24-TA-1187: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 15. marta noteikumos Nr. 173 "Kārtība, kādā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums "" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Iepriekšējos gados veiktajām investīcijām kino nozares attīstībā, nodrošinot atbalstu ārvalstu filmu filmēšanai Latvijā, interesi par savu projektu realizēšanu tieši Latvijā izrādījusi virkne apbalvotu režisoru, tāpat tiek piesaistīti pasaulslaveni aktieri, kas nodrošina gan turpmāku nozares izaugsmi, eksporta apgrozījuma kāpumu, kā arī Latvijas ekonomiskā tēla stiprināšanu.
Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 15. marta noteikumos Nr. 173 “Kārtība, kādā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums” (turpmāk – Noteikumu projekts) paredz precizēt kārtību un nosacījumus atklāta konkursa projektu uzsaukumam 2024. gadā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā.
Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 15. marta noteikumos Nr. 173 “Kārtība, kādā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums” (turpmāk – Noteikumu projekts) paredz precizēt kārtību un nosacījumus atklāta konkursa projektu uzsaukumam 2024. gadā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt jaunas (septītās) ārvalstu filmu uzņemšanas Latvijā atklāta konkursa projekta iesniegumu atlases kārtas izsludināšanu 2024. gadā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nolūkā veicināt ārvalstu investīciju piesaisti, daudzās valstīs Eiropā un pasaulē ir izveidoti dažādi finanšu mehānismi gan nodokļu, gan fondu veidā, lai ārvalstu filmu producenti būtu finansiāli ieinteresēti uzņemt filmas konkrētajā valstī, atgūstot daļu ieguldītā finansējuma. Arī Latvijas valdība 2022. gada martā apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātu valsts atbalsta programmu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā.
Atbalsta saņemšanas nosacījumus nosaka Ministru kabinetā 2022. gada 15. martā pieņemtie noteikumi Nr. 173 "Kārtība, kādā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums" (turpmāk - noteikumi). Pieejamais līdzfinansējuma apmērs vienam projektam ir 20% no līdzfinansējuma līgumā norādīto attiecināmo izdevumu kopsummas, savukārt attiecināmo atalgojuma izmaksu pozīcijām līdzfinansējuma apmērs ir 30%. Līdzfinansējumu piešķir, ja projekta iesniegumā minētā filma vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem – filma pilnībā vai daļēji tiek uzņemta Latvijā; filmas uzņemšanā tiek izmantoti tādu fizisko vai juridisko personu pakalpojumi, kuras ir reģistrētas Latvijā; kopējās filmas projekta izmaksas spēlfilmām un animācijas filmām sasniedz vismaz 711 436 eiro, bet dokumentālajām filmām – vismaz 142 287 eiro; projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ārvalsts producentam pieejamais finansējums saskaņā ar finansēšanas plānu ir vismaz 50% no kopējām filmas uzņemšanas izmaksām.
Balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanas rādītāji kopš 2014. gada ir uzrādījuši strauju kāpumu, izņemot nelielu kritumu Covid-19 ietekmes laikā. Nozares apgrozījums no 2014. līdz 2022. gadam pieaudzis 2,3 reizes, reģistrēto uzņēmumu skaits palielinājies no 351 uzņēmuma 2014. gadā līdz 800 uzņēmumiem 2022. gadā. Savukārt nodarbināto skaits šajā nozarē pieaudzis par 45%.
Latvijas kino nozares izaugsme un pieprasījums pēc atbalsta instrumenta norāda uz Latvijas konkurētspēju, kompetenci un augsto nozares turpmākās izaugsmes potenciālu. 2023. gadā katrs atbalsta instrumenta 1 eiro neto ieguldījums atgrieza ekonomikā 5,8 eiro (nodrošinot ne mazāk kā par 25% lielāku atdevi nodokļu ieņēmumos).
Kopš 2022. gada, kad atbalsta sniegšana programmai “Ārvalstu filmu uzņemšana Latvijā” tika nodota Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (turpmāk - LIAA), ir sarīkotas 6 atlases kārtas, kuru ietvaros tika iesniegti 34 projektu pieteikumi, no kuriem 28 tika apstiprināti, savukārt atbalsts izmaksāts 16 projektiem. Laika posmā no 2022. gada līdz 2024. gadam (ieskaitot 6.kārtu 2024.gadā), kopējais investīciju apjoms filmu projektu realizēšanas ietvaros sasniedz 39,3 milj. eiro, izmaksātais valsts līdzfinansējuma apjoms – 3.6 milj. eiro (6.kārtā plānotais līdzfinansējums - papildu 3,7 milj. eiro), savukārt nomaksāto nodokļu apjoms sasniedza 4,2 milj. eiro (6.kārtā plānotais nodokļu nomaksas apjoms – papildu 4 milj. eiro).
Kā atsevišķus piemērus ārvalstu filmām, kuras daļēji vai pilnībā uzņemtas Latvijā, var minēt arī 2018. un 2019. gadā uzņemtās TV sērijas “Heirs of The Night” (Holande, Vācija, Norvēģija), kur seriāla 1. un 2. sezona 85% apjomā tika filmēta Latvijā un kopumā filmēšanās laikā Latvijā ieguldīti 3 956 000 eiro. Šīs TV sērijas izrādītas BBC, Disney+ un citos starptautiskos VOD kanālos. Tāpat var izcelt mākslas filmu “Ravens Hollow” (Apvienotā Karaliste), kas 2021. gadā 100 % apjomā tika filmēta Latvijā (lielākā daļa “Cinevilla”) un Latvijā filmas uzņemšanai tika izlietoti 515 000 eiro. Pasaulē popularitāti ieguvušā TV seriāla SISI otrās sezonas daļēja uzņemšana Latvijā, kuras 2022. gada attiecināmās izmaksas Latvijā sastādīja 1 500 000 eiro. Seriāls tiek izrādīts lielākajā Vācijas kanālā RTL, Itālijas un Austrijas vadošajos kanālos, kā arī TV seriāls guva lielu atzinību 2023. gada Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā.
Secināms, ka pozitīva ietekme uz valsts budžetu tiek nodrošināta ne tikai projekta aktīvajos posmos jeb etapos – pirmražošanā, ražošanā un pēcapstrādē, bet arī projekta idejas attīstības posmā (mērķvalsts / filmēšanas vietas izvēle un partneru atlase, sagatavošanās darbi, tostarp, Latviju apmeklē producentu kompānijas un to delegācijas (līdz pat trim mēnešiem), radot ieņēmumus valsts budžetā caur transporta, ēdināšanas, viesmīlības, juridisko, konsultāciju, producentu u.c. pakalpojumu izmantošanu) un arī pēcražošanas posmā (tūrisms, kura ietvaros tiek apmeklētas filmās/ seriālos attēlotās vietas; ar filmu saistīto produktu, tostarp, iekļaušanās jaunās produktu piegādes ķēdēs; iekļaušanās jaunos starptautiskos sadarbības projektos; filmu nozares un saistīto nozaru kompetences un kvalifikācijas kāpums, produktivitātes kāpums u.c.).
Tostarp, būtiski uzsvērt ieguvumus, ko filmu projekti nodrošina infrastruktūras uzturēšanai un pat uzlabošanai, kā arī reģionālās izaugsmes veicināšanai. Latvijas kultūrvēsturiskās ēkas, kurās notiek filmēšana, saņem finansiālu atbalstu, kas ir būtisks ieguldījums ēku uzturēšanā un atjaunošanā (piemēram, filmu projektu realizēšanas ietvaros atjaunotas vairākas telpas vēsturiskajā Cesvaines pilī, tāpat arī Ķemeru sanatorijā; jāuzsver arī projektu nozīmīgais ieguldījums kultūrvietu uzturēšanas finansēšanā (piemēram, televīzijas sēriju projekta "SISI" filmēšanas laikā (2021-2023. gads), tika izmantotas sekojošas filmēšanas vietas: Straupes pils, Kuldīga, Krimulda, Gaujas Nacionālais parks, Rundāles pils, Cesvaines pils, Vecrīgas ielas (pie Jāņa baznīcas, pie Pēterbaznīcas, pie Jāņa vārtiem, Nacionālā opera), kā arī Lielā un Mazā Ģilde, Rīgas Latviešu biedrības nams, Ķemeru sanatorija u.c.). Nereti filmēšanas vajadzībām tiek veikta arī jaunas infrastruktūras izveide vai uzturēšana, piemēram, izbūvēta jauna kino "pilsētiņa" Rumbulā, kurā ar rekvizītu palīdzību tika atveidotas Ņujorkas ielas un tām pieguļošā infrastruktūra. Šādu kino "pilsētiņu" izveide nodrošina izveidoto rekvizītu un lokācijas izmantošanu arī citu projektu ietvaros.
Tāpat plānots, ka pozitīva rezultāta filmu atlases konkursa gadījumā SIA “Ego Media” un ZOA Films Ltd spēlfilmas “Haims un Grēta” visa filmēšanas grupa, izņemot galvenos varoņus un operatoru, būs no Latvijas, kā arī tiks veikti apjomīgi celtniecības darbi kinopilsētiņā “Cinevilla”, kur tiks uzbūvētas vairākas dekorācijas (Sibīrijas ciemats, Varšavas stacija, Haima Varšavas dzīvoklis), kas paliks kinopilsētiņā “Cinevilla” un arī turpmāk būs pieejamas kā filmēšanas lokācijas vietas.
Gan Latvijas institūcijas, gan filmu producenti 2022. un 2023. gadā ir mērķtiecīgi strādājuši ārvalstu producentu piesaistīšanai Latvijā. Piemēram, 2023. gada starptautiskajā kinofestivālā Berlīnē, kur īpaša uzmanība tika veltīta trīs Baltijas valstīm, tika uzsāktas sarunas ar Netflix par filmēšanas iespējām Latvijā, kas rezultējies 6. kārtas ietvaros ar Netflix seriāla filmēšanu pilnā apmērā Latvijas teritorijā 2024. un 2025.gadā, kura kopējās investīcijas lēšamas 12,8 milj. eiro apmērā. Pie viena jāatzīmē, ka tika panākts, ka 2023. gada nogalē Baltijas valstīs ieradās ASV un Eiropas lielāko filmu studiju pārstāvji, lai pozicionētu Baltijas reģionu kā izcilu lokāciju filmu uzņemšanai, tai skaitā piedāvājot valsts atbalsta programmas. Tiek prognozēta augsta ārvalstu producentu interese par jaunas atlases kārtas izsludināšanu, vairāki iespējamie partneri, plānojot projektus jau 2024. gadā, jau vērsušies pie LIAA.
Atbalsta saņemšanas nosacījumus nosaka Ministru kabinetā 2022. gada 15. martā pieņemtie noteikumi Nr. 173 "Kārtība, kādā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums" (turpmāk - noteikumi). Pieejamais līdzfinansējuma apmērs vienam projektam ir 20% no līdzfinansējuma līgumā norādīto attiecināmo izdevumu kopsummas, savukārt attiecināmo atalgojuma izmaksu pozīcijām līdzfinansējuma apmērs ir 30%. Līdzfinansējumu piešķir, ja projekta iesniegumā minētā filma vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem – filma pilnībā vai daļēji tiek uzņemta Latvijā; filmas uzņemšanā tiek izmantoti tādu fizisko vai juridisko personu pakalpojumi, kuras ir reģistrētas Latvijā; kopējās filmas projekta izmaksas spēlfilmām un animācijas filmām sasniedz vismaz 711 436 eiro, bet dokumentālajām filmām – vismaz 142 287 eiro; projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ārvalsts producentam pieejamais finansējums saskaņā ar finansēšanas plānu ir vismaz 50% no kopējām filmas uzņemšanas izmaksām.
Balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanas rādītāji kopš 2014. gada ir uzrādījuši strauju kāpumu, izņemot nelielu kritumu Covid-19 ietekmes laikā. Nozares apgrozījums no 2014. līdz 2022. gadam pieaudzis 2,3 reizes, reģistrēto uzņēmumu skaits palielinājies no 351 uzņēmuma 2014. gadā līdz 800 uzņēmumiem 2022. gadā. Savukārt nodarbināto skaits šajā nozarē pieaudzis par 45%.
Latvijas kino nozares izaugsme un pieprasījums pēc atbalsta instrumenta norāda uz Latvijas konkurētspēju, kompetenci un augsto nozares turpmākās izaugsmes potenciālu. 2023. gadā katrs atbalsta instrumenta 1 eiro neto ieguldījums atgrieza ekonomikā 5,8 eiro (nodrošinot ne mazāk kā par 25% lielāku atdevi nodokļu ieņēmumos).
Kopš 2022. gada, kad atbalsta sniegšana programmai “Ārvalstu filmu uzņemšana Latvijā” tika nodota Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (turpmāk - LIAA), ir sarīkotas 6 atlases kārtas, kuru ietvaros tika iesniegti 34 projektu pieteikumi, no kuriem 28 tika apstiprināti, savukārt atbalsts izmaksāts 16 projektiem. Laika posmā no 2022. gada līdz 2024. gadam (ieskaitot 6.kārtu 2024.gadā), kopējais investīciju apjoms filmu projektu realizēšanas ietvaros sasniedz 39,3 milj. eiro, izmaksātais valsts līdzfinansējuma apjoms – 3.6 milj. eiro (6.kārtā plānotais līdzfinansējums - papildu 3,7 milj. eiro), savukārt nomaksāto nodokļu apjoms sasniedza 4,2 milj. eiro (6.kārtā plānotais nodokļu nomaksas apjoms – papildu 4 milj. eiro).
Kā atsevišķus piemērus ārvalstu filmām, kuras daļēji vai pilnībā uzņemtas Latvijā, var minēt arī 2018. un 2019. gadā uzņemtās TV sērijas “Heirs of The Night” (Holande, Vācija, Norvēģija), kur seriāla 1. un 2. sezona 85% apjomā tika filmēta Latvijā un kopumā filmēšanās laikā Latvijā ieguldīti 3 956 000 eiro. Šīs TV sērijas izrādītas BBC, Disney+ un citos starptautiskos VOD kanālos. Tāpat var izcelt mākslas filmu “Ravens Hollow” (Apvienotā Karaliste), kas 2021. gadā 100 % apjomā tika filmēta Latvijā (lielākā daļa “Cinevilla”) un Latvijā filmas uzņemšanai tika izlietoti 515 000 eiro. Pasaulē popularitāti ieguvušā TV seriāla SISI otrās sezonas daļēja uzņemšana Latvijā, kuras 2022. gada attiecināmās izmaksas Latvijā sastādīja 1 500 000 eiro. Seriāls tiek izrādīts lielākajā Vācijas kanālā RTL, Itālijas un Austrijas vadošajos kanālos, kā arī TV seriāls guva lielu atzinību 2023. gada Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā.
Secināms, ka pozitīva ietekme uz valsts budžetu tiek nodrošināta ne tikai projekta aktīvajos posmos jeb etapos – pirmražošanā, ražošanā un pēcapstrādē, bet arī projekta idejas attīstības posmā (mērķvalsts / filmēšanas vietas izvēle un partneru atlase, sagatavošanās darbi, tostarp, Latviju apmeklē producentu kompānijas un to delegācijas (līdz pat trim mēnešiem), radot ieņēmumus valsts budžetā caur transporta, ēdināšanas, viesmīlības, juridisko, konsultāciju, producentu u.c. pakalpojumu izmantošanu) un arī pēcražošanas posmā (tūrisms, kura ietvaros tiek apmeklētas filmās/ seriālos attēlotās vietas; ar filmu saistīto produktu, tostarp, iekļaušanās jaunās produktu piegādes ķēdēs; iekļaušanās jaunos starptautiskos sadarbības projektos; filmu nozares un saistīto nozaru kompetences un kvalifikācijas kāpums, produktivitātes kāpums u.c.).
Tostarp, būtiski uzsvērt ieguvumus, ko filmu projekti nodrošina infrastruktūras uzturēšanai un pat uzlabošanai, kā arī reģionālās izaugsmes veicināšanai. Latvijas kultūrvēsturiskās ēkas, kurās notiek filmēšana, saņem finansiālu atbalstu, kas ir būtisks ieguldījums ēku uzturēšanā un atjaunošanā (piemēram, filmu projektu realizēšanas ietvaros atjaunotas vairākas telpas vēsturiskajā Cesvaines pilī, tāpat arī Ķemeru sanatorijā; jāuzsver arī projektu nozīmīgais ieguldījums kultūrvietu uzturēšanas finansēšanā (piemēram, televīzijas sēriju projekta "SISI" filmēšanas laikā (2021-2023. gads), tika izmantotas sekojošas filmēšanas vietas: Straupes pils, Kuldīga, Krimulda, Gaujas Nacionālais parks, Rundāles pils, Cesvaines pils, Vecrīgas ielas (pie Jāņa baznīcas, pie Pēterbaznīcas, pie Jāņa vārtiem, Nacionālā opera), kā arī Lielā un Mazā Ģilde, Rīgas Latviešu biedrības nams, Ķemeru sanatorija u.c.). Nereti filmēšanas vajadzībām tiek veikta arī jaunas infrastruktūras izveide vai uzturēšana, piemēram, izbūvēta jauna kino "pilsētiņa" Rumbulā, kurā ar rekvizītu palīdzību tika atveidotas Ņujorkas ielas un tām pieguļošā infrastruktūra. Šādu kino "pilsētiņu" izveide nodrošina izveidoto rekvizītu un lokācijas izmantošanu arī citu projektu ietvaros.
Tāpat plānots, ka pozitīva rezultāta filmu atlases konkursa gadījumā SIA “Ego Media” un ZOA Films Ltd spēlfilmas “Haims un Grēta” visa filmēšanas grupa, izņemot galvenos varoņus un operatoru, būs no Latvijas, kā arī tiks veikti apjomīgi celtniecības darbi kinopilsētiņā “Cinevilla”, kur tiks uzbūvētas vairākas dekorācijas (Sibīrijas ciemats, Varšavas stacija, Haima Varšavas dzīvoklis), kas paliks kinopilsētiņā “Cinevilla” un arī turpmāk būs pieejamas kā filmēšanas lokācijas vietas.
Gan Latvijas institūcijas, gan filmu producenti 2022. un 2023. gadā ir mērķtiecīgi strādājuši ārvalstu producentu piesaistīšanai Latvijā. Piemēram, 2023. gada starptautiskajā kinofestivālā Berlīnē, kur īpaša uzmanība tika veltīta trīs Baltijas valstīm, tika uzsāktas sarunas ar Netflix par filmēšanas iespējām Latvijā, kas rezultējies 6. kārtas ietvaros ar Netflix seriāla filmēšanu pilnā apmērā Latvijas teritorijā 2024. un 2025.gadā, kura kopējās investīcijas lēšamas 12,8 milj. eiro apmērā. Pie viena jāatzīmē, ka tika panākts, ka 2023. gada nogalē Baltijas valstīs ieradās ASV un Eiropas lielāko filmu studiju pārstāvji, lai pozicionētu Baltijas reģionu kā izcilu lokāciju filmu uzņemšanai, tai skaitā piedāvājot valsts atbalsta programmas. Tiek prognozēta augsta ārvalstu producentu interese par jaunas atlases kārtas izsludināšanu, vairāki iespējamie partneri, plānojot projektus jau 2024. gadā, jau vērsušies pie LIAA.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Kino nozares sniegtie pakalpojumi būtiski stimulē valsts ekonomikas attīstību un atpazīstamību, nodrošina eksporta apjoma kāpumu un kompetences un produktivitātes kāpumu, nodrošinot konkurētspējas reģionā stiprināšanu.
Tāpat ar līdzfinansējuma palīdzību efektīvi tiek veicināta nodarbinātība dažādos, arī ar filmu nozari tieši nesaistītos tautsaimniecības sektoros (piemēram, viesmīlība, ēdināšana, transporta pakalpojumi).
Intensīvi strādājot jau vairākus gadus, kā arī nodrošinot pozitīvas atsauksmes par nodrošinātajām filmēšanas iespējām un pieejamo pakalpojumu kvalitāti Latvijā, sadarbībā ar LIAA Latvijas producenti ir piesaistījuši vairākus liela apjoma potenciālus projektus realizēšanai jau 2024. gadā (vairākums – vasaras sezonā) ar tādu slavenu ārvalstu producentu un aktieru dalību kā, piemēram, franču kinorežisoru, scenāristu un kritiķi Olivier Assayas, pasaules slaveno amerikāņu aktrisi un producenti Kristena Stjuarte, kura Latvijā plāno gan filmēties, gan arī veidot savu filmu, kā arī ir izveidota sadarbība ar vadošo Dienvidkorejas producentu apvienību “Filmmakers R&K”, kura atkārtoti ir atgriezusies Latvijā, lai veiktu filmas veidošanu. LIAA regulāri tiek uzrunāta no jaunu potenciālu filmu projektu īstenotājiem. Jau šobrīd LIAA rīcībā esošā informācija liecina, ka potenciālo projektu plānotās investīcijas lēšamas vismaz 12 600 000 eiro apmērā (2024. un 2025. gadā (vairāki projekti realizējami 2 gadu periodā)).
Lai nezaudētu potenciālos pasaules slavenos sadarbības partnerus un prognozējamo investīciju jeb eksporta apjomu, kā arī potenciālās turpmākās sadarbības un izaugsmes iespējas, nepieciešams iespējami drīz izsludināt jaunu konkursa atlases kārtu.
Vēršam uzmanību, ka vairākiem projektiem ir būtiski filmu projekta realizāciju Latvijā uzsākt jau maija mēnesī, jo filmu veidošanas projektiem ir stingri saskaņoti filmēšanas grafiki un filmēšanas procesi notiek secīgi vairākās valstīs. Pretējā gadījumā ārvalstu producenti būs spiesti pārtraukt sadarbību ar Latvijas producentiem un izvēlēties sadarbību citās valstīs, lai neapdraudētu sava filmu projekta īstenošanu. Neievērojot filmēšanas grafikus, Latvija riskē zaudēt prognozējamās investīcijas un eksporta apjomu no šo filmu realizēšanas, kā arī iespēju sadarboties ar pasaules līmeņa slavenībām, kas ne tikai spodrinātu Latvijas tēlu, bet arī nākotnē piesaistītu pasaules līmeņa aktierus, producentus un gūtu pienesumu filmu tapšanai pakārtotām nozarēm.
Tāpat ar līdzfinansējuma palīdzību efektīvi tiek veicināta nodarbinātība dažādos, arī ar filmu nozari tieši nesaistītos tautsaimniecības sektoros (piemēram, viesmīlība, ēdināšana, transporta pakalpojumi).
Intensīvi strādājot jau vairākus gadus, kā arī nodrošinot pozitīvas atsauksmes par nodrošinātajām filmēšanas iespējām un pieejamo pakalpojumu kvalitāti Latvijā, sadarbībā ar LIAA Latvijas producenti ir piesaistījuši vairākus liela apjoma potenciālus projektus realizēšanai jau 2024. gadā (vairākums – vasaras sezonā) ar tādu slavenu ārvalstu producentu un aktieru dalību kā, piemēram, franču kinorežisoru, scenāristu un kritiķi Olivier Assayas, pasaules slaveno amerikāņu aktrisi un producenti Kristena Stjuarte, kura Latvijā plāno gan filmēties, gan arī veidot savu filmu, kā arī ir izveidota sadarbība ar vadošo Dienvidkorejas producentu apvienību “Filmmakers R&K”, kura atkārtoti ir atgriezusies Latvijā, lai veiktu filmas veidošanu. LIAA regulāri tiek uzrunāta no jaunu potenciālu filmu projektu īstenotājiem. Jau šobrīd LIAA rīcībā esošā informācija liecina, ka potenciālo projektu plānotās investīcijas lēšamas vismaz 12 600 000 eiro apmērā (2024. un 2025. gadā (vairāki projekti realizējami 2 gadu periodā)).
Lai nezaudētu potenciālos pasaules slavenos sadarbības partnerus un prognozējamo investīciju jeb eksporta apjomu, kā arī potenciālās turpmākās sadarbības un izaugsmes iespējas, nepieciešams iespējami drīz izsludināt jaunu konkursa atlases kārtu.
Vēršam uzmanību, ka vairākiem projektiem ir būtiski filmu projekta realizāciju Latvijā uzsākt jau maija mēnesī, jo filmu veidošanas projektiem ir stingri saskaņoti filmēšanas grafiki un filmēšanas procesi notiek secīgi vairākās valstīs. Pretējā gadījumā ārvalstu producenti būs spiesti pārtraukt sadarbību ar Latvijas producentiem un izvēlēties sadarbību citās valstīs, lai neapdraudētu sava filmu projekta īstenošanu. Neievērojot filmēšanas grafikus, Latvija riskē zaudēt prognozējamās investīcijas un eksporta apjomu no šo filmu realizēšanas, kā arī iespēju sadarboties ar pasaules līmeņa slavenībām, kas ne tikai spodrinātu Latvijas tēlu, bet arī nākotnē piesaistītu pasaules līmeņa aktierus, producentus un gūtu pienesumu filmu tapšanai pakārtotām nozarēm.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz esošajā normatīvajā regulējumā iestrādāt papildu nosacījumus attiecībā uz jaunas (septītās) ārvalstu filmu uzņemšanas Latvijā atklāta konkursa projekta iesniegumu atlases kārtas izsludināšanu 2024. gadā.
Piedāvātais risinājums paredz 2024. gadā jaunajā (septītajā) kārtā iesniegtajiem filmu projektiem, kas atzīti par atbilstošiem noteikumos noteiktajiem kritērijiem, var piešķirt līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Septītās atlases kārtas 2024. gada ietvaros projektiem, kas tiks atzīti par atbilstošiem noteikumu jau 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, papildu tiek ieviesti vēl šādi kritēriji:
1) atbilstoši filmas budžeta plānam faktiskās pievienotās vērtības nodokļa iemaksas valsts budžetā sastāda ne mazāk kā 14% no šajos noteikumos noteiktās attiecināmo izmaksu kopsummas – kritērijs tiek ieviests, pamatojoties uz iepriekšējo gadu vērtēšanas pieredzi, kā arī lai nodrošinātu pievienotās vērtības nodokļa iemaksas valsts budžetā;
2) līdzfinansējuma apmērs ir līdz 20% no līdzfinansējuma līgumā norādīto attiecināmo izdevumu kopsummas – kritērijs tiek ieviests, lai veicinātu ātrāku projektu vērtēšanu un mazinātu administratīvo slogu līdzfinansējuma aprēķināšanai, vienkāršojot nosacījumus;
3) realizējot projektu, pret vienu plānoto līdzfinansējuma eiro tiek plānots eksporta apjoms (ārvalstu kapitāls un finansējums filmu uzņemšanai Latvijā un/vai gūtie ieņēmumi no filmu realizācijas ārvalstīs) vismaz piecu eiro apmērā – kritērijs tiek ieviests, lai nodrošinātu turpmāku nozares izaugsmi, eksporta apgrozījuma kāpumu, kā arī Latvijas ekonomiskā tēla stiprināšanu;
4) atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 15. marta noteikumos Nr. 173 "Kārtība, kādā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums " 2. pielikumā minētajiem kritērijiem, projekts saņem vismaz 25 punktu vērtējumu.
Kā risinājums līdzfinansējuma piešķiršanai minētajiem atbalstāmajiem filmu projektiem tiek piedāvāts sekojošs:
2024.gadā:
1. atbilstoši likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 59. pantam un ņemot vērā prognozēto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu palielinājumu, kas lēšams indikatīvi 1 500 000 eiro apmērā, būtu nepieciešams palielināt apropriāciju Ekonomikas ministrijas resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem valsts budžeta programmā 28.00.00 "Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana";
2. 500 000 eiro apmērā no Ekonomikas ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Ekonomikas attīstības programma” izmantošanai pieejamiem līdzekļiem, novirzot tam citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu uz 2024. gada 1. janvāri, kas veido 17 375 991 eiro. Likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 60. pantā (1) noteikts, ka Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 "Ekonomikas attīstības programma" ieskaitītie līdzekļi izmantojami atbalsta pasākumiem Latvijas uzņēmējiem jaunu eksporta tirgu apguvē un eksporta palielināšanā uz prioritāriem mērķa tirgiem, tūrisma veicināšanas un attīstības pasākumiem, mājokļa pieejamības un administrēšanas izmaksu segšanai. Ārvalstu filmu atbalsta programma ir būtisks atbalsts gan eksporta veicināšanai, gan investīciju piesaistei, gan jaunu ekosistēmu un vērtību ķēžu veidošanai, tostarp iespēja pozicionēt Latviju eksporta tirgos un veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību.
3. papildus nepieciešams veikt budžeta apropriācijas pārdali starp budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, novirzot finanšu līdzekļus 500 000 eiro apmērā no Ministru kabineta 2024. gada 25. aprīļa rīkojumā Nr. 319 “Par apropriācijas pārdali” piešķirtajiem līdzekļiem.
2025.gadā:
1. 2025. gadam piešķirtais valsts budžeta līdzfinansējums 858 013 eiro, tajā skaitā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administratīvās izmaksas;
2. 800 000 eiro apmērā no Ekonomikas ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Ekonomikas attīstības programma” izmantošanai pieejamiem līdzekļiem, novirzot tam citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu uz 2024. gada 1. janvāri, kas veido 17 375 991 eiro.
LIAA iespējami drīz izsludinās jaunu ārvalstu filmu uzņemšanas Latvijā atklātu konkursa projekta iesniegumu atlases kārtu. Ir paredzēts, ka atlase notiks līdz 2024.gada jūlija vidum.
Noteikumu projekta IV1 nodaļa “ Par atklāta konkursa projektu iesniegumu 2024. gada atlases kārtu” paredz arī šādas normas attiecībā uz septītās atlases kārtu 2024. gadā:
1) papildu 10. punktā minētajiem dokumentiem, kurus iesniedz projekta iesnieguma iesniedzējs LIAA, projekta iesniedzējam pie projekta iesnieguma ir jāpievieno pārskatu par plānoto pievienotās vērtības nodokļa samaksu 212.1 punktā noteiktajā apmērā (213. punkts);
2) projekti, kas atbilst šo noteikumu 21.2 punkta nosacījumiem, tiek sarindoti un priekšroka tiek dota projektiem ar augstāku plānoto PVN apmēru pret attiecināmo izmaksu kopsummas attiecību (21.4 punkts);
Noteikumu projekts cita starpa paredz arī:
1) precizēt 5.1. apakšpunktu, nosakot, ka uz līdzfinansējumu nevar pretendēt, ja projekta iesnieguma iesniedzējs (grupas līmenī) atbilst grūtībās nonākuša komersanta pazīmēm saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014 (turpmāk - regula Nr. 651/2014) 2. panta 18. punktu, ko vērtē uz komercdarbības atbalsta (līdzfinansējuma) piešķiršanas brīdi atbilstoši noteikumu 19. punktam;
2) papildu 10. punktā minētājiem dokumentiem, noteikt, ka projekta iesnieguma iesniedzējs iesniedz LIAA arī deklarāciju par komercsabiedrības atbilstību mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai (10.12. apakšpunkts) un apliecinājumu, ka uz projekta iesniedzēju neattiecas Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 18.punkta c) apakšpunkts;
3) precizēt 11. punkta redakciju, atrunājot, ka filmas scenāriju iesniedz kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valsts valodām, attiecīgi - latviešu vai angļu valodā, izslēdzot krievu valodu;
4) noteikumu projekta 14. punktā veikt grozījumus, kas nosaka, ka aģentūra pieņem lēmumu par projekta iesnieguma neatbilstību administratīvās atbilstības vērtēšanas kritērijam un atteikumu noslēgt līdzfinansējuma līgumu, ja nav aizpildītas Projekta iesnieguma veidlapas sadaļas, kas attiecas uz projekta izmaksām un termiņiem un, ja projekta iesniegums vai projekta iesnieguma iesniedzējs neatbilst šo noteikumu šo noteikumu 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktā noteiktajām prasībām;
5) noteikumu projekta 15. punktā veikti grozījumus, kas nosaka, ka aģentūra rakstveidā pieprasa projekta iesnieguma iesniedzējam precizēt projekta iesniegumu vai iesniegt papildu informāciju, ja nav aizpildītas Projekta iesnieguma veidlapas sadaļas, kas neattiecas uz projekta izmaksām un termiņiem un, ja projekta iesniegums vai projekta iesnieguma iesniedzējs neatbilst šo noteikumu šo noteikumu 4.4. apakšpunktā noteiktajām prasībām;
6) precizēt 18. punktu, atrunājot, ka projektu atlase 2024. gadā tiek veikta atbilstoši IV1 nodaļā noteiktajam;
7) precizēt šo noteikumu 20.3. apakšpunkta redakciju, nosakot, ka aģentūra, ievērojot projektu iesniegumu rezerves sarakstā noteikto secību, mēneša laikā no finansējuma pieejamības dienas noslēdz līgumu ar projekta iesniedzēju par projektu iesniegumu rezerves sarakstā iekļautā projekta līdzfinansēšanu (kamēr ir pietiekams projektu konkursam paredzētais līdzfinansējums) no attiecīgajā gadā valsts budžetā paredzamā papildu līdzfinansējuma ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā.
8) papildināt šo noteikumu 22. punktu ar papildu apakšpunktu (22.4.14. apakšpunkts), kas nosaka, ka attiecināmās izmaksas var būt projekta iesniedzēja (producēšanas) maksa, bet ne vairāk kā 7% apmērā no Latvijā attiecināmā finansējuma izlietojuma - kritērijs tiek ieviests, pamatojoties uz iepriekšējo gadu pieredzi (vienlaikus skaidrojam, ka projekta iesniedzēja (producēšanas maksa), kā tas norādīts noteikumu 22. punktā, ir viena no producēšanas darbību izmaksām (kopā 14 dažādas darbības, kas norādītas punktos 22.4.1 - 22.4.14)) ;
9) precizēt 33. punktu, nosakot, ka ja tiek pārkāpti regulas Nr. 651/2014 nosacījumi, līdzfinansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Piedāvātais risinājums paredz 2024. gadā jaunajā (septītajā) kārtā iesniegtajiem filmu projektiem, kas atzīti par atbilstošiem noteikumos noteiktajiem kritērijiem, var piešķirt līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Septītās atlases kārtas 2024. gada ietvaros projektiem, kas tiks atzīti par atbilstošiem noteikumu jau 4. punktā noteiktajiem kritērijiem, papildu tiek ieviesti vēl šādi kritēriji:
1) atbilstoši filmas budžeta plānam faktiskās pievienotās vērtības nodokļa iemaksas valsts budžetā sastāda ne mazāk kā 14% no šajos noteikumos noteiktās attiecināmo izmaksu kopsummas – kritērijs tiek ieviests, pamatojoties uz iepriekšējo gadu vērtēšanas pieredzi, kā arī lai nodrošinātu pievienotās vērtības nodokļa iemaksas valsts budžetā;
2) līdzfinansējuma apmērs ir līdz 20% no līdzfinansējuma līgumā norādīto attiecināmo izdevumu kopsummas – kritērijs tiek ieviests, lai veicinātu ātrāku projektu vērtēšanu un mazinātu administratīvo slogu līdzfinansējuma aprēķināšanai, vienkāršojot nosacījumus;
3) realizējot projektu, pret vienu plānoto līdzfinansējuma eiro tiek plānots eksporta apjoms (ārvalstu kapitāls un finansējums filmu uzņemšanai Latvijā un/vai gūtie ieņēmumi no filmu realizācijas ārvalstīs) vismaz piecu eiro apmērā – kritērijs tiek ieviests, lai nodrošinātu turpmāku nozares izaugsmi, eksporta apgrozījuma kāpumu, kā arī Latvijas ekonomiskā tēla stiprināšanu;
4) atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 15. marta noteikumos Nr. 173 "Kārtība, kādā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums " 2. pielikumā minētajiem kritērijiem, projekts saņem vismaz 25 punktu vērtējumu.
Kā risinājums līdzfinansējuma piešķiršanai minētajiem atbalstāmajiem filmu projektiem tiek piedāvāts sekojošs:
2024.gadā:
1. atbilstoši likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 59. pantam un ņemot vērā prognozēto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu palielinājumu, kas lēšams indikatīvi 1 500 000 eiro apmērā, būtu nepieciešams palielināt apropriāciju Ekonomikas ministrijas resursiem no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un izdevumiem valsts budžeta programmā 28.00.00 "Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana";
2. 500 000 eiro apmērā no Ekonomikas ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Ekonomikas attīstības programma” izmantošanai pieejamiem līdzekļiem, novirzot tam citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu uz 2024. gada 1. janvāri, kas veido 17 375 991 eiro. Likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 60. pantā (1) noteikts, ka Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 "Ekonomikas attīstības programma" ieskaitītie līdzekļi izmantojami atbalsta pasākumiem Latvijas uzņēmējiem jaunu eksporta tirgu apguvē un eksporta palielināšanā uz prioritāriem mērķa tirgiem, tūrisma veicināšanas un attīstības pasākumiem, mājokļa pieejamības un administrēšanas izmaksu segšanai. Ārvalstu filmu atbalsta programma ir būtisks atbalsts gan eksporta veicināšanai, gan investīciju piesaistei, gan jaunu ekosistēmu un vērtību ķēžu veidošanai, tostarp iespēja pozicionēt Latviju eksporta tirgos un veicināt Latvijas starptautisko atpazīstamību.
3. papildus nepieciešams veikt budžeta apropriācijas pārdali starp budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, novirzot finanšu līdzekļus 500 000 eiro apmērā no Ministru kabineta 2024. gada 25. aprīļa rīkojumā Nr. 319 “Par apropriācijas pārdali” piešķirtajiem līdzekļiem.
2025.gadā:
1. 2025. gadam piešķirtais valsts budžeta līdzfinansējums 858 013 eiro, tajā skaitā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administratīvās izmaksas;
2. 800 000 eiro apmērā no Ekonomikas ministrijas budžeta programmas 33.00.00 “Ekonomikas attīstības programma” izmantošanai pieejamiem līdzekļiem, novirzot tam citu pašu ieņēmumu naudas līdzekļu atlikumu uz 2024. gada 1. janvāri, kas veido 17 375 991 eiro.
LIAA iespējami drīz izsludinās jaunu ārvalstu filmu uzņemšanas Latvijā atklātu konkursa projekta iesniegumu atlases kārtu. Ir paredzēts, ka atlase notiks līdz 2024.gada jūlija vidum.
Noteikumu projekta IV1 nodaļa “ Par atklāta konkursa projektu iesniegumu 2024. gada atlases kārtu” paredz arī šādas normas attiecībā uz septītās atlases kārtu 2024. gadā:
1) papildu 10. punktā minētajiem dokumentiem, kurus iesniedz projekta iesnieguma iesniedzējs LIAA, projekta iesniedzējam pie projekta iesnieguma ir jāpievieno pārskatu par plānoto pievienotās vērtības nodokļa samaksu 212.1 punktā noteiktajā apmērā (213. punkts);
2) projekti, kas atbilst šo noteikumu 21.2 punkta nosacījumiem, tiek sarindoti un priekšroka tiek dota projektiem ar augstāku plānoto PVN apmēru pret attiecināmo izmaksu kopsummas attiecību (21.4 punkts);
Noteikumu projekts cita starpa paredz arī:
1) precizēt 5.1. apakšpunktu, nosakot, ka uz līdzfinansējumu nevar pretendēt, ja projekta iesnieguma iesniedzējs (grupas līmenī) atbilst grūtībās nonākuša komersanta pazīmēm saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014 (turpmāk - regula Nr. 651/2014) 2. panta 18. punktu, ko vērtē uz komercdarbības atbalsta (līdzfinansējuma) piešķiršanas brīdi atbilstoši noteikumu 19. punktam;
2) papildu 10. punktā minētājiem dokumentiem, noteikt, ka projekta iesnieguma iesniedzējs iesniedz LIAA arī deklarāciju par komercsabiedrības atbilstību mazajai (sīkajai) vai vidējai komercsabiedrībai (10.12. apakšpunkts) un apliecinājumu, ka uz projekta iesniedzēju neattiecas Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 18.punkta c) apakšpunkts;
3) precizēt 11. punkta redakciju, atrunājot, ka filmas scenāriju iesniedz kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valsts valodām, attiecīgi - latviešu vai angļu valodā, izslēdzot krievu valodu;
4) noteikumu projekta 14. punktā veikt grozījumus, kas nosaka, ka aģentūra pieņem lēmumu par projekta iesnieguma neatbilstību administratīvās atbilstības vērtēšanas kritērijam un atteikumu noslēgt līdzfinansējuma līgumu, ja nav aizpildītas Projekta iesnieguma veidlapas sadaļas, kas attiecas uz projekta izmaksām un termiņiem un, ja projekta iesniegums vai projekta iesnieguma iesniedzējs neatbilst šo noteikumu šo noteikumu 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktā noteiktajām prasībām;
5) noteikumu projekta 15. punktā veikti grozījumus, kas nosaka, ka aģentūra rakstveidā pieprasa projekta iesnieguma iesniedzējam precizēt projekta iesniegumu vai iesniegt papildu informāciju, ja nav aizpildītas Projekta iesnieguma veidlapas sadaļas, kas neattiecas uz projekta izmaksām un termiņiem un, ja projekta iesniegums vai projekta iesnieguma iesniedzējs neatbilst šo noteikumu šo noteikumu 4.4. apakšpunktā noteiktajām prasībām;
6) precizēt 18. punktu, atrunājot, ka projektu atlase 2024. gadā tiek veikta atbilstoši IV1 nodaļā noteiktajam;
7) precizēt šo noteikumu 20.3. apakšpunkta redakciju, nosakot, ka aģentūra, ievērojot projektu iesniegumu rezerves sarakstā noteikto secību, mēneša laikā no finansējuma pieejamības dienas noslēdz līgumu ar projekta iesniedzēju par projektu iesniegumu rezerves sarakstā iekļautā projekta līdzfinansēšanu (kamēr ir pietiekams projektu konkursam paredzētais līdzfinansējums) no attiecīgajā gadā valsts budžetā paredzamā papildu līdzfinansējuma ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā.
8) papildināt šo noteikumu 22. punktu ar papildu apakšpunktu (22.4.14. apakšpunkts), kas nosaka, ka attiecināmās izmaksas var būt projekta iesniedzēja (producēšanas) maksa, bet ne vairāk kā 7% apmērā no Latvijā attiecināmā finansējuma izlietojuma - kritērijs tiek ieviests, pamatojoties uz iepriekšējo gadu pieredzi (vienlaikus skaidrojam, ka projekta iesniedzēja (producēšanas maksa), kā tas norādīts noteikumu 22. punktā, ir viena no producēšanas darbību izmaksām (kopā 14 dažādas darbības, kas norādītas punktos 22.4.1 - 22.4.14)) ;
9) precizēt 33. punktu, nosakot, ka ja tiek pārkāpti regulas Nr. 651/2014 nosacījumi, līdzfinansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- Ārvalstu filmu producenti un Latvijā reģistrētie filmu producenti, māksliniecisko pakalpojumu sniedzēji
Ietekmes apraksts
Galvenā mērķgrupa ir ārvalstu filmu producenti un Latvijā reģistrētie filmu producenti, kuri noslēguši sadarbības līgumus par ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā.
Ņemot vērā, ka filmu uzņemšanas pakalpojumi ir saistīti ar dažādām uzņēmējdarbības nozarēm, tiesiskais regulējums ietekmē arī komersantus un dažādu māksliniecisku pakalpojumu sniedzējus, kuri sniedz Ministru kabineta 2022. gada 15. marta noteikumu “Kārtība, kādā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums” 22.4. punktā noteiktos pakalpojumus. Piesaistot ārvalstu uzņemšanas projektus Latvijai, pieaugs iepriekšminēto sabiedrības grupu apgrozījums un ieņēmumi, vienlaikus veicinot Latvijas ekonomikas attīstību kopumā.
Papildus vēršama uzmanība uz kino nozares komplicētību – tās tiešo un netiešo jeb pakārtoto ietekmi uz valsts budžetu, valsts ekonomiskā tēla stiprināšanu, starptautisko atpazīstamību, Latvijas kā tūrisma, sadarbības un investīciju galamērķa pievilcības stiprināšanu, kā arī - pastāvīgas infrastruktūras izveidi, esošās uzlabošanu un uzturēšanu (piemēram, kultūrvietu, transporta infrastruktūru utml.).
Filmu projektu ietvaros, ieguvums ir ne tikai Latvijas producentam, kurš ir iesniedzis pieteikumu un noslēdzis līgumu ar ārvalstu producentu, bet arī vairākām nozarēm, kuras ir gan tieši, gan netieši saistītas ar Filmu industriju. Papildus tiek nodrošināti ienākumi Latvijas uzņēmumiem ar kino industriju saistītajās jeb pakārtotajās nozarēs, piemēram, iekārtas un tehnoloģijas, dizains un druka, kultūrvietas un muzeji, izmitināšanas, un ēdināšanas pakalpojumi, transporta un loģistikas pakalpojumi, nekustamo īpašumu izīrēšanas, apsardzes, uzkopšana, dekorāciju izveide un uzstādīšana, pašvaldību sniegtie pakalpojumi, u.c. nozarēs.
Papildus uzņēmējdarbības vides kontekstā, konkurences iespaidā tiks attīstīta vietējo kino nozares un citu saistīto industriju uzņēmumu kompetence, zināšanas un pieredze, sekmējot konkurētspējas stiprināšanu reģionā.
Filmas tapšanas process ir laikietilpīgs, kurš sevī iekļauj vairākus posmus - lēmuma pieņemšana, projekta sagatavošana un tā ražošana.
(1) Lēmuma pieņemšanas procesa agrīnajā posmā, pirms tiek pieņemts lēmums par izvēli konkrētai valstij, ārvalstu producentu pārstāvji (5–10 cilvēki) apmeklē Latviju un šeit pavada 3-5 darba dienas, lai iepazītos ar vietējiem pakalpojumu sniedzējiem un apskatītu Latvijas producentu piedāvātās filmēšanas vietas. Šajā posmā ārvalstu producentu pārstāvji jau izmanto viesnīcu, ēdināšanas un transporta pakalpojumus, kā arī sedz Latvijas producenta iespējamās papildus izmaksas (piemēram, lokācijas menedžera, izpildproducentu, aktieru atlases menedžeru, projekta koordinatoru un citu personāla izmaksas). Tādējādi jau šajā posmā valsts gūst ienākumus no projekta, taču atbalsts no valsts šim mērķim netiek pieprasīts.
(2) Pēc lēmuma pieņemšanas projekts tiek iesniegts līdzfinansējumam un tiek uzsākts ražošanas sagatavošanas posms. Ārvalstu producents jau sāk segt izmaksas Latvijā, kas ir attiecināmas uz līdzfinansējumu, pirms līdzfinansējuma apstiprinājuma. Ražošanas sagatavošanas posmā tiek izmantoti visi iepriekš minētie pakalpojumu sniedzēji, kā arī lielākā daļa filmēšanas grupas. Latvijā tiek iegādāti būvniecības materiāli filmēšanas vietu sagatavošanai un dekorāciju būvniecībai. Tāpat kostīmu un grima departamenti iegādājas vai izgatavo kostīmus un grima materiālus filmēšanai. Atkarībā no konkrētā projekta sarežģītības, sagatavošanas posms ilgst no 3 līdz 8 kalendāra mēnešiem un ir svarīgs filmas ražošanas posms, nodrošinot pašas filmas ražošanas procesa nepārtrauktību un kvalitāti.
(3) Filmas ražošanas periods ir vissvarīgākais posms, kurā tiek īstenota filma jau iepriekš sagatavotā filmēšanas laukumā – iepriekš pielāgotās lokācijās vai dekorācijās studijā ar jau sagatavotiem aktieriem, kostīmiem un rūpīgi sagatavotu filmēšanas plānu. Šajā laikā tiek izmantots plašs klāsts vietējo uzņēmēju pakalpojumu. Pēc sagatavošanas posma, uz filmas ražošanas periodu ierodas visa ārvalstu filmēšanas komanda (līdz 80 cilvēkiem), kuriem ārvalstu producents izmaksā dienas naudu, kas tiek iztērēta Latvijā un neietver attiecināmās izmaksas līdzfinansējumam. Šī ārvalstu komanda uzturas Latvijā visu filmas uzņemšanas laiku, kur arī savā brīvajā laikā patērē Latvijā sniegtos pakalpojumus, kuri netiek attiecināti uz līdzfinansējumu, bieži atvedot līdzi savas ģimenes, bērnus un vecākus. Tādēļ ārvalstu filmu ražošana Latvijā nevar tikt uzskatīta tikai par kultūras un mākslas vērtību izaugsmes avotu, bet galvenokārt par būtisku ekonomikas un nodarbinātības veicināšanas instrumentu valstī.
Ņemot vērā, ka filmu uzņemšanas pakalpojumi ir saistīti ar dažādām uzņēmējdarbības nozarēm, tiesiskais regulējums ietekmē arī komersantus un dažādu māksliniecisku pakalpojumu sniedzējus, kuri sniedz Ministru kabineta 2022. gada 15. marta noteikumu “Kārtība, kādā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums” 22.4. punktā noteiktos pakalpojumus. Piesaistot ārvalstu uzņemšanas projektus Latvijai, pieaugs iepriekšminēto sabiedrības grupu apgrozījums un ieņēmumi, vienlaikus veicinot Latvijas ekonomikas attīstību kopumā.
Papildus vēršama uzmanība uz kino nozares komplicētību – tās tiešo un netiešo jeb pakārtoto ietekmi uz valsts budžetu, valsts ekonomiskā tēla stiprināšanu, starptautisko atpazīstamību, Latvijas kā tūrisma, sadarbības un investīciju galamērķa pievilcības stiprināšanu, kā arī - pastāvīgas infrastruktūras izveidi, esošās uzlabošanu un uzturēšanu (piemēram, kultūrvietu, transporta infrastruktūru utml.).
Filmu projektu ietvaros, ieguvums ir ne tikai Latvijas producentam, kurš ir iesniedzis pieteikumu un noslēdzis līgumu ar ārvalstu producentu, bet arī vairākām nozarēm, kuras ir gan tieši, gan netieši saistītas ar Filmu industriju. Papildus tiek nodrošināti ienākumi Latvijas uzņēmumiem ar kino industriju saistītajās jeb pakārtotajās nozarēs, piemēram, iekārtas un tehnoloģijas, dizains un druka, kultūrvietas un muzeji, izmitināšanas, un ēdināšanas pakalpojumi, transporta un loģistikas pakalpojumi, nekustamo īpašumu izīrēšanas, apsardzes, uzkopšana, dekorāciju izveide un uzstādīšana, pašvaldību sniegtie pakalpojumi, u.c. nozarēs.
Papildus uzņēmējdarbības vides kontekstā, konkurences iespaidā tiks attīstīta vietējo kino nozares un citu saistīto industriju uzņēmumu kompetence, zināšanas un pieredze, sekmējot konkurētspējas stiprināšanu reģionā.
Filmas tapšanas process ir laikietilpīgs, kurš sevī iekļauj vairākus posmus - lēmuma pieņemšana, projekta sagatavošana un tā ražošana.
(1) Lēmuma pieņemšanas procesa agrīnajā posmā, pirms tiek pieņemts lēmums par izvēli konkrētai valstij, ārvalstu producentu pārstāvji (5–10 cilvēki) apmeklē Latviju un šeit pavada 3-5 darba dienas, lai iepazītos ar vietējiem pakalpojumu sniedzējiem un apskatītu Latvijas producentu piedāvātās filmēšanas vietas. Šajā posmā ārvalstu producentu pārstāvji jau izmanto viesnīcu, ēdināšanas un transporta pakalpojumus, kā arī sedz Latvijas producenta iespējamās papildus izmaksas (piemēram, lokācijas menedžera, izpildproducentu, aktieru atlases menedžeru, projekta koordinatoru un citu personāla izmaksas). Tādējādi jau šajā posmā valsts gūst ienākumus no projekta, taču atbalsts no valsts šim mērķim netiek pieprasīts.
(2) Pēc lēmuma pieņemšanas projekts tiek iesniegts līdzfinansējumam un tiek uzsākts ražošanas sagatavošanas posms. Ārvalstu producents jau sāk segt izmaksas Latvijā, kas ir attiecināmas uz līdzfinansējumu, pirms līdzfinansējuma apstiprinājuma. Ražošanas sagatavošanas posmā tiek izmantoti visi iepriekš minētie pakalpojumu sniedzēji, kā arī lielākā daļa filmēšanas grupas. Latvijā tiek iegādāti būvniecības materiāli filmēšanas vietu sagatavošanai un dekorāciju būvniecībai. Tāpat kostīmu un grima departamenti iegādājas vai izgatavo kostīmus un grima materiālus filmēšanai. Atkarībā no konkrētā projekta sarežģītības, sagatavošanas posms ilgst no 3 līdz 8 kalendāra mēnešiem un ir svarīgs filmas ražošanas posms, nodrošinot pašas filmas ražošanas procesa nepārtrauktību un kvalitāti.
(3) Filmas ražošanas periods ir vissvarīgākais posms, kurā tiek īstenota filma jau iepriekš sagatavotā filmēšanas laukumā – iepriekš pielāgotās lokācijās vai dekorācijās studijā ar jau sagatavotiem aktieriem, kostīmiem un rūpīgi sagatavotu filmēšanas plānu. Šajā laikā tiek izmantots plašs klāsts vietējo uzņēmēju pakalpojumu. Pēc sagatavošanas posma, uz filmas ražošanas periodu ierodas visa ārvalstu filmēšanas komanda (līdz 80 cilvēkiem), kuriem ārvalstu producents izmaksā dienas naudu, kas tiek iztērēta Latvijā un neietver attiecināmās izmaksas līdzfinansējumam. Šī ārvalstu komanda uzturas Latvijā visu filmas uzņemšanas laiku, kur arī savā brīvajā laikā patērē Latvijā sniegtos pakalpojumus, kuri netiek attiecināti uz līdzfinansējumu, bieži atvedot līdzi savas ģimenes, bērnus un vecākus. Tādēļ ārvalstu filmu ražošana Latvijā nevar tikt uzskatīta tikai par kultūras un mākslas vērtību izaugsmes avotu, bet galvenokārt par būtisku ekonomikas un nodarbinātības veicināšanas instrumentu valstī.
Nozare
Māksla, izklaide un atpūta
Nozaru ietekmes apraksts
Kino nozares sniegtie pakalpojumi būtiski stimulē valsts ekonomikas attīstību un atpazīstamību. Ar līdzfinansējuma palīdzību efektīvi tiek veicināta nodarbinātība dažādos, arī ar filmu nozari tieši nesaistītos tautsaimniecības sektoros (piemēram, viesmīlība, ēdināšana, transporta pakalpojumi), vienlaikus stiprinot filmu nozares profesionāļu starptautisko konkurētspēju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Sagaidāms, ka rezultātā palielinoties uzņemto ārzemju filmu skaitam Latvijā, palielināsies nodokļu ieņēmumi. Iemaksātie nodokļi būs izsekojami no aģentūrā iesniegtajiem maksājumu dokumentiem, jo līdzfinansējums tiks izmaksāts pēc veiktajām darbībām un iesniegtajiem maksājuma dokumentiem.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Sagaidāms, ka projektā paredzētā līdzfinansējuma rezultātā palielināsies Latvijas uzņēmumu konkurētspēja un eksportspēja.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Sagaidāms, ka ārzemju filmu projektu uzņemšana Latvijā sniegtu iespēju dažāda izmēra uzņēmumiem piedāvāt savus pakalpojumus.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Sagaidāms, ka ārzemju filmu projektu uzņemšanas laikā tiktu piedāvātas vakances vietējiem speciālistiem.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
500 000
1 500 000
858 013
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
500 000
1 500 000
858 013
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
500 000
2 000 000
858 013
800 000
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
500 000
2 000 000
858 013
800 000
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-500 000
0
-800 000
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-500 000
0
-800 000
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
500 000
0
800 000
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
2024.gadā ir plānoti papildu ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa iemaksām :
1 500 000 eiro apmērā.
1 500 000 eiro apmērā.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
2024. un 2025.gadā papildu izdevumi kopā ir paredzēti 2 800 000 eiro apmērā. Minētā finansējuma ietvaros provizoriski plānots atbalstīt 5 filmu projektus (viengadīgus un divgadīgus).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Provizoriskie papildu ieņēmumi septītās kārtas atlases ietvaros, ja tiktu atbalstīti vismaz 7 projekti ar kopējo apgrozījumu vismaz 25 milj. Eiro apmērā, sastāda:
2024.gadā:
500 000 eiro apmērā valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas
1 150 000 eiro apmērā iedzīvotāju ienākumu nodokļa iemaksas
1 500 000 eiro apmērā pievienotās vērtības nodokļa iemaksas
2025.gadā:
440 000 eiro apmērā valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas
840 000 eiro apmērā iedzīvotāju ienākumu nodokļa iemaksas
1 400 000 eiro apmērā pievienotās vērtības nodokļa iemaksas.
Ietekmei uz budžeta ieņēmumiem ir informatīvs raksturs un tas neprasa pārskatīt budžeta ieņēmumu bāzes prognozes.
7.kārtas valsts budžeta līdzfinansējuma apmērs 2024.gadā provizoriski sasniegs 2 500 000 eiro apmēru un tiks nodrošināts no sekojošiem finansēšanas avotiem:
1. atbilstoši likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 59. pantam un atbilstoši filmu budžetu plāniem faktisko pievienotās vērtības nodokļa iemaksu valsts budžetā 2024. gadā apmērā indikatīvi 1 500 000 eiro (EM sagatavos attiecīgo Ministru kabineta rīkojuma projektu);
2. 500 000 eiro apmērā no Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 “Ekonomikas attīstības programma” citu pašu ieņēmumiem (maksājumi, kurus veic ārzemnieks, piesakoties termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai) naudas līdzekļu atlikuma (EM sagatavos attiecīgo Ministru kabineta rīkojuma projektu);
3. 500 000 eiro apmērā no Ministru kabineta 2024. gada 25. aprīļa rīkojumā Nr. 319 “Par apropriācijas pārdali” piešķirtajiem līdzekļiem.
7.kārtas valsts budžeta līdzfinansējuma apmērs 2025.gadā sasniegs 1 658 013 eiro apmēru un tiks nodrošināts no sekojošiem finansēšanas avotiem:
1. Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 28.00.00 "Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana" minētajam mērķim paredzētā finansējuma 858 013 eiro apmērā (tajā skaitā LIAA administratīvās izmaksas);
2. 800 000 eiro apmērā no Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 “Ekonomikas attīstības programma” citu pašu ieņēmumiem (maksājumi, kurus veic ārzemnieks, piesakoties termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai) naudas līdzekļu atlikuma (EM sagatavos attiecīgo Ministru kabineta rīkojuma projektu).
2024.gadā:
500 000 eiro apmērā valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas
1 150 000 eiro apmērā iedzīvotāju ienākumu nodokļa iemaksas
1 500 000 eiro apmērā pievienotās vērtības nodokļa iemaksas
2025.gadā:
440 000 eiro apmērā valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas
840 000 eiro apmērā iedzīvotāju ienākumu nodokļa iemaksas
1 400 000 eiro apmērā pievienotās vērtības nodokļa iemaksas.
Ietekmei uz budžeta ieņēmumiem ir informatīvs raksturs un tas neprasa pārskatīt budžeta ieņēmumu bāzes prognozes.
7.kārtas valsts budžeta līdzfinansējuma apmērs 2024.gadā provizoriski sasniegs 2 500 000 eiro apmēru un tiks nodrošināts no sekojošiem finansēšanas avotiem:
1. atbilstoši likuma "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 59. pantam un atbilstoši filmu budžetu plāniem faktisko pievienotās vērtības nodokļa iemaksu valsts budžetā 2024. gadā apmērā indikatīvi 1 500 000 eiro (EM sagatavos attiecīgo Ministru kabineta rīkojuma projektu);
2. 500 000 eiro apmērā no Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 “Ekonomikas attīstības programma” citu pašu ieņēmumiem (maksājumi, kurus veic ārzemnieks, piesakoties termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai) naudas līdzekļu atlikuma (EM sagatavos attiecīgo Ministru kabineta rīkojuma projektu);
3. 500 000 eiro apmērā no Ministru kabineta 2024. gada 25. aprīļa rīkojumā Nr. 319 “Par apropriācijas pārdali” piešķirtajiem līdzekļiem.
7.kārtas valsts budžeta līdzfinansējuma apmērs 2025.gadā sasniegs 1 658 013 eiro apmēru un tiks nodrošināts no sekojošiem finansēšanas avotiem:
1. Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 28.00.00 "Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana" minētajam mērķim paredzētā finansējuma 858 013 eiro apmērā (tajā skaitā LIAA administratīvās izmaksas);
2. 800 000 eiro apmērā no Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 33.00.00 “Ekonomikas attīstības programma” citu pašu ieņēmumiem (maksājumi, kurus veic ārzemnieks, piesakoties termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai) naudas līdzekļu atlikuma (EM sagatavos attiecīgo Ministru kabineta rīkojuma projektu).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
20 darba dienu laikā pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās tiks nosūtīta kopsavilkuma informācija Eiropas Komisijai par plānotajām izmaiņām (atbalsta intensitātes samazinājums un atbalsta programmā veiktajiem grozījumiem).
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Regulējuma izmaiņas attiecas uz ierobežotu mērķa grupu: kino industriju saistītiem uzņēmumiem un kino industriju apkalpojošiem uzņēmumiem, kā arī aģentūru.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Kultūra kā Latvijas ekonomiku un sociālo izaugsmi veicinošs sektors, veidojot radošu un ilgtspējīgu Latvijas sabiedrību ir viena no Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam prioritātēm (prioritāte “Kultūra un sports aktīvai un pilnvērtīgai dzīvei”) un šīs prioritātes ietvaros definēts rīcības virziens “Kultūras un sporta devums ilgtspējīgai sabiedrībai”, kas paredz, ka kultūras produkti veicina teritorijas attīstību, radot darba vietas un ekonomisko vērtību un uzlabojot dzīves kvalitāti. Viens no vietējās ekonomikas dzinējspēkiem ir pozitīvs vietas vai reģiona tēls, kas veidots, identificējot un novērtējot kultūras resursus.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi