Anotācija (ex-ante)

22-TA-2447: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Zemkopības ministrija (turpmāk – ministrija) ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumos Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos"" (turpmāk – projekts) saskaņā ar Zvejniecības likuma 11. panta 4.2 daļu un Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos" (turpmāk – noteikumi Nr. 1375) 12. punktu, kas paredz, ka ministrija apkopo valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR""  (turpmāk – institūts "BIOR") izvērtētos un atbalstītos priekšlikumus par zvejas limitu izmaiņām un informāciju par limitu samazinājumu, ņemot vērā šo noteikumu 5.1 punktā minēto nosacījumu, un iesniedz Ministru kabinetā attiecīgu tiesību akta projektu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir zvejas limitu maiņa jūras piekrastes ūdeņos Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībai, Engures pagasta pārvaldei, Talsu novada pašvaldībai, Dienvidkurzemes novada pašvaldībai un Ventspils novada pašvaldībai, sākot ar 2023. gadu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
-

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saskaņā ar noteikumu Nr. 1375 11. punktu pašvaldības reizi gadā līdz 1. jūlijam institūtam "BIOR" var iesniegt priekšlikumus par piekrastes ūdeņos noteikto zvejas limitu maiņu. Institūts "BIOR" mēneša laikā izvērtē iesniegtos priekšlikumus un iesniedz ministrijā zinātniski pamatotu rekomendāciju (turpmāk – rekomendācija) par pašvaldību priekšlikumiem zvejas limitu maiņai. Ministrija, ievērojot iepriekšminēto noteikumu 12. punkta prasības, apkopo institūta "BIOR" izvērtētos un atbalstītos priekšlikumus par zvejas limitu maiņu un iesniedz Ministru kabinetā noteikumu projektu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar noteikumu Nr. 1375 11. punktu  Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Engures pagasta pārvalde, Talsu novada pašvaldība, Dienvidkurzemes novada pašvaldība un Ventspils novada pašvaldība institūtā "BIOR" iesniedza priekšlikumus par piekrastes ūdeņos noteikto zvejas limitu maiņu. Institūts "BIOR" tos izvērtēja un 2022. gada 2. augustā iesniedza ministrijai rekomendāciju un 2022.gada 1.novembrī iesniedza ministrijai rekomendācijas papildinājumu (pieejams ministrijas tīmekļvietnē https://www.zm.gov.lv/zivsaimnieciba/statiskas-lapas/instituta-bior-zinatniska-rekomendacija-par-pasvaldibu-sniegtajiem-pri?id=25101#jump). Rekomendācijā ir sniegta arī informācija un skaidrojums par pašvaldību priekšlikumiem, kas netika atbalstīti.
Risinājuma apraksts
Institūta "BIOR" rekomendācijā atbalstītie Dienvidkurzemes novada pašvaldības un daļēji atbalstītie Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības, Engures pagasta pārvaldes, Talsu novada pašvaldības un Ventspils novada pašvaldības priekšlikumi par zvejas limitu maiņu ir iekļauti sagatavotajā noteikumu projektā.    

Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība izteica priekšlikumu tai piešķirt papildu 30 reņģu tīklu, 20 lucīšu murdu, kā arī 20 reņģu tīklu specializētajai salaku zvejai no 1. decembra līdz 15. aprīlim. Institūts "BIOR" daļēji atbalsta papildu reņģu tīklu piešķiršanu, limitu palielinot par 18 tīkliem, bet neatbalsta lucīšu murdu limita palielināšanu un salaku specializētās zvejas intensitātes palielināšanu Rīgas līcī ar reņģu tīkliem laikposmā no 1. decembra līdz 15. aprīlim. Tāpat institūts "BIOR" neiebilst pret reņģu specializēto zvejas rīku skaita palielināšanu Jūrmalas valstspilsētas piekrastē par 18 reņģu tīkliem (sasniedzot 145 vienības). Pamatojums institūta "BIOR" atbalstītajiem un neatbalstītajiem pašvaldības priekšlikumiem ir sniegts rekomendācijā.

Engures pagasta pārvalde lūdza rast iespēju divu reņģu stāvvadu limitu pārdalīt pret atbilstoša skaita reņģu tīklu un sīkzivju murdu limitiem. Institūts "BIOR" atbalsta divu reņģu stāvvadu aizvietošanu ar 36 reņģu tīkliem, bet neatbalsta reņģu stāvvadu aizvietošanu ar sīkzivju murdiem. Pamatojums institūta "BIOR" atbalstītajiem un neatbalstītajiem pašvaldības priekšlikumiem ir sniegts rekomendācijā.

Talsu novada pašvaldība tās iedalīto piekrastes zvejas rīku skaitu lūdza mainīt šādi: Mērsraga pagastā Rīgas līča piekrastes ūdeņos piešķirt papildu 15 lucīšu murdu un 25 zivju tīklus, bet Rojas pagastā piešķirt papildu 20 zivju tīklu un 15 reņģu tīklu, vienlaikus samazinot lucīšu murdu skaita limitu par 35 rīkiem. Institūts "BIOR" atbalsta Mērsraga pagastā Rīgas līča piekrastes ūdeņos piešķirt papildu 15 lucīšu murdu, vienlaikus samazinot lucīšu murdu skaitu Rojas pagastā par 15 murdiem, un palielināt Rojas pagastā reņģu tīklu limitu par 15 gabaliem, bet neatbalsta kopējās intensitātes palielināšanu zvejā ar zivju tīkliem, taču ierosina aizvietot 20 lucīšu murdus ar atbilstošiem pieciem zivju tīkliem. Pamatojums institūta "BIOR" atbalstītajiem un neatbalstītajiem pašvaldības priekšlikumiem ir sniegts rekomendācijā.

Dienvidkurzemes novada pašvaldība lūdza atļauju specializētajai apaļo jūrasgrunduļu zvejai ar tīkliem Baltijas jūras piekrastes zonā no Liepājas pilsētas robežas līdz Akmensragam, izmantojot papildu 30 grunts tīklu apaļo jūrasgrunduļu zvejai.
Institūts "BIOR" atbalsta Dienvidkurzemes novada pašvaldības lūgumu par specializēto zveju, palielinot apaļo jūrasgrunduļu zvejai izmantojamo grunts tīklu skaitu Vērgales pagasta teritorijas piekrastes ūdeņos par 30 gabaliem. Pamatojums institūta "BIOR" atbalstītajam pašvaldības priekšlikumam ir sniegts rekomendācijā.

Ventspils novada pašvaldība ierosināja par 6 murdiem palielināt apaļo jūrasgrunduļu murdu limitu, piešķirt 10 grunts tīklus apaļo jūrasgrunduļu zvejai (acs izmērs 60-70 mm), kā arī rosināja izvērtēt iespēju daļu no pašvaldībai iedalītajiem zivju un/vai reņģu tīkliem, aizstāt ar apaļā jūrasgrunduļa zvejas rīkiem.
Institūts "BIOR", saglabājot piesardzības pieeju, daļēji atbalsta Ventspils novada pašvaldības ierosinājumus un rekomendē palielināt apaļā jūrasgrunduļa murdu limitu par 3 murdiem, kā arī rosina piešķirt 10 grunts tīklus apaļo jūrasgrunduļu zvejai (acs izmērs 60-70 mm) pavasara periodā, bet šobrīd nesaskata nepieciešamību daļu no pašvaldībai iedalītajiem zivju un/vai reņģu tīkliem, aizstāt ar apaļā jūrasgrunduļa zvejas rīkiem. Pamatojums institūta "BIOR" atbalstītajiem un neatbalstītajiem pašvaldības priekšlikumiem ir sniegts rekomendācijas papildinājumā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Institūts “BIOR” ir izvērtējis prasību samērīgumu pret ieguvumiem.
 

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
  • Zvejnieki, kas zvejo Jūrmalas valstspilsētas, Tukuma novada, Talsu novada, Dienvidkurzemes novada un Ventspils novada administratīvās teritorijas jūras piekrastes ūdeņos.
Ietekmes apraksts
Ar tiesisko regulējumu noteikta zvejas limitu maiņa Jūrmalas valstspilsētas, Tukuma novada, Talsu novada, Dienvidkurzemes novada un Ventspils novada administratīvās teritorijas jūras piekrastes ūdeņos.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Nē

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Nē

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Nē

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Jā
Ietekmes apraksts
Ar tiesisko regulējumu noteikta zvejas limitu maiņa Jūrmalas valstspilsētas, Tukuma novada, Talsu novada, Dienvidkurzemes novada un Ventspils novada administratīvās teritorijas jūras piekrastes ūdeņos.

2.2.5. uz konkurenci:

Nē

2.2.6. uz nodarbinātību:

Nē

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
848 333
0
848 333
-114
848 333
-114
-114
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
254 500
0
254 500
-34
254 500
-34
-34
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
593 833
0
593 833
-80
593 833
-80
-80
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
848 333
0
848 333
-114
848 333
-114
-114
3.1. valsts pamatbudžets
254 500
0
254 500
-34
254 500
-34
-34
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
593 833
0
593 833
-80
593 833
-80
-80
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-114
-114
-114
5.1. valsts pamatbudžets
0
-34
-34
-34
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
-80
-80
-80
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumu Nr. 918 "Noteikumi par ūdenstilpju un rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 918) 2.1 pielikumā ir noteikta pamatmaksa par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanu.
Ievērojot MK noteikumos Nr. 918 noteikto zvejas rīku limitu pamatmaksu, noteikumu projektā ietvertie grozījumi radīs nenozīmīgu finansiālu ietekmi uz valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem no zvejas tiesību rūpnieciskās izmantošanas (zvejas limiti).
Noteikumu projektā paredzēts:
a) palielināt kopējo reņģu tīklu limitu par 69 gab. Tas kopumā palielinās valsts, Jūrmalas valstpilsētas, Tukuma novada un Talsu novada pašvaldību budžeta ieņēmumus par 490,59 euro (69 gab. x 7,11 euro par vienu limita vienību);
b) palielināt kopējo zivju tīklu limitu par 5 gab. Tas kopumā valsts un Talsu novada budžeta ieņēmumus palielinās par 106,70 euro (5 gab. x 21,34 euro par vienu limita vienību);
c) samazināt kopējo reņģu stāvvadu limitu par 2 gab. Tas kopumā valsts un Tukuma novada pašvaldības budžeta ieņēmumus samazinās par 284,58 euro (2 gab. x 142,29 euro par vienu limita vienību);
d) samazināt kopējo lucīšu murdu limitu par 20 gab. Tas kopumā valsts un Talsu novada pašvaldības budžeta ieņēmumus samazinās par 426,80 euro (20 gab. x 21,34 euro par vienu limita vienību);
e) palielināt kopējo apaļo jūrasgrunduļu murdu limitu par 3 gab., bet nomas maksa par šo rīku limitu netiek piemērota.
Tādējādi kopumā noteikumu projektā paredzētie grozījumi varētu samazināt ieņēmumus no zvejas rīku izmantošanas piekrastē par 114,09 euro.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 918 96. punktu pašvaldībai paliek 70 % ieņēmumu no zvejas tiesību nomas, bet 30 % tiek ieskaitīti valsts budžetā.
 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Zemkopības ministrija, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior", Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Engures pagasta pārvalde, Talsu novada pašvaldība, Dienvidkurzemes novada pašvaldība un Ventspils novada pašvaldība.
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvā padome

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/eaca8247-957f-4c83-afe4-5d36c06cbfd4

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā", tiesību akta projekts un tā anotācija no 2022. gada 27. septembra līdz 10. oktobrim bija pieejami sabiedriskajai apspriešanai Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā. Iebildumi un priekšlikumi no sabiedrības netika saņemti. 
Tiesību akta projekts 2022. gada 27. septembrī elektroniski tika nosūtīts Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvajai padomei. Komentāri un iebildumi netika sniegti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Zemkopības ministrija
  • Valsts vides dienests
  • Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Engures pagasta pārvalde, Talsu novada pašvaldība, Dienvidkurzemes novada pašvaldība un Ventspils novada pašvaldība.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Baltijas jūras Rīgas līča piekrastes ūdeņos, iespējams, palielināsies reņģu un Baltijas jūras piekrastes ūdeņos – apaļo jūrasgrunduļu nozveja, tomēr, ņemot vērā institūta "BIOR" sniegto vērtējumu, reņģu un apaļo jūrasgrunduļu nozvejas palielināšanās Baltijas jūras Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastes ūdeņos neradīs būtisku ietekmi uz Rīgas līča reņģu krājuma un Baltijas jūras apaļo jūrasgrunduļu stāvokli.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi