Anotācija (ex-ante)

Šobrīd nav noteiktu vienotu prasību asins komponentu saņemšanai visām ambulatorajām ārstniecības iestādēm neatkarīgi no to darbības profila. Prasības ārstniecības iestādēm asins komponentu saņemšanai veidot asins kabinetu ir noteiktas MK noteikumos Nr.60, nosakot obligātu prasību veidot asins kabinetu iestādēs, kurās nodrošina dzemdību palīdzību (139.punkts), pārējās stacionārajās ārstniecības iestādēs asins kabineta veidošana ir paredzēta nepieciešamības gadījumā (96.punkts). Kā arī prasības nodrošināt asins kabinetu pirmā līmeņa dienas stacionāros, kas sniedz no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojums, ir noteiktas Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (84.1. apakšpunkts).

Lai noteiktu vienotas un pārskatāmas prasības attiecībā uz asins komponentu saņemšanu, ar noteikumu projektu paredzēts noteikt vienotas prasības asins komponentu saņemšanai visām ambulatorajām ārstniecības iestādēm neatkarīgi no to darbības profila un finansējuma avota, vienlaikus, mazināt slogu ārstniecības iestādēm, kurām darbības profila dēļ nav nepieciešams veidot pastāvīgus asins komponentu krājumus un kuras neveic plānveida asins komponentu pārliešanas. Vienlaikus, nepieciešams papildināt prasības dienas stacionāram, kurā pacientam veic ambulatorās operācijas, ar iespēju veidot savu asins kabinetu vai slēgt līgumu ar Valsts asinsdonoru centru par asins komponentu nodrošināšanu neatliekamās situācijās. 
Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr.60 vispārīgās prasības ārstniecības iestādēm ar nosacījumiem, ka ārstniecības iestāde, veicot asins vai asins komponentu pārliešanu, nodrošina attiecīgo noteikumu 20. punktā minētajos normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz ārstniecības personu, kuras veic asins vai asins komponentu pārliešanu, kvalifikāciju, kas noteikta normatīvajos aktos par cilvēka asiņu un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartiem, kā arī kompensāciju par izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai. Tāpat ārstniecības iestādei jānodrošina MK noteikumu Nr.60 20.punktā noteiktās prasības attiecībā uz ieviestām procedūrām asins vai asins komponentu pārliešanas datu reģistrēšanai saskaņā ar medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību regulējošiem normatīvajiem aktiem un apstiprinātajām asins vai asins komponentu pārliešanas medicīniskajām tehnoloģijām, un ieviestām procedūrām paziņošanai par jebkādām nopietnām blaknēm un nevēlamiem notikumiem, kas ir attiecināmi uz asiņu un asins komponentu kvalitāti un drošumu.

Atbilstoši 10.09.2020. likuma "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" 4.pantam visām veselības aprūpes sistēmā strādājošajām māsām ir mainīts profesijas nosaukums no  "māsa (medicīnas māsa)" uz profesijas nosaukumu māsa (vispārējās aprūpes māsa), tādējādi šobrīd MK 60 nav aktuālā terminoloģija, līdz ar to nepieciešams precizēt MK noteikumos Nr.60 ietverto terminoloģiju saistībā ar māsas profesijas nosaukuma maiņu.

Paredzēt noteikumos veikt tehniskus precizējumus MK noteikumos Nr.60 ietvertajā terminoloģijā saistībā ar māsas profesijas nosaukuma maiņu.

Pašreizējais regulējums nosaka, ka elektrokonvulsīvās terapijas aparātam ir jāatrodas katrā psihoterapijas nodaļā, kur ievieto pacientus ar akūtiem psihisko procesu darbības traucējumiem.  Tomēr elektrokonvulsīvās terapijas aparāts ir nepieciešams tikai specializētajās slimnīcās, kurās ievieto pacientus ar akūtiem psihisko procesu darbības traucējumiem, tāpat arī iekārta nav nepieciešama nodaļā, bet slimnīcā kopumā, jo iekārta netiek plaši izmantota, un to izmanto tikai pie noteiktām indikācijām un speciāli apmācītas ārstniecības personas. 

Precizēt, ka elektrokonvulsīvās terapijas aparāts ir tikai specializētā psihiatrijas slimnīcā, kur ievieto pacientus ar akūtiem psihisko procesu darbības traucējumiem (papildināt noteikumus ar 121.¹ punktu). Turklāt elektrokonvulsīvās terapijas aparāts jau ir visās psihistrijas slimnīcās, uz kurām attiektos šī prasība.

Lai izvērtētu turpmāku neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu iespējamo attīstību un risinātu cilvēkresursu trūkumu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (turpmāk- NMPD), vienlaikus efektīvi un racionāli izmantojot pieejamos resursus un neradot ierobežojumus saņemt pieejamu un kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību, MK noteikumos Nr.60 2018. gada decembrī tika iekļauts regulējums, kas ļauj NMPD veidot mazāka sastāva ārstniecības personāla brigādes. Minētā norma ir spēkā līdz 2022.gada 31.decembrim.
Ņemot vērā NMPD izvērtējumu par šādu brigāžu efektīvo darbību un racionālu un efektīvu pieejamo cilvēkresursu izmantošanu, lai nodrošinātu pieejamu un kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem, attiecīgā norma, kas NMPD ļauj veidot mazāka ārstniecības sastāva brigādes, būtu saglabājama kā patstāvīga norma.
Vienlaikus nepieciešams precizēt arī atsevišķas obligātās prasības neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm, piemērojot tās aktuālajai situācijai un terminoloģijai.

NMPD specializēto neatliekamo medicīniskos palīdzību ārstniecības iestādēs sniedz, ierodoties uz vietas ārstniecības iestādēs, un attālināti, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (telemedicīna). Saskaņā ar Ārstniecības likuma 1.panta 29.punktu telemedicīna ir attālināta veselības aprūpes pakalpojuma sniegšana, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Tā ietver ārstniecībai nepieciešamu medicīnisku datu un informācijas drošu pārsūtīšanu teksta, skaņu, attēlu vai citā formātā. NMPD ārsti, kas nodrošina specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību, izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, lai attālināti izvērtētu izmeklējumu rezultātus, sniegtu telefoniskas konsultācijas, organizētu konsīliju un pieņemtu lēmumus par atbilstošāko ārstēšanas taktiku. 
Lai efektīvi un racionāli izmantotu pieejamos ārstniecības personāla cilvēkresursus NMPD, kā arī nodrošinātu NMPD darbības nepārtrauktību darbinieku prombūtnes gadījumos, jo īpaši tādēļ, ka NMPD brigāžu darbinieki ir pakļauti augstam saslimstības riskam ar infekcijas slimībām, un prombūtnes gadījumos neradītu NMPD pakalpojumu nodrošināšanas traucējumus, noteikumu projekts paredz tiesības NMPD veidot neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes, kuras sastāvu nosaka NMPD direktors, ņemot vērā  prasības, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes vadītājs ir ārsts vai neatliekamajā medicīnā sertificēts ārsta palīgs, neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes sastāvā ir operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs, ja šos pienākumus neveic cita brigādes sastāvā esošā persona, kā arī papildus neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes sastāvā var iekļaut  ārsta palīgu vai māsu, vai medicīnas asistentu.

NMPD nereti nepieciešams nodod vai pieprasīt informāciju vienlaicīgi vairākām palīdzības sniegšanā iesaistītajām iestādēm, piemēram, slimnīcām paziņojot par vai atceļot ārkārtas situāciju ar daudz cietušajiem, izziņojot paaugstinātas gatavības režīmu vai pieprasot informāciju par brīvajām gultas vietām, utt. Šobrīd šādos gadījumos saziņai tiek izmantoti pārsvarā telefonsakari, ko attiecīgi nosaka arī pašreizējās MK noteikumu Nr.60 prasības. Savukārt gadījumos, kad telefonsakaru darbība ir traucēta, ārkārtas situācijās ir svarīgi paredzēt alternatīvo saziņas kanālu uzturēšanu un darbību ikdienas darba režīmā. Šādos gadījumos tiek izmantoti alternatīvi saziņas kanāli- radiosakari jeb specializētas rācijas. Vairākas stacionārās ārstniecības iestādes jeb slimnīcas jau tagad izmanto radiosakarus saziņai ar NMPD.

Lai vienādotu un precizētu prasības stacionārām ārstniecības iestādēm attiecībā uz radiosakaru lietošanu un uzturēšanu, noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr.60 ar prasību, ka stacionārās ārstniecības iestādes neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļai jānodrošina radiosakarus kā alternatīvu saziņas kanālu diennakts režīmā saziņai ar NMPD.
Vienlaikus, ņemot vērā slimnīcu iespējas un radiosakaru pieejamību, paredzēts, ka šī prasība attiecībā uz IV un V līmeņa ārstniecības iestādēm stājas spēkā ar 2023.gada 1.janvāri, jo NMPD ar mērķi nodrošināt NMPD Operatīvās vadības centra rezerves komunikācijas kanālu (radiosakarus) ikdienā un ārkārtas situācijā vismaz ar lielākajām daudzprofilu slimnīcu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļām jau šobrīd ir nodevis NMPD bilances uzskaitē esošās rācijas bezatlīdzības lietošanā IV un V līmeņa ārstniecības iestādēm, līdz ar to šīs ārstniecības iestādes grozījumu projekta 99.² punkta prasību izpildi spēs nodrošināt no 2023.gada 1.janvāra.

Noteikumu 73.punkts nosaka, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ārstniecības personas reizi gadā kārto teorētisko un praktisko iemaņu pārbaudi neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā, kā arī operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa (turpmāk - OMT) vadītāji un māsas palīgi ir apguvuši paplašināto pirmās palīdzības sniegšanas apmācības programmu. 
Šādas prasības ir izvirzītas tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, un nevienas citas, tajā skaitā ārstniecības personas, šādas ikgadējās pārbaudes neveic. Ņemot vērā Ārstniecības likuma 48.pantā noteikto, ka ārstniecības personas pienākums ir regulāri pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju un izglītoties neatliekamās palīdzības sniegšanā, pakalpojuma kvalitātes pilnveidošanā un uzlabošanā, ir būtiski nevis pārbaudīt (eksaminēt) personālu, bet iestādes ietvaros organizēt un nodrošināt teorētisko zināšanu un prasmju neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā pilnveidi.

Svītrot 73.punktu, tādējādi atsakoties gan no obligātās ikgadējās kvalifikācijas pārbaudes ārstniecības personām, gan no obligātās praktisko iemaņu pārbaudes OMT vadītājiem un māsu palīgiem (medicīnas asistentiem Dienestā).

Nepieciešams noteikumus papildināt ar punktu, kas paredz nosacījumu, ka NMP brigādes punktos tiek nodrošināta vieta OMT novietošanai ar iespēju veidot elektroenerģijas pieslēgumu. Šāda prasība noteikumos iestrādāta, ņemot vērā, ka OMT izsaukumu gaidīšanas režīmā nepieciešams nodrošināt gan abu akumulatoru uzlādi, gan medicīnisko iekārtu akumulatoru bateriju uzlādi, gan informāciju tehnoloģiju iekārtu un sakaru iekārtu nepārtrauktu darbību, gan klimata uzturēšanas iekārtu darbību aukstajā laikā.

Papildināt noteikumus ar 70.¹ punktu šādā redakcijā:
“70.¹ Papildus šo noteikumu 67. un 70. punktā minētajām prasībām par telpām vai funkcionāli piemērotām telpas zonām neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu darbības nodrošināšanai neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādē, kā arī reģionālā struktūrvienībā un neatliekamās medicīniskās palīdzības punktā tiek nodrošināta vieta operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa novietošanai ar iespēju veidot elektroenerģijas pieslēgumu.”
 

Ņemot vērā, ka vakuuma matrača un garā mugurkaula imobilizācijas dēļa ar galvas imobilizatoru un drošības siksnām pamatfunkcija ir traumu guvuša pacienta imobilizācija, šīs ierīces tiek svītrotas no noteikumu 83.3.un 83.6.apakšpunkta un iekļautas jaunos 84.6. un 84.7.apakšpunktā, jo 84.punktā ir noteiktas ierīces traumu guvuša pacienta imobilizācijai. Veikti tehniski precizējumi atbilstoši 83.punktā veiktajiem grozījumiem, kā arī ņemot vērā, ka punkta saturs paredz un uzskaita ne tikai ierīces, bet arī materiālus.

Risināts, izsakot 83.-84. punktus jaunā redakcijā.

Ņemot vērā medicīnisko ierīču tirgū pieejamās kombinētās pacientu nešanas un traumu guvušu pacientu imobilizācijas ierīces, kas apvieno vismaz divu šo noteikumu 83. un 84.punktā minēto ierīču funkcijas (piemēram, kausveida nestuvju un garā mugurkaula imobilizācijas dēļa funkcijas), noteikumus nepieciešams piemērot tehnoloģiskā progresa attīstībai.

Papildināt noteikumus ar 84.¹ punktu šādā redakcijā:
“84.¹ Pieļaujams neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes nodrošinājumam izmantot kombinētas ierīces, kas apvieno divu vai vairāku šo noteikumu 83. un 84.punktā minēto ierīču funkcijas.”
 

Ņemot vērā, ka gāzes apjoms 2000 litri ir maksimālais iespējamais saspiestas gāzes apjoms, ar kādu var uzpildīt 10 litru tilpuma balonu, līdz ar to nav pamatojuma noteikumu 85.1.prasībai  “vismaz 2000 l”.
Precizēta terminoloģija 85.2.apakšpunktā un aiz vārda “pārnēsājams” papildināts ar vārdu “medicīniskā”, kā arī tilpums koriģēts, jo 400 l ir maksimālā saspiestas gāzes ietilpība 2 litru balonā.
85.3.apakšpunkts svītrots, jo dublē 85.1. un 85.4. apakšpunktā  noteiktās aprīkojuma prasības.
Precizēts 85.4.apakšpunkts, jo jaunākās paaudzes ierīces plaušu mākslīgajai ventilācijai nodrošina iespējas mainīt skābekļa koncentrāciju plašākā amplitūdā, līdz ar to iepriekšējā redakcija ir zaudējusi savu aktualitāti. Ņemot vērā iestādes darba organizāciju (iespējas vajadzības gadījumā jebkurai brigādei operatīvi nosūtīt palīgā citu augstāka profila brigādi) un ņemot vērā to, ka plaušu mākslīgo ventilāciju īslaicīgi ir iespējams nodrošināt ar alternatīvām metodēm, visu profilu NMP brigāžu aprīkošana ar šīm ierīcēm nav racionāla un ekonomiski efektīva.
85.6. apakšpunkts ir svītrots, ņemot vērā, ka šobrīd medikamentu inhalācijām tiek izmantotas jaunākas un efektīvākas metodes, kurās neizmanto krājtelpu NMP nodrošināšanai.
Precizēta 85.7.apakšpunkta redakcija, jo jaunākas paaudzes MPV aparātos ir iekļauta funkcija nodrošināt PEEP, un bez MPV, funkcija nav pielietojama.
Veicot grozījumus 87. un 88.punktā, tiek precizēts ierīču, kas paredzētas pacienta dzīvību apdraudošu sarežģījumu novēršanai un aprīkojuma aprūpes nodrošināšanai saraksts atbilstoši šobrīd izmantojamām medicīnas tehnoloģijām un aprīkojumam, to attīstībai un izmaksu efektivizēšanai. Piemēram,:
 ņemot vērā, ka NMP nodrošināšanā tiek izmantoti jaunākas paaudzes defibrilatori, kuri ir daudzfunkcionāli un spēj nodrošināt visas noteikumu 87.1.apakšpunktā minētas funkcijas, noteikumos nav nepieciešams norādīt atsevišķas ierīces, kuras netiek izmantotas pakalpojuma nodrošināšanā;
87.2 Elpceļu caurlaidības nodrošināšanai ir pieejamas vienkāršākas ierīces, kas līdz minimumam samazina ievades laiku, kā arī elpceļu traumatisma risku, kāds var rasties neveiksmīgas intubācijas gadījumā;
87.2.7 – 87.2.11. apakšpunkti  apvienoti 87.2.6 punktā;
87.4. apakšpunktā minētā ierīce lietošanā vienkāršāka un pacientam drošāka spriedzes pneimotoraksa ārstēšanai;
87.5. apakšpunktā minētā ierīce ir aizstājama un tiek aizstāta ar daudz efektīvāku paņēmienu - medikamentu, t.sk., salbutamola šķīduma inhalāciju, izmantojot masku ar sprauslas miglotāju. Turklāt realitātei tas ir atbilstošs formulējums (nebulaizers ir atsevišķa autonoma ierīce). Apakšpunkts precizēts atbilstoši esošajai situācijai, ņemot vērā, ka abas šīs preces ir izmantojamas vienam mērķim un personālam ir iespēja izvēlēties.
Prasība iekļauta 88.7 apakšpunktā
Ja nav nepieciešams mērīt urīna apjomu, tiek izmantotas autiņbiksītes, ja nepieciešams mērīt urīna izdali, tiek izmantoti urīnsavācējmaisi
Lubrikants ir izdalīts kā atsevišķa pozīcija - 88.20.apakšpunkts, zondēm, atkarībā no zondes konektora tipa, ūdens ievadīšanai var izmantot piltuvi vai skalošanas šļirci.
Nesterilie cimdi ir pārvietoti uz 90.2. apakšpunktu, savukārt sterilie cimdi ir nepieciešami, nodrošinot dzemdību palīdzību un veicot urīnpūšļa katetrizāciju.
Svītrots 88.15.apakšpunkts, jo dabā operatīvajā medicīniskajā transportlīdzeklī nav iespējams izvietot tādu replantācijas konteineru, kurā varētu ievietot visu ekstremitāti, savukārt replantantu transportēšanai atbilstoša ūdens temperatūra tiek nodrošināta, izmantojot aukstumu radošo paketi (88.3.apakšpunkts).
Lubrikants ir izdalīts kā atsevišķa pozīcija - 88.20.apakšpunkts, zondēm, atkarībā no zondes konektora tipa, ūdens ievadīšanai var izmantot piltuvi vai skalošanas šļirci.
88.17. apakšpunkts ir precizēts, jo pēc būtības dublē noteikumu 87.2.13.apakšapakšpunktu.
88.19. apakšpunkts ir precizēts, jo infūziju statīvs kā atsevišķa ierīce tiek lietots ļoti reti, un  infūzijas nodrošināšanai tiek izmantoti alternatīvi paņēmieni (nestuvēs integrētais statīvs vai gaisa spiediena manšete infūziju ievadei).
Precizēta 90.1.apakšpunkta redakcija, ņemot vērā to, ka individuālie aizsardzības līdzekļi ir darba apģērbs, kurā ir iestrādāti gaismu atstarojoši elementi, kā arī svītrota prasība uz personāla aizsargapģērba norādīt personas amatu, jo uz personas darba apģērba tiek norādīts tikai darbinieka vārds un uzvārds.
Precizēta apakšpunkta redakcija, nosakot, ka sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību, nesterilo medicīnisko cimdu lietošana ir absolūta nepieciešamība.
Papildinot noteikumus ar 90.5. apakšpunktu tiek papildinātas prasības NMP brigādes individuāliem aizsarglīdzekļiem, kas paaugstinās personāla sejas, acu un elpceļu aizsardzību pret iespējamiem apdraudējumiem, kā arī tā ir absolūta nepieciešamība, veicot atsevišķas manipulācijas, piemēram, trahejas intubāciju.
Precizēta esošā punkta redakcija, paredzot, ka NMP brigāžu nodrošinājuma apjomu nosaka atbilstoši attiecīgās brigādes vidējai diennakts noslodzei, esošajam un plānotajam neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas gadījumu skaitam.

Risināts, izsakot 85.-91.punktus jaunā redakcijā. 

Lai efektivizētu gan palīdzības sniegšanu, gan resursu izmantošanu nepieciešams paredzēt, ka NMPD direktoram ir tiesības noteikt specializētās NMP brigādes nodrošinājumu un tā apjomu. Nepieciešams noteikumu projektu papildināt ar jaunu apakšpunktu.

Papildināt noteikumus ar 91.¹ punktu šādā redakcijā:
“91.¹ Specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu aprīkojumu, medicīniskās ierīces, medikamentus un to apjomu nosaka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktors atbilstoši brigādes profilam un vidējai noslodzei.”
 

Ņemot vērā ikdienas darba organizāciju un ar to saistītās problēmas –  OMT kustības plūsmas organizēšanā ārstniecības iestādes teritorijā un informācija par šādām izmaiņām NMPD nonāk novēloti vai ir neskaidra, kas kopumā kavē savlaicīgu palīdzības sniegšanu pacientam, tāpēc ir būtiski noteikt, ka  stacionārās ārstniecības iestādes  veic OMT kustības plūsmas organizēšanu ārstniecības iestādes teritorijā un informē par to NMPD, norādot teritorijas shematisko attēlojumu, kā arī par izmaiņām informē dienestu  ne vēlāk kā 24 stundas pirms plānotajām izmaiņām.

Risināts, papildinot noteikumus ar 102.³ apakšpunktu šādā redakcijā:
"102.³ Stacionārās ārstniecības iestāde  veic operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa kustības plūsmas organizēšanu ārstniecības iestādes teritorijā un informē par to Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, norādot teritorijas shematisko attēlojumu, kā arī par izmaiņām informē dienestu  ne vēlāk kā 24 stundas pirms plānotajām izmaiņām."