihiatriskās palīdzības pakalpojumu pieejamību (Noteikumu projekta 1.27. un 1.37.apašpunkts, kā arī 3.punkts).
Latvijā arvien vairāk cilvēku vēlas saņemt psihiskās veselības aprūpes pakalpojumus, to skaitā arī psihiatru konsultācijas, tomēr trūkst speciālistu, un daudziem nākas gaidīt ilgstoši, lai tiktu pie nepieciešamā atbalsta. Viens no VSIA "Nacionālais psihiskās veselības centrs" (metodiskās vadības institūcija psihiatrijas jomā un nodrošina vienotu veselības aprūpes pakalpojumu vadību, vienotu pieeju veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, vienotu kvalitātes uzraudzību, speciālistu apmācību un sekmē jaunu un progresīvu metožu ieviešanu psihiatrijas jomā) risinājumiem situācijas uzlabošanai ir ārsta palīgu (feldšeru) papildu iesaiste darbā ar psihiatrijas pacientiem, jo pēc pacienta stāvokļa stabilizācijas, slimības remisijas posmā, kad nav nepieciešama medikamentozās terapijas maiņa vai pielāgošana, medikamentus varētu izrakstīt arī ārsta palīgs (feldšeris). Šos pakalpojumus var nodrošināt pašreizējā māsas kabinetā, kurā sniedz psihiatrisko palīdzību, nosakot, ka tajā strādā arī ārsta palīgs (feldšeris). Ārsta palīga (feldšera) paplašinātās kompetences sniegs iespēju nodrošināt hronisko pacientu uzraudzību, kā arī atjaunot nozīmēto medikamentu receptes, tādējādi atslogojot psihiatrus un palīdzot mazināt gaidīšanas rindas.
Ievērojot minēto, Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu Nr.555 185.13.apakšpunktu un papildināt kabinetā, kurš saņem ikmēneša fiksēto maksājumu par psihiatrisko palīdzību, nodarbinātos speciālistus ar ārsta palīgu (feldšeri).
Saistībā ar šo grozījumu nepieciešamas izmaiņas arī Noteikumu Nr.555 10.pielikuma "Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti un fiksētā ikmēneša maksājuma (piemaksas) aprēķins ārstu speciālistu kabinetiem un struktūrvienībām" 2.18.apakšpunktā un 2.piezīmes ievaddaļā (Noteikumu projekta 1.37.apakšpunkts). Ievērojot to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2026.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.444 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"" 10.pielikumā jau paredzētas izmaiņas, kas stāsies spēkā 2027.gada 1.janvārī, šajā Noteikumu projektā ietvertie grozījumi stāsies spēkā 2027.gada 2.janvārī. 

2.17. šādas izmaiņas Noteikumu Nr.555 286.punktā (Noteikumu projekta 1.31.apakšpunkts):
- aizstāt 286.punkta ievaddaļā vārdu "mēnesī" ar vārdu "gadā". 
Šobrīd viens no nosacījumiem, lai ārstniecības iestāde varētu pretendēt uz vienreizēju maksājumu par ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu digitalizāciju 15 120 euro apmērā, ir tāds, ka attiecīgajai ārstniecības iestādei valsts apmaksātus sekundāros ambulatoros veselības aprūpes pakalpojumus jāsniedz apjomā, kas mēnesī pārsniedz 500 000 euro. 
Lai veicinātu digitalizāciju ārstniecības iestādēs, to attīstību un ilgtspēju, lietderīgi paplašināt ārstniecības iestāžu loku, noteiktu valsts sniegto pakalpojumu finansējuma apjomu paredzot gada ietvarā. 
Ārstniecības iestāžu digitalizācija ir nepārtraukts process, kas ietver ne tikai sākotnēju informācijas sistēmu ieviešanu un tehnisko risinājumu izveidi, bet arī to uzturēšanu, pilnveidošanu, savstarpējo integrāciju, lietotāju apmācību un procesu pielāgošanu. 
Finansējuma attiecināšana uz ārstniecības iestādēm, kas sasniedz finansējuma apjomu gada periodā, sniegtu iespēju paplašināt ārstniecības iestāžu loku, kas var saņemt atbalstu un tādējādi nodrošinās kvalitatīvu un drošu veselības datu uzkrāšanu, apriti un pieejamību, kā arī ērtāku un efektīvāku darba organizāciju vairāk ārstniecības iestādēs. Būtisks ieguvums būtu arī vienmērīgāka ārstniecības iestāžu digitalizācijas attīstība.
- mainīt 286.2.apakšpunktā noteikto termiņu, līdz kuram ārstniecības iestādēm jānodrošina elektronisko pieraksta sistēmu (kalendāru) atvēršana vienotam pierakstam vienotā veselības nozares elektronisko informācijas sistēmā jeb e-veselībā un jāsaņem SIA "Latvijas Digitālās veselības centrs" akcepttesta apliecinājums, nosakot termiņu līdz 2026. gada 1. oktobrim (šobrīd - 2026.gada 1.septembris). Prasība ir saistīta ar veselības informācijas sistēmas funkcionalitāšu ieviešanu un ārstniecības iestāžu informācijas sistēmu integrāciju ar veselības informācijas sistēmu.
Termiņa pagarinājums nepieciešams, jo ārstniecības iestāžu informācijas sistēmu uzturētāji ir norādījuši uz nepieciešamību pēc papildu laika tehnisko risinājumu pielāgošanai, integrāciju pabeigšanai, testēšanai un akcepttestu veikšanai. Papildu viena mēneša termiņš ļaus nodrošināt kvalitatīvu integrācijas procesu, mazināt tehniskos riskus un sekmēt lielāka ārstniecības iestāžu skaita gatavību vienotā pieraksta funkcionalitātes izmantošanai veselības informācijas sistēmā, vienlaikus nemainot digitalizācijas pasākuma mērķi.

2.18. papildināt bērnu skrīninga programmu ar sirds un asinsvadu slimību riska skrīningu bērniem 5-11 gadu vecumā (Noteikumu projekta 1.32.apakšpunkts).
Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Latvijā. Agrīna profilakse bērnu vecumā var būt efektīvs veids, kā ilgtermiņā uzlabot sabiedrības veselības rādītājus, jo daudzi sirds un asinsvadu slimību riska faktori (piemēram, paaugstināts asinsspiediens, liekais svars, paaugstināts holesterīna līmenis) sāk veidoties jau bērnībā. Savlaicīga to identificēšana ļauj uzsākt profilaktiskus pasākumus vēl pirms slimības attīstības. 
Bērnu sirds un asinsvadu slimību riska skrīninga ieviešana ir paredzēta Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā 2025.–2027. gadam 2.1.1.apakšpunktā ietvertajos pasākumos, kā arī ar minēto pasākumu tiks īstenots likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" paredzētais prioritārais pasākums "Mazināti kardiovaskulāro slimību riski bērniem, nodrošinot ZBLH, kopējā holesterīna, glikozes līmeņa noteikšanu tukšā dūšā (5 -11 g.v.)". 
Ievērojot minēto, Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumu Nr.555 1.pielikumu "Profilaktiskās apskates (izmeklējumi) un sirds un asinsvadu slimību riska noteikšana" ar 1.4.13.apakšpunktu un jaunu piezīmi (sk. 1.punkta 3.piezīmi). 

2.19. izmaiņas Noteikumu Nr.555 4.pielikumā "Aprūpes epizodes un to tarifi" (Noteikumu projekta 1.33.apakšpunkts):
 - precizēti 4.punkta nosacījumi samaksas saņemšanai par personai sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
Šobrīd, ja aprūpes epizode ilgst vairāk nekā 30 kalendāra dienas, ārstniecības iestāde to noslēdz pēc 30 kalendāra dienām, skaitot no aprūpes epizodes sākšanās dienas, un ar nākamo personas apmeklējumu uzsāk jaunu aprūpes epizodi.
Praksē pastāv izņēmuma gadījumi, kad 30 dienu aprūpes epizodes princips nav piemērojams, jo pakalpojuma specifika paredz, ka par katru sniegto pakalpojumu aizpildāms atsevišķs uzskaites dokuments (piemēram, medicīniskās apaugļošanas pakalpojumam, paliatīvās aprūpes mobilo komandu pakalpojumam pacienta dzīvesvietā). Izņēmuma gadījumi, kad netiek piemērots 30 dienu aprūpes epizodes princips, tiek noteikti attiecīgajiem pakalpojumiem saistošajās līguma ar Nacionālo veselības dienestu kārtībās un ambulatorā pacienta talona aizpildīšanas vadlīnijās.
Līdz ar to Noteikumu projekts precizē 4.pielikuma 4.punktu, paredzot atsauci uz izņēmuma gadījumiem, kad 30 dienu aprūpes epizodes princips nav piemērojams. 
- no 2027.gada 1.janvāra paaugstināt oftalmologa aprūpes epizodes tarifu no 14,79 euro uz 55,47 euro, jo Nacionālais veselības dienests par oftalmologa aprūpes epizodi saskaņā ar oftalmoloģijas pakalpojumu sniedzēju atlases procedūras rezultātiem no 2027. gada 1. janvāra veic apmaksu 55,47 euro apmērā. 
Juridiskās tehniskas un vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla jeb TAP portāla funkcionalitātes dēļ, lai ieviestu izmaiņas, 4.pielikumu nepieciešams papildināt ar jaunu - 5.63.apakšpunktu, pārejas regulējumā paredzot, ka esošā samaksa jeb 4.pielikuma 5.45.apakšpunkts ir spēkā līdz 2026.gada 31.decembrim, savukārt jaunā samaksa jeb 4.pielikuma 5.63.apakšpunkts ir spēkā no 2027.gada 1.janvāra (Noteikumu projekta 1.29. un 1.30.apakšpunkts). 
- papildināt sekundārās ambulatorās veselības aprūpes speciālistu, kuru darba uzskaitē izmanto 7. veida aprūpes epizodi, uzskaitījumu ar endokrinologu un optometristu, atbilstoši tam mainīta 6.2.apakšpunkta numerācija;
- precizēt 2.piezīmi.
Tā kā no 2024.gada 1.janvāra ieviests jauns pakalpojums – reproduktīvā materiāla saglabāšana onkoloģiskajiem pacientiem pirms ķīmijterapijas, kuru nodrošina specializētās ārstniecības iestādes, precizēta 2.piezīme ginekologa, dzemdību speciālista aprūpes epizodes tarifam pievienojot norādi par reproduktīvā materiāla saglabāšanas pakalpojumu.

2.20. precizēt Noteikumu Nr.555 5.pielikuma "Dienas stacionārā sniedzamie veselības aprūpes pakalpojumi" struktūra, pārceļot tajā ietvertās dienas stacionāra pakalpojumu nodrošināšanai saistošās manipulācijas uz valsts apmaksājamo manipulāciju un to apmaksas nosacījumu sarakstu (Noteikumu projekta 1.34.apakšpunkts). Pārcelšanas mērķis ir nodalīt Ministru kabineta noteikumos ietveramo tiesisko regulējumu no tehniska rakstura informācijas, kas regulāri tiek aktualizēta atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu attīstībai, medicīnas tehnoloģiju izmaiņām un veselības aprūpes organizēšanas vajadzībām.
Manipulāciju saraksta uzturēšana ārpus Ministru kabineta noteikumiem nodrošina iespēju operatīvāk aktualizēt manipulācijas un to apmaksas nosacījumus atbilstoši veselības aprūpes nozares attīstībai, neveicot grozījumus Ministru kabineta noteikumos. Tādējādi tiek samazināts administratīvais slogs un nodrošināta efektīvāka regulējuma uzturēšana, vienlaikus saglabājot Ministru kabineta noteikumos veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas pamatprincipus.
Pārcelšanai ir tehnisks un redakcionāls raksturs, un tā nemaina valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, pacientu tiesības, kā arī manipulāciju apmaksas principus vai kārtību. Izmaiņas ir vērstas uz regulējuma sistematizēšanu un tā piemērošanas efektivitātes paaugstināšanu.
Saistībā ar izmaiņām Noteikumu Nr.555 5.pielikumā nepieciešamas atbilstošas izmaiņas arī Noteikumu Nr.555 189.puntā (Noteikumu projekta 1.28.apakšpunkts). Lai laikus sagatavotos izmaiņu ieviešanai, nepieciešams pārejas periods, tāpēc Noteikumu projekta 2.punkts paredz, ka šīs Noteikumu Nr.555 189.punkta un 5.pielikuma izmaiņas stāsies spēkā 2027.gada 1.janvārī. 

2.21. izmaiņas Noteikumu Nr.555 7.pielikumā "Atbilstoši ārstniecības iestāžu iesniegtajiem rēķiniem apmaksājamie veselības aprūpes pakalpojumi" (Noteikumu projekta 1.35.apakšpunkts):
- papildināt SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" tuberkulozes ārstēšanai lietojamos medikamentus, kurus Nacionālais veselības dienesta apmaksā atbilstoši ārstniecības iestādes iesniegtajiem rēķiniem, ar Rifapentinum (sk. 3.2.28.4.apakšpunktā).
Atbilstoši SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" sniegtajai informācijai ārstēšanas kursi pret tuberkulozes infekciju, kuros ietverts rifapentīns, ir nepieciešams 100 pacientiem viena gada laikā. Rifapentīnu ietverošiem kursiem ir nepieciešama mazāka ārstniecības personāla iesaiste un to izpildei ir augstāka pacientu līdzestība, līdz ar to samazinās ārstniecības personāla noslodze un būtiski pieaug pilnvērtīgi pabeigtu ārstēšanas kursu apjoms.
- nodrošināt HIV pēcekspozīcijas profilakses medikamentu apmaksu VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" pacientiem.
Pēdējos gados ir  novērots dinamisks pieaugums pacientu skaitā, kuri sadūrušies ar nezināmu šļirci vai cietuši no seksuālas vardarbības.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 7.marta noteikumiem Nr.99 "Cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas noteikumi" 17.punktu HIV infekcijas specifisku īstermiņa ārstēšanu uzreiz pēc negadījuma, kura laikā organismā iekļuvušas vai varēja iekļūt ar HIV inficētas asinis vai citi infekciozi organisma šķidrumi (pēcekspozīcijas profilakse), nodrošina SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", kā arī jebkura cita ārstniecības iestāde, kurai ar dienestu noslēgts līgums par šī pakalpojuma sniegšanu atbilstoši centra tīmekļvietnē publicētajiem nosacījumiem HIV infekcijas pēcekspozīcijas profilaksei.
VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" ir vērsusies Nacionālajā veselības dienestā ar lūgumu apmaksāt HIV pēcekspozīcijas profilakses medikamentus slimnīcas pacientiem atbilstoši to indikācijām. 
Ievērojot minēto, Noteikumu projekts paredz papildināt 7.pielikumu ar 4.7.apakšpunktu, lai nodrošinātu HIV pēcekspozīcijas profilakses medikamentu apmaksu VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" pacientiem. 
- precizēt 5.punktā ietverto atsauci uz ārstniecības iestāžu līmeņiem, ņemot vērā Ministru kabineta 2026.gada 28.jūlija noteikumos Nr.444 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"" iekļauto slimnīcu tīkla reformu, kā arī noteikt ar minētajiem grozījumiem saskaņotu izmaiņu spēkā stāšanās termiņu. Juridiskās tehniskas un vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla jeb TAP portāla funkcionalitātes dēļ, lai ieviestu izmaiņas, 5.pielikumu nepieciešams papildināt ar jaunu - 8.punktu, pārejas regulējumā paredzot, ka esošā kārtība jeb 7.pielikuma 5.punkts ir spēkā līdz 2026.gada 31.decembrim, savukārt jaunā kārtība jeb 7.pielikuma 8.punkts ir spēkā no 2027.gada 1.janvāra (Noteikumu projekta 1.29. un 1.30.apakšpunkts). 

2.22. izmaiņas Noteikumu Nr.555 8.pielikumā "Centralizēto iepirkumu nosacījumi" (Noteikumu projekta 1.36.apakšpunkts):
- precizēt 2.2.apakšpunktā ietvertos nosacījumus, atbilstoši kuriem Nacionālais veselības dienests iepērk parenterāli ievadāmās zāles. 
