Anotācija (ex-ante)

Spēkā ir stājusies Direktīva 2021/415, kurā pārņemtas jaunākās zinātnes atziņas un pārskatīti kviešu, cieto kviešu un speltas kviešu botāniskie nosaukumi saskaņā ar Aļģu, sēņu un augu starptautiskās nomenklatūras kodeksa (International Code of Nomenclature for algae, fungi, and plants) noteikumiem.

Uz genoma un filoģenēzes pieeju balstītā Triticum ģints taksonomija ir apstiprinājusi, ka cietie kvieši un speltas kvieši, ko agrāk uzskatīja par atsevišķām sugām, ir citu sugu pasugas. Iepriekšējais cieto kviešu botāniskais nosaukums Triticum durum Desf. ir pārskatīts un mainīts uz jaunu nosaukumu Triticum turgidum L. subsp. durum (Desf.) van Slageren. Speltas kviešu botāniskais nosaukums Triticum spelta L. ir pārskatīts un mainīts uz Triticum aestivum L. subsp. spelta (L.) Thell. Tā kā speltas kvieši ir mīksto kviešu (Triticum aestivum L.) pasuga, tad iepriekšējais augu grupas nosaukums Triticum aestivum L. saskaņā ar Aļģu, sēņu un augu starptautiskās nomenklatūras kodeksa (International Code of Nomenclature for algae, fungi, and plants) noteikumiem ir pārdēvēts par Triticum aestivum L. subsp. aestivum.

Šīs jaunākās zinātniskās atziņas par kviešu, speltas kviešu un cieto kviešu, kas ietvertas Direktīvā 2021/415, tiek pārņemtas noteikumos. 

Komisijas 2017. gada 16. marta Īstenošanas Lēmums 2017/478, ar kuru konkrētas dalībvalstis atbrīvo no pienākuma konkrētām sugām piemērot Padomes Direktīvas 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EEK, 1999/105/EK, 2002/54/EK, 2002/55/EK un 2002/57/EK attiecīgi par lopbarības augu sēklu, graudaugu sēklu, vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla, meža reproduktīvā materiāla, biešu sēklu, dārzeņu sēklu un eļļas augu un šķiedraugu sēklu tirdzniecību un ar kuru atceļ Komisijas Lēmumu 2010/680/ES, atbrīvo Latviju no prasību pārņemšanas attiecībā uz sorgo Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. bicolor un Sudānas zāli Sorghum bicolor (L.) Moench subsp. drummondii (Steud.) de Wet ex Davidse. 

Dienestam, ieviešot Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmu (turpmāk – KUVIS), ir mainījusies dokumentu aprites sistēma. Patlaban lauku apskates protokolu kopijas tiek saglabātas elektroniskā veidā. Tās vairs netiek uzglabātas papīra formātā.

Noteikumu 39. punktā svītro prasību par dienestā paliekošā papīra dokumenta (lauku apskates protokola eksemplārs) saglabāšanu.

Latvijā sēklu kvalitātes analīzes tiek veiktas dienesta Nacionālajā sēklu kontroles laboratorijā (turpmāk - NSKL) atbilstoši Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (turpmāk - ISTA) noteikumiem. NSKL kopš 1996. gada 1. oktobra ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas lēmumu ir piešķirts Starptautiskās laboratorijas statuss, kurai tālākās darbības apstiprināšanai regulāri tiek veiktas starptautiskas audita pārbaudes - pārakreditācija.

NSKL strādā saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma un citu sēklaudzēšanu un sēklu apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām, vienlaikus nodrošinot patērētāju interešu aizsardzību. Sēklu paraugu noņemšana, kvalitātes noteikšanas analīzes un ISTA sertifikātu izsniegšana tiek veikta saskaņā ar Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas paredzētajiem noteikumiem un metodēm.
Dienesta tīmekļvietnes sadaļā “Starptautiskās metodes” ir informācija par ISTA metodēm un procedūrām, bet ne tieši ISTA noteikumi, kā minēts noteikumu 50.³2. apakšpunktā.

Veikti precizējumi noteikumu 50.³2. apakšpunktā, norādot, ka dienesta tīmeķlvietnē ir informācija par metodēm un procedūrām.

Noteikumu 57.2. apakšpunkts paredz sēklām, kas nav apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām, papildus citiem sēklu kvalitātes rādītājiem, noteikt dzīvu graudu ērču vai tādu citu dzīvu sēklu kaitēkļu klātbūtni, kuri bojājuši sēklas to uzglabāšanas laikā.

Padomes 1966. gada 14. jūnija Direktīva 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību (turpmāk – Direktīva 66/402) neparedz šo nosacījumu, tāpēc turpmāk lauksaimnieks, iesniedzot iesniegumu sēklu kvalitātes rādītāju noteikšanai, tajā varēs norādīt, vai vēlas noteikt kaitēkļu invāziju sēklā.

Nepieciešams precizēt noteikumu 57.2. apakšpunktu, paredzot, ka reģistrā reģistrētā persona norāda, ka vēlas, lai tiktu noteikta sēklu invāzija ar kaitēkļiem.

Nepieciešams redakcionāli precizēt 78.3. un 78.4 apakšpunktu, kurā noteikti nosacījumi par sēklu sertifikāciju sēklām, kas nav līdz galam sertificētas. Latvijā vienā saimniecībā novāktām sēklām, kas paredzētas sertificēšanai citā saimniecībā, līdz ar etiķeti ir nepieciešams pievienot arī pavaddokumentu, bet tas nav norādīts 78.4. apakšpunktā. Šī prasība ir nepieciešama, lai nodrošinātu sertifikācija procesu citā lauksaimniecības saimniecībā, jo pavaddokuments satur informāciju par sēklas partiju.

Papildināt noteikumu 78.4. apakšpunktu ar piebildi, ka sēklu partijai nepieciešams pievienot 17.pielikumā minēto pavaddokumentu, kā arī redakcionāli uzlabo noteikumu 78.3. apakšpunktu, kurā izvērsti norāda, ka nepieciešams pievienot pavaddokumentu saskaņā ar 17.pielikumu.

Noteikumu 100. punktā ir noteikts, ka reģistrētā persona kārto sēklu uzskaites žurnālu un ierakstu pareizību apliecina ar parakstu. Tā, kā uzskaites žurnālu var uzturēt arī elektroniski, tad nav iespējams apliecināt ar parakstu elektroniski veidota žurnāla ierakstus. Šī norma turpmāk nav nepieciešama.

Tā kā ir mainījies Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā iekļaujamo personu loks, nepieciešams precizēt personu loku, kurām ir pienākums kārtot sēklu uzskaites žurnālu. Saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma 6.panta pirmās daļas 6.punktu, tirgotājam ir pienākums nodrošināt uzskaites dokumentu kārtošanu, lai dienesta inspektoram būtu pieejama informācija par visiem sēklu aprites posmiem. Pamatojoties uz šo prasību tirgotājam ir jāsniedz informācija par trešajām personām pārdotām sēklām.

Redakcionāli grozītas noteikumu 100.punkta prasības, izslēdzot nepieciešamību parakstīt dokumentus, papildinot ar personām, kurām nepieciešams kārtot sēklu uzskaites žurnālu un kādu informāciju nepieciešams norādīt sēklu uzskaites žurnālā par pircēju.

Noteikumu 17.¹ pielikumā ir noteikts, ka sēklu atkārtotas pārbaudes termiņš, skaitot no dīgtspējas analīzes pabeigšanas dienas ir divi, viens gadi vai trīs mēneši, ņemot vērā sēklu mitrumu, dīgtspēju un vai konstatētas dzīvas graudu ērces vai citi dzīvi sēklu kaitēkļi, kas bojā sēklas to uzglabāšanas laikā. Tā kā noteikumu 57.2. apakšpunkta grozījumi paredz, ka kaitēkļu invāzijas noteikšana sēklās nebūs obligāta un turpmāk to noteiks pēc sēklaudzētāja pieprasījuma, sēklu atkārtotais termiņš vairs nav atkarīgs no sēklu kaitēkļu esamības sēklās.

No noteikumu 17.¹ pielikuma tiek svītrots nosacījums, kas nosaka atkārtotās pārbaudes termiņu, ja konstatētas dzīvas graudu ērces vai citi dzīvi sēklu kaitēkļu, kas bojā sēklas to uzglabāšanas laikā. Turpmāk atkārtotās sēklu pārbaudes termiņu neietekmēs sēklu invāzija ar kaitēkļiem.

Spēkā stājusies Direktīva 2021/…, kas paredz veikt kļūdas labojumu Direktīvā 2021/415, kas groza Padomes 1966.gada 14.jūnija Direktīvu 66/402/EEK par graudaugu sēklu tirdzniecību (turpmāk -  Direktīva 1966/402). Komisijas Īstenošanas direktīva (ES) 2021/415 grozīja Direktīvu 66/402/EEK un pārrakstīšanās kļūdas dēļ svītroja sugas nosaukumu Avena nuda no Direktīvas 66/402/EEK III pielikuma tabulas pirmās ailes trešajā rindā. Līdz ar to vairs netiek regulēts Avena nuda sugas sēklu partijas maksimālais svars un minimālais sēklu parauga svars. Nepieciešams ieviest Direktīvas 2021/xxx prasību, lai atjaunotu svītroto sugas nosaukumu Avena nuda.

Noteikumu 2.4. apakšpunktā ir noteikts, kādas sugas apvieno ģints nosaukums auzas. Noteikumu 2.4. punktā ir iekļauta suga - Avena nuda. Tā kā noteikumu 51.punkts nosaka sēklu partijas masu un noteikumu 53.punkts nosaka sēklu partijas paraugu masu auzām, nav nepieciešams veikt labojumus noteikumos.