Anotācija (ex-ante)

Pēc divu konkursa kārtu noslēgšanās ir konstatēts, ka MK noteikumos Nr. 701 noteiktais pieejamais Modernizācijas fonda finansējums būtiski pārsniedz finansējuma apjomu, par kuru ir noslēgti līgumi par projektu īstenošanu, tādēļ nepieciešams organizēt trešo konkursa kārtu. 
Analizējot pirmo divu konkursa kārtu norisi un apkopojot saņemtos viedokļus, tajā skaitā nozaru asociācijām un pašvaldībām, ir identificēti vairāki aspekti, kas kavēja aktīvāku projektu iesniegumu iesniegšanu un projektu īstenošanu:
1. Projekta iesnieguma iesniegšanas administratīvās prasības — laikietilpīgs process, tas ir garš laika posms no projekta iesnieguma iesniegšanas līdz finansējuma saņemšanai (īpaši aktuāli ir komersantiem);
2. Prasības attiecībā uz autoparku — minimālais projekta iesniedzēja īpašumā esošo automobiļu skaits (pašlaik piecas) un konkursa ietvaros iegādājamo elektromobiļu minimālais skaits (vismaz divas) mazina komersantu interesi dalībai konkursā;
3. Ikgadējā nobraukuma nosacījums — prasība ar elektromobili sasniegt 20 000 km nobraukumu gada laikā (monitoringa periodā) ierobežo dalību konkursā gan pašvaldības, gan komersantus, kuru darbības specifika neļauj šo nobraukumu nodrošināt;
4. Elektroenerģijas izmantošanas nosacījums — prasība saražoto elektroenerģiju 100 % apmērā izmantot tikai elektromobiļu uzlādes punktu darbības un funkciju nodrošināšanai apgrūtina enerģijas sadali atbalsta saņēmējiem, liekot veidot atsevišķu uzskaites sistēmu un neļauj saražoto elektroenerģiju izmantot pilnā apmērā;
5. Konkursa elastības trūkums — pašreizējais regulējums neparedz iespēju vienam projekta iesniedzējam iesniegt vairākus projektus, kas ierobežo iespēju pakāpeniski atjaunot esošo autoparku.
6. Ierobežots atbalsta saņēmēju loks — pašreizējais regulējums neparedz atbalstu lauksaimniecības nozares pārstāvjiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nepieciešams vienkāršot projektu iesnieguma sagatavošanas un iesniegšanas nosacījumus, paātrināt projektu īstenošanas procesu un veikt citus nepieciešamos precizējumus, lai veicinātu projektu iesniedzēju aktivitāti konkursā.

Sagatavotais noteikumu projekts paredz izdarīt šādus grozījumus MK noteikumos Nr. 701:

1. Tiesiskais pamatojums
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 tiesiskais pamatojums (deleģējums), tas ir 2025. gada 12. decembrī spēkā stājās Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums, kura 18. panta piektajā daļā paredzēts, ka Ministru kabinets izdod projektu iesniegumu konkursu nolikumus, kuros nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, projektu īstenošanas kārtību, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību, kā arī neattiecināmo Modernizācijas fonda līdzekļu atgūšanas nosacījumus un kārtību. Vienlaikus Pārejas noteikumu 13. punktā paredzēts, ka MK noteikumi Nr. 701 ir piemērojami līdz 2035. gada 31. decembrim, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 1. punkts, papildinot punktu atbilstoši jaunajam noteikumu projekta izdošanas tiesiskā pamatojuma tekstam (Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums 18. panta piektā daļa).

2. Konkursa trešās kārtas organizēšana un projekta iesnieguma iesniegšanas un projekta aktivitāšu īstenošanas nosacījumu vienkāršošana
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 3. punkts (tajā skaitā 3.1. un 3.2. apakšpunkts), samazinot projektu īstenošanas periodu konkursa trešās kārtas ietvaros no 18 mēnešiem uz astoņiem mēnešiem. Tādējādi nodrošinot, ka finansējums tiek "rezervēts" projektu iesniedzējiem, kas atbilst konkursa prasībām, vienlaikus to "neiesaldējot" uz ilgu termiņu, gadījumā, ja projekta īstenotājs apstiprināto projektu nolemj neīstenot. Tā kā MK noteikumu projektā veikti grozījumi vienkāršojot projektu iesnieguma sagatavošanas un iesniegšanas nosacījumus, projekta iesniedzējs var iesniegt projekta pieteikumu pēc iepirkuma procesa noslēgšanās, kad skaidri zināms piegādātājs un piegādes termiņš, tādā veidā iekļaujoties noteiktajā projekta īstenošanas termiņā. Ja nepieciešams Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds" (turpmāk - Vides investīciju fonds) un finansējuma saņēmējs var pagarināt projekta īstenošanas termiņu pusēm vienojoties, ja pieejams fonda finansējums.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 10. punkts, paredzot iespēju konkursa trešajā kārtā vienam projekta iesniedzējam iesniegt vairākus projektu iesniegumus, tādējādi sniedzot iespēju projektu īstenotājiem pakāpeniski atjaunot savu autoparku. 
Tiek svītrots MK noteikumu 14. un 15. punkts, kurā noteikta iespēja kopējo finansējuma atlikumu novirzīt no vienas iesniedzēju grupas otrai (pašvaldībām un tiešās pārvaldes iestādēm vai komersantiem), ja vienā no iesniedzēju grupām projektu iesniegumos pieprasīts mazāks kopējais finansējuma apjoms nekā kopējais noteiktais. Šie punkti svītroti, jo izveidota trešā konkursa kārta ar īstenošanas termiņu ne ilgāku kā pieci gadi pēc konkursa pirmās kārtas izsludināšanas dienas. 
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 17.4. apakšpunkts, nosakot, ka projekta iesniedzēja īpašumā esošo transportlīdzekļu norakstīšana ir atbalstāma aktivitāte tikai konkursa pirmajās divās kārtās. Konkursa trešajā kārtā tiek veikta tikai projektu iesniegumu administratīvā vērtēšana, tas ir projektu iesniegumu vērtēšana atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem (viens no tiem - īpašumā esošo transportlīdzekļu norakstīšana) netiek veikta. 
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 17.5. apakšpunkts un 19. punkts, samazinot komunikācijas un vizuālās identitātes prasības konkursa trešās kārtas ietvaros, tādā veidā atvieglojot projekta iesniegšanas un aktivitāšu īstenošanas nosacījumus.

3. Atbalsta piemērošana lauksaimniecības nozarei
Lai paplašinātu atbalsta saņēmēju loku, MK noteikumu projekts ir papildināts ar regulējumu, kas paredz atbalsta sniegšanu lauksaimniecības nozarē strādājošajiem.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 9. punkts, papildinot to ar 9.4. un 9.5. apakšpunktu, kā arī attiecīgi precizējot 30.1., 35.1. un 41.1. apakšpunktu un 48.punktu, saimnieciskās darbības veicēji, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu (9.4. apakšpunkts), un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (9.5.apakšpunkts). Jēdziens "saimnieciskās darbības veicējs, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu" ietver atbalsta pretendentu neatkarīgi no tā juridiskās formas, tostarp zemnieku saimniecības, tādēļ zemnieku saimniecību izdalīšana atsevišķā kategorijā nav nepieciešama. Vienlaikus Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīt par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - regula Nr. 651/2014) I pielikumā noteiktie sīkā (mikro), mazā, vidējā un lielā uzņēmuma kritēriji ir piemērojami visām trim kategorijām vienādi, jo regulas Nr. 651/2014 I pielikuma izpratnē izmanto jēdzienu "uzņēmums" – jebkurš subjekts, kas veic saimniecisko darbību, neatkarīgi no tā juridiskās formas.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 4. punkts, kā arī attiecīgi precizējot 35.2. apakšpunktu, 42., 53. un 54. punktu, papildinot to ar regulējumu, kas noteic, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām atbalstu aktivitāšu īstenošanai sniedz saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 36.a vai 36.b pantu. De minimis atbalsts saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 2023/2831) 1. panta 1. punkta "c" apakšpunktu izslēdz de minimis atbalstu tikai attiecībā uz primāro lauksaimniecisko ražošanu.
MK noteikumi Nr. 701 tiek papildināti ar jaunu 5.¹ punktu, nosakot,ka šo noteikumu ietvaros saimnieciskās darbības veicējam, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai tiek piemēroti nosacījumi, kas attiecināmi uz komersantu, tostarp šo noteikumu 5. punktā noteiktā definīcija. Tas nozīmē, ka visās MK noteikumu projekta normās, kurās lietota atsauce uz komersantu, tā vienlaikus attiecas arī uz minētajām divām lauksaimniecības nozares saņēmēju kategorijām. Tādējādi tām automātiski tiek piemērotas gan MK noteikumu projekta 5. punktā noteiktās komersanta lieluma kategorijas (sīkais (mikro), mazais, vidējais, lielais) atbilstoši regulas Nr. 651/2014 I pielikuma kritērijiem, gan pārējie ar atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi, kas attiecināmi uz komersantu. Šis risinājums nodrošina vienotu pieeju komersantiem un lauksaimniecības nozares saņēmējiem, vienlaikus saglabājot lauksaimniecības nozares kategoriju atšķirīgo juridisko identitāti, un novērš nepieciešamību atsevišķi precizēt katru noteikumu apakšpunktu, kurā nosacījumu piemērošana ir atkarīga no saņēmēja juridiskās formas vai lieluma.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 13.2. apakšpunkts, papildinot to ar norādi uz 9.4. un 9.5. apakšpunktā minētajiem projektu iesniedzējiem. Tādējādi lauksaimniecības nozares saņēmēji iekļauti komersantu grupā, kurai konkursa ietvaros kopā pieejami 4 000 000 euro. 
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 32.2. apakšpunkts, 33., 108. un 109. punkts, lauksaimniecības nozares saņēmējus (9.4. un 9.5. apakšpunkts) apvienojot vienā grupā ar komersantiem (9.3. apakšpunkts) attiecībā uz 80 000 km nobraukuma prasību (konkursa trešās kārtas ietvaros). Šī uzskaitījuma nepieciešamība izriet no tā, ka minētie punkti nosaka diferencētas prasības automobiļu nobraukumam monitoringa periodā dažādām saņēmēju grupām: pašvaldībām un tiešās pārvaldes iestādēm (9.1. un 9.2. apakšpunkts) — 41 600 km, bet komersantiem un lauksaimniecības nozares saņēmējiem (9.3., 9.4. un 9.5. apakšpunkts) — 80 000 km.

Skaidrojums par regulas Nr. 651/2014 piemērošanas tiesisko pamatu: Regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "b" apakšpunkts noteic, ka regula vispārīgi netiek piemērota primārajai lauksaimnieciskajai ražošanai, vienlaicīgi skaidri paredzot izņēmumu vides aizsardzības atbalstam, savukārt šī panta 3. punkta "c" apakšpunkts noteic, ka regulu nepiemēro atbalstam lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē tikai tad, ja atbalsta summa noteikta, pamatojoties uz iepirkto vai tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu, vai ja atbalstu piešķir ar nosacījumu, ka tas daļēji vai pilnībā jānodod primārajiem ražotājiem. Šīs programmas ietvaros piešķirtais atbalsts ir fiksēta dotācija elektromobiļa iegādei, kas nav saistīta ar lauksaimniecības produktu cenu, apjomu vai pienākumu to nodot primārajiem ražotājiem, tādēļ regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "c" apakšpunktā minētie izņēmuma nosacījumi uz šo atbalstu neattiecas un regula ir piemērojama vispārējā kārtībā. Regulas Nr. 651/2014 36.a pants (atbalsts ieguldījumiem uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai) un 36.b pants (atbalsts ieguldījumiem tīriem un bezemisiju transportlīdzekļiem) atrodas regulas III nodaļas 7. iedaļā "Atbalsts vides aizsardzībai", tāpēc tie ir piemērojami arī primārajai lauksaimnieciskajai ražošanai. Tas ļauj attiecināt esošo elektromobilitātes atbalsta mehānismu arī uz lauksaimniecības nozari, neradot pretrunu ar valsts atbalsta noteikumiem.

Ar jēdzienu "saimnieciskās darbības veicējs, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu" saprotams atbalsta pretendents, kas neatkarīgi no tā juridiskās formas faktiski veic lauksaimniecības produktu primāro ražošanu. Minētais jēdziens var aptvert, piemēram, kapitālsabiedrību, zemnieku saimniecību, individuālo uzņēmumu, fizisku personu, kas reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicējs, vai citu subjektu, ja tas faktiski veic lauksaimniecības produktu primāro ražošanu. Atbilstības izvērtēšanā var ņemt vērā atbalsta pretendenta saimnieciskās darbības veidu atbilstoši NACE klasifikācijai, ciktāl tas apliecina saistību ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, taču NACE kods pats par sevi nav uzskatāms par vienīgo kritēriju. Izšķirošs ir atbalsta pretendenta faktiskās saimnieciskās darbības saturs.

4. Nosacījumi, pie kuriem finansējums projekta īstenošanai netiek piešķirts
Lai nodrošinātu Ministru kabineta 21.04.2026. sēdes protokola #22 43. § 4. punkta, kas nosaka ministrijai līdz 2027. gada 15. janvārim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kuros paredzēt tiesiskās sekas gadījumos, ja projekta iesnieguma iesniedzējs vai atbalsta saņēmējs konkursa ietvaros nevar pretendēt uz finansējuma saņemšanu, izpildi, tiek virzīti grozījumi likumā "Par piesārņojumu", kas paredzēs papildināt attiecīgo likumu ar  jaunu V⁵ nodaļu, kas nosaka projektu iesniedzēju un atbalsta saņēmēju atbilstības un datu apstrādes nosacījumus klimata finanšu instrumentu projektu iesniegumu konkursos. Iepriekš minētais nosacījums attiecināms ne vien uz Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros, bet arī Modernizācijas fonda ietvaros īstenotajiem projektu iesniegumu konkursiem. Vienlaikus arī līdz grozījumu spēkā stāšanās brīdim nepieciešams nodrošināt efektīvu publiskā finansējuma izlietojumu, tādēļ līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim nosacījumi, pie kuriem finansējums projekta īstenošanai netiek piešķirts, tiek noteikti projektu iesniegumu konkursu nolikumos. Pēc attiecīgo grozījumu likumā "Par piesārņojumu" spēkā stāšanās tiks atbilstoši grozīti tie projekti iesniegumu konkursu nolikumi, kuros būs atvērta projektu iesniegumu iesniegšana, svītrojot no tiem projektu iesniedzēju izslēgšanas nosacījumus un saglabājot tos tikai likuma līmenī.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek precizēts MK noteikumu 11. punkts, precizējot gan līdz šim noteiktos nosacījums, pie kuriem finansējums projekta īstenošanai netiek piešķirts, gan papildinot ar jauniem nosacījumiem. Minētais izriet no apstākļa, ka līdz šim nosacījumi, kuriem iestājoties finansējums netiek piešķirts, tika noteikti Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 396 "Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma". Uz šī MK noteikumu projekta izstrādes brīdi attiecīgie MK noteikumi ir zaudējuši spēku, savukārt jaunajā regulējumā - MK noteikumos, kas noteiks Modernizācijas fonda darbības kārtību un daudzgadu darbības programmu - attiecīgi nosacījumi netiek ietverti. 

Tiek precizēts MK noteikumu 11.2. apakšpunkts, paredzot, ka konkursa ietvaros finansējums projekta īstenošanai netiek piešķirts, ja projekta iesniedzējs, vai persona, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, ir sodīta par noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma IX, IX¹, X, XIX, XXII vai XXIV nodaļā, vai par sevišķi smagu noziegumu, un sodāmība par to nav noņemta vai dzēsta. Šo nosacījumu piemēro arī attiecībā uz ārvalstī izdarītu noziedzīgu nodarījumu, kas atbilst kādam no minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Ar personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, saprot personu, kura projekta iesnieguma veidlapā ir norādīta kā projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera pilnvarotā persona un tai ir atbilstošas tiesības projekta īstenošanas laikā pieņemt lēmumus, tostarp slēgt līgumus vai uzņemties finanšu saistības projekta iesniedzēja vārdā. Pilnvarotā persona projekta ietvaros nav uzskatāma tikai par personu, kura formāli ir tiesīga iesniegt projekta dokumentus vai veikt tehniskas darbības projekta iesniedzēja vārdā. Par pilnvaroto personu ir uzskatāma persona, kurai ir tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz projektu un tā īstenošanu, kā arī rīkoties projekta iesniedzēja vārdā ar projektu saistītos jautājumos. Attiecīgi par būtisku apstiprinājumu personas statusam uzskatāms apstāklis, ka konkrētā persona ir parakstījusi projekta iesniegumu un tai ir tiesības pārstāvēt projekta iesniedzēju jautājumos, kas saistīti ar projekta īstenošanu. Šāds nosacījums par attiecīgo personu pārbaudi ir samērīgs un piemērots iepriekš minētā mērķa sasniegšanai, jo valdes un padomes locekļi, prokūrists, kā arī personas, kuras ir pilnvarotas pārstāvēt projekta iesniedzēju, var pieņemt lēmumus vai veikt darbības, kas tieši ietekmē projekta īstenošanu, finanšu līdzekļu izlietojumu un projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera saistību izpildi. Tādēļ šo personu reputācija un uzticamība ir būtiska, izvērtējot projekta iesniedzēja atbilstību publiskā finansējuma saņemšanai. Tikai juridiskās personas pārbaude pati par sevi nesasniegtu noteikumu projekta mērķi un nenodrošinātu efektīvu finanšu risku pārvaldību. Minētā nosacījuma leģitīmais mērķis ir aizsargāt publisko finansējumu un nodrošināt publiskā finansējuma tiesisku, caurskatāmu un efektīvu izmantošanu, kā arī mazināt krāpšanas, korupcijas un citu prettiesisku darbību risku publiskā finansējuma piešķiršanas un izlietošanas procesā. Nosacījums ir samērīgs, jo tas nav piemērojams bez termiņa – ierobežojums zaudē spēku pēc sodāmības noņemšanas vai dzēšanas. Tādējādi tiek ievērots līdzsvars starp publisko finanšu interešu aizsardzību un personas tiesībām pēc noteikta laika pretendēt uz finansējumu. Kritērija attiecināšana arī uz ārvalstī izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem ir nepieciešama, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju attiecībā uz Latvijā un ārvalstīs izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, tādēļ kritērijs piemērojams arī tad, ja ārvalstī izdarītais noziedzīgais nodarījums pēc tā būtības atbilst kādam no Latvijas normatīvajos aktos noteiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. 
Izslēgšanas kritērijā ietvertie noziedzīgie nodarījumi Krimināllikuma IX, IX¹, X, XIX, XXII un XXIV nodaļā aptver noziedzīgus nodarījumus, kas pēc to rakstura ir īpaši nozīmīgi no publiskā finansējuma aizsardzības viedokļa. Attiecīgajās nodaļās uzskaitītie noziedzīgie nodarījumi, kā arī personas, attiecībā uz kurām teikt veikta pārbaude:

Personas dalības veids	Tiesību akts	Tiesību akta norma
Projekta iesniedzējs, vai persona, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju	Krimināllikums	IX nodaļa. Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds
		IX1 nodaļa. Noziegumi, kas saistīti ar terorismu
		X nodaļa. Noziegumi pret valsti
		XIX nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā
		XXII nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldības kārtību
		XXIV nodaļa. Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā

Šādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšana rada pamatotas šaubas par personas spēju nodrošināt publiskā finansējuma tiesisku un atbildīgu izmantošanu. Papildus iepriekš minētajam uz finansējumu nav iespējams pretendēt, ja izdarīts jebkurš Krimināllikumā paredzēts sevišķi smags noziegums. Šāda pieeja ir pamatota ar to, ka sevišķi smags noziegums Krimināllikuma izpratnē ir atsevišķa noziedzīgu nodarījumu kategorija, kas raksturojama ar augstāku apdraudējuma raksturu un kaitīguma pakāpi. Līdz ar to personas sodīšana par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu pati par sevi liecina par tādu noziedzīgās rīcības smagumu, kas attaisno pastiprinātu piesardzību, piešķirot publisko finansējumu. Ņemot vērā iepriekš minēto, attiecībā uz sevišķi smagiem noziegumiem nav paredzēts izdalīt atsevišķas Krimināllikuma nodaļas, jo tas varētu radīt situāciju, kurā atsevišķi pēc sava kaitīguma īpaši smagi noziedzīgi nodarījumi formāli paliktu ārpus izslēgšanas kritērija tikai tādēļ, ka konkrētais nodarījums nav iekļauts iepriekš noteiktā nodaļu sarakstā. Savukārt atsauce uz Krimināllikumā noteikto sevišķi smaga nozieguma kategoriju nodrošina vienotu un objektīvu kritēriju, kas aptver visus attiecīgajā kategorijā ietilpstošos noziedzīgos nodarījumus neatkarīgi no to konkrētā veida. Arī šajā gadījumā pieeja uzskatāma par samērīgu, jo izslēgšanas kritērijs nav balstīts tikai faktā, ka pārbaudāmā persona jebkad ir bijusi saukta pie kriminālatbildības par sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet gan uz spēkā esošu sodāmību. Kritērijs nav piemērojams, ja sodāmība ir noņemta vai dzēsta, tādējādi tiek ņemts vērā arī laika faktors un personas tiesiskais statuss sodāmības piemērošanas brīdī.

Lai pārbaudītu noteikumu projektā ietverto prasību izpildi, Vides investīciju fonds ir tiesīgs iegūt un apstrādāt projekta iesniedzēja un šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minēto personu identifikācijas datus, tostarp saņemt, apstrādāt un uzglabāt fizisko personu datus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK, ciktāl tas nepieciešams atbilstības pārbaudes veikšanai, izmantojot valsts informācijas sistēmās un publiskajos reģistros pieejamo informāciju vai projekta iesniedzēja sniegtās ziņas. Vides investīciju fondam ir tiesības pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minēto nosacījumu pārbaudei. 

Lai pārbaudītu, vai projekta iesniedzēju, vai personu, kura ir projekta iesniedzēja valdes vai padomes loceklis vai prokūrists, vai personu, kura ir pilnvarota pārstāvēt projekta iesniedzēju, nav attiecināms noteikumu projekta 11.2. apakšpunktā minētais nosacījums, Vides investīciju fonds informāciju iegūst no Iekšlietu digitālā centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs", savukārt par ārvalstīs izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem informācija tiek iegūta no Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmas (ECRIS). Vides investīciju fonds saņem informāciju tikai tādā apmērā, lai pārliecinātos par attiecīgajā punktā noteiktā nosacījuma izpildi. Publiskā finansējuma piešķiršanas procesā finansējuma sniedzējam ir pienākums pārliecināties par iesniegtās informācijas patiesumu un atbilstības nosacījumu izpildi, tādēļ Vides investīciju fonds veic informācijas pārbaudi nevis balstās uz projekta iesniedzēja apliecinājumu. Balstīšanās vienīgi uz projekta iesniedzēja apliecinājumu neradītu pietiekamu aizsardzību pret nepatiesas informācijas sniegšanas risku un nenodrošinātu efektīvu publisko finanšu līdzekļu aizsardzību. Šāds risinājums ļauj objektīvi un vienveidīgi pārbaudīt noteikumu projektā noteikto izslēgšanas kritēriju izpildi, vienlaikus samazinot administratīvo slogu projekta iesniedzējam, jo tam nav pienākuma pašam pieprasīt un iesniegt izziņas no Sodu reģistra. Sodu reģistra datu apstrāde tiek veikta tikai tādā apjomā, kāds ir nepieciešams konkrēto izslēgšanas kritēriju pārbaudei, un tikai attiecībā uz personām, kurām noteikumu projektā paredzēta atbilstības izvērtēšana. Dati netiek izmantoti citiem mērķiem, un tiem piekļūst tikai tās personas, kurām šāda piekļuve nepieciešama amata pienākumu izpildei. Personas datu apstrāde tiek veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 10. panta prasības. Par atbilstošām garantijām datu subjektu tiesību un brīvību aizsardzībai kalpo datu apstrādes mērķa ierobežojums, datu minimizācijas princips, piekļuves tiesību ierobežošana, datu izmantošana tikai atbilstības pārbaudes veikšanai, kā arī datu apstrāde tikai normatīvajos aktos noteiktā tiesiskā pamata ietvaros.

Tiek redakcionāli precizēts MK noteikumu 11.7. apakšpunkts, mainot teikuma beigu pieturzīmi ņemot vērā, kā attiecīgais punkts tiek papildināts ar jauniem apakšpunktiem. 

MK noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu 11. punktu ar jaunu 11.8. apakšpunktu, kas paredz, ka finansējumu konkursa ietvaros nepiešķir, ja projekta iesniedzējs projekta iesnieguma vērtēšanas gaitā centies prettiesiski iegūt vai ir ieguvis savā rīcībā ierobežotas pieejamības informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 5. punktu vai prettiesiski centies ietekmēt vai ir ietekmējis projektu iesniegumu vērtēšanu, tajā skaitā projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju, Vides investīciju fondu vai citu projektu iesniegumu vērtēšanā iesaistītu amatpersonu vai ekspertu. Izslēgšanas kritērijs ir noteikts, lai nodrošinātu projektu konkursa objektivitāti, caurskatāmību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem projektu iesniedzējiem, kā arī aizsargātu publiskā finansējuma piešķiršanas procesa integritāti. Publiskā finansējuma piešķiršanā nav pieļaujama situācija, kurā projekta iesniedzējs cenšas prettiesiski iegūt ierobežotas pieejamības informāciju vai prettiesiski ietekmēt projektu iesniegumu vērtēšanu vai vērtēšanā iesaistītās personas, tādējādi iegūstot nepamatotas priekšrocības pār citiem pretendentiem. Šādas rīcības rezultātā tiek apdraudēts konkursa taisnīgums un sabiedrības uzticēšanās publisko līdzekļu izlietošanai. Līdz ar to finansējuma nepiešķiršana šādos gadījumos ir piemērots un samērīgs līdzeklis leģitīmā mērķa sasniegšanai.

MK noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu 11. punktu ar jaunu 11.9. apakšpunktu, kas paredz, ka finansējumu konkursa ietvaros nepiešķir, ja projekta iesniedzējam ir pasludināts maksātnespējas process, ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, apturēta vai pārtraukta projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība vai projekta iesniedzējs tiek likvidēts. Šāds izslēgšanas kritērijs noteikts, lai nodrošinātu, ka publiskais finansējums tiek piešķirts projekta iesniedzējiem, kuri ir finansiāli un organizatoriski spējīgi īstenot projektu, sasniegt tajā noteiktos mērķus un nodrošināt rezultātu ilgtspēju. Maksātnespējas process, likvidācija, saimnieciskās darbības apturēšana vai pārtraukšana, kā arī tiesiskās aizsardzības process var būtiski ietekmēt projekta īstenošanas spēju un radīt risku publiskā finansējuma efektīvai un lietderīgai izmantošanai. Līdz ar to finansējuma nepiešķiršana šādos gadījumos ir vērsta uz publisko līdzekļu aizsardzību un ir samērīga ar sasniedzamo mērķi.

5. Precizējumi attiecībā uz konkursa kārtās pieejamo finansējumu
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 13.2. apakšpunkts, papildinot to ar norādi uz 9.4. un 9.5. apakšpunktā minētajiem projektu iesniedzējiem Tādējādi 4 000 000 euro finansējumam, kas pieejams šīs saņēmēju grupas ietvaros, var pretendēt gan komersanti (9.3. apakšpunkts), gan lauksaimniecības nozares saņēmēji (9.4. un 9.5. apakšpunkts)
Tiek svītrots MK noteikumu Nr. 701 14. un 15. punkts, kas paredzēja kopējā finansējuma atlikuma novirzīšanu no vienas iesniedzēju grupas uz otru (no pašvaldībām un tiešās pārvaldes iestādēm uz komersantiem vai otrādi), ja vienā no iesniedzēju grupām projektu iesniegumos pieprasīts mazāks finansējuma apjoms nekā kopējais noteiktais. Šie punkti svītroti, jo to funkciju pārņem konkursa trešā kārta, kuras ietvaros var iesniegt pieteikumus ne ilgāk kā piecus gadus pēc konkursa pirmās kārtas izsludināšanas vai līdz pieejamā finansējuma izsmelšanai.

Modernizācijas fonda finansējuma sadalījums starp iesniedzēju grupām ir noteikts atbilstoši Eiropas Investīciju bankā iesniegtajam un apstiprinātajam investīciju priekšlikumam "Energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai" (Energy efficiency in transport – support for introduction of electric vehicles and corresponding charging infrastructure). Pašvaldībām un tiešās pārvaldes iestādēm (9.1. un 9.2. apakšpunkts) pieejami 1 000 000 euro, savukārt komersantiem, tostarp pašvaldību kapitālsabiedrībām, un lauksaimniecības nozares saņēmējiem (9.3.–9.5. apakšpunkts) — 4 000 000 euro. Šāds sadalījums atspoguļo arī konkursa pirmajā un otrajā kārtā novēroto pieprasījumu: pašvaldības un tiešās pārvaldes iestādes šajās kārtās kopā pieprasījušas tikai 105 500 euro no tām pieejamā 1 000 000 euro finansējuma, kas apliecina, ka esošais finansējuma apjoms šai iesniedzēju grupai ir pietiekams.

Precizēts MK noteikumu Nr. 701 18.6. apakšpunkts, svītrojot tajā ietverto atsauci uz operatīvo līzingu. Precizējums veikts, jo konkursa ietvaros atbalsts tiek piešķirts tikai transportlīdzekļu iegādei īpašumā vai finanšu līzingā, lai veicinātu ilgtermiņa ieguldījumus atbalsta saņēmēja pamatkapitālā un sekmējot videi draudzīgu transportlīdzekļu integrēšanu atbalsta saņēmēja aktīvos.

6. Precizēts projekta dzīves cikls
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 24. punkts, nosakot konkrētu projekta dzīves cikla ilgumu. Projekta dzīves cikla ilgumu nosaka, ievērojot materiālu normatīvo kalpošanas ilgumu būvniecības jomā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā veicama būvju kadastrālā uzmērīšana, un pamatlīdzekļu nolietojuma normas, kas noteiktas normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā veicama uzskaites kārtība budžeta iestādēs (ja attiecināms). Projekta dzīves cikls aptver laikposmu no projekta darbību uzsākšanas līdz noteiktajam projekta rezultātu uzturēšanas termiņam. Projekta dzīves cikla ilgums ir vismaz pieci gadi pēc projekta īstenošanas noslēguma pārskata iesniegšanas.

7. Prasības komersantiem attiecībā uz esošo autoparku, konkursa ietvaros noteikto minimālo iegādājamo elektromobiļu skaitu un iegādāto elektromobiļu lietošanas nosacījumiem
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 28.2. (tajā skaitā 28.2.1. un 28.2.2.) un 28.3. (tajā skaitā 28.3.1. un 28.3.2.) apakšpunkts, samazinot prasības komersantiem attiecībā uz esošo autoparku un konkursa ietvaros nepieciešamo elektroauto iegādes apjomu konkursa trešās kārtas ietvaros. Pašlaik 28.2. apakšpunkts nosaka, uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu projekta iesniedzēja - komersanta - īpašumā ne mazāk kā vienu gadu ir vismaz pieci M1, M2, N1 vai N2 kategorijas transportlīdzekļi, kuriem uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir derīga pielaide ceļu satiksmei un kas ir aprīkoti ar fosilo degvielu darbināmiem iekšdedzes dzinējiem. Prasība samazināta autoparka lielumam, dodot iespēju konkursa trešajā kārtā atbalstu elektromobiļu iegādei saņemt komersantam, kura īpašumā ir vismaz divi M1, M2, N1 vai N2 kategorijas transportlīdzekļi. Atcelta prasība, ka automobiļiem esošajā autoparkā jābūt aprīkotiem tikai ar fosilo degvielu darbināmiem iekšdedzes dzinējiem. Trešajā konkursa kārtā atcelta 28.3. apakšpunktā minētā prasība, ka konkursa ietvaros nepieciešams iegādāties vismaz trīs elektromobiļus. Šīs izmaiņas padara programmu pieejamāku plašākam komersantu lokam. Tiek papildināts ar jaunu punktu attiecībā uz to, ja projekta iesniedzējs iegādāto transportlīdzekli nodod lietošanā citām fiziskām vai juridiskām personām, tad ir nepieciešams nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi elektromobilim un maksa par auto nomu atbilst tirgus cenām. 
MK noteikumi Nr. 701 tiek papildināti ar jaunu 30.¹ punktu, nosakot, ka gadījumā, ja projekta ietvaros iegādātais elektromobilis tiek nodots lietošanā citām fiziskām vai juridiskām personām, kas nav finansējuma saņēmēji, elektromobiļa iegāde ir atbalstāma tikai tad, ja projekta iesniedzēja saimnieciskā darbība atbilst NACE, versija 2.1 kodam 77.11 ("Automašīnu un citu vieglo mehānisko transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings"), elektromobiļa nomas pakalpojumam tiek nodrošināta nediskriminējoša piekļuve un nomas maksa atbilst tirgus cenām. Šāds regulējums nodrošina atbalsta mērķa ievērošanu, novērš negodīgas konkurences risku un atbilst piemērojamā valsts atbalsta regulējuma prasībām.

8. Prasība par konkursa ietvaros uzstādīto atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtu saražotās elektroenerģijas izmantošanu
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 47. punkts, paredzot iespēju konkursa ietvaros uzstādīto atjaunīgās enerģijas ražošanas tehnoloģiju saražoto elektroenerģiju izmantot ne tikai elektromobiļu uzlādes punktu darbības un uzlādes punkta teritorijas funkciju (piemēram, apgaismojuma) nodrošināšanai, bet arī projekta iesniedzēja pašpatēriņa vajadzībām. Pašreiz spēkā esošā redakcija paredz, ka visa saražotā elektroenerģija (100 %) izmantojama tikai elektromobiļu uzlādes punktu darbības un ar tiem saistīto teritorijas funkciju nodrošināšanai. Grozījums veikts, lai ļautu finansējuma saņēmējam saražoto atjaunīgo energoresursu elektroenerģiju izmantot arī savam pašpatēriņam, tādējādi neliedzot pilnvērtīgi izmantot uzstādīto iekārtu potenciālu. Iepriekšējā ierobežojošā norma bija būtisks iemesls, kāpēc šī aktivitāte atbalsta programmas ietvaros netika izmantota, par ko sabiedriskās apspriešanas procesā tika saņemti pamatoti iebildumi no komersantiem. Izmaiņas atbilst konkursa mērķim, jo veicina plašāku atjaunīgo energoresursu izmantošanu un palielina publisko investīciju atdevi, padarot atjaunīgās enerģijas risinājumus saimnieciski pievilcīgākus un novēršot enerģijas nelietderīgu izmantošanu.

9. Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistīto nosacījumu precizēšana
Tiek papildināti MK noteikumi Nr. 701 ar jaunu 50.¹ punktu, lai precīzi norādītu projekta iesnieguma vērtēšanas brīdi attiecībā uz valsts atbalsta regulējumu.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 51. punkts, lai pagarinātu atbalsta piešķiršanas termiņu saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 58. punkts, lai pagarinātu atbalsta piešķiršanas termiņu saskaņā ar regulu Nr. 651/2014.

Skaidrojums saistībā ar MK noteikumu Nr. 701 piemērošanu pašvaldību kapitālsabiedrībām: MK noteikumu Nr. 701 24. punktā ietvertais nosacījums par nelikumīgā komercdarbības atbalsta atmaksu gadījumā, ja projekts tā dzīves ciklā kļūst par komercdarbības atbalsta projektu, nav šī konkursa specifiski ieviests, bet izriet no komercdarbības atbalsta kontroles vispārīgā regulējuma un vienveidīgi attiecas uz visiem finansējuma saņēmējiem, tostarp pašvaldību kapitālsabiedrībām. Saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 1. panta otrās daļas 9. un 10. punktu komercdarbība ir jebkura saimnieciskā darbība, kas saistīta ar preču vai pakalpojumu piedāvāšanu tirgū, un par komercsabiedrību uzskatāma jebkura persona neatkarīgi no tās īpašuma formas un darbības veida. Tādēļ tas, ka atbalsta saņēmējs ir pašvaldības kapitālsabiedrība, pats par sevi neizslēdz saimnieciskas darbības esamību. Tas, vai konkrētā darbība kvalificējama kā saimnieciska, izvērtējams katrā gadījumā atsevišķi, tādēļ noteikumos nav iespējams paredzēt vispārīgu izņēmumu attiecībā uz pašvaldību kapitālsabiedrībām. Lai mazinātu interpretācijas riskus, skaidrojums par to, kas uzskatāms par papildinošo saimniecisko darbību pašvaldību un tiešās pārvaldes iestāžu projektos, tostarp konkrēti piemēri, tiks iekļauti Vides investīciju fonda vadlīnijās projektu iesniedzējiem, kas atbilstoši MK noteikumu Nr. 701 26. punktam tiek darītas pieejamas savlaicīgi pirms projektu iesniegumu iesniegšanas.

10. Precizējumi projekta iesnieguma iesniegšanas kārtībā 
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 64. punkts un MK noteikumi Nr. 701 tiek papildināti ar jaunu 64.¹ punktu, precizējot, ka projektu iesniegšanas termiņa nosacījumi attiecas tikai uz pirmo un otro konkursa kārtu. Konkursa trešajā kārtā projekta pieteikumi tiek pieņemti "rindas kārtībā" līdz 2029. gada 31. decembrim vai līdz beidzies konkursā paredzētais finansējums.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 65. punkts un MK noteikumi Nr. 701 papildināti ar 1.¹ pielikumu. Grozījumi MK noteikumu Nr.701 65. punktā nosaka, ka, lai piedalītos konkursa trešajā kārtā, projekta iesnieguma iesniedzējam jāiesniedz projekta iesnieguma veidlapa, kas atbilst precizētajam 1.¹ pielikumam. 1.¹ pielikums veidots atbilstoši projekta iesnieguma iesniegšanas prasībām (vienkāršotām) konkursa trešajā kārtā.

Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 65.1. apakšpunkts, dodot iespēju projekta iesniedzējam pilnvarot personu parakstīt ar projekta īstenošanu saistītās aktivitātes.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 67. punkts atbilstoši konkursa trešās kārtas norisei, kurā projekta iesniegumus paredzēts pieņemt un izskatīt "rindas kārtībā". Paātrināts iesniegumu identifikācijas numuru piešķiršanas process no septiņām uz piecām darbadienām.

11. Projekta iesnieguma vērtēšanas un lēmumu pieņemšanas procesa paātrināšana
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 70. punkts un tas papildināts ar jauniem 70.1. un 70.2. apakšpunktiem, nosakot projekta iesniegumu vērtēšanas komisijas sastāvu konkursa trešās kārtas ietvaros. Vērtēšanas komisijas sastāvā atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 396 "Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma" 16. punkta minimālajām prasībām ietilpst divi Vides investīciju fonda un viens Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvis. Satiksmes ministrijas pārstāvis netiek pieaicināts ņemot vērā, ka konkursa trešās kārtas ietvaros notiek tikai projektu administratīvā vērtēšana, projektu iesniegumu vērtēšana atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem netiek veikta, tādējādi mazinot administratīvo slogu.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 74. un 76.  punkts, kā arī MK noteikumi Nr. 701 papildināti ar 76.¹ punktu, nosakot projektu vērtēšanas kārtību trešās konkursa kārtas ietvaros. Konkursa trešajā kārtā projektu iesniegumi tiek vērtēti tikai pēc administratīvajiem kritērijiem. Projektu iesniegumus atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem nevērtē un finansējumu piešķir visiem projektiem, kas atbilst administratīvās vērtēšanas kritērijiem un kam pieejams konkursā paredzētais finansējums. Konkursa pirmajā un otrajā kārtā lēmums par projekta apstiprināšanu tika pieņemts apmēram divus mēnešus pēc konkursa izsludināšanas. Grozījumi paredz, ka projekta pieteikumi tiek pieņemti un izskatīti "rindas kārtībā", samazinot katra projekta iesnieguma izskatīšanas laiku. 
Tiek precizēts 2. pielikums, papildinot to ar administratīvās vērtēšanas kritērijiem konkursa trešās kārtas ietvaros. 

12. Projekta līguma noslēgšanas un finansējuma saņemšanas kārtība konkursa trešās kārtas ietvaros
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 82. punkts, ņemot vērā, ka konkursa trešajā kārtā projekta pieteikumi tiek pieņemti un izskatīti "rindas kārtībā" līdz konkursa īstenošanas termiņa beigām vai līdz beidzies konkursā paredzētais finansējums. Ja projekta iesniedzējs nenoslēdz projekta līgumu noteiktajā termiņā, tas zaudē tiesības slēgt projekta līgumu, projektam rezervētais Modernizācijas fonda finansējums tiek atgriezts konkursa ietvaros kopējā pieejamajā Modernizācijas fonda finansējumā trešās kārtas ietvaros. 
Tiek veiktas izmaiņas MK noteikumu Nr. 701 XII. nodaļā "Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksāšanas kārtība", svītrojot 94., 95., 96. un 97. punktu, kā arī papildinot MK noteikumus Nr. 701 ar 93.¹, 93.^2. un 97.¹ punktu, saskaņojot to ar izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem "Modernizācijas fonda darbības kārtības noteikumi un daudzgadu darbības programma". Minētie noteikumi ietver horizontāli piemērojamu regulējumu par finansējuma saņēmējam pieejamiem maksājumiem un to veikšanas kārtību (minēto noteikumu IV. nodaļa "Finansējuma saņēmējam pieejamie maksājumi un maksājumu veikšanas kārtība"), tostarp pieejamos maksājumu veidus (avansa, starpposma un noslēguma maksājumu), maksājumu saņemšanas nosacījumus un maksājumu veikšanas termiņus. 93.² punkts precizē, ka finansējuma saņēmējam, kas nav valsts budžeta iestāde avansa maksājums nepārsniedz 30 % no projektam apstiprinātās Modernizācijas fonda finansējuma summas. 97.¹ punkts noteic, ka Vides investīciju fondam ir pienākums veikt regulāru rezervētā un izmaksātā Modernizācijas fonda finansējuma uzskaiti un šo informāciju regulāri atjaunot Vides investīciju fonda tīimekļvietnē. 

13. Monitoringa prasības saistībā ar elektromobiļu nobraukumu un finansējuma saņēmēja īpašumā esošajiem transportlīdzekļiem
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 32., 33., 108. un 109. punkts, ieviešot diferencētas nobraukuma prasības konkursa trešās kārtas ietvaros. Pašvaldībām un valsts tiešās pārvaldes iestādēm (9.1. un 9.2. apakšpunkts) nobraukuma prasība tiek samazināta no 80 000 km uz 41 600 km, ņemot vērā šo saņēmēju darbības specifiku un zemāku transportlīdzekļu ekspluatācijas intensitāti. Komersantiem (9.3. apakšpunkts), kā arī saimnieciskās darbības veicējiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, un lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām (9.4. un 9.5. apakšpunkts) saglabājas 80 000 km nobraukuma prasība.
Tiek precizēts MK noteikumu Nr. 701 106. punkts, un MK noteikumi Nr. 701 papildināti ar jaunu 106.¹ punktu, nosakot, ka monitoringa periodā finansējuma saņēmējam jāsniedz informācija par tā īpašumā esošu ar fosilo degvielu darbināmu iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļu norakstīšanu vai ziedošanu Ukrainas atbalstam. Šīs izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu programmas rezultātā panāktā SEG emisiju samazinājuma uzskaiti, ņemot vērā, ka no MK noteikumu projekta ir svītrota transportlīdzekļu norakstīšana kā atbalstāmā aktivitāte, jo konkursa trešajā kārtā projektu kvalitātes vērtēšana netiek piemērota. Transportlīdzekļu ziedošana vispārējam atbalstam Ukrainas sabiedrībai tiek īstenota atbilstoši Ukrainas iedzīvotāju atbalsta likuma 11. pantā noteiktajiem nosacījumiem.

Noteikumu projekts neietekmē projektu konkursa vērtēšanu un vērtēšanas rezultātus un projektu īstenošanas nosacījumus pirmās un otrās kārtas ietvaros iesniegtajiem projektiem.

Informācija par demarkāciju ar citām atbalsta programmām
Noteikumu projekts paredz demarkāciju ar Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna trešās komponentes "Nevienlīdzības mazināšana" 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.1.6.i. investīciju "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde", Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos" 6.1.1.6. pasākuma "Bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana pašvaldībās" un citiem finanšu avotiem. Dubultās finansēšanas riska novēršana tiks nodrošināta projektu konkursu vai projektu līmenī, tajā skaitā pārbaudot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu un pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās aktivitātes un attiecināmās izmaksas par vieniem un tiem pašiem M1, M2, N1 un N2 kategorijas elektromobiļiem un, ja nepieciešams, tiem paredzētās uzlādes infrastruktūras izveides izmaksām, netiks finansētas dubultā. Tāpat MK noteikumu Nr. 701 regulējums paredz, ka projekta ietvaros plānotās attiecināmās izmaksas nedrīkst tikt finansētas vai līdzfinansētas no citiem valsts, Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Attiecīgs apliecinājums tiek iekļauts projekta iesnieguma veidlapā (1.¹ pielikuma apliecinājuma sadaļas 4.3. apakšpunkts), un finansējuma saņēmēja atbilstība šim nosacījumam tiek pārbaudīta gan projekta vērtēšanas, gan īstenošanas posmā.