22-TA-2003: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 338 "Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 13.jūnija noteikumos Nr. 338 „Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”” (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāts pēc Labklājības ministrijas iniciatīvas saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 17. panta otro daļu un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 37. panta septīto daļu, kā arī īstenotu Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021 .-2027. gadam "Moderna un pieejama sociālo pakalpojumu sistēma, kas cita starpā uzlabo iedzīvotāju iespējas dzīvot neatkarīgi un dzīvot sabiedrībā, iekļauties izglītībā un darba tirgū" iekļautos pasākumus, attīstot ģimeniskai videi pietuvināto pakalpojumu un stiprinot izveidojušās labās prakses piemērus sociālo pakalpojumu sniegšanā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi:
1) papildināt bērnu aprūpes institūciju sadaļu ar prasībām ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojuma sniegšanā;
2) precizēt, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sedz klientiem nodrošināto kompensējamo medikamentu nekompensēto daļu;
3) pilnveidot klientu virtuvju un citu telpu aprīkošanas iespējas ar dažādām iekārtām un mēbelēm;
4) veikt citus redakcionāla rakstura precizējumus.
1) papildināt bērnu aprūpes institūciju sadaļu ar prasībām ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojuma sniegšanā;
2) precizēt, ka ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sedz klientiem nodrošināto kompensējamo medikamentu nekompensēto daļu;
3) pilnveidot klientu virtuvju un citu telpu aprīkošanas iespējas ar dažādām iekārtām un mēbelēm;
4) veikt citus redakcionāla rakstura precizējumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Noteikumu 16.8.1.apakšpunkts stājas spēkā 2026.gada 1. janvārī (pārejas noteikumu 187.punkts). Minētais termiņš noteikts pamatojoties uz Latvijas Pašvaldību savienības lūgumu, jo pakalpojuma sniedzējus pašvaldības izvēlas Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā un līgumi jau varētu būt noslēgti, turklāt uz termiņu līdz 3 gadiem. Līdzīga situācija ir arī ar bērnu aprūpes institūcijām. Ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums bērnu aprūpes institūcijās jau ir ieviests pašvaldībās, taču valsts sociālās aprūpes centros to ieviešana un darba pārorganizācija vēl turpinās, tāpēc noteikumu 30.2., 30.7., 34.6., 34.10. apakšpunkta un 42.punkta pilnīga ieviešana, tajās institūcijās, kurā tā vēl nav pabeigta, tiek pagarināta līdz 2026.gada 1. janvārim.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem nosaka Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumi Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” (turpmāk – MK noteikumi). Tostarp MK noteikumi noteic:
1. sociālā pakalpojuma sniedzējs izstrādā individuālo sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes plānu, tomēr esošajā praksē ir pierādījies, ka, piemēram, bērnam būtu lietderīgāk izstrādāt bērna attīstības plānu, jo viņa attīstītību un objektīvās vajadzību izmaiņas lielā mērā nosaka viņa vecumposms. Savukārt personām ar garīga rakstura traucējumiem pasaules praksē parasti veido atbalsta plānu, kurā ietver tos atbalsta veidus, kuri nepieciešami, lai persona spētu dzīvot sabiedrībā un nenonāktu aprūpes institūcijās. Patreiz tiek strādāts arī pie grozījumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā izstrādes, notiek diskusijas par sniedzamo atbalstu ģimenēm, ar kurām veicams likumpārkāpumu profilakses darbs. Neatkarīgi no izstrādājamā plāna veida, tiem visiem ir līdzīgas sastāvdaļas un ietver gan izvirzītos mērķus, gan to sasniegšanas pasākumus.
2. Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, valstī vairs nav mazo pašvaldību, kuru teritorijā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 3000, līdz ar to ir mainījusies arī sociālo dienestu darba organizācija, kā arī zaudējis jēgu nosacījums, ka sociālajā dienestā ar klientiem strādā ne mazāk kā trīs sociālā darba speciālisti – sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm un bērniem, sociālais darbinieks darbam ar pilngadīgām personām.
3. Sociālo aprūpi mājās sniedz ne tikai pilngadīgām personām, bet arī bērniem. Bērniem ir vajadzīga ne tikai fiziskā aprūpe, bet arī pieskatīšana, uzraudzība un saturīga laika pavadīšana, kamēr kāt nav vecāku vai citu ģimenes locekļu.
4. Ņemot vērā valsts īstenoto politiku ģimenes atbalsta nodrošināšanā, ir būtiski samazinājies bērnu skaits bērnu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Deinstitucionalizācijas projektu rezultātā praktiski visās pašvaldības finansētās institūcijās ir ieviests ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums. Pagaidām tikai valsts sociālās aprūpes centros nav pilnībā ieviests ģimeniskai videi pietuvinātais pakalpojums, jo minētās institūcijas nevarēja tikt pārveidotas deinstitucionalizācijas projektu ietvaros un ierobežotu finanšu resursu un pieejamo telpu dēl tas nav izdevies. Ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojumā, kurā ir tikai 3 līdz 8 bērni, ir nelietderīgi piemērot visas tās prasības, kuras piemērojamas institūcijās ar 30 un vairāk klientiem. Tiek noteiktas prasības ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojuma sniegšanai, nosakot prasības darba organizēšanai, piemēram, aprūpē iesaistītajiem darbiniekiem būtu jānodrošina tās darbības, ko parasti veic vecāki vai citi mājsaimniecības locekļi -iegādājas zāles, izsniedz tās bērnam u.c..
5. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas regulāri iegādājas vai sedz izdevumus par klientiem nodrošinātajām zālēm. Tomēr nereti starp klientu un pakalpojuma sniedzēju ir nesaprašanās, kādas zāles tiek iegādātas. Normatīvie akti nenoteic, kādas tieši zāles būtu nodrošināmas un kādā apjomā no pakalpojuma sniedzēja līdzekļiem. Pamatā klientiem nepieciešamas zāles hronisko slimību ārstēšanai un dzīvības uzturēšanai, un tās lielākoties ir kompensējamās zāles, līdz ar to ir lietderīgi to noteikt arī normatīvajā aktā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju visās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.
6.Labklājības ministrija, veicot Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanu, vairākkārt ir saskārusies ar pakalpojumu sniedzēju neizpratni par prasībām, kuras nepieciešams ievērot daudzfunkcionālajam sociālo pakalpojumu centram, uzsverot, ka pēc būtības tā ir sociālo pakalpojumu sniegšanas vieta (ēka), nevis pakalpojums (saturs). Tādējādi, lai mazinātu iespējamās interpretācijas normu piemērošanā, veidojot sociālos pakalpojumus, ir nepieciešams noteikt skaidrākas MK noteikumu normas minētajam pakalpojumam. Daudzfunkcionālajā sociālos pakalpojumu centrā sniedz dažādus sociālos pakalpojumus, no kuriem katram pakalpojumam ir noteiktas prasības. Tādējādi nav izvirzāmas atsevišķas prasības pašam daudzfunkcionālajam sociālo pakalpojumu centram (kā atsevišķam sociālo pakalpojumu veidam).
1. sociālā pakalpojuma sniedzējs izstrādā individuālo sociālās rehabilitācijas vai sociālās aprūpes plānu, tomēr esošajā praksē ir pierādījies, ka, piemēram, bērnam būtu lietderīgāk izstrādāt bērna attīstības plānu, jo viņa attīstītību un objektīvās vajadzību izmaiņas lielā mērā nosaka viņa vecumposms. Savukārt personām ar garīga rakstura traucējumiem pasaules praksē parasti veido atbalsta plānu, kurā ietver tos atbalsta veidus, kuri nepieciešami, lai persona spētu dzīvot sabiedrībā un nenonāktu aprūpes institūcijās. Patreiz tiek strādāts arī pie grozījumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā izstrādes, notiek diskusijas par sniedzamo atbalstu ģimenēm, ar kurām veicams likumpārkāpumu profilakses darbs. Neatkarīgi no izstrādājamā plāna veida, tiem visiem ir līdzīgas sastāvdaļas un ietver gan izvirzītos mērķus, gan to sasniegšanas pasākumus.
2. Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, valstī vairs nav mazo pašvaldību, kuru teritorijā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 3000, līdz ar to ir mainījusies arī sociālo dienestu darba organizācija, kā arī zaudējis jēgu nosacījums, ka sociālajā dienestā ar klientiem strādā ne mazāk kā trīs sociālā darba speciālisti – sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm un bērniem, sociālais darbinieks darbam ar pilngadīgām personām.
3. Sociālo aprūpi mājās sniedz ne tikai pilngadīgām personām, bet arī bērniem. Bērniem ir vajadzīga ne tikai fiziskā aprūpe, bet arī pieskatīšana, uzraudzība un saturīga laika pavadīšana, kamēr kāt nav vecāku vai citu ģimenes locekļu.
4. Ņemot vērā valsts īstenoto politiku ģimenes atbalsta nodrošināšanā, ir būtiski samazinājies bērnu skaits bērnu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās. Deinstitucionalizācijas projektu rezultātā praktiski visās pašvaldības finansētās institūcijās ir ieviests ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums. Pagaidām tikai valsts sociālās aprūpes centros nav pilnībā ieviests ģimeniskai videi pietuvinātais pakalpojums, jo minētās institūcijas nevarēja tikt pārveidotas deinstitucionalizācijas projektu ietvaros un ierobežotu finanšu resursu un pieejamo telpu dēl tas nav izdevies. Ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojumā, kurā ir tikai 3 līdz 8 bērni, ir nelietderīgi piemērot visas tās prasības, kuras piemērojamas institūcijās ar 30 un vairāk klientiem. Tiek noteiktas prasības ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojuma sniegšanai, nosakot prasības darba organizēšanai, piemēram, aprūpē iesaistītajiem darbiniekiem būtu jānodrošina tās darbības, ko parasti veic vecāki vai citi mājsaimniecības locekļi -iegādājas zāles, izsniedz tās bērnam u.c..
5. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas regulāri iegādājas vai sedz izdevumus par klientiem nodrošinātajām zālēm. Tomēr nereti starp klientu un pakalpojuma sniedzēju ir nesaprašanās, kādas zāles tiek iegādātas. Normatīvie akti nenoteic, kādas tieši zāles būtu nodrošināmas un kādā apjomā no pakalpojuma sniedzēja līdzekļiem. Pamatā klientiem nepieciešamas zāles hronisko slimību ārstēšanai un dzīvības uzturēšanai, un tās lielākoties ir kompensējamās zāles, līdz ar to ir lietderīgi to noteikt arī normatīvajā aktā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju visās ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.
6.Labklājības ministrija, veicot Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanu, vairākkārt ir saskārusies ar pakalpojumu sniedzēju neizpratni par prasībām, kuras nepieciešams ievērot daudzfunkcionālajam sociālo pakalpojumu centram, uzsverot, ka pēc būtības tā ir sociālo pakalpojumu sniegšanas vieta (ēka), nevis pakalpojums (saturs). Tādējādi, lai mazinātu iespējamās interpretācijas normu piemērošanā, veidojot sociālos pakalpojumus, ir nepieciešams noteikt skaidrākas MK noteikumu normas minētajam pakalpojumam. Daudzfunkcionālajā sociālos pakalpojumu centrā sniedz dažādus sociālos pakalpojumus, no kuriem katram pakalpojumam ir noteiktas prasības. Tādējādi nav izvirzāmas atsevišķas prasības pašam daudzfunkcionālajam sociālo pakalpojumu centram (kā atsevišķam sociālo pakalpojumu veidam).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pielietojamās darba metodes darbā ar klientu ir nemitīgā attīstībā, veidojas situācija, kad normatīvos aktos noteiktās prasības ierobežo vai neveicina jaunāko vai efektīvāko pieeju izmantošanu. Lai novērstu pretrunas normatīvos un esošajā labākajā praksē, ir nepieciešama periodiska normatīvu pārskatīšana un aktualizācija. Lai bērnam izstrādātu viņa vajadzībām piemērotāko pakalpojumu saņemšanas plānu, sociālo pakalpojumu sniedzējiem ērtāk ir izstrādāt bērna attīstības plānu, nevis sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas plānu, jo bērna funkcionalitātes izmaiņas ietekmē arī viņa vecumposms, savukārt personai ar garīga rakstura traucējumiem un ģimenēm lietderīgāk izstrādāt atbalsta plānu.
Risinājuma apraksts
Noteikts, ka bērnam var izstrādāt bērna attīstības plānu, bet pilngadīgām personām (piemēram, personām ar garīga rakstura traucējumiem) un ģimenēm - atbalsta plānu. Līdz ar to atkarībā no esošās situācijas un mērķa grupas, tiek izstrādāts tāds plāna veids, kāds ir piemērotāks konkrētā gadījumā (MK noteikumu 5.4.apakšpunkts).
Problēmas apraksts
MK noteikumos ir iekļauta sadaļa ar prasībām daudzfunkcionālajam sociālo pakalpojumu centram, taču šāds pakalpojuma veids faktiski nav definējams, jo pēc būtības daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs it tikai vieta, kur koncentrēti vairāki sociālos pakalpojumi (vienā ēkā), izmantojot esošās nodarbību/ konsultāciju telpas pēc noteiktā grafika, kā arī lietojot koplietošanas telpas, nedalot tās pēc piederības kādam konkrētam pakalpojumam (ģērbtuve, tualete, uzgaidāmā telpa, saimnieciskās telpas u.t.t).
Risinājuma apraksts
Izslēgta nodaļa ar prasībām daudzfunkcionālajam sociālo pakalpojumu centram, bet papildinātas prasības vispārējos noteikumos, kas ir jāievēro, ja pakalpojumi tiek izvietoti daudzfunkcionālā sociālo pakalpojumu centra telpās (MK noteikumi papildināti ar 10.1 punktu). Organizējot daudzfunkcionālā centra darbu ir nepieciešams sekot līdzi, lai vienlaikus tā telpās nav nodarbību nesaderīgām klientu grupām, piemēram, ja sniegts psiholoģiskais atbalsts vardarbībā cietušām personām, tai pašā laikā nebūtu organizējami atbalsta pasākumi vardarbību veikušām personām (MK noteikumu 101.punkts).
Problēmas apraksts
Sociālās aprūpes institūcijās piesaista darbiniekus no Profesiju klasifikatora atsevišķas grupas "5311 Bērnu aprūpes darbinieki", kurā iekļaujas ne tikai aprūpētāji, bet arī aukļi un sociālie audzinātāji. Līdz ar to atkarībā no pienākumu specifikācijas (mazie bērni, bērni ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, jaunieši), tiek piesaistīti darbinieki no minētās profesiju atsevišķās grupas, jo pamatuzdevumi minētajiem darbiniekiem ir līdzvērtīgi. Tādējādi, lai neradītu birokrātiskos šķēršļus atbilstīgākās profesijas darbinieka izvēlē, nepieciešams paplašināt arī amatu sarakstu, kas klasificējas pienākuma pildīšanai nepieciešamo zināšanu papildināšanai. Praksē līdzvērtīgā darba veicējiem tiek nodrošināta arī vienāda pieeja apmācībām, lai nodrošinātu, ka visa darbinieku komanda ir vienlīdzīgā zināšanu un prasmju līmenī, līdz ar to grozījumi normatīvā nerada papildus slogu.
Risinājuma apraksts
Papildināts 9.1.3. apakšpunkts ar profesiju auklis un sociālais audzinātājs, nodrošinot arī minētajām profesijām pieeju tādam pašam 8 stundu apmācības kursam, kā aprūpētājam.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā valstī veikto administratīvi teritoriālo reformu, vairs nav pašvaldību ar mazu iedzīvotāju skaitu (zem 3000), līdz ar to ir zudusi nepieciešamība noteikt, ja pašvaldības teritorijā iedzīvotāju skaits pārsniedz 3000, sociālajā dienestā ar klientiem strādā ne mazāk kā trīs sociālā darba speciālisti – sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm un bērniem, sociālais darbinieks darbam ar pilngadīgām personām un sociālās palīdzības organizators.
Risinājuma apraksts
Precizētas prasības pašvaldību sociālajiem dienestiem, un svītroti nosacījumi, kas attiecināmi uz pašvaldībām ar iedzīvotāju skaitu zem 3000 (grozījums MK noteikumu 13.punktā).
Problēmas apraksts
Praksē lielākā daļa aprūpes mājās pakalpojumu saņēmēju ir pilngadīgas personas (apmēram 17 tūkstoši klientu gadā) un tikai neliela daļa ir bērni (100-250 gadījumos). Arī MK noteikumos aprūpes mājās pakalpojumu sniedzējiem nodrošināmā atbalsta apjoms ir orientēts pamatā uz pilngadīgas personas vajadzību apmierināšanu. Taču bērnu aprūpes gadījumā ir jāņem vērā, ka bērns līdz 7 gadu vecumam nav atstājams viens bez pieskatīšanas. Pieskatīšanas laikā bērnam ir nepieciešama lietderīga un saturīga laika pavadīšana.
Risinājuma apraksts
16.81 .punkts paredz, ka bērnam aprūpes mājās pakalpojuma sniedzējs nodrošina pieskatīšanu un saturīgu laika pavadīšanu. Punkts stājas spēkā 2026.gada 1. janvārī (pārejas noteikumu 187.punkts).
Problēmas apraksts
Lielākā daļa bērnu aprūpes institūciju ir jau ieviesušas ģimeniskai videi pietuvinātus Ar ES struktūrfondu 2014. – 2020.gada plānošanas periodā atbalstu ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu bērnu aprūpes institūcijās bija iespējas veidot visās pašvaldībās, kuras bija iesaistījušās deinstitucionalizācijas projektā. Līdz ar to pašvaldībās izveidotas jauniešu mājas ar 36 vietām, ģimeniskai videi pietuvinātas pakalpojuma sniegšanas vietas ar 142 vietām. Ieviešot ģimeniskai videi pietuvināto pakalpojumu, lielā mērā tika pārņemtas tās prasības, kas iepriekš bija saistošas tikai jauniešu mājām, piemēram, prasības attiecībā uz virtuvi, bērna dzīvojamo istabu, iespējām pašiem gatavot ēst un pirkt preces. Līdz ar to tiek svītroti (45.-49.p.) punkti, iekļaujot tajā noteiktās prasības citos noteikumu projekta punktos. Ņemot vērā to, ka aprūpes pakalpojums nereti ir nepieciešams arī bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, tad telpas pielāgo un padara pieejamas telpas aprūpē esošo bērnu pilnvērtīgai vajadzību apmierināšanai (piemēram, nav augstu sliekšņu, ja ir mazi bērni vai bērni ar kustību traucējumiem, iekārto telpas ar piemērota augstuma mēbelēm u.c.) (MK noteikumu 30.3.p).
Svarīgi, ka bērnu aprūpes institūcijas, rada apstākļu, kas veicina bērnu izpratni par izdevumiem, preču un pakalpojumu cenām, tiek trenētas bērnu prasmes pagatavot ēdienu, kopt apģērbu un apavus, izturēties taupīgi, ekonomēt ūdens, siltuma, elektroenerģijas un citus resursus, attiecīgi rīkoties ar ietaupītiem līdzekļiem. Prasmju attīstībai bērniem ir jādod iespēja saņemt naudas līdzekļus un pirkt produktus, apģērbu, apavus un veikt citus maksājumus (30.8. apakšpunkts). Minētos līdzekļus bērniem var izsniegt skaidrā naudā, pārskaitot uz bērnam atvērto kontu (piemēram, lai norēķinātos par pusdienām) vai atverot atsevišķu bankas kontu ar norēķinu karti, lai bērni ar sociālo audzinātāju var iepirkt bērnu grupas koplietošanai paredzētos produktus un preces. Institūcija nosaka mēneša limitus izdevumiem, norēķinu kārtību (atbildīgā persona, atskaitīšanās periodiskums, pieļaujamie limiti norēķiniem bez izdevumus apstiprinošiem dokumentiem u.t.t.). Uz naudas līdzekļiem, kas piešķirti bērnam viņa individuālajai lietošanai paredzētā apģērba, apavu, pārtikas produktu iegādei, neattiecas pašvaldības iepirkumus regulējošas tiesību normas.
Bērnu aprūpes institūcija nodrošina pakalpojumus un atbalstu, atbilstoši bērna individuālajām vajadzībām. Ja bērna vajadzības pārsniedz institūcijas profesionālo resursu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu, piemēram, uzvedības vai mācību traucējumu gadījumā, institūcija sadarbībā ar citām organizācijām, piesaistot papildus resursus, organizē nepieciešamo atbalstu (30.9.apakšpunkts).
Lai nodrošinātu obligāto veselības aprūpes uzraudzību un profilaktisko pošu veikšanu atbilstoši bērnu potēšanas plānam, bērnam vismaz reizi gadā ir jānodrošina profilaktiskā vizīte (MK noteikumu 33.punkts).
Svarīgi, ka bērnu aprūpes institūcijas, rada apstākļu, kas veicina bērnu izpratni par izdevumiem, preču un pakalpojumu cenām, tiek trenētas bērnu prasmes pagatavot ēdienu, kopt apģērbu un apavus, izturēties taupīgi, ekonomēt ūdens, siltuma, elektroenerģijas un citus resursus, attiecīgi rīkoties ar ietaupītiem līdzekļiem. Prasmju attīstībai bērniem ir jādod iespēja saņemt naudas līdzekļus un pirkt produktus, apģērbu, apavus un veikt citus maksājumus (30.8. apakšpunkts). Minētos līdzekļus bērniem var izsniegt skaidrā naudā, pārskaitot uz bērnam atvērto kontu (piemēram, lai norēķinātos par pusdienām) vai atverot atsevišķu bankas kontu ar norēķinu karti, lai bērni ar sociālo audzinātāju var iepirkt bērnu grupas koplietošanai paredzētos produktus un preces. Institūcija nosaka mēneša limitus izdevumiem, norēķinu kārtību (atbildīgā persona, atskaitīšanās periodiskums, pieļaujamie limiti norēķiniem bez izdevumus apstiprinošiem dokumentiem u.t.t.). Uz naudas līdzekļiem, kas piešķirti bērnam viņa individuālajai lietošanai paredzētā apģērba, apavu, pārtikas produktu iegādei, neattiecas pašvaldības iepirkumus regulējošas tiesību normas.
Bērnu aprūpes institūcija nodrošina pakalpojumus un atbalstu, atbilstoši bērna individuālajām vajadzībām. Ja bērna vajadzības pārsniedz institūcijas profesionālo resursu iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu, piemēram, uzvedības vai mācību traucējumu gadījumā, institūcija sadarbībā ar citām organizācijām, piesaistot papildus resursus, organizē nepieciešamo atbalstu (30.9.apakšpunkts).
Lai nodrošinātu obligāto veselības aprūpes uzraudzību un profilaktisko pošu veikšanu atbilstoši bērnu potēšanas plānam, bērnam vismaz reizi gadā ir jānodrošina profilaktiskā vizīte (MK noteikumu 33.punkts).
Risinājuma apraksts
Veikti grozījumi MK noteikumu 27., 28., 30., 33., 34., 39., 42., 43. punktā, svītrots 35., 41., 45.līdz 49 punkts.
Problēmas apraksts
MK noteikumi virknei sociālo pakalpojumu sniedzēju nosaka nepieciešamību klientu virtuvēs uzstādīt elektriskās plīts virsmas, vai gāzes plītis. Taču virtuves tehnikas un iekārtu iespējas ir krietni plašākas. Virtuvē var tikt izmantoti multivārāmie katli, grilēšanas iekārtas, mikroviļņu krāsnis, ir dažādas ūdens uzkaršēšanas ierīces (tējkannas, kafijas automāti u.c.). Līdz ar to nav pamata iebobežot sociālā pakalpojuma sniedzēju tikai ar vienas vai dažu iekārtu izvēles iespējām.
Risinājuma apraksts
Precizēti MK noteikumu 34.11., 69.7.1., 73., 85.3.1., 91.3.1., 151.3.1. punkti.
Problēmas apraksts
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas klientu hronisko slimību ārstēšanai nodrošina zāles, kuras akūti nepieciešamas klienta dzīvības uzturēšanai. Tomēr neviens normatīvais akts nenoteic, kādas zāles un kādā apjomā ir jānodrošina. 2021.gadā kopā šim nolūkam vidēji institūcijās tika izlietoti apmēram 0.61 euro dienā. Lai arī klientam tiek izrakstītas 100% kompensējamie medikamenti, ne vienmēr tās ir pilnībā bez maksas. Atkarībā no zālēm pievienotajām komponentēm, klientam var būt nepieciešams piemaksāt. Klients no saviem līdzekļiem jau sedz izdevumus par sociālā pakalpojuma saņemšanu, un viņa rīcībā paliek tikai 15 % no pensijas, piemaksas pie pensijas, valsts sociālā pabalsta vai atlīdzības personiskajiem izdevumiem. Attiecīgi klientam nav papildu līdzekļu zāļu iegādei.
Risinājuma apraksts
MK noteikumi tiek papildināti ar 34.12. un 56.5. apakšpunktu, paredzot, ka institūcija sedz valsts noteikto līdzmaksājumu par kompensējamām zālēm un medicīniskām ierīcēm, kā arī M saraksta zālēm, kas izrakstītas uz īpašās receptes veidlapas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par recepšu izrakstīšanu, ja tas ir nepieciešams. Līdz ar to jauni izdevumi pakalpojuma sniedzējam nerodas, tiek noteikts tikai līdzekļu izlietojuma mērķis.
Problēmas apraksts
Darba metodes, kuras pielieto sociālo pakalpojumu sniedzējs, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā bērniem un pilngadīgām personām, kurām ir atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem, transformējas. Līdz ar to nepieciešamas arī izmaiņas normatīvajos aktos, lai neierobežotu un nebremzētu sociālā pakalpojuma organizēšanu atbilstoši jaunākajām atziņām un uzkrātajai pieredzei. Piemēram, praksē ir pierādījies, ka jaunieši nespēj sekmīgi iekļauties nodarbībās, ja tajās ir abu dzimumu jaunieši. Pusaudžu vecumā īpaši raksturīgas savstarpējās rīvēšanās un aizskarošas piezīmes dzimumu kontekstā, jaunieši nereti kautrējas dalīties savās patiesajās izjūtās, izvairās runāt par problēmām, baidoties, ka tas var negatīvi ietekmēt savstarpējo attiecību veidošanu.
Risinājuma apraksts
Precizētas prasības sociālo pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā bērniem un pilngadīgām personām, kurām ir atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem, tai skaitā precizējot individuālo un grupu psihosociālās palīdzības nodarbību organizēšanu atsevišķi zēniem un meitenēm, nodrošināmajām telpām (izmitināšanu dzīvojamā istabā- guļamistabā, kurā izvieto ne vairāk kā divus klientu ar vismaz 6 m ² uz katru klientu, telpu aprīkojumu un mēbelēm personīgajām mantām, pieeju virtuves zonai) (MK noteikumu 116.punkts).
Problēmas apraksts
Spēkā esošais pārejas noteikumu 189.punkts noteic, ka visās grupu mājās nodrošina, ka klientu skaits nav lielāks par 16 klientiem. Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros bija paredzēts, ka Latvijā līdz 2022.gada beigām tiks izveidotas papildus 53 grupu mājas. Līdz ar to tika paredzēts, ka būs iespējas uzlabot dzīves apstākļus arī tajās grupu mājās, kurās bija vairāk par 16 klientiem. Tās pašvaldības, kuras nav iesaistījušās deinstitucionalizācijas projektos, visus sociālo pakalpojumu attīstītības pasākumus veic par pašvaldības vai citu projektu līdzekļiem. Tomēr mainoties sociāli ekonomiskajiem apstākļiem un nepieciešamībai nodrošināt Ukrainas civiliedzīvotājus ar dzīvesvietām un publiskajiem pakalpojumiem, piecām esošajām grupu mājām nav izdevies samazināt klientu skaitu, un līdz 2023.gada 1.janvārim tas nav izdarāms. Līdz ar to būtu nepieciešamība dot līdz MK noteikumu spēkā stāšanas dienai izveidotājām grupu mājām, saglabāt esošo klientu skaitu, nenosakot jaunu termiņu, jo nav iespējams prognozēt, kad uzlabosies sociāli ekonomikā situācija. Ja grupu mājas pakalpojuma sniedzējam ir noteikta prasība nodrošināt klientu skaitu līdz 16 klientiem, tad faktiski ir lieka norma, ja izveido vairākas grupu mājas vienā ēkā, sociālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka tām nav kopīgu sanitāro telpu, virtuves telpu un sadzīves telpu. Kopīgi var būt darbinieku kabineti un brīvā laika aktivitāšu telpas.
Risinājuma apraksts
Svītrots 86.punkts un svītrots no 189. punkta otrais teikums - "Minētās grupu mājas klientu skaita samazināšanu līdz 16 klientiem nodrošina līdz 2023. gada 1. janvārim".
Problēmas apraksts
Atelpas brīža pakalpojuma sniedzējs nodrošina personām ar funkcionāliem traucējumiem īslaicīgu sociālo aprūpi līdz 30 diennaktīm gadā, aizstājot aprūpes procesā mājsaimniecības locekļus. Līdz šim minētais pakalpojums tika sniegts institūcijās. Taču sistēma attīstās, un pamazām pakalpojumu sāk attīstīt arī bērna dzīvesvietā, taču tik liels darbinieku skaits dzīvesvietā nav iespējams, un pēc vecāku domām arī nav nepieciešams.
Risinājuma apraksts
Tiek precizēts, ka nakts laikā 77.11. punktā norādītie darbinieki obligāti jānodrošina, ja atelpas brīža pakalojums tiek sniegts institūcijā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- sociālo pakalpojumu saņēmēji
Ietekmes apraksts
Sociālā pakalpojuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var iepazīties ar prasībām konkrētā sociālā pakalpojuma sniedzējam, gūt informāciju par sociālā pakalpojuma sniedzēja pienākumu nodrošināt noteikto komformta līmeni. Attiecīgi klientam nav pamata izvirzīt nepamatotas prasības, viņš var aizstāvēt savas tiesības, ja sociālā pakalpojuma sniedzējs tos nav nodrošinājis.
Juridiskās personas
- sociālo pakalpojumu sniedzēji
- sociālie dienesti
Ietekmes apraksts
Grozījumi būtiski neietekmē sociālo dienestu darbu vai tās institūcijas, kas sniedz konkrēto sociālo pakalpojumu sniedzēju, jo pamatā legalizē ieviešos praksi vai redakcionāli precizē esošās normas, veicina vienādu izpratni par normas būtību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojuma sniegšana bērnu aprūpes institūcijās pašvaldībās jau ir ieviesta, jauniešu māju veidošana ir zaudējusi aktualitāti, jo bērnu skaits institūcijās ir būtiski samazinājies, turklāt ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojumā ne tikai pusaudži tiek iesaistīti ikdienas darbos (ēdiena gatavošana, iepirkšanās, apģērba kopšana u.t.t), bet arī mazāki bērni (atbilstoši savām spējām), lai iespējami labāk sagatavotos patstāvīgai dzīvei.
Valsts sociālās aprūpes centros ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojuma ieviešana tiek turpināta esošā valsts budžeta finansējuma ietvarā.
Ņemot vērā to, ka institūcijas iepērk zāles klientu vajadzībām, noteikumu projekta 34.12. un 56.5. apakšpunktā paredzētais pienākums institūcijai nodrošināt valsts noteikto līdzmaksājumu par kompensējamām zālēm un medicīniskām ierīcēm, institūcijām neveido papildus finanšu slogu, tikai precizē iegādājamo zāļu iedalījumu.
Valsts sociālās aprūpes centros ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojuma ieviešana tiek turpināta esošā valsts budžeta finansējuma ietvarā.
Ņemot vērā to, ka institūcijas iepērk zāles klientu vajadzībām, noteikumu projekta 34.12. un 56.5. apakšpunktā paredzētais pienākums institūcijai nodrošināt valsts noteikto līdzmaksājumu par kompensējamām zālēm un medicīniskām ierīcēm, institūcijām neveido papildus finanšu slogu, tikai precizē iegādājamo zāļu iedalījumu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Izstrādātajiem grozījumiem nav ietekmes uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, taču sarunās ar Veselības ministriju (VM) un Veselības inspekciju (VI) tika panākta vienošanās, ka LM, sadarbībā ar VM un VI uzsāks darbu pie Ministru kabineta 2000. gada 12. decembra noteikumi Nr. 431 "Higiēnas prasības sociālās aprūpes institūcijām" grozījumiem, nosakot prasības ģimeniskai videi pietuvinātajam pakalpojumam, kā arī izvērtēs nepieciešamību papildināt minētos noteikumus ar higiēnas prasībām citiem sociālo pakalpojumus sniedzējiem ar izmitināšanu.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Veselības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienībaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Dokuments tika ievietots TAP portālā. Papildus informācija par neoteikumu projekta ievotošanu TAP portātā tika nosūtīta Latvijas pašvaldību savienībai un Latvijas Lielo pilsētu asociācijai 01.01.2022. e pastā. Visi ieteikumi tika iesniegti sagatavotājam e-pastā vai telefoniski.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/d49c2306-268b-4bd1-a5eb-60bd4cfc72c3/public_participations, https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/d49c2306-268b-4bd1-a5eb-60bd4cfc72c3/additional_documents
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tap portālā priekšlikumi netika saņemti, tie tika iesniegti e-pastā (https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/d49c2306-268b-4bd1-a5eb-60bd4cfc72c3/additional_documents) sagatavotājam vai izteikti telefoniski. Iesniegtie grozījumi, kas skar MK noteikumus Nr.338, iestrādāti projektā. Tie, kuri attiecināmi uz citiem normatīvajiem aktiem, pieņemti zināšanai vai novirzīti pēc piekritības (piemēram, grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā).
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Labklājības ministrija
- Sociālo pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz noteikumu projektā minētos sociālos pakalpojumusi.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
-
7.5. Cita informācija
Institūcijām administratīvais slogs paliks nemainīgs. Noteikumu projekts dod lielāku rīcības brīvību darba organizācijā, piemēram, ja institūcija uzskata par lietderīgāku, tā var veidot bērnam bērna attīstības plānu, nevis sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācija plānu, kā tas ir noteikts pašlaik.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Klientiem, kuri saņem aprūpes institūciju pakalpojumus, tai skaitā ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu, tiek nodrošināts viņu vajadzībām atbilstošs pakalpojums, sekmējot esošo funkcionālo spēju saglabāšanu.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Klientiem, kuri saņem aprūpes institūciju pakalpojumus, tai skaitā ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu, tiek nodrošināts viņu vajadzībām atbilstošs pakalpojums, sekmējot esošo funkcionālo spēju saglabāšanu.
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Bērniem, kuri saņem bērnu aprūpes institūciju pakalpojumus, tai skaitā ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu, tiek nodrošināts bērna vajadzībām atbilstošs pakalpojums.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi