24-TA-1011: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" investīcijas 2.1.2.1.i. "Centralizētās platformas un sistēmas" projekta "Atvieglojumu pārvaldības pakalpojuma pilnveide un ieviešanas atbalsts" pases, centralizētas funkcijas vai koplietošanas pakalpojumu attīstības plāna apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Tiesību akta projekta izstrāde ir balstīta uz Ministru kabineta (turpmāk – MK) 14.07.2022. noteikumu Nr. 435 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” īstenošanas noteikumi”, kas nosaka kārtību, kādā īsteno un uzrauga Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virzienu “Valsts pārvaldes, t. sk. pašvaldību, digitālā transformācija”, 4.pielikumā noteikto investīcijas nolūku "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām", kā ietvarā investīcijas projekts “Atvieglojumu pārvaldības pakalpojuma pilnveide un ieviešanas atbalsts” (turpmāk - Projekts) tiks īstenots.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Investīcijas projekta mērķis ir ieviest Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas (turpmāk – AVIS) izmantošanu kā atvieglojumu pārvaldības koplietošanas platformu pašvaldībās, nodrošinot iedzīvotājiem centralizētu un harmonizētu atvieglojumu pārvaldību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
AVIS platforma izstrādāta kā valsts līmeņa vienota platforma atvieglojumu pārvaldībai ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem, komersantiem un valsts un pašvaldības institūcijām ērtu, viegli saprotamu atvieglojumu pārvaldības sistēmu tiešsaistes darījumiem, kas balstīti uz personas vai personai izsniegtā identifikācijas līdzekļa identificēšanu darījuma brīdī un kas nodrošina precīzu atvieglojumu norādījumu izpildi. Šobrīd ir pabeigta AVIS izstrāde, ieviešana un ir uzsākta tā lietošana.
Investīcijas projekta īstenošanu pamato vairāki politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti:
1. Valdības rīcības plāna (MK 20.01.2024. rīkojums Nr.55) deklarācijas sadaļas II. rīcības jomas Latviska un iekļaujoša Latvija uzdevuma Nr.019. pasākuma Nr. 19.7. “Optimizēta iedzīvotājiem pieejamo atvieglojumu pārvaldība un uzskaite, nodrošinot efektīvu publisko līdzekļu izlietošanu, ieviešot izstrādāto Atvieglojumu vienoto informācijas sistēmu”, kas paredz rezultātu “Valsts un pašvaldību iestādes uzsāk izmantot AVIS savā pārziņā esošo pakalpojumu atvieglojumu piemērošanai un uzskaitei” (Nacionālā attīstības plāna uzdevums Nr.119 un rādītājs Nr.307);
2. Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likums (turpmāk - AVIS likums), kas paredz, ka atvieglojuma devējam, kas no valsts vai pašvaldības budžeta piešķir vai administrē atvieglojumu, kā arī atvieglojuma pakalpojumu sniedzējam AVIS lietošana ir obligāta.
Investīcijas projekta īstenošanu pamato vairāki politikas plānošanas dokumenti un normatīvie akti:
1. Valdības rīcības plāna (MK 20.01.2024. rīkojums Nr.55) deklarācijas sadaļas II. rīcības jomas Latviska un iekļaujoša Latvija uzdevuma Nr.019. pasākuma Nr. 19.7. “Optimizēta iedzīvotājiem pieejamo atvieglojumu pārvaldība un uzskaite, nodrošinot efektīvu publisko līdzekļu izlietošanu, ieviešot izstrādāto Atvieglojumu vienoto informācijas sistēmu”, kas paredz rezultātu “Valsts un pašvaldību iestādes uzsāk izmantot AVIS savā pārziņā esošo pakalpojumu atvieglojumu piemērošanai un uzskaitei” (Nacionālā attīstības plāna uzdevums Nr.119 un rādītājs Nr.307);
2. Atvieglojumu vienotās informācijas sistēmas likums (turpmāk - AVIS likums), kas paredz, ka atvieglojuma devējam, kas no valsts vai pašvaldības budžeta piešķir vai administrē atvieglojumu, kā arī atvieglojuma pakalpojumu sniedzējam AVIS lietošana ir obligāta.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
AVIS izmantošana šobrīd ir uzsākta Rīgas valstpilsētas pašvaldībā un valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija", kamēr citviet valsts un pašvaldību pārvaldē AVIS izmantošana pilnvērtīgi nav uzsākta un ieviešanas uzsākšanā ir nepieciešams sniegt mērķtiecīgu atbalstu pašvaldībām to atvieglojumu procesu digitalizēšanai un harmonizētai izmantošanai AVIS platformā. Projektā kā partneri piedalīsies vismaz piecas pašvaldības ar mērķi izmantot AVIS to atvieglojumu sniegšanas nodrošināšanai.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu Valdības rīcības plāna un AVIS likuma izpildi, nepieciešams sniegt mērķtiecīgu atbalstu atvieglojumu devējiem AVIS lietošanas iesaistē. Tāpēc Projekta primārais mērķis ir atvieglojumu devēju - pašvaldību piesaiste AVIS lietošanā, integrācija ar atvieglojumu devēju informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (turpmāk - IKT) risinājumiem, AVIS pielāgošana lietotāju vajadzībām un mērķtiecīga, ilglaicīga attīstīšana.
Projekta rezultātā paredzēti šādi ieguvumi:
- Iedzīvotājiem ir iespēja bez sociālo statusu apliecinošu izziņu, apliecību u.c. dokumentu uzrādīšanas (ātrāk, ērtāk un drošāk) saņemt vairāk kā vienu pašvaldības pakalpojumu ar atvieglojumu, paredzot, ka 2026. gadā vismaz 10 pašvaldību iedzīvotāji iegūs atvieglojumus, izmantojot AVIS;
- Ieviesta valstī vienota pieeja atvieglojumu pārvaldības procesa organizēšanai, nodrošinot iespēju veikt efektīvu un caurskatāmu atvieglojumu administrēšanu visās Latvijas pašvaldībās, paredzot, ka 2026.gadā 43 pašvaldības kas izmanto AVIS (vismaz vienam atvieglojumam);
- Izstrādāts AVIS izvēršanas un ieviešanas plāns, tajā iekļaujot ceļa karti AVIS pakāpeniskai un sistemātiskai ieviešanai atvieglojumu pārvaldībā ne tikai pašvaldību līmenī, bet arī citu nozaru līmenī nacionālā mērogā (veselības, labklājības, izglītības, u.c.);
- veikti AVIS programmatūras pilnveidojumi un pielāgojumi, kas balstīti sistēmas lietotāju (gan esošo, gan arī potenciālo) pieredzē un vajadzībās, kā arī sistēmanalīzes ietvaros gūtajās atziņās.
AVIS izmantošana sniedz šādus ieguvumus, kas Projekta īstenošanas rezultātā tiks radīti pašvaldībām kā saistoši priekšnosacījumi AVIS procesu izmantošanai institūcijās:
- Atvieglojuma saņēmējiem atvieglojumus iespējams izmantot bez sociālo statusu apliecinošu izziņu, apliecību u.tml. dokumentu uzrādīšanas, kas personām var būt apgrūtinoši un laikietilpīgi. Atvieglojumu saņemšanas brīdī personas tiek identificētas, līdz ar to personai tiek nodrošināts augstāks privātums par tai piemērotajiem speciālajiem atvieglojumiem (trūcīgā statuss, bezdarbnieka statuss, invaliditāte utt.). Atvieglojuma saņēmējiem tiek nodrošināta iespēja portālā Latvija.gov.lv divos e-pakalpojumos redzēt tiem pienākošos atvieglojumus un kontrolēt, vai atvieglojuma pakalpojumu sniedzējs ir korekti uzskaitījis viņam sniegtos pakalpojumus un preces, tā samazinot atvieglojuma pakalpojumu sniedzēja krāpniecības risku. Vienlaikus atvieglojuma saņēmējiem tiek nodrošināta iespēja portālā Latvija.gov.lv e-pakalpojumā apskatīt visus iepriekš personas izmantotos atvieglojumus, nodrošinot iespēju konstatēt, vai personas vārdā netiek nepamatoti izmantoti tai piešķirtie atvieglojumi ar, piemēram, viltotiem vai nelikumīgi iegūtiem identifikācijas līdzekļiem, jo katrs darījums un tā apstākļi ir identificējami, tādējādi kontrolējot, ka atvieglojumus drīkst saņemt tikai personas, kurām tie pienākas;
- Atvieglojuma devējiem (valsts, pašvaldību institūcija un, nākotnē iespējams, jebkura cita persona, kas definē atvieglojumu piešķiršanas kritērijus) tiek nodrošināta iespēja publicēt atvieglojumu piešķiršanas nosacījumus, neveidojot individuālu datu apmaiņu ar katru atvieglojuma pakalpojumu sniedzēju, kā arī iespēja kontrolēt atvieglojuma pakalpojumu sniedzēja darbību un piešķirto atvieglojumu izmantošanu;
- Atvieglojumu pakalpojumu sniedzējiem tiek nodrošināta iespēja sniegt pakalpojumus un pārdot preces, neveidojot individuālu datu apmaiņu ar katru atvieglojuma devēju, kā arī darījuma brīdī pārliecināties par atvieglojuma piešķiršanas nosacījumu spēkā esamību, tā samazinot atvieglojuma saņēmēja krāpniecības risku;
- Valsts pārvaldē ieviesta vienota pieeja un principi atvieglojumu pārvaldības procesā.
Projekta īstenošana veicinās Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna apstiprināto rādītāju sasniegšanu.
Projekta rezultātā paredzēti šādi ieguvumi:
- Iedzīvotājiem ir iespēja bez sociālo statusu apliecinošu izziņu, apliecību u.c. dokumentu uzrādīšanas (ātrāk, ērtāk un drošāk) saņemt vairāk kā vienu pašvaldības pakalpojumu ar atvieglojumu, paredzot, ka 2026. gadā vismaz 10 pašvaldību iedzīvotāji iegūs atvieglojumus, izmantojot AVIS;
- Ieviesta valstī vienota pieeja atvieglojumu pārvaldības procesa organizēšanai, nodrošinot iespēju veikt efektīvu un caurskatāmu atvieglojumu administrēšanu visās Latvijas pašvaldībās, paredzot, ka 2026.gadā 43 pašvaldības kas izmanto AVIS (vismaz vienam atvieglojumam);
- Izstrādāts AVIS izvēršanas un ieviešanas plāns, tajā iekļaujot ceļa karti AVIS pakāpeniskai un sistemātiskai ieviešanai atvieglojumu pārvaldībā ne tikai pašvaldību līmenī, bet arī citu nozaru līmenī nacionālā mērogā (veselības, labklājības, izglītības, u.c.);
- veikti AVIS programmatūras pilnveidojumi un pielāgojumi, kas balstīti sistēmas lietotāju (gan esošo, gan arī potenciālo) pieredzē un vajadzībās, kā arī sistēmanalīzes ietvaros gūtajās atziņās.
AVIS izmantošana sniedz šādus ieguvumus, kas Projekta īstenošanas rezultātā tiks radīti pašvaldībām kā saistoši priekšnosacījumi AVIS procesu izmantošanai institūcijās:
- Atvieglojuma saņēmējiem atvieglojumus iespējams izmantot bez sociālo statusu apliecinošu izziņu, apliecību u.tml. dokumentu uzrādīšanas, kas personām var būt apgrūtinoši un laikietilpīgi. Atvieglojumu saņemšanas brīdī personas tiek identificētas, līdz ar to personai tiek nodrošināts augstāks privātums par tai piemērotajiem speciālajiem atvieglojumiem (trūcīgā statuss, bezdarbnieka statuss, invaliditāte utt.). Atvieglojuma saņēmējiem tiek nodrošināta iespēja portālā Latvija.gov.lv divos e-pakalpojumos redzēt tiem pienākošos atvieglojumus un kontrolēt, vai atvieglojuma pakalpojumu sniedzējs ir korekti uzskaitījis viņam sniegtos pakalpojumus un preces, tā samazinot atvieglojuma pakalpojumu sniedzēja krāpniecības risku. Vienlaikus atvieglojuma saņēmējiem tiek nodrošināta iespēja portālā Latvija.gov.lv e-pakalpojumā apskatīt visus iepriekš personas izmantotos atvieglojumus, nodrošinot iespēju konstatēt, vai personas vārdā netiek nepamatoti izmantoti tai piešķirtie atvieglojumi ar, piemēram, viltotiem vai nelikumīgi iegūtiem identifikācijas līdzekļiem, jo katrs darījums un tā apstākļi ir identificējami, tādējādi kontrolējot, ka atvieglojumus drīkst saņemt tikai personas, kurām tie pienākas;
- Atvieglojuma devējiem (valsts, pašvaldību institūcija un, nākotnē iespējams, jebkura cita persona, kas definē atvieglojumu piešķiršanas kritērijus) tiek nodrošināta iespēja publicēt atvieglojumu piešķiršanas nosacījumus, neveidojot individuālu datu apmaiņu ar katru atvieglojuma pakalpojumu sniedzēju, kā arī iespēja kontrolēt atvieglojuma pakalpojumu sniedzēja darbību un piešķirto atvieglojumu izmantošanu;
- Atvieglojumu pakalpojumu sniedzējiem tiek nodrošināta iespēja sniegt pakalpojumus un pārdot preces, neveidojot individuālu datu apmaiņu ar katru atvieglojuma devēju, kā arī darījuma brīdī pārliecināties par atvieglojuma piešķiršanas nosacījumu spēkā esamību, tā samazinot atvieglojuma saņēmēja krāpniecības risku;
- Valsts pārvaldē ieviesta vienota pieeja un principi atvieglojumu pārvaldības procesā.
Projekta īstenošana veicinās Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna apstiprināto rādītāju sasniegšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Projekta ieguvumi būs palielināts atvieglojumu devēju un atvieglojumu gadījumu skaits AVIS platformā, kā rezultātā radīsies sociālekonomiskie ieguvumi valsts un pašvaldību iestādēm kā atvieglojumu devējiem un iedzīvotājiem kā atvieglojumu saņēmējiem, izmantojot AVIS:
1. Personāla noslodzes samazinājums, izmantojot AVIS platformu - 10 gados ekvivalents naudas izteiksmē ir 5 552 160 euro;
2. Ietaupījumi decentralizētas, lokālas atvieglojumu administrēšanas sistēmas ieviešanā - ekvivalents naudas izteiksmē pēc projekta īstenošanas ir 2 150 000 euro.
Paredzēts, ka pēc Projekta pilnīgas ieviešanas Projekta pārskata periodā sociālekonomiskie ieguvumi sasniegs 7 702 160 euro.
Projekta īstenošanas rezultātā radīsies ietaupījums pašvaldību iestādēm, kas no valsts vai pašvaldības budžeta piešķir vai administrē atvieglojumu, kā arī sniedz atvieglojuma pakalpojumu, bet Projekta finansējuma saņēmēja kā AVIS platformas un pakalpojuma nodrošinātāja – Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk - VRAA) – ietaupījumi nav paredzēti. Pašvaldības iestāžu darbinieku darba laika ietaupījumu paredzēts izmantot, lai uzlabotu atvieglojuma pakalpojuma sniedzošo iestāžu darbinieku ar darba pienākumiem saistītos procesus. Līdz ar to Projekta rezultātā nav paredzēts samazināt darba vietas valsts pārvaldē – plānots pēc iespējas saglabāt esošās darba vietas atvieglojuma pakalpojuma sniedzošās iestādēs.
1. Personāla noslodzes samazinājums, izmantojot AVIS platformu - 10 gados ekvivalents naudas izteiksmē ir 5 552 160 euro;
2. Ietaupījumi decentralizētas, lokālas atvieglojumu administrēšanas sistēmas ieviešanā - ekvivalents naudas izteiksmē pēc projekta īstenošanas ir 2 150 000 euro.
Paredzēts, ka pēc Projekta pilnīgas ieviešanas Projekta pārskata periodā sociālekonomiskie ieguvumi sasniegs 7 702 160 euro.
Projekta īstenošanas rezultātā radīsies ietaupījums pašvaldību iestādēm, kas no valsts vai pašvaldības budžeta piešķir vai administrē atvieglojumu, kā arī sniedz atvieglojuma pakalpojumu, bet Projekta finansējuma saņēmēja kā AVIS platformas un pakalpojuma nodrošinātāja – Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk - VRAA) – ietaupījumi nav paredzēti. Pašvaldības iestāžu darbinieku darba laika ietaupījumu paredzēts izmantot, lai uzlabotu atvieglojuma pakalpojuma sniedzošo iestāžu darbinieku ar darba pienākumiem saistītos procesus. Līdz ar to Projekta rezultātā nav paredzēts samazināt darba vietas valsts pārvaldē – plānots pēc iespējas saglabāt esošās darba vietas atvieglojuma pakalpojuma sniedzošās iestādēs.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Projekta rezultātu izvērtēšana (tajā skaitā – ietekme uz pašvaldību administratīvajiem izdevumiem) būs lietderīga aptuveni 2-3 gadus pēc Projekta noslēguma, kad pašvaldības būs pilnvērtīgi sākušas lietot Projekta ietvaros izveidotos un pilnveidotos pakalpojumus.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Ņemot vērā, ka 2022.gada 14.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr. 435 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi” 4.pielikumā iekļautā nolūka “Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām” ietvaros tiek īstenoti 6 projekti (tajā skaitā projekts "Atvieglojumu pārvaldības pakalpojuma pilnveide un ieviešanas atbalsts"), ex-post novērtējuma, lai izvērtētu un analizētu pašvaldību ieguvumus, veikšana tiks plānota pēc šī nolūka projektu noslēguma Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) noteiktajā kārtībā.
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
28.12.2029.
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Ieviesta valstī vienota pieeja atvieglojumu pārvaldības procesa organizēšanai, nodrošinot iespēju veikt efektīvu un caurskatāmu atvieglojumu administrēšanu visās Latvijas pašvaldībās, paredzot, ka 2026.gadā 43 pašvaldības kas izmanto AVIS (vismaz vienam atvieglojumam).
Rādītājs
43 pašvaldības kas izmanto AVIS (vismaz vienam atvieglojumam)
1.6. Cita informācija
VRAA nodrošina, ka Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots/netiks sniegts. Projekta līdzekļi tiks ieguldīti tikai VRAA vai Projekta sadarbības partneru pārziņā un turējumā esošu informācijas sistēmu tehnoloģiskās modernizācijas īstenošanā, veicot pasūtījumus par attiecīgo darbu īstenošanu, lai sasniegtu Projekta mērķus, nodrošinot digitālo pakalpojumu nepārtrauktību, ātrdarbību, drošību, augstu pieejamības un lietojamības līmeni lietotājiem, kā arī tehnoloģiski un ekonomiski efektīvāku to administrēšanu un uzturēšanu. Projekta ietvaros modernizētie tehnoloģiskie risinājumi nebūs tiešā veidā pieejami komersantiem un Projekta īstenošanas rezultātā komersanti nevarēs gūt labumu / priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem. Vienlaikus VRAA kā finansējuma saņēmējam sniegtais atbalsts Projekta sadarbības partneriem nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, jo tas tiks piešķirts valsts deleģētas funkcijas veikšanai, sadarbības partneri Projekta ietvaros iegādātās vērtības un izveidoto programmatūru izmantos tikai un vienīgi Projektā paredzētajiem mērķiem un ar izveidotajām vērtībām netiks veikta saimnieciskā darbība.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Visas fiziskās personas, kas izmanto vai varētu izmantot AVIS platformu un atvieglojuma pakalpojumu, t.sk. no citām Eiropas Savienības valstīm.
Investīcijas projekts sekmēs fizisko personu iespējas saņemt tiem pienākošos atvieglojumus. Projekta ieguvumi būs palielināts atvieglojumu devēju un atvieglojumu gadījumu skaits AVIS platformā, kā rezultātā radīsies sociālekonomiskie ieguvumi iedzīvotājiem kā atvieglojumu saņēmējiem, izmantojot AVIS.
Investīcijas projekts sekmēs fizisko personu iespējas saņemt tiem pienākošos atvieglojumus. Projekta ieguvumi būs palielināts atvieglojumu devēju un atvieglojumu gadījumu skaits AVIS platformā, kā rezultātā radīsies sociālekonomiskie ieguvumi iedzīvotājiem kā atvieglojumu saņēmējiem, izmantojot AVIS.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
325 000
0
1 550 000
0
575 000
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
325 000
0
1 550 000
0
575 000
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
377 500
0
1 844 000
0
835 260
266 160
2.1. valsts pamatbudžets
0
377 500
0
1 844 000
0
835 260
266 160
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-52 500
0
-294 000
0
-260 260
-266 160
3.1. valsts pamatbudžets
0
-52 500
0
-294 000
0
-260 260
-266 160
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-52 500
-294 000
-260 260
-266 160
5.1. valsts pamatbudžets
-52 500
-294 000
-260 260
-266 160
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projektu plānots īstenot no 2024. gada līdz 31.05.2026. Projekta īstenošanas izdevumu sadalījums pa gadiem norādīts tabulā zemāk.
* Piezīme: Pievienotās vērtības nodokļa aprēķins piemērots projekta izmaksām precēm un pakalpojumiem, bet netiek piemērots projekta vadības un īstenošanas personāla atalgojuma izmaksām.
Pēc Projekta īstenošanas ikgadējās uzturēšanas izmaksas indikatīvi tiek plānotas 10% apmērā no projektā veicamo AVIS pilnveidojumu un pašvaldību risinājumu pielāgojamu AVIS izmantošanai izstrādes izmaksām un ir ne vairāk kā 266 160 euro gadā, 2026.gadā uzturēšanas izmaksas tiek paredzētas 7 (septiņiem) mēnešiem pēc projekta noslēgšanas no 01.06.2026. – 155 260 euro.
| Finansējuma avots | 2024.gads | 2025.gads | 2026.gads | Kopā |
| Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums | 325 000 | 1 550 000 | 575 000 | 2 450 000 |
| Valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai | 52 500 | 294 000 | 105 000 | 451 500 |
| Kopā | 377 500 | 1 844 000 | 680 000 | 2 901 500 |
Pēc Projekta īstenošanas ikgadējās uzturēšanas izmaksas indikatīvi tiek plānotas 10% apmērā no projektā veicamo AVIS pilnveidojumu un pašvaldību risinājumu pielāgojamu AVIS izmantošanai izstrādes izmaksām un ir ne vairāk kā 266 160 euro gadā, 2026.gadā uzturēšanas izmaksas tiek paredzētas 7 (septiņiem) mēnešiem pēc projekta noslēgšanas no 01.06.2026. – 155 260 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Papildu valsts budžeta līdzekļi pēc projekta īstenošanas nepieciešami AVIS pilnveidojumu un pašvaldību risinājumu pielāgojamu AVIS izmantošanai uzturēšanai un turpmākai attīstīšanai, lai varētu nodrošināt to pienācīgu darbību.
AVIS pilnveidojumu un pašvaldību risinājumu pielāgojamu AVIS izmantošanai specializētās programmatūras uzturēšanai un attīstīšanai nepieciešamie līdzekļi gadā, ņemot vērā, ka AVIS pilda koplietošanas platformas funkciju, kā arī ievērojot sistēmu uzturēšanas principus, kas ir norādīti informatīvā ziņojuma “Par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros izveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2017.-2019.gadam” 1.pielikumā “Sistēmu uzturēšanas principi” – VRAA uzskata par lietderīgu paredzēt līdz 10 % no faktiskajām AVIS pilnveidojumu un pašvaldību risinājumu pielāgojamu AVIS izmantošanai specializētās programmatūras izstrādes izmaksām. Izdevumus paredzēts izmantot proporcionāli tos sadalot:
1. 30 % projektā izveidotu risinājumu uzturēšanas pakalpojuma iegādei ārpakalpojumā, piem., lietotāju atbalsts tehniskos jautājumos, sistēmas kļūdu novēršana, sistēmas veiktspējas un drošības nodrošināšana u.c.;
2. 70 % projektā izveidotu risinājumu turpmāka attīstīšana un pilnveide, piem., pilnveidojumi atbilstoši lietotāju vajadzībām vai izmaiņām normatīvos aktos un standartos, risinājumu veiktspējas un drošības uzlabojumi, risinājumā izmantoto tehnoloģiju modernizācija u.c.
*Uzturēšanas finansējuma sadalījums pa EKK kodiem ir uzrādīts provizoriski. Tas noteikts, balstoties uz VRAA ekspertu viedokli IKT risinājumu uzturēšanā, kā arī uz faktu, ka sistēmas attīstības darbu (pamatkapitāla izdevumi) cilvēkstundu likmes ir augstākas nekā likmes risinājuma kļūdu novēršanai (preču un pakalpojumu izdevumi), un tiks aktualizēts pēc projekta pabeigšanas.
AVIS pilnveidojumu un pašvaldību risinājumu pielāgojamu AVIS izmantošanai specializētās programmatūras uzturēšanai un attīstīšanai nepieciešamie līdzekļi gadā, ņemot vērā, ka AVIS pilda koplietošanas platformas funkciju, kā arī ievērojot sistēmu uzturēšanas principus, kas ir norādīti informatīvā ziņojuma “Par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros izveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2017.-2019.gadam” 1.pielikumā “Sistēmu uzturēšanas principi” – VRAA uzskata par lietderīgu paredzēt līdz 10 % no faktiskajām AVIS pilnveidojumu un pašvaldību risinājumu pielāgojamu AVIS izmantošanai specializētās programmatūras izstrādes izmaksām. Izdevumus paredzēts izmantot proporcionāli tos sadalot:
1. 30 % projektā izveidotu risinājumu uzturēšanas pakalpojuma iegādei ārpakalpojumā, piem., lietotāju atbalsts tehniskos jautājumos, sistēmas kļūdu novēršana, sistēmas veiktspējas un drošības nodrošināšana u.c.;
2. 70 % projektā izveidotu risinājumu turpmāka attīstīšana un pilnveide, piem., pilnveidojumi atbilstoši lietotāju vajadzībām vai izmaiņām normatīvos aktos un standartos, risinājumu veiktspējas un drošības uzlabojumi, risinājumā izmantoto tehnoloģiju modernizācija u.c.
| Izdevumu pozīcijas (AVIS) | EKK* | 2026. gads | 2027. gads un turpmāk ik gadu |
| Standartizētā programmatūra | 0 | 0 | |
| Specializētā programmatūra: | 155 260 | 266 160 | |
| Preces un pakalpojumi | 2000 | 46 578 | 79 848 |
| Pamatkapitāla veidošana | 5000 | 108 682 | 186 312 |
| Centrālā infrastruktūra | 0 | 0 | |
| Perifērā infrastruktūra | 0 | 0 | |
| Sistēmas auditi | 2000 | 0 | 0 |
| Sistēmas personāls: | 0 | 0 | |
| Atlīdzība | 1000 | 0 | 0 |
| Preces un pakalpojumi | 2000 | 0 | 0 |
| Pamatkapitāla veidošana | 5000 | 0 | 0 |
| Citi izdevumi | 0 | 0 | |
| Kopā: | 155 260 | 266 160 |
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Investīcijas projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums tiks pārdalīts no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” uz VARAM budžeta programmas 74.00.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projektu un pasākumu īstenošana” apakšprogrammu 74.06.00 “Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projekti un pasākumi” atbilstoši MK 17.07.2018. noteikumos Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” noteiktajam.
Pēc investīcijas projekta pabeigšanas projekta uzturēšanas izdevumu segšanai nepieciešamais papildu finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pēc investīcijas projekta pabeigšanas projekta uzturēšanas izdevumu segšanai nepieciešamais papildu finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Investīcijas projekta finansējuma saņēmējs ir tiešās pārvaldes iestāde – VRAA. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts paredz apstiprināt projektu, kura saturs jau ir noteikts MK 14.07.2022. noteikumos Nr.435 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi”, kā arī MK 25.08.2009. noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5. punktu, kas nosaka, ka sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas, rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem un sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Latvijas pašvaldības
Monetārs novērtējuma apraksts skatāms anotācijas 7.5. sadaļā, jo 7.2. sadaļā noteiktā formula nav piemērota izmantošanai uz identificētajiem diviem Projekta sociālekonomiskajiem ieguvumiem:
- ieguvumā par personāla noslodzes samazinājumu, ņemot vērā atvieglojuma pakalpojuma plašo daudzveidību, nav iespējams noteikt 7.2. sadaļas formulā noteikto vērtību “skaits” un “biežums”;
- ieguvumu par decentralizētas, lokālas atvieglojumu administrēšanas sistēmas ieviešanu nav iespējams izteikt 7.2. sadaļas noteiktajā formulā, jo tas paredz ietaupījumu, kas tiek saņemts izmantojot ārpakalpojumu.
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta rezultātā pašvaldību iestādes kā atvieglojumu devēji lietos AVIS atvieglojuma pakalpojuma nodrošināšanai un pārvaldībai, kā rezultātā tām radīsies sociālekonomiskie ieguvumi (aprēķini attiecināmi uz 43 pašvaldībām, jo Projekta ieguvumos paredzēts, ka tā noslēgumā AVIS vismaz vienam atvieglojumam administrēšanai un pakalpojuma sniegšanai iedzīvotājiem izmantos 43 pašvaldības):
- personāla noslodzes samazinājums, izmantojot AVIS platformu: pēc ekspertu viedokļa tiek pieņemts, ka izmantojot AVIS vidēji katra pašvaldības iestāde varēs ietaupīt vidēji 1 slodzi uz atvieglojumu administrācijas automatizācijas rēķina. Ietaupīto slodzi iestāde varēs novirzīt un izmantot citu funkciju veikšanai. Ņemot vērā, ka vidēji vienas iestādes slodze 12 912 euro gadā, un paredzot, ka 2026. gadā kā Projekta ieguvums būs, ka 43 pašvaldības izmantos AVIS atvieglojumu administrēšanai, projekta rezultātā 10 gadu periodā iegūtais ietaupījums būs kopā 5 552 160 euro;
- ietaupījumi decentralizētas, lokālas atvieglojumu administrēšanas sistēmas ieviešanā: Nodrošinot darba vidi atvieglojuma devējam centralizētā AVIS platformā administrēt un pārvaldīt atvieglojumus, samazināsies decentralizētu sistēmu ieviešanas izmaksas. Pamatojoties uz VARAM resora ekspertu viedokli un līdzšinējo pašvaldību pieredzi decentralizētas, lokālas atvieglojumu administrēšanas sistēmas ieviešanā, tiek pieņemts, ka vienas lokālas atvieglojumu administrēšanas sistēmas ieviešanas izmaksas vienai pašvaldībai kā atvieglojumu devējam vidēji ir 50 000 euro, un projekta rezultātā nodrošinot AVIS izmantošanu 43 pašvaldībās, pašvaldību ietaupījumi sasniegs 2 150 000 euro.
- personāla noslodzes samazinājums, izmantojot AVIS platformu: pēc ekspertu viedokļa tiek pieņemts, ka izmantojot AVIS vidēji katra pašvaldības iestāde varēs ietaupīt vidēji 1 slodzi uz atvieglojumu administrācijas automatizācijas rēķina. Ietaupīto slodzi iestāde varēs novirzīt un izmantot citu funkciju veikšanai. Ņemot vērā, ka vidēji vienas iestādes slodze 12 912 euro gadā, un paredzot, ka 2026. gadā kā Projekta ieguvums būs, ka 43 pašvaldības izmantos AVIS atvieglojumu administrēšanai, projekta rezultātā 10 gadu periodā iegūtais ietaupījums būs kopā 5 552 160 euro;
- ietaupījumi decentralizētas, lokālas atvieglojumu administrēšanas sistēmas ieviešanā: Nodrošinot darba vidi atvieglojuma devējam centralizētā AVIS platformā administrēt un pārvaldīt atvieglojumus, samazināsies decentralizētu sistēmu ieviešanas izmaksas. Pamatojoties uz VARAM resora ekspertu viedokli un līdzšinējo pašvaldību pieredzi decentralizētas, lokālas atvieglojumu administrēšanas sistēmas ieviešanā, tiek pieņemts, ka vienas lokālas atvieglojumu administrēšanas sistēmas ieviešanas izmaksas vienai pašvaldībai kā atvieglojumu devējam vidēji ir 50 000 euro, un projekta rezultātā nodrošinot AVIS izmantošanu 43 pašvaldībās, pašvaldību ietaupījumi sasniegs 2 150 000 euro.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas projekta rezultātā tiks uzlabota atvieglojuma pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas vide, izmantojot AVIS platformu.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas projekta ietvarā tiks attīstītas pašvaldību sistēmas integrācijai ar AVIS un pēc nepieciešamības pilnveidota AVIS platforma.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas projekta īstenošana veicinās Nacionālā attīstības plāna uzdevums Nr.119 un rādītājs Nr.307 īstenošanu.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Investīcijas vērstas uz atvieglojuma pakalpojuma pārvaldības un saņemšanas uzlabošanu, tai skaitā no iedzīvotāju puses.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektā attīstāmā AVIS platformā tiks veikta personas datu apstrāde atvieglojuma pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanai.
Veicot risinājumu izstrādi tiks nodrošināts, lai personu datu apstrāde (tai skaitā transportēšana un pielāgošana standartizētai datu struktūrai) tiktu veikta saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu un citu attiecināmu normatīvo aktu nosacījumiem.
Veicot risinājumu izstrādi tiks nodrošināts, lai personu datu apstrāde (tai skaitā transportēšana un pielāgošana standartizētai datu struktūrai) tiktu veikta saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu un citu attiecināmu normatīvo aktu nosacījumiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi