26-TA-2147: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumos Nr. 889 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumos Nr. 889 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijā" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 889), pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir precizēt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās" ietvaros pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu, kā arī veikt Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējuma 4 350 933 euro apmērā pārdali uz 5.1.1.5. pasākumu "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus".
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Komisija 2022. gada 25. novembrī apstiprināja Latvijas izstrādāto Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmu 2021.–2027. gadam (turpmāk – Programma). Saskaņā ar Programmā noteiktajām investīcijām Programmas 4.3. prioritātes "Nodarbinātība un sociālā iekļaušana" 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Kultūras un tūrisma lomas palielināšana ekonomiskajā attīstībā, sociālajā iekļaušanā un sociālajās inovācijās" (turpmāk – 4.3.2. specifiskais atbalsta mērķis) ietvaros atbalstāmas investīcijas kultūras piedāvājuma piekļūstamības nodrošināšanai reģionos ar mērķi radīt pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, kā arī reģionu un pilsētu ekonomisko attīstību un sociālās iekļaušanas izaicinājumu risināšanu, tai skaitā stiprinot vietējo kopienu organizāciju (sadarbībā ar vietējām pašvaldībām) centrālo lomu sociālās iekļaušanas pasākumu nodrošināšanā un veicinot darba vietu saglabāšanu un jaunu darba vietu radīšanu.
2024. gada 20. decembrī stājās spēkā Noteikumi Nr. 889, kas nosaka 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumus.
4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa mērķis ir uz sociālo iekļaušanu orientēta un mērķa grupas vajadzībās balstīta kultūras piedāvājuma veidošana, kas rada pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, veicina dialogu ar sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām un ar kultūras pakalpojumu starpniecību mazināta sociālo nevienlīdzību un stiprina kopienas kultūras identitāti, tūrisma plūsmu palielināšanos un stimulē uzņēmējdarbību un nodarbinātību un jaunu darbavietu radīšanu.
Noteikumu Nr. 889 10. punktā noteikts, ka 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 20 166 038 euro (no tā elastības finansējums – 5 243 899 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 17 141 132 euro (no tā elastības finansējums – 4 457 314 euro) un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums, pašvaldību līdzfinansējums un privātais līdzfinansējums) – ne mazāk kā 3 024 906 euro (no tā elastības finansējums – 786 585 euro).
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 889 12. punktu elastības finansējums var būt pieejams tikai pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu, sākot ar 2026. gada 1. janvāri.
Atbilstoši Noteikumu Nr. 889 9.2. apakšpunktam 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi rādītāji:
- iznākuma rādītājs – atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits – vismaz 11;
- rezultāta rādītājs – atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāju skaits – vismaz 16 500.
4.3.2. specifisko atbalsta mērķi īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Projektu iesniegumu atlase tika izsludināta no 2025. gada 30. jūnija līdz 2025. gada 30. septembrim par kopējo 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķim pieejamo finansējumu 14 922 139 euro, tai skaitā ERAF finansējumu – 12 683 818 euro un nacionālo finansējumu (valsts budžeta līdzfinansējumu, pašvaldību līdzfinansējumu un privāto līdzfinansējumu) – ne mazāk kā 2 238 321 euro.
Noslēdzoties projektu iesniegumu vērtēšanai, vērtēšanas komisija projektu iesniegumus sarindoja prioritārā secībā, lai noteiktu projektus, kuru īstenošanai 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķim pieejamais finansējums ir pietiekams. 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa finansējuma piešķiršanai tika izvirzīti 16 projektu iesniegumi, kuru īstenošanai nepieciešamais kopējais ERAF finansējums ir 12 790 198,01 euro.
Tādējādi par 4.3.2. specifiskajam atbalsta mērķim pašlaik pieejamo finansējumu paredzēts īstenot 16 projektus visā Latvijas teritorijā, katrā plānošanas reģionā nodrošinot atbalstu vismaz viena projekta īstenošanai. Īstenojot minētos projektus, plānots sasniegt šādas rādītāju vērtības:
- iznākuma rādītājs – atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits – 21;
- rezultāta rādītājs – atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāju skaits – vismaz 100 000.
Līdz ar to par 4.3.2. specifiskajam atbalsta mērķim pašlaik pieejamo finansējumu īstenošanai izvirzītajos projektos plānotās rādītāju vērtības pārsniedz Noteikumu Nr. 889 9.2. apakšpunktā noteiktās minimāli sasniedzamās vērtības.
2024. gada 20. decembrī stājās spēkā Noteikumi Nr. 889, kas nosaka 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumus.
4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa mērķis ir uz sociālo iekļaušanu orientēta un mērķa grupas vajadzībās balstīta kultūras piedāvājuma veidošana, kas rada pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, veicina dialogu ar sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām un ar kultūras pakalpojumu starpniecību mazināta sociālo nevienlīdzību un stiprina kopienas kultūras identitāti, tūrisma plūsmu palielināšanos un stimulē uzņēmējdarbību un nodarbinātību un jaunu darbavietu radīšanu.
Noteikumu Nr. 889 10. punktā noteikts, ka 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 20 166 038 euro (no tā elastības finansējums – 5 243 899 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums 17 141 132 euro (no tā elastības finansējums – 4 457 314 euro) un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums, pašvaldību līdzfinansējums un privātais līdzfinansējums) – ne mazāk kā 3 024 906 euro (no tā elastības finansējums – 786 585 euro).
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 889 12. punktu elastības finansējums var būt pieejams tikai pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu, sākot ar 2026. gada 1. janvāri.
Atbilstoši Noteikumu Nr. 889 9.2. apakšpunktam 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādi rādītāji:
- iznākuma rādītājs – atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits – vismaz 11;
- rezultāta rādītājs – atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāju skaits – vismaz 16 500.
4.3.2. specifisko atbalsta mērķi īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā. Projektu iesniegumu atlase tika izsludināta no 2025. gada 30. jūnija līdz 2025. gada 30. septembrim par kopējo 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķim pieejamo finansējumu 14 922 139 euro, tai skaitā ERAF finansējumu – 12 683 818 euro un nacionālo finansējumu (valsts budžeta līdzfinansējumu, pašvaldību līdzfinansējumu un privāto līdzfinansējumu) – ne mazāk kā 2 238 321 euro.
Noslēdzoties projektu iesniegumu vērtēšanai, vērtēšanas komisija projektu iesniegumus sarindoja prioritārā secībā, lai noteiktu projektus, kuru īstenošanai 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķim pieejamais finansējums ir pietiekams. 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa finansējuma piešķiršanai tika izvirzīti 16 projektu iesniegumi, kuru īstenošanai nepieciešamais kopējais ERAF finansējums ir 12 790 198,01 euro.
Tādējādi par 4.3.2. specifiskajam atbalsta mērķim pašlaik pieejamo finansējumu paredzēts īstenot 16 projektus visā Latvijas teritorijā, katrā plānošanas reģionā nodrošinot atbalstu vismaz viena projekta īstenošanai. Īstenojot minētos projektus, plānots sasniegt šādas rādītāju vērtības:
- iznākuma rādītājs – atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits – 21;
- rezultāta rādītājs – atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāju skaits – vismaz 100 000.
Līdz ar to par 4.3.2. specifiskajam atbalsta mērķim pašlaik pieejamo finansējumu īstenošanai izvirzītajos projektos plānotās rādītāju vērtības pārsniedz Noteikumu Nr. 889 9.2. apakšpunktā noteiktās minimāli sasniedzamās vērtības.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 889 norādītais elastības finansējums līdz Eiropas Komisijas lēmumam par Programmas vidusposma pārskatu veidoja finansējuma daļu, par kuras galīgo piešķīrumu bija lemjams Programmas vidusposma pārskata ietvaros. Tādējādi tas nebija uzskatāms par galīgi piešķirtu 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķim un nebija pieejams projektu iesniegumu atlasei un projektu īstenošanai. Ņemot vērā Komisijas 2025. gada 15. decembra Īstenošanas lēmumu C(2025) 8685 final, ar kuru apstiprināti Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumi (vidusposma grozījumi Nr. 3 un ReArm grozījumi Nr. 4) un elastīguma summa galīgi piešķirta Programmai, nepieciešams pieņemt lēmumu par Noteikumos Nr. 889 paredzētā elastības finansējuma izmantošanu un attiecīgi precizēt, kam elastības finansējums 5 243 899 euro apmērā tiek novirzīts.
Noteikumu Nr. 889 10. punktā 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa īstenošanai paredzētais elastības finansējums ir 5 243 899 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 4 457 314 euro un nacionālais finansējums – 786 585 euro.
Izvērtējot 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa projektu iesniegumu atlases rezultātus, konstatēts, ka projektu īstenošana tiks nodrošināta visos Latvijas plānošanas reģionos un tiks pārsniegtas Noteikumu Nr. 889 9.2. apakšpunktā noteiktās minimālās rādītāju vērtības. Noteikumos Nr. 889 paredzēts atbalstīt vismaz 11 kultūras un tūrisma objektus un sasniegt vismaz 16 500 atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāju, savukārt īstenošanai izvirzītajos projektos paredzēts atbalstīt 21 kultūras un tūrisma objektu un sasniegt vismaz 100 000 apmeklētāju.
Noslēdzoties projektu iesniegumu vērtēšanai, Programmas finansējuma piešķiršanai tika izvirzīti 16 projektu iesniegumi, kuru īstenošanai nepieciešamais kopējais ERAF finansējums ir 12 790 198,01 euro. Atbilstoši Noteikumu Nr. 889 10. punktam 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķim pašlaik pieejamais ERAF finansējums ir 12 683 818 euro. Līdz ar to pēdējam prioritārā secībā atbalstītajam projektam ERAF finansējums ir pieejams tikai daļēji, un visu 16 projektu īstenošanai trūkst ERAF finansējuma 106 380,01 euro apmērā.
Vienlaikus, ņemot vērā projektu iesniegumu atlases rezultātus un projektos plānotās rādītāju vērtības, visa 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķim paredzētā ERAF elastības finansējuma izmantošana tā ietvaros nav nepieciešama. Pēc trūkstošā ERAF finansējuma 106 380,01 euro apmērā nodrošināšanas visu 16 projektu īstenošanai 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros paliek neizmantots ERAF elastības finansējums 4 350 933,99 euro apmērā.
Kultūras ministrija, izvērtējot tās pārziņā esošo Programmas specifisko atbalsta mērķu un pasākumu investīciju ieviešanas progresu, ir konstatējusi papildu finansējuma nepieciešamību Programmas 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.5. pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus" (turpmāk – 5.1.1.5. pasākums) ietvaros īstenoto Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" projektu ieviešanas progresu, ir konstatējusi papildu finansējuma nepieciešamību abu nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras objektu pilnvērtīgas darbības nodrošināšanai pēc būvdarbu pabeigšanas.
Lielās ģildes projektā papildu finansējuma nepieciešamība saistīta ar pārbūves rezultātā izveidotajam telpu plānojumam, koncertzāles akustiskajām prasībām un paredzētajām funkcijām atbilstoša materiāltehniskā nodrošinājuma nepieciešamību. Esošās mēbeles un koncertzāles tehnoloģiskais aprīkojums nav pilnvērtīgi piemērojams pārbūves rezultātā izveidotajām telpām un tehniskajiem risinājumiem. Tādējādi nepieciešami papildu ieguldījumi mēbeļu, aprīkojuma, iekārtu un cita materiāltehniskā nodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, lai pēc pārbūves Lielā ģilde būtu pilnvērtīgi izmantojama profesionālās mūzikas un citu kultūras pakalpojumu sniegšanai. Ja minētie ieguldījumi netiktu veikti, pastāvētu risks, ka atjaunotā infrastruktūra nevarētu tikt izmantota paredzētajai funkcijai un plānotajā apjomā.
Savukārt izstāžu zāles "Arsenāls" projektā esošais projekta tvērums nodrošina ēkas pārbūvi un restaurāciju, bet pēc būvdarbu pabeigšanas nepieciešami papildu ieguldījumi objekta funkcionālajai sagatavošanai muzeja publiskās darbības uzsākšanai. Tie saistīti ar ekspozīciju un izstāžu ierīkošanu, apmeklētāju uzņemšanai nepieciešamās infrastruktūras, mēbeļu, tehniskā un cita materiāltehniskā nodrošinājuma izveidi, pastāvīgās ekspozīcijas īstenošanu, kā arī kultūras, izglītības un piekļūstamības pakalpojumu nodrošināšanu. Bez šiem ieguldījumiem atjaunotās telpas nebūtu iespējams pilnvērtīgi izmantot paredzētajai publiskajai funkcijai, tādējādi samazinot infrastruktūrā jau veikto publisko ieguldījumu efektivitāti.
Izstāžu zāli "Arsenāls" pēc tās atjaunošanas 2028. gadā paredzēts attīstīt kā modernu un starptautiski orientētu mākslas centru, kura darbības koncepcija ir iekļauta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja akreditācijas materiālos 2026.–2030. gadam. Papildu finansējums nepieciešams, lai nodrošinātu ne tikai infrastruktūras fizisku pabeigtību, bet arī objekta pilnvērtīgu funkcionēšanu un kultūras pakalpojumu attīstību, tostarp paplašinātu kultūras piedāvājumu, tā piekļūstamību un objekta izmantošanas iespējas dažādām sabiedrības grupām.
Tādējādi papildu finansējuma nepieciešamība abos projektos nav saistīta tikai ar būvdarbu izmaksu pieaugumu, bet galvenokārt ar nepieciešamību nodrošināt, lai pēc būvdarbu pabeigšanas atjaunotie objekti būtu funkcionāli gatavi paredzēto kultūras pakalpojumu sniegšanai. Ņemot vērā, ka pēc visu 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros atbalstīto projektu finansēšanas ir pieejams neizmantots ERAF elastības finansējums 4 350 933,99 euro apmērā, minēto finansējumu paredzēts pārdalīt uz 5.1.1.5. pasākumu Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" projektos identificēto papildu vajadzību finansēšanai.
Līdz ar to nepieciešams precizēt Noteikumos Nr. 889 pieejamā finansējuma apmēru, vienlaikus nodrošinot visu 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros Programmas finansējuma piešķiršanai izvirzīto projektu īstenošanu un rast risinājumu neizmantotā ERAF elastības finansējuma izmantošanai konstatēto kultūras infrastruktūras projektu vajadzību nodrošināšanai.
Noteikumu Nr. 889 10. punktā 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa īstenošanai paredzētais elastības finansējums ir 5 243 899 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 4 457 314 euro un nacionālais finansējums – 786 585 euro.
Izvērtējot 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa projektu iesniegumu atlases rezultātus, konstatēts, ka projektu īstenošana tiks nodrošināta visos Latvijas plānošanas reģionos un tiks pārsniegtas Noteikumu Nr. 889 9.2. apakšpunktā noteiktās minimālās rādītāju vērtības. Noteikumos Nr. 889 paredzēts atbalstīt vismaz 11 kultūras un tūrisma objektus un sasniegt vismaz 16 500 atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāju, savukārt īstenošanai izvirzītajos projektos paredzēts atbalstīt 21 kultūras un tūrisma objektu un sasniegt vismaz 100 000 apmeklētāju.
Noslēdzoties projektu iesniegumu vērtēšanai, Programmas finansējuma piešķiršanai tika izvirzīti 16 projektu iesniegumi, kuru īstenošanai nepieciešamais kopējais ERAF finansējums ir 12 790 198,01 euro. Atbilstoši Noteikumu Nr. 889 10. punktam 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķim pašlaik pieejamais ERAF finansējums ir 12 683 818 euro. Līdz ar to pēdējam prioritārā secībā atbalstītajam projektam ERAF finansējums ir pieejams tikai daļēji, un visu 16 projektu īstenošanai trūkst ERAF finansējuma 106 380,01 euro apmērā.
Vienlaikus, ņemot vērā projektu iesniegumu atlases rezultātus un projektos plānotās rādītāju vērtības, visa 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķim paredzētā ERAF elastības finansējuma izmantošana tā ietvaros nav nepieciešama. Pēc trūkstošā ERAF finansējuma 106 380,01 euro apmērā nodrošināšanas visu 16 projektu īstenošanai 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros paliek neizmantots ERAF elastības finansējums 4 350 933,99 euro apmērā.
Kultūras ministrija, izvērtējot tās pārziņā esošo Programmas specifisko atbalsta mērķu un pasākumu investīciju ieviešanas progresu, ir konstatējusi papildu finansējuma nepieciešamību Programmas 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.5. pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus" (turpmāk – 5.1.1.5. pasākums) ietvaros īstenoto Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" projektu ieviešanas progresu, ir konstatējusi papildu finansējuma nepieciešamību abu nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras objektu pilnvērtīgas darbības nodrošināšanai pēc būvdarbu pabeigšanas.
Lielās ģildes projektā papildu finansējuma nepieciešamība saistīta ar pārbūves rezultātā izveidotajam telpu plānojumam, koncertzāles akustiskajām prasībām un paredzētajām funkcijām atbilstoša materiāltehniskā nodrošinājuma nepieciešamību. Esošās mēbeles un koncertzāles tehnoloģiskais aprīkojums nav pilnvērtīgi piemērojams pārbūves rezultātā izveidotajām telpām un tehniskajiem risinājumiem. Tādējādi nepieciešami papildu ieguldījumi mēbeļu, aprīkojuma, iekārtu un cita materiāltehniskā nodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, lai pēc pārbūves Lielā ģilde būtu pilnvērtīgi izmantojama profesionālās mūzikas un citu kultūras pakalpojumu sniegšanai. Ja minētie ieguldījumi netiktu veikti, pastāvētu risks, ka atjaunotā infrastruktūra nevarētu tikt izmantota paredzētajai funkcijai un plānotajā apjomā.
Savukārt izstāžu zāles "Arsenāls" projektā esošais projekta tvērums nodrošina ēkas pārbūvi un restaurāciju, bet pēc būvdarbu pabeigšanas nepieciešami papildu ieguldījumi objekta funkcionālajai sagatavošanai muzeja publiskās darbības uzsākšanai. Tie saistīti ar ekspozīciju un izstāžu ierīkošanu, apmeklētāju uzņemšanai nepieciešamās infrastruktūras, mēbeļu, tehniskā un cita materiāltehniskā nodrošinājuma izveidi, pastāvīgās ekspozīcijas īstenošanu, kā arī kultūras, izglītības un piekļūstamības pakalpojumu nodrošināšanu. Bez šiem ieguldījumiem atjaunotās telpas nebūtu iespējams pilnvērtīgi izmantot paredzētajai publiskajai funkcijai, tādējādi samazinot infrastruktūrā jau veikto publisko ieguldījumu efektivitāti.
Izstāžu zāli "Arsenāls" pēc tās atjaunošanas 2028. gadā paredzēts attīstīt kā modernu un starptautiski orientētu mākslas centru, kura darbības koncepcija ir iekļauta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja akreditācijas materiālos 2026.–2030. gadam. Papildu finansējums nepieciešams, lai nodrošinātu ne tikai infrastruktūras fizisku pabeigtību, bet arī objekta pilnvērtīgu funkcionēšanu un kultūras pakalpojumu attīstību, tostarp paplašinātu kultūras piedāvājumu, tā piekļūstamību un objekta izmantošanas iespējas dažādām sabiedrības grupām.
Tādējādi papildu finansējuma nepieciešamība abos projektos nav saistīta tikai ar būvdarbu izmaksu pieaugumu, bet galvenokārt ar nepieciešamību nodrošināt, lai pēc būvdarbu pabeigšanas atjaunotie objekti būtu funkcionāli gatavi paredzēto kultūras pakalpojumu sniegšanai. Ņemot vērā, ka pēc visu 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros atbalstīto projektu finansēšanas ir pieejams neizmantots ERAF elastības finansējums 4 350 933,99 euro apmērā, minēto finansējumu paredzēts pārdalīt uz 5.1.1.5. pasākumu Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" projektos identificēto papildu vajadzību finansēšanai.
Līdz ar to nepieciešams precizēt Noteikumos Nr. 889 pieejamā finansējuma apmēru, vienlaikus nodrošinot visu 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros Programmas finansējuma piešķiršanai izvirzīto projektu īstenošanu un rast risinājumu neizmantotā ERAF elastības finansējuma izmantošanai konstatēto kultūras infrastruktūras projektu vajadzību nodrošināšanai.
Risinājuma apraksts
Kultūras ministrija ir izvērtējusi 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa projektu iesniegumu atlases rezultātus, kā arī tās pārziņā esošo Programmas specifisko atbalsta mērķu un pasākumu investīciju ieviešanas progresu. Pamatojoties uz izvērtējuma rezultātiem, tiek piedāvāti divi savstarpēji saistīti risinājumi: daļu no 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķim paredzētā ERAF elastības finansējuma saglabāt visu tā ietvaros atbalstīto projektu īstenošanai, bet neizmantoto ERAF elastības finansējumu pārdalīt uz 5.1.1.5. pasākumu Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" projektu pilnvērtīgai pabeigšanai.
Lai nodrošinātu visu 16 Programmas finansējuma piešķiršanai izvirzīto projektu īstenošanu, 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros tiks saglabāts ERAF elastības finansējums 106 381 euro apmērā. Projektā finansējums norādīts veselos euro, noapaļojot projektu īstenošanai faktiski nepieciešamo ERAF finansējumu 106 380,01 euro apmērā.
Pēc finansējuma pārdales 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa finansējuma apmērs, par kuru tiks īstenoti iesniegtie projekti, būs 15 047 293 euro, tai skaitā ERAF finansējums 12 790 199 euro un valsts budžeta finansējums 2 257 094 euro. Attiecīgi nepieciešams precizēt Noteikumu Nr. 889 10. punktā noteikto 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu.
Atlikušo 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ERAF elastības finansējumu 4 350 933 euro apmērā paredzēts pārdalīt uz 5.1.1.5. pasākumu Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" projektu pilnvērtīgai pabeigšanai. Minētais finansējuma pārdales priekšlikums ir iekļauts Kultūras ministrijas sagatavotajos Programmas grozījumos Nr. 6, paredzot pārdalīt 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķim plānoto ERAF elastības finansējumu un par attiecīgo summu palielināt 5.1.1.5. pasākumam pieejamo ERAF finansējumu.
Plānotā finansējuma pārdale negatīvi neietekmēs 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu, tā mērķa un rādītāju sasniegšanu vai projektu teritoriālo pārklājumu. Pēc pārdales tiks nodrošināta visu 16 Programmas finansējuma piešķiršanai izvirzīto projektu īstenošana visos Latvijas plānošanas reģionos, un projektos plānotās rādītāju vērtības pārsniegs Noteikumu Nr. 889 9.2. apakšpunktā noteiktās minimālās vērtības.
Vienlaikus 5.1.1.5. pasākuma mērķis un atbalstāmās darbības nav pretrunā ar 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķi un tā ietvaros paredzētajiem ieguldījumiem. Pārdalot finansējumu uz 5.1.1.5. pasākumu, tiks sekmēta arī 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa mērķu sasniegšana, saglabājot uzsvaru uz vides un pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšanu mazāk aizsargātām sabiedrības grupām, tostarp cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Ievērojot dažādu sabiedrības grupu intereses un vajadzības un nodrošinot līdzvērtīgas infrastruktūras izmantošanas iespējas atbilstoši universālā dizaina principiem, tiks sekmēta publiskās telpas kvalitātes uzlabošana un integrēta un ilgtspējīga attīstības pieeja.
Prasība 5.1.1.5. pasākuma ietvaros nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kultūras objektiem un pakalpojumiem ir ietverta Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra noteikumos Nr. 530 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.5. pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus" īstenošanas noteikumi".
Minētie noteikumi paredz, ka objekta darbības stratēģijā vai publiskās ārtelpas aprakstā jāpamato, kā tiks veicināta vietējo iedzīvotāju sociālā iekļaušana, izpildot vismaz vienu no šādiem nosacījumiem:
- tiks pilnveidoti esošie pakalpojumi vai izveidoti jauni pakalpojumi, projektā integrējot inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu;
- tiks iesaistītas vietējo iedzīvotāju kopienas, radot jaunu sociālo dinamiku;
- tiks sekmēta vienlīdzīga piekļuve kultūras objektiem un publiskajai ārtelpai, veicinot līdztiesību un kultūras norišu piekļūstamību neatkarīgi no personas dzīvesvietas, īpašajām vajadzībām un sociālās atstumtības riska.
Tāpat 5.1.1.5. pasākuma īstenošanā ir jāievēro Jaunā Eiropas Bauhaus principi – estētika, ilgtspēja un iekļautība –, tostarp integrējot publiskās ārtelpas attīstības risinājumus apkārtējā ainavā un nodrošinot dabā balstītu risinājumu un universālā dizaina principu ievērošanu.
Finansējuma pārdale sekmēs nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras pilnvērtīgu izmantošanu, kultūras mantojuma ilgtspējīgu saglabāšanu, kultūras un tūrisma pakalpojumu attīstību, sabiedrības piekļuvi kvalitatīvam kultūras piedāvājumam, kā arī Rīgas kā nacionāla un starptautiska kultūras centra konkurētspēju.
Vienlaikus Kultūras ministrija ir izvērtējusi Finanšu ministrijas 2025. gada 9. jūnija grozījumus vadlīnijās Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas periodā" (turpmāk – vadlīnijas) un ar Projektu integrē Noteikumos Nr. 889 tos vadlīniju nosacījumus, kas negatīvi neietekmē jau īstenošanā esošos projektus 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros, attiecīgi Noteikumos Nr. 889 veicot šādus grozījumus:
- 37.1. apakšpunktā svītrojot nosacījums, ka, ja projekta personāla iesaisti projektā nodrošina saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;
- ņemot vērā, ka vadlīnijās nav iekļauts nosacījums par ierobežojumiem projekta vadības personāla izmaksām, svītrots Noteikumu Nr. 576 40. punkts.
Finansējuma saņēmējs projekta atbalstāmās darbības īsteno atbilstoši drošas finanšu pārvaldības principiem, ievērojot samērīguma principus un veic visas darbības, lai publiskais finansējums tiktu investēts lietderīgi, efektīvi, atbildīgi, rūpīgi un atbilstoši plānotajam mērķim un saskaņā ar normatīvo regulējumu. Iestādes vadītājs ir atbildīgs par iestādes un tās īstenoto projektu finanšu līdzekļu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, tai skaitā atbilstību attiecināmības, saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes pamatprincipiem, novēršot līdzekļu izšķērdēšanas riska iestāšanos.
Papildus veikti šādi tehniski precizējumi:
- precizēts Noteikumu Nr. 889 33.6. apakšpunkts, ņemot vērā, ka Publisko iepirkumu likumā tika izslēgts 19. pants "Zaļais publiskais iepirkums" un 2026. gada 9. jūnijā zaudēja spēku Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība", un vides prasību integrācija iepirkumos turpmāk tiek īstenota ar stratēģisko iepirkumu "Ietekmes uz vidi mazināšana". Vienlaikus jāņem vērā, ka Publisko iepirkumu likuma jaunā redakcija attiecas uz iepirkumiem, kuri tiek uzsākti pēc jaunā regulējuma spēkā stāšanās, savukārt līdz 2026. gada 8. jūnijam (ieskaitot) uzsāktajiem vai izsludinātajiem iepirkumiem piemērojams Publisko iepirkumu likuma pārejas noteikumu 27. punkts, kas nosaka, ka uzsāktie vai izsludinātie iepirkumi pabeidzami atbilstoši to uzsākšanas vai izsludināšanas laikā spēkā esošajam regulējumam;
- Noteikumu Nr. 889 33.7. apakšpunktā svītrota atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – Finanšu regula) 61. pantu, ņemot vērā to, ka minētais regulējums ir tieši piemērojams tādiem projektiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondu atbalsta saņemšanu un vienlaikus kuros atbilstoši specifiskā atbalsta mērķim finansējuma saņēmējs atlases kārtībā Eiropas Savienības fondu projekta dalībniekiem, gala saņēmējiem vai sadarbības partnerim sniedz finansiālu atbalstu (t.s. daudzpakāpju projekti). Ņemot vērā, ka 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros netiek īstenoti daudzpakāpju projekti un tādējādi Finanšu regulas 61. panta prasības netiek tieši attiecinātas uz finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri, Noteikumu Nr. 889 33.7. apakšpunktā svītrota atsauce uz Finanšu regulas 61. pantu;
- 38. punkts precizēts, nosakot, ka procentuālais ierobežojums aprēķināms no projekta plānotajām attiecināmajām izmaksām, lai novērstu situācijas, kad projekta īstenošanas gaitā rodas neatbilstoši veiktie izdevumi vai ietaupījums, kas var novest pie procentuālā ierobežojuma pārsnieguma konstatēšanas, pat ja izdevumi atbilst apstiprinātajam projekta budžetam.
Pēc rosinātās elastības finansējuma pārdales specifiskā atbalsta ERAF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā "Intervences laukums"
Nr. 166 "Kultūras mantojuma aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un kultūras pakalpojumi" – ERAF finansējums 12 790 199 euro;
- intervences kategorijā "Finansējuma veids"
Nr. 1 "Dotācija" – ERAF finansējums 12 790 199 euro;
- intervences kategorijā "Teritoriālie sasniegšanas mehānismi"
Nr. 33 "Bez teritoriālā mērķa" – ERAF finansējums 12 790 199 euro;
- intervences kategorijā "ESF+ sekundārās tēmas"
Nr. 9 "Nav piemērojams" – ERAF finansējums 12 790 199 euro;
- intervences kategorijā "Dzimumu līdztiesība"
Nr. 3 "Dzimumu neitralitāte" – ERAF finansējums 12 790 199 euro.
Ņemot vērā, ka ar Projektu paredzēta 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa neizmantotās ERAF elastības finansējuma daļas pārdale uz 5.1.1.5. pasākumu, plānotie grozījumi nav uzskatāmi par būtiskiem, tādējādi Projektam nav ietekmes uz 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa finansējuma saņēmējiem un īstenošanā esošajiem projektiem. Pēc Projekta spēkā stāšanās Centrālā finanšu un līgumu aģentūra informēs finansējuma saņēmēju, kura projekta īstenošanai ir piešķirts daļējs finansējums.
Lai nodrošinātu visu 16 Programmas finansējuma piešķiršanai izvirzīto projektu īstenošanu, 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros tiks saglabāts ERAF elastības finansējums 106 381 euro apmērā. Projektā finansējums norādīts veselos euro, noapaļojot projektu īstenošanai faktiski nepieciešamo ERAF finansējumu 106 380,01 euro apmērā.
Pēc finansējuma pārdales 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa finansējuma apmērs, par kuru tiks īstenoti iesniegtie projekti, būs 15 047 293 euro, tai skaitā ERAF finansējums 12 790 199 euro un valsts budžeta finansējums 2 257 094 euro. Attiecīgi nepieciešams precizēt Noteikumu Nr. 889 10. punktā noteikto 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu.
Atlikušo 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ERAF elastības finansējumu 4 350 933 euro apmērā paredzēts pārdalīt uz 5.1.1.5. pasākumu Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" projektu pilnvērtīgai pabeigšanai. Minētais finansējuma pārdales priekšlikums ir iekļauts Kultūras ministrijas sagatavotajos Programmas grozījumos Nr. 6, paredzot pārdalīt 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķim plānoto ERAF elastības finansējumu un par attiecīgo summu palielināt 5.1.1.5. pasākumam pieejamo ERAF finansējumu.
Plānotā finansējuma pārdale negatīvi neietekmēs 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu, tā mērķa un rādītāju sasniegšanu vai projektu teritoriālo pārklājumu. Pēc pārdales tiks nodrošināta visu 16 Programmas finansējuma piešķiršanai izvirzīto projektu īstenošana visos Latvijas plānošanas reģionos, un projektos plānotās rādītāju vērtības pārsniegs Noteikumu Nr. 889 9.2. apakšpunktā noteiktās minimālās vērtības.
Vienlaikus 5.1.1.5. pasākuma mērķis un atbalstāmās darbības nav pretrunā ar 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķi un tā ietvaros paredzētajiem ieguldījumiem. Pārdalot finansējumu uz 5.1.1.5. pasākumu, tiks sekmēta arī 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa mērķu sasniegšana, saglabājot uzsvaru uz vides un pakalpojumu piekļūstamības nodrošināšanu mazāk aizsargātām sabiedrības grupām, tostarp cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Ievērojot dažādu sabiedrības grupu intereses un vajadzības un nodrošinot līdzvērtīgas infrastruktūras izmantošanas iespējas atbilstoši universālā dizaina principiem, tiks sekmēta publiskās telpas kvalitātes uzlabošana un integrēta un ilgtspējīga attīstības pieeja.
Prasība 5.1.1.5. pasākuma ietvaros nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kultūras objektiem un pakalpojumiem ir ietverta Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra noteikumos Nr. 530 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.5. pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus" īstenošanas noteikumi".
Minētie noteikumi paredz, ka objekta darbības stratēģijā vai publiskās ārtelpas aprakstā jāpamato, kā tiks veicināta vietējo iedzīvotāju sociālā iekļaušana, izpildot vismaz vienu no šādiem nosacījumiem:
- tiks pilnveidoti esošie pakalpojumi vai izveidoti jauni pakalpojumi, projektā integrējot inovatīvus risinājumus, kas ļauj attīstīt kultūras satura digitālo piedāvājumu;
- tiks iesaistītas vietējo iedzīvotāju kopienas, radot jaunu sociālo dinamiku;
- tiks sekmēta vienlīdzīga piekļuve kultūras objektiem un publiskajai ārtelpai, veicinot līdztiesību un kultūras norišu piekļūstamību neatkarīgi no personas dzīvesvietas, īpašajām vajadzībām un sociālās atstumtības riska.
Tāpat 5.1.1.5. pasākuma īstenošanā ir jāievēro Jaunā Eiropas Bauhaus principi – estētika, ilgtspēja un iekļautība –, tostarp integrējot publiskās ārtelpas attīstības risinājumus apkārtējā ainavā un nodrošinot dabā balstītu risinājumu un universālā dizaina principu ievērošanu.
Finansējuma pārdale sekmēs nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras pilnvērtīgu izmantošanu, kultūras mantojuma ilgtspējīgu saglabāšanu, kultūras un tūrisma pakalpojumu attīstību, sabiedrības piekļuvi kvalitatīvam kultūras piedāvājumam, kā arī Rīgas kā nacionāla un starptautiska kultūras centra konkurētspēju.
Vienlaikus Kultūras ministrija ir izvērtējusi Finanšu ministrijas 2025. gada 9. jūnija grozījumus vadlīnijās Nr. 1.2. "Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada plānošanas periodā" (turpmāk – vadlīnijas) un ar Projektu integrē Noteikumos Nr. 889 tos vadlīniju nosacījumus, kas negatīvi neietekmē jau īstenošanā esošos projektus 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros, attiecīgi Noteikumos Nr. 889 veicot šādus grozījumus:
- 37.1. apakšpunktā svītrojot nosacījums, ka, ja projekta personāla iesaisti projektā nodrošina saskaņā ar daļlaika izmaksu attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;
- ņemot vērā, ka vadlīnijās nav iekļauts nosacījums par ierobežojumiem projekta vadības personāla izmaksām, svītrots Noteikumu Nr. 576 40. punkts.
Finansējuma saņēmējs projekta atbalstāmās darbības īsteno atbilstoši drošas finanšu pārvaldības principiem, ievērojot samērīguma principus un veic visas darbības, lai publiskais finansējums tiktu investēts lietderīgi, efektīvi, atbildīgi, rūpīgi un atbilstoši plānotajam mērķim un saskaņā ar normatīvo regulējumu. Iestādes vadītājs ir atbildīgs par iestādes un tās īstenoto projektu finanšu līdzekļu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, tai skaitā atbilstību attiecināmības, saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes pamatprincipiem, novēršot līdzekļu izšķērdēšanas riska iestāšanos.
Papildus veikti šādi tehniski precizējumi:
- precizēts Noteikumu Nr. 889 33.6. apakšpunkts, ņemot vērā, ka Publisko iepirkumu likumā tika izslēgts 19. pants "Zaļais publiskais iepirkums" un 2026. gada 9. jūnijā zaudēja spēku Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība", un vides prasību integrācija iepirkumos turpmāk tiek īstenota ar stratēģisko iepirkumu "Ietekmes uz vidi mazināšana". Vienlaikus jāņem vērā, ka Publisko iepirkumu likuma jaunā redakcija attiecas uz iepirkumiem, kuri tiek uzsākti pēc jaunā regulējuma spēkā stāšanās, savukārt līdz 2026. gada 8. jūnijam (ieskaitot) uzsāktajiem vai izsludinātajiem iepirkumiem piemērojams Publisko iepirkumu likuma pārejas noteikumu 27. punkts, kas nosaka, ka uzsāktie vai izsludinātie iepirkumi pabeidzami atbilstoši to uzsākšanas vai izsludināšanas laikā spēkā esošajam regulējumam;
- Noteikumu Nr. 889 33.7. apakšpunktā svītrota atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādātā redakcija) (turpmāk – Finanšu regula) 61. pantu, ņemot vērā to, ka minētais regulējums ir tieši piemērojams tādiem projektiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondu atbalsta saņemšanu un vienlaikus kuros atbilstoši specifiskā atbalsta mērķim finansējuma saņēmējs atlases kārtībā Eiropas Savienības fondu projekta dalībniekiem, gala saņēmējiem vai sadarbības partnerim sniedz finansiālu atbalstu (t.s. daudzpakāpju projekti). Ņemot vērā, ka 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros netiek īstenoti daudzpakāpju projekti un tādējādi Finanšu regulas 61. panta prasības netiek tieši attiecinātas uz finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri, Noteikumu Nr. 889 33.7. apakšpunktā svītrota atsauce uz Finanšu regulas 61. pantu;
- 38. punkts precizēts, nosakot, ka procentuālais ierobežojums aprēķināms no projekta plānotajām attiecināmajām izmaksām, lai novērstu situācijas, kad projekta īstenošanas gaitā rodas neatbilstoši veiktie izdevumi vai ietaupījums, kas var novest pie procentuālā ierobežojuma pārsnieguma konstatēšanas, pat ja izdevumi atbilst apstiprinātajam projekta budžetam.
Pēc rosinātās elastības finansējuma pārdales specifiskā atbalsta ERAF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem ir sekojošs:
- intervences kategorijā "Intervences laukums"
Nr. 166 "Kultūras mantojuma aizsardzība, pilnveidošana un popularizēšana un kultūras pakalpojumi" – ERAF finansējums 12 790 199 euro;
- intervences kategorijā "Finansējuma veids"
Nr. 1 "Dotācija" – ERAF finansējums 12 790 199 euro;
- intervences kategorijā "Teritoriālie sasniegšanas mehānismi"
Nr. 33 "Bez teritoriālā mērķa" – ERAF finansējums 12 790 199 euro;
- intervences kategorijā "ESF+ sekundārās tēmas"
Nr. 9 "Nav piemērojams" – ERAF finansējums 12 790 199 euro;
- intervences kategorijā "Dzimumu līdztiesība"
Nr. 3 "Dzimumu neitralitāte" – ERAF finansējums 12 790 199 euro.
Ņemot vērā, ka ar Projektu paredzēta 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa neizmantotās ERAF elastības finansējuma daļas pārdale uz 5.1.1.5. pasākumu, plānotie grozījumi nav uzskatāmi par būtiskiem, tādējādi Projektam nav ietekmes uz 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa finansējuma saņēmējiem un īstenošanā esošajiem projektiem. Pēc Projekta spēkā stāšanās Centrālā finanšu un līgumu aģentūra informēs finansējuma saņēmēju, kura projekta īstenošanai ir piešķirts daļējs finansējums.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izvērtējot 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ERAF elastības finansējuma turpmāko izmantošanu, tika vērtēta iespēja finansējumu saglabāt 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros, novirzot to papildu projektu atbalstam, jau atbalstīto projektu darbību paplašināšanai vai Programmas uzraudzības rādītāju vērtību turpmākai palielināšanai.
4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzams iznākuma rādītājs RCO 77 "Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits" – vismaz 11 objekti – un rezultāta rādītājs RCR 77 "Atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāju skaits" – vismaz 16 500 apmeklētāji. 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir atbalstīti 16 projekti, kuros atbilstoši projektu iesniegumos plānotajam paredzēts sasniegt 21 atbalstītu kultūras un tūrisma objektu un vismaz 100 000 apmeklētāju, tādējādi jau ar atbalstītajiem projektiem nodrošinot būtisku Programmas rādītāju pārsniegumu.
Finansējuma saglabāšana 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros teorētiski ļautu palielināt atbalstīto projektu skaitu, paplašināt jau atbalstīto projektu darbību apjomu vai vēl vairāk palielināt uzraudzības rādītāju vērtības. Tomēr 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa mērķa un Programmas uzraudzības rādītāju sasniegšana jau ir nodrošināta ar atbalstīto projektu kopumu, un nav identificēta nepieciešamība pēc papildu finansējuma, bez kura būtu apdraudēta 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa mērķa vai rādītāju sasniegšana.
Vienlaikus 5.1.1.5. pasākuma ietvaros ir identificēta papildu finansējuma nepieciešamība nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras objektu – Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" – pilnvērtīgai funkcionēšanai un tajos paredzēto kultūras pakalpojumu nodrošināšanai. Finansējuma pārdale ļauj pabeigt jau uzsāktos ieguldījumus un nodrošināt to pilnvērtīgu izmantošanu, vienlaikus nesamazinot 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros atbalstīto 16 projektu skaitu, to īstenošanai nepieciešamo finansējumu vai sasniedzamos rezultātus.
Ņemot vērā minēto, secināts, ka 4 350 933 euro ERAF elastības finansējuma pārdale uz 5.1.1.5. pasākumu nodrošina lietderīgāku Programmas finansējuma izmantošanu nekā finansējuma saglabāšana 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa papildu projektu vai rādītāju turpmākai palielināšanai. Pārdales priekšlikums atbilst Kultūras ministrijas prioritātei nodrošināt pabeigtus un funkcionējošus kultūras infrastruktūras objektus, kuros iespējams pilnvērtīgi sniegt paredzētos kultūras pakalpojumus.
4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzams iznākuma rādītājs RCO 77 "Atbalstīto kultūras un tūrisma objektu skaits" – vismaz 11 objekti – un rezultāta rādītājs RCR 77 "Atbalstīto kultūras un tūrisma vietu apmeklētāju skaits" – vismaz 16 500 apmeklētāji. 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir atbalstīti 16 projekti, kuros atbilstoši projektu iesniegumos plānotajam paredzēts sasniegt 21 atbalstītu kultūras un tūrisma objektu un vismaz 100 000 apmeklētāju, tādējādi jau ar atbalstītajiem projektiem nodrošinot būtisku Programmas rādītāju pārsniegumu.
Finansējuma saglabāšana 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros teorētiski ļautu palielināt atbalstīto projektu skaitu, paplašināt jau atbalstīto projektu darbību apjomu vai vēl vairāk palielināt uzraudzības rādītāju vērtības. Tomēr 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa mērķa un Programmas uzraudzības rādītāju sasniegšana jau ir nodrošināta ar atbalstīto projektu kopumu, un nav identificēta nepieciešamība pēc papildu finansējuma, bez kura būtu apdraudēta 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa mērķa vai rādītāju sasniegšana.
Vienlaikus 5.1.1.5. pasākuma ietvaros ir identificēta papildu finansējuma nepieciešamība nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras objektu – Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" – pilnvērtīgai funkcionēšanai un tajos paredzēto kultūras pakalpojumu nodrošināšanai. Finansējuma pārdale ļauj pabeigt jau uzsāktos ieguldījumus un nodrošināt to pilnvērtīgu izmantošanu, vienlaikus nesamazinot 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros atbalstīto 16 projektu skaitu, to īstenošanai nepieciešamo finansējumu vai sasniedzamos rezultātus.
Ņemot vērā minēto, secināts, ka 4 350 933 euro ERAF elastības finansējuma pārdale uz 5.1.1.5. pasākumu nodrošina lietderīgāku Programmas finansējuma izmantošanu nekā finansējuma saglabāšana 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa papildu projektu vai rādītāju turpmākai palielināšanai. Pārdales priekšlikums atbilst Kultūras ministrijas prioritātei nodrošināt pabeigtus un funkcionējošus kultūras infrastruktūras objektus, kuros iespējams pilnvērtīgi sniegt paredzētos kultūras pakalpojumus.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Ar 4.3.2. specifiskajam atbalsta mērķim šobrīd pieejamo finansējuma apjomu un daļu no elastības finansējuma tiks nodrošināta 16 projektu īstenošana visā Latvijas teritorijā, nodrošinot pārdomātu un padziļinātu darbu ar dažādām mērķauditorijām. Tāpat ar atbalstītajiem projektiem tiks sasniegti Noteikumu Nr. 889 9.2. apakšpunktā noteiktie specifiskā atbalsta ietvaros sasniedzamie rādītāji. Līdz ar to specifiskā atbalsta ERAF elastības finansējuma daļas pārdale uz 5.1.1.5. pasākumu negatīvi neietekmē specifiskā atbalsta mērķa un rādītāju sasniegšanu, kā arī nerada papildu administratīvo slogu specifiskā atbalsta finansējuma saņēmējiem.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Īstenojot projektus, tiks veidots uz sociālo iekļaušanu orientēts un mērķauditorijas vajadzībām balstīts kultūras piedāvājums, radot pozitīvu ietekmi uz vietējām kopienām, un veicinot dialoga ar mazākaizsargāto sabiedrības daļu, lai ar kultūras pieredzes un pakalpojumu starpniecību mazinātu sociālo nevienlīdzību un stiprinātu kopienas kultūra identitāti.
Juridiskās personas
- Potenciālie projektu iesniedzēji un iespējamie sadarbības partneri, tas ir, biedrības, nodibinājumi un citas juridiskas personas, kuras pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē, valsts iestādes, pašvaldības, pašvaldības iestādes vai pašvaldības kapitālsabiedrības. Kultūras ministrija kā par 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķi atbildīgā ministrija.
Ietekmes apraksts
Biedrība, nodibinājums, juridiska persona, kuras pamatdarbība ir kultūras vai radošajā nozarē, valsts iestāde, pašvaldība, pašvaldības iestāde vai valsts un pašvaldības kapitālsabiedrība pildīs finansējuma saņēmēja funkcijas, un Kultūras ministrija pildīs atbildīgās iestādes funkcijas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Finansējuma pārdale sekmēs nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras pilnvērtīgu izmantošanu, kultūras mantojuma ilgtspējīgu saglabāšanu, kultūras un tūrisma pakalpojumu attīstību, sabiedrības piekļuvi kvalitatīvam kultūras piedāvājumam, kā arī Rīgas kā nacionāla un starptautiska kultūras centra konkurētspēju.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ņemot vērā rosināto elastības finansējuma pārdali no 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa uz 5.1.1.5. pasākumu, 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa kopējais attiecināmais finansējums tiek samazināts 5 118 745 euro apmērā (tai skaitā 4 350 933 euro ERAF finansējums un nacionālais finansējums (valsts budžeta līdzfinansējums, pašvaldību līdzfinansējums un privātais līdzfinansējums 767 812 euro).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 12. septembra noteikumos Nr. 530 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās" 5.1.1.5. pasākuma "Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus" īstenošanas noteikumi"" (26-TA-2181)
Pamatojums un apraksts
Projekts paredz no 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa pārdalīt neizmantoto ERAF elastības finansējuma daļu 4 350 933 euro apmērā uz 5.1.1.5. pasākumu Lielās ģildes un izstāžu zāles "Arsenāls" projektu pilnvērtīgai pabeigšanai.
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta Noteikumu Nr. 889 izstrādes laikā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Kultūras ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts skar teritoriju attīstību, ņemot vērā, ka 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ERAF elastības finansējumu 4 350 933 euro apmērā paredzēts pārdalīt uz 5.1.1.5. pasākumu, novirzot to nacionālas nozīmes kultūras infrastruktūras objektu – Lielās ģildes un Mākslas muzeja "Arsenāls" – attīstībai Rīgā.
Pārdale veicinās Rīgas kā nacionāla un starptautiska kultūras un tūrisma centra attīstību, sekmējot kultūras infrastruktūras un pakalpojumu attīstību, apmeklētāju piesaisti un Rīgas vēsturiskā centra sociālekonomisko dzīvotspēju.
Finansējuma pārdale nerada negatīvu ietekmi uz 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros jau atbalstīto projektu īstenošanu un to teritoriālo tvērumu, jo tiek saglabāta visu 16 atbalstīto projektu īstenošana un nodrošināta 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa plānoto rādītāju sasniegšana un pārsniegšana. Turklāt 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros tiek piemērota teritoriālā pieeja, paredzot, ka katrā plānošanas reģionā tiek atbalstīts vismaz viens projekta iesniegums, kas atbilst 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumiem.
Līdz ar to finansējuma pārdale ietekmē Programmas investīciju teritoriālo sadalījumu, tomēr nesamazina jau apstiprināto 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa investīciju apjomu un sasniedzamos rezultātus projektu īstenošanas teritorijās, vienlaikus saglabājot 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros noteikto teritoriālo pārklājumu.
Pārdale veicinās Rīgas kā nacionāla un starptautiska kultūras un tūrisma centra attīstību, sekmējot kultūras infrastruktūras un pakalpojumu attīstību, apmeklētāju piesaisti un Rīgas vēsturiskā centra sociālekonomisko dzīvotspēju.
Finansējuma pārdale nerada negatīvu ietekmi uz 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros jau atbalstīto projektu īstenošanu un to teritoriālo tvērumu, jo tiek saglabāta visu 16 atbalstīto projektu īstenošana un nodrošināta 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa plānoto rādītāju sasniegšana un pārsniegšana. Turklāt 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros tiek piemērota teritoriālā pieeja, paredzot, ka katrā plānošanas reģionā tiek atbalstīts vismaz viens projekta iesniegums, kas atbilst 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumiem.
Līdz ar to finansējuma pārdale ietekmē Programmas investīciju teritoriālo sadalījumu, tomēr nesamazina jau apstiprināto 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa investīciju apjomu un sasniedzamos rezultātus projektu īstenošanas teritorijās, vienlaikus saglabājot 4.3.2. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros noteikto teritoriālo pārklājumu.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektam ir pozitīva ietekme uz iedzīvotāju sociālo situāciju, jo finansējuma pārdale sekmēs kultūras pakalpojumu pieejamību un sociālo iekļaušanu, nodrošinot iespējas dažādām sabiedrības grupām līdzvērtīgi piedalīties kultūras dzīvē un izmantot kultūras infrastruktūru.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju komplekts paredzēja projekta iesniegumus vērtēt atbilstoši kvalitātes kritērijam par horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" ievērošanu, kura ietvaros tiek vērtēts, vai projekta iesniegumā tiek paredzētas darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības.
Pasākuma projektos ir iekļautas horizontālā principa darbības, kas īpaši veicina vides un informācijas piekļūstamību personām ar kustību, redzes, dzirdes vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecākiem ar maziem bērniem, piemēram:
- vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas, tās paredzot projektēšanas un būvniecības procesā (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem. konsultāciju protokolus u.c.);
- papildus būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam, projekta ietvaros tiks īstenotas labās prakses darbības, kas īpaši veicina vides - piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (LM vadlīnijas "Labās prakses ieteikumi vides piekļūstamības nodrošināšanai papildus LBN 200-21 noteiktajam". Pieejams šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/ieteikumi-ieklaujosas-vides-veidosanai;
- plānojot būves dizainu, tiks ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, balstoties uz cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ne vien uz fizisku piekļūšanu būvei, bet arī uz specifiskām vajadzībām attiecībā uz būves noformējumu, lietojamību un funkciju;
- mediju kampaņu, semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu īstenošanā sabiedrības informēšanai tiks nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piemēram, tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, Braila druka, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ierakstīšana);
- tiks nodrošināts, ka konkrētajai videi/objektam/pasākuma norises vietai ir iespēja fiziski piekļūt un to izmantot cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem gan kā pasākuma skatītājiem, gan kā dalībniekiem u.c. darbības.
Pasākuma projektos ir iekļautas horizontālā principa darbības, kas īpaši veicina vides un informācijas piekļūstamību personām ar kustību, redzes, dzirdes vai garīga rakstura traucējumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem un vecākiem ar maziem bērniem, piemēram:
- vides piekļūstamības ekspertu konsultācijas, tās paredzot projektēšanas un būvniecības procesā (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem. konsultāciju protokolus u.c.);
- papildus būvnormatīvā LBN 200-21 noteiktajam, projekta ietvaros tiks īstenotas labās prakses darbības, kas īpaši veicina vides - piekļūstamību cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem (LM vadlīnijas "Labās prakses ieteikumi vides piekļūstamības nodrošināšanai papildus LBN 200-21 noteiktajam". Pieejams šeit: https://www.lm.gov.lv/lv/ieteikumi-ieklaujosas-vides-veidosanai;
- plānojot būves dizainu, tiks ņemts vērā daudzveidības un iekļaušanas princips, balstoties uz cilvēku ar invaliditāti vajadzībām ne vien uz fizisku piekļūšanu būvei, bet arī uz specifiskām vajadzībām attiecībā uz būves noformējumu, lietojamību un funkciju;
- mediju kampaņu, semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu īstenošanā sabiedrības informēšanai tiks nodrošināti cilvēkiem ar dažāda veida funkcionāliem traucējumiem piekļūstami formāti (piemēram, tulkošana zīmju valodā, subtitrēšana, Braila druka, reāllaika transkripcija, raidījumu un pasākumu ierakstīšana);
- tiks nodrošināts, ka konkrētajai videi/objektam/pasākuma norises vietai ir iespēja fiziski piekļūt un to izmantot cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem gan kā pasākuma skatītājiem, gan kā dalībniekiem u.c. darbības.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi