Anotācija (ex-ante)

Dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā veicot teritorijas izpēti, konstatēti vairāki dabas vērtības negatīvi ietekmējoši faktori. Nozīmīgākie ietekmējošie faktori ir gan dabiskie procesi (koku sagāzumu veidošanās, bebru darbība), gan antropogēnā ietekme – mežsaimnieciskā darbība, pārmitro mežu un purvu platību nosusināšana, kā arī apmeklētāju plūsma teritorijā, it sevišķi vasaras un rudens sezonā.

Lai mazinātu ietekmes, ir izstrādāti vairāki apsaimniekošanas īstermiņa un ilgtermiņa mērķi, kā arī apsaimniekošanas pasākumi un funkcionālais zonējums. Kā piemēram, dabas liegumā ir nodrošināta visu aizsargājamo biotopu un sugu pastāvēšana labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, veicināta purvu biotopu atjaunošanās un tiek īstenota nepieciešamā biotopu apsaimniekošana. Teritorijas saimnieciskā izmantošana ir ilgtspējīga un negatīvi neietekmē aizsargājamās dabas vērtības. 
Regulējamā režīma zona ietver īpaši aizsargājamos biotopus, kā arī tiem pieguļošās pieaugušās un pāraugušās mežaudzes, kā arī jaunāku audžu fragmentus, kas ietilpst biotopu koncentrēšanās vietās vai nodrošina biotopu platību buferzonas funkcijas. Pieaugušās un pāraugušās mežaudzes, kas dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā neatbilst īpaši aizsargājamo biotopu izdalīšanas prasībām, ir iekļautas regulējamā režīma zonā, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo biotopu attīstību šajās platībās, kalpotu kā buferzona un samazinātu bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai nozīmīgu platību fragmentāciju, kā arī lai aizsargātu reto sugu atradnes. Lipsas un Ludzes upēm, kā arī to pieteku strautiem, pieguļošās teritorijas iekļautas regulējamā režīma zonā, lai nodrošinātu straujteču gliemju sugu dzīvotņu aizsardzību.
Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu teritorijai raksturīgo mežaines ainavu, kā arī lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai atbilstošu teritorijas saimniecisko izmantošanu. Ainavu aizsardzības zonā ir iekļautas jaunas/mākslīgi ierīkotas audzes, kā arī audzes, kurās pēdējo 5-10 gadu laikā veiktas kopšanas cirtes, vidēja vecuma audzes, kurās šobrīd nav pietiekamas struktūras, lai tās atzītu par biotopiem.
Neitrālā zonā ir ietverti valsts nozīmes autoceļi.
 

Funkcionālā zona	Esošais zonējums		Plānotais zonējums
	Platība, hektāri	Platība no dabas lieguma, %	Platība, hektāri	Platība no dabas lieguma, %
Stingrā režīma zona	784,2	26,3	Nav	Nav
Regulējamā režīma zona	499,0	17,6	1751,3	61,61
Aizsargājamo ainavu apvidus zona	1594,6	56,1	1081,9	38,06
Neitrālā zona	Nav	Nav	9,3	0,33

Dabas lieguma teritorijā ir atradušās četras derīgo izrakteņu atradnes – „Kapusils I”, „Kapusils II”, „Kapusils III”, „Kapusils IV”. 2014. gada 26. februārī Smiltenes novada dome ir izsniegusi “Bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju Nr. 1 ”smilts-grants un smilts ieguvei tikai derīgo izrakteņu atradnei „Kapusils I”.
 

Saskaņā ar Latvijas Vides un ģeoloģijas meteoroloģijas centra uzturētajā Derīgo izrakteņu atradņu reģistrā pieejamo informāciju, derīgo izrakteņu atradnē „Kapusils I” 2018. gada 1. janvārī izpētītie A kategorijas smilts krājumi ir 1836,54 tūkst. m³, bet smilts-grants krājumi – 329,19 tūkst. m³. Noteikumu 11.14. apakšpunkts atļauj turpmāk veikt izstrādi derīgo izrakteņu atradnē "Kapusils I".

Vasaras laikā un rudenī dabas lieguma teritoriju rekreācijā pastiprināti apmeklē apkārtnes iedzīvotāji (ogošana, sēņošana, tūrisms u.c.), tādējādi, radot papildus antropogēno slodzi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām. Tāpat, dabas lieguma teritorijā regulāri tiek organizētas orientēšanās sacensības. Orientēšanas klubs “Azimuts” organizē Smiltenes novada orientēšanas sacensību seriālu “Azimuts”, kur viens no posmiem ik gadu norisinās dabas lieguma teritorijā.

Visā dabas lieguma teritorijā (11.12. apakšpunkts) ir atļauts rīkot orientēšanās sacensības no 1. augusta līdz 14. martam, pārējais laiks ir ierobežots orientēšanās sacensību rīkošanai dēļ putnu ligzdošanas.
Dabas liegumā esošie valsts nozīmes autoceļi ir iekļauti neitrālā zonā, kur var rīkot sacensības, treniņbraucienus, izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un velosipēdiem - bez ierobežojumiem.
Savukārt, regulējamā režīma zonā ir atļauta pārvietošanās pa ceļiem un dabā norādītiem maršrutiem, tai skaitā orientēšanās sacensību norise, ja saņemts rakstveida saskaņojums no Dabas aizsardzības pārvaldes.
Visā dabas lieguma teritorijā ir aizliegts iegūt sūnas, ķērpjus, lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi, tas nozīmē, ka nedrīkst izmantot mehāniskos darbarīkus (piemēram, ogu lasītājus, kas bojā ogulāju un zemsedzi).
2017. gadā Smiltenes novada pašvaldība izveidoja velomaršrutu “Izriteņo Dienvidkalni”., maršruta garums ir 40 km, un tas savieno tādus Smiltenes novada tūrisma apskates objektus, aptuveni 4 km no velomaršruta ietver autoceļa V253 Menskas-Medņi posmu dabas lieguma teritorijā, tā kā šis maršruts iezīmēts autoceļa V253 posmā - kas atrodas neitrālā zonā, tad nepastāv šķēršļu šī maršruta turpmākai sekmīgai darbībai.

Mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi dabas lieguma teritorijā. 
Dabas lieguma "Mežole" teritorijā visplašāk ir pārstāvēti divi biotopu veidi - 9010* Veci vai dabiski boreāli meži un 91D0* Purvaini meži, kas veido gandrīz 90 % no meža biotopu platības. No pārējiem mežu biotopu veidiem plašāk ir pārstāvēti 9080* Staignāju meži – aptuveni 5 % no meža biotopu platības un 91E0* Aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži) ~ 4 % no meža biotopu platības.

Meža platības dabas liegumā aizņem 2784,0 ha (atbilstoši informācijai no Latvijas Vides un ģeoloģijas meteoroloģijas centra sagatavotās topogrāfiskās kartes mērogā 1:10 000).
Dabas liegumā konstatēti šādi Eiropas Savienības nozīmes mežu biotopu veidi:
- 9010* Veci vai dabiski boreāli meži, kas konstatēts 600 ha platībā;
- otrs biežāk pārstāvētais biotopa veids dabas liegumā ir 91D0* Purvaini meži, tas konstatēts 95 poligonos un aizņem aptuveni 412 ha platību;
- savukārt 9020* Veci jaukti platlapju meži konstatēts 23,1 ha platībā;
- 9050 Lakstaugiem bagāti egļu meži kartēti 32 ha platībā;
- 9080* Staignāju meži konstatēts 50 ha platībā;
- 91E0* Aluviāli meži (aluviāli krastmalu un palieņu meži) aizņem nepilnus 37 ha;
- 9160 Ozolu meži konstatēts vienā poligonā, kura platība ir gandrīz 2 ha;
- 9180* Nogāžu un gravu meži konstatēts vienā poligonā, kura platība ir mazāka par 1 ha.

Meža valsts reģistrā (ar aizsardzības pazīmi “dabas liegums Mežole”) fiksēti 2660,8 ha mežaudžu, 87,5 ha sūnu purvu, 30,5 ha pārplūstošu klajumu, 26,7 ha pārejas purvu, tikpat meža dzīvnieku barošanas lauču, 7,6 ha zāļu purvu, 4,1 ha bebru uzpludinājumu, 2,2 ha meža lauču un 0,6 ha smiltāju.
Dabas lieguma teritorijā vislielākās platības (~ 58%) aizņem meži sausieņu augšanas apstākļos, pārmitrie meža augšanas apstākļi – slapjaiņi un purvaiņi aizņem 33%, savukārt susinātie augšanas apstākļi aizņem 9% meža platību. Susinātie meža augšanas apstākļu tipi liegumā aizņem salīdzinoši nelielas platības, vidēji Latvijā susināto augšanas apstākļu tipi aizņem aptuveni 33% no meža platībām. Vislielāko platību no sausieņu meža augšanas apstākļu tipiem aizņem damakšņa un vēra meža tipi, attiecīgi 596 ha un 655 ha. Izplatītākie no purvaiņu meža tipiem ir niedrājs - 332 ha un dumbrājs - 196 ha. Mežaudžu valdošo sugu sadalījums atbilst boreālo mežu klasei raksturīgiem mežiem.

Lielākās platības veido egļu audzes, kas aizņem gandrīz pusi meža platību – 1312,7 ha, otra izplatītākā suga ir priede, kas aizņem 805,9 ha. No lapu kokiem vislielāko audžu platību veido bērzs – 363,1 ha, kam seko melnalksnis 105,1 ha un apse 59,1 ha. Pārējās koku sugas kopā (liepa, osis, baltalksnis un lapegle) aizņem nepilnus 10 ha. 75% Dabas lieguma mežaudžu ir dabiskas izcelsmes audzes, attiecīgi atlikušie 25% ir mākslīgas izcelsmes audzes.
Aptuveni 1315 ha jeb gandrīz pusi no dabas lieguma mežiem veido pieaugušas un pāraugušas mežaudzes; briestaudzes un vidēja vecuma audzes aizņem attiecīgi 20% un 22% platības, bet jaunaudzes aizņem tikai 8% teritorijas. Jaunaudžu un vidēja vecuma audžu grupās būtisku platību aizņem mākslīgas izcelsmes audzes, attiecīgi 65% un 59% audžu. Savukārt pieaugušu un pāraugušu audžu vecuma grupās mākslīgas izcelsmes audzes kopā aizņem mazāk nekā 5% no platības.Meža masīvs, kurā ietilpst dabas liegums, ir vēsturiski mežiem klāta teritorija, kas izmantota plānveidīgai koksnes ieguvei. Par to liecina 20. gs sākuma mežaudžu plāni, kuros iezīmētas iepriekšējos periodos veikto kailciršu platības, kā arī “ar roku” atzīmētas plānotās cirsmas. Meža apsaimniekošana intensīvi turpinājusies līdz pat 1989. gadam, kad izveidots rajona nozīmes valsts aizsargājamais kompleksais dabas liegums “Mežoles purvu un mežu masīvs” 2260 ha platībā. Par to liecina arī dabas lieguma teritorijas jaunaudžu sadalījums. Lieguma teritorijā ir ap 110 ha jaunaudžu, kas vecākas par 30 gadiem, un tās pamatā ierīkotas mākslīgi, visticamāk, pēc mežaudžu nociršanas kailcirtē. Meža valsts reģistra datos redzams, ka 43 meža nogabalos no kopumā 44 platībām, tās ir mākslīgi ierīkotas egļu audzes sausieņu meža tipos. Jaunaudžu platība, kuru vecums ir 20 līdz 30 gadi, ir būtiski mazāks – tikai 33 ha, no kurām mākslīgi atjaunotas ir jaunaudzes 24 ha platībā. Jaunaudzes, kuru vecums no 20 līdz 10 gadiem un, kas jaunākas par 10 gadiem, aizņem attiecīgi 15.4 ha un 13.7 ha un tās atjaunojušās tikai dabiski. Turklāt jaunaudzes, kas jaunākas par 10 gadiem, ir audzes dumbrāja meža tipā, kas, visticamāk, ir audzes, kas dabiski atjaunojušās pēc iepriekšējās audzes iznīkšanas upes palienē vai citā pārmitrā platībā.

Sugu dzīvotņu un biotopu apsaimniekošanas pasākumu īstenošanai dabas lieguma teritorijā, kā arī galvenās cirtes, kopšanas cirtes un rekonstruktīvās cirtes veikšanai šajos noteikumos noteiktajos gadījumos ainavu aizsardzības zonā tiek sagatavots meža apsaimniekošanas plāns. Meža apsaimniekošanas plānu izstrādā saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 4. februāra noteikumiem Nr. 67 "Noteikumi par meža apsaimniekošanas plānu", ņemot vērā to, ka meža apsaimniekošanas plānu izstrādā īpaši aizsargājamai dabas teritorijai, tad to saskaņo Dabas aizsardzības pārvalde.
Visā dabas liegumā aizliegt izmantot citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā, tādējādi saglabājot vietējo sugu populāciju.
Regulējamā režīma zonā ir aizliegta saimnieciskā darbība un cita veida darbība, tādējādi nodrošinot šajā zonē esošo sugu un biotopu netraucētu dabisko attīstību.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ainavu aizsardzības zonā putnu ligzdošanas laikā no 15 .marta līdz 31. jūlijam ir aizliegts veikt mežsaimniecisko darbību, ar atsevišķiem izņēmumiem, piemēram - bīstamo koku ciršanu un izvešanu, jaunaudžu kopšanu.
Ainavu aizsardzības zonā ir atļauta koku ciršana un izvešana vējgāžu, vējlaužu un snieglaužu seku likvidēšanu gadījumos, kad kaitēkļu savairošanās vējgāžu, vējlaužu vai snieglaužu platībās var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus ainavu aizsardzības zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums, kurā noteikts konkrēts apjoms šo koku izvākšanai. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus, kā arī kritalas un stāvošus kokus vai tādus bojātus kokus, kuri nevar veicināt konkrētas slimības vai kaitēkļu savairošanos.
Lai saglabātu ainavu aizsardzības zonas raksturīgo mežaines ainavu, tad aizliegts:
- veikt kailcirti, izņemot, ja tas nepieciešams aizsargājamo sugu dzīvotņu vai biotopu apsaimniekošanas vai atjaunošanas pasākumu īstenošanai;
- atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;
- cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē (izņemot neproduktīvu egļu tīraudžu dabiskošanu un sugu sastāva dažādošanu, kā arī mežaudzē, kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu);
- ierīkot jaunus mežsaimniecības (komerstantu) ceļus.