Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS: Nākamā kārtējā Ministru kabineta sēde plānota š.g. 5. jūlijā.
21-TA-319: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tieslietu ministrijas iniciatīva.
Apraksts
Satversmes tiesā ierosinātā lieta Nr. 2021-23-01 "Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās un astotās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam".
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir noteikt kārtību, kādā personas, kurām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, piedalās pašvaldības domes vēlēšanās. Šīs personas pašvaldības domes vēlēšanās piedalīsies, balsojot pa pastu.
Pašvaldības domes vēlēšanu likumā ietvertā regulējuma salāgošana ar Saeimas vēlēšanu likumu un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 5. pantam Latvijas Republikā tiesības vēlēt pašvaldības domi ir:
1) Latvijas pilsonim;
2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Fizisko personu reģistrā.
Tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personai, kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un uz kuru neattiecas kāds no šā likuma 6. pantā minētajiem ierobežojumiem.
Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 6. pants noteic to personu loku, kurām nav tiesību piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, proti, personas, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, un personas, kurām nav tiesību vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsoņi tās ir.
Tādējādi likumdevējs ir paredzējis tiesības balsot apcietinājumā esošām personām un noteicis, ka aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās vietā (Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta astotā daļa). Attiecībā uz šim personām tiek piemērota Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta pirmā un ceturtā daļa, kas noteic, ja atsevišķi vēlētāji veselības stāvokļa dēļ nevar ierasties vēlēšanu telpās, iecirkņa komisija, pamatojoties uz šo vēlētāju vai viņu pilnvarotas personas rakstveida iesniegumu, kas reģistrēts īpašā žurnālā, organizē balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā, nodrošinot aizklātību.
Balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu apgabala teritorijā, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts, savukārt, ja vēlētājs atrodas citā vēlēšanu apgabala teritorijā, tad vēlētājam praktiski netiek nodrošinātas vēlēšanu tiesības.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašvaldības domes vēlēšanu likums, lai arī piešķir tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās apcietinātajām personām, neregulē jautājumu, kā īstenojamas šīs tiesības tām apcietinājumā esošām personām, kuras atrodas izmeklēšanas cietumā ārpus savas deklarētās dzīvesvietas (vai vietas, kurā personai pieder nekustamais īpašums). Tādējādi šajā gadījumā ir konstatējams tiesiskā regulējuma trūkums (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2016. gada 7. jūlija sprieduma lietā Nr. A420278914 19. punktu).
Neraugoties uz to, ka ir veikta vēlēšanu tiesiskā regulējuma pilnveide, joprojām praksē pastāv problēmas, kas neveicina visu potenciālo vēlētāju iespējas īstenot savas tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās. Šobrīd veidojas situācija, ka tehnisku risinājumu neesamības dēļ personām, kurām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, tiek ierobežotas tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, jo viņi atrodas slēgta tipa iestādē un apcietinājuma vieta nesakrīt ar vēlēšanu apgabalu, kurā šī persona ir reģistrēta kā vēlētājs. Vienlaikus ir jāatzīmē, ka šī problēma nav tikai tehniska rakstura, jo ieslodzīto pilsoņtiesību ierobežošana ir uzskatāma par apcietināto personu tiesību pārkāpumu. Vēlēšanu tiesības tiek atzītas par svarīgākajām politiskajām tiesībām. Latvijā vēlēšanu tiesības nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk – Satversme) un konkretizētas atsevišķos likumos. Satversmes 101. pants noteic, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda. Tā kā piedalīšanās vēlēšanās tiek atzītas par vienu no svarīgākajām pilsoņu politiskās gribas izpausmes formām, tad valsts pienākums ir nodrošināt, lai vēlēšanu tiesības būtu praktiski īstenojamas bez nepamatotiem ierobežojumiem.
 
Risinājuma apraksts
Likumprojektā nav paredzēts paplašināt vēlētāju loku, bet gan noteikt kārtību, kādā personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, var īstenot savas tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās. Šīs personas varēs piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, balsojot pa pastu. Šāds risinājums ir izvēlēts, jo tas nodrošinās vēlētājiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietā, bet ne savā vēlēšanu apgabalā, tomēr piedalīties savas pašvaldības domes vēlēšanās un balsot par sava vēlēšanu apgabala izvirzītajiem kandidātiem.
Pasta balsošanas kārtība attieksies uz visiem vēlētājiem, neatkarīgi no tā, vai vēlētājs ieslodzījuma vietā atrodas savā vēlēšanu apgabalā vai nē, nodrošinot visiem vienādas iespējas un kārtību balsot pašvaldības domes vēlēšanās.

Lai piedalītos pašvaldības domes vēlēšanās, personai, kurai kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, būs jāiesniedz pieteikums ieslodzījuma vietas administrācijai. Ieslodzījuma vietas administrācija pārbaudīs, vai vēlētāju reģistrā ir iekļautas ziņas, kas apliecina, ka personai ir tiesības piedalīties attiecīgajās pašvaldības domes vēlēšanās un iekļaus vēlētāju reģistrā ziņas par ieslodzījuma vietas nosaukumu un adresi, uz kuru nogādājami vēlēšanu materiāli.

Ja vēlētāju reģistrā nav iekļautas ziņas, kas apliecina, ka personai ir tiesības piedalīties attiecīgajās domes vēlēšanās, ieslodzījuma vietas administrācija nepieņem personas pieteikumu. Atteikums pieņemt pieteikumu nebūs administratīvais akts, kuru persona varēs apstrīdēt. Ja, pārbaudot ziņas vēlētāju reģistrā, tiks konstatēts, ka personai nav tiesības piedalīties attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanās, personai tiks sniegta motivēta atbilde, ka atbilstoši vēlētāju reģistrā iekļautajām ziņām, personai ir atteikts pieņemt pieteikumu. Minētais atteikums pēc būtības ir tikai ieslodzītā informēšana par to, ka vēlētāju reģistrā nav iekļautas ziņas, kas apliecina, ka personai ir tiesības piedalīties attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanās. Attiecīgā ieslodzījuma vieta šajā posmā darbojas kā starpnieks, kas tikai pārliecinās par to, vai vēlētāju reģistrā ir iekļautas ziņas, kas apliecina, ka personai ir tiesības piedalīties attiecīgās domes vēlēšanās. Atbilstoši Vēlētāju reģistra likuma 3. panta otrajai daļai vēlētāju reģistrā iekļautās ziņas apstrādā un vēlētāju reģistru uztur Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Tā paša likuma 9. panta pirmā daļa noteic, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 90 dienas pirms vēlēšanām, pamatojoties uz Fizisko personu reģistrā esošajām ziņām, iekļauj vēlētāju reģistrā ziņas par Latvijas pilsoņiem, kuri kārtējo vēlēšanu dienā sasniegs 18 gadu vecumu. Līdz ar to ieslodzītais ar jautājumiem par vēlētāju reģistrā iekļautajām ziņām var vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Tādējādi, ja vēlētāju reģistrā nav ziņu, kas apliecina, ka personai ir tiesības piedalīties attiecīgās domes vēlēšanās, tad personai nebūs liegta iespēja vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar iesniegumu, ja persona uzskatīs, ka vēlētāju reģistrā bija jābūt iekļautām ziņām, kas apliecina viņas tiesības piedalīties vēlēšanās.

Pašvaldības vēlēšanu komisija, pamatojoties uz vēlētāju reģistrā iekļautajām ziņām, sagatavos vēlētāju sarakstu balsošanai pa pastu ieslodzījuma vietās un nosūtīs, vai citādi nogādās, vēlētājam uz vēlētāju reģistrā iekļauto ieslodzījuma vietas adresi visus balsošanas materiālus. Likumprojekts paredz, ka pašvaldības vēlēšanu komisijai būs tiesības ne tikai nosūtīt pa pastu balsošanas materiālus uz attiecīgo ieslodzījumu vietu, bet arī tos nogādāt savādākā veidā, piemēram, aizvest, tādējādi, dodot iespēju izvēlēties piemērotāko un izdevīgāko balsošanas materiālu piegādes veidu.
Vēlēšanu norisi ieslodzījuma vietā un balsošanas aizklātību nodrošinās ieslodzījuma vietas administrācija. Tāpat balsošanu būs tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji.
Vēlētājs, kurš saņēmis balsošanas materiālus, izraudzīsies vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, ja vēlēsies, izdarīs vēlēšanu zīmē atzīmes, ieliks vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmēs. Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievietos reģistrācijas aploksnē, kurā ievietos arī veidlapu, kurā ar parakstu apliecinās, ka balso personiski, un norādīs savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Uz reģistrācijas aploksnes vēlētājs norādīs savu vārdu un uzvārdu. Reģistrācijas aploksni vēlētājs nodos ieslodzījuma vietas administrācijai.
Ieslodzījuma vietas administrācija saņemtās reģistrācijas aploksnes neatvērtas reģistrēs un nosūtīs, vai citādi nogādās attiecīgajām pašvaldības vēlēšanu komisijām ar tādu aprēķinu, lai reģistrācijas aploksnes sasniegtu adresātu līdz vēlēšanu dienai.
Pašvaldības vēlēšanu komisija saņemtās reģistrācijas aploksnes reģistrēs sarakstā balsošanai pa pastu un uzglabās neatvērtas līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā. Tāpat Centrālā vēlēšanu komisija izstrādās instrukciju par pašvaldības domes vēlēšanu rīkošanu ieslodzījuma vietās.

Likumprojekta 4. pants paredz izteikt jaunā redakcijā Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 38. panta sesto daļu, nosakot izņēmumu attiecībā uz nederīgo aplokšņu atzīšanu, neattiecinot to uz tām vēlēšanu aploksnēm, kuras ir atsūtītas no ārvalstīm, ņemot vērā, ka uz ārvalstīm netiek nosūtītas apzīmogotas vēlēšanu aploksnes.

Likumprojekta 5. pantā ir iekļauti šādi papildinājumi Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 38.1 pantā:
1) ceturtās daļas 6. punktā ir paredzēts izņēmums attiecībā uz reģistrācijas aploksnēm, kuras ir atsūtītas no Latvijas Republikas ieslodzījuma vietām, - šādas aploksnes tiek atzītas par derīgām, ņemot vērā likumprojektā ietverto regulējumu attiecībā uz pasta balsošanu ieslodzījuma vietās.

2) sestā daļā ir papildināta ar trešo teikumu, kas noteic, ka par nederīgām uzskatāmas pasta vēlēšanu aploksnes, ja tajās nav parakstītas apliecinājuma veidlapas par to, ka vēlētājs balsojis personiski. Šāds papildinājums likumprojektā ir ietverts, ņemot vērā, ka attiecībā uz Saeimas vēlēšanu pasta balošanas kārtību šāds nosacījums ir ietverts Saeimas vēlēšanu likumā (likums "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" Saeimā pieņemts 23.09.2021.). Tādējādi tiks nodrošināta pasta balsošanas principu vienādošana gan attiecībā uz Saeimas, gan pašvaldības domes vēlēšanām.


Likumprojekta 1. pants paredz aizstāt Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas 4. punktā vārdus "vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas" ar vārdiem "kas nav atcelts". Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas 4. punktam pašvaldības domes vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē nevar ievēlēt personas, kuras  Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihisku slimību, kas tām atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas. Tādējādi var secināt, ka minētais ierobežojums pēc savas būtības ir tāds, kas personām, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas nepieskaitāmības stāvoklī, uz mūžu ierobežo pasīvās vēlēšanu tiesības. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt iepriekš minēto ierobežojumu attiecinot  to tikai uz konkrēto brīdi. Norādāms, ka veicot šādus grozījumus Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas 4. punktā, tie pēc analoģijas tiks pielīdzināti Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 5. panta pirmās daļas 4. punktam, kā arī Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 4. punktam (likums "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" Saeimā pieņemts 23.09.2021.). un tādējādi attiecībā uz pašvaldības domes deputātu kandidātiem netiks attiecināti stingrāki ierobežojumi, nekā uz Eiropas Parlamenta un Saeimas deputātu kandidātiem.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
-

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Personas, kurām pašvaldības domes vēlēšanu laikā, kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.
Ietekmes apraksts
Likumprojekts tiešā veidā ietekmēs personas, kurām pašvaldības domes vēlēšanu laikā, kā drošības līdzeklis būs piemērots apcietinājums, jo nosaka kārtību, kādā šīs personas var realizēt savas vēlēšanu tiesības.
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, lai nodrošinātu likumprojekta 3. pantā noteikto, proti, to, ka vēlētāju reģistrā ieslodzījuma vietas administrācija iekļautu ziņas par ieslodzījuma vietas nosaukumu un adresi, uz kuru nogādājami balsošanas materiāli, un pašvaldības vēlēšanu komisija sagatavotu vēlētāju sarakstu balsošanai pa pastu ieslodzījuma vietās, ir nepieciešams veikt papildinājumus Vēlētāju reģistra informācijas sistēmas funkcionalitātē. Lai veiktu minētos papildinājumus ir nepieciešams papildus finansējums, indikatīvi novērtējot, līdz 10 000 (desmit tūkstoši) euro. Minētais finansējums tiks nodrošināts Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammai 11.01.00 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde"piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Detalizēts nepieciešamā finansējuma aprēķins un pamatojums tiks norādīts plānoto Vēlētāju reģistra likuma grozījumu, kas tiks veikti, pamatojoties uz likumprojektu, sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā).

Attiecībā uz izdevumiem pašvaldību vēlēšanu komisijām, norādāms, ka precīzus aprēķinus nav iespējams veikt, jo nav zināms, cik ieslodzījuma vietās atradīsies apcietinātās personas pašvaldības domes vēlēšanu dienā, kā arī par kādas pašvaldības domes deputātu kandidātiem viņiem būs tiesības vēlēt. 2021. gada 30. augustā ieslodzījuma vietās atradās 739 apcietinātās personas (ņemot vērā 2021. gada datus, vidējais apcietināto personu skaits ir 787). Vēstuļu korespondences nosūtīšana (1001-2000 g) izmaksā 2,80 euro, ierakstīta vēstuļu nosūtīšana - 3,42 euro (skat. https://pasts.lv/files/pakalpojumi_jp/2021-11-11_16_14_20_Tarifu%20gramata_LV_11.11.2021.pdf). Tāpat jāņem vērā, ka tajās pašvaldībās, kurās atrodas ieslodzījuma vieta, vēlēšanu iecirkņa komisijai nebūs jādodas uz ieslodzījuma vietu organizēt balsošanu šo vēlētāju atrašanās vietā. Līdz ar to izmaksas, saistībā ar šādas balsošanas nodrošināšanu, varēs tik novirzītas pasta balsošanai.   

Savukārt ieslodzījuma vietai, ierakstītas vēstules sūtīšana varētu izmaksāt 1,44 euro.

Norādāms, lai nosūtītu balsošanas materiālus vai balsojumu, var izvēlēties to nosūtīt ne tikai, izmantojot pasta sūtījumu, bet arī nogādāt to citādā veidā (piemēram, izmantojot kurjera pakalpojumu, vai aizvest).


 

4.1.1. Vēlētāju reģistra likums

Pamatojums un apraksts
Pēc likumprojekta atbalstīšanas Saeimā ir nepieciešams izstrādāt likumprojektu "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā", lai nodrošinātu, ka vēlētāju reģistrā tiek iekļautas ziņas par ieslodzījuma vietas nosaukumu un adresi, uz kuru nogādājami vēlēšanu materiāli personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, kā arī dotu tiesības ieslodzījumu vietas administrācijai aktualizēt šādas ziņas vēlētāju reģistrā.
 
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
Centrālā vēlēšanu komisija noteiks savā instrukcijā kārtību, kādā vēlēšanu iecirkņa komisija informēs vēlēšanu komisiju vai pasta balsošanas iecirkņa komisiju par to, ka vēlētājs, kuram kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, nobalsojis, ierodoties vēlēšanu iecirknī.

Lai pielāgotu vēlētāju reģistra informācijas sistēmu, un būtu iespējams tajā iekļaut ziņas par ieslodzījuma vietas nosaukumu un adresi, uz kuru nogādājami balsošanas materiāli, un pašvaldības vēlēšanu komisija sagatavotu vēlētāju sarakstu balsošanai pa pastu ieslodzījuma vietās, ir nepieciešams veikt papildinājumus Vēlētāju reģistra informācijas sistēmas funkcionalitātē un tam ir nepieciešams papildu finansējums, indikatīvi novērtējot, līdz 10 000 (desmit tūkstoši) euro.
Detalizēts nepieciešamā finansējuma aprēķins un pamatojums tiks norādīts likumprojekta "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā).
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Likumprojekts paredz tehnisku risinājumu piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās tām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ieslodzījuma vietas administrācija
  • Pašvaldības vēlēšanu komisija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija


Administratīvais slogs palielināsies pašvaldības vēlēšanu komisijām, sagatavojot un nosūtot vai citādā veidā nogādājot ieslodzījumu vietai balsošanas materiālus, kā arī ieslodzījuma vietas administrācijai, organizējot balsošanu ieslodzījumu vietā. Nav iespējams aprēķināt administratīvās un atbilstības izmaksas, ņemot vērā, to, ka nav zināms personu skaits, kurām kā drošības līdzeklis būs piemērots apcietinājums un kuras pašvaldības domes vēlēšanās izmantos iespēju balsot pa pastu. Likumprojekta izpilde tiks nodrošināta piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Vēstuļu korespondences nosūtīšana (1001-2000 g) izmaksā 2,80 euro, ierakstīta vēstuļu nosūtīšana - 3,42 euro (skat. https://pasts.lv/files/pakalpojumi_jp/2021-11-11_16_14_20_Tarifu%20gramata_LV_11.11.2021.pdf). Savukārt Ieslodzījumu vietai, ierakstītas vēstules sūtīšana varētu izmaksāt 1,44 euro.
Vidējais apcietināto personu skaits ir 787 (ņemot vērā 2021. gada datus).

 
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Likumprojekts paredz praktiski nodrošināt vēlēšanu tiesības pašvaldības domes vēlēšanās personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Iekļaujot vēlētāju reģistrā datus par personām, kuras atrodas apcietinājumā, ieslodzījuma vietas adresi un nosaukumu, tiek apstrādāti personas dati. Šāda datu apstrāde ir nepieciešama, lai nodrošinātu šo personu politiskās tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās. Personas dati tiek apstrādāti minimālā apmērā, tikai tik daudz, cik nepieciešams, lai nodrošinātu šo tiesību īstenošanu.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi