Anotācija (ex-ante)

Pašvaldības domes vēlēšanu likums, lai arī piešķir tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās apcietinātajām personām, neregulē jautājumu, kā īstenojamas šīs tiesības tām apcietinājumā esošām personām, kuras atrodas izmeklēšanas cietumā ārpus savas deklarētās dzīvesvietas (vai vietas, kurā personai pieder nekustamais īpašums). Tādējādi šajā gadījumā ir konstatējams tiesiskā regulējuma trūkums (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2016. gada 7. jūlija sprieduma lietā Nr. A420278914 19. punktu).
Neraugoties uz to, ka ir veikta vēlēšanu tiesiskā regulējuma pilnveide, joprojām praksē pastāv problēmas, kas neveicina visu potenciālo vēlētāju iespējas īstenot savas tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās. Šobrīd veidojas situācija, ka tehnisku risinājumu neesamības dēļ personām, kurām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, tiek ierobežotas tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, jo viņi atrodas slēgta tipa iestādē un apcietinājuma vieta nesakrīt ar vēlēšanu apgabalu, kurā šī persona ir reģistrēta kā vēlētājs. Vienlaikus ir jāatzīmē, ka šī problēma nav tikai tehniska rakstura, jo ieslodzīto pilsoņtiesību ierobežošana ir uzskatāma par apcietināto personu tiesību pārkāpumu. Vēlēšanu tiesības tiek atzītas par svarīgākajām politiskajām tiesībām. Latvijā vēlēšanu tiesības nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk – Satversme) un konkretizētas atsevišķos likumos. Satversmes 101. pants noteic, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu. Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Ikvienam Eiropas Savienības pilsonim, kas pastāvīgi uzturas Latvijā, ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties pašvaldību darbībā. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda. Tā kā piedalīšanās vēlēšanās tiek atzītas par vienu no svarīgākajām pilsoņu politiskās gribas izpausmes formām, tad valsts pienākums ir nodrošināt, lai vēlēšanu tiesības būtu praktiski īstenojamas bez nepamatotiem ierobežojumiem.
 

Likumprojektā nav paredzēts paplašināt vēlētāju loku, bet gan noteikt kārtību, kādā personas, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, var īstenot savas tiesības piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās. Šīs personas varēs piedalīties pašvaldības domes vēlēšanās, balsojot pa pastu. Šāds risinājums ir izvēlēts, jo tas nodrošinās vēlētājiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietā, bet ne savā vēlēšanu apgabalā, tomēr piedalīties savas pašvaldības domes vēlēšanās un balsot par sava vēlēšanu apgabala izvirzītajiem kandidātiem.
Pasta balsošanas kārtība attieksies uz visiem vēlētājiem, neatkarīgi no tā, vai vēlētājs ieslodzījuma vietā atrodas savā vēlēšanu apgabalā vai nē, nodrošinot visiem vienādas iespējas un kārtību balsot pašvaldības domes vēlēšanās.

Lai piedalītos pašvaldības domes vēlēšanās, personai, kurai kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, būs jāiesniedz pieteikums ieslodzījuma vietas administrācijai. Ieslodzījuma vietas administrācija pārbaudīs, vai vēlētāju reģistrā ir iekļautas ziņas, kas apliecina, ka personai ir tiesības piedalīties attiecīgajās pašvaldības domes vēlēšanās un iekļaus vēlētāju reģistrā ziņas par ieslodzījuma vietas nosaukumu un adresi, uz kuru nogādājami vēlēšanu materiāli.

Ja vēlētāju reģistrā nav iekļautas ziņas, kas apliecina, ka personai ir tiesības piedalīties attiecīgajās domes vēlēšanās, ieslodzījuma vietas administrācija nepieņem personas pieteikumu. Atteikums pieņemt pieteikumu nebūs administratīvais akts, kuru persona varēs apstrīdēt. Ja, pārbaudot ziņas vēlētāju reģistrā, tiks konstatēts, ka personai nav tiesības piedalīties attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanās, personai tiks sniegta motivēta atbilde, ka atbilstoši vēlētāju reģistrā iekļautajām ziņām, personai ir atteikts pieņemt pieteikumu. Minētais atteikums pēc būtības ir tikai ieslodzītā informēšana par to, ka vēlētāju reģistrā nav iekļautas ziņas, kas apliecina, ka personai ir tiesības piedalīties attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanās. Attiecīgā ieslodzījuma vieta šajā posmā darbojas kā starpnieks, kas tikai pārliecinās par to, vai vēlētāju reģistrā ir iekļautas ziņas, kas apliecina, ka personai ir tiesības piedalīties attiecīgās domes vēlēšanās. Atbilstoši Vēlētāju reģistra likuma 3. panta otrajai daļai vēlētāju reģistrā iekļautās ziņas apstrādā un vēlētāju reģistru uztur Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Tā paša likuma 9. panta pirmā daļa noteic, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde 90 dienas pirms vēlēšanām, pamatojoties uz Fizisko personu reģistrā esošajām ziņām, iekļauj vēlētāju reģistrā ziņas par Latvijas pilsoņiem, kuri kārtējo vēlēšanu dienā sasniegs 18 gadu vecumu. Līdz ar to ieslodzītais ar jautājumiem par vēlētāju reģistrā iekļautajām ziņām var vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Tādējādi, ja vēlētāju reģistrā nav ziņu, kas apliecina, ka personai ir tiesības piedalīties attiecīgās domes vēlēšanās, tad personai nebūs liegta iespēja vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē ar iesniegumu, ja persona uzskatīs, ka vēlētāju reģistrā bija jābūt iekļautām ziņām, kas apliecina viņas tiesības piedalīties vēlēšanās.

Pašvaldības vēlēšanu komisija, pamatojoties uz vēlētāju reģistrā iekļautajām ziņām, sagatavos vēlētāju sarakstu balsošanai pa pastu ieslodzījuma vietās un nosūtīs, vai citādi nogādās, vēlētājam uz vēlētāju reģistrā iekļauto ieslodzījuma vietas adresi visus balsošanas materiālus. Likumprojekts paredz, ka pašvaldības vēlēšanu komisijai būs tiesības ne tikai nosūtīt pa pastu balsošanas materiālus uz attiecīgo ieslodzījumu vietu, bet arī tos nogādāt savādākā veidā, piemēram, aizvest, tādējādi, dodot iespēju izvēlēties piemērotāko un izdevīgāko balsošanas materiālu piegādes veidu.
Vēlēšanu norisi ieslodzījuma vietā un balsošanas aizklātību nodrošinās ieslodzījuma vietas administrācija. Tāpat balsošanu būs tiesīgi uzraudzīt tam pilnvaroti novērotāji.
Vēlētājs, kurš saņēmis balsošanas materiālus, izraudzīsies vēlēšanu zīmi, kas atbilst tam kandidātu sarakstam, par kuru viņš balso, ja vēlēsies, izdarīs vēlēšanu zīmē atzīmes, ieliks vēlēšanu zīmi vēlēšanu aploksnē un aploksni aizlīmēs. Aizlīmēto vēlēšanu aploksni vēlētājs ievietos reģistrācijas aploksnē, kurā ievietos arī veidlapu, kurā ar parakstu apliecinās, ka balso personiski, un norādīs savu vārdu, uzvārdu un personas kodu. Uz reģistrācijas aploksnes vēlētājs norādīs savu vārdu un uzvārdu. Reģistrācijas aploksni vēlētājs nodos ieslodzījuma vietas administrācijai.
Ieslodzījuma vietas administrācija saņemtās reģistrācijas aploksnes neatvērtas reģistrēs un nosūtīs, vai citādi nogādās attiecīgajām pašvaldības vēlēšanu komisijām ar tādu aprēķinu, lai reģistrācijas aploksnes sasniegtu adresātu līdz vēlēšanu dienai.
Pašvaldības vēlēšanu komisija saņemtās reģistrācijas aploksnes reģistrēs sarakstā balsošanai pa pastu un uzglabās neatvērtas līdz balsu skaitīšanas uzsākšanai Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā. Tāpat Centrālā vēlēšanu komisija izstrādās instrukciju par pašvaldības domes vēlēšanu rīkošanu ieslodzījuma vietās.

Likumprojekta 4. pants paredz izteikt jaunā redakcijā Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 38. panta sesto daļu, nosakot izņēmumu attiecībā uz nederīgo aplokšņu atzīšanu, neattiecinot to uz tām vēlēšanu aploksnēm, kuras ir atsūtītas no ārvalstīm, ņemot vērā, ka uz ārvalstīm netiek nosūtītas apzīmogotas vēlēšanu aploksnes.

Likumprojekta 5. pantā ir iekļauti šādi papildinājumi Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 38.¹ pantā:
1) ceturtās daļas 6. punktā ir paredzēts izņēmums attiecībā uz reģistrācijas aploksnēm, kuras ir atsūtītas no Latvijas Republikas ieslodzījuma vietām, - šādas aploksnes tiek atzītas par derīgām, ņemot vērā likumprojektā ietverto regulējumu attiecībā uz pasta balsošanu ieslodzījuma vietās.

2) sestā daļā ir papildināta ar trešo teikumu, kas noteic, ka par nederīgām uzskatāmas pasta vēlēšanu aploksnes, ja tajās nav parakstītas apliecinājuma veidlapas par to, ka vēlētājs balsojis personiski. Šāds papildinājums likumprojektā ir ietverts, ņemot vērā, ka attiecībā uz Saeimas vēlēšanu pasta balošanas kārtību šāds nosacījums ir ietverts Saeimas vēlēšanu likumā (likums "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" Saeimā pieņemts 23.09.2021.). Tādējādi tiks nodrošināta pasta balsošanas principu vienādošana gan attiecībā uz Saeimas, gan pašvaldības domes vēlēšanām.


Likumprojekta 1. pants paredz aizstāt Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas 4. punktā vārdus "vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas" ar vārdiem "kas nav atcelts". Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas 4. punktam pašvaldības domes vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē nevar ievēlēt personas, kuras  Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradušās nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas saslimušas ar psihisku slimību, kas tām atņēmusi iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas. Tādējādi var secināt, ka minētais ierobežojums pēc savas būtības ir tāds, kas personām, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas nepieskaitāmības stāvoklī, uz mūžu ierobežo pasīvās vēlēšanu tiesības. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt iepriekš minēto ierobežojumu attiecinot  to tikai uz konkrēto brīdi. Norādāms, ka veicot šādus grozījumus Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 9. panta pirmās daļas 4. punktā, tie pēc analoģijas tiks pielīdzināti Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 5. panta pirmās daļas 4. punktam, kā arī Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 4. punktam (likums "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" Saeimā pieņemts 23.09.2021.). un tādējādi attiecībā uz pašvaldības domes deputātu kandidātiem netiks attiecināti stingrāki ierobežojumi, nekā uz Eiropas Parlamenta un Saeimas deputātu kandidātiem.