Anotācija (ex-ante)

25-TA-1776: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministra kabineta 2024.gada 28.maija sēdē pieņemtā protokollēmuma Nr.22 43§ 4.punkts.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta (turpmāk - MK) noteikumu grozījumu projekta mērķis ir izpildīt Ministru kabineta doto uzdevumu, aktualizēt A, B un C  kategorijas piesārņojošo darbību sarakstus, izslēgt atsevišķas darbības no B un C sarakstiem, noteikt pieļaujamos robežsliekšņus, vienkāršot esošajos sarakstos norādītās darbības, kā arī vienkāršot iesniegumos atļaujas saņemšanai norādāmo informāciju (3.pielikums un 5.pielikums) un atļaujā norādāmo informāciju (6.pielikums).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Atbilstoši likumam “Par piesārņojumu” piesārņojošas darbības iedala A, B un C kategorijā, ņemot vērā piesārņojuma daudzumu un iedarbību vai risku, ko tas rada cilvēku veselībai un videi. A kategorijas piesārņojošās darbības ir noteiktas likuma “Par piesārņojumu” 1. pielikumā atbilstoši Eiropas parlamenta un padomes 2010. gada 24. novembra direktīvai 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole). 
Savukārt B un C kategoriju piesārņojošo darbību saraksti iekļauti Ministru kabineta 2010. gada 30.  novembra noteikumu Nr.1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” (turpmāk - MK noteikumi Nr.1082) 1. un 2. pielikumā.
MK noteikumu Nr.1082 3. pielikumā "Iesniegumā A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas saņemšanai norādāmā informācija", vairāki norādītie punkti vairs nav aktuāli, kā arī dublē viens otru, 5.pielikumā nepieciešams papildināt punktu, kurā norādīts, kādi dokumenti dienestam nepieciešami, lai varētu izsniegt atļauju notekūdeņu attīrīšanas iekārtām un 6.pielikumā iekļautā informācija - veidlapa "Atļaujai A kategorijas vai B kategorijas piesārņojošai darbībai" apgrūtina Valsts vides dienesta (turpmāk – Dienesta) informatīvās sistēmas "Tulpe" attīstību, jo neatbilst pašreizējam tehnoloģiskajam risinājumam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.1082 1. un 2.pielikumā norādīto darbību sarakstus nepieciešams pārskatīt un aktualizēt, lai izpildītu Ministru kabineta doto uzdevumu, kā arī tādu apsvērumu dēļ kā tehnoloģiju attīstība, jaunu nozaru parādīšanās, rūpniecības pārmaiņas, zinātniskie atklājumi, vides un sabiedrības vajadzību izmaiņas un administratīvā efektivitāte. MK noteikumu Nr.1082 3., 5. un 6. pielikumā daļa no esošās informācijas vairs nav aktuāla, to nepieciešams precizēt, lai mazinātu administratīvo slogu gan Dienestam, gan operatoriem. MK noteikumu 6.pielikumā ir atsauce uz konkrētas formas atļaujas veidlapu, kuras lietošana apgrūtina atļauju izsniegšanas procesu Dienestam.
Risinājuma apraksts
Piesārņojošo darbību saraksti ir periodiski pārskatāmi un aktualizējami, lai risinātu atšķirīgas interpretācijas gadījumus to piemērošanā gan no Dienesta, gan operatoru puses, risinātu problēmsituācijas saistībā ar robežvērtību neesamību, kā arī identificētu dažādas citas neskaidrības un neprecizitātes normatīvajā regulējumā, uzlabotu administratīvā pārvaldības procesa efektivitāti un koncentrētu pieejamos resursus uz darbībām, kuras rada nozīmīgāko ietekmi uz vidi un, kuru atbilstoša uzraudzība, dod labāko ieguvumu videi. Visu laiku tiek izstrādātas un ieviestas jaunas tehnoloģijas, ar kurām aizstāj  novecojušās, līdz ar jaunu vai modernizētu tehnoloģiju ieviešanu var mainīties piesārņojuma veids un/vai apjoms. Ekonomikas attīstība un jaunu nozaru parādīšanās var radīt jaunus piesārņojuma avotus, dažas rūpniecības nozares var mainīties vai pat izzust, zinātne pastāvīgi attīstās, sniedzot jaunu informāciju par dažādu vielu ietekmi uz vidi un cilvēka veselību, vides apstākļi var mainīties, piemēram, rasties jaunas vides problēmas, klimata pārmaiņas vai vides avārijas.
Nepieciešams izvērtēt piesārņojošās darbības (vai nozares), kurām pastāv atšķirīgas interpretācijas gadījumi vai ir problēmsituācijas to piemērošanā.
Nepieciešams apzināt vai izvērtēt tās piesārņojošās darbības, kurām nav norādītas robežvērtības, kurām ir nepieciešams pārskatīt esošās robežvērtības un izvērtēt darbības, kuras būtu izņemamas no B un C kategorijas piesārņojošo darbību sarakstiem.
Paredzēts aktualizēt 3.pielikumu svītrojot punktus, kas nav aktuāli, kā arī veicot izmaiņas teksta redakcijās un papildinot gan 3., gan 5.pielikumu.
Nepieciešams aktualizēt arī 6.pielikumu, atsakoties no konkrētas atļaujas veidlapas un atļaujā norādāmo informāciju aprakstīt ar vārdiem, kā arī veikt vairākus redakcionālus labojumus un precizējumus.

Būtiskākie grozījumi:
MK noteikumu projektā:
1) punkts par atļauju izsniegšanu tiek izteikts jaunā redakcijā – atļauju izsniedz saskaņā ar šo noteikumu 6.pielikumā norādīto informāciju;
2) punktā, kur saistībā ar iespējamo pārrobežu ietekmi, tiek sagatavots atļaujas iesnieguma tulkojums, kurš tiek saskaņots ar atbildīgo ministriju, ministrijas nosaukums tiek precizēts nomainot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukumu uz Klimata un enerģētikas ministriju, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 446 “Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju” 2. punktu ar 2024. gada 1. jūliju ir pārņēmusi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vides aizsardzības politikas jomu;
2) punkts par kompetentajām iestādēm sadarbībai ar Eiropas Komisiju tiek precizēts, nomainot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukumu uz Klimata un enerģētikas ministriju, pamatojoties uz iepriekšējā punktā minēto;
3) pievienots jauns punkts par pārejas periodu -  ņemot vērā izmaiņas šo MK noteikumu 1.1 un 2.1 pielikumā, kā arī nepieciešamību pielāgot izmaiņām Dienesta informācijas sistēmu TULPE - veicot darbību svītrošanu vai veicot grozījumus jau esošajās darbībās un iekļaujot jaunās darbības, pārejas periods gan B, gan C kategorijas piesārņojošām darbībām ir divi gadi no MK noteikumu grozījumu spēkā stāšanās dienas.

1.1 un 2.1 pielikumā esošās darbības sadalītas B un C kategorijās, nosakot konkrētus robežsliekšņus:
1) pārceltas darbības no MK noteikumu Nr.1082:
sadaļas “Enerģētika” uz sadaļu “Pārkraušana un uzglabāšana” kā darbības veida kritēriju nosakot vienlaikus uzglabājamo naftas produktu apjomu, kas ir tieši saistīts ar naftas bāzes vai termināla ietilpību, pārceltas sekojošas B kategorijas darbības:
(1) naftas bāzes un termināļi, noteiktais robežslieksnis B kategorijai – 2500 vai vairāk tonnu, C kategorijai – no 70 līdz 2500 tonnām, darbībai robežsliekšņa apraksts izmainīts no pārsūknētā degvielas daudzuma uz uzglabājamo degvielas daudzumu;
(2) dabasgāzes pazemes krātuves ģeoloģiskajās struktūrās”, tikai B kategorija;
(3) ogļūdeņražu ieguve sauszemē, kā darbības veida kritērijs izmantota uzglabājamā ogļūdeņražu maisījuma tvertņu kopējā ietilpība, noteiktais robežslieksnis B kategorijai  500 vai vairāk tonnas, C kategorijai – no 200 līdz 500 tonnām;

sadaļas “Atkritumu apsaimniekošana” uz sadaļu “Citas nozares” pārcelta B kategorijas darbība – stacionāras uzglabāšanas vai pārstrādes vietas notekūdeņu dūņām, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav pielīdzināmas bīstamajiem atkritumiem - darbība pārcelta, jo dūņu apsaimniekošana notiek Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma ietvarā un ir skaidri nodalāma no atkritumu apsaimniekošanas jomas, jo gan notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, gan notekūdeņu dūņas ir savstarpēji saistīta viena darbība;

sadaļas “Citas nozares” uz sadaļu “Pārkraušana un uzglabāšana” pārcelta darbība – beramkravu vai citu viegli vai vidēji putošu produktu vai materiālu pārkraušana vai uzglabāšana. Iepriekš darbība bija piesaistīta tādiem infrastruktūras objektiem kā ostas un dzelzceļa depo vai stacijas, tomēr ņemot vērā, ka šie infrastruktūras objekti tieši nerada vides piesārņojumu, to rada darbības, kas tur tiek veiktas, darbība pārnesta, tās apraksts vispārināts, attiecinot to arī uz visiem citiem operatoriem, kuri veic šādu darbību, kā arī darbība sadalīta piemērojot robežslieksni - B kategorijas darbība atvērtos termināļos vai citās atvērtās pārkraušanas vietās vai slēgtos termināļos vai citās slēgtās iekārtās, ja kopējais pārkrautais beramkravu apjoms pārsniedz  50 000 tonnas gadā, C kategorijai no 10 000 līdz 50 000 tonnas gadā;

sadaļas “Metālu ražošana un apstrāde” uz sadaļu “Ķīmiskā rūpniecība un darbības ar ķīmiskajām vielām un maisījumiem” pārcelta C kategorijas darbība - plastmasas izstrādājumu metalizācija, precizējot formulējumu;

no B kategorijas saraksta (1.pielikuma) uz C kategorijas sarakstu (2.pielikumu) pārceltas darbības, nosakot robežslieksni:
(1) kokogļu ražošanas iekārtas, kuru jauda ir 50 un vairāk tonnas kokogļu gadā;
(2) iekārtas metāla aizsargslāņa uzkausēšanai, kuru ražošanas jauda ir līdz 2 tonnām neapstrādāta tērauda stundā;

2) svītrotas B kategorijas darbības:
(1) akmeņogļu un brūnogļu briketēšanas iekārtas – tā nav Latvijai tipiska piesārņojošā darbība, jo ne akmeņogles, ne brūnogles Latvijā netiek iegūtas un to apstrādei tās vispirms Latvijā ir jāieved;
(2) iekārtas kabeļu ražošanai jo kabeļu sastāvdaļu ražošana jau ir nosegta ar citiem piesārņojošo darbību veidiem, savukārt to sagarināšana un satīšana kabeļos nerada ietekmi uz vidi;
(3) elektrotehniskās iekārtas transformatoru vai iespiedshēmu ražošanai, jo transformatoru vai iespiedshēmu komponentu – metāla un plastmasas daļu, izgatavošanu un to virsmu apstrādi nosedz citi piesārņojošo darbību punkti;
(4) iekārtas stikla ražošanai, minerālvielu kausēšanai, apdedzināto māla izstrādājumu, cementa un ģipša izstrādājumu ražošanai, jo izejvielu žāvēšanu nosedz punkts par sadedzināšanas iekārtām un izejvielu uzglabāšanu nosedz punkts par pārkraušanu un uzglabāšanu;
(5) iekārtas neiepakotu organisko un neorganisko ķīmisko vielu, ķīmisko produktu vai starpproduktu uzglabāšanai, aizstājot to ar bīstamo ķīmisko vielu un maisījumu uzglabāšanu, saskaņojot minimālos sliekšņus ar MK 2016.gada 1.marta noteikumu Nr.131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.131) kritērijiem. Atbilstība B vai C kategorijas piesārņojošai darbībai  nosakāma katrai uzglabājamai ķīmiskajai vielai vai maisījumam individuāli, ņemot vērā tā bīstamību;
(6) iekārtas sprāgstvielu ražošanai, kurās izmanto fizikālus ražošanas procesus (piemēram, sajaukšana), jo ietver tikai sprāgstvielu maisījumu sagatavošanu no gatavām izejvielām, izmantojot fizikālus ražošanas procesus, piemēram, sajaukšanu vai samaisīšanu atbilstoši receptūrai. Savukārt iekārtas sprāgstvielu ražošanai, izmantojot ķīmiskus pārvērtības procesus, atbilst A kategorijas piesārņojošai darbībai. Ja objektā tiek uzglabātas bīstamās ķīmiskās vielas vai maisījumi, kas pārsniedz MK Noteikumos Nr.131 minētos kritērijus, tad jāsaņem B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja ķīmisko vielu un produktu uzglabāšanai, vai jāveic C kategorijas piesārņojošās darbības reģistrācija, ja pārsniedz MK 2017.gada 19.septembra noteikumos Nr.563 "Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība" iekļautos kritērijus
(7) gāzes un koksa rūpnīcas - nav Latvijas tautsaimniecībai raksturīga darbība;
(8) austuves, vērptuves un trikotāžas ražotnes, jo pēc būtības darbības nosacījumi tiek izvirzīti nevis ražošanas pamatprocesam, bet saistītiem procesiem, ko nosedz citi B vai C kategorijas piesārņojošo darbību sarakstu punkti - prasības sadedzināšanas iekārtām; prasības ražošanas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, ja tos novada vidē; prasības ķīmisko vielu un maisījumu uzglabāšanai, ja tiek sasniegti robežlielumi;
(9) ķīmiskās tīrītavas, jo darbība iekļauta B kategorijas saraksta 8.1 punktā  kā iekārtas, kuras emitē gaistošos organiskos savienojumus (GOS);
(10) veļas mazgātavas, jo ietekme uz vidi ir saistīta ar liela apjoma notekūdeņu rašanos, kam piemērojams B kategorijas saraksta punkts Notekūdeņu attīrīšanas darbības (iekārtas) ar jaudu 20 un vairāk kubikmetru diennaktī, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē;
(11) sērkociņu ražošana, jo sērkociņu ražošanas procesa radītais vides piesārņojums ir nenozīmīgs. Ražošanas procesa nodrošināšanai tiek izmantotas sadedzināšanas iekārtas, kam nepieciešama piesārņojošās darbības atļauja vai reģistrācija;
(12) mēbeļu ražošana, ja ražošanas platība ir 1000 m2 un vairāk un to ražošanas procesā tiek izmantota ķīmiskā apstrāde, krāsu un laku pārklājums, jo ražošanas platība kā kritērijs piesārņojošas darbības kategorijas noteikšanai nav tieši saistāms ar ražošanas procesa ietekmes uz vidi būtiskumu. Ja mēbeļu ražošanas procesā tiek izmantota ķīmiskā apstrāde, krāsu un laku pārklājums, tā tiek nosegta ar 8.1. punktu, kam kritērijs  - gaistošo organisko savienojumu (GOS) patēriņš, ir tieši saistīts ar ietekmes uz vidi apjomu;
(13) iekārtas papīra un kartona ražošanai, iekārtas šķiedru un audumu priekšapstrādei vai krāsošanai un iekārtas ādu miecēšanai, jo piesārņojošās darbības jau ir nosegtas ar citiem piesārņojošo darbību punktiem, ja attīrītos ražošanas notekūdeņus novada vidē, izmanto sadedzināšanas iekārtas vai uzglabā ķīmiskās vielas apjomos, kas var radīt paaugstinātu risku;
(14) lidostas un lidlauki, jo tie kā infrastruktūras objekti tieši nerada vides piesārņojumu, ietekmi uz gaisa, augsnes, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu kvalitāti var radīt darbības, kas tiek veiktas, lai nodrošinātu to ekspluatāciju, piemēram, siltuma ražošana, notekūdeņu attīrīšana, naftas produktu un ķīmisko vielu uzglabāšana;
(15) slimnīcas ar konkrētu gultas vietu skaitu, jo slimnīca nav infrastruktūras objekts. Slimnīcām, kurās ir uzstādītas atkritumu sadedzināšanas iekārtas (krāsnis) vai apkures iekārtas, kuru ievadītā siltuma jauda pārsniedz 5 MW, joprojām būs nepieciešama B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja;
(16) dzelzceļa depo un stacijas, kuras veic kravas stacijas, šķirošanas stacijas vai iecirkņa stacijas funkcijas un ostu piestātnes kravu iekraušanai un izkraušanai kuģos ar bruto tonnāžu, ne mazāku par 450 tonnām, jo darbība pārcelta, dzēšot piesaisti konkrētiem infrastruktūras objektiem;
(17 ķīmisko vielu uzglabāšanas un transportēšanas trauku un tvertņu tīrīšanai paredzētās mazgāšanas iekārtas, jo gadījumos, kad notekūdeņus novada centralizētā kanalizācijas sistēmā, prasības priekšattīrīšanai nosaka līgums starp notekūdeņu radītāju un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu apsaimniekotāju, savukārt, ja attīrītos notekūdeņus novada vidē, tad šādām darbībām jau ir paredzēta prasība saņemt B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju vai veikt C kategorijas darbības reģistrāciju notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

3) svītrotas C kategorijas darbības:
(1) vēja elektrostacijas vai elektrostaciju parki – nav piesārņojoša darbība;
(2) amatniecībā izmantojamas lietuves, arī zelta un sudraba liešanai, jo nav samērīgi prasības piesārņojošās darbības reģistrēšanai attiecināt uz amatniecību;
(3) elektrotehnisku izstrādājumu ražošanas iekārtas, izņemot iekārtas transformatoru vai iespiedshēmu ražošanai, jo pēc būtības šī darbība ir elektrotehnisku izstrādājumu komplektēšana no gatavām sastāvdaļām un komponentēm;
(4) cementa ražotnes ar ražošanas jaudu no 1000 līdz 20000 tonnām gadā un iekārtas betona vai betona izstrādājumu ražošanai ar jaudu no 1000 līdz 20000 kubikmetriem gadā, jo piesārņojošās darbības jau ir nosegtas ar sadedzināšanas iekārtām un putošu materiālu pārkraušanu un uzglabāšanu;
(5) iekārtas grants vai kaļķu javas ražošanai un samaisīšanai un iekārtas akmeņu drupināšanai, kuras nav izvietotas akmeņu ieguves vietās, jo piesārņojošās darbības jau ir nosegtas ar sadedzināšanas iekārtām un putošu materiālu pārkraušanu un uzglabāšanu;
(6) stacionāras iekārtas gāzbetona, ogļu putekļu vai kaļķsmilts ķieģeļu ražošanai, jo piesārņojošās darbības jau ir nosegtas ar sadedzināšanas iekārtām un putošu materiālu pārkraušanu un uzglabāšanu;
(7) lopkautuves, kurām kautķermeņu ražošanas jauda ir mazāka par piecām tonnām diennaktī, prasības piesārņojošās darbības atļaujai vai reģistrācijai joprojām attieksies uz sadedzināšanas iekārtām un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas nepieciešamas kautuvju darbības nodrošināšanai;

4) pievienotas jaunas darbības:
(1) aukstās velmēšanas iekārtas, kuru ražošanas jauda ir līdz 10 tonnām neapstrādāta tērauda stundā - B kategorijas piesārņojošā darbība;
(2) bateriju ražošana, kas nav tikai montāža, B kategorijas piesārņojošai darbībai minimālais slieksnis 1000 tonnu un vairāk bateriju elementu (katodu, anodu, elektrolītu, atdalītāju, apvalku) gadā, tādējādi paplašinot iepriekšējo līdzīgo punktu - iekārtas akumulatoru un bateriju ražošanai, savukārt C kategorijas darbībai robežslieksnis līdz 1000 tonnām bateriju elementu gadā;
(3) dzīvnieku novietnes, kurām norādīts mājputnu, nobarojamo cūku un sivēnmāšu skaits, kurām piemērojamā B kategorija ir 50% apmērā no A kategorijas piesārņojošo darbību minimālā robežsliekšņa, savukārt liellopu novietnēm minimālais robežslieksnis ir 500 liellopi. Piesārņojošās darbības kategorija tiek noteikta, pamatojoties uz kopējo projektēto dzīvnieku turēšanas vietu skaitu dzīvnieku novietnē, nevis plānoto vai aizpildīto dzīvnieku vietu skaitu;
(4) bīstamo atkritumu pazemes glabātavas (D3 kods), kas attiecināmas uz bīstamajiem atkritumiem, ja to daudzums ir apjomā līdz 50 tonnām – B kategorijas atļauja, ja pārsniedz 50 tonnas – A kategorijas atļauja;

5) precizēti vai papildināti B un C kategoriju darbību apraksti, arī apvienojot vairākus punktus vienā, izveidojot vispārinātu, visus punktus aptverošu darbības apraksta redakciju vai sadalot vienu darbību vairākās, atsevišķās daļās, noteikts vai izmainīts B un C kategorijas robežslieksnis, savukārt paaugstinoties robežslieksnim daļa no B kategorijas darbībām tiek pārnestas uz C kategoriju un pazeminoties robežslieksnim daļa no C kategorijas darbībām tiek pārnestas uz B kategoriju:
(1) iekārtas krāsaino metālu, tai skaitā otrreizējai pārstrādei izmantojamo metālu kausēšanai vai sakausēšanai;
(2) iekārtas, kurās izmanto elektrolīzi vai ķīmiskus procesus metāla un plastmasas virsmu apstrādei;
(3) iekārtas metāla virsmu rūpnieciskai apstrādei, t.sk. tērauda kuģu būvētavas;
(4) tērauda kuģu remontdarbnīcas peldošie doki un sausie doki;
(5) iekārtas cementa klinkera ražošanai vai kaļķa ražošanai, sadalītas divās atsevišķās darbībās nosakot robežslieksni - iekārtas cementa klinkera ražošanai - B kategorijai jauda no 100 līdz 500 tonnām cementa klinkera dienā, un iekārtas kaļķa ražošanai - B kategorijai jauda līdz 50 tonnām kaļķa dienā;
(6) iekārtas farmaceitisko produktu ražošanai, noteiktais robežslieksnis B kategorijas ražošanas jaudai lielāka par 100 tonnām produkcijas gadā, C kategorijai – no 5 līdz 100 tonnām produkcijas gadā;
(7) apvienotas iekārtas organisko vai neorganisko vielu, maisījumu vai starpproduktu ražošanai, iekārtas rūpnieciskai krāsvielu, piedevu un palīgvielu ražošanai, iekārtas ziepju, mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļu ražošanai, iekārtas krāsu, laku vai līmes ražošanai - noteiktais robežslieksnis B kategorijai 100 vai vairāk tonnu, C kategorijai – no 5 līdz 100 tonnām;
(8) iekārtas ķīmisko vielu un maisījumu, arī augu aizsardzības līdzekļu un biocīdu ražošanai ar fizikālām metodēm (piemēram, atšķaidīšana un sajaukšana), iepakošanai un iepildīšanai  daļēji apvienotas ar iepriekšējā punktā minēto, tādēļ izmainīts pozīcijas apraksts. Ņemot vērā ķīmisko vielu vai maisījumu bīstamību videi, netiek noteikts minimālais robežslieksnis;
(9) apvienotas iekārtas preču ražošanai ar teflona termopārklājumiem un iekārtas plastmasas preču ražošanai, izmantojot spiedienliešanu no kausējuma, ekstrūzijas procesu, noteiktais robežslieksnis B kategorijai lielāks par 5 vai vairāk tonnām produkcijas dienā, C kategorijai – no 1 līdz 5 tonnām produkcijas dienā;
(10) iekārtas gumijas izstrādājumu ražošanai, paaugstināts robežslieksnis B kategorijai 1000 vai vairāk tonnu produkcijas gadā, C kategorijai – no 100 līdz 1000 tonnām produkcijas gadā;
(11) iekārtas reģenerētas celulozes ražošanai, noteikts B kategorijas minimālais robežslieksnis 100 un vairāk tonnu produkcijas gadā;
(12) iekārtas želatīna un līmes ražošanai no dzīvnieku ādas un kauliem, precizēts punkta formulējums, lai aptvertu dažādu nepārtikas produktu (želatīna, kaulu līmes, biodīzeļdegvielas, u.c.) ražošanu no dzīvnieku izcelsmes izejvielām, darbību iekļaujot B kategorijas saraksta punktā Nepārtikas produkcijas ražošana no dzīvnieku vai zivju un vēžveidīgo izcelsmes izejvielām. Savukārt darbība - dzīvnieku izcelsmes izejvielu pārstrāde, lai iegūtu želatīnu, ko izmanto pārtikas rūpniecībā, iekļauta B kategorijas saraksta punktā Dzīvnieku vai zivju un vēžveidīgo produktu izcelsmes izejvielas (izņemot pienu) un kuru ražošanas jauda ir no 10 līdz 75 tonnām gatavo izstrādājumu dienā;
(13) iekārtas organisko vai neorganisko ķīmisko vielu un maisījumu ražošanai ķīmiskā, bioloģiskā vai fizikālā procesā, noteikts robežslieksnis, B kategorijas iekārtām 5 vai vairāk tonnu gadā, C kategorijai no 1 līdz 5 tonnām produkcijas gadā;
(14) iekārtas asfalta un ceļu seguma materiālu ražošanai, noteikts robežslieksnis, B kategorijas iekārtām 500 vai vairāk tonnu materiāla gadā, C kategorijai no 100 līdz 500 tonnām produkcijas gadā;
(15) iekārtas jumta seguma ražošanai, izmantojot darvu un bitumenu, noteikts robežslieksnis, B kategorijas iekārtām 5000 vai vairāk tonnu produkcijas gadā, C kategorijai no 1000 līdz 5000 tonnām produkcijas gadā;
(16) iekārtas darvas destilācijai, noteikts robežslieksnis, B kategorijas iekārtām 100 vai vairāk tonnu darvas gadā, C kategorijai no 5 līdz 100 tonnām darvas gadā;
(17) vienā pozīcijā apvienotas vispārīgās lopkautuves un mājputnu kautuves, nosakot minimālo robežslieksni līdz 10 tonnām diennaktī, lai neattiecinātu prasības uz nelielām kautuvēm. Mājputnu kautuvēm pašreizējais minimālais slieksnis tiek samazināts, to pielīdzinot pārējo mājlopu un savvaļas dzīvnieku kautuvēm, jo gan tehnoloģiskie procesi, gan ietekme ir līdzvērtīga.
(18) iekārtas dzīvnieku līķu un dzīvnieku izcelsmes atkritumu likvidācijai vai reģenerācijai, precizēts apraksts;
(19) orientētu koka skaidu plātņu paneļu, skaidu plātņu paneļu vai šķiedru plātņu paneļu ražošana - precizēts pozīcijas formulējums, paplašinot produktu spektru, uz kuriem attiecināmas prasības B kategorijas piesārņojošām darbībām, papildus tajā iekļaujot kokskaidu bloku ražošanu, kas no plātnēm atšķiras tikai ar formu, bet ietekme uz vidi ir līdzvērtīga, B kategorijai – ražošanas jauda ir 45 vai vairāk m3 produkcijas dienā, C kategorijai līdz 45 m3 produkcijas dienā;
(20) kokzāģētavas vai kokapstrādes iekārtas, kurās lieto koksnes griešanas tehniku, darbība sadalīta nosakot robežslieksni, B kategorija iekārtām, kuras pārstrādā 50 000 m3 vai vairāk apaļkoku vai kokmateriālu gadā, C kategorija iekārtām, kuras pārstrādā no 2000 līdz 50 000 m3 apaļkoku vai kokmateriālu gadā;
(21) iekārtas piena pirmapstrādei un pārstrādei, paaugstināts robežslieksnis, B kategorijai pārstrādātā piena apjoms no 50 līdz 200 tonnām dienā, C kategorijai no 10 līdz 50 tonnām dienā. Robežsliekšņa izmaiņas attiecas tikai uz pamatprocesu, un vienlaikus nosakāmas prasības sadedzināšanas iekārtām un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām atbilstoši to jaudām;
(22) iekārtas pārtikas produktu ražošanai, kurās apstrādā un pārstrādā dzīvnieku izcelsmes produktus (izņemot pienu) vai kurās apstrādā un pārstrādā augu izcelsmes produktus apvienotas ar atsevišķi izdalītu darbības daļu - gaļas miltu ražotnes, un darbību - proteīna un pektīna ražošana, izveidojot vienotu vispārinātu aprakstu, lai ietvertu jebkuras iekārtas pārtikas produktu ražošanai un konkrētu izstrādājumu ražošanas procesus, kā arī paaugstinot robežslieksni, atsevišķos apakšpunktos izdalot gatavos izstrādājumus no:
(22.1) dzīvnieku vai zivju un vēžveidīgo produktu izcelsmes izejvielām (izņemot pienu) un kuru ražošanas jauda B kategorijai ir no 10 līdz 75 tonnām gatavo izstrādājumu dienā, C kategorijai no 2 līdz 10 tonnām; papildus norādāms, ka darbība - dzīvnieku izcelsmes izejvielu pārstrāde, lai iegūtu želatīnu, ko izmanto pārtikas rūpniecībā, iekļauta šajā punktā;
(22.2) augu izcelsmes izejvielām un kuru ražošanas jauda B kategorijai ir no 75 līdz 300 tonnām gatavo izstrādājumu dienā vai no 150 līdz 600 tonnām gatavo izstrādājumu dienā, ja iekārta darbojas periodā, kas nav ilgāks par 90 secīgām dienām gadā, C kategorijai ir no 15 līdz 75 tonnām gatavo izstrādājumu dienā vai no 30 līdz 150 tonnām gatavo izstrādājumu dienā, ja iekārta darbojas periodā, kas nav ilgāks par 90 secīgām dienām gadā.
(23) iekārtas - kaulu miltu, asins miltu, asins plazmas un spalvu miltu ražotnes, izņemot gaļas miltu ražotnes, darbībai precizēts apraksts, lai aptvertu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu pārstrādi dzīvnieku barības vai barības piedevu ražošanai, nenosakot minimālo robežslieksni, jo darbība saistīta ar blakusproduktu pārstrādi;
(24) iekārtas tabakas izstrādājumu ražošanai, precizēts piesārņojošās darbības formulējums, to attiecinot uz iekārtām tabakas lapu apstrādei, nosakot minimālo robežslieksni B kategorijai 300 vai vairāk tonnas gadā, kas  pielīdzināms tabakas lapu apstrādei rūpnieciskos apjomos, C kategorijai jauda no 50 līdz 300 tonnām gadā;
(25) iekārtas, kuras emitē gaistošos organiskos savienojumus un kurām nepieciešama atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē emisijas no stacionārajiem piesārņojuma avotiem. Nedaudz precizēts darbības apraksts,  papildus norādāms, ka atļauja nepieciešama, ja tiek pārsniegts gaistošos organiskos savienojumus saturošu materiālu izmantošanas robežslieksnis atbilstoši MK 2013.gada 2.aprīļa noteikumos Nr. 186 "Kārtība, kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no iekārtām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus" norādītajam. Šis punkts attiecas uz piesārņojošām darbībām, kurās izmanto gaistošos organiskos savienojumus  iespieddarbiem, virsmu tīrīšanai, pārklājuma klāšanai uz transportlīdzekļiem, transportlīdzekļu galīgajai apdarei, slokšņu pārklāšanai, pārklājumu klāšanai uz dažādām virsmām, ķīmiskajai tīrīšanai, koksnes piesūcināšanai, aizsargkārtu maisījumu, laku, iespiedkrāsu un saistvielu ražošanai, ķīmiskām tīrītavām,  mēbeļu ražotnēm un tamlīdzīgām darbībām;
(26) iekārtas želatīna un līmes ražošanai no dzīvnieku ādas un kauliem -precizēts un vispārināts punkta apraksts, lai aptvertu želatīna, kaulu līmes un citu nepārtikas produktu ražošanu no dzīvnieku vai zivju un vēžveidīgo izcelsmes izejvielām, piemēram, biodegvielas ražošanu no taukiem, un noteikts minimālais robežslieksnis, B kategorijas iekārtām ražošanas jauda 10 vai vairāk tonnu produkcijas dienā, C kategorijai no 1 līdz 10 tonnām;
(27) citas piesārņojošās darbības, kuru veikšanai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ir nepieciešams saņemt atļauju piesārņojuma emisijai vidē    - precizēts apraksts;
(28) apvienotas C kategorijas darbības - visu kategoriju (L, M, N, O) mehānisko sauszemes transportlīdzekļu, mobilās lauksaimniecības tehnikas un satiksmē neizmantojamu pārvietojamu mehānismu un citu pārvietojamu agregātu remonta un apkopes darbnīcas (tai skaitā iekārtas, kurās veic automazgāšanu vai transportlīdzekļu salonu ķīmisko tīrīšanu) un gaisa kuģu tehniskās apkopes vai remonta angāri;
(29) apvienotas C kategorijas darbības – iekārtas dzelzs, tērauda vai citu metālu apstrādei ar ražošanas platību no 100 līdz 1000 m3 stundā ar iekārtām metāla virsmas apstrādei, kurās darba procesā rodas putekļi;
(30) iekārtas bīstamo atkritumu, tai skaitā naftas produktu atkritumu, apglabāšanai vai reģenerācijai (izņemot uzglabāšanu), kuru jauda nepārsniedz 10 tonnu dienā - precizēts un vispārināts apraksts;
(31) iekārtas nebīstamu atkritumu sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai un iekārtas bīstamo atkritumu sadedzināšanai vai līdzsadedzināšanai apvienotas vienā punktā, izdalot tos kā divus atsevišķus apakšpunktus;
(32) apvienotas  vienā punktā (iekļaujot daļu no punktu aprakstos minētajām darbībām), apraksts precizēts, to vispārinot - iekārtas nebīstamu atkritumu bioloģiskai vai fizikāli ķīmiskai apstrādei, un dzīvnieku mēslu kompostēšanas iekārtas; iekārtas nebīstamu atkritumu apstrādei apglabāšanas nolūkos, kurās neizmanto bioloģisko vai fizikāli ķīmisko apstrādes metodi; iekārtas nebīstamu atkritumu reģenerācijai ar jaudu līdz 75 tonnām dienā, kurās tiek veikta viena vai vairākas darbības; iekārtas nebīstamu atkritumu šķirošanai, uzglabāšanai vai reģenerācijai (izņemot to radīšanas vietās), kurās vienlaikus var atrasties 30 un vairāk tonnu atkritumu dienā; iekārtas dzīvnieku un augu izcelsmes atkritumu (tai skaitā dzīvnieku mēsli un atkritumi no lopkautuvēm) uzglabāšanai, reģenerācijai vai apstrādei (arī iekārtas kompostēšanai un biogāzes iekārtas), kuru uzņemšanas jauda ir 30 un vairāk tonnu dienā; iekārtas elektrisko un elektronisko atkritumu apstrādei smalcinātājos, kuru jauda nepārsniedz 75 tonnas dienā; iekārtas nolietoto transportlīdzekļu reģenerācijai vai uzglabāšanai, izņemot apstrādi smalcinātājos un iekārtas elektrisko un elektronisko atkritumu reģenerācijai vai uzglabāšanai, izņemot apstrādi smalcinātājos;
(33) precizēts apraksts - poligoni, kas var uzņemt līdz 10 tonnām atkritumu dienā vai kuru kopējā ietilpība nepārsniedz 25000 tonnu, izņemot inerto atkritumu poligonus;
(34) inerto atkritumu poligoni - papildināts apraksts;
(35) iekārtas nolietoto transportlīdzekļu apstrādei smalcinātājos ar jaudu līdz 75 tonnām dienā vai kuģu vraku reģenerācijai vai uzglabāšanai un iekārtas nolietoto transportlīdzekļu reģenerācijai vai uzglabāšanai, izņemot apstrādi smalcinātājos apvienotas  vienā punktā (daļa no aprakstos minētajām darbībām) un apraksts precizēts, to vispārinot;
(36) iekārtas nebīstamu atkritumu šķirošanai, uzglabāšanai vai reģenerācijai (izņemot to radīšanas vietās), kurās vienlaikus var atrasties 30 un vairāk tonnu atkritumu dienā un iekārtas dzīvnieku un augu izcelsmes atkritumu (tai skaitā dzīvnieku mēsli un atkritumi no lopkautuvēm) uzglabāšanai, reģenerācijai vai apstrādei (arī iekārtas kompostēšanai un biogāzes iekārtas), kuru uzņemšanas jauda ir 30 un vairāk tonnu dienā - apvienotas  vienā pozīcijā (daļa no aprakstos minētajām darbībām), kuru apraksts precizēts, to vispārinot;
(37) iekārtas bīstamo atkritumu uzglabāšanai (izņemot to radīšanas vietās) ilgāk par gadu; iekārtas īslaicīgai (ne ilgāk par gadu) bīstamo atkritumu vienlaicīgai uzglabāšanai ar kopējo ietilpību līdz 50 tonnām (piemēram, pārkraušanas stacijas un konteineru noliktavas), izņemot atkritumu uzglabāšanu to radīšanas vietās un iekārtas elektrisko un elektronisko atkritumu reģenerācijai vai uzglabāšanai, izņemot apstrādi smalcinātājos -apvienotas  vienā pozīcijā (daļa no aprakstos minētajām darbībām), kuru apraksts precizēts, to vispārinot;
(38) iekārtas elektrisko un elektronisko atkritumu apstrādei smalcinātājos, kuru jauda nepārsniedz 75 tonnas dienā un iekārtas elektrisko un elektronisko atkritumu reģenerācijai vai uzglabāšanai, izņemot apstrādi smalcinātājos - apvienotas  vienā punktā (daļa no aprakstos minētajām darbībām), kuru apraksts precizēts, to vispārinot.
Papildus informējam, ka attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums paredz, ka atkritumus tālākai apsaimniekošanai var nodot tikai komersantiem, kas saņēmuši atkritumu apsaimniekošanas atļauju vai A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju. Atkritumu apsaimniekošanas sektora darbības strukturētas pēc atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 26. aprīļa noteikumiem Nr.319 “Noteikumi par atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas veidiem”. Piesārņojošo darbību sarakstā izņēmumi, uz kuriem neattiecas prasības par B kategorijas piesārņojošām darbībām, attiecas uz šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem no iedzīvotājiem.

3.pielikumā:
1) tiek svītrots punkts par vietas hidroloģisko un ģeoloģisko raksturojumu, jo tas dublē punktu, kur norādāmas ziņas par piesārņojošo vielu emisiju augsnē un gruntī, kā arī pazemes ūdeņu piesārņojumu;
2) tiek svītrots punkts, kur jānorāda informācija par tuvējo apkārtni – vai tā ir apdzīvota vieta, vienstāva apbūve, daudzstāvu apbūve, rūpnieciskā zona, sabiedriskā zona, tirdzniecības zona, jo tas dublē punktu, kur norādāmas ziņas par iekārtas atrašanās vietas atbilstību atļautajai (plānotajai) zemes izmantošanai;
3) tiek svītrots punkts, kur jānorāda ziņas par attiecīgās pašvaldības būvvaldi (nosaukums, adrese, telefona numurs), kuras pārraudzībā ir būvniecības iesnieguma izskatīšana, projektu akceptēšana un pieņemšana ekspluatācijā, jo šī informācija ir Dienestam pieejama;
4) punkts, kur jānorāda informācija par pieprasīto ražošanas jaudu, tiek papildināts ar norādi, ka piesārņojošo darbību izmaiņu gadījumā, jāiesniedz pieteikto izmaiņu apraksts;
5) tiek svītrots punkts, kurā norādīts, ka attiecībā uz esošu piesārņojošu darbību jāsniedz ziņas par operatoram iepriekš izdotajām atļaujām, jo šī informācija jau ir Dienesta rīcībā;
6) punkts, kurā jānorāda datums, kurā citas vides institūcijas izdevušas dokumentus piesārņojošai darbībai tiek svītrots, sekojoši to pievienojot punktam par iespējamām avārijām un to seku samazināšanu, izsakot šo punktu jaunā redakcijā;
7) punkts, kurā norāda ziņas par ūdensapgādes sistēmu un derīgo izrakteņu atradnēm, precizēts atbilstoši grozījumiem likumā "Par zemes dzīlēm", jo derīgo izrakteņu (pazemes ūdens) atradņu pases vairs nebūs jāizsniedz;
8) punkts, kurā jāsniedz informācija par kanalizācijas sistēmu precizēts, to daļēji dzēšot un papildinot ar Dienestam iesniedzamo informāciju attiecībā uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, savukārt punkts, kurā norādīts, ka operatoram jāiesniedz rīcībā esošie kanalizācijas sistēmu raksturojošie dokumenti tiek svītrots, jo dublē iepriekšējo punktu;
9) tiek svītrots punkts par atkritumu savākšanu un pārvadāšanu, jo tas dublē informāciju, kas pieprasīta punktā Atkritumu veidošanās un rīcība ar tiem, vienīgi apakšpunkts - savākšanas veids, pārcelts no svītrotās pozīcijas, izmainot tā redakciju uz uzglabāšanas veids;
10) tiek izmainīta redakcija punktam - maksimālais atļaujā pieprasītais daudzums atkritumu apglabāšanai, uz maksimālā atkrituma apglabāšanas poligona ietilpība, jo pamatojoties uz likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 3 pantu, 1. pielikuma 14. punktu - bīstamo atkritumu apglabāšanas vietas un 15. punktu - sadzīves atkritumu apglabāšanas vietas, ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), attiecīgi Enerģētikas un vides aģentūra sniedz gala atzinumus par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Atzinumā tiek noteikta maksimālā poligona ietilpība un provizoriski cik gadu laikā tā varētu tikt aizpildīta, kā arī citi parametri, piemēram, relatīvais augstums, absolūtais augstums, slīpuma nogāzes u.tml.  

5.pielikumā: 
1) punkts, kurā Dienestam jāsniedz informācija par notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, tiek papildināts ar informāciju par nepieciešamajiem, papildus pievienojamajiem dokumentiem.

6.pielikumā:
1) tiek dzēsta atļaujas izsniegšanai paredzētā veidlapa, to aizstājot ar atļaujā iekļaujamās informācijas tekstuālu aprakstu;
2) punktā, kurā jānorāda atļaujas derīguma termiņš un jauna iesnieguma iesniegšanas termiņš, tiek dzēsta daļa par atļaujas derīguma termiņu, jo saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu” piesārņojošas darbības atļaujas ir beztermiņa  atļaujas;
3) tiek svītrots punkts, kurā jānorāda ziņas par citām saņemtajām atļaujām, jo šī informācija jau ir Dienesta rīcībā;
4) tiek izmainīta redakcija punktam, kurā jānorāda operatora pienākumi vides valsts inspektoru pārbaužu nodrošināšanai.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Piesārņojošo darbību operatori, kuri veic likuma "Par piesārņojumu" 1.pielikumā minētās A kategorijas darbības un Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" grozījumu projekta 1. un 2. pielikumā minētās B vai C kategorijas piesārņojošās darbības.
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, Apstrādes rūpniecība, Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija, Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts, Transports un uzglabāšana
Nozaru ietekmes apraksts
Augstāk minētās nozares tiek ietekmētas tādējādi, ka veicot piesārņojošas darbības, kuras minētas Ministru kabineta noteikumu grozījumu 1. un 2.pielikumā,  uzņēmējam jāsaņem A vai B kategorijas atļauja vai jāveic C reģistrācija.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts vides dienests
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts vides dienests
  • Enerģētikas un vides aģentūra
  • VSIA "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Ietekme uz vidi ir vērtējama pozitīvi, jo lai aizsargātu vidi no piesārņojošo darbību radītās ietekmes, šo darbību operatoriem pirms darbības uzsākšanas ir jāsaņem A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja, kurā norādīti piesārņojošo vielu emisiju limiti un citi nosacījumi, kuri piesārņojošo darbību operatoram jāievēro, lai nodrošinātu aizsardzību cilvēka veselībai un videi vai jāveic vai C reģistrācija. Atļauja jāsaņem tiem, kas atbilstoši 1. un 2. pielikumā esošajiem sarakstiem veic  A, B vai C kategorijas piesārņojošas darbības.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi