24-TA-181: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta " Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
2023. gada 6. decembra likums "Grozījumi Ārstniecības likumā" nosaka, ka no 2024. gada 1. oktobra stājas spēkā Ārstniecības likuma 9.panta 1. daļas jaunā redakcija, papildinot to ar 1.1 daļu. Ņemot vērā Ārstniecības likuma 9. pantā precizēto deleģējumu, nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas nosaka ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra (turpmāk - reģistrs) izveides un uzturēšanas kārtību un aizstās Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumus Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 317).
Noteikumu projekta izdošana jaunā redakcijā, lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu izdošanu no jauna atbilstoši veselības nozares likumā - Ārstniecības likumā - ietvertajam izdošanas pamatam (deleģējumam), vienlaikus saglabājot esošo Noteikumu Nr. 317 principu.
Noteikumu projekta izdošana jaunā redakcijā, lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu izdošanu no jauna atbilstoši veselības nozares likumā - Ārstniecības likumā - ietvertajam izdošanas pamatam (deleģējumam), vienlaikus saglabājot esošo Noteikumu Nr. 317 principu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt reģistra izveides un uzturēšanas kārtību, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrācijas kārtību un prasības, kā arī prasības, kas noteic ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālo atbilstību.
Spēkā stāšanās termiņš
01.10.2024.
Pamatojums
Lai nodrošinātu Ārstniecības likuma 9. panta 1.1 daļā doto uzdevumu un Ārstniecības likuma Pārejas noteikumu 41. punktu, kas nosaka, ka Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. oktobrim izdod šā likuma 29. panta 1.1 daļā minētos Ministru kabineta noteikumus un līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Noteikumi
Nr. 317, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, tad ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumu projekts). Ārstniecības likuma 9. panta 1.1 daļa nosaka Ministru kabinetam pilnvarojumu Ministru kabineta noteikumu saturu veidot ietverot gan procesuālās tiesību normas, gan materiālās normas.
Ministru kabineta noteikumi nepieciešami, lai noteiktu:
- reģistra izveides, reģistra funkcijas, uzdevumus un mērķus, reģistra pārzini, reģistrā iekļaujamās informācijas apjomu (t.sk. par ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām), reģistrā iekļautās informācijas izmantošanas un apstrādes kārtību un piekļuves nosacījumus reģistrā iekļautajai informācijai un piekļūšanu vispārpieejamai informācijai globālajā datoru tīklā (internetā), informācijas apmaiņu starp ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu un reģistru un otrādi, papildināšanas un uzturēšanas kārtību, reģistrā iekļauto datu izmantošanu, piemēram veselības aprūpes nozares statistisko pārskatu sagatavošanai, zinātniskiem, pētnieciskiem nolūkiem un veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai, nozares cilvēkresursu esošās situācijas analīzei un cilvēkresursu plānošanā, statistiskās informācijas valsts programmas un starptautisko saistību izpildei, ārstniecības uzraudzībai, pienākumu ārstniecības personai un ārstniecības atbalsta personai iesniegt reģistrā pilnīgu un patiesu informāciju noteiktajā kārtībā par sevi un iesniegtās informācijas aktualizāciju;
- prasības nepieciešamās informācijas iesniegšanai reģistrā, piemēram no izglītības iestādēm (par Latvijā iegūto medicīniskās izglītības dokumentu), ārstniecības personu sertifikācijas institūcijām (par ārstniecības personas sertifikātu un ārstniecības atbalsta personas sertifikātu), atzīšanas institūcijām (par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, t.sk. par atļauju īslaicīgu profesionālu pakalpojumu sniegšanai), ārstniecības iestādēm (par profesionālo darbību), no profesionālajām organizācijām (par ārstniecības personu profesionālās disciplināratbildības pārkāpumiem), no tiesībsargājošām institūcijām (par tiesību ierobežošanu);
- prasības un kārtību ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrācijai, pārreģistrācijai un reģistra termiņa pagarināšanai, atjaunošanai, apturēšanai vai anulēšanai reģistrā;
- prasības ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālai atbilstībai – Ministru kabineta noteikumu saturs paredz noteikt prasības un kārtību ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālās atbilstības pārbaudei, t.sk. nosakot institūcijas, kas to ir tiesīgas veikt, piemēram, Latvijas Māsu asociācija - māsas (vispārējās aprūpes māsas), māsas palīga, zobārsta asistenta profesijā);
- tālākizglītības punktu novērtēšanas un apstiprināšanas kārtību un prasības, piemēram, prasības tālākizglītības pasākumu organizatoram, lai saņemtu apstiprinājumu īstenot attiecīgo pasākumu.
Nr. 317, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, tad ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumu projekts). Ārstniecības likuma 9. panta 1.1 daļa nosaka Ministru kabinetam pilnvarojumu Ministru kabineta noteikumu saturu veidot ietverot gan procesuālās tiesību normas, gan materiālās normas.
Ministru kabineta noteikumi nepieciešami, lai noteiktu:
- reģistra izveides, reģistra funkcijas, uzdevumus un mērķus, reģistra pārzini, reģistrā iekļaujamās informācijas apjomu (t.sk. par ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām), reģistrā iekļautās informācijas izmantošanas un apstrādes kārtību un piekļuves nosacījumus reģistrā iekļautajai informācijai un piekļūšanu vispārpieejamai informācijai globālajā datoru tīklā (internetā), informācijas apmaiņu starp ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu un reģistru un otrādi, papildināšanas un uzturēšanas kārtību, reģistrā iekļauto datu izmantošanu, piemēram veselības aprūpes nozares statistisko pārskatu sagatavošanai, zinātniskiem, pētnieciskiem nolūkiem un veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai, nozares cilvēkresursu esošās situācijas analīzei un cilvēkresursu plānošanā, statistiskās informācijas valsts programmas un starptautisko saistību izpildei, ārstniecības uzraudzībai, pienākumu ārstniecības personai un ārstniecības atbalsta personai iesniegt reģistrā pilnīgu un patiesu informāciju noteiktajā kārtībā par sevi un iesniegtās informācijas aktualizāciju;
- prasības nepieciešamās informācijas iesniegšanai reģistrā, piemēram no izglītības iestādēm (par Latvijā iegūto medicīniskās izglītības dokumentu), ārstniecības personu sertifikācijas institūcijām (par ārstniecības personas sertifikātu un ārstniecības atbalsta personas sertifikātu), atzīšanas institūcijām (par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, t.sk. par atļauju īslaicīgu profesionālu pakalpojumu sniegšanai), ārstniecības iestādēm (par profesionālo darbību), no profesionālajām organizācijām (par ārstniecības personu profesionālās disciplināratbildības pārkāpumiem), no tiesībsargājošām institūcijām (par tiesību ierobežošanu);
- prasības un kārtību ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrācijai, pārreģistrācijai un reģistra termiņa pagarināšanai, atjaunošanai, apturēšanai vai anulēšanai reģistrā;
- prasības ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālai atbilstībai – Ministru kabineta noteikumu saturs paredz noteikt prasības un kārtību ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu profesionālās atbilstības pārbaudei, t.sk. nosakot institūcijas, kas to ir tiesīgas veikt, piemēram, Latvijas Māsu asociācija - māsas (vispārējās aprūpes māsas), māsas palīga, zobārsta asistenta profesijā);
- tālākizglītības punktu novērtēšanas un apstiprināšanas kārtību un prasības, piemēram, prasības tālākizglītības pasākumu organizatoram, lai saņemtu apstiprinājumu īstenot attiecīgo pasākumu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Ārstniecības likuma 26.panta pirmajai, otrajai un ceturtajai daļai patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā vai konkrētā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē atļauts ārstniecības personām, kuras ir reģistrētas ārstniecības personu reģistrā. Savukārt Ārstniecības likuma 12.1 pants nosaka, ka ārstniecības atbalsta persona ir tiesīga iesaistīties veselības aprūpes procesa nodrošināšanā, ja tā ir reģistrēta ārstniecības atbalsta personu reģistrā.
Reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību līdz 2024. gada 1. oktobrim regulē Noteikumi Nr. 317. Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 309 "Veselības inspekcijas nolikums" 3.5. apakšpunktam Veselības inspekcija (turpmāk - Inspekcija) uztur ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru, kā arī atbilstoši 4.15. apakšpunktam veic ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrāciju, attiecīgo reģistru datu papildināšanu un uzturēšanu, nodrošina to publisku pieejamību, kā arī veic reģistru datu analīzi.
Ņemot vērā, ka deleģējums nevar būt vecāks par uz tā pamata izdotiem Ministru kabineta noteikumiem, lai nodrošinātu Ārstniecības likuma 9. panta 1.1 daļā doto uzdevumu noteikt reģistra izveides un uzturēšanas kārtību, ir nepieciešams izdot attiecīgos Ministru kabineta noteikumus. Līdz ar to ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumu projekts).
Ņemot vērā, ka Ārstniecības likuma Pārejas noteikumu 41. punkts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. oktobrim izdod šā likuma 29. panta pirmajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus un līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Noteikumi Nr. 317, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, tad lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma pēctecību un nepārtrauktību, pieņemts lēmums, ka Noteikuma projekta saturs pēc būtības netiek grozīts. Līdz ar to noteikumu projekta izdošanai jaunā redakcijā ir tehnisks raksturs, lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu izdošanu no jauna atbilstoši veselības nozares likumā - Ārstniecības likumā - ietvertajam izdošanas pamatam (deleģējumam).
Valsts kanceleja 23.11.2022 atzinumā norāda, ka atbilstoši varas dalīšanas principam - likumdevējam jāizlemj svarīgākie jautājumi, bet likuma ieviešanas dzīvē nepieciešamo normu izstrādāšanu deleģē Ministru kabinetam. Tādējādi likumdevējs norāda pilnvarojuma galvenos virzienus, savukārt Ministru kabinetam tiek uzdots likuma ieviešanai dzīvē nepieciešamā detalizētā regulējuma izstrāde. Līdz ar to nākotnes regulējuma paredzamais saturs ir aprakstīts likumprojekta anotācijā.
Izstrādājot Ministru kabineta noteikumu saturu, kas noteiks reģistra izveidi un uzturēšanu tiek ņemtas vērā Valsts informācijas sistēmu likuma (5. panta) prasības, norādot noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma; valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai; valsts informācijas sistēmas pārzini; valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu; kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā; nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai. Ikvienai ārstniecības personai un ārstniecības atbalsta personai profesionālās darbības veikšanai nepieciešama reģistrācija reģistrā.
Noteikumu projekts paredz, ka ārstniecības personai un ārstniecības atbalsta personai tiek veikta pirmreizēja reģistrācija, kuras termiņš ir 5 gadi. Ja šā termiņa laikā ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona iegūst attiecīgi ārstniecības personas sertifikātu vai ārstniecības atbalsta personas sertifikātu, tās reģistrācijas termiņu attiecīgajā profesijā inspekcija reģistrā pagarinās uz laiku, kas ir par vienu gadu garāks par ārstniecības personas sertifikāta vai ārstniecības atbalsta personas sertifikāta derīguma termiņu (šāds termiņa pagarinājums noteikts, ņemot vērā ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas institūciju viedokli, lai gadījumā, ja neparedzētu apstākļu dēļ ievelkas ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas sertifikācijas vai resertifikācijas process[1], reizē ar ārstniecības personas sertifikāta vai ārstniecības atbalsta personas sertifikāta derīguma termiņa beigām nebeigtos arī personas reģistrācijas termiņš Reģistrā, jo saskaņā ar Ārstniecības likuma 26.panta pirmo daļu nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā ārstniecības persona ir tiesīga, pamatojoties uz reģistrāciju Reģistrā). Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas institūciju viedoklis ir tāds, ka viens gads ir vidējais optimālais laiks, kas nepieciešams, lai ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas veiktu sertifikāciju vai resertifikāciju gadījumos, kad šie procesi neparedzētu apstākļu dēļ ievelkas.
Attiecībā uz tām ārstniecības personām, kuras profesionālo darbību veic tikai kādā no ārstniecības personu profesijām, tiek saglabāta līdzšinējā Noteikumos Nr. 317 noteiktā kārtība par nepieciešamību reizi 5 gados veikt pārreģistrāciju reģistrā, iesniedzot Veselības inspekcijā informāciju par profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi noteiktā stundu apjomā vai informāciju par profesionālās atbilstības pārbaudes eksāmena sekmīgu nokārtošanu. Šāds regulējums saistīts ar to, ka nav citu mehānismu, kā attiecībā uz ārstniecības personām, kuras profesionālo darbību veic profesijā, uzraudzīt Ārstniecības likuma 48.pantā noteikto pienākumu ārstniecības personām regulāri pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju un izglītoties neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā.
Norādāms, ka ārstniecības personu profesionālā sagatavotība ir cieši saistīta ar sabiedrības interešu aizsardzību saņemt kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību, tāpēc profesionālās kvalifikācijas uzturēšana un pilnveidošana ir būtiska ne tikai sertificētām ārstniecības personām, bet arī ārstniecības personām, kuras nodarbojas ar ārstniecību kādā no ārstniecības personu profesijām.
Tām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, kurām beidzies reģistrācijas termiņš reģistrā, būs tiesības veikt reģistrācijas termiņa atjaunošanu. Noteikumu projekts paredz atsevišķu regulējumu attiecībā uz reģistrācijas termiņa atjaunošanu tām ārstniecības personām, kuras profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ir veikušas profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā. Šāds regulējums ieviests, lai nodrošinātu iespēju Latvijas darba tirgū atgriezties tām ārstniecības personām, kuras ilgstoši strādājušas ārzemēs (profesijā, pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē).
Noteikumu projekts paredz reģistrācijas termiņa apturēšanu un reģistrācijas anulēšanu. Tiek noteikti gadījumi, kad Veselības inspekcija aptur ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas reģistrāciju termiņu Reģistrā vai anulē reģistrāciju Reģistrā, kā arī noteikta attiecīgā lēmuma paziņošanas kārtība.
Apturēšanas gadījumi:
- Ja ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona ir pārkāpusi likumīgi noteiktos vai prasītos profesionālos vai ētiskos standartus, kas saistīti ar viņu profesionālo darbību.
- Ja ir radušās nopietnas apšaubāmas darbības, kas varētu kaitēt pacientu vai sabiedrības veselībai vai drošībai.
- Ja personas nav spējušas nodrošināt nepieciešamo dokumentāciju vai apliecinājumus par savu atbilstību profesionālajiem standartiem vai kvalifikāciju.
Anulēšanas gadījumi:
- Ja Veselības inspekcija ir konstatējusi, ka ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona ir veikusi smagus vai sistemātiskus pārkāpumus, kas nesader ar profesionālās darbības ētiku vai kaitē veselības aprūpes sistēmai.
- Ja persona ir sniegusi viltotus dokumentus vai viltotu informāciju par savu kvalifikāciju vai profesionālo darbību.
- Ja personas nav spējušas izpildīt prasības vai norādījumus, ko Veselības inspekcija ir noteikusi attiecībā uz viņu darbību vai reģistrāciju.
Attiecīgā lēmuma paziņošana:
- Veselības inspekcijas lēmums par reģistrācijas apturēšanu vai anulēšanu tiek paziņots attiecīgajai personai rakstiski.
- Lēmumā ir jānorāda iemesli, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un jāsniedz detalizēta informācija par tiesisko procedūru, kāda var tikt ieviesta paziņotajam par šo lēmumu.
- Persona, kam šis lēmums attiecas, tiek informēta par tā tiesībām iesniegt iebildumus vai apstrīdēt lēmumu saskaņā ar attiecīgajiem likumdošanas aktiem un procedūrām.
Reģistra uzturēšanas un aktualizēšanas kārtība.
Reģistra uzturēšanas un aktualizēšanas kārtība paredz regulāru un precīzu datu pārvaldību. Ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām ir pienākums nodrošināt savu datu aktualizēšanu, savlaicīgi iesniedzot informāciju par izmaiņām profesionālajā kvalifikācijā, darbavietā un citos būtiskos aspektos, tostarp personas identifikācijas datos, profesionālās kvalifikācijas datos, reģistrācijas datos, profesionālās darbības datos, specializācijā un papildu kvalifikācijā, profesionālās darbības pārkāpumos un citos datos.
Personas identifikācijas dati ietver vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi. Profesionālās kvalifikācijas dati iekļauj izglītības iestādes nosaukumu, iegūtās izglītības līmeni un specialitāti, kā arī diploma vai kvalifikācijas apliecības numuru un izdošanas datumu. Reģistrācijas dati ietver reģistrācijas numuru, reģistrācijas datumu, reģistrācijas derīguma termiņu un reģistrācijas termiņa atjaunošanas datumus. Profesionālās darbības dati attiecas uz pašreizējo darba vietu un amata nosaukumu, iepriekšējām darba vietām un amatiem, ja tie ir būtiski profesionālās darbības kontekstā, kā arī informāciju par profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs vai Šveices Konfederācijā.
Specializācija un papildu kvalifikācija ietver pamatspecialitātes, apakšspecialitātes un papildspecialitātes nosaukumus, sertifikātu numurus un izdošanas datumus. Profesionālās darbības pārkāpumi ietver informāciju par disciplinārsodiem un citiem profesionālās darbības pārkāpumiem, kā arī lēmumus par profesionālās darbības apturēšanu vai ierobežošanu. Citi būtiski dati ietver informāciju par dalību profesionālajās organizācijās un biedrībās, kā arī jebkādas izmaiņas, kas ietekmē ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas profesionālo statusu vai spēju pildīt profesionālos pienākumus.
Veselības inspekcija nodrošina reģistra regulāru atjaunošanu, ievērojot noteikumu projektā noteikto, lai dati būtu precīzi un aktuāli. Reģistrā tiek iekļauta detalizēta informācija par katru ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu, tostarp profesionālā kvalifikācija, specialitāte un darbavieta. Tiek nodrošināta arī publiskā piekļuve noteiktiem reģistra datiem, ievērojot datu aizsardzības prasības. Šī kārtība garantē uzticamu informācijas plūsmu, kas nepieciešama efektīvai veselības aprūpes sistēmas darbībai un sabiedrības uzticības nodrošināšanai.
Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana.
Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas procedūra paredz, ka ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona, kas nav apmierināta ar Veselības inspekcijas lēmumu par reģistrācijas apturēšanu vai anulēšanu, var iesniegt sūdzību vai pārsūdzību administratīvajā iestādē vai tiesā, ievērojot noteikumos paredzēto kārtību un termiņus. Administratīvā iestāde izskata sūdzību un pieņem lēmumu par tās apmierināšanu vai noraidīšanu. Ja administratīvās iestādes lēmums nav apmierinošs, persona ir tiesīga pārsūdzēt to tiesā, kur tiesa izskata lietu un pieņem objektīvu lēmumu.
Galīgais tiesas vai administratīvās iestādes lēmums ir obligāti izpildāms, un Veselības inspekcijai tas ir jāievēro. Persona, kuras sūdzība ir apmierināta, var atjaunot savu reģistrāciju vai saņemt kompensāciju par radušajiem zaudējumiem. Šī procedūra nodrošina taisnīgu un likumīgu strīdu risināšanu, aizsargājot ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu tiesības un intereses.
Atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – Datu regula)[2] 6.panta 1.punktā minētajiem pamatojumiem noteikumu projektā noteikts tiesisks pamatojums, lai Inspekcija nodrošinātu oficiālu un informatīvu paziņojumu nosūtīšanu reģistrētajām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām. Kā arī cilvēkresursu attīstības plānošanai ir nepieciešams aptaujāt ārstniecības personas, kas ir atbilstoši reģistra mērķim - nodrošināt veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai nepieciešamās informācijas iegūšanu, uzkrāšanu un izmantošanu. Šāds pamatojums izriet no Datu regulas 6.panta 1.punkta e) apakšpunkta (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras).
Covid-19 infekcijas izraisītā situācija pierādīja, ka ir situācijas, kurās ir nepieciešams nosūtīt ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām oficiālus paziņojumus vai informatīvus paziņojumus, tostarp arī aptaujas, kas nepieciešamas veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai. Šādas situācijas piemērs ir Veselības ministrijas 20.04.2020 oficiālais paziņojums ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, ka, lai novērstu ārkārtējās situācijas saistībā ar Covid-19 izplatību seku ietekmi uz ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu darbību, visu ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu spēkā esošās reģistrācijas vai spēkā esošā sertifikāta termiņš tiek pagarināts par sešiem mēnešiem. Kā arī Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas 08.10.2021. oficiālais paziņojums ārstniecības personām, aicinot atsaukties mediķus, kuri var palīdzēt ar savām zināšanām un prasmēm Covid-19 pacientu aprūpē, lai nepieciešamības gadījumā ārstniecības iestādes varētu piesaistīt papildu personālu[3].
[1] ārstniecības personu sertifikācijas un resertifikācijas kārtību regulē Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.943 „Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”, savukārt ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas un resertifikācijas kārtību regulē Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumi Nr.193 „Noteikumi par ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas kārtību un sertificējamo ārstniecības atbalsta personu profesijām”
[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) Pieejams:https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02016R0679-20160504&qid=1680073000534#tocId8
[3] https://www.vi.gov.lv/lv/jaunums/aicina-atsaukties-arstniecibas-personas-par-vinu-gatavibu-iesaistities-covid-19-pacientu-arstnieciba-un-aprupe
Reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtību līdz 2024. gada 1. oktobrim regulē Noteikumi Nr. 317. Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija noteikumu Nr. 309 "Veselības inspekcijas nolikums" 3.5. apakšpunktam Veselības inspekcija (turpmāk - Inspekcija) uztur ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru, kā arī atbilstoši 4.15. apakšpunktam veic ārstniecības iestāžu, ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrāciju, attiecīgo reģistru datu papildināšanu un uzturēšanu, nodrošina to publisku pieejamību, kā arī veic reģistru datu analīzi.
Ņemot vērā, ka deleģējums nevar būt vecāks par uz tā pamata izdotiem Ministru kabineta noteikumiem, lai nodrošinātu Ārstniecības likuma 9. panta 1.1 daļā doto uzdevumu noteikt reģistra izveides un uzturēšanas kārtību, ir nepieciešams izdot attiecīgos Ministru kabineta noteikumus. Līdz ar to ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība" (turpmāk - Noteikumu projekts).
Ņemot vērā, ka Ārstniecības likuma Pārejas noteikumu 41. punkts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. oktobrim izdod šā likuma 29. panta pirmajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus un līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Noteikumi Nr. 317, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu, tad lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma pēctecību un nepārtrauktību, pieņemts lēmums, ka Noteikuma projekta saturs pēc būtības netiek grozīts. Līdz ar to noteikumu projekta izdošanai jaunā redakcijā ir tehnisks raksturs, lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu izdošanu no jauna atbilstoši veselības nozares likumā - Ārstniecības likumā - ietvertajam izdošanas pamatam (deleģējumam).
Valsts kanceleja 23.11.2022 atzinumā norāda, ka atbilstoši varas dalīšanas principam - likumdevējam jāizlemj svarīgākie jautājumi, bet likuma ieviešanas dzīvē nepieciešamo normu izstrādāšanu deleģē Ministru kabinetam. Tādējādi likumdevējs norāda pilnvarojuma galvenos virzienus, savukārt Ministru kabinetam tiek uzdots likuma ieviešanai dzīvē nepieciešamā detalizētā regulējuma izstrāde. Līdz ar to nākotnes regulējuma paredzamais saturs ir aprakstīts likumprojekta anotācijā.
Izstrādājot Ministru kabineta noteikumu saturu, kas noteiks reģistra izveidi un uzturēšanu tiek ņemtas vērā Valsts informācijas sistēmu likuma (5. panta) prasības, norādot noteiktās funkcijas, uzdevumus un mērķus, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina valsts informācijas sistēma; valsts informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju funkciju, uzdevumu un mērķu sasniegšanai; valsts informācijas sistēmas pārzini; valsts informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu; kārtību, kādā informāciju apstrādā valsts informācijas sistēmā; nosacījumus piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai. Ikvienai ārstniecības personai un ārstniecības atbalsta personai profesionālās darbības veikšanai nepieciešama reģistrācija reģistrā.
Noteikumu projekts paredz, ka ārstniecības personai un ārstniecības atbalsta personai tiek veikta pirmreizēja reģistrācija, kuras termiņš ir 5 gadi. Ja šā termiņa laikā ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona iegūst attiecīgi ārstniecības personas sertifikātu vai ārstniecības atbalsta personas sertifikātu, tās reģistrācijas termiņu attiecīgajā profesijā inspekcija reģistrā pagarinās uz laiku, kas ir par vienu gadu garāks par ārstniecības personas sertifikāta vai ārstniecības atbalsta personas sertifikāta derīguma termiņu (šāds termiņa pagarinājums noteikts, ņemot vērā ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas institūciju viedokli, lai gadījumā, ja neparedzētu apstākļu dēļ ievelkas ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas sertifikācijas vai resertifikācijas process[1], reizē ar ārstniecības personas sertifikāta vai ārstniecības atbalsta personas sertifikāta derīguma termiņa beigām nebeigtos arī personas reģistrācijas termiņš Reģistrā, jo saskaņā ar Ārstniecības likuma 26.panta pirmo daļu nodarboties ar ārstniecību attiecīgajā profesijā ārstniecības persona ir tiesīga, pamatojoties uz reģistrāciju Reģistrā). Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas institūciju viedoklis ir tāds, ka viens gads ir vidējais optimālais laiks, kas nepieciešams, lai ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas veiktu sertifikāciju vai resertifikāciju gadījumos, kad šie procesi neparedzētu apstākļu dēļ ievelkas.
Attiecībā uz tām ārstniecības personām, kuras profesionālo darbību veic tikai kādā no ārstniecības personu profesijām, tiek saglabāta līdzšinējā Noteikumos Nr. 317 noteiktā kārtība par nepieciešamību reizi 5 gados veikt pārreģistrāciju reģistrā, iesniedzot Veselības inspekcijā informāciju par profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi noteiktā stundu apjomā vai informāciju par profesionālās atbilstības pārbaudes eksāmena sekmīgu nokārtošanu. Šāds regulējums saistīts ar to, ka nav citu mehānismu, kā attiecībā uz ārstniecības personām, kuras profesionālo darbību veic profesijā, uzraudzīt Ārstniecības likuma 48.pantā noteikto pienākumu ārstniecības personām regulāri pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju un izglītoties neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā.
Norādāms, ka ārstniecības personu profesionālā sagatavotība ir cieši saistīta ar sabiedrības interešu aizsardzību saņemt kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību, tāpēc profesionālās kvalifikācijas uzturēšana un pilnveidošana ir būtiska ne tikai sertificētām ārstniecības personām, bet arī ārstniecības personām, kuras nodarbojas ar ārstniecību kādā no ārstniecības personu profesijām.
Tām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, kurām beidzies reģistrācijas termiņš reģistrā, būs tiesības veikt reģistrācijas termiņa atjaunošanu. Noteikumu projekts paredz atsevišķu regulējumu attiecībā uz reģistrācijas termiņa atjaunošanu tām ārstniecības personām, kuras profesijā vai kādā no profesijas pamatspecialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm ir veikušas profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas kādā no Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm vai Šveices Konfederācijā. Šāds regulējums ieviests, lai nodrošinātu iespēju Latvijas darba tirgū atgriezties tām ārstniecības personām, kuras ilgstoši strādājušas ārzemēs (profesijā, pamatspecialitātē, apakšspecialitātē vai papildspecialitātē).
Noteikumu projekts paredz reģistrācijas termiņa apturēšanu un reģistrācijas anulēšanu. Tiek noteikti gadījumi, kad Veselības inspekcija aptur ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas reģistrāciju termiņu Reģistrā vai anulē reģistrāciju Reģistrā, kā arī noteikta attiecīgā lēmuma paziņošanas kārtība.
Apturēšanas gadījumi:
- Ja ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona ir pārkāpusi likumīgi noteiktos vai prasītos profesionālos vai ētiskos standartus, kas saistīti ar viņu profesionālo darbību.
- Ja ir radušās nopietnas apšaubāmas darbības, kas varētu kaitēt pacientu vai sabiedrības veselībai vai drošībai.
- Ja personas nav spējušas nodrošināt nepieciešamo dokumentāciju vai apliecinājumus par savu atbilstību profesionālajiem standartiem vai kvalifikāciju.
Anulēšanas gadījumi:
- Ja Veselības inspekcija ir konstatējusi, ka ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona ir veikusi smagus vai sistemātiskus pārkāpumus, kas nesader ar profesionālās darbības ētiku vai kaitē veselības aprūpes sistēmai.
- Ja persona ir sniegusi viltotus dokumentus vai viltotu informāciju par savu kvalifikāciju vai profesionālo darbību.
- Ja personas nav spējušas izpildīt prasības vai norādījumus, ko Veselības inspekcija ir noteikusi attiecībā uz viņu darbību vai reģistrāciju.
Attiecīgā lēmuma paziņošana:
- Veselības inspekcijas lēmums par reģistrācijas apturēšanu vai anulēšanu tiek paziņots attiecīgajai personai rakstiski.
- Lēmumā ir jānorāda iemesli, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un jāsniedz detalizēta informācija par tiesisko procedūru, kāda var tikt ieviesta paziņotajam par šo lēmumu.
- Persona, kam šis lēmums attiecas, tiek informēta par tā tiesībām iesniegt iebildumus vai apstrīdēt lēmumu saskaņā ar attiecīgajiem likumdošanas aktiem un procedūrām.
Reģistra uzturēšanas un aktualizēšanas kārtība.
Reģistra uzturēšanas un aktualizēšanas kārtība paredz regulāru un precīzu datu pārvaldību. Ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām ir pienākums nodrošināt savu datu aktualizēšanu, savlaicīgi iesniedzot informāciju par izmaiņām profesionālajā kvalifikācijā, darbavietā un citos būtiskos aspektos, tostarp personas identifikācijas datos, profesionālās kvalifikācijas datos, reģistrācijas datos, profesionālās darbības datos, specializācijā un papildu kvalifikācijā, profesionālās darbības pārkāpumos un citos datos.
Personas identifikācijas dati ietver vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietas adresi. Profesionālās kvalifikācijas dati iekļauj izglītības iestādes nosaukumu, iegūtās izglītības līmeni un specialitāti, kā arī diploma vai kvalifikācijas apliecības numuru un izdošanas datumu. Reģistrācijas dati ietver reģistrācijas numuru, reģistrācijas datumu, reģistrācijas derīguma termiņu un reģistrācijas termiņa atjaunošanas datumus. Profesionālās darbības dati attiecas uz pašreizējo darba vietu un amata nosaukumu, iepriekšējām darba vietām un amatiem, ja tie ir būtiski profesionālās darbības kontekstā, kā arī informāciju par profesionālo darbību ārpus Latvijas Republikas Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīs vai Šveices Konfederācijā.
Specializācija un papildu kvalifikācija ietver pamatspecialitātes, apakšspecialitātes un papildspecialitātes nosaukumus, sertifikātu numurus un izdošanas datumus. Profesionālās darbības pārkāpumi ietver informāciju par disciplinārsodiem un citiem profesionālās darbības pārkāpumiem, kā arī lēmumus par profesionālās darbības apturēšanu vai ierobežošanu. Citi būtiski dati ietver informāciju par dalību profesionālajās organizācijās un biedrībās, kā arī jebkādas izmaiņas, kas ietekmē ārstniecības personas vai ārstniecības atbalsta personas profesionālo statusu vai spēju pildīt profesionālos pienākumus.
Veselības inspekcija nodrošina reģistra regulāru atjaunošanu, ievērojot noteikumu projektā noteikto, lai dati būtu precīzi un aktuāli. Reģistrā tiek iekļauta detalizēta informācija par katru ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu, tostarp profesionālā kvalifikācija, specialitāte un darbavieta. Tiek nodrošināta arī publiskā piekļuve noteiktiem reģistra datiem, ievērojot datu aizsardzības prasības. Šī kārtība garantē uzticamu informācijas plūsmu, kas nepieciešama efektīvai veselības aprūpes sistēmas darbībai un sabiedrības uzticības nodrošināšanai.
Lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana.
Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas procedūra paredz, ka ārstniecības persona vai ārstniecības atbalsta persona, kas nav apmierināta ar Veselības inspekcijas lēmumu par reģistrācijas apturēšanu vai anulēšanu, var iesniegt sūdzību vai pārsūdzību administratīvajā iestādē vai tiesā, ievērojot noteikumos paredzēto kārtību un termiņus. Administratīvā iestāde izskata sūdzību un pieņem lēmumu par tās apmierināšanu vai noraidīšanu. Ja administratīvās iestādes lēmums nav apmierinošs, persona ir tiesīga pārsūdzēt to tiesā, kur tiesa izskata lietu un pieņem objektīvu lēmumu.
Galīgais tiesas vai administratīvās iestādes lēmums ir obligāti izpildāms, un Veselības inspekcijai tas ir jāievēro. Persona, kuras sūdzība ir apmierināta, var atjaunot savu reģistrāciju vai saņemt kompensāciju par radušajiem zaudējumiem. Šī procedūra nodrošina taisnīgu un likumīgu strīdu risināšanu, aizsargājot ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu tiesības un intereses.
Atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas (turpmāk – Datu regula)[2] 6.panta 1.punktā minētajiem pamatojumiem noteikumu projektā noteikts tiesisks pamatojums, lai Inspekcija nodrošinātu oficiālu un informatīvu paziņojumu nosūtīšanu reģistrētajām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām. Kā arī cilvēkresursu attīstības plānošanai ir nepieciešams aptaujāt ārstniecības personas, kas ir atbilstoši reģistra mērķim - nodrošināt veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai nepieciešamās informācijas iegūšanu, uzkrāšanu un izmantošanu. Šāds pamatojums izriet no Datu regulas 6.panta 1.punkta e) apakšpunkta (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras).
Covid-19 infekcijas izraisītā situācija pierādīja, ka ir situācijas, kurās ir nepieciešams nosūtīt ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām oficiālus paziņojumus vai informatīvus paziņojumus, tostarp arī aptaujas, kas nepieciešamas veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai. Šādas situācijas piemērs ir Veselības ministrijas 20.04.2020 oficiālais paziņojums ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, ka, lai novērstu ārkārtējās situācijas saistībā ar Covid-19 izplatību seku ietekmi uz ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu darbību, visu ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu spēkā esošās reģistrācijas vai spēkā esošā sertifikāta termiņš tiek pagarināts par sešiem mēnešiem. Kā arī Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas 08.10.2021. oficiālais paziņojums ārstniecības personām, aicinot atsaukties mediķus, kuri var palīdzēt ar savām zināšanām un prasmēm Covid-19 pacientu aprūpē, lai nepieciešamības gadījumā ārstniecības iestādes varētu piesaistīt papildu personālu[3].
[1] ārstniecības personu sertifikācijas un resertifikācijas kārtību regulē Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.943 „Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”, savukārt ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas un resertifikācijas kārtību regulē Ministru kabineta 2009.gada 24.februāra noteikumi Nr.193 „Noteikumi par ārstniecības atbalsta personu sertifikācijas kārtību un sertificējamo ārstniecības atbalsta personu profesijām”
[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) Pieejams:https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02016R0679-20160504&qid=1680073000534#tocId8
[3] https://www.vi.gov.lv/lv/jaunums/aicina-atsaukties-arstniecibas-personas-par-vinu-gatavibu-iesaistities-covid-19-pacientu-arstnieciba-un-aprupe
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešams veikt redakcionālus precizējumus ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra uzskaites kartes un izmaiņu lapas aizpildīšanā izmantojamos klasifikatoros un sarakstos (Noteikumu projekta 1. pielikums), kā arī precizēt ārstniecisko un diagnostisko metožu sarakstu ārsta praksē.
Lai nodrošinātu medicīnisko aprūpi katastrofas apstākļos, ir nepieciešams papildināt ārstniecisko un diagnostisko metožu ārsta praksē sarakstu ar metodēm katastrofu medicīnas nodrošināšanai. Latvijas Ārstu biedrība ir izstrādājusi vairākas metodes, kas ir vairākkārtīgi apspriestas Latvijas Ārstu biedrības sertifikācijas padomē, saskaņotas ar profesionālajām asociācijām, apspriestas ar Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem un Latvijas Ārstu biedrības valdi, kā arī Latvijas Ārstu biedrībai ir cieša sadarbība ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem mācību programmas izveidē šajās metodēs:
Katastrofu ārsts ir jebkurš ārsts, kurš ir apguvis katastrofu ārsta metodi un patstāvīgi spējīgs sniegt kvalificētu internās medicīnas palīdzību militārā konflikta vai katastrofu rezultātā cietušiem pacientiem;
Katastrofu ķirurgs ir jebkuras ķirurģiskas specialitātes ārsts, kurš ir apguvis katastrofu ķirurga metodi un patstāvīgi spējīgs sniegt kvalificētu ķirurģisko palīdzību militārā konflikta vai katastrofu rezultātā cietušiem pacientiem.
Nepieciešams precizēt 1. pielikumā minēto M72 metodi “Mākslīgās asinsrites metode māsu praksē” un medicīnisko tehnoloģiju aprakstu, svītrojot vārdus "māsu praksē" no metodes nosaukuma. Šāda izmaiņa ļaus Zāļu valsts aģentūrai attiecīgi pārskatīt un papildināt medicīniskās tehnoloģijas“Mākslīgās asinsrites medicīniskā tehnoloģija” aprakstu, tādējādi nodrošinot iespēju māsām, ārstu palīgiem un vecmātēm apgūt šo metodi un iegūt sertifikātu.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar ārsta osteorefleksoterapijas metodi, ko var apgūt ārsts ar augstāko medicīnisko izglītību ārstniecības specialitātē un sertifikātu pamatspecialitātē.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar klīniskās un veselības psihologa profesiju kā ārstniecības atbalsta personu, lai risinātu esošās juridiskās neskaidrības un nodrošinātu klīniskās un veselības psihologa tiesisko regulējumu ārstniecības procesā. Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība ir vērsusi Veselības ministrijas uzmanību, ka nepieciešams noteikt psihologu statusu ārstniecībā. Pašreizējā situācijā psihologi nav ārstniecības atbalsta personas, kas ierobežo viņu profesionālās tiesības un sarežģī pacientu tiesību aizsardzību, tostarp prasot kompensācijas no Ārstniecības riska fonda konfliktu gadījumā ar psihologu.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar reitterapijas instruktora profesiju kā ārstniecības atbalsta personu, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pilnvērtīgu ārstniecību pacientiem, strādājot reitterapeita vadībā.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar optometrista asistenta profesiju kā ārstniecības atbalsta personu, kas konsultē klientu par briļļu ietvara un optisko briļļu lēcu izvēli, iestrādā optiskās lēcas briļļu ietvaros, pielāgo un labo briļļu ietvarus, veic kontaktlēcu lietošanas un kopšanas apmācību, uzrauga redzes treniņus klientiem, veic tehniskos mērījumus atbilstoši sertificēta redzes speciālista nozīmējumam un rekomendācijām un nodarbojas ar redzes korekcijas līdzekļu un redzes veselības aprūpē lietojamo preču tirdzniecību.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar sterilizācijas (tehniskais) speciālista profesiju kā ārstniecības atbalsta personu, lai nodrošinātu kvalitatīvu medicīnisko iekārtu, ķirurģisko instrumentu, atbilstošu ražotāja noteikto rekomendāciju izpildi, ievērojot vajadzīgo apstrādi, sagatavošanu, kvalitātes kontroli, sterilizēšanu, uzglabāšanu, transportēšanu, reģistrēšanu un elektronisko uzskaiti, sadarbību un loģistiku ar citām struktūrvienībām, lai varētu nodrošināt veselības aprūpes drošu pakalpojuma sniegšanu jebkura līmeņa ārstniecības iestādē Latvijā.
Atbilstoši Ārstniecības likuma 33. panta pirmajai daļai - Medicīniskās izglītības iestādēs izglītojamie izglītības programmas ietvaros var nodarboties ar ārstniecību tikai tiešā sertificētas ārstniecības personas uzraudzībā; Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumu Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" (turpmak - Noteikumi Nr. 268) 4. punktam - Studējošie, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, profesionālo darbību kā medicīnas asistents, veic attiecīgās profesijas ārstniecības personas tiešā uzraudzībā, kura ir sertificēta un kurai darba stāžs pēc ārstniecības personas sertifikāta iegūšanas ir ne mazāks kā pieci gadi, nepieciešams noteikumu projektu papildināt ar medicīnas asistentu kā ārstniecības atbalsta personu.
Lai nodrošinātu medicīnisko aprūpi katastrofas apstākļos, ir nepieciešams papildināt ārstniecisko un diagnostisko metožu ārsta praksē sarakstu ar metodēm katastrofu medicīnas nodrošināšanai. Latvijas Ārstu biedrība ir izstrādājusi vairākas metodes, kas ir vairākkārtīgi apspriestas Latvijas Ārstu biedrības sertifikācijas padomē, saskaņotas ar profesionālajām asociācijām, apspriestas ar Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem un Latvijas Ārstu biedrības valdi, kā arī Latvijas Ārstu biedrībai ir cieša sadarbība ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem mācību programmas izveidē šajās metodēs:
Katastrofu ārsts ir jebkurš ārsts, kurš ir apguvis katastrofu ārsta metodi un patstāvīgi spējīgs sniegt kvalificētu internās medicīnas palīdzību militārā konflikta vai katastrofu rezultātā cietušiem pacientiem;
Katastrofu ķirurgs ir jebkuras ķirurģiskas specialitātes ārsts, kurš ir apguvis katastrofu ķirurga metodi un patstāvīgi spējīgs sniegt kvalificētu ķirurģisko palīdzību militārā konflikta vai katastrofu rezultātā cietušiem pacientiem.
Nepieciešams precizēt 1. pielikumā minēto M72 metodi “Mākslīgās asinsrites metode māsu praksē” un medicīnisko tehnoloģiju aprakstu, svītrojot vārdus "māsu praksē" no metodes nosaukuma. Šāda izmaiņa ļaus Zāļu valsts aģentūrai attiecīgi pārskatīt un papildināt medicīniskās tehnoloģijas“Mākslīgās asinsrites medicīniskā tehnoloģija” aprakstu, tādējādi nodrošinot iespēju māsām, ārstu palīgiem un vecmātēm apgūt šo metodi un iegūt sertifikātu.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar ārsta osteorefleksoterapijas metodi, ko var apgūt ārsts ar augstāko medicīnisko izglītību ārstniecības specialitātē un sertifikātu pamatspecialitātē.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar klīniskās un veselības psihologa profesiju kā ārstniecības atbalsta personu, lai risinātu esošās juridiskās neskaidrības un nodrošinātu klīniskās un veselības psihologa tiesisko regulējumu ārstniecības procesā. Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība ir vērsusi Veselības ministrijas uzmanību, ka nepieciešams noteikt psihologu statusu ārstniecībā. Pašreizējā situācijā psihologi nav ārstniecības atbalsta personas, kas ierobežo viņu profesionālās tiesības un sarežģī pacientu tiesību aizsardzību, tostarp prasot kompensācijas no Ārstniecības riska fonda konfliktu gadījumā ar psihologu.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar reitterapijas instruktora profesiju kā ārstniecības atbalsta personu, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pilnvērtīgu ārstniecību pacientiem, strādājot reitterapeita vadībā.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar optometrista asistenta profesiju kā ārstniecības atbalsta personu, kas konsultē klientu par briļļu ietvara un optisko briļļu lēcu izvēli, iestrādā optiskās lēcas briļļu ietvaros, pielāgo un labo briļļu ietvarus, veic kontaktlēcu lietošanas un kopšanas apmācību, uzrauga redzes treniņus klientiem, veic tehniskos mērījumus atbilstoši sertificēta redzes speciālista nozīmējumam un rekomendācijām un nodarbojas ar redzes korekcijas līdzekļu un redzes veselības aprūpē lietojamo preču tirdzniecību.
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar sterilizācijas (tehniskais) speciālista profesiju kā ārstniecības atbalsta personu, lai nodrošinātu kvalitatīvu medicīnisko iekārtu, ķirurģisko instrumentu, atbilstošu ražotāja noteikto rekomendāciju izpildi, ievērojot vajadzīgo apstrādi, sagatavošanu, kvalitātes kontroli, sterilizēšanu, uzglabāšanu, transportēšanu, reģistrēšanu un elektronisko uzskaiti, sadarbību un loģistiku ar citām struktūrvienībām, lai varētu nodrošināt veselības aprūpes drošu pakalpojuma sniegšanu jebkura līmeņa ārstniecības iestādē Latvijā.
Atbilstoši Ārstniecības likuma 33. panta pirmajai daļai - Medicīniskās izglītības iestādēs izglītojamie izglītības programmas ietvaros var nodarboties ar ārstniecību tikai tiešā sertificētas ārstniecības personas uzraudzībā; Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumu Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu" (turpmak - Noteikumi Nr. 268) 4. punktam - Studējošie, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, profesionālo darbību kā medicīnas asistents, veic attiecīgās profesijas ārstniecības personas tiešā uzraudzībā, kura ir sertificēta un kurai darba stāžs pēc ārstniecības personas sertifikāta iegūšanas ir ne mazāks kā pieci gadi, nepieciešams noteikumu projektu papildināt ar medicīnas asistentu kā ārstniecības atbalsta personu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 1. pielikumā veikti šādi redakcionāli precizējumi:
- precizēts ārstnieciskās un diagnostiskās metodes citu ārstniecības personu praksē M72 nosaukums no "Mākslīgās asinsrites metode māsu praksē" uz "Mākslīgās asinsrites metode", ko var apgūt māsas, ārstu palīgi un vecmātes;
- papildināts ārstniecisko un diagnostisko metožu ārsta praksē saraksts ar katastrofu ārsta un katastrofu ķirurga metodēm;
- papildināts ar ārsta osteorefleksoterapijas metodi;
- papildināts ar klīniskās un veselības psihologa profesiju ar ārstniecības atbalsta personas statusu. Klīniskās un veselības psihologa statuss reģistrā ir aktīvs, ja ir reģistrēts psihologu reģistrā un ir ieguvis atbilstošu sertifikātu klīniskajā un veselības profesionālās darbības jomā. Noteikumu projekta papildinājums nodrošina klīniskās un veselības psihologam tiesības darboties ārstniecības procesā atbilstoši noteiktajiem standartiem un procedūrām, kā arī garantēt pacientu tiesības;
- papildināts ar reitterapijas instruktora profesiju kā ārstniecības atbalsta personu;
- papildināts ar optometrista asistenta profesiju kā ārstniecības atbalsta personu;
- papildināts ar sterilizācijas (tehniskais) speciālista profesiju kā ārstniecības atbalsta personu;
- papildināts ar medicīnas asistentu kā ārstniecības atbalsta personu.
- precizēts ārstnieciskās un diagnostiskās metodes citu ārstniecības personu praksē M72 nosaukums no "Mākslīgās asinsrites metode māsu praksē" uz "Mākslīgās asinsrites metode", ko var apgūt māsas, ārstu palīgi un vecmātes;
- papildināts ārstniecisko un diagnostisko metožu ārsta praksē saraksts ar katastrofu ārsta un katastrofu ķirurga metodēm;
- papildināts ar ārsta osteorefleksoterapijas metodi;
- papildināts ar klīniskās un veselības psihologa profesiju ar ārstniecības atbalsta personas statusu. Klīniskās un veselības psihologa statuss reģistrā ir aktīvs, ja ir reģistrēts psihologu reģistrā un ir ieguvis atbilstošu sertifikātu klīniskajā un veselības profesionālās darbības jomā. Noteikumu projekta papildinājums nodrošina klīniskās un veselības psihologam tiesības darboties ārstniecības procesā atbilstoši noteiktajiem standartiem un procedūrām, kā arī garantēt pacientu tiesības;
- papildināts ar reitterapijas instruktora profesiju kā ārstniecības atbalsta personu;
- papildināts ar optometrista asistenta profesiju kā ārstniecības atbalsta personu;
- papildināts ar sterilizācijas (tehniskais) speciālista profesiju kā ārstniecības atbalsta personu;
- papildināts ar medicīnas asistentu kā ārstniecības atbalsta personu.
Problēmas apraksts
Noteikumu projektu nepieciešams papildināt ar 6. pielikumu “Profesionālās kvalifikācijas formālās un neformālās tālākizglītības pasākumi”, kas noteiktu, ka VI ņem vērā tikai tādus profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumus (profesionālās pilnveides programmas, kvalifikācijas uzturēšanas programmas, vispārējo prasmju pilnveides programmas, semināru programmas, konferenču programmas), ko atbilstoši Noteikumu projekta 6. pielikumam un organizācijas kompetencei ir apstiprinājusi Latvijas Ārstu biedrība (turpmāk - LĀB), Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība (turpmāk - LĀPPOS), LMa.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 6. pielikums un 44. punkts, nosaka, ka Veselības inspekcija ņem vērā tikai tādus Noteikuma projekta 24. punktā un 32.1.1. apakšpunktā minētos profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumus (piemēram, profesionālās pilnveides programmas, kvalifikācijas uzturēšanas programmas, vispārējo prasmju pilnveides programmas, semināru programmas, konferenču programmas), ko atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumam un organizācijas kompetencei ir apstiprinājusi LĀB, LĀPPOS, LMa. Lai saņemtu apstiprinājumu, pasākuma organizators ne vēlāk kā divus mēnešus pirms pasākuma LĀB, LĀPPOS, LMa iesniedz iesniegumu par akadēmisko stundu apjoma apstiprināšanu profesionālo zināšanu vai prasmju apguves vai pilnveides pasākumam (profesionālās pilnveides programmas, kvalifikācijas uzturēšanas programmas, vispārējo prasmju pilnveides programmas, semināru programmas, konferenču programmas). Iesniegumā sniedz pilnīgu informāciju par pasākuma saturu un formu, tai skaitā norāda pasākuma nosaukumu, katra priekšlasījuma tēmas nosaukumu, pasākuma norises vietu, informāciju par lektoriem (vārds, uzvārds, darbavieta, profesija, specialitāte, amats, kā arī norāda, vai minētā persona ir apmācīttiesīga ārstniecības persona vai ir tādas izglītības iestādes mācībspēks, kura īsteno medicīniskās izglītības programmu), pasākuma organizatora kontaktinformāciju un akadēmisko stundu skaitu, ko lūdz piešķirt."
Noteikumu projekta 44. punktā minētie profesionālo zināšanu vai prasmju pilnveides pasākumi ietver, gan konferences, seminārus, kas netiek licencēti, gan profesionālās pilnveides izglītības programmas, gan profesionālās izglītības programmas, un tie nav attiecināmi uz profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmām Izglītības likuma izpratnē.
Ar noteikumu projektu netiek ieviests jauns mehānisms, kas paredzētu tādu profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu apstiprināšanas mehānismu, kas nav paredzēts Izglītības likumā. Lai attiecīgās profesijas pārstāvim un Veselības inspekcijai būtu pārliecība, ka tieši konkrētā profesionālās pilnveides programma, profesionālās tālākizglītības programma vai profesionālo zināšanu vai prasmju pilnveides pasākums ir izmantojams pārreģistrācijai attiecīgajā profesijā (jo sniedz zināšanas, prasmes tieši profesionālajai darbībai profesijā), tad veselības aprūpes jomā ir iedibināta kārtība, ka šo iepriekš minēto izglītības programmu un pasākumu sarakstu akceptē profesionālās organizācijas. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārstniecības personas noteikto akadēmisko stundu apjomu apgūst 5 gadu laikā un tas sastāv no dažāda apjoma dažādiem pasākumiem un izglītības programmām.
Turklāt gadījumos, kad ārstniecības personu vai ārstniecības atbalsta personu zināšanu un prasmju pilnveidei tiek izmantotas profesionālās pilnveides izglītības programmas vai profesionālās tālākizglītības izglītības programmas tās tiek izstrādātas, saskaņotas un apstiprinātas atbilstoši normatīvajam regulējumam par vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtību.
Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 25. panta trešo daļu "(3) Profesionālās vidējās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas mākslas, drošības, aviācijas, jūrniecības un veselības jomā papildus saskaņo ar Ministru kabineta noteiktajām kompetentām valsts pārvaldes iestādēm." un Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumiem Nr. 253 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība" 6.5 apakšpunktu, kas nosaka attiecībā uz vispārējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, profesionālās pilnveides izglītības un profesionālās tālākizglītības programmas (turpmāk – izglītības programma) - "Ja licencēšanai iesniedz profesionālās izglītības programmu, izglītības iestāde to pirms licencēšanas saskaņo: ... 6.5. izglītības programmas veselības aprūpes, sabiedrības veselības jomā un medicīnā – ar Veselības ministriju."
Ņemot vērā iepriekš minēto, esošais regulējums jau nosaka licencēto programmu saskaņošanas kārtību un neparedz programmas īstenojošai izglītības iestādei saskaņošanu ar biedrībām un citām organizācijām, kas nav valsts pārvaldes iestādes, taču ir nepieciešams saskaņot ar veselības nozares profesionālajām organizācijām Profesionālās izglītības likuma 25. panta trešajā daļā neietvertos pasākumus kā konferences, seminārus, kas netiek licencēti, gan profesionālās pilnveides izglītības programmas, gan profesionālās izglītības programmas, un tie nav attiecināmi uz profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmām Izglītības likuma izpratnē.
Noteikumu projekta 44. punktā minētie profesionālo zināšanu vai prasmju pilnveides pasākumi ietver, gan konferences, seminārus, kas netiek licencēti, gan profesionālās pilnveides izglītības programmas, gan profesionālās izglītības programmas, un tie nav attiecināmi uz profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmām Izglītības likuma izpratnē.
Ar noteikumu projektu netiek ieviests jauns mehānisms, kas paredzētu tādu profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu apstiprināšanas mehānismu, kas nav paredzēts Izglītības likumā. Lai attiecīgās profesijas pārstāvim un Veselības inspekcijai būtu pārliecība, ka tieši konkrētā profesionālās pilnveides programma, profesionālās tālākizglītības programma vai profesionālo zināšanu vai prasmju pilnveides pasākums ir izmantojams pārreģistrācijai attiecīgajā profesijā (jo sniedz zināšanas, prasmes tieši profesionālajai darbībai profesijā), tad veselības aprūpes jomā ir iedibināta kārtība, ka šo iepriekš minēto izglītības programmu un pasākumu sarakstu akceptē profesionālās organizācijas. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārstniecības personas noteikto akadēmisko stundu apjomu apgūst 5 gadu laikā un tas sastāv no dažāda apjoma dažādiem pasākumiem un izglītības programmām.
Turklāt gadījumos, kad ārstniecības personu vai ārstniecības atbalsta personu zināšanu un prasmju pilnveidei tiek izmantotas profesionālās pilnveides izglītības programmas vai profesionālās tālākizglītības izglītības programmas tās tiek izstrādātas, saskaņotas un apstiprinātas atbilstoši normatīvajam regulējumam par vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtību.
Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 25. panta trešo daļu "(3) Profesionālās vidējās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas mākslas, drošības, aviācijas, jūrniecības un veselības jomā papildus saskaņo ar Ministru kabineta noteiktajām kompetentām valsts pārvaldes iestādēm." un Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumiem Nr. 253 "Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība" 6.5 apakšpunktu, kas nosaka attiecībā uz vispārējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, profesionālās pilnveides izglītības un profesionālās tālākizglītības programmas (turpmāk – izglītības programma) - "Ja licencēšanai iesniedz profesionālās izglītības programmu, izglītības iestāde to pirms licencēšanas saskaņo: ... 6.5. izglītības programmas veselības aprūpes, sabiedrības veselības jomā un medicīnā – ar Veselības ministriju."
Ņemot vērā iepriekš minēto, esošais regulējums jau nosaka licencēto programmu saskaņošanas kārtību un neparedz programmas īstenojošai izglītības iestādei saskaņošanu ar biedrībām un citām organizācijām, kas nav valsts pārvaldes iestādes, taču ir nepieciešams saskaņot ar veselības nozares profesionālajām organizācijām Profesionālās izglītības likuma 25. panta trešajā daļā neietvertos pasākumus kā konferences, seminārus, kas netiek licencēti, gan profesionālās pilnveides izglītības programmas, gan profesionālās izglītības programmas, un tie nav attiecināmi uz profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmām Izglītības likuma izpratnē.
Problēmas apraksts
Nākotnes reģistra koncepts - Vienotais reģistrs.
Nepieciešams nodrošināt, ka līdz 2027. gada 31. decembrim Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrs darbosies Vienotajā digitālās ekosistēmā, uzlabojot datu precizitāti, pieejamību un atbilstību regulējumam, ņemot vērā:
- Valsts kontroles ieteikumu, kas ir saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas atzinumu par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra nozīmīgumu veselības aprūpes procesu vadībā, nepieciešams reģistru uzlabot un nodrošināt datu uzkrāšanu par ārstniecības personu tālākizglītību, darba pieredzi specialitātē un profesionālajiem vai ētikas pārkāpumiem. Šie dati būtu jāizmanto, lai efektīvāk uzraudzītu ārstniecības personu kvalifikācijas uzturēšanu un novērtētu resertifikācijas vai reģistrācijas termiņa pagarināšanas pieteikumus;
- Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta atbalstītā projekta
Nr. REFORM/SC2021/09 “Par veselības darbaspēka stratēģiju Latvijā” (On Health Workforce Strategy in Latvia) [1] (turpmāk - projekts "Par veselības darbaspēka stratēģiju Latvijā") nodevuma Nr. 3: Tehniskās specifikācijas projekta izstrāde ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra informācijas sistēmas modernizācijai rezultātus.
- Informatīvā ziņojuma “Digitālās veselības stratēģija līdz 2029. gadam” (turpmāk – Digitālās veselības stratēģija) 3. rīcības virziena “Veselības nozares modernizācija” 3.1.2. uzdevumu, kas paredz izveidot Vienoto veselības nozares speciālistu reģistru (turpmāk – Vienotais reģistrs), modernizējot Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru un iekļaujot tajā visus galvenos veselības nozares darbaspēka datus. Attiecīgi Vienotajā reģistrā nepieciešams iekļaut arī informāciju par rezidentiem, farmaceitiem, farmaceitu asistentiem, medicīnas asistentiem u.c. Digitālās veselības stratēģijas uzdevums īstenojams līdz 2025. gadam, saskaņā ar tehniskajām specifikācijām, kas izstrādātas Projekta nodevuma Nr. 3 ietvaros, sadarbojoties VI kā Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra pārzinim un biznesa procesu turētājam un NVD kā Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra tehnisko resursu pārvaldītājam.
- Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumus Nr. 17 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"", kur saskaņošanas procesā tika saņemts priekšlikums no Ekonomikas ministrijas (turpmāk - EM) un iekļauts grozījumu anotācijā, kas paredzēja izvērtēt - reģistrā lietot Latvijā jau spēkā esošos klasifikatorus, jo īpaši Profesiju klasifikatoru, ko nosaka Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" un izglītības iestāžu klasifikatoru, ko nosaka 2022. gada 2. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 681 "Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība", tā kā nacionāla līmeņa klasifikatoru lietošana dod iespējas datu atkārtotai izmantošanai, savietošanai ar citiem datu avotiem plašākai analīzei.
VI 2024. gada 6. marta vēstulē Nr. 2.2.-8./1918 sniedza informāciju, ka izvērtējot Noteikumu Nr. 317 1. pielikuma 2. punktā ietverto Izglītības iestāžu klasifikatoru, esošo Reģistra funkcionālo projektējumu un Izglītības kvalitātes valsts dienesta uzturēto Izglītības iestāžu reģistru VI konstatēja, ka Izglītības iestāžu reģistrā izglītības iestādes reģistrācijas numurs sastāv no 10 zīmēm, savukārt Reģistra patreizējais projektējums ļauj ievadīt 4 zīmes. Līdz ar ko, Reģistrā arī pēc 2024. gada 1. oktobra vēl turpinās lietot Noteikumu Nr. 317 1. pielikuma 2. punktā ietvertos kodus;
Izvērtējot Noteikumos Nr. 317 1.pielikuma 4.punktā noteikto Ārstniecības personu profesiju, pamatspecialitātes, apakšspecialitātes, papildspecialitātes klasifikatoru, Reģistra funkcionālo projektējumu un Noteikumos Nr.264 noteikto Profesijas klasifikatoru, VI vērš uzmanību, ka Reģistra funkcionālā projektējumā jau patreiz ir ietverts Noteikumos Nr.264 noteiktais Profesiju klasifikators un tiek izmantoti tajā noteiktie veselības aprūpes jomas profesijas kodi. Savukārt, veselības aprūpes jomas profesiju pamatspecialitātes, apakšspecialitātes un papildspecialitātes kodē atsevišķi, lai gan to nosaukumi sakrīt ar profesijas/amata kodiem.
2024. gada 15. februārī VI organizētājā tiešsaistes sanāksmē ar EM Analītiskā dienesta un Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta pārstāvju dalību tika sniegta informācija par Reģistra funkcionalitāti attiecībā uz Noteikumos Nr. 264 noteikto Profesiju klasifikatoru, proti, ka Noteikumu Nr. 317 4. punktā minētām ārstniecības personu profesijām Reģistra funkcionālā projektējumā ir ietverts un tiek lietots Profesiju klasifikators. Tāpat tika sniegta informācija par plānoto Reģistra modernizāciju, kas paredz nacionālo un starptautisko klasifikatoru iekļaušanu, proti, uz projekta “Par veselības darbaspēka stratēģiju Latvijā” nodevumu Nr. 3 [1].
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka Digitālās veselības stratēģijas līdz 2029. gadam[2] 3. rīcības virziena: veselības nozares modernizācija 3.1. uzdevums paredz izveidot Vienoto veselības nozares speciālistu reģistru, modernizējot Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra darbību, un uz tā bāzes apvienot visus galvenos veselības nozares darbaspēka datus, kas īstenojams saskaņā ar projekta “Par veselības darbaspēka stratēģiju Latvijā” darba uzdevumu Nr. 3: Tehniskās specifikācijas projekta izstrāde ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra informācijas sistēmas modernizācijai”, Reģistrā nacionālie kodi profesijām jau tiek lietoti, savukārt, izglītības iestāžu kodu klasifikators tiks izmantots pēc Reģistra informācijas sistēmas modernizācijas projekta īstenošanas.
Nepieciešams nodrošināt, ka līdz 2027. gada 31. decembrim Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrs darbosies Vienotajā digitālās ekosistēmā, uzlabojot datu precizitāti, pieejamību un atbilstību regulējumam, ņemot vērā:
- Valsts kontroles ieteikumu, kas ir saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas atzinumu par ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra nozīmīgumu veselības aprūpes procesu vadībā, nepieciešams reģistru uzlabot un nodrošināt datu uzkrāšanu par ārstniecības personu tālākizglītību, darba pieredzi specialitātē un profesionālajiem vai ētikas pārkāpumiem. Šie dati būtu jāizmanto, lai efektīvāk uzraudzītu ārstniecības personu kvalifikācijas uzturēšanu un novērtētu resertifikācijas vai reģistrācijas termiņa pagarināšanas pieteikumus;
- Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta atbalstītā projekta
Nr. REFORM/SC2021/09 “Par veselības darbaspēka stratēģiju Latvijā” (On Health Workforce Strategy in Latvia) [1] (turpmāk - projekts "Par veselības darbaspēka stratēģiju Latvijā") nodevuma Nr. 3: Tehniskās specifikācijas projekta izstrāde ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra informācijas sistēmas modernizācijai rezultātus.
- Informatīvā ziņojuma “Digitālās veselības stratēģija līdz 2029. gadam” (turpmāk – Digitālās veselības stratēģija) 3. rīcības virziena “Veselības nozares modernizācija” 3.1.2. uzdevumu, kas paredz izveidot Vienoto veselības nozares speciālistu reģistru (turpmāk – Vienotais reģistrs), modernizējot Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistru un iekļaujot tajā visus galvenos veselības nozares darbaspēka datus. Attiecīgi Vienotajā reģistrā nepieciešams iekļaut arī informāciju par rezidentiem, farmaceitiem, farmaceitu asistentiem, medicīnas asistentiem u.c. Digitālās veselības stratēģijas uzdevums īstenojams līdz 2025. gadam, saskaņā ar tehniskajām specifikācijām, kas izstrādātas Projekta nodevuma Nr. 3 ietvaros, sadarbojoties VI kā Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra pārzinim un biznesa procesu turētājam un NVD kā Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra tehnisko resursu pārvaldītājam.
- Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumus Nr. 17 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"", kur saskaņošanas procesā tika saņemts priekšlikums no Ekonomikas ministrijas (turpmāk - EM) un iekļauts grozījumu anotācijā, kas paredzēja izvērtēt - reģistrā lietot Latvijā jau spēkā esošos klasifikatorus, jo īpaši Profesiju klasifikatoru, ko nosaka Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām" un izglītības iestāžu klasifikatoru, ko nosaka 2022. gada 2. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 681 "Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība", tā kā nacionāla līmeņa klasifikatoru lietošana dod iespējas datu atkārtotai izmantošanai, savietošanai ar citiem datu avotiem plašākai analīzei.
VI 2024. gada 6. marta vēstulē Nr. 2.2.-8./1918 sniedza informāciju, ka izvērtējot Noteikumu Nr. 317 1. pielikuma 2. punktā ietverto Izglītības iestāžu klasifikatoru, esošo Reģistra funkcionālo projektējumu un Izglītības kvalitātes valsts dienesta uzturēto Izglītības iestāžu reģistru VI konstatēja, ka Izglītības iestāžu reģistrā izglītības iestādes reģistrācijas numurs sastāv no 10 zīmēm, savukārt Reģistra patreizējais projektējums ļauj ievadīt 4 zīmes. Līdz ar ko, Reģistrā arī pēc 2024. gada 1. oktobra vēl turpinās lietot Noteikumu Nr. 317 1. pielikuma 2. punktā ietvertos kodus;
Izvērtējot Noteikumos Nr. 317 1.pielikuma 4.punktā noteikto Ārstniecības personu profesiju, pamatspecialitātes, apakšspecialitātes, papildspecialitātes klasifikatoru, Reģistra funkcionālo projektējumu un Noteikumos Nr.264 noteikto Profesijas klasifikatoru, VI vērš uzmanību, ka Reģistra funkcionālā projektējumā jau patreiz ir ietverts Noteikumos Nr.264 noteiktais Profesiju klasifikators un tiek izmantoti tajā noteiktie veselības aprūpes jomas profesijas kodi. Savukārt, veselības aprūpes jomas profesiju pamatspecialitātes, apakšspecialitātes un papildspecialitātes kodē atsevišķi, lai gan to nosaukumi sakrīt ar profesijas/amata kodiem.
2024. gada 15. februārī VI organizētājā tiešsaistes sanāksmē ar EM Analītiskā dienesta un Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta pārstāvju dalību tika sniegta informācija par Reģistra funkcionalitāti attiecībā uz Noteikumos Nr. 264 noteikto Profesiju klasifikatoru, proti, ka Noteikumu Nr. 317 4. punktā minētām ārstniecības personu profesijām Reģistra funkcionālā projektējumā ir ietverts un tiek lietots Profesiju klasifikators. Tāpat tika sniegta informācija par plānoto Reģistra modernizāciju, kas paredz nacionālo un starptautisko klasifikatoru iekļaušanu, proti, uz projekta “Par veselības darbaspēka stratēģiju Latvijā” nodevumu Nr. 3 [1].
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka Digitālās veselības stratēģijas līdz 2029. gadam[2] 3. rīcības virziena: veselības nozares modernizācija 3.1. uzdevums paredz izveidot Vienoto veselības nozares speciālistu reģistru, modernizējot Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra darbību, un uz tā bāzes apvienot visus galvenos veselības nozares darbaspēka datus, kas īstenojams saskaņā ar projekta “Par veselības darbaspēka stratēģiju Latvijā” darba uzdevumu Nr. 3: Tehniskās specifikācijas projekta izstrāde ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra informācijas sistēmas modernizācijai”, Reģistrā nacionālie kodi profesijām jau tiek lietoti, savukārt, izglītības iestāžu kodu klasifikators tiks izmantots pēc Reģistra informācijas sistēmas modernizācijas projekta īstenošanas.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 58. punkts nosaka, ka šo noteikumu projekta 2. punktā minētie mērķi no 2027. gada 31. decembra tiks nodrošināti Vienotajā digitālās ekosistēmā ietvaros.
Problēmas apraksts
Nepieciešams svītrot 1. pielikumā 4. sadaļu "Ārstniecības personu klasifikators" ar 4.1. tabulu "Profesijas, pamatspecialitātes un apakšspecialitātes" un 4.2. tabulu "Ārsta profesijas papildspecialitātes" tā kā to saturs dublē normatīvajos aktos par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu noteiktās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes (Noteikumi Nr. 268).
Līdz šim ārstniecības personu pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes un to kodi tika uzskaitīti Noteikumos Nr. 317, Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumos Nr. 1268 "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi" (3. pielikums "Ārstniecības personu dalījums riska grupās un piemērojamais riska koeficients") un normatīvajos aktos par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu (Noteikumi Nr. 268), kas rada nevajadzīgu administratīvo slogu. Šāda informācijas dublēšana rada papildu slodzi, jo katru reizi, kad ir jāveic izmaiņas, jāsvītro vai jāpapildina ar jaunu ārstniecības personu profesiju vai specialitāti, ir jāgroza trīs iepriekšminētie Ministru kabineta noteikumi.
Līdz šim ārstniecības personu pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes un to kodi tika uzskaitīti Noteikumos Nr. 317, Ministru kabineta 2013. gada 5. novembra noteikumos Nr. 1268 "Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi" (3. pielikums "Ārstniecības personu dalījums riska grupās un piemērojamais riska koeficients") un normatīvajos aktos par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu (Noteikumi Nr. 268), kas rada nevajadzīgu administratīvo slogu. Šāda informācijas dublēšana rada papildu slodzi, jo katru reizi, kad ir jāveic izmaiņas, jāsvītro vai jāpapildina ar jaunu ārstniecības personu profesiju vai specialitāti, ir jāgroza trīs iepriekšminētie Ministru kabineta noteikumi.
Risinājuma apraksts
Lai samazinātu administratīvo slogu un novērstu vienādas informācijas dublēšanos tiek svītrota 1. pielikuma 4. sadaļa "Ārstniecības personu klasifikators", 4.1. tabula "Profesijas, pamatspecialitātes un apakšspecialitātes" un 4.2. tabula "Ārsta profesijas papildspecialitātes". Turpmāk Inspekcija reģistrā un ārstniecības persona šo noteikumu 2. un 4. pielikumā pamatspecialitāti, apakšspecialitāti vai papildspecialitāti norāda atbilstoši normatīvajos aktos par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu, noteiktajam (Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumi Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu").
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
- Ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā ietvertais regulējums nerada būtiskas jaunas tiesības un pienākumus.
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- Izglītības iestādes, ārstniecības personu sertificējošās institūcijas, ārstniecības iestādes, Veselības inspekcija
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā ietvertais regulējums nerada būtiskas jaunas tiesības un pienākumus izglītības iestādēm, ārstniecības personu sertificējošām institūcijām, ārstniecības iestādēm.
Atbilstoši Noteikumiem Nr. 317 jau patreiz minētās institūcijas sniedz Veselības inspekcijai informāciju par medicīniskās izsniegtajiem izglītības dokumentiem, izsniegtajiem ārstniecības personu sertifikātiem, kā arī informāciju par ārstniecības personu nodarbinātību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Veselības inspekcijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ārstniecības personu profesionālā organizāciju savienība.Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriešana.
Sabiedrības līdzdalību formālās (piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības, darba devēju organizācijas, reliģiskās organizācijas) un neformālās (nereģistrētas iniciatīvu grupas, interešu apvienības) sabiedrības grupām, kā arī fiziskām personām tiek nodrošināta publiskajā apspriešanā. Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” Noteikumu projekts ir pieejams publiskajai apspriešanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Sabiedrības līdzdalību formālās (piemēram, biedrības, nodibinājumi, arodbiedrības, darba devēju organizācijas, reliģiskās organizācijas) un neformālās (nereģistrētas iniciatīvu grupas, interešu apvienības) sabiedrības grupām, kā arī fiziskām personām tiek nodrošināta publiskajā apspriešanā. Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” Noteikumu projekts ir pieejams publiskajai apspriešanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības inspekcija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
Šo noteikumu projekta 2. punktā minētie mērķi no 2027. gada 31. decembra tiks nodrošināti Vienotās digitālās ekosistēmas ietvaros.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Administratīvā sloga
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumi Nr. 317 nodrošina, ka informācija par reģistrētajām ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām ir pieejama Inspekcijas mājaslapā; ka sabiedrībai, kā arī veselības aprūpes profesionāļiem ir viegla un droša piekļuve aktuāliem un pārbaudītiem datiem, veicinot pārskatāmību un uzticamību veselības aprūpes jomā. Šāda pieeja arī atbalsta digitālo pārvaldību un informācijas apmaiņas politiku, kas ir svarīgs informācijas sabiedrībai attīstībai.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumi Nr. 317 nodrošina pacientiem piekļuvi informācijai par reģistrētajām personām, tādējādi veicinot uzticību ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem un garantējot, ka šie pakalpojumi tiek sniegti profesionāli un atbilstoši normatīvajiem aktiem; ļauj Inspekcijai efektīvi uzraudzīt un kontrolēt ārstniecības personas un atbalsta personas, nodrošinot, ka tās darbojas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem un profesiju standartiem; nodrošina Inspekcijai iespēju uzraudzīt ārstniecības personu profesionālās kvalifikācijas uzturēšanu; nodrošina, ka reģistrs ir pieejams publiski, ļaujot sabiedrībai, darba devējiem un citiem interesentiem pārbaudīt reģistrēto personu statusu un kvalifikāciju, veicinot caurspīdīgumu un uzticamību veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumos Nr. 317 noteikta iespēja ārstniecības personai vai ārstniecības atbalsta personai saņemt no reģistra oficiālus un informatīvus paziņojumus, tai skaitā aptaujas, kas nepieciešamas veselības aprūpes politikas veidošanai un īstenošanai. Šāds tiesiskais pamatojums izriet no šajā noteikumu projektā noteiktā reģistra mērķa – nodrošināt oficiālu un informatīvu paziņojumu nosūtīšanu reģistrētajām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, kā arī Datu regulas 6.panta 1.punkta e) apakšpunkta (apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras). Veselības inspekcijas rīcībā esošie dati, kas nepieciešami oficiālu un informatīvu paziņojumu nosūtīšanai reģistrētajām ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, tiek apstrādāti saskaņā ar Datu regulas 5.panta 1.punkta un 6.panta 1.daļas e) apakšpunktu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumi Nr. 317 precīzi nosaka reģistrācijas un uzturēšanas procedūras, stiprinot profesiju reglamentāciju. Tas ietver mehānismus, lai nodrošinātu, ka ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas, kas neatbilst noteikumu prasībām vai sniedz nepatiesu informāciju, netiek reģistrētas. Tāpat tiek ņemta vērā arī iespēja, ka tiesību ierobežojumi, piemēram, tiesas nolēmumi vai prokurora priekšraksti par sodu krimināllietā, ierobežo ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas tiesības veikt profesionālo darbību attiecīgajā jomā. Šie pasākumi veicina lielāku pārskatāmību un atbildību veselības aprūpes cilvēkresursu darbībā, nodrošinot uzticamību veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā.
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi