23-TA-2031: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” (turpmāk – likumprojekts) ir sagatavots pēc Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – Ministrija) iniciatīvas, lai noteiktu tiesības rīkot ne tikai konkursu, bet arī izsoli par licences laukuma jūrā izmantošanai piešķiršanu, pēc tam, kad Ministru kabinets izdevis rīkojumu par licences laukuma jūrā noteikšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka licences laukuma jūrā izmantošanas tiesības tiek piešķirtas, rīkojot arī izsoli, lai uz Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) pamata izdotajā normatīvajā aktā paredzētu, ka licences laukuma jūrā izmantošanas tiesības atkrastes vēja elektroenerģijas parka moduļa (turpmāk – vēja parks) būvniecībai, ar to saistītai izpētei un būvju ekspluatācijai tiek piešķirtas izsolē.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. – 2030. gadam (turpmāk – NEKP) ietverts pasākums Nr.3.1 “Īstenot starpvalstu projektus atkrastes vēja parku izveidei (sadarbībā ar Lietuvu/Igauniju)”, kā arī pasākums Nr.3.5 “Nepieciešamo izvērtējumu veikšana tālākai atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas attīstībai”, kuru ietvaros cita starpā uzdots teritoriju ar izveidoto infrastruktūru izsoļu vai konkursa kārtībā iznomāt komersantam iekārtu uzstādīšanai un elektroenerģijas ražošanai, kā arī izvērtēt iespējas izbūvēt vismaz divus atkrastes vēja parkus ar iespēju sasniegt vismaz 1800 MW uzstādītās jaudas.
Sekojoši, Latvijā ir vajadzība veidot normatīvo vidi, lai radītu iespējas komersantiem iesaistīties atkrastes vēja parku ierīkošanā, un tādējādi tiktu radīta iespēja nodrošināt uzstādīto atkrastes vēja parku jaudu būtisku pieaugumu Latvijā līdz 2030. gadam, attiecīgi palielinot kopējo ģenerējošo elektroenerģijas ražošanas jaudu Latvijā.
Sekojoši, Latvijā ir vajadzība veidot normatīvo vidi, lai radītu iespējas komersantiem iesaistīties atkrastes vēja parku ierīkošanā, un tādējādi tiktu radīta iespēja nodrošināt uzstādīto atkrastes vēja parku jaudu būtisku pieaugumu Latvijā līdz 2030. gadam, attiecīgi palielinot kopējo ģenerējošo elektroenerģijas ražošanas jaudu Latvijā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Likuma 19. panta trešo daļu pirms Ministru kabinets izsniedz atļauju vai licenci jūras izmantošanai, tas ar ikreizēju rīkojumu nosaka konkrētu jūras teritoriju mākslīgo salu, būvju un iekārtu, tai skaitā platformu un enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu būvniecībai, ierīkošanai, arī ar to saistītai izpētei, un būvju ekspluatācijai, izņemot ostu darbībai nepieciešamo būvju būvniecībai, navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidei un uzturēšanai, un tiesības izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā iegūst persona, kura uzvarējusi konkursā par tiesībām izmantot atļaujas vai licences laukumu jūrā. Likuma 19. panta trešajā daļā minētā konkursa tiesiskais regulējums noteikts Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 631 ”Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi“ (turpmāk arī – noteikumi Nr. 631) 3.nodaļā “Konkursa rīkošana par tiesībām izmantot laukumu jūrā”. Attiecīgi, Likuma izpratnē ar terminu “konkurss” izprotams konkurss saskaņā ar noteikumu Nr. 631 3.nodaļu, kuru Ministru kabinets izsludinājis atbilstoši Likuma 19. panta ceturtās daļas 2. punkta kompetencei. Konkursa ietvaros tiek veidota komisija un konkursa uzvarētājs tiek izvēlēts atbilstoši tās balsojumam, nevis izsoles ceļā.
Risinājuma apraksts
Lai sekmētu NEKP noteikto mērķu sasniegšanu, nepieciešams pilnveidot spēkā esošos atkrastes vēja parku ierīkošanu regulējošos tiesību aktus. Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek īstenota prakse atkrastes vēja parku ierīkošanas tiesības piešķirt rīkojot izsoli, jo tas nodrošina procesa caurspīdīgumu un izmaksu efektivitāti, kā arī projektu attīstītāju atbildību par saviem solījumiem. Ņemto vērā minēto, ar Likumprojektu tiek grozīta Likuma 19. panta trešā daļa, radot regulējumu kas ļaus noteikt, ka tiesības izmantot atkrastes vēja parku licences laukumus piešķir no konkursa atšķirīgā veidā, proti, izsoles ceļā. Izsoles kārtība tiks noteikta saistītajos Ministru kabineta noteikumos, kuri paredzēs kvalifikācijas prasības izsoles pretendentiem, izsoles norises kārtību un citus ar izsoles rīkošanu saistītus nosacījumus.
Likuma 19. panta sestajā daļā noteikts, ka atļauju vai licenci noteiktā atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanai izsniedz uz laiku, ne ilgāku par 30 gadiem. Šāds licences darbības termiņš ir pārāk īss, lai efektīvi tiktu īstenota vēja parka ekspluatācija, jo mūsdienu vēja turbīnu tehnoloģijas atļauj daudz ilgāk ražot elektroenerģiju par konkurētspējīgu cenu, tāpēc būtu lietderīgi minēto termiņu pagarināt attiecībā uz vēja parku licences laukumu izmantošanu līdz 70 gadiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 22.februāra sēdes protokollēmuma (protokols Nr. 9) 52. § 3.un 4.punktu, izskatot Informatīvo ziņojumu "Stratēģiskie vēja enerģijas ražošanas attīstības projekti valsts meža zemēs" Ekonomikas ministrijai tika dots uzdevums līdz 2022.gada 1.aprīlim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz iespēju pagarināt apbūves tiesības uz valsts meža zemi kopumā uz 70 gadiem. Tādējādi Likumā noteiktais licences darbības termiņš tiks salāgots sauszemes un jūras vēja parkiem, kā arī tiks ņemts vērā, ka iespējams veikt tehnoloģijas atjaunošanu un nodrošināta investīciju stabilitāte, kas ilgtermiņā sekmēs zemāku elektroenerģijas cenu galalietotājiem, jo projekta attīstītājs vai elektrostacijas īpašnieks varēs rēķināties ar ilgāku atmaksāšanās periodu.
Noteikumi Nr. 631 aptver plašu loku ar jūrā būvējamām būvēm, tajā skaitā būves, kas nepieciešamas komercdarbībai zivsaimniecībā un citas iepriekš neminētas būves jūrā. Tādējādi, regulējums ir vispārīgs un neatbilst efektīvas atkrastes vēja enerģētikas attīstīšanas principiem. Lai efektīvi veicinātu atkrastes vēja enerģētikas sektoru, būtu nepieciešams gan pārskatīt licenču piešķiršanas kārtību, gan arī pretendentu vērtēšanas kritērijus, kā arī noteikt skaidru licenču izsoles kārtību. Ņemot to vērā, Ministrija plāno virzīt atbilstošus grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumos Nr. 631 ”Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi“no Noteikumiem Nr. 631 izslēdzot atsauces uz tādu būvju būvniecību, kas nepieciešamas energoapgādei. Atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19. panta otrās daļas ceturtajā punktā ietvertajam deleģējumam, plānots sagatavot jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs detalizētu licencēšanas, izpētes un izsoles rīkošanas kārtību. Pienākums sešu mēnešu laikā no 19. panta grozījuma spēkā stāšanās dienas izdot šā likuma 19. panta trešajā un trešajā prim daļā, kā arī ceturtās daļas 2. punktā minētos noteikumus, noteikts pārejas noteikumu 14. punktā.
Likuma 19. panta sestajā daļā noteikts, ka atļauju vai licenci noteiktā atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanai izsniedz uz laiku, ne ilgāku par 30 gadiem. Šāds licences darbības termiņš ir pārāk īss, lai efektīvi tiktu īstenota vēja parka ekspluatācija, jo mūsdienu vēja turbīnu tehnoloģijas atļauj daudz ilgāk ražot elektroenerģiju par konkurētspējīgu cenu, tāpēc būtu lietderīgi minēto termiņu pagarināt attiecībā uz vēja parku licences laukumu izmantošanu līdz 70 gadiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022.gada 22.februāra sēdes protokollēmuma (protokols Nr. 9) 52. § 3.un 4.punktu, izskatot Informatīvo ziņojumu "Stratēģiskie vēja enerģijas ražošanas attīstības projekti valsts meža zemēs" Ekonomikas ministrijai tika dots uzdevums līdz 2022.gada 1.aprīlim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā Enerģētikas likuma grozījumus, kas paredz iespēju pagarināt apbūves tiesības uz valsts meža zemi kopumā uz 70 gadiem. Tādējādi Likumā noteiktais licences darbības termiņš tiks salāgots sauszemes un jūras vēja parkiem, kā arī tiks ņemts vērā, ka iespējams veikt tehnoloģijas atjaunošanu un nodrošināta investīciju stabilitāte, kas ilgtermiņā sekmēs zemāku elektroenerģijas cenu galalietotājiem, jo projekta attīstītājs vai elektrostacijas īpašnieks varēs rēķināties ar ilgāku atmaksāšanās periodu.
Noteikumi Nr. 631 aptver plašu loku ar jūrā būvējamām būvēm, tajā skaitā būves, kas nepieciešamas komercdarbībai zivsaimniecībā un citas iepriekš neminētas būves jūrā. Tādējādi, regulējums ir vispārīgs un neatbilst efektīvas atkrastes vēja enerģētikas attīstīšanas principiem. Lai efektīvi veicinātu atkrastes vēja enerģētikas sektoru, būtu nepieciešams gan pārskatīt licenču piešķiršanas kārtību, gan arī pretendentu vērtēšanas kritērijus, kā arī noteikt skaidru licenču izsoles kārtību. Ņemot to vērā, Ministrija plāno virzīt atbilstošus grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumos Nr. 631 ”Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi“no Noteikumiem Nr. 631 izslēdzot atsauces uz tādu būvju būvniecību, kas nepieciešamas energoapgādei. Atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19. panta otrās daļas ceturtajā punktā ietvertajam deleģējumam, plānots sagatavot jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs detalizētu licencēšanas, izpētes un izsoles rīkošanas kārtību. Pienākums sešu mēnešu laikā no 19. panta grozījuma spēkā stāšanās dienas izdot šā likuma 19. panta trešajā un trešajā prim daļā, kā arī ceturtās daļas 2. punktā minētos noteikumus, noteikts pārejas noteikumu 14. punktā.
Problēmas apraksts
Atbilstoši Likuma 19. panta trešajai prim daļai pirms Ministru kabinets izsniedz atļauju vai licenci jūras izmantošanai, tas ar ikreizēju rīkojumu nosaka atļaujas vai licences laukumu jūrā elektronisko sakaru tīklu jūras kabeļlīniju, elektrisko tīklu kabeļlīniju, zemūdens elektropārvades kabeļlīniju un zemūdens cauruļvadu, tai skaitā gāzesvadu, naftas un naftas produktu cauruļvadu, ierīkošanai, ņemot vērā arī šā likuma 14. panta nosacījumus. Minēto rīkojumu, pamatojoties uz personas iesniegumu ar ierosinājumu noteikt laukumu jūrā, sagatavo atbildīgā ministrija, iepriekš pieprasot atzinumu no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Jūras administrācija" par rīkojuma projektu no kuģošanas drošības viedokļa. Atbildīgā ministrija laukumu jūrā nosaka atbilstoši noteikumu Nr. 631 2. nodaļai "Laukuma noteikšana jūrā".
Risinājuma apraksts
Atkrastes vēja parka sekmīga darbība nav iespējama bez savienojuma ar elektroenerģijas pārvades sistēmu, pa kuru tiks nodrošināta vēja parkā saražotās elektroenerģijas tālāka transportēšana, tas ir atkrastes vēja parku ar kabeļlīniju ir jāsavieno ar sauszemē esošo elektroenerģijas sistēmu. Tādēļ ir pamatoti Likuma 19. panta trešajā daļā minētajā izsolē tiesības izmantot atkrastes vēja parku licences laukumu piešķirt vienlaikus ar tiesībām izmantot elektrisko tīklu kabeļlīniju vai zemūdens elektropārvades kabeļlīniju licences laukumu. Līdz ar to atbilstoši Likuma 19. panta trešajā daļā noteiktajam attiecībā uz rīkojumu par atļaujas vai licences laukuma jūrā noteikšanu enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu būvniecībai, ierīkošanai, ar to saistītai izpētei un iekārtu ekspluatācijai, arī attiecībā uz rīkojumu par atļaujas vai licences laukuma jūrā noteikšanu elektrisko tīklu kabeļlīniju un zemūdens elektropārvades kabeļlīniju, ierīkošanai nebūtu nepieciešams personas iesniegums. Attiecībā uz pārējo 19. panta otrās daļas 7. punktā minēto darbību īstenošanu, proti elektronisko sakaru tīklu jūras kabeļlīniju un zemūdens cauruļvadu, tai skaitā gāzesvadu, naftas un naftas produktu cauruļvadu ierīkošanu, kā arī elektrisko tīklu kabeļlīniju, zemūdens elektropārvades kabeļlīniju ierīkošanai, ja tās nav paredzētas atkrastes vēja parka savienošanai ar elektroenerģijas pārvades sistēmu, saglabāta iespēja Ministru kabineta rīkojumu par laukuma jūrā noteikšanu sagatavot pamatojoties uz personas iesniegumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Personas - mākslīgo salu, būvju un iekārtu, tai skaitā platformu un enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu jūrā potenciālie attīstītāji; pārvades sistēmas operators.
Nozare
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana, Būvniecība
Nozaru ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumi Nr. 631 ”Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un ekskluzīvās ekonomiskās zonas būvju būvnoteikumi"
Pamatojums un apraksts
Noteikumi Nr. 631 cita starpā izdoti saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19.panta ceturto daļu, kurā paredzēts veikt grozījumus.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Klimata un enerģētikas ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Nav iesniegti viedokļi.
6.4. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalība un informēšana tiks nodrošināta nosūtot projektu nozarei viedokļa sniegšanai, kā arī ievietojot projektu sabiedriskai apspriedei tiesību aktu projektu publiskajā portālā: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations .
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi