23-TA-1022: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Invaliditātes lietu nacionālās padomes nolikums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13.pantu, kas nosaka, ka valsts pārvaldes institucionālās sistēmas darba organizāciju nosaka Ministru kabinets.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts ir izstrādāts ar mērķi izteikt jaunā redakcijā Ministru kabineta noteikumu Nr.561 “Invaliditātes lietu nacionālās padomes nolikums” (turpmāk – MK noteikumi Nr.561), lai precizētu Invaliditātes lietu nacionālās padomes (turpmāk - ILNP) funkcijas un tiesības, ILNP sastāvu un tās darbību, kā arī lai noteiktu datu apstrādes regulējumu ILNP sēžu norises laikā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Spēkā esošā Ministru kabineta noteikumu Nr.561 redakcija nosaka Invaliditātes lietu nacionālās padomes funkcijas un tiesības, padomes sastāvu un tās darbību.
Lai veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības starpnozaru līmenī, ar Labklājības ministrijas rīkojumu 1997.gadā tika izveidota ILNP. Ministru kabinets 2004.gada 29.jūnijā apstiprināja ILNP nolikumu. ILNP ir konsultatīva institūcija, kas piedalās personu ar invaliditāti integrācijas politikas izstrādē un īstenošanā. Tās funkcijas ietver valsts, pašvaldību un citu institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju, juridisko un fizisko personu darbību koordinēšanu un pilnveidošanu, lai veicinātu personu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā. ILNP priekšsēdētājs ir labklājības ministrs, un tās sastāvā ir ekonomikas ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, veselības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, sociālie partneri un lielāko personas ar invaliditāti pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji. ILNP sēdes ir atvērtas (vismaz četras ILNP sēdes gadā), un tajās var piedalīties ikviens interesents. Ja ILNP loceklis nevar piedalīties sēdē, attiecīgā institūcija dalībai sēdē deleģē citu institūcijas pārstāvi. ILNP sēdēs var tikt pieaicināti arī citu nozaru ministriju un institūciju pārstāvji, kas nav ILNP sastāvā, lai ILNP locekļiem un citiem dalībniekiem sniegtu informāciju un skaidrojumu par aktuāliem jautājumiem, kas ietekmē personu ar invaliditāti iespējas, tiesības un intereses.
ILNP darbība veicina, ka tiek ievēroti ANO Konvencijā minētie mērķi, proti, aizsargāt un nodrošināt, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicināt personas cieņas ievērošanu, kā arī veikt pasākumus invaliditātes izraisīto seku mazināšanai. ILNP ir kā platforma, kurā tiek apspriesti ar invaliditāti saistīti jautājumi, tostarp ANO Konvencijas ieviešanas progress, un notiek viedokļu apmaiņa starp ieinteresētajām pusēm.
Spēkā esošajā MK noteikumu Nr.561 redakcijā nav ietverts datu apstrādes regulējums, kā arī tas nepilnvērtīgi atspoguļo ILNP noteiktās funkcijas un tiesības, ILNP sastāvu un darbības, ko ir nepieciešams skaidri noteikt, lai veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas izstrādi un īstenošanu.
Lai veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības starpnozaru līmenī, ar Labklājības ministrijas rīkojumu 1997.gadā tika izveidota ILNP. Ministru kabinets 2004.gada 29.jūnijā apstiprināja ILNP nolikumu. ILNP ir konsultatīva institūcija, kas piedalās personu ar invaliditāti integrācijas politikas izstrādē un īstenošanā. Tās funkcijas ietver valsts, pašvaldību un citu institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju, juridisko un fizisko personu darbību koordinēšanu un pilnveidošanu, lai veicinātu personu ar invaliditāti iekļaušanos sabiedrībā. ILNP priekšsēdētājs ir labklājības ministrs, un tās sastāvā ir ekonomikas ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, veselības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, sociālie partneri un lielāko personas ar invaliditāti pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji. ILNP sēdes ir atvērtas (vismaz četras ILNP sēdes gadā), un tajās var piedalīties ikviens interesents. Ja ILNP loceklis nevar piedalīties sēdē, attiecīgā institūcija dalībai sēdē deleģē citu institūcijas pārstāvi. ILNP sēdēs var tikt pieaicināti arī citu nozaru ministriju un institūciju pārstāvji, kas nav ILNP sastāvā, lai ILNP locekļiem un citiem dalībniekiem sniegtu informāciju un skaidrojumu par aktuāliem jautājumiem, kas ietekmē personu ar invaliditāti iespējas, tiesības un intereses.
ILNP darbība veicina, ka tiek ievēroti ANO Konvencijā minētie mērķi, proti, aizsargāt un nodrošināt, lai personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi ar citiem izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, veicināt personas cieņas ievērošanu, kā arī veikt pasākumus invaliditātes izraisīto seku mazināšanai. ILNP ir kā platforma, kurā tiek apspriesti ar invaliditāti saistīti jautājumi, tostarp ANO Konvencijas ieviešanas progress, un notiek viedokļu apmaiņa starp ieinteresētajām pusēm.
Spēkā esošajā MK noteikumu Nr.561 redakcijā nav ietverts datu apstrādes regulējums, kā arī tas nepilnvērtīgi atspoguļo ILNP noteiktās funkcijas un tiesības, ILNP sastāvu un darbības, ko ir nepieciešams skaidri noteikt, lai veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas izstrādi un īstenošanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Spēkā esošajā normatīvajā regulējumā nav ietvertas ILNP funkcijas un tiesības, kas saistītas ar Eiropas savienības fondu ietvaros īstenotajiem projektiem par personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām.
Risinājuma apraksts
ILNP funkcijas un tiesības ir papildinātas ar regulējumu par konsultatīvu uzraudzību Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu ietvaros īstenotajos projektos par personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām. Konsultatīvā uzraudzība ietver gan iespēju ILNP locekļiem iepazīties ar ES fondu pasākumu projektu ieviešanas progresu, sniegt priekšlikumus projektu ieviešanas pilnveide, novērtēt īstenošanas rezultātus utml. Vienlaikus atzīmējams, ka ILPN konsultatīvs atbalsts ir sniedzams arī gadījumos, kad ES fondu pasākumu projektu ietvaros atbalsts ir sniedzams personām ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem invaliditāte nav noteikta. Piemēram, ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.3. pasākuma „Atbalsts bērniem ar smagu diagnozi vai funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem” ietvaros psihosociālu atbalstu var saņemt bērni, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu ar smagu slimību vai funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti. Tādējādi kā mērķa grupa šajā pasākumā ir gan bērni, kuriem jau ir noteikta invaliditāte, gan bērni, kuriem ir funkcionāli traucējumi un invaliditātes statuss varētu tikt noteikts nākotnē.
Problēmas apraksts
Spēkā esošajā normatīvajā regulējuma ILNP sastāvs ilgstoši nav ticis pārskatīts un sastāvā ir iekļauti ILNP locekļi, kuru darbība ILNP vairs nav aktuāla, kā arī nav iekļauti satiksmes un klimata un enerģētikas ministri, kuru darbība ILNP ir kļuvusi aktuāla. Kā arī nav precīzi nostiprināta kārtība, kā ILNP locekļu attiecīgā institūcija deleģē pārstāvjus dalībai sēdē, ja paši tajā nevar piedalīties.
Risinājuma apraksts
No ILNP sastāva izslēgts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs, jo 2022.gada 29.jūlijā stājās spēkā jauns Elektronisko sakaru likums, kurā vairs netiek ietvertas tiesības personām ar invaliditāti saņemt īpašus pakalpojumus, līdz ar to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas funkcijās vairs neietilpst personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību politikas izstrāde vai īstenošana un ir nepieciešams izslēgt to no padomes sastāva. Lai mazinātu tiešu un negatīvu ietekmi uz iedzīvotājiem ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem, kuru starpā ir personas ar invaliditāti, kas saistīti ar energoresursu cenu pieaugumu un citiem enerģētikas politikas jomā saistītajiem jautājumiem, kas varētu ietekmēt personas ar invaliditāti, padomes sastāvā iekļauts klimata un enerģētikas ministrs. Kā arī, ņemot vērā, ka pēdējos gados arvien aktuālāks ir kļuvis jautājums par sabiedriskā transporta pieejamību un piekļūstamību personām ar invaliditāti, kas ir būtisks priekšnosacījums minētās mērķa grupas mobilitātes veicināšanai, padomes sastāvā iekļauts satiksmes ministrs.
Lai nodrošinātu skaidru kārtību, kā ILNP locekļu attiecīgā institūcija informē par cita dalībnieka deleģēšanu dalībai ILNP sēdē, ja ILNP loceklis tajā nevar piedalīties, noteikumu projekts paredz, ka informācija no attiecīgās institūcijas tiek elektroniski sniegta padomes sekretāram, ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms ILNP kārtējās sēdes.
Lai nodrošinātu skaidru kārtību, kā ILNP locekļu attiecīgā institūcija informē par cita dalībnieka deleģēšanu dalībai ILNP sēdē, ja ILNP loceklis tajā nevar piedalīties, noteikumu projekts paredz, ka informācija no attiecīgās institūcijas tiek elektroniski sniegta padomes sekretāram, ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms ILNP kārtējās sēdes.
Problēmas apraksts
Saistībā ar ILNP darbību, spēkā esošais normatīvais regulējums nepilnīgi nosaka ILNP priekšsēdētāja, locekļu un sekretāra funkcijas. Nav skaidri noteikta kārtība, kā notiek jautājumu koordinācija un starpinstitucionālā saziņa par ILNP saistītajiem jautājumiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā pilnveidotas ILNP priekšsēdētāja darbības, paredzot, ka priekšsēdētājs apstiprina sēdes darba kārtību, gada darba plānu un padomes sēžu gada pārskatu, lai skaidri noteiktu ar ILNP darbību saistīto dokumentu apstiprināšanas kārtību. Papildu, noteikumu projekts paredz, ka ILNP priekšsēdētāja maiņas periodā, piemēram, pie varas stājoties jaunam ministram, padomes gada darba plānu un padomes sēžu gada pārskatu var apstiprināt ILNP priekšsēdētāja deleģēta persona.
Lai veicinātu veiksmīgu jautājumu koordināciju un starpinstitucionālo saziņu par padomes saistītajiem un aktuālajiem jautājumiem, noteikumu projekts paredz, ka padomes locekļi deleģē personu sadarbībai ar padomes sekretāru. Deleģētā persona var būt arī padomes loceklis. Kā arī, ir precizētas ILNP locekļu darbības, nosakot kārtību padomes sekretāra sagatavoto un izsūtīto sēdes protokolu saskaņošanai, paredzot piecu darbadienu saskaņošanas vai iebildumu sniegšanas periodu. Ja piecu darbdienu laikā padomes locekļi neizsaka iebildumus vai priekšlikumus, sagatavotais sēdes protokols uzskatāms par saskaņotu. Ja piecu darbdienu laikā ir saņemti iebildumi vai priekšlikumi, padomes sēdes protokols tiek atbilstoši papildināts un tiek atkārtoti organizēts piecu darbdienu saskaņošanas process. Kā arī, padomes locekļiem ir paredzēta kārtība, ka ne vēlāk kā 3 darbdienu laikā pirms padomes sēdes tiek iesniegti papildu jautājumu izskatīšanai padomes sēdē.
Precizētas padomes sekretāra un deleģēto pārstāvju darbības, izslēdzot gada pārskata par padomes sēžu darbību sagatavošanu un paredzot šī uzdevuma veikšanu ILNP sekretāram. Precizētas un atsevišķi izdalītas ILNP sekretāra darbības, nosakot konkrētus pienākumus, kas saistīti ar padomes darbības īstenošanu, t.sk., norādot laika ietvaru ar ILNP saistīto jautājumu, darba kārtības, protokolu, attiecīgās sēdes materiālu un citu saistīto dokumentu apmaiņu ar ILNP locekļiem.
Lai veicinātu veiksmīgu jautājumu koordināciju un starpinstitucionālo saziņu par padomes saistītajiem un aktuālajiem jautājumiem, noteikumu projekts paredz, ka padomes locekļi deleģē personu sadarbībai ar padomes sekretāru. Deleģētā persona var būt arī padomes loceklis. Kā arī, ir precizētas ILNP locekļu darbības, nosakot kārtību padomes sekretāra sagatavoto un izsūtīto sēdes protokolu saskaņošanai, paredzot piecu darbadienu saskaņošanas vai iebildumu sniegšanas periodu. Ja piecu darbdienu laikā padomes locekļi neizsaka iebildumus vai priekšlikumus, sagatavotais sēdes protokols uzskatāms par saskaņotu. Ja piecu darbdienu laikā ir saņemti iebildumi vai priekšlikumi, padomes sēdes protokols tiek atbilstoši papildināts un tiek atkārtoti organizēts piecu darbdienu saskaņošanas process. Kā arī, padomes locekļiem ir paredzēta kārtība, ka ne vēlāk kā 3 darbdienu laikā pirms padomes sēdes tiek iesniegti papildu jautājumu izskatīšanai padomes sēdē.
Precizētas padomes sekretāra un deleģēto pārstāvju darbības, izslēdzot gada pārskata par padomes sēžu darbību sagatavošanu un paredzot šī uzdevuma veikšanu ILNP sekretāram. Precizētas un atsevišķi izdalītas ILNP sekretāra darbības, nosakot konkrētus pienākumus, kas saistīti ar padomes darbības īstenošanu, t.sk., norādot laika ietvaru ar ILNP saistīto jautājumu, darba kārtības, protokolu, attiecīgās sēdes materiālu un citu saistīto dokumentu apmaiņu ar ILNP locekļiem.
Problēmas apraksts
Spēkā esošajā redakcijā nav noteikts datu apstrādes regulējums.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta noslēgumā iekļauta nodaļa, par datu apstrādi, nosakot, ka ILNP locekļu un dalībnieku attēla, balss un sēdes laikā paustā informācija ir pakļauta personas datu apstrādei, kā arī noteiktas personu, kā datu subjektu tiesības, t.sk., ja persona nepiekrīt datu apstrādei. Noteiktās prasības personas datu apstrādei ir būtiskas, lai veicinātu sabiedrības, t.sk. personu ar redzes, dzirdes un cita veida traucējumiem informēšanu par padomes izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem, kas var ietekmēt personas ar invaliditāti. Ja persona uzskata, ka tiek pārkāptas viņa, kā datu subjekta tiesības, personai ir tiesības iesniegt sūdzību Datu valsts inspekcijai, kā uzraudzības iestādei par attiecīgajiem jautājumiem. Informācija par datu apstrādes aspektiem plašāk skaidrota ministrijas tīmekļa vietnē.
Problēmas apraksts
MK noteikumus Nr.561 nepieciešams izdot jaunā redakcijā.
Risinājuma apraksts
MK noteikumi Nr.561 tiek izdoti jaunā redakcijā, mainot noteikumu strukturālo izkārtojumu, kā arī saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu sagatavošanas noteikumi” 140.punktu, piemēroto un precizēto normu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma.
ILNP locekļiem, 2023.gada pirmās un otrās ILNP sēdes laikā tika sniegta informācija, ka tiek plānots veikt izmaiņas ILNP nolikumā. No ILNP locekļiem iebildumi par plānotajām izmaiņām netika izteikti.
ILNP locekļiem, 2023.gada pirmās un otrās ILNP sēdes laikā tika sniegta informācija, ka tiek plānots veikt izmaiņas ILNP nolikumā. No ILNP locekļiem iebildumi par plānotajām izmaiņām netika izteikti.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- personas ar invaliditāti
- personas, kuras piedalās ILNP sēdē
Ietekmes apraksts
ILNP tiek skatīti jautājumi, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības. Tiek noteikts personas datu regulējums attēla, balss un sēdes laikā paustās informācijas izpaušanai.
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- ILNP locekļi
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts nosaka ILNP locekļu funkcijas, tiesības un darbības. Tiek noteikts personas datu regulējums attēla, balss un sēdes laikā paustās informācijas izpaušanai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumi Nr.561 “Invaliditātes lietu nacionālās padomes nolikums”.
Pamatojums un apraksts
Ar noteikumu projekta stāšanos spēkā MK noteikumi Nr.561 tiek atzīti par spēku zaudējušiem.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Satiksmes ministrija, Veselības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Latvijas Republikas tiesībsargsNevalstiskās organizācijas
Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Nedzirdīgo savienība, Latvijas Neredzīgo biedrība, Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”, Latvijas Paralimpiskā komiteja, Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “Zelda”Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Aptauja
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Noteikumu projekta izstrādes laikā, ILNP locekļiem tika lūgts sniegt rakstiskus priekšlikumus ILNP nolikuma redakcijai.
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Priekšlikumi saņemti no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas par nepieciešamību to izslēgt no ILNP sastāva. Citi priekšlikumi vai iebildumi no ILNP locekļiem nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
ILNP ir kā platforma, kurā tiek apspriesti ar invaliditāti saistīti jautājumi un notiek viedokļu apmaiņa starp ieinteresētajām pusēm, lai veicinātu personu ar invaliditāti dzīves kvalitāti, pakalpojumu pieejamību un atbalstu visās dzīves jomās.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā ir noteikts datu regulējums attēla, balss un sēdes laikā paustās informācijas izpaušanai, kā arī noteiktas personu, kā datu subjektu tiesības.
Uzkrājot datus informācijas sistēmā, kā arī tos nododot citām iestādēm, tiek ievērota datu aizsardzība atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) prasībām. Fizisko personu datu apstrādes tiesiskais pamats ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras”)
Uzkrājot datus informācijas sistēmā, kā arī tos nododot citām iestādēm, tiek ievērota datu aizsardzība atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) prasībām. Fizisko personu datu apstrādes tiesiskais pamats ir Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts (“apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras”)
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi