22-TA-2877: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Pacientu tiesību likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ar veselības ministra 2022.gada 31.janvāra rīkojumu Nr.15 "Par darba grupas izveidi pacientu tiesību ievērošanas pilnveidošanai" tika izveidota darba grupa, kuras mērķis bija izvērtēt nepieciešamos grozījumus Pacientu tiesību likumā, lai stiprinātu pacientu tiesību ievērošanu un uzraudzību.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta "Grozījumi Pacientu tiesību likumā" mērķis ir Pacientu tiesību likumā (turpmāk – likums) precizēt ietvertās esošās normas un papildināt ar jaunām tiesībām un pienākumiem, lai uzlabotu pacientu, tai skaitā nepilngadīgo pacientu, tiesību ievērošanu un uzraudzību, precizēt pacienta likumisko vai pilnvaroto pārstāvju tiesības, paredz iespēju pacienta atbalsta personas līdzdarbību pacienta ārstniecībā, pacienta autonomijas stiprināšana attiecībā uz lēmumu pieņemšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Šī likuma 3.panta septītā daļā stājas spēkā 2024.gada 1.janvārī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma 1.panta otrās daļas 1.punkts noteic, ka ārstējošais ārsts ir ārstniecības persona, kura vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, kopumā atbild par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem.
Esošais termins "ārstējošais ārsts" ir veidots vispārīgi un neatspoguļo pacienta ārstniecības realitāti - vienkāršākajā gadījumā pacientam ir viens ārstējošais ārsts, taču citos, daudz sarežģītākos gadījumos tiek pieaicināts citas specialitātes ārsts, kas tajā konkrētajā ārstniecības posmā kļūst par pacienta ārstējošo ārstu.Tāpat pacienta ārstniecības procesā ir iesaistītas ārstniecības atbalsta personas, kuras aktīvi līdzdarbojas pacienta ārstniecībā un kurām ir jāievēro pacienta tiesības.
Veselības nozarē ir iedibināts, ka atbildība uzliekama ne tikai ārstniecības personām, bet arī ārstniecības iestādes vadītājam. Tā, piemēram, atbildība par ārstniecības kvalitāti un nereģistrēto metožu izmantošanu gulstas ne tikai uz konkrētu ārstniecības personu, bet arī uz ārstniecības iestādes vadītāju (Ārstniecības likums 35.pants). Ārstniecības iestādes vadītājam būtu jāvar pierādīt, ka ārstniecības iestāde strādā ar pacientu tiesībām sistēmiski un sistemātiski un ir radīti adekvāti priekšnosacījumi, lai ārstniecības personas un citi ārstniecības iestādē nodarbinātie tās varētu ievērot, aizsargāt un īstenot.
Likuma esošās redakcijas 4.pants saturiski paredz gan pacienta tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem un to sniedzējiem, gan tiesības uz informāciju par veselību, kas būtu izdalāmas atsevišķi, tādējādi nodrošinot skaidras un viegli saprotamas pacientu tiesības, paredzot jaunas tiesības ārstniecības personai (atlikt informācijas sniegšanu pacientam).
Esošais termins "ārstējošais ārsts" ir veidots vispārīgi un neatspoguļo pacienta ārstniecības realitāti - vienkāršākajā gadījumā pacientam ir viens ārstējošais ārsts, taču citos, daudz sarežģītākos gadījumos tiek pieaicināts citas specialitātes ārsts, kas tajā konkrētajā ārstniecības posmā kļūst par pacienta ārstējošo ārstu.Tāpat pacienta ārstniecības procesā ir iesaistītas ārstniecības atbalsta personas, kuras aktīvi līdzdarbojas pacienta ārstniecībā un kurām ir jāievēro pacienta tiesības.
Veselības nozarē ir iedibināts, ka atbildība uzliekama ne tikai ārstniecības personām, bet arī ārstniecības iestādes vadītājam. Tā, piemēram, atbildība par ārstniecības kvalitāti un nereģistrēto metožu izmantošanu gulstas ne tikai uz konkrētu ārstniecības personu, bet arī uz ārstniecības iestādes vadītāju (Ārstniecības likums 35.pants). Ārstniecības iestādes vadītājam būtu jāvar pierādīt, ka ārstniecības iestāde strādā ar pacientu tiesībām sistēmiski un sistemātiski un ir radīti adekvāti priekšnosacījumi, lai ārstniecības personas un citi ārstniecības iestādē nodarbinātie tās varētu ievērot, aizsargāt un īstenot.
Likuma esošās redakcijas 4.pants saturiski paredz gan pacienta tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem un to sniedzējiem, gan tiesības uz informāciju par veselību, kas būtu izdalāmas atsevišķi, tādējādi nodrošinot skaidras un viegli saprotamas pacientu tiesības, paredzot jaunas tiesības ārstniecības personai (atlikt informācijas sniegšanu pacientam).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ir nepieciešams likuma 1.panta pirmajā daļā precizēt terminu "ārstējošais ārsts", paredzot, kurā brīdī un pastāvot kādiem apstākļiem, ārstniecības persona tiek uzskatīta par ārstējošo ārstu un ir atbildīga par pacienta ārstniecību. Ārstniecība lielākajā daļā gadījumu sastāv no vairākām ārstniecības epizodēm ar dažādu specialitāšu ārstu iesaisti (dažkārt arī ārstniecība turpinās citā ārstniecības iestādē), līdz ar ko viens ārsts nevar kopumā atbildēt par visām ārstniecības epizodēm un cita ārsta darbībām.
Tāpat likumā ir nepieciešams noteikt pacienta ārstniecības procesā līdzdarbojušās personas - veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs - definīciju.
Tāpat likumā ir nepieciešams noteikt pacienta ārstniecības procesā līdzdarbojušās personas - veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs - definīciju.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta "Grozījumi Pacientu tiesību likumā" 1.pantā tiek precizēts termins "ārstējošais ārsts" un noteikts jauns termins "veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs".
Problēmas apraksts
Lai veicinātu, ka ikvienam veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējam ir jāievēro, jāaizsargā un jāīsteno pacienta tiesības veselības aprūpes procesā, nepieciešams paredzēt, ka ārstniecības iestādes sistēmiski un sistemātiski veicina pacientu tiesību ievērošanu, un ir spējīgas to uzskatāmi pierādīt.
Risinājuma apraksts
Lai uzlabotu pacientu tiesību ievērošanu un veiktu uzraudzību par to ievērošanu, klīnisko universitāšu slimnīcu, reģionālo slimnīcu un daudzprofilu ambulatoro ārstniecību iestādēs vadītājs izstrādā un ievieš pacientu tiesību īstenošanas plānu un ieceļ pacientu tiesību aizsardzības speciālistu (pārējām ārstniecības iestādēm šis nav pienākums, bet vēlams izsvērt šāda plāna un speciālista ieviešanu). Tādējādi tas sniegs iespēju nodrošināt, ka klīnisko universitāšu slimnīcās, reģionālajās slimnīcās un daudzprofilu ambulatorajās ārstniecības iestādēs ir nodrošināta padziļināta izpratne par to, kā darba procesi ārstniecībā saistās ar pacientu tiesībām, un kādus pienākumus katrā konkrētā situācijā pacientu tiesības uzliek.
Pacientu tiesību aizsardzības speciālists būtu tā persona, kas veiktu uzraudzību pār pacientu tiesību ievērošanu ārstniecības iestādē, gan būtu sava veida vidutājs starp ārstniecības personu un pacientu, piemēram, sniegtu pacientiem konsultācijas pacientu tiesībās, kā arī palīdzētu novērst vai risināt konfliktsituācijas starp ārstniecības personu un pacientu. Šādā veidā daļa no tām situācijām, kas šobrīd tiek vērtētas Veselības inspekcijā kā iespējamie pārkāpumi, tiktu atrisinātas jau pašā ārstniecības iestādē, jo liela daļa ir saistītas ne tik daudz ar kādiem pacientu tiesību pārkāpumiem, bet, piemēram, komunikācijas nepietiekamību, vai ka abas puses nav pareizi sapratušas viena otru. Līdz ar to prognozējams, ka pacientu tiesību aizsardzības speciālista ieviešana tiešā veidā varētu ietekmēt pacientu apmierinātību ar ārstniecības iestādes sniegtajiem pakalpojumiem un tajā piedzīvoto aprūpi un arī attieksmi, gan vienlaikus samazināt sūdzību skaitu, kas šobrīd nonāk gan Veselības inspekcijā, gan Veselības ministrijā. Pacientu tiesību aizsardzības speciālistam ir jābūt tieši pakļautam ārstniecības iestādes vadītājam, jo tādā veidā tiks novērsts iespējamais interešu konflikts starp pacientu tiesību ievērošanu un kolēģu rīcības izvērtēšanu. Pacientu tiesību aizsardzības speciālistam vienlaikus vajadzētu būt tai personai, kas par savu pienākumu veikšanas laikā konstatēto, nepārtraukti informē ārstniecības iestādes vadību, tādā veidā pilnveidojot ārstniecības iestādes procesus, lai sistēmiski veidotu labāku veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas vidi.
Turpinoties sarunām ar Rīgas Stradiņa Universitāti par mācību kursa izveidi pacientu tiesību aizsardzības speciālistam, plānots, ka šāda kursa apguvei varētu būt nepieciešamas 40 akadēmiskās stundas, plānotās izmaksas varētu sastādīt provizoriski ap 245 euro.
Lai atvieglotu ārstniecības iestādēm pacientu tiesību īstenošanas plāna sagatavošanu, plānots izstrādāt vadlīnijas, kurā tiks noteikti plāna satura elementi, kas būtu obligāti jāiekļauj pacientu tiesību īstenošanas plānā.
Pacientu tiesību aizsardzības speciālists būtu tā persona, kas veiktu uzraudzību pār pacientu tiesību ievērošanu ārstniecības iestādē, gan būtu sava veida vidutājs starp ārstniecības personu un pacientu, piemēram, sniegtu pacientiem konsultācijas pacientu tiesībās, kā arī palīdzētu novērst vai risināt konfliktsituācijas starp ārstniecības personu un pacientu. Šādā veidā daļa no tām situācijām, kas šobrīd tiek vērtētas Veselības inspekcijā kā iespējamie pārkāpumi, tiktu atrisinātas jau pašā ārstniecības iestādē, jo liela daļa ir saistītas ne tik daudz ar kādiem pacientu tiesību pārkāpumiem, bet, piemēram, komunikācijas nepietiekamību, vai ka abas puses nav pareizi sapratušas viena otru. Līdz ar to prognozējams, ka pacientu tiesību aizsardzības speciālista ieviešana tiešā veidā varētu ietekmēt pacientu apmierinātību ar ārstniecības iestādes sniegtajiem pakalpojumiem un tajā piedzīvoto aprūpi un arī attieksmi, gan vienlaikus samazināt sūdzību skaitu, kas šobrīd nonāk gan Veselības inspekcijā, gan Veselības ministrijā. Pacientu tiesību aizsardzības speciālistam ir jābūt tieši pakļautam ārstniecības iestādes vadītājam, jo tādā veidā tiks novērsts iespējamais interešu konflikts starp pacientu tiesību ievērošanu un kolēģu rīcības izvērtēšanu. Pacientu tiesību aizsardzības speciālistam vienlaikus vajadzētu būt tai personai, kas par savu pienākumu veikšanas laikā konstatēto, nepārtraukti informē ārstniecības iestādes vadību, tādā veidā pilnveidojot ārstniecības iestādes procesus, lai sistēmiski veidotu labāku veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas vidi.
Turpinoties sarunām ar Rīgas Stradiņa Universitāti par mācību kursa izveidi pacientu tiesību aizsardzības speciālistam, plānots, ka šāda kursa apguvei varētu būt nepieciešamas 40 akadēmiskās stundas, plānotās izmaksas varētu sastādīt provizoriski ap 245 euro.
Lai atvieglotu ārstniecības iestādēm pacientu tiesību īstenošanas plāna sagatavošanu, plānots izstrādāt vadlīnijas, kurā tiks noteikti plāna satura elementi, kas būtu obligāti jāiekļauj pacientu tiesību īstenošanas plānā.
