26-TA-1361: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Zemkopības ministrija, ievērojot Ministru kabineta 2026. gada 26. maija sēdes protokola Nr. 29 102.§ 4. punktā noteikto, kas paredz Zemkopības ministrijai līdz 2026. gada 31. augustam sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumu par nacionālā importa aizlieguma noteikšanu pārtikas un zivsaimniecības produktiem, kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija, ir sagatavojusi grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31., 32., 33. un 34. punktā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir noteikt nacionālo importa aizliegumu pārtikas produktiem, kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija, tādējādi ierobežojot šo produktu nonākšanu Latvijas tirgū. Pašlaik nacionālais importa aizliegums attiecas tikai uz lauksaimniecības un lopbarības produktiem, kas neietver pārtikas produktus, tāpēc ir jāpaplašina regulējuma tvērums, attiecinot to arī uz pārtikas produktiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
No 2024. gada 8. marta ir spēkā nacionālais importa aizliegums, kas noteikts ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 31., 32., 33., 34. un 35. punktu, aizliedzot Latvijā ievest (importēt) lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktus no citām trešajām valstīm.
Aizliegto produktu saraksts dots Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumos Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 158), un tajā ir minēti tādi produkti kā graudaugi (KN 10. nodaļas produkti), dārzeņi (KN 7. nodaļas produkti), augļi (KN 8. nodaļas produkti) un pārtikas rūpniecības atliekas, gatavā lopbarība (KN 23. nodaļas produkti, izņemot produkti ar KN kodu 2306 30 00 (eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot saulespuķu sēklas) un ar KN kodu 2309 90 91 (biešu mīkstums ar pievienotu melasi)).
Savukārt ES ievedmuitas tarifus paaugstināja divos secīgos posmos 2024. un 2025. gadā:
1) pirmajā posmā, sākot ar 2024. gada 1. jūliju, saskaņā ar Padomes 2024. gada 30. maija Regulu (ES) 2024/1652, ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, tika palielināti ievedmuitas nodokļi noteiktiem lauksaimniecības produktiem – graudaugiem, eļļas augu sēklām, atsevišķiem augu valsts produktiem, augu eļļām, kā arī lopbarības izejvielām un gatavai lopbarībai –, kuru izcelsme ir Krievijā vai Baltkrievijā vai kuri tiek eksportēti no šīm valstīm. Pēc Latvijas ierosinājuma šis regulējums tika attiecināts arī uz tādiem produktiem kā zirņi, aunazirņi un pākšu dārzeņu milti;
2) otrajā posmā Eiropas Komisija 2025. gada 28. janvārī nāca klajā ar plašāku priekšlikumu, un pēc tā akceptēšanas 2025. gada 20. jūnijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 17. jūnija Regula (ES) 2025/1227 par izmaiņām muitas nodokļos, kas piemērojami konkrētām importētām precēm, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā vai kuras eksportē no minētajām valstīm. Ar to ievērojami – 50 % papildus piemērojamajam ievedmuitas tarifam – tika paaugstināti ievedmuitas nodokļi visām lauksaimniecības un pārtikas precēm no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī paredzēta pakāpeniska ievedmuitas tarifu palielināšana atsevišķiem minerālmēslu veidiem trīs gadu pārejas periodā, vienlaikus saglabājot izņēmumus attiecībā uz zivīm un dažiem zivju izstrādājumiem.
Nacionālajā importa aizliegumā iekļautie produkti kopš 2024. gada marta gandrīz nemaz vairs netiek importēti Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas. Pēc 2024. gada 8. marta fiksēts vien pavisam neliels importa apjoms, bet sūtījumu deklarētās saņēmējvalstis bija citas ES dalībvalstis, un uz tiem attiecas piegāde saņēmējam citā dalībvalstī.
Tomēr 2026. gada pirmajos piecos mēnešos imports no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā joprojām aptver vairākas citas produktu grupas, piemēram, cukura blakusproduktus lopbarības vajadzībām (cukurbiešu melase un biešu mīkstums), kā arī mazākā daudzumā tiek importēti dārzeņu pārstrādes produkti (dārzeņu salāti, konservēti dārzeņi, ābolu biezenis utt.), karameles, zefīri, cepumi, mērces, gatavās zupas, šokolādes un šokolādes konfektes, dažādu augu sēklas un ārstniecības augi, zivju izstrādājumi, garšvielas, eļļas un miltrūpniecības produkti. Kopumā tas liecina par to, ka imports joprojām saglabājas, kaut gan ir noteikti ierobežojumi ES mērogā.
Ārlietu ministres ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2025. gadā (https://www.mfa.gov.lv/lv/arlietu-ministra-ikgadejais-zinojums) norādīts, ka “Krievijas mērķi nav mainījušies. Krievija cenšas iznīcināt Ukrainu, graut transatlantiskās kopienas vienotību, mazināt ASV ietekmi pasaulē un izcīnīt ietekmi Eiropas drošības arhitektūrā. Krievijas rīcība ir ilgtermiņa drauds ne tikai Ukrainai, bet arī Eiropai, eiroatlantiskajai drošībai un globālajai stabilitāte.” Tādējādi joprojām draudus rada agresorvalstu ilgtermiņa centieni ar politiskiem, ekonomiskiem un informatīviem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un tās vērtības, līdzšinējo uz Rietumiem orientēto valsts ārpolitisko kursu, kā arī iekšpolitisko stabilitāti. Latvija nedrīkst pieļaut apdraudējumu valsts drošībai un sabiedrības morālei. Lai aizsargātu savu drošību, Latvija, būdama Krievijas robežvalsts, stingri pastāv uz jebkuru ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, tāpēc, kopš četrus gadus turpinās Krievijas agresija Ukrainā, nav pieļaujama nekāda sadarbība ar Krieviju, lai atbalstītu jebkuru finanšu līdzekļu nonākšanu Krievijas budžetā un stiprinātu tās spējas turpināt karu. Latvija nedrīkst pieļaut, ka agresorvalstu budžeti un to uzņēmumi gūst papildu ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, tā veicinot kara turpināšanu Ukrainā.
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes dati liecina, ka 2026. gada janvārī–maijā Latvijā kopumā tika importēti dažādi lauksaimniecības, lopbarības un pārtikas produkti no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas 14,2 milj. euro vērtībā, un bija norādīts, ka to saņēmējvalsts ir gan Latvija, gan citas Eiropas Savienības dalībvalstis. Kaut arī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri–maiju imports no šīm valstīm ir samazinājies par 72 %, ir jāīsteno pasākumi, kas mazinātu agresorvalsts tirdzniecības politikas ietekmi, tādā veidā novēršot arī apdraudējumus Latvijas drošībai.
Svarīgs aspekts ir sabiedrības uztvere un morāle – nav pieļaujams, ka četrus gadus, kopš Krievija uzsākusi karu ar Ukrainu, daļa sabiedrības joprojām turpina pirkt agresorvalsts pārtikas produktus. Tajā pašā laikā lielākajā sabiedrības daļā tas ir radījis nesapratni un nedrošības izjūtu, kā arī pieprasījumu pēc pilnīgas atteikšanās no sadarbības ar Krieviju. ES, tostarp Latvijas, uzņēmumi legāli importē produktus, kas ES pēc būtības nav nepieciešami, jo ES ir pašpietiekama ar pārtikas produktiem. Vienlaikus pamatots ir jautājums, cik morāli pieņemami ir uzturā lietot pārtikas produktus, kas audzēti un ražoti agresorvalstī.
Tādējādi ir atbilstoši jārīkojas un jāpieņem lēmumi, kas atspoguļo Latvijas kopējās vērtības.
Aizliegto produktu saraksts dots Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumos Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 158), un tajā ir minēti tādi produkti kā graudaugi (KN 10. nodaļas produkti), dārzeņi (KN 7. nodaļas produkti), augļi (KN 8. nodaļas produkti) un pārtikas rūpniecības atliekas, gatavā lopbarība (KN 23. nodaļas produkti, izņemot produkti ar KN kodu 2306 30 00 (eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot saulespuķu sēklas) un ar KN kodu 2309 90 91 (biešu mīkstums ar pievienotu melasi)).
Savukārt ES ievedmuitas tarifus paaugstināja divos secīgos posmos 2024. un 2025. gadā:
1) pirmajā posmā, sākot ar 2024. gada 1. jūliju, saskaņā ar Padomes 2024. gada 30. maija Regulu (ES) 2024/1652, ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, tika palielināti ievedmuitas nodokļi noteiktiem lauksaimniecības produktiem – graudaugiem, eļļas augu sēklām, atsevišķiem augu valsts produktiem, augu eļļām, kā arī lopbarības izejvielām un gatavai lopbarībai –, kuru izcelsme ir Krievijā vai Baltkrievijā vai kuri tiek eksportēti no šīm valstīm. Pēc Latvijas ierosinājuma šis regulējums tika attiecināts arī uz tādiem produktiem kā zirņi, aunazirņi un pākšu dārzeņu milti;
2) otrajā posmā Eiropas Komisija 2025. gada 28. janvārī nāca klajā ar plašāku priekšlikumu, un pēc tā akceptēšanas 2025. gada 20. jūnijā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 17. jūnija Regula (ES) 2025/1227 par izmaiņām muitas nodokļos, kas piemērojami konkrētām importētām precēm, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā vai kuras eksportē no minētajām valstīm. Ar to ievērojami – 50 % papildus piemērojamajam ievedmuitas tarifam – tika paaugstināti ievedmuitas nodokļi visām lauksaimniecības un pārtikas precēm no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī paredzēta pakāpeniska ievedmuitas tarifu palielināšana atsevišķiem minerālmēslu veidiem trīs gadu pārejas periodā, vienlaikus saglabājot izņēmumus attiecībā uz zivīm un dažiem zivju izstrādājumiem.
Nacionālajā importa aizliegumā iekļautie produkti kopš 2024. gada marta gandrīz nemaz vairs netiek importēti Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas. Pēc 2024. gada 8. marta fiksēts vien pavisam neliels importa apjoms, bet sūtījumu deklarētās saņēmējvalstis bija citas ES dalībvalstis, un uz tiem attiecas piegāde saņēmējam citā dalībvalstī.
Tomēr 2026. gada pirmajos piecos mēnešos imports no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā joprojām aptver vairākas citas produktu grupas, piemēram, cukura blakusproduktus lopbarības vajadzībām (cukurbiešu melase un biešu mīkstums), kā arī mazākā daudzumā tiek importēti dārzeņu pārstrādes produkti (dārzeņu salāti, konservēti dārzeņi, ābolu biezenis utt.), karameles, zefīri, cepumi, mērces, gatavās zupas, šokolādes un šokolādes konfektes, dažādu augu sēklas un ārstniecības augi, zivju izstrādājumi, garšvielas, eļļas un miltrūpniecības produkti. Kopumā tas liecina par to, ka imports joprojām saglabājas, kaut gan ir noteikti ierobežojumi ES mērogā.
Ārlietu ministres ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2025. gadā (https://www.mfa.gov.lv/lv/arlietu-ministra-ikgadejais-zinojums) norādīts, ka “Krievijas mērķi nav mainījušies. Krievija cenšas iznīcināt Ukrainu, graut transatlantiskās kopienas vienotību, mazināt ASV ietekmi pasaulē un izcīnīt ietekmi Eiropas drošības arhitektūrā. Krievijas rīcība ir ilgtermiņa drauds ne tikai Ukrainai, bet arī Eiropai, eiroatlantiskajai drošībai un globālajai stabilitāte.” Tādējādi joprojām draudus rada agresorvalstu ilgtermiņa centieni ar politiskiem, ekonomiskiem un informatīviem līdzekļiem ietekmēt Latvijas valsti, sabiedrību un tās vērtības, līdzšinējo uz Rietumiem orientēto valsts ārpolitisko kursu, kā arī iekšpolitisko stabilitāti. Latvija nedrīkst pieļaut apdraudējumu valsts drošībai un sabiedrības morālei. Lai aizsargātu savu drošību, Latvija, būdama Krievijas robežvalsts, stingri pastāv uz jebkuru ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalsti, tāpēc, kopš četrus gadus turpinās Krievijas agresija Ukrainā, nav pieļaujama nekāda sadarbība ar Krieviju, lai atbalstītu jebkuru finanšu līdzekļu nonākšanu Krievijas budžetā un stiprinātu tās spējas turpināt karu. Latvija nedrīkst pieļaut, ka agresorvalstu budžeti un to uzņēmumi gūst papildu ieņēmumus no savas produkcijas eksporta uz Latviju, tā veicinot kara turpināšanu Ukrainā.
Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes dati liecina, ka 2026. gada janvārī–maijā Latvijā kopumā tika importēti dažādi lauksaimniecības, lopbarības un pārtikas produkti no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas 14,2 milj. euro vērtībā, un bija norādīts, ka to saņēmējvalsts ir gan Latvija, gan citas Eiropas Savienības dalībvalstis. Kaut arī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri–maiju imports no šīm valstīm ir samazinājies par 72 %, ir jāīsteno pasākumi, kas mazinātu agresorvalsts tirdzniecības politikas ietekmi, tādā veidā novēršot arī apdraudējumus Latvijas drošībai.
Svarīgs aspekts ir sabiedrības uztvere un morāle – nav pieļaujams, ka četrus gadus, kopš Krievija uzsākusi karu ar Ukrainu, daļa sabiedrības joprojām turpina pirkt agresorvalsts pārtikas produktus. Tajā pašā laikā lielākajā sabiedrības daļā tas ir radījis nesapratni un nedrošības izjūtu, kā arī pieprasījumu pēc pilnīgas atteikšanās no sadarbības ar Krieviju. ES, tostarp Latvijas, uzņēmumi legāli importē produktus, kas ES pēc būtības nav nepieciešami, jo ES ir pašpietiekama ar pārtikas produktiem. Vienlaikus pamatots ir jautājums, cik morāli pieņemami ir uzturā lietot pārtikas produktus, kas audzēti un ražoti agresorvalstī.
Tādējādi ir atbilstoši jārīkojas un jāpieņem lēmumi, kas atspoguļo Latvijas kopējās vērtības.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Zemkopības ministrija ir sagatavojusi tiesību akta projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumos Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem"" (26-TA-1228), lai paplašinātu un precizētu aizliegumam pakļauto lauksaimniecības un lopbarības produktu sarakstu. Šo grozījumu nepieciešamību pamato pieejamie dati par ārējo tirdzniecību, kas liecina, ka arī 2026. gadā Latvijā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas joprojām tiek importēti vairāki produkti, kas nav pilnībā aptverti ar spēkā esošo regulējumu.
Tomēr Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma deleģējums nosaka skaidras robežas Ministru kabinetam, paredzot, ka patlaban importa aizliegumu iespējams attiecināt tikai uz lauksaimniecības un lopbarības produktiem. Ministru kabineta noteikumu Nr. 158 grozījumi ir sagatavoti, ievērojot Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteikto deleģējumu.
Vienlaikus jāuzsver, ka produktus, kas neietilpst minētā likuma deleģējuma tvērumā, pašlaik nevar iekļaut jau sagatavotajos Ministru kabineta noteikumu grozījumos. Pie šādiem produktiem pieskaitāmi 14. nodaļas produkti (augu materiāli pīšanai un citi augu valsts produkti, tostarp saulespuķu sēnalas, kuras ievērojamā daudzumā tiek importētas apkures vajadzībām un kuru saņēmējvalstis ir gan Latvija, gan citas Eiropas Savienības dalībvalstis), 1704. grupas produkti (cukura konditorejas izstrādājumi – konfektes, karameles u. tml.), 1803.–1806. grupas produkti (kakao izstrādājumi, šokolāde, konfektes), 19. nodaļas produkti (labības, miltu, cietes vai piena izstrādājumi, tostarp cepumi, krekeri un citi miltu konditorejas izstrādājumi), 21. nodaļas produkti (dažādi pārtikas produkti, piemēram, mērces, gatavās zupas, sinepes, šķīstošā kafija, kā arī lopbarības raugi), 2202.–2203. grupas produkti (bezalkoholiskie dzērieni un alus, tostarp minerālūdeņi un kvass), kā arī 24. nodaļas produkti (tabaka un tās aizstājēji, tostarp ūdenspīpju tabaka). Minēto produktu kopējā importa vērtība Latvijā 2026. gada pirmajos piecos mēnešos sasniedza 4 122 577 euro. Vislielāko importēto produktu īpatsvaru veido 21. nodaļas produkti (dažādi pārtikas produkti, piemēram, mērces, gatavās zupas, šķīstošā kafija un lopbarības raugi) – 40 % no kopējā apjoma, un nākamie ir 14. nodaļas produkti (augu materiāli un citi augu valsts produkti, tostarp saulespuķu sēnalas apkurei) ar 37 %. Mazāku, bet tik un tā nozīmīgu daļu veido 2202.–2203. grupas produkti (bezalkoholiskie dzērieni un alus) – 7 % un 1803.–1806. grupas produkti (kakao izstrādājumi un šokolāde) – 6 %. Pārējās produktu grupas veido salīdzinoši nelielu īpatsvaru: 19. nodaļas produkti (labības un miltu izstrādājumi) – 4 %, 24. nodaļas produkti (tabaka un tās aizstājēji) – 4 % un 1704. grupas produkti (cukura konditorejas izstrādājumi) – 2 %.
Tomēr Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma deleģējums nosaka skaidras robežas Ministru kabinetam, paredzot, ka patlaban importa aizliegumu iespējams attiecināt tikai uz lauksaimniecības un lopbarības produktiem. Ministru kabineta noteikumu Nr. 158 grozījumi ir sagatavoti, ievērojot Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteikto deleģējumu.
Vienlaikus jāuzsver, ka produktus, kas neietilpst minētā likuma deleģējuma tvērumā, pašlaik nevar iekļaut jau sagatavotajos Ministru kabineta noteikumu grozījumos. Pie šādiem produktiem pieskaitāmi 14. nodaļas produkti (augu materiāli pīšanai un citi augu valsts produkti, tostarp saulespuķu sēnalas, kuras ievērojamā daudzumā tiek importētas apkures vajadzībām un kuru saņēmējvalstis ir gan Latvija, gan citas Eiropas Savienības dalībvalstis), 1704. grupas produkti (cukura konditorejas izstrādājumi – konfektes, karameles u. tml.), 1803.–1806. grupas produkti (kakao izstrādājumi, šokolāde, konfektes), 19. nodaļas produkti (labības, miltu, cietes vai piena izstrādājumi, tostarp cepumi, krekeri un citi miltu konditorejas izstrādājumi), 21. nodaļas produkti (dažādi pārtikas produkti, piemēram, mērces, gatavās zupas, sinepes, šķīstošā kafija, kā arī lopbarības raugi), 2202.–2203. grupas produkti (bezalkoholiskie dzērieni un alus, tostarp minerālūdeņi un kvass), kā arī 24. nodaļas produkti (tabaka un tās aizstājēji, tostarp ūdenspīpju tabaka). Minēto produktu kopējā importa vērtība Latvijā 2026. gada pirmajos piecos mēnešos sasniedza 4 122 577 euro. Vislielāko importēto produktu īpatsvaru veido 21. nodaļas produkti (dažādi pārtikas produkti, piemēram, mērces, gatavās zupas, šķīstošā kafija un lopbarības raugi) – 40 % no kopējā apjoma, un nākamie ir 14. nodaļas produkti (augu materiāli un citi augu valsts produkti, tostarp saulespuķu sēnalas apkurei) ar 37 %. Mazāku, bet tik un tā nozīmīgu daļu veido 2202.–2203. grupas produkti (bezalkoholiskie dzērieni un alus) – 7 % un 1803.–1806. grupas produkti (kakao izstrādājumi un šokolāde) – 6 %. Pārējās produktu grupas veido salīdzinoši nelielu īpatsvaru: 19. nodaļas produkti (labības un miltu izstrādājumi) – 4 %, 24. nodaļas produkti (tabaka un tās aizstājēji) – 4 % un 1704. grupas produkti (cukura konditorejas izstrādājumi) – 2 %.
Risinājuma apraksts
Pašreizējais tiesiskais regulējums dod iespēju noteikt importa aizliegumu attiecībā uz lauksaimniecības un lopbarības produktiem, taču tas neattiecas uz pārtikas produktiem. Tādējādi pastāv tiesiska nepilnība, kas ļauj Latvijā nonākt dažādiem pārtikas produktiem, kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija.
Lai ievērotu un garantētu Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību, tostarp tiesības uz īpašumu) un labklājību (sabiedrības kopējo materiālo labumu vairošanu), kā arī saglabātu un paplašinātu nacionālā importa aizlieguma efektivitāti, nepieciešams tiesisko regulējumu papildināt, attiecinot importa aizliegumu arī uz pārtikas produktiem.
Vienlaikus jāņem vērā, ka imports no Krievijas turpinās, kaut arī visā Eiropas Savienībā ir ieviesti ierobežojoši pasākumi. Latvijas tirgū joprojām tiek ievesti un tirgoti plaša patēriņa produkti, piemēram, konfektes, karameles, šokolāde, cepumi un citi miltu konditorejas izstrādājumi, mērces, gatavās zupas, kā arī bezalkoholiskie dzērieni un alus. Tas notiek arī apstākļos, kad Eiropas Savienība ir noteikusi paaugstinātus ievedmuitas tarifus visu lauksaimniecības un pārtikas produktu, izņemot zivju un zivju izstrādājumu, importam no Krievijas un Baltkrievijas.
Minētais liecina, ka ar Eiropas Savienības mēroga ekonomiskajiem instrumentiem vien nav pietiekami, lai efektīvi ierobežotu šādu produktu apriti, jo sabiedrība turpina tos iegādāties arī par palielinātu cenu, saglabājot ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju.
Ievērojot minēto, ir jāievieš skaidrs un visaptverošs nacionālais regulējums, kas paredz aizliegumu importēt pārtikas produktus, kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija, tostarp tad, kad šie produkti tiek ievesti cauri trešajām valstīm. Šāda rīcība sekmēs jebkādu ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalstīm un dos ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 38. panta 1. punktu par lauksaimniecības produktiem tiek uzskatīti zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī pirmās pakāpes pārstrādes produkti, kas ir tieši saistīti ar šiem produktiem. Minētais pants vienlaikus paredz, ka atsauces uz kopējo lauksaimniecības politiku vai uz lauksaimniecību, kā arī termins "lauksaimniecība" ir attiecināmi arī uz zivsaimniecību, ņemot vērā šīs nozares specifiku. Tādējādi zivsaimniecības produkti ir pieskaitāmi pie lauksaimniecības produktiem ne tikai tādēļ, ka tie ir minēti LESD I pielikumā (3. nodaļā – zivis, vēžveidīgie un moluski), bet arī tādēļ, ka tie ir ietverti pašā primārajā tiesību normā noteiktajā vispārējā definīcijā.
Ievērojot minēto, zivsaimniecības produktus nav nepieciešams atsevišķi izdalīt Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, jo tie jau ietilpst šā likuma tvērumā kā lauksaimniecības produkti. Tas nozīmē, ka jebkuri normatīvie ierobežojumi vai aizliegumi, kas tiek attiecināti uz lauksaimniecības produktiem kopumā, aptver arī zivsaimniecības produktus.
Lai ievērotu un garantētu Latvijas sabiedrības drošību (publisko interešu aizsardzību, tostarp tiesības uz īpašumu) un labklājību (sabiedrības kopējo materiālo labumu vairošanu), kā arī saglabātu un paplašinātu nacionālā importa aizlieguma efektivitāti, nepieciešams tiesisko regulējumu papildināt, attiecinot importa aizliegumu arī uz pārtikas produktiem.
Vienlaikus jāņem vērā, ka imports no Krievijas turpinās, kaut arī visā Eiropas Savienībā ir ieviesti ierobežojoši pasākumi. Latvijas tirgū joprojām tiek ievesti un tirgoti plaša patēriņa produkti, piemēram, konfektes, karameles, šokolāde, cepumi un citi miltu konditorejas izstrādājumi, mērces, gatavās zupas, kā arī bezalkoholiskie dzērieni un alus. Tas notiek arī apstākļos, kad Eiropas Savienība ir noteikusi paaugstinātus ievedmuitas tarifus visu lauksaimniecības un pārtikas produktu, izņemot zivju un zivju izstrādājumu, importam no Krievijas un Baltkrievijas.
Minētais liecina, ka ar Eiropas Savienības mēroga ekonomiskajiem instrumentiem vien nav pietiekami, lai efektīvi ierobežotu šādu produktu apriti, jo sabiedrība turpina tos iegādāties arī par palielinātu cenu, saglabājot ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju.
Ievērojot minēto, ir jāievieš skaidrs un visaptverošs nacionālais regulējums, kas paredz aizliegumu importēt pārtikas produktus, kuru izcelsmes valsts ir Krievija vai Baltkrievija, tostarp tad, kad šie produkti tiek ievesti cauri trešajām valstīm. Šāda rīcība sekmēs jebkādu ekonomisko saišu saraušanu ar agresorvalstīm un dos ieguldījumu Latvijas drošības stiprināšanā.
Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 38. panta 1. punktu par lauksaimniecības produktiem tiek uzskatīti zemkopības, lopkopības un zivsaimniecības produkti, kā arī pirmās pakāpes pārstrādes produkti, kas ir tieši saistīti ar šiem produktiem. Minētais pants vienlaikus paredz, ka atsauces uz kopējo lauksaimniecības politiku vai uz lauksaimniecību, kā arī termins "lauksaimniecība" ir attiecināmi arī uz zivsaimniecību, ņemot vērā šīs nozares specifiku. Tādējādi zivsaimniecības produkti ir pieskaitāmi pie lauksaimniecības produktiem ne tikai tādēļ, ka tie ir minēti LESD I pielikumā (3. nodaļā – zivis, vēžveidīgie un moluski), bet arī tādēļ, ka tie ir ietverti pašā primārajā tiesību normā noteiktajā vispārējā definīcijā.
Ievērojot minēto, zivsaimniecības produktus nav nepieciešams atsevišķi izdalīt Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, jo tie jau ietilpst šā likuma tvērumā kā lauksaimniecības produkti. Tas nozīmē, ka jebkuri normatīvie ierobežojumi vai aizliegumi, kas tiek attiecināti uz lauksaimniecības produktiem kopumā, aptver arī zivsaimniecības produktus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma pārejas noteikumu 34. punktā noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. martam un turpmāk katru gadu līdz šim datumam izvērtē pārejas noteikumu 31. punktā noteiktā lauksaimniecības un lopbarības produktu ievešanas (importēšanas) aizlieguma ietekmi uz tautsaimniecību un atbilstību sabiedrības interesēm un iesniedz Saeimai ziņojumu par izvērtējumu, kā arī, ja nepieciešams, iesniedz Saeimai grozījumus atbilstošajos normatīvajos aktos.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Zemkopības ministrija
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
01.03.2027.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
No Krievijas un Baltkrievijas ievesto lauksaimniecības un pārtikas produktu importa samazinājums.
Rādītājs
Lauksaimniecības un pārtikas produktu imports no Krievijas un Baltkrievijas turpina ievērojami samazināties.
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Fiziskās personas, tostarp ceļotāji, kuras konkrētos produktus ieved personiskajam patēriņam. Lauksaimnieki, kas savām ražošanas vajadzībām izmanto produktus, piemēram, lopbarības raugus.
Ietekmes apraksts
Fiziskajām personām, tostarp ceļotājiem, grozījumi nozīmē, ka personiskajam patēriņam vairs nebūs atļauts ievest attiecīgajā regulējumā minētos produktus no minētajām valstīm, tādējādi ierobežojot šo produktu ievešanu arī nelielā daudzumā.
Grozījumi mazāk skars lauksaimniekus, kas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto importētos lopbarības produktus, piemēram, lopbarības raugus, jo tiks ierobežota šo produktu pieejamība un var rasties nepieciešamība meklēt alternatīvus piegādes avotus. Vienlaikus ietekme kopumā vērtējama kā salīdzinoši neliela, jo tikai aptuveni 3 % no lopbarības raugu importa tiek novirzīti Latvijas tirgum, bet lielākās importa daļas (97 %) saņēmējvalsts ir Polija.
Grozījumi mazāk skars lauksaimniekus, kas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto importētos lopbarības produktus, piemēram, lopbarības raugus, jo tiks ierobežota šo produktu pieejamība un var rasties nepieciešamība meklēt alternatīvus piegādes avotus. Vienlaikus ietekme kopumā vērtējama kā salīdzinoši neliela, jo tikai aptuveni 3 % no lopbarības raugu importa tiek novirzīti Latvijas tirgum, bet lielākās importa daļas (97 %) saņēmējvalsts ir Polija.
Juridiskās personas
- Produktu tirgotājus, jo pēc importa aizlieguma tiktu ierobežota tādu preču kā cepumi, šokolāde, konfektes, mērces, zupas un citi gatavie pārtikas produkti pieejamība. Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumi, kas savām ražošanas vajadzībām izmanto produktus.
Ietekmes apraksts
Grozījumi ietekmēs gala patēriņa produktu tirgotājus, jo pēc importa aizlieguma būs ierobežota tādu preču kā cepumi, šokolāde, konfektes, mērces, zupas un citi gatavie pārtikas produkti pieejamība (tie pašlaik daļēji tiek ievesti no Krievijas un Baltkrievijas). Šī ietekme galvenokārt izpaudīsies nepieciešamībā pārskatīt piegādes ķēdes.
Grozījumi mazāk skars arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumus, kas savām ražošanas vajadzībām izmanto importētos produktus, piemēram, lopbarības raugus. Vienlaikus jāuzsver, ka pārējās produktu grupas šos uzņēmumus ietekmēs ierobežoti, jo lielākoties ierobežojumi attiecas uz gala patēriņam paredzētiem pārtikas produktiem, piemēram, konditorejas izstrādājumiem, šokolādi, mērcēm un gatavajiem ēdieniem, nevis uz ražošanas izejvielām.
Grozījumi mazāk skars arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumus, kas savām ražošanas vajadzībām izmanto importētos produktus, piemēram, lopbarības raugus. Vienlaikus jāuzsver, ka pārējās produktu grupas šos uzņēmumus ietekmēs ierobežoti, jo lielākoties ierobežojumi attiecas uz gala patēriņam paredzētiem pārtikas produktiem, piemēram, konditorejas izstrādājumiem, šokolādi, mērcēm un gatavajiem ēdieniem, nevis uz ražošanas izejvielām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
-2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Ietekme skars arī mazos un vidējos uzņēmumus, kuru uzņēmējdarbība ir saistīta ar gala patēriņa produktu, piemēram, cepumu, šokolādes, konfekšu, mērču, zupu un citu gatavo pārtikas produktu, tirdzniecību. Tomēr kopumā tā nav vērtējama kā nozīmīga, jo šo produktu imports no Krievijas, ievērojot Eiropas Savienības paaugstinātos ievedmuitas tarifus, 2026. gadā turpina samazināties.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Paplašinot Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteikto importa aizlieguma deleģējumu uz pārtikas produktiem, var samazināties muitas nodokļu ieņēmumi un ekonomiskā aktivitāte saistītajās nozarēs, atbilstoši ietekmējot arī darbaspēka nodokļu ieņēmumus. Vienlaikus aizliegums neskar šo preču tranzītu un piegādi uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tādēļ pašlaik nav iespējams precīzi novērtēt iespējamo importa plūsmu samazinājumu uz citām valstīm un ar to saistīto fiskālo ietekmi. Turklāt muitas nodokļa ieņēmumi par no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ievestajām un brīvā apgrozībā laistajām precēm tiek sadalīti starp Latvijas valsts budžetu un Eiropas Savienības budžetu: 25 % no iekasētā muitas nodokļa tiek ieskaitīti Latvijas valsts budžetā, bet 75 % – Eiropas Savienības budžetā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Likumprojekts atbilst šādām starptautiskajām saistībām: 1) LESD 36. pantam; 2) uz LESD 207. panta (kopējā (ārējā) tirdzniecības politika) pamata izdotās Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulas (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32015R0478) (turpmāk – Regula) 24. panta otrās daļas "a" apakšpunktam.
Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības, pievienojoties Pasaules tirdzniecības organizācijai attiecībā uz preču tirdzniecību, kā arī ES. Turklāt ārējā tirdzniecība ir ES ekskluzīvā kompetence. Dalībvalstis var noteikt importa ierobežojumus ārējās vai ES iekšējās tirdzniecības jomā, ja pastāv Regulas 24. panta 2.punkta "a" apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmie mērķi: sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumi, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi. Tāpat situācijās, kad konkrētie valsts pasākumi ir piemērojami bez atšķirībām saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas pastāvīgo judikatūru brīvu preču apriti var ierobežot, ņemot vērā t. s. primāros vispārējo interešu apsvērumus (sk. arī spriedumu lietā C-120/78 Rewe-Zentral ("Cassis de Dijon"), ja tie ir piemēroti izvirzītā mērķa sasniegšanai un nepārsniedz to, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulas (ES) 2015/478 24. panta 2. punkta otrās daļas prasībām Zemkopības ministrija ir izpildījusi pienākumu informēt Eiropas Komisiju par pasākumiem, kas ieviesti saskaņā ar minētā panta pirmo daļu. Proti, 2024., 2025. un 2026. gadā Zemkopības ministrija ir nosūtījusi Eiropas Komisijai paziņojumus par nacionālā aizlieguma ieviešanu un tā pagarināšanu noteiktu lauksaimniecības produktu ievešanai Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas. Līdzīgā kārtībā Eiropas Komisija tiks informēta arī par citām izmaiņām, kas skar nacionālo importa aizliegumu.
Latvija ir uzņēmusies starptautiskās saistības, pievienojoties Pasaules tirdzniecības organizācijai attiecībā uz preču tirdzniecību, kā arī ES. Turklāt ārējā tirdzniecība ir ES ekskluzīvā kompetence. Dalībvalstis var noteikt importa ierobežojumus ārējās vai ES iekšējās tirdzniecības jomā, ja pastāv Regulas 24. panta 2.punkta "a" apakšpunktā un LESD 36. pantā minētie ierobežojuma leģitīmie mērķi: sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumi, cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumi. Tāpat situācijās, kad konkrētie valsts pasākumi ir piemērojami bez atšķirībām saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas pastāvīgo judikatūru brīvu preču apriti var ierobežot, ņemot vērā t. s. primāros vispārējo interešu apsvērumus (sk. arī spriedumu lietā C-120/78 Rewe-Zentral ("Cassis de Dijon"), ja tie ir piemēroti izvirzītā mērķa sasniegšanai un nepārsniedz to, kas nepieciešams mērķa sasniegšanai.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulas (ES) 2015/478 24. panta 2. punkta otrās daļas prasībām Zemkopības ministrija ir izpildījusi pienākumu informēt Eiropas Komisiju par pasākumiem, kas ieviesti saskaņā ar minētā panta pirmo daļu. Proti, 2024., 2025. un 2026. gadā Zemkopības ministrija ir nosūtījusi Eiropas Komisijai paziņojumus par nacionālā aizlieguma ieviešanu un tā pagarināšanu noteiktu lauksaimniecības produktu ievešanai Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas. Līdzīgā kārtībā Eiropas Komisija tiks informēta arī par citām izmaiņām, kas skar nacionālo importa aizliegumu.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/5cdabc04-b026-42f7-9c31-5766568e9145
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojektā noteiktā aizlieguma paplašināšana pamatota ar
1) valsts drošības apsvērumiem, kas aptver gan dalībvalstu ārējo, gan iekšējo, tostarp ekonomisko, drošību. Dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība šajā jomā, ja vien tās var pierādīt, kuras tieši valsts drošības intereses ir skartas un ciktāl konkrētu ES tiesībās noteikto saistību ievērošana būtu pretrunā tieši šīm drošības interesēm, kā arī to, ka valsts īstenotie pasākumi ir vajadzīgi (proporcionāli), lai aizsargātu būtiskas valsts drošības intereses (piem., spriedumi lietās C-414/97 Komisija/Spānija, 22. un 24.p., C-284/05 Komisija/Somija, 47.p.; C-474/12 Schiebel Aircraft 34.p.; C-615/10 Insinööritoimisto InsTiimi 45.p.);
2) sabiedrības morāles apsvērumiem (kopsakarā ar valsts drošības apsvērumiem). Starptautisku noziegumu nesodīta pastrādāšana un labuma gūšana no tā ir pretēja sabiedrības morāles un ētikas standartiem un vērtību sistēmai. Noziedzīga un negodprātīga režīma valsts izcelsmes produktu patērēšana, tā tieši vai netieši atbalstot šo noziedzīgo režīmu, nav savienojama ar sabiedrības morāli. Tātad iespējams argumentēt, ka valstij ir pienākums veidot tādu tiesisku regulējumu, kas nepieļauj šādu sabiedrības morāles apdraudējumu, un ka šāda sabiedrības interese uzskatāma par primāru vispārējo interešu apsvērumu.
1) valsts drošības apsvērumiem, kas aptver gan dalībvalstu ārējo, gan iekšējo, tostarp ekonomisko, drošību. Dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība šajā jomā, ja vien tās var pierādīt, kuras tieši valsts drošības intereses ir skartas un ciktāl konkrētu ES tiesībās noteikto saistību ievērošana būtu pretrunā tieši šīm drošības interesēm, kā arī to, ka valsts īstenotie pasākumi ir vajadzīgi (proporcionāli), lai aizsargātu būtiskas valsts drošības intereses (piem., spriedumi lietās C-414/97 Komisija/Spānija, 22. un 24.p., C-284/05 Komisija/Somija, 47.p.; C-474/12 Schiebel Aircraft 34.p.; C-615/10 Insinööritoimisto InsTiimi 45.p.);
2) sabiedrības morāles apsvērumiem (kopsakarā ar valsts drošības apsvērumiem). Starptautisku noziegumu nesodīta pastrādāšana un labuma gūšana no tā ir pretēja sabiedrības morāles un ētikas standartiem un vērtību sistēmai. Noziedzīga un negodprātīga režīma valsts izcelsmes produktu patērēšana, tā tieši vai netieši atbalstot šo noziedzīgo režīmu, nav savienojama ar sabiedrības morāli. Tātad iespējams argumentēt, ka valstij ir pienākums veidot tādu tiesisku regulējumu, kas nepieļauj šādu sabiedrības morāles apdraudējumu, un ka šāda sabiedrības interese uzskatāma par primāru vispārējo interešu apsvērumu.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi