1.1. Pamatojums
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētā darbība, nosakot dzelzceļa līnijas trases novietojumu Latvijas teritorijā, akceptēta ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu". Ar Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr. 468 "Par nacionālo interešu objekta statusa noteikšanu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica" Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica un ar tās būvniecību saistītajām būvēm noteikts nacionālo interešu objekta statuss.
Atbilstoši būvniecības ieceres tehniskajiem risinājumiem būvatļaujas lietā Nr. BIS-BL-485287-412 "Ātrgaitas dzelzceļa "Rail Baltica" DS2 posma "Vangaži – Salaspils – Misa" apakšposms DPS3", būvatļauja Nr. BP1, Rail Baltica projekta īstenošanai
Nekustamā īpašuma daļa būs izmantojama dzelzceļa infrastruktūras publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras (dzelzceļa nodalījuma joslā) būvniecībai un saistītās infrastruktūras – pašvaldības nozīmes (publiskas nozīmes) autoceļa (autoceļa nodalījuma josla) būvniecībai.
Nekustamā īpašuma daļa tiek atsavināta publiskās lietošanas dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta attīstībai un atbilstoši RB Rail AS sniegtajai informācijai par būvprojekta tehniskajiem risinājumiem atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai, ievērojot Dzelzceļa likuma 15. panta pirmajā daļā noteikto, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums un likuma "Par autoceļiem" 4. panta regulējumu.
Nekustamais īpašums sastāv no vienas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 80310070058) 8,3 ha platībā (turpmāk – Zemes vienība).
Zemesgrāmatā atzīmes veidā ir ieraksti par Nekustamā īpašuma apgrūtinājumiem ar lietu tiesībām atzīmes veidā:
- ierīkotas ūdensnotekas aizsargjoslas teritorija – 0,04 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar valsts galvenajiem autoceļiem lauku apvidos – 2,5 ha.
Nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā nav reģistrētas nomas tiesības, apbūves tiesības, ķīlas vai hipotēkas, vai piedziņas atzīmes.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) Zemes vienībai reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
7312020103 - drošības aizsargjoslas teritorija ap gāzesvadu, gāzes regulēšanas staciju un gāzes mērīšanas staciju ar gāzesvada diametru no 600 līdz 800 milimetriem - 2,6373 ha;
7312040200 - ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju – 0,1269 ha;
8317030100 - lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam – 0,1269 ha.
Nekustamā īpašuma lietošanas mērķis - zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība (kods 0201) 8,3 ha platībā.
Zemes sadalījums pa lietošanas veidiem:
mežu platība – 8,2 ha, t.sk. jaunaudzes platība – 5,52 ha,
ūdens objektu zeme – 0,1 ha, t.sk. zeme zem ūdeņiem – 0,1 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam - lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas nosaka pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma daļa ir apgrūtināta ar ekspluatācijas, vides un dabas resursu aizsargjoslām, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma normām par darbības ierobežojumiem būvdarbi šāda veida teritorijās nav aizliegti, bet to veikšanai ir nepieciešams saņemt saskaņojumu no atbildīgās valsts iestādes vai arī no aizsargjoslas izveidotāja – attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja.
Tādējādi secināms, ka Nekustamā īpašuma daļai noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildu nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Atsavināmajā Nekustamā īpašuma daļā neatrodas zemesgrāmatā ierakstītas un/vai Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas būves.
Nodalot Rail Baltica projekta īstenošanai un saistītajai infrastruktūrai nepieciešamo (atsavināmo) Zemes vienības daļu aptuveni 2,3056 ha platībā, atlikumā veidojas Zemes vienības daļas aptuveni 2,2755 ha platībā un 3,7189 ha platībā.
Saskaņā ar Salaspils novada pašvaldības 2025. gada 10. aprīļa atzinumu Nr. ADM/1-17.3/25/1097 Zemes vienība atbilstoši Salaspils novada Teritorijas plānojumam daļēji atrodas Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijā, daļēji - Mežu teritorijas funkcionālajā zonā. Gan Zemes vienības atlikusī daļa 2,2755 ha platībā, gan atlikusī daļa 3,7189 ha būs izmantojama atbilstoši Salaspils novada Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 126. punkta nosacījumiem, nodrošinot tām piekļuvi no publiskas nozīmes ceļiem.
Saskaņā ar RB Rail AS, kas ir atbildīga par Rail Baltica trases projektēšanu, sniegto informāciju Zemes vienības katrai atlikušajai (neatsavināmajai) daļai Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros ir paredzēta piekļuve no projektēta publiskas nozīmes autoceļa.
2025. gada 11. aprīlī sabiedrība ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" (turpmāk - Institūcija), pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 18. pantu, Nekustamā īpašuma īpašniekam nosūtīja paziņojumu Nr. 2.3.N/2025-1207 "Paziņojums par nekustamā īpašuma "Bārdaiņi" Salaspils pagastā, Salaspils novadā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80310070352), daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai" (turpmāk – Atsavināšanas paziņojums), kurā informēja par nepieciešamību atsavināt Zemes vienības daļu aptuveni 2,3056 ha platībā sabiedrības vajadzībām Rail Baltica projekta īstenošanai.
Zemes vienības atsavināmās daļas robežas attēlotas Atsavināšanas paziņojumā iekļautajā grafiskajā materiālā.
Nekustamā īpašuma īpašnieks 2025. gada 22. aprīlī, atbildot uz Atsavināšanas paziņojumu, iesniedza "īpašuma novērtēšanai nepieciešamo informāciju" - 2016. gada 4. martā noslēgto Nekustamā īpašuma pirkuma līgumu un meža inventarizācijas datu izdruku no Meža valsts reģistra, neizsakot atsevišķus prasījumus par zaudējumu atlīdzību. Saskaņā ar minēto 2016. gada Nekustamā īpašuma pirkuma līgumu Nekustamais īpašums 8,3 ha platībā (zeme un mežaudze) tika iegādāts par 93 000 EUR (11,20 EUR/m2). Minētā informācija izvērtēta, nosakot Nekustamā īpašuma tirgus vērtību.
Institūcijas Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija (turpmāk – Atlīdzības noteikšanas komisija) 2025. gada 8. augusta sēdē izvērtēja sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja (turpmāk - vērtētājs) 2025. gada 31. jūlijā iesniegto Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas novērtējumu (turpmāk – Vērtējums) un tam pievienotos dokumentus un pieņēma lēmumu aprēķināt atlīdzības apmēru par sabiedrības vajadzībām - projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai nepieciešamās Nekustamā īpašuma daļas - Zemes vienības daļas 2,3056 ha platībā (platība var tikt precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas) atsavināšanu, nosakot to atbilstoši vērtētāja noteiktajai tirgus vērtībai 12 495,08 EUR, ko veido:
Zemes vienības atsavināmās daļas 2,3056 ha platībā (platība var tikt precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas) tirgus vērtība – 9914,08 EUR jeb 0,43 EUR par zemes kvadrātmetru;
Zemes vienības atsavināmajā daļā augošās mežaudzes tirgus vērtība – 2581 EUR.
Atlīdzības noteikšanas komisija noteica, ka norādītais atlīdzības apmērs būs precizējams, piemērojot zemes kvadrātmetra tirgus vērtību un veicot mežaudzes vērtības aktualizāciju, ja tiks konstatēts, ka pēc Zemes vienības kadastrālās uzmērīšanas, realizējot zemes ierīcības projektu, mainīsies atsavināmās daļas un mežaudzes platība.
Institūcija Nekustamā īpašuma īpašniekam 2025. gada 8. augustā nosūtīja vēstuli Nr. 2.3.N/2025-2336, informējot par aprēķināto atlīdzību un aicināja Nekustamā īpašuma īpašnieku piedalīties Atlīdzības noteikšanas komisijas sēdē 2025. gada 11. septembrī atlīdzības izvērtēšanai.
Institūcija 2025. gada 26. augustā saņēma Nekustamā īpašuma īpašnieka iesniegumu Nr. 2025/08/1 (iereģistrēts Institūcijas lietvedībā ar Nr. 2.2.S/2025-5955; turpmāk - Iesniegums), kurā izteikti prasījumi saistībā ar Nekustamā īpašuma daļas 2,3056 ha platībā atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Nekustamā īpašuma īpašnieks Iesniegumā informēja, ka Vērtējumā Nekustamā īpašuma atsavināmajai daļai noteiktā vērtība ir adekvāta meža zemes cena, bet nav ņemts vērā investīciju apjoms un mērķi, kādiem Nekustamais īpašums tika iegādāts.
Līdz ar to Nekustamā īpašuma īpašnieks pieteica šādus prasījumus (turpmāk kopā – Prasījumi):
- kompensēt Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas vērtību, kas Vērtējumā aprēķināta 5419,45 EUR/ha, par Nekustamā īpašuma iegādes cenu 11 204,82 EUR/ha. Nekustamā īpašuma īpašnieks norādīja, ka Nekustamais īpašums 2016. gadā Salaspils apvedceļa un asfaltēta ceļa uz Priežavotiem krustojumā tika nopirkts par 93 000 EUR (11 204,82 EUR/ha) kā investīcija nākotnē ar perspektīvu komerciālo izmantošanu. Nekustamais īpašums ir intensīvas satiksmes ceļa krustojumā, labi pārredzama ceļa posmā; zemes gabals ir ar sausiem augsnes apstākļiem un ar racionāli izmantojamu taisnstūrveida formu.
Kompensēt zaudēto investīciju vērtību par cenu, ko veido starpība starp Nekustamā īpašuma iegādes cenu (11 204,82 EUR/ha) un aprēķināto atlikušās meža zemes cenu 5419,45 EUR/ha. Vērtējumā norādīts, ka Zemes vienības atlikušajām daļām pēc sadalīšanas cenu izmaiņu nav, taču Nekustamā īpašuma īpašnieka plānotā Zemes vienības perspektīvā izmantošana pēc dzelzceļa līnijas uzbūvēšanas pa vidu atlikušajām daļām kļūst pilnībā neiespējama.
Institūcija 2025. gada 5. septembra vēstulē Nr. 2.3.N/2025-2668 informēja Nekustamā īpašuma īpašnieku par Prasījumu izskatīšanu un Institūcijas viedokli par pieteiktajiem Prasījumiem un to pamatotību. Institūcija atkārtoti informēja Nekustamā īpašuma īpašnieku par plānoto Atlīdzības noteikšanas komisijas sēdi 2025. gada 11. septembrī aprēķinātās atlīdzības izvērtēšanai un lūdza līdz 2025. gada 9. septembrim rakstiski informēt, vai Nekustamā īpašuma īpašnieka pārstāvis (pārstāvji) piedalīsies šajā sēdē, kā arī lūdza informēt, ja Nekustamā īpašuma īpašnieks plāno iesniegt alternatīvu viņa izvēlēta sertificēta nekustamā vērtētāja sagatavotu Nekustamā īpašuma daļas vērtējumu.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma īpašnieka 2025. gada 9. septembrī elektroniskajā sarakstē sniegto informāciju, ka Nekustamā īpašuma īpašnieks piekrīt aprēķinātajai atlīdzībai un Atlīdzības noteikšanas komisijas 2025. gada 11. septembra sēdē nepiedalīsies, Atlīdzības noteikšanas komisija sēdē 2025. gada 11. septembrī tās slēgtajā daļā apstiprināja taisnīgas atlīdzības apmēru par sabiedrības vajadzībām - projekta "Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūves "Rail Baltica" koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu" īstenošanai - atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu - Zemes vienības daļu 2,3056 ha platībā (platība var tikt precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas), nosakot to atbilstoši sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotajā vērtējumā noteiktajai tirgus vērtībai 12 495,08 EUR (divpadsmit tūkstoši četri simti deviņdesmit pieci eiro un astoņi centi), ko veido:
Zemes vienības atsavināmās daļas 2,3056 ha platībā (platība var tikt precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas) tirgus vērtība – 9914,08 EUR jeb 0,43 EUR/m2;
Zemes vienības atsavināmajā daļā augošās mežaudzes tirgus vērtība – 2581 EUR.
Atlīdzības noteikšanas komisija noteica, ka apstiprinātais atlīdzības apmērs būs precizējams, piemērojot zemes kvadrātmetra tirgus vērtību un veicot mežaudzes vērtības aktualizāciju, ja pēc Zemes vienības kadastrālās uzmērīšanas, realizējot zemes ierīcības projektu, mainīsies Zemes vienības atsavināmās daļas un mežaudzes platība.
Atlīdzības noteikšanas komisija noraidīja Nekustamā īpašuma īpašnieka Prasījumus, pamatojoties uz šādiem argumentiem:
Prasījumi pēc būtības ir vērsti uz to, lai aprēķinātā atlīdzība par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu kompensētu Nekustamā īpašuma iegādes izdevumus pilnā apmērā.
Nekustamais īpašums tā iegādes laikā sastāvēja no meža zemes un uz tās esošās mežaudzes. 2016. un 2023. gadā veicot kailcirti, mežaudzes platības un koksnes krāja ir samazināta, līdz ar to Nekustamā īpašuma sastāvs un vērtība nav tāda, kāda bija Nekustamā īpašuma iegādes laikā, turklāt, realizējot kokmateriālus, ir gūti ienākumi.
Ņemot vērā minēto, nav pamata atlīdzināt zaudējumus par Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas atsavināšanu un zaudēto investīciju vērtību attiecībā uz Nekustamā īpašuma atlikušajām daļām tādas summas apmērā, kāda tika iztērēta Nekustamā īpašuma iegādei.
Nekustamā īpašuma iegādes laikā bija spēkā Salaspils novada teritorijas plānojumā, kas apstiprināts ar Salaspils novada 2013. gada 19. jūlija sēdes lēmumu (prot. Nr. 16, 2. §) "Par Salaspils novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa apstiprināšanu" (turpmāk – Teritorijas plānojums), noteiktie ierobežojumi, proti, Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā skaidri bija iezīmēts "transporta koridors", kas šķērso Nekustamo īpašumu un ir paredzēts dzelzceļa un publiskas nozīmes autoceļu attīstībai. Savukārt Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos skaidri bija noteikti Nekustamā īpašuma, kas atrodas Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijā un nelielā platībā Mežu teritorijā, iespējamie izmantošanas veidi, proti, līdz plānotā infrastruktūras objekta būvniecības uzsākšanai atļauta likumīgi uzsāktā izmantošana; perspektīvo autoceļu un dzelzceļu trašu zonā atļautas tikai uz pakalpojumiem, tūrismu, rekreāciju attiecināmas īslaicīgas lietošanas būves, kā arī atļauts būvēt vietējas nozīmes transporta infrastruktūras objektus; atļauta lauksaimnieciskā un mežsaimnieciskā darbība.
Līdz ar to nav iespējams novērtēt un kompensēt zaudējumus, kas pamatoti ar hipotētisku (nereālu, nesasniedzamu) Nekustamā īpašuma izmantošanas mērķi, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam un kādā īpašuma izmantošana attiecīgajā teritorijā nav īstenojama.
Salaspils novada pašvaldība 2025. gada 10. aprīļa atzinumā Nr. ADM/1-17.3/25/1097 "Par atzinuma sniegšanu zemes vienību izmantošanai" skaidri norādīja, ka gan atlikusī zemes vienības daļa aptuveni 2,2755 ha platībā, gan zemes vienības daļa aptuveni 3,7189 ha platībā būs izmantojamas atbilstoši Salaspils novada Teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 126. punkta nosacījumiem, nodrošinot tām piekļuvi no publiskas nozīmes ceļiem. Līdz ar to nepastāv šķēršļi Zemes vienības atlikušo daļu izmantošanai Teritorijas plānojumā noteiktajā veidā.
Saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 23. panta otrās daļas 2. un 5. punktā noteikto Nekustamā īpašuma tirgus vērtību nosaka atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsāktajai nekustamā īpašuma izmantošanai tā apsekošanas dienā, ievērojot apbūves un saimnieciskās izmantošanas iespējas, ja nekustamā īpašuma īpašnieks ir veicis darbības šo iespēju izmantošanai.
Atlīdzības noteikšanas komisijas rīcībā nav dokumentu, kas apstiprina, ka Nekustamā īpašuma īpašnieks līdz apsekošanas dienai būtu veicis darbības Nekustamā īpašuma saimnieciskajai izmantošanai atbilstoši norādītajam Nekustamā īpašuma iegādes mērķim.
Gan Zemes vienības atsavināmā daļa visā 2,3056 ha platībā, gan atlikušās daļas 2,2755 ha un 3,7189 ha platībā saskaņā ar zemes robežu plāniem un Kadastra informācijas sistēmas datiem ir meža zeme, to esošais izmantošanas veids - meža zeme ar mežaudzi.
Ņemot vērā minēto, Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas tirgus vērtība ir noteikta atbilstoši faktiskajiem apstākļiem Nekustamā īpašuma apsekošanas dienā un atbilst normatīvajos aktos noteiktajam.
Nekustamā īpašuma īpašnieks bija informēts par atlīdzības apstiprināšanu Atlīdzības noteikšanas komisijas 2025. gada 11. septembra sēdē. Nekustamā īpašuma īpašnieks 2025. gada 12. septembrī rakstiski apliecināja, ka piekrīt noteiktajai atlīdzībai.
Alternatīvais vērtējums nav iesniegts.
Pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 9. pantu un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumu Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu, kā arī aprēķina atlīdzības apmēru par servitūta tiesību izlietošanu un to izmaksā nekustamā īpašuma īpašniekam" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) 36.1. apakšpunktu, Satiksmes ministrija ar 2025. gada 14.oktobra lēmumu Nr.03.1-14/3144 apstiprināja atlīdzības apmēru par nekustamā īpašuma "Bārdaiņi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 80310070352) daļas – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 80310070058) daļu aptuveni 2,3056 ha platībā (platība var tikt precizēta pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas) – Salaspils pagastā, Salaspils novadā – atsavināšanu, nosakot to atbilstoši tirgus vērtībai 9914,08 EUR (deviņi tūkstoši deviņi simti četrpadsmit eiro un astoņi centi) jeb 0,43 EUR/m2; nolēma atlīdzināt zaudējumus – uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 80310070058) atsavināmās daļas augošās mežaudzes tirgus vērtību – 2581,00 EUR (divi tūkstoši pieci simti astoņdesmit viens eiro, 00 centi). Satiksmes ministrija apstiprināja taisnīgas atlīdzības par Īpašuma daļas atsavināšanu kopējo summu 12 495,08 EUR (divpadsmit tūkstoši četri simti deviņdesmit pieci eiro un astoņi centi) apmērā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija atsavināto Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūvju nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgi izveidotos nekustamos īpašumus – zemes vienības un uz tām izbūvētos pašvaldības nozīmes autoceļus – nodot pašvaldības īpašumā. Savukārt Satiksmes ministrija šobrīd strādā pie risinājuma (attiecīgu grozījumu normatīvajos aktos un/ vai informatīvā ziņojuma sagatavošana un iesniegšana izskatīšanai valdībā par esošo situāciju), lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļa izbūves šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododams pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.
Dzelzceļa likuma 15. panta pirmajā daļā noteikts, ka zeme valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā ir valsts īpašums. Likuma "Par autoceļiem" 4. panta pirmā daļa noteic, ka valsts autoceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ar visām šo autoceļu kompleksā ietilpstošajām būvēm ir Latvijas Republikas īpašums, savukārt šā likuma 4. panta trešā daļa noteic, ka pašvaldību un komersantu ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, kā arī māju ceļi ir attiecīgo pašvaldību, komersantu vai fizisko personu īpašums.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Rīkojuma projekts netiešā veidā skar Rail Baltica projekta ietvaros pārbūvējamās un jaunizbūvējamās publiskās lietošanas transporta infrastruktūras lietotājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
2.2.5. uz konkurenci:
2.2.6. uz nodarbinātību:
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Izdevumi, kas saistīti ar Nekustamā īpašuma sadalīšanu un daļas pirkšanu, un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no finansēšanas līgumā, kas noslēgts 2023. gada 16. oktobrī starp RB Rail AS un Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru, par līdzfinansējumu triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta attīstībai paredzētajiem līdzekļiem.
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas – Satiksmes ministrija un sabiedrība ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS".
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tos publicējot elektroniski tīmekļa vietnē www.vestnesis.lv.
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Satiksmes ministrija
- SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas"