Ņemot vērā, ka individuālās kompensācijas ietvaros zāļu kompensācija tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, nodrošinot arī centralizēti iepirktos medikamentus, Noteikumu projekts paredz šādos gadījumos atļaut ārstniecības iestādēm nodrošināt centralizēti iepirktos medikamentus pacientiem, kuriem ir izdots Nacionālā veselības dienesta lēmums par konkrēto zāļu kompensāciju individuālā kārtībā.
Centralizēti iepirkto zāļu cenas ir zemākas, nekā tās, kuras piedāvā aptiekas individuālo pacientu nodrošināšanai. Līdz ar to, piemērojot centralizēti iepirkto medikamentu cenas gadījumos, kad ir izdots lēmums par zāļu kompensāciju individuālā kārtībā, tiks samazināti izdevumi no zāļu kompensācijai paredzētā budžeta. Netiks radītas papildu izmaksas un ietekme uz valsts  budžetu.
- papildināt 1.2.7.apakšpunkta redakciju ar SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" pienākumu plānot nepieciešamos imūnserumu un specifisko imūnglobulīnu daudzumu attiecīgam periodam (skatīt šīs sadaļas 6.punktā ietverto skaidrojumu). 

2.23. izmaiņas Noteikumu Nr.555 10.pielikumā "Steidzamās medicīniskās palīdzības punkti un fiksētā ikmēneša maksājuma (piemaksas) aprēķins ārstu speciālistu kabinetiem un struktūrvienībām" (Noteikumu projekta 1.37.apakšpunkts):
- grozījumi 2.18.apakšpunktā un 2.piezīmes ievaddaļā, kas saistīti ar Noteikumu projekta 1.27.apakšpunktā paredzētajām izmaiņām psihiatriskās palīdzības pakalpojumu pieejamības uzlabošanai (skatīt šīs sadaļas 16.punktā ietverto skaidrojumu).
- svītrots 2.20.apakšpunkts, attiecīgi mainot 2.punkta numerāciju, no valsts budžeta līdzekļiem vairs nefinansējot vecmātes kabineta darbību. 
Ievērojot to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2026.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.444 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"" 10.pielikumā jau paredzētas izmaiņas, kas stāsies spēkā 2027.gada 1.janvārī, šajā Noteikumu projektā ietvertie grozījumi stāsies spēkā 2027.gada 2.janvārī (Noteikumu projekta 3.punkts). 

2.24. izmaiņas Noteikumu Nr.555 11.pielikumā "Primārās veselības aprūpes finansējuma plānošana" (Noteikumu projekta 1.38.apakšpunkts):
- atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam svītrot Varakļānu novadu no 1.4.apakšpunkta, jo šobrīd šī administratīvi teritoriālā vienība ir daļa no Madonas novada.
- precizēt maksājuma, ko ģimenes ārsts saņem par tā pacientu sarakstā reģistrētajai personai laikus atklātu vēzi 1. vai 2. stadijā, nosacījumus.
Šobrīd maksājumu par laikus atklātu vēzi 1. vai 2.stadijā ģimenes ārstam izmaksā gadījumā, ja šāda vēža stadija ir diagnozes noteikšanas datumā. Lai maksājums par laikus atklātu vēzi netiktu izmaksāts ģimenes ārstam, kas ilgstoši nav aprūpējis pacientu un līdz ar to nav bijis iesaistīts vēža atklāšanā, Noteikumu projekts paredz papildu nosacījumu minētā maksājuma saņemšanai, tādējādi motivējot ģimenes ārstus aktīvāk iesaistīties valsts organizētā vēža skrīninga īstenošanā (kas arī ir galvenais šāda maksājuma ieviešanas mērķis). 
Ievērojot minēto, 17. punkts tiek papildināts, paredzot, ka turpmāk maksājumu par pacientam laikus atklātu vēzi 1. vai 2.stadijā ģimenes ārstam izmaksās gadījumā, ja šāda vēža stadija ir diagnozes noteikšanas datumā un persona pēdējo trīs gadu laikā pirms diagnozes noteikšanas ir apmeklējusi ģimenes ārstu.
- saīsināta un vienkāršota 34.punkta redakcija, svītrojot formulas un precizējot aprakstu, lai regulējums būtu vieglāk uztverams, kā arī no 22 uz 25 gadiem mainīts 34.1.apakšpunktā minētais maksimālais vecums personām iedzimtu sejas-žokļu šķeltņu gadījumos, lai šo vecumu saskaņotu ar Noteikumu Nr.555 4.1.2.apakšpunktā noteikto vecumu. 
- saīsināta un vienkāršota 35.punkta redakcija, svītrojot formulas, lai regulējums būtu vieglāk uztverams. Šobrīd netiek plānots finansējums katrai Nacionālā veselības dienesta teritoriālajai nodaļai atsevišķi, tāpēc nav nepieciešami aprēķini teritoriālo nodaļu griezumā.
- papildināt ar jaunu punktu (sk. 42.punktu), nosakot zobārstniecības prioritāros pakalpojumus, kuriem Nacionālais veselības dienests novirza pieejamos finanšu līdzekļus, veicot pārplānošanu, tas ir - finansējums prioritāri tiks novirzīts ārstniecības iestādēm, kuras sniedz zobārstniecības pakalpojumus vispārējā anestēzijā vai akūtās zobārstniecības pakalpojumus brīvdienās. 
- papildināt ar jaunu punktu (sk. 43.punktu), nosakot maināmās summas robežu, veicot finansējuma pārplānošanu, tas ir, netiks grozītas līguma ar Nacionālo veselības dienestu summas, ja finansējums jāpalielina vai jāsamazina par summu, kas nepārsniedz 300 euro.
- precizēts 42.punkts (Noteikumu projektā ietvertajā redakcijā - 44.punkts).
Atbilstoši administratīvi teritoriālajai reformai, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā, mājas aprūpes plānošanas vienība šobrīd ir novads, un Nacionālais veselības dienests finanšu līdzekļus ārstniecības iestādēm plāno atbilstoši iedzīvotāju skaitam attiecīgajā novadā. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz 2024. gada 1. janvāri mazākais iedzīvotāju skaits novadā ir 3007, līdz ar to nepieciešams veikt redakcionālas izmaiņas 42. punktā (Noteikumu projektā ietvertajā redakcijā - 44.punktā), no tā svītrojot atrunu par izņēmuma gadījumiem, kad mājas aprūpes plānošanas vienībā iedzīvotāju skaits ir mazāks par 700. Tā kā nevienā no novadiem iedzīvotāju skaits nav mazāks par 700, šis grozījums neietekmē plānoto līguma apjomu pārskatīšanu un tam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu.
Iedzīvotāju skaita salīdzināšana ar noteiktu minimālo slieksni pašreizējā mājas aprūpes pakalpojumu pārplānošanas posmā ir lieks solis, kas nesniedz praktisku finansiālu ieguvumu ne valsts veselības budžetam, ne iedzīvotājiem, bet palielina administratīvo slogu un pagarina pārplānošanas procesa norisi.

2.25. izmaiņas Noteikumu Nr.555 14.pielikumā "Samaksas apmēra plānošana" (Noteikumu projekta 1.39.apakšpunkts):
- precizēt 1.3.apakšpunktu, papildinot to ar norādi, ka veikto sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru rezultātos ņem vērā arī gadījumus, ja veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kārtība un apjoms noteikts atlases nolikumā uz periodu, kura laikā pakalpojumu apjomu nepārskata saskaņā ar šā pielikuma 1.1.apakšpunktā noteikto kārtību.
Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta skaidrojumam minētais ir būtiski, ņemot vērā turpmākajos gados plānoto sekundārās ambulatorās veselības aprūpes reformu, kuras ietvaros paredzēts veikt pakalpojumu apjoma atlasi katrā veselības aprūpes plānošanas vienībā, izmantojot atlases procedūru. Nosakot un fiksējot konkrētu pakalpojumu apjomu, tiks nodrošināta šī apjoma pēctecība arī turpmākajos gados. Ņemot vērā plānotās atlases procedūras atšķirības, salīdzinājumā ar līdzšinējiem plānošanas principiem, nepieciešams veikt izmaiņas, nosakot un fiksējot konkrētu pakalpojumu apjomu, kā rezultātā tiks nodrošināta šī apjoma pēctecība arī turpmākajos gados.
- mainīt 7.4.apakšpunktā noteiktos pārplānošanas rezultātā iegūto finanšu līdzekļus novirzīšanas nosacījumus.
Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta skaidrojumu 6 un 9 mēnešu pārplānošanas rezultātā iegūto finanšu līdzekļu pārdale šobrīd nenotiek saskaņā ar 7.4.apakšpunkta nosacījumiem (pārplānošanas rezultātā iegūtie finanšu līdzekļi netiek novirzīti ģeogrāfiski tuvākajai stacionārajai ārstniecības iestādei). Svarīgi nodrošināt, ka pacientiem netiek samazināta pakalpojumu pieejamība, ja kāda stacionārā ārstniecības iestāde nav spējusi izpildīt līgumā ar Nacionālo veselības dienestu plānoto pakalpojumu apjomu.
- mainīt 9.1. un 9.2.apakšpunkta nosacījumus.
Izmaiņas 9.1.apakšpunktā veiktas, jo Nacionālā veselības dienesta 2025.gadā izveidotajā darba grupā "Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu plānošanas principi" (pārstāvji no Nacionālā veselības dienesta, Veselības ministrijas, klīniskās universitātes slimnīcām, Latvijas Slimnīcu biedrības u.c.) tika lemts turpmāk atteikties no pakalpojuma sadalījuma - neatliekamā kārtā un plānveida kārtā sniedzamie veselības aprūpes pakalpojumi.
Izmaiņas 9.2.apakšpunktā Nacionālais veselības dienests pamato ar to, ka dienests ik gadu veic valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas izvērtējumu teritoriju griezumā. Ja kādā no pakalpojumu veidiem konkrētā teritorijā sniegto pakalpojumu apjoms ir mazāks par 65% no vidējā rādītāja, dienests nepieciešamības gadījumā veic pakalpojumu izlīdzināšanu. Ņemot vērā minēto, Nacionālā veselības dienesta ieskatā būtu jāierobežo ārstniecības iestāžu iespējas pārvirzīt piešķirto finansējumu starp dažādiem pakalpojumu veidiem, lai novērstu būtiskas atšķirības atsevišķu pakalpojumu apjomos. Vienlaikus, lai saglabātu zināmu elastību finansējuma plānošanā, tiek piedāvāts noteikt pieļaujamo finansējuma pārdales apjomu 5% robežās. Ņemot vērā minēto, jānosaka zemāka 9.2.apakšpunktā minētā robežvērtība finansējuma novirzīšanai ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu samaksai plānotajiem finanšu līdzekļiem, vienlaikus vienādojot to ar 9.1.apakšpunktā minēto robežvērtību.
Ievērojot to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2026.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.444 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"" 14.pielikumā jau paredzētas izmaiņas, kas stāsies spēkā 2027.gada 1.janvārī, šajā Noteikumu projektā ietvertie grozījumi stāsies spēkā 2027.gada 2.janvārī (Noteikumu projekta 3.punkts). 

2.26. svītrot 16.pielikuma "Ambulatoro laboratorisko pakalpojumu samaksas apmēra noteikšana" 15.punktu (Noteikumu projekta 1.40.apakšpunkts). 
Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta datiem ģimenes ārstu prakšu skaits, kuras izlietojušas mazāk par 20% no laboratoriskajiem nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēra, ir ļoti mazs, tādēļ laboratorijas nosūtījumiem paredzēto līdzekļu apmēra otrajam pusgadam samazināšana uz 50% nerada būtisku finansējuma ietaupījumu. Izvēlētais mehānisms netiek vērtēts kā efektīvs un šobrīd netiek pielietots, tādēļ Noteikumu projekts paredz svītrot Noteikumu Nr.555 16.pielikuma 15.punktu.