Problēmas apraksts
Nav pieļaujama situācijā, kad veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs informē pacientu par izmaksām tikai pēc pakalpojumu sniegšanas (izņemot gadījumus, kad pacientam sniedzama neatliekama ārstniecība). Informācijai par veselības aprūpes pakalpojumu izmaksām ir jābūt ne vien publiski pieejamai, bet arī nodrošinātai pacientam pirms plānotas ārstniecības uzsākšanas. Pastāv gadījumi, kad pacients par nepieciešamību veikt attiecīgu maksājumu tiek informēts tikai pēc manipulācijas veikšanas, tādējādi radot pacientam situāciju, kurā pacients nav spējīgs norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem.
Risinājuma apraksts
Likumā tiks paredzēts, ka pirms plānotu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas uzsākšanas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir pienākums informēt pacientu par pakalpojumu izmaksām un norēķinu kārtību.
Problēmas apraksts
Likuma 4.panta septītā daļa noteic, ka "pacientam informāciju var nesniegt tikai tādā gadījumā, ja ārsta rīcībā ir ziņas vai fakti, ka informācijas saņemšana būtiski apdraud pacienta vai citu personu dzīvību vai veselību”, savukārt 4.panta astotā daļa noteic, ka ,,pacientam ir tiesības atteikties saņemt PTL 4.pantā minēto informāciju. Savu atteikšanos viņš izsaka mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina to.”
Esošais regulējums neprecizē, ciktāl ārstniecības personai ir iespēja pārliecināties, ka pacienta vai pacienta tuvinieku dzīvība vai veselība tiks apdraudēta, jo tam nav noteikti kritēriji.Tāpat ir veikts pētījums, kas norāda uz to, ka informācija pacientam par viņa veselību ir jāsniedz obligāti (Neiders, I., Sile, V., & Silis, V. (2013). Truth-telling and the Asymmetry of the Attitude to Truth-telling to Dying Patients in Latvia. Studia Philosophica Estonica, 6(2), 55-78.). Līdz ar to nebūtu pieļaujams, ka pastāv gadījumi, kad pacientam informāciju var nesniegt vispār un ir jābūt iespējai atlikt informācijas sniegšanu pacientam. Šis ārstniecības personas lēmums ir norādāms/fiksējams pacienta medicīniskajā dokumentācijā. Informācijas nesniegšana vispār, neparedzot apstākļu maiņu, nebūtu pieļaujama, izņemot, ja tā ir paša pacienta izvēle. Tāpat būtu jābūt iespējai ierobežot tiesības izvēlēties nezināt, ja tas skar citas personas dzīvību.
Esošais regulējums neprecizē, ciktāl ārstniecības personai ir iespēja pārliecināties, ka pacienta vai pacienta tuvinieku dzīvība vai veselība tiks apdraudēta, jo tam nav noteikti kritēriji.Tāpat ir veikts pētījums, kas norāda uz to, ka informācija pacientam par viņa veselību ir jāsniedz obligāti (Neiders, I., Sile, V., & Silis, V. (2013). Truth-telling and the Asymmetry of the Attitude to Truth-telling to Dying Patients in Latvia. Studia Philosophica Estonica, 6(2), 55-78.). Līdz ar to nebūtu pieļaujams, ka pastāv gadījumi, kad pacientam informāciju var nesniegt vispār un ir jābūt iespējai atlikt informācijas sniegšanu pacientam. Šis ārstniecības personas lēmums ir norādāms/fiksējams pacienta medicīniskajā dokumentācijā. Informācijas nesniegšana vispār, neparedzot apstākļu maiņu, nebūtu pieļaujama, izņemot, ja tā ir paša pacienta izvēle. Tāpat būtu jābūt iespējai ierobežot tiesības izvēlēties nezināt, ja tas skar citas personas dzīvību.
Risinājuma apraksts
Likums tiks papildināts ar normu, ka ārstējošais ārsts informācijas sniegšanu pacientam var atlikt tikai gadījumā, ja ārstējošais ārsts pamatoti paredz, ka informācijas tūlītējā saņemšana varētu būtiski apdraudēt pacienta vai citu personu dzīvību vai veselību. Šo informāciju sniedz pacientam tiklīdz tas iespējams. Papildus tiek paredzēts, ka pacientam ir tiesības norādīt informāciju par personu, kuru pacients pilnvarojis pieņemt ar ārstniecību saistītus lēmumus pacienta vietā saskaņā ar Pacientu tiesību likumu.
Problēmas apraksts
Likuma 5.panta sestā daļa noteic - ja ārstniecības iespējas ir ierobežotas vai pieļaujama vairāku veidu ārstniecība, pacientam ir tiesības uz ārsta profesionāli izdarītu izvēli, kuras pamatā ir uz pierādījumiem balstīti medicīniskie kritēriji. Taču ne vienmēr pacientam šāda izvēle tiek sniegta. Tāpat var būt situācijas, kur pacients ne vienmēr spēj saprast kādu ārstniecību izvēlēties un rezultātā jāpaļaujas uz ārsta profesionāli izdarītu izvēli, kas var ietekmēt pacienta autonomiju.
Risinājuma apraksts
Ir nepieciešams noteikt, ka primāri izdarīt izvēli attiecībā uz ārstniecības veidu (dažkārt vienu no vairākām) ir tieši pacientam pēc tam, kad viņš ir uzklausījis ārsta profesionālo viedokli. Šīs pacienta tiesības uz izvēles izdarīšanu var netikt ievērotas, ja pacientam ir sniedzama neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Problēmas apraksts
Pastāv situācijas, kad pacientam ir nepieciešams īpašs fizisks un emocionāls atbalsts, piemēram, uzzinot par smagu vai neārstējamu slimību. Tādēļ, lai pacientam nodrošinātu iespējas izprast ārsta sniegto informāciju par slimību, tās ārstniecību un citu informāciju, kas tiktu sniegta konsultācijas laikā un iespējams būtu nepieciešams papildus laiks šīs informācijas izvērtēšanai no pacienta puses, ir nepieciešams paredzēt, ka pacients ir tiesīgs iesaistīt pacienta atbalsta personu, kas izskaidrotu pacientam saprotamā formā piedāvātās ārstniecības alternatīvas.
Risinājuma apraksts
Ir nepieciešams paredzēt, ka pacientam ir tiesības uz atbalsta personas līdzdalību un klātbūtni ārstniecībā, ar nosacījumu, ka atbalsta personas līdzdalība netraucē ārstniecībai un pastāv apstākļi ārstniecības laikā, kas atbalsts personas klātbūtne ir pieļaujama (piemēram, atbalsta personas klātbūtne nav pieļaujama ķirurģiskas operācijas laikā u.c. apstākļos). Kā piemēru šādai atbalsta personai var minēt gadījumos, ja pacients sava vecuma dēļ jūtas apgrūtināts uztvert ārsta vizītē sniegto informāciju. Jāņem vērā, ka ziņa par sev noteiktu smagu diagnozi un tās attīstības prognozi, var liegt jebkuram pacientam pilnīgi saprast ārsta sniegto informāciju, kas šajā situācijā ir īpaši nozīmīgi, lai ievērotu visus norādījumus un rekomendācijas. Vienlaikus vajadzību pēc atbalsta personas ārsta apmeklējuma laikā izteikuši arī pacienti, kuriem ir ne tikai smagas, bet arī retas saslimšanas un kad tieši pacienta izraudzītā atbalsta persona ne tikai emocionāli var sniegt atbalstu, bet būt arī kā zinošs atbalsts, lai no ārsta iegūtu pēc iespējas plašāku pacientam nepieciešamo informāciju.
Problēmas apraksts
Likuma 7.panta pirmā daļa paredz, ka, ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu (..). Veselības ministrijas ieskatā nav pieļaujams diskriminēt pacientus pēc viņa vecuma.
Risinājuma apraksts
Ir nepieciešams svītrot atsauci uz pacienta vecumu.
Problēmas apraksts
Likuma 7.panta otrā daļa paredz, ka pacienta laulātais, tuvākais radinieks vai pacienta pilnvarotā persona, kā arī pacienta likumiskais pārstāvis, ja pacients atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā (turpmāk — persona, kas pārstāv pacientu), pieņemot lēmumu par ārstniecību vai atteikšanos no tās, ievēro pacienta iepriekš izteikto gribu attiecībā uz ārstniecību. Ņemot vērā šā panta daļas būtību, nav nepieciešams ietvert terminu "aizbildnība", jo norma neattiecas uz nepilngadīgiem pacientiem.
Risinājuma apraksts
Svītrots likuma 7.panta otrajā daļā ietvertais termins "aizbildnība".
Problēmas apraksts
Likuma 7.panta devītā daļa paredz, ka ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās laikā ārstējošajam ārstam bez pacienta piekrišanas ir tiesības veikt iepriekš neplānotu ārstēšanu, ja pacientam sniedzama neatliekamā medicīniskā palīdzība vai ja neveiktās ārstēšanas dēļ radīsies nesalīdzināmi lielāks kaitējums viņa veselībai. Savukārt neatliekamā medicīniskā palīdzība ir definēta Ārstniecības likuma 1.panta 10.punktā kā “10) neatliekamā medicīniskā palīdzība — palīdzība, ko cietušajiem (saslimušajiem) dzīvībai vai veselībai bīstamā kritiskā stāvoklī sniedz šādiem gadījumiem īpaši sagatavotas (apmācītas, ekipētas) personas ar atbilstošu kvalifikāciju medicīnā, kurām saskaņā ar šo kvalifikāciju ir juridiska atbildība par savu darbību vai bezdarbību un tās sekām”. Atbilstoši Ārstniecības likumā ietvertai definīcijai ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās laikā netiek sniegta šāda palīdzība.
Ir nepieciešams normu grozīt atbilstoši tās jēgai.
Ir nepieciešams normu grozīt atbilstoši tās jēgai.
Risinājuma apraksts
Ir nepieciešams precizēt pacienta aizsardzību neatliekamās situācijās, grozot normu atbilstoši tās jēgai - likuma 7. panta devītajā daļā vārdi “sniedzama neatliekamā medicīniskā palīdzība” aizstājami ar vārdiem “ja pacienta veselībai vai dzīvībai ir būtisks kaitējums vai tā risks”.
Problēmas apraksts
Likumiskajam pārstāvim, kuram atbilstoši likuma 7.pantam ir piešķirtas tiesības pieņemt ar ārstniecību saistītus lēmumus, likumdevējs nav expressis verbis noteicis tiesības piekļūt medicīniskajai dokumentācijai. Tiesības piekļūt medicīniskajiem dokumentiem ir cieši saistītas ar ārstniecību saistītu lēmuma pieņemšanu. Proti, lai likumiskajam pārstāvim būtu pietiekama informācija izsvērta un apzināta lēmuma pieņemšanai, ir nodrošināmas tiesības piekļūt medicīniskajai dokumentācijai. Šīs piekļuves tiesības būtu nodrošināmas apjomā, kas nepieciešams attiecīgu ar konkrētu ārstniecību saistītu lēmumu pieņemšanai. Tiesiskā regulējuma neesamība ir problemātiska, jo var radīt atšķirīgu tiesību normu piemērošanas praksi.
Risinājuma apraksts
Likums tiek papildināts ar pantu, ka pacienta likumiskais pārstāvis vai pilnvarotā persona ir tiesīga iepazīties ar pacienta medicīniskajiem dokumentiem tikai tādā apjomā, kā to norādījis pacients
Problēmas apraksts
Bērnu tiesību konvencijas 3.panta pirmā daļa noteica, ka visās darbībās attiecībā uz bērniem neatkarīgi no tā, vai šīs darbības veic valsts iestādes vai privātas iestādes, kas nodarbojas ar sociālās labklājības jautājumiem, tiesas, administratīvās vai likumdevējas iestādes, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm, savukārt 12.panta pirmā daļa noteci, ka dalībvalstis nodrošina, lai ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, būtu tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt bērna viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei. Šīs iepriekš minētās nepilngadīgā pacienta, arī vecumā līdz 14 gadiem, tiesības būtu stiprināmas un jānodrošina nepilngadīgā pacienta (līdz 14 gadu vecumam) viedokļa svars atbilstoši no konvencijas izrietošajām tiesībām un uz dalībvalsti attiecināmiem pienākumiem.
Risinājuma apraksts
Likuma 13.panta pirmajā daļā tiek ietverts, ka ārstniecība ir pieļaujama, ja tā ir bērna labākajās interesēs un likumiskais pārstāvis ir devis savu piekrišanu, tādējādi stiprinot bērna labāko interešu principa ievērošanu, atbilstoši Bērnu tiesību konvencijas 3.panta pirmajai daļa.
Papildus tiek paredzēts, ka, pastāvot likuma 7.panta astotajā un devītajā daļā noteiktajiem apstākļiem, bērna labākās interese netiek ņemtas vērā un tiek novērsti nepamatoti šķēršļi ārstniecības aizkavēšanai kritiskās situācijās.
Tāpat tiek aizstāti vārdi “ārstniecības nesniegšana riskē nodarīt būtisku kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai”, kas iekļauti normā, akcentējot, ka būtisks kaitējums vienmēr būs nesavienojams ar bērna labākajām interesēm.
Papildus tiek paredzēts, ka, pastāvot likuma 7.panta astotajā un devītajā daļā noteiktajiem apstākļiem, bērna labākās interese netiek ņemtas vērā un tiek novērsti nepamatoti šķēršļi ārstniecības aizkavēšanai kritiskās situācijās.
Tāpat tiek aizstāti vārdi “ārstniecības nesniegšana riskē nodarīt būtisku kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai”, kas iekļauti normā, akcentējot, ka būtisks kaitējums vienmēr būs nesavienojams ar bērna labākajām interesēm.
Problēmas apraksts
Pēc Veselības inspekcijas sniegtās informācijas daļa iesniegumu Ārstniecības riska fondā ir saistīti ar pacienta un ārsta savstarpējās komunikācijas trūkumiem un ar to saistītām konfliktsituācijām. Šādu sūdzību izskatīšana nav Veselības inspekcijas kompetencē (Veselības inspekcijas kompetencē ir ārstniecības kvalitātes izvērtēšana). Dažkārt pacients vēršas Veselības inspekcijā ar sūdzību par ārstniecības personas rīcību, kas bija notikusi jau zināmu laiku atpakaļ, tādējādi vēl vairāk apgrūtinot sūdzības izvērtēšanas apstākļus. Pamatojoties uz iepriekš norādīto, Veselības inspekcijā daudzās saņemtās sūdzības būtu iespējams atrisināt jau pakalpojumu sniedzēju - ārstniecības iestāžu - līmenī. Diemžēl pacientam pašlaik nav tiesiski noteikta pienākuma vispirms vērsties ārstniecības iestādē. Savlaicīga pacienta vēršanās ārstniecības iestādē ar sūdzību par ārstniecības personas rīcību, sniegtu iespēju savlaicīgi, bez laika kavējumiem, izvērtēt strīdus situāciju, kā arī sniegtu iespēju ārstniecības iestādei (vai tās pacientu tiesību aizsardzības speciālistam) uzklausīt ārstniecības personas viedokli, un izvērtējot visus apstākļus, sniegt pacientam situāciju izvērtējošu un izskaidrojošu informāciju.
Risinājuma apraksts
Tiek noteikts regulējums, kurā pacients konfliktsituācijas gadījumā ar ārstniecības personu nekavējoties (pēc iespējas ātrāk) vēršas pašā ārstniecības iestādē, lai bez kavēšanās tiktu uzsākta konfliktsituācijas izvērtēšana, jo pašā ārstniecības iestādē visefektīvāk un ātrāk būtu iespējams atrisināt radušos situāciju. Vienlaikus tiek saglabāta iespēja pacientam vērsties arī Veselības inspekcijā, kas izvērtē notikušo, taču no efektīvas izvērtēšanas viedokļa pacientam būtu jāvēršas Veselības inspekcijā pēc iespējas drīzāk.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
Ar veselības ministra 2022.gada 31.janvāra rīkojumu Nr.15 "Par darba grupas izveidi pacientu tiesību ievērošanas pilnveidošanai" tika izveidota darba grupa, kuras mērķis bija izvērtēt nepieciešamos grozījumus Pacientu tiesību likumā, lai stiprinātu pacientu tiesību ievērošanu un uzraudzību. Šī darba grupas sastāvā bija pārstāvji no Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Jauno ārstu asociācijas, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Pacientu organizāciju tīkla, Tieslietu ministrijas.
Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas 2022.gada 29.jūnijā prezentēja organizēja diskusijas ar valsts vadošajām medicīnas iestādēm un profesionālajām organizācijām par pacienta statusa stiprināšanas priekšlikumiem Veselības ministrijā.
Lai izvērtētu un saņemtu viedokļus par darba grupas ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem, tika lūgts un veidotas diskusijas ar klīnisko universitāšu slimnīcām, Latvijas Slimnīcu biedrību, Latvijas Lielo slimnīcu asociāciju, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju, Labklājības ministriju, Slimību profilakses un kontroles centra.
2022.gada 15.septembrī Veselības inspekcijā norisinājās Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas seminārs, kurā kopīgi ar pacientu sabiedrisko organizācijas pārstāvjiem tika apspriesti sagatavotie priekšlikumi pacientu tiesību aizsardzības stiprināšanā.
Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas 2022.gada 29.jūnijā prezentēja organizēja diskusijas ar valsts vadošajām medicīnas iestādēm un profesionālajām organizācijām par pacienta statusa stiprināšanas priekšlikumiem Veselības ministrijā.
Lai izvērtētu un saņemtu viedokļus par darba grupas ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem, tika lūgts un veidotas diskusijas ar klīnisko universitāšu slimnīcām, Latvijas Slimnīcu biedrību, Latvijas Lielo slimnīcu asociāciju, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju, Labklājības ministriju, Slimību profilakses un kontroles centra.
2022.gada 15.septembrī Veselības inspekcijā norisinājās Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas seminārs, kurā kopīgi ar pacientu sabiedrisko organizācijas pārstāvjiem tika apspriesti sagatavotie priekšlikumi pacientu tiesību aizsardzības stiprināšanā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ārstniecības iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek paredzēta pacienta atbalsta personas iesaiste pacienta ārstniecības procesā.
Tiek paredzēts, ka pacients pieņem lēmumu par ārstniecības veidu pēc tam, kad ir saņemta informācija no ārstējošā ārsta.
Tiek paredzēts, ka pacients pieņem lēmumu par ārstniecības veidu pēc tam, kad ir saņemta informācija no ārstējošā ārsta.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likuma 13.panta pirmajā daļā tiek ietverts, ka ārstniecība ir pieļaujama, ja tā ir bērna labākajās interesēs un likumiskais pārstāvis ir devis savu piekrišanu, tādējādi stiprinot bērna labāko interešu principa ievērošanu, atbilstoši Bērnu tiesību konvencijas 3.panta pirmajai daļa.
Papildus tiek paredzēts, ka, pastāvot likuma 7.panta astotajā un devītajā daļā noteiktajiem apstākļiem, bērna labākās interese netiek ņemtas vērā un tiek novērsti nepamatoti šķēršļi ārstniecības aizkavēšanai kritiskās situācijās.
Tāpat tiek aizstāti vārdi “ārstniecības nesniegšana riskē nodarīt būtisku kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai”, kas iekļauti normā, akcentējot, ka būtisks kaitējums vienmēr būs nesavienojams ar bērna labākajām interesēm.
Papildus tiek paredzēts, ka, pastāvot likuma 7.panta astotajā un devītajā daļā noteiktajiem apstākļiem, bērna labākās interese netiek ņemtas vērā un tiek novērsti nepamatoti šķēršļi ārstniecības aizkavēšanai kritiskās situācijās.
Tāpat tiek aizstāti vārdi “ārstniecības nesniegšana riskē nodarīt būtisku kaitējumu pacienta veselībai vai dzīvībai”, kas iekļauti normā, akcentējot, ka būtisks kaitējums vienmēr būs nesavienojams ar bērna labākajām interesēm.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi