Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis:
-novirzīt viena dzīvokļa dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanai 3 269 229 euro valsts budžeta finansējumu;
-svītrot nosacījumu, ka energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai obligāti jāpiesaista kredītiestādes aizdevums;
-svītrot atbalsta saņēmējam noteiktos nosacījumus par bērnu skaitu un administratīvo teritoriju ierobežojumus;
-noteikt, ka līdz ar pieteikumu tehniskās palīdzības un granta saņemšanai, jāiesniedz arī sākotnējo ēkas energoefektivitātes novērtējumu;
-veikt tehniskus grozījumus.

Vispārējā kārtība

Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra sēdē tika izskatīts un pieņemts Ministru kabineta rīkojuma projekts 21-TA-973 "Par apropriācijas pārdali starp Ekonomikas ministrijas budžeta programmām un apakšprogrammām" (turpmāk - MK rīkojums), nosakot apropriācijas pārdali starp Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammām un programmām. MK rīkojums paredz pārdalīt finansējumu 3 269 229 euro apmērā uz Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammu 29.04.00 "Energoefektivitātes politikas ieviešana", to ieskaitot sabiedrības "Altum" pārvaldītajā valsts energoefektivitātes fondā.
Energoefektivitātes likuma 7. panta piektajā daļā un Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa noteikumi Nr. 221 "Noteikumi par kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas energoefektivitātes fondos, un to apmēru, kā arī valsts energoefektivitātes fonda līdzekļu izmantošanu" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 221) 18. punktā noteikts, ka valsts energoefektivitātes fonda līdzekļi izmantojami, lai īstenotu valsts atbalsta programmu obligātā enerģijas galapatēriņa mērķa sasniegšanai [..]. Ieskaitot papildu finansējumu valsts energoefektivitātes fondā, Ekonomikas ministrija nodrošinās finansējumu pasākumiem enerģijas galapatēriņa mērķa sasniegšanas veicināšanai.
Ekonomikas ministrija ierosina augstāk minēto valsts budžeta finansējumu izmantot privātmāju energoefektivitātes uzlabošanai. Vajadzību veicināt atbalsta mehānismu veidošanu privātmāju sektoram nosaka vairāki nacionālie plānošanas dokumenti, kā arī līdz šim veiktās un plānotās investīcijas  šajā ēku sektorā. Piemēram, Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijā norādīts, ka Latvijā ir reģistrētas 1,4 miljoni ēkas, kuru kopējā platība ir 206,58 milj. m², t.sk. dažāda tipa palīgēkas, kuru platība vidēji nepārsniedz 40 m². No visām ēkām 363,9 tūkstoši ar kopējo platību 91,08 milj. m² ir dzīvojamās mājas. Pēc skaita visvairāk – 22% ir viena dzīvokļa ēkas (309.9 tūkstoši). Stratēģijā arī norādīts, ka Latvijas dzīvojamais fonds strauji noveco un līdz ar ēku fonda novecošanos un salīdzinoši slikto tehnisko stāvokli, paralēli zūd arī esošā dzīvojamā fonda energoefektivitāte. Ēku sektorā (mājsaimniecībās) patērētā enerģija veido līdz 30% no visas enerģētikas jomas, tādēļ ēku sektors ietver ievērojamu potenciālu kopējo energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. Lielākajai daļai esošo ēku ir augsts energoresursu patēriņš un tām ir būtiski zemākas siltumtehniskās īpašības nekā var nodrošināt ar šobrīd pieejamām tehnoloģijām. Aprēķinātā finanšu nepieciešamība privātmāju atjaunošanai ir vismaz 4,62 miljardi euro. Savukārt saskaņā ar Nacionālā enerģētikas un klimata plānā līdz 2030.gadam noteiktajiem pasākumiem, ir paredzēts veicināt energoefektivitātes pasākumu īstenošanu vismaz 5 000 privātmājās. Vienlaikus, neskatoties uz identificēto finansējuma nepieciešamību un ambiciozajiem mērķiem attiecībā uz atjaunoto privātmāju skaitu,  šobrīd ar Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas periodā paredzēto finansējumu iespējams atjaunot tikai nelielu daļu no privātmājām, nodrošinot atbalstu aptuveni 40 miljonu euro apmērā.
Līdz šim atbalsta programmā privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai, atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 11. februāra noteikumiem Nr. 103 "Noteikumi par atbalsta programmu viena dzīvokļa dzīvojamo māju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 103) paredzēts atbalstīt vairāk kā 200 privātmāju atjaunošanu 1.46 miljonu euro apmērā (tika iesniegti 392 atbalsta pieteikumi). Pieteikumi par visu pieejamo finansējumu (ar ievērojamo rezervi) tika iesniegti periodā no 2021. gada 27. maija līdz 2021. gada 1. jūlijam un 2021. gada 24. novembrī ir noslēgti 200 līgumi par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu.

Noteikumu projekts paredz šādas izmaiņas MK noteikumos Nr. 103:
1. Atbalsta piešķiršanai un sabiedrības "Altum" pārvaldības maksas segšanai valsts energoefektivitātes fondā papildus novirzīt valsts budžeta finansējumu
No Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammas 29.04.00 "Energoefektivitātes politikas ieviešana" uz valsts energoefektivitātes fondu, ko izveido sabiedrība "Altum", tiek pārskaitīts valsts budžeta finansējums 3 269 229 euro apmērā, līdz ar to nepieciešams veikt grozījumus MK noteikumos Nr. 103. Noteikumu projekts paredz viena dzīvokļa dzīvojamo māju atjaunošanai (atbalsta piešķiršanai un sabiedrības "Altum" pārvaldības maksas segšanai) valsts budžeta finansējumu 3 269 229 euro apmērā, kas nodrošinātu indikatīvi 450 privātmāju atjaunošanu. Papildu finansējums tiks ieskaitīts valsts energoefektivitātes fondā, tādēļ līdzekļu izmantošanā jāievēro arī MK noteikumu Nr. 221 nosacījumi, tajā skaitā attiecināmās izmaksas, izmaksu ierobežojumi, kā arī sabiedrības "Altum" iesniedzamie pārskati Ekonomikas ministrijai un  Būvniecības valsts kontroles birojam.

2. Precizēt sasniedzamo rādītāju pēc ēkas atjaunošanas
Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumos Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", kas ir zaudējuši spēku, bija noteikta viena veida ēkas energoklase. Sasniedzamais rādītājs MK noteikumos Nr. 103 tika noteikts atbilstoši šai pieejai. 2021. gada 8. aprīlī tika apstiprināts jau regulējums - Ministru kabineta noteikumi Nr. 222 "Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi". Šis jaunais regulējums paredz 2 veidu ēku energoefektivitātes klases – apkures un primārās enerģijas patēriņa vērtēšanai. Lai nodrošinātu skaidrāku normatīvo regulējumu, MK noteikumos Nr. 103 ir nepieciešams precizēt, kura no 2 energoefektivitātes klasēm ir piemērojama šajā atbalsta programmā. Ekonomikas ministrija ierosina noteikt, ka pēc pasākumu īstenošanas jāsasniedz ēkas apkures patēriņa līmenis, kas atbilst vismaz C ēku energoefektivitātes klasei. Primārās enerģijas klase šīs programmas ietvaros nav jāvērtē.

3. Svītrot nosacījumu, ka energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai obligāti jāpiesaista kredītiestādes aizdevums
MK noteikumu Nr. 103 redakcija nosaka, ka viens no nosacījumiem tehniskās palīdzības un granta piešķiršanai ir, ja atbalsta saņēmējs ar kredītiestādi ir noslēdzis līgumu par aizdevuma piešķiršanu vienam vai vairākiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem. Ņemot vērā, ka atbalsta saņēmējam mājas atjaunošanai var būt paša līdzekļi, nepieciešams svītrot nosacījumu, ka energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai obligāti jāpiesaista kredītiestādes aizdevums. Svītrojot šādu nosacījumu, atbalsta saņēmēji netiek ierobežoti un var izmantot jebkādus finansējuma avotus mājas atjaunošanai –  piesaistot kredītiestādes finansējumu vai arī izmantojot pašu līdzekļus.

4. Svītrot atbalsta saņēmējam noteiktos nosacījumus par bērnu skaitu, kā arī administratīvo teritoriju ierobežojumus
Ņemot vērā, ka visā Latvijas teritorijā, neatkarīgi no bērnu skaita, ir viena dzīvokļa dzīvojamās mājas, kurās nepieciešams veikt energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, MK noteikumos Nr. 103 nepieciešams svītrot nosacījumus, ka:
ar atbalsta saņēmēju kopā dzīvo vai apgādībā ir vismaz trīs bērni, vai divi bērni un ir iestājusies grūtniecība;
dzīvojamā māja atrodas ārpus Jūrmalas valstspilsētas, Rīgas valstspilsētas un Rīgas valstspilsētai piegulošo novadu (Mārupes novads, Olaines novads, Ķekavas novads, Salaspils novads, Ropažu novads, Ādažu novads) administratīvās teritorijas.
Svītrojot augstāk minētos nosacījumus, tiek paplašināts atbalsta saņēmēju loks.

5. Noteikt sākotnējā ēkas energoefektivitātes novērtējuma iesniegšanu līdz ar pieteikumu tehniskās palīdzības un granta saņemšanai
Lai mazinātu sabiedrībā "Altum" iesniegto pieteikumu skaitu, kas pēc sākotnējā ēkas energoefektivitātes novērtējuma sagatavošanas izlemj neuzsākt atjaunošanu, nepieciešams noteikt, ka jau sākotnēji, līdz ar pieteikumu tehniskās palīdzības un granta saņemšana, jāiesniedz sākotnējais ēkas energoefektivitātes novērtējums. Šāda pieejama jau sākotnēji ļautu atbalsta saņēmējam saprast, kādus pasākumus mājā nepieciešams veikt, līdz ar to saprast kopējās ēkas atjaunošanai nepieciešamās izmaksas. Šādā veidā tiek prognozēta arī vienmērīgāka pieteikumu iesniegšana sabiedrībā "Altum".
 

Nē

Atbalsts tiks sniegts viena dzīvokļa dzīvojamo māju īpašniekiem, kuru sniedz granta, tehniskās palīdzības tehniskās dokumentācijas izstrādei veidā.

Juridiskām personām Noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.

Jā

Nē

Nē

-