Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta noteikumu projekts "Dabas parka "Bernāti" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumu projekts) precizē dabas parka "Bernāti" (turpmāk - dabas parks) teritorijas aizsardzības, izmantošanas un apsaimniekošanas tiesisko regulējumu, pamatojoties uz apstiprinātajā dabas parka dabas aizsardzības plānā iekļautajiem priekšlikumiem.

Vispārējā kārtība

1. Izveidošana, apraksts, dabas aizsardzības plāns, esošais regulējums

Dabas parks „Bernāti” atrodas Latvijas dienvidrietumos, Dienvidkurzemes novadā starp Bernātiem un Jūrmalciemu, aptuveni 5km uz ZR no Nīcas un aptuveni10km uz D no Liepājas, tiešā Valsts nozīmes autoceļa A11 Liepāja–Klaipēda tuvumā. Tas ietver 7 km garu Baltijas jūras piekrastes posmu – pludmali un tai piegulošās mežainās piejūras kāpas. Dabas parka R mala noteikta pa Baltijas jūras ūdens līmeņa līniju, Z robeža – gar meža ceļu no Krūmu kapiem līdz jūrai. Tā D mala robežojas ar Jūrmalciema robežu, bet A mala – ar Bernātu ciema robežu, meža ceļu gar kāpu grēdas A piekāji, valsts meža robežu un vietējas nozīmes autoceļu V1231 Klampju ciems–Jūrmalciems. Administratīvi dabas parks atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā. Valsts un Eiropas Savienības (turpmāk - ES) datu bāzēs norādītā dabas parka platība – 795 ha. Pateicoties intensīvajai jūras krasta erozijai, dabas parka platība pēc katras lielākas vētras samazinās. Veicot Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras 2014. gada ortofoto karšu izpēti, secināts, ka šobrīd dabas parka teritorija aizņem 768 ha lielu platību. 2004. gada 8. aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr. 273 "Dabas parka "Bernāti" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" 3. punktā minēta dabas parka platība 2945 ha. Dabas parka "Bernāti" platība tika mainīta līdz ar aizsargājamās jūras teritorijas Nida - Pērkone izveidi - 2010. gada 5. janvārī Ministru kabineta noteikumi Nr. 17 "Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām", kurā tika iekļauta dabas parka "Bernāti" jūras akvatorijas daļa.

Dabas parkā ietvertās teritorijas aizsardzība aizsākās 1992. gadā, kad Bernātu mežaino piejūras kāpu aizsardzībai tika izveidots vietējas nozīmes dabas liegums „Bernāti”.
1999. gadā teritorijai tika piešķirts valsts nozīmes aizsargājamas dabas teritorijas – dabas lieguma – statuss. Dabas parks izveidots 2003. gadā [1] un tā robeža apstiprināta ar Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumiem Nr.83 "Noteikumi par dabas parkiem" 1.21. apakšpunkts (22.pielikums). 
Dabas parks aizņem 768 ha lielu teritoriju un tai saskaņā ar likumu "Par īpaši aizsargājamām teritorijām" ir piešķirts ES nozīmes īpaši aizsargājamas teritorijas – Natura 2000 vietas – statuss. [2]

Ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2016. gada 28. aprīļa rīkojumu Nr. 105 “Par dabas parka “Bernāti” dabas aizsardzības plāna apstiprināšanu” apstiprināts dabas parka dabas aizsardzības plāns 2016. – 2028. gadam [3], kura izstrādes laikā veikta Latvijā un ES īpaši aizsargājamo biotopu, aizsargājamo sugu atradņu un to dzīvotņu inventarizācija un kvalitātes novērtēšana, kā arī izvirzīti teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas mērķi, izstrādāts apsaimniekošanas pasākumu plāns un sagatavoti priekšlikumi teritorijas zonējumam un individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projektam, aprakstīti prioritārie pasākumi, kas īstenojami dabas parkā konstatēto sugu un biotopu aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, kā arī definēti pieļaujamās apbūves nosacījumi.

Dabas parka aizsardzībai un apsaimniekošanai noteikti četri ilgtermiņa mērķi:
1. Nodrošināt labvēlīgu aizsardzības stāvokli Latvijā un ES īpaši aizsargājamiem biotopiem un retām un īpaši aizsargājamām sugām.
2. Saglabāt teritorijas ainavisko un kultūrvēsturisko mantojumu.
3. Radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai teritorijas izmantošanai dabas izziņai, atpūtai un sportam, sabalansējot dabas aizsardzības un rekreācijas funkcijas. 4. Nodrošināt dabas parka pārvaldi, apsaimniekošanu, uzraudzību un tās aizsardzības un izmantošanas noteikumu kontroli.

Lielāko dabas parka daļu (89%) klāj meži, aptuveni 4% aizņem pludmale, bet pārējos 7% – lauksaimniecībā izmantojamās zemes, smiltāji, zeme zem purviem, dīķiem, ēkām, pagalmiem, kapsētām, ceļiem un citiem infrastruktūras objektiem.

Dabas parka zeme ir sadalīta 165 kadastra vienībās. Vairāk nekā puse (53%) no visām dabas parka zemēm pieder valstij. Dabas parka teritorijā iekļautos valsts mežus apsaimnieko akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži”, Bernātu bāku – Satiksmes ministrija, bet pludmali – Dienvidkurzemes novada pašvaldība. Dienvidkurzemes novada pašvaldībai pieder 72 ha no dabas parka mežiem, pelēkajām kāpām, ceļiem un kapsētām, savukārt Liepājas pašvaldībai – vēsturiskā akciju sabiedrība „Liepājas Metalurgs” "Atpūtas komplekss „Draudzība”" un tās sporta laukumi pie jūras. Trešā daļa no dabas parka zemēm ir sadalīta 131 privātām vai juridiskām personām piederošos īpašumos. Lielākā daļa no šiem īpašumiem ir nelieli. To platība variē no 0,1 līdz 10 ha, bet vidējā īpašumu platība ir 1,9 ha. Plānojot turpmāko dabas parka izmantošanu, jāņem vērā, ka lielākā daļa no privāto zemju īpašniekiem nav vietējie iedzīvotāji, saskaņā ar zemju īpašnieku deklarētajām adresēm, vairāk nekā puse (51%) no dabas parka privātajām zemēm procentuāli pieder Liepājniekiem, 27% – Bernātu, Jūrmalciema vai Nīcas pagasta iedzīvotājiem, bet 22% no dabas parka zemju īpašniekiem dzīvo Rīgā, Jūrmalā vai citās Latvijas pilsētās.

Dabas parkā "Bernāti" atrodas navigācijas tehniskais līdzeklis - Bernātu bāka, kuras īpašnikes ir VSIA "Latvijas jūras administrācija", bet saskaņā ar Satiksmes ministrijas 2001.gada 2.augusta rīkojumu Nr.115 “Par navigācijas tehnisko ierīču apsaimniekošanas rajonu noteikšanu un navigācijas tehnisko ierīču nodošanu Ostu pārvalžu valdījumā” Bernātu bākas valdītājs un apsaimniekotājs ir Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde. Bernātu bāka atrodas dabas parka "Bernāti" - dabas lieguma zonā.

Patlaban dabas parka apsaimniekošanas un izmantošanas kārtību noteic Ministru kabineta 2004. gada 8. aprīļa noteikumi Nr. 273 “Dabas parka “Bernāti” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” (turpmāk – Individuālie noteikumi).

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz plānā ietverto informāciju. Ņemot vērā to, ka plānoto grozījumu apjoms pārsniedz pusi no spēkā esošajām Individuālo noteikumu normām, tad saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 140. punktu dabas parkam ir sagatavots jauns noteikumu projekts.
Noteikumu projektam pievienoti 4. pielikumi:
1. Dabas parka "Bernāti" funkcionālo zonu shēma;
2. Speciālā informatīvā zīme dabas parka apzīmēšanai un tās lietošanas kārtība;
3. Ugunsdzēsības infrastruktūras objekti dabas parkā "Bernāti";
4. Aizsargājamie koki - vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma).

2. Dabas vērtības

Dabas parks izveidots un noteikts kā Natura 2000 teritorija, lai saglabātu Latvijā vecākās mežaino piejūras kāpu teritorijas bioloģisko daudzveidību, uzlabojot mežu un kāpu biotopu strukturālo kvalitāti, nodrošinot bioloģiskai daudzveidībai būtisku sugu dzīvotņu aizsardzību, vienlaikus veicinot dabas tūrisma un rekreācijas iespējas.

Dabas parkā sastopami deviņi ES īpaši aizsargājamie piekrastes biotopi [4]: Jūras stāvkrasti (1230), Embrionālās kāpas (2110), Priekškāpas (2120), Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas (2130*), Mitras starpkāpu ieplakas (2190),  un meža biotopi – Mežainas piejūras kāpas (2180), Staignāju meži (9080*), Veci vai dabiski boreāli meži (9010*) un Purvaini meži (91D0) kā arī tajos sastopamās retās un īpaši aizsargājamās augu, bezmugurkaulnieku un putnu sugas.
ES nozīmes aizsargājamie biotopi veido 94% no dabas parka kopplatības jeb 722 ha.

Dabas parka biotopi nodrošina piemērotas dzīves vietas 23 Latvijā aizsargājamām augu, sēņu, ķērpju, bezmugurkaulnieku un putnu sugām, 14 no tām ir aizsargājamas visā ES [5]. Piemēram, Gmelina alise Alyssum gmelinii, Jūrmalas dedestiņa Lathyrus maritimus, Lēzela vīrcele Linaria loeselii, Gada staipeknis Lycopodium annotinum, Parastā purvmirte Myrica gale, Sīkziedu plaukšķene Silene borysthenica, Zilganā baltsamtīte Leucobryum glaucum, Kastaņbrūnā artonija Arthonia spadicea, Ziemas kātpūpēdis Tulostoma brumale, Kuprainā celmmuša Laphria gibbosa, Lielā krāšņvabole Chalcophora mariana, Priežu sveķotājkoksngrauzis Nothorina punctata, Krīklis Anas crecca, Meža pīle Anas platyrhynchos, Gaigala Bucephala clangula, Mežirbe Tetrastes bonasia, Baltais stārķis Ciconia ciconia, Dzērve Grus grus, Mērkaziņa Gallinago gallinago, Sloka Scolopax rusticola, Vakarlēpis Caprimulgus europaeus, Melnā dzilna Dryocopus martius, Stepes čipste Anthus campestris, Pupuķis Upupa epops.


[1] Ministru kabineta 2003. gada 18. marta noteikumi Nr. 118 "Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumos Nr.83 "Noteikumi par dabas parkiem"" (stājas spēkā 2003. gada 22. martā).
[2] Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (pielikuma 35.punkts, B - tips, vietas kods - LV0303600).
[3] plāns pieejams Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļvietnē: https://www.daba.gov.lv/lv/bernati .
[4] Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīva Nr. 92/43/EEK "Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību".
[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīva 2009/147/EK "Par savvaļas putnu aizsardzību".

Nē

Dabas parks izveidots, lai aizsargātu jūras piekrastes biotopu un ainavu kompleksu, īpaši aizsargājamās sugas, to dzīvotnes, kā arī tradicionālo piekrastes kultūrtelpu un teritorijas rekreācijas potenciālu. Lai rastu dabas aizsardzības un ekonomisko interešu kompromisu, tad dabas parks ir iedalīts dabas lieguma, dabas parka zonā un neitrālā zonā, attiecīgi ar dažādiem ierobežojumiem vai bez ierobežojumiem - kā tas ir noteikts neitrālā zonā.

Dabas parks izveidots, lai aizsargātu jūras piekrastes biotopu un ainavu kompleksu, īpaši aizsargājamās sugas, to dzīvotnes, kā arī tradicionālo piekrastes kultūrtelpu un teritorijas rekreācijas potenciālu. Lai rastu dabas aizsardzības un ekonomisko interešu kompromisu, tad dabas parks ir iedalīts dabas lieguma, dabas parka zonā un neitrālā zonā, attiecīgi ar dažādiem ierobežojumiem vai bez ierobežojumiem - kā tas ir noteikts neitrālā zonā.

Nē

Nē

Nē

ES nozīmes biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai nepieciešamie pasākumi izvērtēti dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā. Noteikumu projektā iekļautās prasības sagatavotas, balstoties uz plāna izstrādes laikā veikto teritorijas izpēti un sagatavotajiem priekšlikumiem un nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem. Dabas parks ir saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pielikuma 35. punktam - dabas parks ir noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija (Natura 2000), tās aizsardzības nodrošināšana veicina no Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas Nr. 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk - Biotopu direktīva) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (turpmāk - Putnu direktīva) prasību izpildi. Ar šo noteikumu projektu netiek pārņemtas Biotopu direktīvas un Putnu direktīvas prasības.

Dabas parka lielākā vērtība ir piekrastes biotopi, ar tiem saistītās augu un dzīvnieku sugas un parka biotopu piedāvātie rekreatīvie pakalpojumi. Tā ir nozīmīga teritorija Latvijas piekrastes biotopu kompleksa un, jo īpaši Mežainu piejūras kāpu aizsardzībai. Nozīmīga parka vērtība ir arī pelēkās kāpas, smilšainās pludmales, dabiskiem krasta attīstības procesiem pakļautās primārās kāpas un kangaru-vigu komplekss ar parasto purmiršu audzēm. Kopumā dabas parkā konstatēti deviņi Latvijā un Eiropas Savienībā aizsargājami biotopi – Jūras stāvkrasti 1230, Embrionālās kāpas 2110, Priekškāpas 2120, Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas 2130*, Mitras starpkāpu ieplakas 2190, Staignāju meži 9080*, Mežainas piejūras kāpas 2180, Veci vai dabiski boreāli meži 9010* un Purvaini meži 91D0. To kopējā platība ir 722, kas veido 94% no parka kopplatības. Dabas parka biotopi nodrošina piemērotas dzīves vietas 23 Latvijā aizsargājamām augu, sēņu, ķērpju, bezmugurkaulnieku un putnu sugām. 14 no tām ir aizsargājamas visā Eiropas Savienībā.

Direktīva attiecas uz Eiropas savienības dalībvalstu teritorijā sastopamo putnu sugu aizsardzību, saglabāšanu, kontroli un izmantošanu. Direktīva nosaka, ka dalībvalstīm ir jāveic visas nepieciešamās darbības, lai uzturētu Direktīvas pielikumos uzskaitīto putnu sugu populācijas.

Dabas parkā sastopamas sekojošas Putnu direktīvas sugas: Krīklis Anas crecca, Meža pīle Anas platyrhynchos, Gaigala Bucephala clangula, Mežirbe Tetrastes bonasia, Baltais stārķis Ciconia ciconia, Dzērve Grus grus, Mērkaziņa Gallinago gallinago, Sloka Scolopax rusticola, Meža balodis Columba oenas, Lauku balodis Columba palumbus, Apodziņš Glaucidium passerinum I, Bikšainais apogs Aegolius funereus, Vakarlēpis Caprimulgus europaeus, Melnā dzilna Dryocopus martius, Sila cīrulis Lullula arborea, Stepes čipste Anthus campestris, Melnais meža strazds Turdus merula, Pelēkais strazds Turdus pilaris, Dziedātājstrazds Turdus philomelos, Sila strazds Turdus viscivorus, Mazais mušķērājs Ficedula parva, Brūnā čakste Lanius collurio, Sīlis Garrulus glandarius, Mājas strazds Sturnus vulgaris.

Darbībām, kurām var būt būtiska ietekme uz Natura 2000 teritoriju atbilstoši normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu, ir jāveic ietekmes uz Natura 2000 teritoriju izvērtējums, kad tiek izvērtētas iespējamās negatīvās sekas uz īpaši izsargājamām sugām un biotopiem.