Anotācija

Atbilstoši MK noteikumu Nr.283 nosacījumiem Valsts izglītības attīstība aģentūrai (turpmāk - Aģentūra) kā finansējuma saņēmējam projekta īstenošanā jāpiesaista sadarbības partneri, tostarp Ekonomikas ministrija mācību vajadzību apzināšanai un atbilstības izvērtēšanai uz darba tirgus prasībām orientēta un datos balstīta nozaru vajadzību pasūtījuma izveidei, kā arī mācību piedāvājumu apkopošanai un iegūto rezultātu analīzei nozaru vajadzību pasūtījumam atbilstošu mācību piedāvājumu atlasei, attiecīgi paredzot sadarbības līguma slēgšanu. Kopš 4.2.4.2. pasākuma uzsākšanas, t.i. no 2024. gada 2. janvāra, Aģentūra minētās darbības īstenošanu ir nodrošinājusi sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un tās izveidoto komisiju bez starpresoru vienošanās, ievērojot to, ka visi sadarbības nosacījumi jau ir noteikti MK noteikumos Nr.283, kā arī ir atrunāti 2024. gada 17. jūlijā apstiprinātajā Apvienotās pieaugušo izglītības koordinācijas komisijas nolikumā. Turklāt saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumu Nr. 588 "Ekonomikas ministrijas nolikums" 5.7.7.apakšpunktu Ekonomikas ministrija izstrādā darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes un uztur darba tirgus analīzes un prognozēšanas sistēmu. Tāpat jānorāda, ka Ekonomikas ministrija mācību vajadzību apzināšanu un nozaru vajadzību pasūtījumu veidošanu 4.2.4.2. pasākumā nodrošinās bez finansējuma no ES fondu projekta līdzekļiem. Ievērojot minēto un mazinātu administratīvo slogu iesaistītajām pusēm, balstoties uz Finanšu ministrijas 2023. gada 30. maija  vadlīniju Nr. 1.4. “Vadlīnijas Ministru kabineta noteikumu par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu izstrādei Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas periodā” 37. punktu, attiecībā uz sadarbības līguma slēgšanu ar Ekonomikas ministriju būtu piemērojams izņēmuma gadījums, kas atļauj neslēgt sadarbības līgumu.

4.2.4.2. pasākuma ietvaros 2024.gada 9. decembrī tika uzsākta pirmā personu pieteikšanās mācībām, kas pagarināta līdz 2025. gada 12. februārim, attiecīgi uz doto brīdi veikta mērķa grupas personu atbilstības pārbaude un notiek līgumu slēgšana un mācību grupu komplektēšana, lai personas uzsāktu izvēlētās mācības. MK noteikumu Nr.283 23.10.2. un 23.10.4. apakšpunkta nosacījumi paredz, ka par nodarbinātie var saņemt papildu atbalstu bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem uzraudzības pakalpojumu izdevumu atlīdzībai un par izdevumiem par dzīvojamās telpas īri vai dienesta viesnīcu atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi. Turklāt MK noteikumu Nr.283 30. un 31. punkta paredz nosacījumus, kam jāizpildās, lai persona saņemtu minētos papildu atbalstus. Izglītības un zinātnes ministrija,  izstrādājot minētās metodikas, ir secinājusi ka vienkāršoto izmaksu piemērošanas gadījumā minēto izmaksu attiecināšanai ne Aģentūrai, ne gala labuma guvējiem, t.i. 4.2.4.2. pasākuma mērķa grupai, neveidojas administratīvā sloga samazinājums, salīdzinot ar situāciju, kad šo izmaksas mērķa grupas personām tiktu veiktas kā faktisko izdevumu kompensācija. Tā piemēram, attiecībā uz dzīvojamās telpas īres saistīto izdevumu kompensāciju vienkāršoto izmaksu piemērošanas gadījumā būtu jāpārbauda: 1) vai uz mācību pieteikuma brīdi izglītības iestāde vai prakses vieta atrodas vismaz 40 kilometru attālumā no nodarbinātās personas deklarētās dzīvesvietas; 2) vai persona atbilst maznodrošinātās vai trūcīgās mājsaimniecības statusam; 3) vai iesniegums Aģentūrā iesniegts viena mēneša laikā par iepriekšējo mēnesi; 4) vai Līgums/ Vienošanās par dzīvojamās telpas īres vai ar dzīvošanu dienesta viesnīcā saistīto izdevumu kompensācijas piešķiršanas un mācību vietas un prakses īstenošanas periods atbilst  izglītības iestādes iesniegtajā rīkojumā par mācību un praksi norādītajam periodam; 5) vai klātienē apmeklētajām mācībām izglītības iestādē vai prakses vietā atbilst izglītības iestādes dalībnieku uzskaites žurnālā vai dalībnieku apmeklējuma reģistrācijas lapā norādītajam; 6) vai ir pieejams rēķins (ja attiecināms) un apmaksas apliecinoši dokumenti. Attiecīgi secināts, ka  nav atšķirības un atvieglojumu no faktisko izmaksu piemērošanas, attiecīgi neveidojas administratīvā sloga samazinājums un projekta ieviešanas vienkāršošana. Ievērojot minēto, pieņemts lēmums precizēt MK noteikumu Nr.283 23.10.2. un 23.10.4. apakšpunktā noteiktos nosacījumus, paredzot tos kā faktisko izmaksu kompensāciju un nosakot šim kompensācijām maksimālo apjomu, kas balstās IZM rīcībā esošajos datos par salīdzināmu izmaksu apjomiem.

MK noteikumu Nr. 283 21.11.4. apakšpunkts kā papildu atbalsta pasākumu mērķa grupas personām mācību laikā paredz atbalstu bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši mācību ilgumam nodarbinātajiem, kuri pārstāv daudzbērnu ģimeni vai mājsaimniecību, kam piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu. Vienlaikus MK noteikumu Nr. 283 43. punkts noteica prasību finansējuma saņēmējam sadarboties ar Sabiedrības integrācijas fondu daudzbērnu ģimenes statusa noteikšanai. Sazinoties ar Sabiedrības integrācijas fondu konstatēts, ka viņi saskaņā ar 2024. gada 10. septembra noteikumiem Nr. 598 "Latvijas Goda ģimenes apliecības programmas īstenošanas kārtība" apkalpo valsts atbalsta programmu "Latvijas Goda ģimenes apliecības programma" un attiecīgi var sniegt informāciju par personām, kam ir piešķirtas Latvijas Goda ģimenes apliecība. Apliecība “Goda ģimene” ir valsts veidota atbalsta programma a) daudzbērnu ģimenēm, kuras aprūpē trīs un vairāk bērni vecumā līdz 18 gadiem, kā arī pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, kā arī b) ģimenēm, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte. Izvērtējot minēto informāciju, kā arī 4.2.4.2. pasākuma ieviešanas nosacījumus, secināts, ka 4.2.4.2. pasākumā mērķa grupas personām mācību laikā būtu paredzams arī atbalsts bērnu ar invaliditāti uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši mācību ilgumam nodarbinātajiem, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa. Attiecīgi MK noteikumos Nr. 283 iekļaujams jauns papildu atbalsta pasākums, kā arī precizējama MK noteikumu Nr. 283 43. punktā norādītā informācija par mērķa grupas personu atbilstības kritēriju pārbaudi attiecībā uz Sabiedrības integrācijas fondu.

Atbilstoši MK noteikumu Nr.283 27. punkta redakcijai nodarbinātajiem, kuri nepārstāv mājsaimniecību, kam piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī nav bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, profesionālās tālākizglītības programmas apguves izmaksas sedz 50 līdz 95 procentu apmērā, bet strādājot pie 2025. gada mācību piedāvājuma secināts, ka ir profesionālās kvalifikācijas, piemēram, māsu palīgi, kur nodarbinātajiem ir apgrūtinoši segt pat 5% līdzmaksājumu, ievērojot to, ka vienas profesionālās tālākizglītības programmas apguves izmaksas (bez izglītības tematiskās jomas, izglītības programmu grupas un izglītības programmu izmaksu minimālā koeficienta, kas ir noteikts Ministru kabineta 2007. gada 2.oktobra noteikumu Nr. 655 „Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo” 3.pielikumā) var būt no 818,53  euro līdz 1 661,87 euro. Tāpēc, gadījumos, ja pieprasījumā iekļautā profesionālā kvalifikācija ir īpaši pieprasīta darba tirgū un pastāv īpaši apstākļi pieprasījumam, atbalstāms būtu risinājums līdzmaksājumu noteikt 0% apmērā gan profesionālās tālākizglītības programmas apguvei gan ārpus formālās izglītības profesionālās kompetences novērtēšanai – ņemot vērā, ka gan profesionālās kvalifikācijas iegūšana, gan novērtēšana paredz eksāmena kārtošanu, un darba tirgus skatījumā kvalifikācijas iegūšanas veids nav izšķirošs.
Papildus tam MK noteikumu Nr.283 27. punkta redakcija nosaka, ka minētajai mērķa grupai profesionālās pilnveides izglītības programmas, modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas, studiju moduļa vai studiju kursa augstskolā vai koledžā, kā arī neformālās izglītības programmas apguves mācību izmaksas sedz 50 līdz 90 procentu apmērā. Atbilstoši pirmajiem saņemtajiem personu pieteikumiem, secināts, ka vislielākais pieteikumu skaits ir tieši studiju kursu apguvei, proti - 2753 personu pieteikumu, turklāt 21 % no visiem mācībās pieteikušajiem ir nodarbinātie ar zemu izglītības līmeni un teju 79% ir nodarbinātie ar augstu izglītību. Vērtējot minētos datus pret 4.2.4.2. pasākumā noteiktajiem mērķiem un sasniedzamajiem rādītājiem, secināms, ka pastāv risks MK noteikumu Nr.283 4.3.1. apakšpunktā noteiktā nacionālā rādītāja - nodarbinātas personas ar zemu izglītības līmeni (pabeigta vai nepabeigta pamatizglītība vai vispārējā vidējā izglītība), kuras saņēmušas Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstu (personu skaits), – 14 000, sasniegšanai. Attiecīgi, lai saglabātu pietiekamu finansējumu profesionālās kvalifikācijas ieguves pasākumiem, MK noteikumos nepieciešams noteikt augstāku līdzmaksājuma apmēru pārējām mācībām, piemēram, studiju kursiem 30%, gadījumos, kad atbalstu grib saņemt nodarbinātais, kuram jau ir iegūta augstākā izglītība. Konkrētus procentuālos apmērus noteiktu Ekonomikas ministrijas komisija, izskatot mācību pieprasījumu.

MK noteikumu Nr.283 32. punkts nosaka, ka atbalstu ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksu segšanai nodarbinātās personas var saņemt, ja iesniegums par nepieciešamo finanšu atbalstu ir saņemts mēneša laikā pēc ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas. Secināts, ka minētais nosacījums samazina mērķa grupas personu iespējas saņemt šo pieejamo atbalstu, tādējādi nepieciešams paplašināt laika periodu kādā mērķa grupas personas var iesniegt iesniegumu.

MK noteikumu Nr.283 39. punkts nosaka, ka Ekonomikas ministrijas komisija apstiprina 4.2.4.2. pasākuma mācību piedāvājumu, bet neparedz tai mācību izmaksu un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksu segšanas procentuālā apmēra noteikšanu un apstiprināšanu, kas, vadoties no Ekonomikas ministrijas komisijas izveidotā mācību vajadzību saraksta, kā arī ievērojot pieaugušo izglītības, tostarp, 4.2.4.2. pasākuma mērķus, ļautu noteikt prioritāri atbalstāmas profesionālās kvalifikācijas vai mācību programmas, attiecīgi tām paredzot lielāku ES fondu līdzmaksājuma izmaksu apmēru.

MK noteikumu Nr.283 21.6. un 21.7. apakšpunkts paredz nodarbinātajiem atbalstu profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvei, kas nodarbinātajam dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes un atbalstu modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas apguvei, kas nodarbinātajam dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes. Vienlaikus secināts, ka apgūstot atsevišķus profesionālās izglītības moduļus vai to kopas vai arī profesionālās pilnveides programmas, personai papildus nokārtojot pārbaudījumu ir iespēja iegūt arī starptautiski atzītu sertifikātu, ko izsniedz akreditēta personāla sertifikācijas institūcija. Tā, piemēram, pēc moduļa "Starptautiskā atestācija kakta šuvju metināšanā (MAG/135)" apguves papildus iespējams iegūt starptautisku apliecinājumu metinātāja prasmēm un kvalitātei, kas paver iespējas strādāt visā pasaulē, kas ir īpaši pieprasīts metinātājiem uz sauszemes. Sertifikāts tiek piešķirts konkrētām metināšanas pozīcijām. 4.2.4.2. pasākumā paredzēta tikai profesionālās pilnveides izglītības programmu un modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas apguves izmaksu segšanu, bet nav paredzēta starptautiskās sertifikācijas eksāmenu izmaksu kompensēšana, tādēļ nepieciešams ietvert jaunu MK noteikumu punktu.

MK noteikumu Nr.283 45. punkts nosaka, ka finansējuma saņēmējs, t.i. Aģentūra,  nodrošina pakāpenisku Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformas un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” (turpmāk - 2.3.1.4.i. investīcija) individuālo mācību kontu pieejas turpināšanu 4.2.4.2. pasākuma ietvaros un informācijas sistēmas pieaugušo izglītības īstenošanas atbalstam integrāciju ar 2.3.1.4.i. investīcijas platformu. Ņemot vērā, ka 2.3.1.4.i. investīcijas izveidotā prasmju pārvaldības platforma - stars.gov.lv  savu darbu uzsāka jau 2024. gada nogalē, attiecīgi 4.2.4.2. pasākumā netika veidota sava sistēma, bet jau uzreiz izmantota 2.3.1.4.i. investīcijas platforma. Mērķa grupas personas, iesaistoties projektā izveidoja individuālo mācību kontu prasmju pārvaldības platformā - stars.gov.lv, iesniedzot savus personas datus, kas ir nepieciešami pasākuma finansējuma piešķiršanai, un apstiprinot piekrišanu iesniegto personas datu apstrādei. Attiecīgi, nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr.283 45. punkta nosacījumus.
 
2024. gada 30. septembrī stājusies spēkā jaunā “Finanšu regula” – Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regula (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), un saskaņā ar Regulas 2024/2509 279. pantu tā atceļ iepriekšējo “Finanšu regulu” –
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012. Vienlaikus ievērojot to, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 61. panta prasības ir tieši piemērojamas tādiem projektiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondu atbalsta saņemšanu un vienlaikus kuros atbilstoši specifiskā atbalsta mērķim finansējuma saņēmējs atlases kārtībā Eiropas Savienības fondu dalībniekiem vai gala saņēmējiem sniedz finansiālu atbalstu, kas nav attiecināms uz 4.2.4.2. pasākuma projekta veidu, noteikumu projekta 56. punktā ietvertie nosacījumi ir svītrojami.

Attiecīgi, MK noteikumu projektā paredzēts:
1) precizēt 19. punktu, atrunājot, ka finansējuma saņēmējs sadarbības līgumu slēdz ar katru šo noteikumu 14.1., 14.2., 14.3. un 14.4. apakšpunktā minēto sadarbības partneri atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina Eiropas Savienības fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā; 
2) iekļaut jaunu apakšpunktu, t.i. 21.11.4.¹, kas kā papildu atbalsta pasākumu mērķa grupas personu iesaistei šo noteikumu 21.5., 21.6., 21.7., 21.8. un 21.9. apakšpunktā minētajās atbalstāmajās darbībās paredz atbalstu bērnu ar invaliditāti uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši mācību ilgumam nodarbinātajiem, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa.Vienlaikus papildinot arī noteikumu 31.1.apakšpunktu, 31. punktu un tajā ietverto jaunu apakšpunktu, kas nosaka, ka atbalstu piešķir par bērnu ar invaliditāti vai par pilngadīgu personu, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, atbilstoši nodarbinātās personas mācību norises grafikam un nodarbību apmeklējumam šo noteikumu 21.5., 21.6., 21.7., 21.8. un 21.9. apakšpunktā minētajās atbalstāmajās darbībās;
3) precizēt 23.10.2. apakšpunktu, nosakot ka finanšu atlīdzība bērna uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai mācību laikā šo noteikumu 21.11.4. un 21.11.4.¹  apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai (ja nodarbinātais piedalās šo noteikumu 21.5., 21.6., 21.7., 21.8. un 21.9. apakšpunktā minētajās atbalstāmajās darbībās), nepārsniedzot vienam nodarbinātajam bērnu uzraudzības pakalpojumu saistīto izdevumu kompensācijas apmēru 10,08 euro stundā;
4) precizēt 23.10.4. apakšpunktu, nosakot, ka finanšu atbalsts izdevumiem par dzīvojamās telpas īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā šo noteikumu 21.11.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, nepārsniedzot  vienam nodarbinātajam kompensācijas apmēru 43,90 euro diennaktī  vai  kompensācijas apmēru 275,03 euro mēnesī;
5) ietvert jaunu MK noteikumu apakšpunktu, t.i. 23.10.6. apakšpunktu, paredzot starptautiskās sertifikācijas eksāmenu kompensācijas izmaksas, ja šo noteikumu  21.6. un 21.7. apakšpunktā minēto mācību apguves rezultātā tiek iegūts akreditētas personāla sertifikācijas institūcijas sertifikāts;
6) precizēt 27. punktu, paredzot, ka nodarbinātajiem, kuri nepārstāv mājsaimniecību, kam piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī nav bēgļi un personas ar alternatīvo statusu, šo noteikumu 23.8.2. apakšpunktā minētās mācību izmaksas un šo noteikumu 23.10.1. apakšpunktā minētās ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas var segt 90 līdz 100 procentu apmērā, bet šo noteikumu 23.8.3., 23.8.4., 23.8.5. un 23.11.7. apakšpunktā minētās mācību izmaksas – 30 līdz 90 procentu apmērā;
7) precizēt 32.punktā noteikto laika periodu attiecībā uz personas iespēju iesniegt iesniegumu par ārpus formālās kompetences novērtēšanas izmaksu kompensēšanu, nosakot, ka  finansējuma saņēmējs ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas mērķa grupai piešķir, ja nodarbinātās personas iesniegums par nepieciešamo finanšu atbalstu ir saņemts sešu mēneša laikā no ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas dienas. Vienlaikus noslēguma jautājumos paredzot, ka 32. punktā minētais nosacījums par mērķa grupas personas iesnieguma iesniegšanu sešu mēnešu laikā no ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas dienas ir attiecināms no 2025. gada 1. janvāra.
8) precizēt 39.puntu tajā pasakot, ka noteikumu  21.5., 21.6., 21.7., 21.8. un 21.9. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanā paredzēto mācību piedāvājumu,  kā arī šo noteikumu 27. punktā minēto mācību izmaksu un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksu segšanas procentuālo apmēru, nosaka un apstiprina šo noteikumu 61. punktā minētā Ekonomikas ministrijas komisija;
9) precizēt 43. punktā finansējuma saņēmējam noteiktos nosacījumus par mērķa grupas personu atbilstības pārbaudi un noteikt ka atbilstības pārbaudē finansējuma saņēmējs sadarbojas ar Sabiedrības integrācijas fondu, lai pārbaudītu daudzbērnu ģimenes statusa un ģimenes, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa statusa noteikšanai. 
10) precizēt 45.punktu un noteikt, ka finansējuma saņēmējs nodrošina ka Atveseļošanas un noturības mehānisma 2.3.1.4.i. investīcijas pasākuma ietvaros izstrādātā prasmju pārvaldības platforma un individuālo mācību kontu pieeja tiek turpināta pasākuma ietvaros un nodrošina individuālo mācību kontu lietošanu pasākumā iesaistītajiem nodarbinātajiem. Mērķa grupas personai reģistrējoties prasmju pārvaldības platformā un izveidojot individuālo mācību kontu, tiek iegūti un apstrādāti Ministru kabineta 2024. gada 23. jūlija noteikumu Nr. 506 “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālā transformācija" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītības atbalstam" 2.3.1.4.i. investīcijas "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" īstenošanas noteikumi” 77. un 78. punktā noteiktie personas dati;
11) svītrot noteikumu projekta 56. punktu.
12) redakcionāli precizēt 61. punkta redakciju, pasakot, ka Ekonomikas ministrijas komisija, kuras sastāvā iekļauj Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un citu kompetento institūciju vai biedrību un nodibinājumu pārstāvjus un ekspertus, un kas saskaņā ar cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskajiem mērķiem un atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nosaka, izskata, apstiprina un aktualizē mācību piedāvājumu, tādējādi nodrošinot mācību savstarpēju papildinātību starp dažādām mērķa grupām, kā arī regulāri iepazīstas ar projekta īstenošanas rezultātu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanas analīzi un novērtē to ietekmi uz nacionālajos un starptautiskajos dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu pirms iesniegšanas izskatīšanā Cilvēkkapitāla attīstības padomē; 
14) novērst tehnisku neprecizitāti MK noteikumu nosaukumā un iekļaut aiz skaitļiem un pieturzīmēm "4.2.4.2" iztrūkstošo pieturzīmi, t.i. punktu.