Anotācija

2023.gada beigās ir noslēgusies pētniecības infrastruktūras ieguldījumu programma, kas ir īstenota Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.4. pasākuma "Pētniecības infrastruktūras attīstīšana Viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" ietvaros. 1.1.1.4. pasākuma "Pētniecības infrastruktūras attīstīšana Viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" ietvaros laika posmā no 2017. gada līdz 2024. gadam tika īstenoti 14 zinātnisko institūciju projekti par kopējo finansējumu 133.5 milj. euro apmērā (viens no projektiem tiks pabeigts 2024.gadā kā nefunkcionējošais projekts, kas 2024.gada izmaksas sedz no saviem līdzekļiem). Projektu īstenošanas rezultātu zinātniskās institūcijas atbilstoši ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņotajā institūcijas attīstības stratēģijā (zinātniskās institūcijas attīstības un resursu konsolidācijas vidējā termiņa stratēģija, kas izstrādāta atbilstoši 2019. gadā veiktā zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rekomendācijām, analizējot Latvijas zinātnes situāciju saistībā ar Eiropas Savienības Kopīgo pētniecības telpu un sadarbību pētniecībā, Latvijas viedās specializācijas stratēģijas mērķiem) noteiktajam ieviesušas zinātniskās institūcijas pārvaldības, tai skaitā rezultātu vadības, cilvēkresursu un pētniecības resursu pārvaldības uzlabojumus, kā arī tika nodrošināts, ka 3978 pētnieki (jeb 2246 pētnieki PLE izteiksmē) strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos.
2023. gadā “Fidea” veiktajā pētniecības infrastruktūras kartējums rekomendē turpmākus ieguldījumus pētniecības infrastruktūrā veikt zinātnisko institūciju līmenī, un piedāvā dažādas iespējamās prioritātes, tostarp 1) aizstāt novecojušu vai nekonkurētspējīgu aprīkojumu, pamatojot investīcijas ietekmi uz konkurētspēju nozarē, 2) pakāpeniski audzēt infrastruktūras kapacitāti sasaistē ar institūcijas pētniecības attīstības plānu; 3) attīstīt stratēģisku pētniecības virzienu vai pakalpojumus; 4) attīstīt starptautiski konkurētspējīgu pētniecības un privātā sektora sadarbību; 5) attīstīt kopīgas pētniecības infrastruktūras platformas.
Finanšu ministrijas veiktajā Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1. prioritārā virziena “Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas” un inovāciju atbalsta pasākumu noslēguma izvērtējumā (turpmāk – izvērtējums) secināts, ka investīcijas pētnieciskās infrastruktūras attīstībā tika atzītas kā pašas nozīmīgākās starp visiem 1. PV pasākumiem un uzlaboja zinātniskās pētniecības vidi 52 % pētnieku (2121 PLE jeb 52 % no kopējā pētnieku skaita PLE strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos), kā arī veicināja pētnieku attīstības potenciālu, dodot iespēju vairāk iesaistīties programmu “Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa” projektos. Viens no izvērtējuma ieteikumiem min par nepieciešamību turpināt atbalstīt stratēģiskas pētnieciskās infrastruktūras iegādi augstākās izglītības institūcijās un zinātniskās institūcijās, jo tas ir viens no galvenajiem atbalsta instrumentiem infrastruktūras iegādei, nodrošinot Latvijas pētniecības un inovācijas ekosistēmu tālāku attīstību, veicinot citu finansējuma avotu piesaisti augstākās izglītības institūcijās un zinātnisko institūciju darbībā, piemēram, dalībai programmas “Apvārsnis Eiropa” projektos. Tāpat ieteikumu sadaļā minēta rekomendācija iesaistīt attiecīgās nozaru ministrijas, veicot izvērtējumu par nepieciešamās zinātniskās infrastruktūras iegādi [4].
Lai nodrošinātu tālāku atbalstu pētniecības infrastruktūras attīstībai, ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk uzsākt 1.1.1.2. pasākuma "RIS3 pētniecības un inovāciju centri" (turpmāk – 1.1.1.2. pasākums) īstenošanu, lai zinātniskajās institūcijās atbalstītu pētniecības infrastruktūras attīstību, veicinot zinātniskās institūcijas kā izcilības centra attīstību kādā vai vairākās no Latvijas viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – RIS3) jomām atbilstoši institūcijas sniegumam un stratēģiskajai specializācijai, tādējādi paredzot Latvijas inovācijas sistēmas kapacitātes palielināšanu atbilstoši RIS3 stratēģijai.

[4] https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/2014-2020-gada-es-fondu-ieguldijumu-petniecibas-tehnologiju-attistibas-un-inovaciju-atbalsta-pasakumu-nosleguma-izvertejums/ 

1.1.1.2. pasākuma mērķis atbilst:
1) NAP2027 prioritātes "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" rīcības virzienam “Zinātnes izcilība sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai” un nodrošinās virzību uz mērķi “Zinātnes izcilība sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”, kā arī veicinās NAP2027 indikatoru Nr.133, Nr.134, Nr.135, Nr.136 un Nr.137 mērķa vērtības sasniegšanu [1];
2) ZTAIP2027 1. mērķa „ Attīstīt pētniecības izcilību un starptautisko sadarbību” 1.2. rīcības virziena „ P&A infrastruktūra pētniecības izcilībai un inovācijai” 1.2.1. uzdevumam „ Attīstīt izcilību, starpnozaru un starptautisko sadarbību un augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti veicinošu pētniecības (t.sk. digitālo) infrastruktūru RIS3 pētniecības un inovācijas izcilības centru ietvaros un veicināt to koplietošanu nacionālā mērogā, tādējādi paaugstinot Latvijas pētniecības redzamību un sadarbības iespējas starptautiskā mērogā”.  Līdz ar to 1.1.1.2. pasākums sekmēs ZTAIP2027 noteiktā 1. politikas rezultāta „Attīstīta pētniecības izcilība, kapacitāte un starptautiskā sadarbība” 1. rezultatīvā rādītāja „Finansējuma īpatsvars pētniecībai un attīstībai, % no IKP”, 6.1. rezultatīvā rādītāja "Starptautiskās citējamības datubāzēs iekļauto Latvijas zinātnisko publikāciju skaits gadā (SCOPUS)" un 6.2. rezultatīvā rādītāja "Starptautiskās citējamības datubāzēs iekļauto Latvijas zinātnisko publikāciju skaits gadā (Web of Science)", un  sekmēs 2. politikas rezultāta "Palielināta inovācijas kapacitāte, zināšanu un pētniecības sociālā un ekonomiskā vērtība" 10. rezultatīvā rādītāja "Latvijas pozīcija Eiropas inovāciju rādītājā (EIS)" un 13. rezultatīvā rādītāja "Ieguldījumi P&A uz 1 zinātnisko darbinieku PLE izteiksmē, % no vidējā ES-27 rādītāja" mērķa vērtību sasniegšanā.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 1.1.1.2. pasākumu, prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus, projekta īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.

1.1.1.2. pasākuma mērķis ir atbalstīt tādas pētniecības infrastruktūras izveidi, pilnveidi vai attīstību, kas zinātniskajā institūcijā veicina izcilības centra attīstību kādā vai vairākās no RIS3 jomām atbilstoši institūcijas sniegumam un stratēģiskajai specializācijai, paredzot Latvijas inovācijas sistēmas kapacitātes palielināšanu atbilstoši RIS3 stratēģijai.

1.1.1.2. pasākuma ietvaros tiek atbalstīti pētniecības infrastruktūras attīstības projekti, kas veic mērķētus ieguldījumus zinātniskās institūcijas kas sniedz ieguldījumu Latvijas viedās specializācijas stratēģijas noteikto tautsaimniecības transformācijas virzienu un izaugsmes prioritāšu īstenošanā un specializācijas jomu attīstībā: 
1) zināšanu ietilpīga bioekonomika;
2) biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija;
3) fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;
4) viedā enerģētika un mobilitāte;
5) informācijas un komunikācijas tehnoloģijas [1].
1.1.1.2. pasākuma mērķa grupa ir valsts zinātniskās institūcijas un to pētniecībā nodarbinātais (zinātniskais un zinātnes tehniskais) personāls.

1.1.1.2. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Izstrādāto zinātniskās infrastruktūras attīstības plānu mēneša laikā pēc MK noteikumu stāšanās spēkā iesniedz infrastruktūras attīstības plānu vērtēšanas komisijā atbilstoši MK noteikumu 27.6. punkta nosacījumiem.

Projekta iesniedzēji 1.1.1.2. pasākuma ietvaros ir Latvijas Republikas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas valsts zinātniskās institūcijas, kuru stratēģiskā specializācija atbilst vismaz vienai no RIS3 jomām un kuras ir saņēmušas vidējo svērto vērtējumu vismaz “3” 2019.gada Zinātnisko institūciju starptautiskā izvērtējumā. Pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas projekta iesniedzējs ir finansējuma saņēmējs.  Gadījumos, kuros projekta īstenotājs ir universitāte, kuras institūts ir atvasināta publiska persona, institūts ir sadarbības partneris projekta īstenošanā.

1.1.1.2. pasākuma projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju, ir:
1.Daugavpils Universitāte;
2.Elektronikas un datorzinātņu institūts, kas projekta īstenošanā iesaista sadarbības partneri – Fizikālās enerģētikas institūtu;
3.Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kas projekta īstenošanā iesaista sadarbības partnerus – Agroresursu un ekonomikas institūtu un Dārzkopības institūtu;
4.Latvijas Organiskās sintēzes institūts, kas projekta īstenošanā iesaista sadarbības partneri – Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru;
5.Latvijas Universitāte, kas projekta īstenošanā iesaista sadarbības partnerus – Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu;
6.Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts;
7.Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”;
8.Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR";
9.Rīgas Stradiņa universitāte;
10.Rīgas Tehniskā universitāte, kas projekta īstenošanā iesaista sadarbības partneri – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju. 1.1.1.2. pasākuma projektu īstenošanas periods tiek plānots līdz 2029. gada 30. jūnijam, vienlaikus saskaņā ar 2023. gada 23. maija MK rīkojumu Nr. 297 "Par Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas reorganizāciju" Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija ar 2025. gada 1. aprīli tiek reorganizēta un nodota Rīgas Tehniskajai universitātei un turpina pastāvēt kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienība. Ņemot vērā minēto un galvenokārt balstoties uz šobrīd Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiekošo reorganizācijas procesu, kura rezultātā ar 2025. gada 1. aprīli Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija zaudē augstākās izglītības iestādes kā juridiskās personas statusu un iekļaujas Rīgas Tehniskās universitātes ekosistēmā, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai plānotais finansējums un sasniedzamie rādītāji tiek pārdalīti un iekļauti Rīgas Tehniskās universitātes plānotajā finansējumā un sasniedzamajos rādītājos;
11.Ventspils Augstskola;
12.Vidzemes Augstskola.

1.1.1.2. pasākuma ietvaros atbalstu pētniecības infrastruktūrai plānots sniegt, ja projekta iesniegumā ir pamatots, ka pētniecības infrastruktūra:
A.      sniedz ieguldījumu Latvijas viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā ekonomikas transformācijas procesā;
B.      atbilst zinātniskās institūcijas izstrādātajai un ar Izglītības un zinātnes ministriju un attiecīgās nozares ministriju (ja attiecināms) saskaņotajai attīstības stratēģijai līdz 2027. gadam (vai ilgāk) un tajā iekļautajai vidēja termiņa pētniecības programmai, kurā tai skaitā norādīta informācija par zinātniskās institūcijas plānoto cilvēkresursu un pētniecības infrastruktūras attīstību, vai atbilst ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņotajā konsolidācijas plānā ietvertajiem zinātniskās darbības virzieniem;
C.      nodrošina sinerģiju un papildinātību ar Eiropas Savienības struktūrfondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" 1.1.1.4. pasākuma "P&A infrastruktūras attīstīšana Viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšana" ietvaros veiktajiem ieguldījumiem pētniecības infrastruktūras modernizācijā, kā arī citiem ieguldījumiem pētniecības infrastruktūras modernizācijai un pilnveidei, vienlaikus neizslēdzot jaunu virzienu attīstību, ja tie ir saskaņoti ar institūcijas attīstības stratēģiju un RIS3 jomu;
D.      nodrošina atvērtu un nediskriminējošu piekļuvi pētniecības infrastruktūras resursiem citām zinātniskajām institūcijām, uzņēmējdarbības sektora pārstāvjiem un citiem interesentiem, tai skaitā ārvalstu institūcijām, kas veic pētniecisko darbību zinātniskās institūcijas pārstāvētajās vai saistītajās zinātnes nozarēs;
E.      pētniecības infrastruktūras attīstību pamato izstrādātā sociāli ekonomiskā analīze, kas pamato ekonomisko ietekmi un ieguldījumu tehnoloģiju pārneses atbalstam un zināšanu pārnesei uz tautsaimniecību; Projekta iesniegumam, kas kopsummā ir virs 1 000 000 euro, projekta iesniedzējs pievieno izmaksu un ieguvumu analīzi, šajā gadījumā sociāli ekonomiskā analīze ir kā daļa no izstrādājamās Izmaksu un ieguvumu analīzes.
F.  lai novērstu ieguldījumu dublēšanos un nodrošinātu investīcijas mērķētu atbalstu RIS3 izcilības centru attīstībā, projekta iesniedzējs izstrādā un ar Izglītības un zinātnes ministriju saskaņo zinātniskās infrastruktūras attīstības plānu, kurā:
1) uzskaitīta visa projektā iegādājamā infrastruktūra vai aparatūra, kuras iegāde pārsniedz 100 000 euro vai 10% projekta attiecināmo izmaksu kopsummas;
2) pamatota attīstāmās infrastruktūras nozīme institūcijas attīstības stratēģijas mērķu sasniegšanā stratēģiskās specializācijas jomās;
3) pamatota ieguldījumu atbilstība 2019. gada zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma rekomendācijām;
4) pamatota ieguldījumu atbilstība 2023. gada zinātniskās infrastruktūras kartējuma rekomendācijām, kuras ir piemērojamas visām zinātniskajām institūcijām – 1) aizstāt novecojušu vai nekonkurētspējīgu aprīkojumu, pamatojot investīcijas ietekmi uz konkurētspēju nozarē, t.sk. analizējot pieprasījums pēc infrastruktūras Baltijas reģionā, 2) pakāpeniski audzēt infrastruktūras kapacitāti sasaistē ar institūcijas pētniecības attīstības plānu; 3) attīstīt stratēģisku pētniecības virzienu vai pakalpojumus; 4) attīstīt starptautiski konkurētspējīgu pētniecības un privātā sektora sadarbību; 5) attīstīt kopīgas pētniecības infrastruktūras platformas.
5) iekļauts apraksts par to kā tiks veicināta sadarbība ar privāto sektoru;
6) iekļauta esošās pētniecības infrastruktūras noslodzes analīze un sniegta informācija par plānoto infrastruktūras noslodzi.
7) iekļauts apraksts par to kā projekta darbības veicinās šo noteikumu 3. punktā noteiktā mērķa sasniegšanu attiecībā uz Latvijas inovācijas sistēmas kapacitātes palielināšanos atbilstoši RIS3 stratēģijai un 9.2. apakšpunktā noteiktā nacionālā rādītāja sasniegšanu.
Ja Izglītības un zinātnes ministrija, izvērtējot pētniecības infrastruktūras attīstības plānu, secina, ka to nepieciešams precizēt, Izglītības un zinātnes ministrija informē finansējuma saņēmēju par nepieciešamajiem precizējumiem un atkārtota pētniecības infrastruktūras plāna iesniegšanas kārtību un termiņiem.

Pasākuma ietvaros var īstenot šādus projektus:
- ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu;
- kombinēta atbalsta projektu, kuru veido:
ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta daļa, uz kuru attiecināmi ar saimniecisku darbību nesaistīta projekta nosacījumi;
ar saimniecisku darbību saistīta projekta daļa, kuras ietvaros modernizēto infrastruktūru tās amortizācijas periodā izmanto pētniecības organizācijas saimnieciskajā pamatdarbībā.

Noteikumu 19. un 20.punktā norādīts katram projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim pieejamais un plānotais kopējais attiecināmais publiskais finansējums gadījumā, ja tiek īstenots ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts (ERAF 85%, VB 15%). Gadījumā, ja tiek īstenots kombinētā atbalsta projekts, tad ar saimniecisko darbību saistītās daļas finansējums (ERAF) tiek aprēķināts saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 26. pantu (ERAF līdz 50%).

1.1.1.2.pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 42 468 679 euro (tostarp elastības finansējums – 6 698 385 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 36 098 377 euro (tostarp elastības finansējums – 5 693 628 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 6 370 302 euro (tostarp elastības finansējums – 1 004 757 euro).
Ņemot vērā elastības finansējumu 1.1.1.2. pasākuma īstenošanai pieejamo kopējo finansējumu plāno ne vairāk kā 35 770 294 euro apmērā, ko veido ERAF finansējums 30 404 749 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 5 365 545 euro apmērā, bet kuru atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt palielināt uz 1.1.1.2. pasākumam plānoto kopējo attiecināmo finansējuma apmēru.

Katram projekta iesniedzējam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums noteikts,  pamatojoties uz zinātniskās institūcijas pētniecisko kapacitāti proporcionāli projekta iesniedzējam un tā projekta sadarbības partneriem 2024. gadā piešķirtajam zinātniskās darbības bāzes finansējumam, kas tiek noteikts saskaņā ar Vadlīnijām par zinātniskās institūcijas iesniedzamo dokumentāciju zinātniskās institūcijas bāzes finansējuma aprēķināšanai (Izglītības un zinātnes ministrijas 16.05.2022. rīkojums Nr. 1-2e/22/173). 

1.1.1.2. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31.decembrim sasniedzami šādi iznākuma un nacionālie rādītāji:
1) atbalstītajos pētniecības objektos strādājošie pētnieki, pilna laika ekvivalenta izteiksmē– 755. Rādītājā tiek uzskaitīts zinātniskais personāls (vadošais pētnieks, pētnieks, zinātniskais asistents un šo amatu pienākumu izpildītāji) un zinātnes tehniskais personāls;
2) pētniecības un inovāciju aprīkojuma nominālā vērtība – 31 851 510 euro;
3) finansējuma saņēmēja pētniecības un attīstības līgumdarbos un intelektuālā īpašuma tiesību nodošanā iegūtais finansējums, un starptautisku pētniecības un attīstības konkursu kārtībā iegūtais finansējums pētniecības un attīstības projektiem – 191 607 889 euro.

Katram projekta iesniedzējam iznākuma rādītāja “Pētniecības un inovāciju aprīkojuma nominālā vērtība” sasniedzamā vērtība noteikta proporcionāli projekta finansējumam kā daļai no investīcijas kopsummas.
Katram projekta iesniedzējam iznākuma rādītāja “Atbalstītajos pētniecības objektos strādājošie pētnieki” sasniedzamā vērtība noteikti proporcionāli institūcijas zinātniskajam un zinātnes tehniskajam personālam pilna laika ekvivalenta izteiksmē, atbilstoši nesenākajam pieejamajam Centrālajai statistikas pārvaldei iesniegtajam institūcijas Zinātniskās institūcijas gada pārskatam.

Katram projekta iesniedzējam nacionālā rādītāja "finansējuma saņēmēja pētniecības un attīstības līgumdarbos un intelektuālā īpašuma tiesību nodošanā iegūtais finansējums, un starptautisku pētniecības un attīstības konkursu kārtībā iegūtais finansējums pētniecības un attīstības projektiem" vērtība noteikta, balstoties 2024. gada zinātniskās darbības bāzes finansējuma aprēķinā izmantotajos datos par zinātnisko institūciju piesaistīto starptautisko konkurences finansējumu (finansējuma saņēmēju īstenoto Eiropas Savienības Ietvara programmas pētniecības un attīstības projektu un citu starptautisku pētniecības un attīstības pētījumu projektu zinātniskās institūcijas konkursa kārtībā iegūto pētniecības un attīstības projektu finansējums šiem projektiem) un līgumpētījumu un intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas finansējumu (finansējuma saņēmēja pētniecības un attīstības līgumdarbu iegūtais finansējums, tai skaitā pētniecības un attīstības līgumdarbi ar komersantiem, publiskām personām (piemēram, valsts, pašvaldība, valsts augstskola, valsts zinātniskais institūts) un citiem pasūtītājiem (piemēram, fiziska persona, biedrība, nodibinājums) un ieņēmumi no intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas, kā arī finansējums, ko zinātniskā institūcija ieguvusi no starptautiskajiem pētniecības un attīstības līgumdarbiem). 2024. gada bāzes finansējuma aprēķinā izmantoti dati par piesaistīto starptautisko konkurences finansējumu un līgumpētījumu un intelektuālā īpašuma tiesību nodošanas finansējumu 2020., 2021. un 2022. gadā (visiem finansējuma saņēmējiem kopsummā 110 543 013 euro 2020.-2022. gada periodā). 
Katram finansējuma saņēmējam sasniedzamais nacionālais rādītājs noteikts, 2025.-2029. gada periodā pieņemot 4% pieaugumu pret finansējuma saņēmēja vidējo sniegumu 2020.-2022. gadā, pēc formulas F=(r₂₀₂₀+r₂₀₂₁+r₂₀₂₂)/3*5*1,04
kur, r₂₀₂₀ – rādītāja vērtība 2020. gadā, r₂₀₂₁ – rādītāja vērtība 2021. gadā, r₂₀₂₂ – rādītāja vērtība 2022. gadā. 

Nacionālo rādītāju uzraudzība tiks īstenota, balstoties uz zinātnisko institūciju Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmā sniegtajos Zinātniskās institūcijas gada pārskatos sniegto informāciju (3. sadaļa – ziņas par zinātniskās darbības projektiem (tai skaitā līgumdarbiem)) investīcijas īstenošanas periodā 2025.-2029. gadā.  Nacionālā rādītāja sasniegšanā ņem vērā visus zinātniskās institūcijas piesaistītos līgumpētījumus un starptautisko konkurences finansējumu, atbilstoši zinātniskās institūcijas gada pārskatā norādītajam. Nacionālā rādītāja izpilde tiks uzraudzīta visā projekta īstenošanas laikā, taču atzinums par nacionālā rādītāja sasniegšanu tiks sniegts un vērtēts projekta beigās par visu periodu (tas ir - rādītājs netiek vērtēts pret sasniedzamo vērtību katru gadu, ikgadēji tiek uzraudzīta tikai tendence). 

Pasākuma ietvaros Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā finansējuma saņēmējs uzkrāj šādus RIS3 rādītājus katrā no RIS3 jomām sadalījumā pa labuma guvēju veidiem (norāda pētniecības organizāciju):
1. Pasākuma ietvaros Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā finansējuma saņēmējam ir jāuzkrāj šādi RIS3 rādītāji katrā no RIS3 jomām sadalījumā pa labuma guvēju veidiem:
1.1. tehniski ekonomiskā priekšizpēte (pētniecības un attīstības izdevumu apjoms, euro);
1.2. kopējie pētniecības un attīstības (turpmāk – P&A) izdevumi:
1.2.1. iekšējie izdevumi P&A darbiem:
1.2.1.1. kapitālizdevumi – ēkas, iekārtas, intelektuālā īpašuma tiesības, datoru programmatūra (euro);1.3. pētniecības un attīstības izdevumu apjoms – publiskais finansējums (euro);
1.4. pētniecības un attīstības izdevumu apjoms – privātās investīcijas (euro);
1.5. kopējais iekšējais P&A personāls (pilna laika ekvivalents):
1.5.1. pētnieki (zinātnieki un citi profesionāļi):
1.5.1.1. jaunie zinātnieki;
1.5.1.2. doktora grāda ieguvēji;
1.5.1.3. doktoranti un doktora grāda pretendenti;
1.5.1.4. maģistra grāda, bakalaura grāda, pirmā vai otrā līmeņa augstākās vai profesionālās izglītības ieguvēji;
1.5.1.5. ar cita līmeņa izglītību, kas zemāka par  1.5.1.4. apakšpunktā  minēto.
1.5.2. P&A tehniskais personāls, t.sk., P&A atbalsta personāls:
1.5.2.1. jaunie zinātnieki;
1.5.2.2. doktora grāda ieguvēji;
1.5.2.3. doktoranti un doktora grāda pretendenti;
1.5.2.4. maģistra grāda, bakalaura grāda, pirmā vai otrā līmeņa augstākās vai profesionālās izglītības ieguvēji;
1.5.2.5. ar cita līmeņa izglītību, kas zemāka par 1.5.2.4. apakšpunktā minēto;
1.5.2.6. P&A atbalsta personāls.
1.6. kopējais iekšējais P&A personāls (skaits):
1.6.1. pētnieki (zinātnieki un citi profesionāļi):
1.6.1.1. jaunie zinātnieki;
1.6.1.2. doktora grāda ieguvēji;
1.6.1.3. doktoranti un doktora grāda pretendenti;
1.6.1.4. maģistra grāda, bakalaura grāda, pirmā vai otrā līmeņa augstākās vai profesionālās izglītības ieguvēji;
1.6.1.5. ar cita līmeņa izglītību, kas zemāka par 1.6.1.4. apakšpunktā minēto.
1.6.2. P&A tehniskais personāls, t.sk., P&A atbalsta personāls:
1.6.2.1. jaunie zinātnieki;
1.6.2.2. doktora grāda ieguvēji;
1.6.2.3. doktoranti un doktora grāda pretendenti;
1.6.2.4. maģistra grāda, bakalaura grāda, pirmā vai otrā līmeņa augstākās vai profesionālās izglītības ieguvēji;
1.6.2.5. ar cita līmeņa izglītību, kas zemāka par 1.6.2.4. apakšpunktā minēto;
1.6.2.6. P&A atbalsta personāls.
Iekšējais P&A personāls - uzņēmumā vai pētniecības organizācijā nodarbinātās personas, kas piedalās uzņēmuma vai pētniecības organizācijas veiktajās P&A aktivitātēs.

Sadarbības iestāde finansējuma saņēmēja norādīto informāciju par nacionālajiem rādītājiem pieņem zināšanai un tai nav pienākums tos pārbaudīt, atbildību par sniegto informāciju uzņemas finansējuma saņēmējs. Nacionālos rādītājus, iznākuma rādītājus, RIS3 rādītājus un horizontālā principa rādītāju finansējuma saņēmējs ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu. Nacionālo rādītāju uzraudzību veic Izglītības un zinātnes ministrija. Finansējuma saņēmējs informāciju par sasniegtiem RIS3 rādītājiem iesniedz kopā ar maksājumu pieprasījumu vai 10 darba dienu laikā pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma. Projektu īstenošanas uzraudzībai, tai skaitā  nacionālo rādītāju uzraudzībai, Izglītības un zinātnes ministrija izveido projektu īstenošanas uzraudzības padomi, kas ne retāk kā reizi gadā izvērtē projektu īstenošanas gaitu,  finansējuma saņēmēja iesniegto pārskatu par projekta īstenošanas gaitu un sniedz atbildīgajai iestādei argumentētu un datos balstītu atzinumu par projektu īstenošanas progresu, tai skaitā par nacionālo rādītāju izpildes gaitu un ietekmi uz projektu mērķu sasniegšanu. Atbildīgā iestāde izvērtē padomes atzinumu un informē sadarbības iestādi, konstatējot iespējamo neatbilstību un par nacionālo rādītāju sasniegšanu, to nesasniegšanas vai daļējas sasniegšanas gadījumā, kas rada tiešu ietekmi uz projekta mērķu sasniegšanu. Sadarbības iestāde ņem vērā atbildīgās iestādes atzinumu, vērtējot projekta mērķa sasniegšanu.
   
Noteiktos rādītājus paredzēts sasniegt, balstoties uz 1.1.1.2. pasākuma plānoto kopējo attiecināmo finansējumu. Gadījumā, ja elastības finansējums vai tā daļa pēc vidusposma pārskata netiks piešķirta, tad par attiecīgo finansējuma apmēru tiks samazināts paredzētais plānotais finansējums, kā arī tiks attiecīgi samazināti noteiktie iznākuma rādītāji.
Projekta iesniegumā darbības tiek plānotas atbilstoši pieejamajam finansējumam, vienlaikus projekta iesniedzējam jāapraksta arī darbības, kas tiks īstenotas, ja tiks piešķirts papildus elastības finansējums.

Ilgtspējas novērtējumu pētniecības infrastruktūras izveidei, pilnveidei vai attīstībai Latvijas viedās specializācijas stratēģijas jomās veic, balstoties uz izmaksu–ieguvumu analīzi, kas pamato projektu finansiālo ilgtspēju un investīciju sociālekonomisko atdevi, ja projekta kopējās izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, pārsniedz 1 000 000 euro, atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem. Izmaksu-ieguvumu analīzē piemēro aktuālās makroekonomikas prognozes, kas pieejamas tīmekļa vietnē:
http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/ppp/tiesibu_akti/makroekonomiskie_pienemumi_un_prognozes/

Projekta pēcuzraudzības periodā vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma saņemšanas finansējuma saņēmējs no saviem līdzekļiem nodrošina rādītāja "atbalstītajos pētniecības objektos strādājošie pētnieki, pilna laika ekvivalenta (PLE)" sasniegto rezultātu ilgtspēju, nodrošinot, ka atbalstītajos pētniecības objektos strādājošo pētnieku skaits PLE izteiksmē nesamazinās par projekta noslēgumā fiksēto vai pieaug. 

1.1.1.2. pasākumam ir paredzama sinerģija ar 1.1.1.6. pasākumu "Zinātniskās darbības digitalizācija un dalība Eiropas Atvērtajā zinātnes mākonī", kurā paredzēts centralizēti ieviests pētniecības infrastruktūras pārvaldības risinājumu (Laboratory Information Management Software (LIMS)) sadarbībā ar Vienoto pakalpojumu centru.

1.1.1.2. pasākuma ietvaros ir definētas arī prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim, kas jāievēro īstenojot projektus 1.1.1.2. pasākuma ietvaros, tai skaitā paredzot, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris projekta īstenošanas laikā nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) 61. panta prasībām, kā arī paraksta interešu konflikta neesamības apliecinājumu.

1.1.1.2. pasākuma ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības:
1) projekta tehniski ekonomiskā priekšizpēte;
2) pētniecības infrastruktūras attīstība;
3) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana;
4) projekta vadība.

Lai ievērotu Komisijas regulas Nr.  651/2014 26. panta 7. punkta un šo noteikumu 54. punkta nosacījumus, atbildīgā iestāde izstrādā ikgadēju publiskā finansējuma uzraudzības un atgūšanas mehānismu, kuru sadarbības iestāde piemēro visā infrastruktūras amortizācijas periodā šādos gadījumos:
1) ja konstatē, ka noteikumu 29.1.2. un 29.2.1. apakšpunktā minētajā gadījumā tiek pārsniegti šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētie ierobežojumi;
2) ja konstatē, ka šo noteikumu 29.2.2. apakšpunktā minētajā gadījumā saimnieciskās darbības īpatsvars ir lielāks, nekā valsts atbalsta piešķiršanas dienā prognozēts.

Projekta ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:
1) tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;
2) netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus atbalstāmo darbību īstenošanai un rezultātu sasniegšanai.

Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
1) projekta tehniskās priekšizpētes tiešās attiecināmās izmaksas:
-projekta izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas;
-pētniecības infrastruktūras pilnveides vai modernizācijas iepirkumu dokumentācijas izstrādes izmaksas.
2) pētniecības infrastruktūras attīstības tiešās attiecināmās izmaksas:
-zinātniskās aparatūras, aprīkojuma, instrumentu komplektu, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas infrastruktūras, tostarp savietojamības ar pētniecības informācijas pārvaldības sistēmu nodrošināšana, un citu materiālo aktīvu iegādes vai izveides izmaksas;
-nemateriālo aktīvu iegādes vai izveides izmaksas, ja darījums ir veikts konkurences apstākļos un nav bijis slepenu norunu;
-ar pētniecības infrastruktūras izveidi vai iegādi saistītās pakalpojumu izmaksas:
   * materiālo aktīvu piegādes, uzstādīšanas, testēšanas, kalibrēšanas, standartizācijas, validācijas un aprobācijas izmaksas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas, kas nav uzturēšanas izmaksas un kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījuma (materiālo aktīvu) sagatavošanu izmantošanai paredzētajiem mērķiem līdz brīdim, kad to nodod ekspluatācijā;
   * materiālo aktīvu demontāžas, pārvietošanas un ar pētniecības rezultātu atkārtojamības nodrošināšanu saistītu pakalpojumu izmaksas;
   * pētniecības aprīkojuma un aparatūras uzstādīšanai nepieciešamās ēku un telpu pielāgošanas izmaksas, saskaņā ar aprīkojuma un aparatūras tehniskajā specifikācijā norādītajām prasībām un parametriem;
   * izveidotās pētniecības infrastruktūras, tai skaitā testēšanas, kalibrēšanas un pētniecības laboratoriju, sertifikācijas un akreditācijas izmaksas. Akreditācijas izmaksas nepārsniedz Latvijas nacionālā akreditācijas biroja akreditācijas pakalpojumu cenrāža vērtības. 

3) projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas:
-informācijas un publicitātes izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2021.–2027. gada  plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanai;
-stratēģiski svarīgo projektu komunikācijas aktivitāšu nodrošināšanas izmaksas.
4) projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas), ievērojot šādus nosacījumus:
-finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta vadības personāls uz darba līguma pamata ir nodarbināts projektā normālo darba laiku vai nepilnu darba laiku ne mazāk kā 30 % apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot projekta vadības personāla darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāk kā 30 % noslodze;
-projekta vadības personāla atlīdzības izmaksām tiek plānots finansējums līdz 84 787 euro kalendārajā gadā. Vienlaikus projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas kopsummā sastāda ne vairāk kā 5 % no projekta kopējām izmaksām.
Saskaņā ar vadlīnijām "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā" projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām virs 5 000 000 euro personāla izmaksu ES fondu daļas ierobežojums tiek noteikts kā fiksēta summa līdz 84 787 EUR kalendārajā gadā. Savukārt projektos, kuros tiešās attiecināmās izmaksas ir līdz 5 000 000 euro (ieskaitot), ierobežojums tiek aprēķināts pie minimālo izmaksu bāzes 34 422 EUR kalendārajā gadā, pieskaitot 0,64% no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas, un summu reizinot ar projekta ilgumu gados. Ja projekts ilgst mazāk par gadu vai nepilnos kalendārajos gados, ierobežojums tiek aprēķināts proporcionāli projekta mēnešu skaitam.
5) jaunu darba vietu radīšanai vai esošo darba vietu atjaunošanai nepieciešamā aprīkojuma (biroja mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) iegādes izmaksas. Darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, attiecināmas ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts normālo darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam.
6) izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanas pakalpojumu, pacēlāju, pandusu un indukcijas cilpu nomas izmaksas, ja tās ir nepieciešamas vides un informācijas piekļūstamības nodrošināšanai.

Ar saimniecisku darbību nesaistītam projektam un kombinēta atbalsta projekta ar saimniecisko darbību nesaistītajai daļai netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no  MK noteikumu 35.4. apakšpunktā minētajām projekta tiešajām attiecināmajām personāla atlīdzības izmaksām.
Publisko finansējumu ar saimniecisku darbību saistītas kombinēta atbalsta projekta daļas īstenošanai piešķir saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 26. pantu, kas paredz tikai izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos.

Noteikumu projekts paredz, ka publiskos iepirkumus finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, izvērtējot iespējas iepirkumiem piemērot sociāli atbildīgu publisko iepirkumu un inovatīvu publisko iepirkumu. Projekta ietvaros ir atbalstāma vides prasību integrēšana preču un pakalpojuma iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums [2]).

Projekta īstenošanas vispārīgie nosacījumi.  
Noteikumu projekts paredz, ka īstenojot projektu finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes nosacījumu ievērošanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula 2021/1060) 47. pantam un 50. pantam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Projektu finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris komunikācijas un vizuālās identitātes nosacījumu ievērošanai izmanto arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Projektiem ar saimnieciskās darbības daļu atbalstāmās darbības var uzsākt no brīža, kad labuma guvējs ir iesniedzis sadarbības iestādē projekta iesniegumu, ievērojot Regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā minētos nosacījumus par stimulējošo ietekmi. Ja atbalstāmās darbības uzsāktas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas atbalsta sniedzējam, projekts ir noraidāms atbilstoši 45.2. apakšpunktam. Ja īsteno ar saimniecisko darbību nesaistītu projektu vai ar saimniecisko darbību nesaistītu kombinēta atbalsta projekta daļu, projekta darbību īstenošanu var uzsākt sākot ar šo noteikumu apstiprināšanas brīdi atbilstoši 38.1. apakšpunktam.

Ja projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējam ir paredzēts avanss, to var izmaksāt pa daļām. Saskaņā ar noteikumu projektu, viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.

1.1.1.2. pasākuma īstenošanā ņem vērā horizontālos principus “Klimatnodrošināšana” un “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, izvēloties energoekonomiskas un klimatam draudzīgas iekārtas, izvērtējot iespējas kā samazināt enerģijas patēriņu un uzlabot energoefektivitāti, ja tādas ir tirgū pieejamas (t.s. “zaļās infrastruktūras”).

Lai nodrošinātu 1.1.1.2. pasākumā plānoto ieguldījumu norobežošanu un nepārklāšanos, projekta iesniedzēji projekta iesniegumā un infrastruktūras attīstības plānā sniedz informāciju par citu finanšu instrumentu investīcijās plānoto darbību sinerģiju un demarkāciju ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada un 2021.- 2027. gada plānošanas periodā īstenotajām darbībām.

1.1.1.2.pasākuma ERAF investīcijām piemēroti sekojoši intervences kodi un indikatīvi plānotais Eiropas Savienības fonda finansējums:
4. intervences kods “Ieguldījumi pamatlīdzekļos, tostarp pētniecības infrastruktūrā valsts pētniecības centros un augstākajā izglītībā, kas ir tieši saistīta ar pētniecības un inovācijas darbībām” - 18 049 189 euro;
8. intervences kods “Ieguldījumi nemateriālos aktīvos valsts pētniecības centros un augstākajā izglītībā, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām - 18 049 188 euro.

Projekta dzīves cikls – 10 gadi, izriet no Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, I pielikuma (piemērotā nozare – citas nozares). Tas ir saskaņā arī ar Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumiem Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”, kuros noteikts ieguldījumu amortizācijas periods jeb lietderīgās lietošanas laiks, kas tehnoloģiskām iekārtām un mašīnām, pie kurām pieder arī pētniecības iekārtas, ir 10 gadi.

Sadarbības iestādei ir tiesības finansējuma saņēmējam pieprasīt iesniegt papildinošās saimnieciskās darbības pārskatus projekta dzīves cikla laikā, tai skaitā gadījumos, kad saņemta informācija par papildinošās saimnieciskās darbības un papildpakalpojumu nosacījumu pārkāpumu no finansējuma saņēmēja, kompetentām iestādēm vai no trešajām personām. 

No 24.07.2024. līdz 11.08.2024. notika Noteikumu projekta Nr. 24-TA-1719 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.2. pasākuma “RIS3 pētniecības un inovācijas centri” īstenošanas noteikumi" publiskā apspriešana, kuras ietvaros varēja sniegt viedokli visas ieinteresētas puses, tai skaitā attiecīgās nozares/ jomas pārstāvošās biedrības, nodibinājumi, nevalstiskās organizācijas.

[1] Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes, skat https://likumi.lv/ta/id/321037-par-nacionalas-industrialas-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam
[2] 2017.gada 20.jūnija MK noteikumi Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”.