Anotācija (ex-ante)

Lai veiksmīgi notiktu uzņēmējdarbības digitālā transformācija, ir jāveicina komersantu izpratne par digitalizācijas procesiem, jo komersantiem, īpaši sīkiem (mikro), maziem un vidējiem, nav pietiekamas kompetences par procesiem un tehnoloģiskajām iespējām, ko sniedz digitalizācija un pastāv stereotipi, ka digitalizācijas risinājumi ir dārgi, sarežģīti ieviešami un nedroši. Tāpat trūkst digitālo zināšanu (gan pamatprasmju, gan augstāka līmeņa un specifisku prasmju). Tai pat laikā Covid-19 krīzes kontekstā no komersantu puses ir lielāka interese pēc atbalsta pārmaiņu vadības stratēģijas izstrādei.

Ar Ministru kabineta noteikumu projektu tiek izstrādāta atbalsta programma, kuras ietvaros EDIC palīdzēs identificēt dažādu gala labuma guvēju digitalizācijas vajadzības un piedāvās pielāgotus atbalsta pasākumus.

Latvija nacionālajā priekšatlasē ir izvirzījusi divus  EDIC kandidātus Eiropas Komisijas atlasei: biedrības “Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris” un biedrības “Latvijas Digitālais akselerators” veidotos konsorcijus, kuru sastāvā ir izglītības iestādes, biedrības, zinātniskās institūcijas, komersanti (biedrību biedri).

2.2.1.1.i. investīcijas sasaiste ar Digitālo dimensiju: 2.2.1.1.i investīcija 100 % atbilst MVU digitalizācijai, intervences kods 010 (ieskaitot e-komerciju, e-komercdarbību un tīklā savienotus uzņēmējdarbības procesus, digitālās inovācijas centrus, dzīves laboratorijas, tīmekļa uzņēmējus un jaunizveidotus IKT uzņēmumus, B2B).

Vispārīgi 2.2.1.1.i. investīcijas nosacījumi

- pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums ir 10 000 000 euro;
- izdevumu attiecināmības termiņš ir 2026. gada 30. jūnijs;
- 2.2.1.1.i.  investīcijas īstenošanu nodrošina EDIC kā atbalsta sniedzējs mērķgrupai;
-EDIC atlasi veic Ekonomikas ministrija, bet līgumus ar EDIC slēdz Centrālā finanšu un līgumu aģentūra;
- mērķgrupa jeb gala labuma guvējs ir sīkais (mikro), mazais, vidējais, lielais komersants, biedrība un nodibinājums, kas apvieno vairākus komersantus vai pārstāv to intereses, publiska persona vai tās institūcija, publiskas personas kapitālsabiedrība, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija, kas reģistrēta Latvijas Republikas teritorijā. Atbalstu var saņemt arī sociālais uzņēmums (Sociālā uzņēmuma likuma izpratnē);
- atbalsts tiek sniegts granta veidā;
- vienam EDIC projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais Atveseļošanas fonda finansējuma apmērs ir 5 000 000 euro, ievērojot Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk -  Komisijas regula Nr. 651/2014) 4. panta 1. punkta "k" apakšpunktā minēto robežvērtību vienai inovāciju kopai. Papildus EDIC var piesaistīt programmas “Digitālā Eiropa” finansējumu. Programmas "Digitālā Eiropa" pieejamais finansējums abiem EDIC līdz 2025. gadam ir 3,5 milj. euro. EDIC atbilstību Komisijas regulas Nr. 2021/694 prasībām izvērtē Eiropas Komisija. EDIC Atveseļošanas fonda finansējumu drīkst kumulēt ar programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros sniegto atbalstu, tai skaitā par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, izvairoties no dubutfinansējuma, un kumulēšanas rezultātā netiek pārsniegta lielākā saskaņā ar Komisijas regulas Nr.  651/2014 27. pantu noteiktā atbalsta intensitāte;
- EDIC darbības atbalsta ilgums nedrīkst pārsniegt 10 gadus. Tā darbība tiek paredzēta kā Atveseļošanas fonda, tā Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus, Kohēzijas fonda vai Taisnīgas pārkārtošanās fonda (turpmāk – Eiropas Savienības fondi) 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ietvaros. Eiropas Savienības fondu finansējums būs pieejams, nodrošinot demarkāciju laikā. Ne EDIC, ne gala labuma guvēji nesaņems finansējumu no diviem finansēšanas avotiem. Sākumā atbalstāmās darbības tiks finansētas no Atveseļošanas fonda. Pēc tam, kad Atveseļošanas fonda finansējums būs izmantots, finansējums tiks nodrošināts no Eiropas Savienības fondu atbalsta pasākumiem;
- 2.2.1.1.i. investīcijas ietvaros nav paredzētas īpašas stratēģiski svarīgo projektu komunikācijas aktivitātes. EDIC nodrošinās informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas Nr. 2021/241 34. pantu, Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.

2.2.1.1.i. investīcijas ietvaros sasniedzamais

mērķi:

līdz 2024. gada 30. jūnijam Eiropas digitālās inovācijas centra atbalstīto uzņēmumu skaits – 3500;
līdz 2026. gada 30. jūnijam Eiropas digitālās inovācijas centra (EDIC) atbalstīto uzņēmumu skaits – 7000

uzraudzības rādītāji:

līdz 2022. gada 31. martam apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Eiropas digitālās inovācijas centra (EDIC) darbību īstenošanai;
līdz 2025. gada 31. decembrim Eiropas digitālās inovācijas centra (EDIC) atbalstīto uzņēmumu skaits – 5000

kopējie rādītāji:

uzņēmumi, kas saņem atbalstu digitālo produktu, pakalpojumu un lietojumprogrammu izstrādei vai ieviešanai:
uzņēmumi, kurus atbalsta, lai izstrādātu digitālās tehnoloģijas un risinājumus (mazie, tai skaitā mikro, uzņēmumi, vidējie uzņēmumi, lielie uzņēmumi);
uzņēmumi, kurus atbalsta, lai pieņemtu digitālos risinājumus savu pakalpojumu, produktu vai procesu pārveidošanai;
atbalstītie uzņēmumi (mazie, tai skaitā mikro, uzņēmumi, vidējie uzņēmumi, lielie uzņēmumi).

2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” atskaites punkti, kas atbilst 2.2.1.1.i. investīcijai:

līdz 2022. gada 31. martam izveidots Eiropas digitālās inovācijas centrs (EDIC);
līdz 2022. gada 30. septembrim reģionālie uzņēmējdarbības atbalsta centri nodrošina jaunas digitālās transformācijas atbalsta funkcijas;
līdz 2022. gada 30. jūnijam izveidota digitālā brieduma testa sistēma uzņēmumiem, lai noteiktu uzņēmumiem nepieciešamās darbības un valsts atbalstu.

Noteikumu projektā ietverto mērķu, rādītāju, atskaites punktu un to sadalījuma termini ir norādīti atbilstoši to latviskajam tulkojumam. Ar terminu "reģionālie uzņēmējdarbības atbalsta centri" ir domāts noteikumu projektā definētais termins "reģionālais kontaktpunkts".

Rādītāju sasniegšanas izpildes nosacījumi

Saskaņā ar Eiropas Padomes 2021.gada 6.jūlija lēmuma par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna izvērtējuma apstiprināšanu pielikumā noteikto:

To uzņēmumu skaits, kuri saņēmuši nefinansiālu atbalstu (digitālā brieduma tests un mentorēšana digitālās transformācijas ceļa kartes izveidei) no EDIC.
Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Saskaņā ar Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtībā noteikto:

mērķiem:
To uzņēmumu skaits, kas no EDIC saņēmuši nefinansiālu atbalstu (digitālā brieduma tests un mentorēšana digitālās transformācijas ceļa kartes izveidei).
Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

atskaites punktiem:
EDIC pilnīgi darbojas saskaņā ar programmas “Digitālā Eiropa” prioritātēm un ir daļa no vienota Eiropas digitālās inovācijas centru tīkla. Tas darbojas kā vienas pieturas aģentūra uzņēmumu digitālās transformācijas koordinēšanai. (Nodrošina vienotu pieeju un informācijas apmaiņu starp reģionālajiem uzņēmējdarbības centriem, digitālā brieduma testu). 

Pārbaudes mehānisms - Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj apliecinājumu par Eiropas Digitālās inovācijas centra izveidi, kam piešķirts līdzfinansējums no programmas “Digitālā Eiropa”, un darbību, ko tas veic kā vienas pieturas aģentūra digitālās transformācijas koordinēšanai.

Reģionālie uzņēmējdarbības atbalsta centri ir sākuši nodrošināt šādas jaunas digitālās transformācijas atbalsta funkcijas:
a) digitālā brieduma testi reģionos;
b) piekļuve testēšanai un izmēģinājuma projektiem;
c) mentorēšana un digitālo prasmju apguve;

Pārbaudes mehānisms - Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus:

a) aprakstu par digitālā brieduma testa organizēšanu šajos reģionos;
b) aprakstu par nodrošināto piekļuvi testēšanai un izmēģinājuma projektiem;
c) pārskatu par īstenotajiem mentorēšanas pasākumiem;
d) pārskatu par nodrošināto digitālo prasmju apguvi.

Digitālā brieduma tests ir digitāls rīks, kas pieejams EDIC tīmekļa vietnē un kas novērtē uzņēmuma digitālo briedumu dažādos aspektos, un uzņēmums to var aizpildīt patstāvīgi vai ar konsultanta palīdzību.

​​​​​​Pārbaudes mehānisms - Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šajā dokumentā norāda unikālo lietotāju skaitu, un tā pielikumā iekļauj apliecinājumu par uzņēmumiem paredzētās digitālā brieduma testa sistēmas nodošanu lietošanā.

Mērķi un rādītāji katram EDIC ir jāsasniedz proporcionāli noslēgtajam līgumam ar Eiropas Komisiju par programmas "Digitālā Eiropa" finansējuma piesaisti.

EDIC Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk - Vadības informācijas sistēma) ievada informāciju par EDIC nefinansiālu atbalstu saņēmušajiem gala labuma guvējiem, kas veikuši sākotnējo un otrreizējo digitālā brieduma testu, saņēmuši mentoringa, konsultāciju pakalpojumus, digitālās attīstības ceļa karti un atzinumu lēmuma standartformas kopiju, ar kuru tiek piešķirts nefinansiāls atbalsts, norādot atbalsta gala labuma guvējam piešķiršanas lēmuma reģistrācijas numuru.
EDIC pēc pieprasījuma Ekonomikas ministrijā iesniedz aprakstu par digitālā brieduma testa organizēšanu reģionālajos kontaktpunktos un nodrošināto piekļuvi testēšanai un izmēģinājuma projektiem, pārskatu par īstenotajiem mentorēšanas, konsultāciju pasākumiem, unikālo digitālā brieduma testa lietotāju skaitu un apliecinājumu par uzņēmumiem paredzētās digitālā brieduma testa sistēmas nodošanu lietošanā.

Rādītājā - EDIC atbalstīto uzņēmumu skaits - tiek iekļauti unikālie uzņēmumi, kas saņēmuši nefinanšu atbalstu kā digitālā brieduma testu, digitālās attīstības ceļa karti, mentoringu, konsultācijas, atzinumu.

2.2.1.1.i.  investīcijas īstenošanā iesaistītās institūcijas

- Ekonomikas ministrija kā atbildīgā nozares ministrija jautājumos, kas saistīti ar digitalizācijas atbalstu komersantiem;
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, kas nodrošinās 2.2.1.1.i. investīcijas īstenošanu Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” noteiktās kompetences ietvaros;
- EDIC kā projekta iesniedzējs un atbalsta sniedzējs gala labuma guvējiem.

Ekonomikas ministrija nodrošina kopējo 2.2.1.1.i investīcijas īstenošanas uzraudzību, nodrošina attiecīgus publicitātes pasākumus, izvērtē EDIC iesniegtos projektu iesniegumus kopā ar pamatojošajiem dokumentiem, tai skaitā pārbauda vai:

- saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku publiskajā datu bāzē pieejamo informāciju EDIC nav nodokļu vai nodevu parādu kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru segšanai ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, ir noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās,
- EDIC neatbilst izslēgšanas kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Komisijas regula Nr. 2018/1046) 136.pantā.

Izslēgšanas kritēriji tiek vērtēti atbilstoši Finanšu ministrijas izstrādāto vadlīniju “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” 31. punkta nosacījumiem, kas izriet no Komisijas 2021. gada 28. septembra deleģētās regulas Nr. 2021/2106, ar kuru, nosakot Atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk - Komisijas regula Nr. 2021/241), Komisijas regulas Nr. 2018/1046 un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma nolīgumā ietvertajām prasībām.  
Komisijas regulas Nr. 2021/241 ievaddaļas 18. punkts nosaka, ka šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā kontrolēšanas izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Savukārt minētās regulas 22. panta 1. punkts nosaka, ka, īstenojot atveseļošanas un noturības mehānismu, dalībvalstis kā mehānisma līdzekļu saņēmējas vai aizņēmējas veic visus attiecīgos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu, ka līdzekļu izmantošana saistībā ar pasākumiem, ko atbalsta ar mehānismu, atbilst piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina rezultatīvu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu. Tāpat, ievērojot minētās regulas nosacījumus, saskaņā ar Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma nolīgumā ietvertajām prasībām dalībvalsts pienākums ir nodrošināt tādas pārbaudes prasības un mehānismu, kas izriet no korupcijas, krāpšanas un dubultā finansējuma kontroles nodrošināšanas prasībām, kas saskaņā ar minēto nolīgumu tiek vērtētas atbilstoši jau minētajām definētajām prasībām un kas kopumā darbojas un tiek ieviestas jau vairāku Eiropas Savienības fondu plānošanas periodu vadības ietvaros un praksē ir noregulēta to pārbaudes kārtība, kas faktiski izriet no jau vairāku periodu ietvaros definēto izslēgšanas kritēriju izvērtēšanas un pārbaudes, kas jau sākotnēji tika veidotas uz Komisijas regulas Nr. 2018/1046 136. panta 1. punktā definētajām prasībām. Lai šīs visas prasības nodrošinātu, Eiropas Komisija 2021. gada 9. aprīlī izdeva paziņojumu “Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu” (2021/C 121/01) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 09.04.2021. V121/1) (turpmāk – EK norādījumi), kur 2. punktā minēts, ka interešu konflikti ir jānovērš un jārisina, un ir pienācīgi jāievēro principi, kas reglamentē ES budžetu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2018/1046 II sadaļu. Labas pārvaldības būtiska daļa ir sīki izstrādāta politika un noteikumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību. Papildus EK norādījumu 3.2.4. apakšpunkts nosaka, ja pastāv neatrisināts objektīvi uztverts interešu konflikts vai ja interešu konflikts īstenojas, šādās situācijās būtu jāpārbauda to ietekme uz ES budžeta izpildi, arī nolūkā noteikt piemērotus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, piemēram, atcelt un atkārtoti izvērtēt piešķiršanas procedūras, atcelt līgumus/nolīgumus, apturēt maksājumus, veikt finanšu korekcijas un atgūt līdzekļus. Turklāt šādas situācijas parasti varētu kvalificēt kā neatļautu darbību saskaņā ar administratīvajām tiesībām, civildienesta tiesībām vai krimināltiesībām, un par tām būtu jāpiemēro attiecīgs sods. No otras puses, kandidātu, pretendentu vai pieteikuma iesniedzēju mēģinājumi nepamatoti ietekmēt piešķiršanas procedūru vai iegūt konfidenciālu informāciju būtu jāuzskata vismaz par smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo rīcību, un to rezultātā attiecīgās personas būtu jāizslēdz no dalības piešķiršanas procedūrās saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2018/1046 136. pantu.
Skaidrojam, ka noteikumu projekta ietvaros Komisijas regulas Nr. 2018/1046 136. panta 1. punkta b) apakšpunktā atbilstība nodokļu parādiem tiek vērtēta atbilstoši nosacījumiem, ka EDIC Latvijas Republikā nav nodokļu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kam ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu nodokļu maksājumu termiņš ir pagarināts vai atlikts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo daļu. Komisijas regulas Nr. 2018/1046 136. panta 6. punkta nosacījumu iestāšanās apstākļos EDIC netiek izslēgts.
Komisijas regula Nr. 2021/241 nosaka, ka investīcijas ietvaros nepieciešamas nodrošināt, ka tiek novērsta, atklāta un labota krāpšana, korupcija un interešu konflikti un ka netiek pieļauta dubulta finansēšana no mehānisma un citām Savienības programmām. Līdz ar to EDIC 2.2.1.1.i. investīcijas ietvaros jāveic atbilstīgus pasākumus, lai efektīvi novērstu, konstatētu un labotu interešu konfliktus, krāpšanu, korupciju, dubultā finansējuma situācijas.

Ekonomikas ministrija izslēgšanas kritēriju pārbaudei lūgs informāciju no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Uzņēmumu reģistra. Informāciju par nodokļu parādiem tiks iegūta no Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku publiskās datu bāzes.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra slēdz līgumu ar EDIC, izlases veidā veic pārbaudes, piešķir komercdarbības atbalstu EDIC, nodrošina attiecīgus publicitātes pasākumus. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra pirms līguma slēgšanas pārliecinās, ka EDIC atbilst komercdarbības atbalsta nosacījumiem.

EDIC īsteno atbalstāmās darbības 2.2.1.1.i. investīcijas un programmas "Digitālā Eiropa" ietvaros, sniedzot pakalpojumus, lai veicinātu izpratni par digitālās transformācijas ieguvumiem un piešķirot komercdarbības atbalstu gala labuma guvējiem, atbalsta piešķiršanā ievērojot interešu konflikta neesamību attiecībā pret gala labuma guvēju.

Nosacījumi EDIC 

EDIC sniedz pakalpojumus atbilstoši EDIC specializācijas jomām, lai novērstu demarkāciju un tās tiek norādītas, iesniedzot projekta iesniegumu Vadības informācijas sistēmā:

-atbalsts procesu, mārketinga un organizatoriskām inovācijām esošo tehnoloģiju testēšanai un ieviešanai ar mērķi sniegt atbalstu tirgū pieejamu inovatīvu digitalizācijas un e-komercijas risinājumu ieviešanai un esošo risinājumu pilnveidei ar jauniem produktiem, pakalpojumiem;

-atbalsts produktu inovācijām ar mērķi sniegt atbalstu jaunu digitālo platformu, preču un pakalpojumu dizainam, prototipēšanai, testēšanai un ieviešanai ražošanā vai lietošanā.

Specializācijas jomas tiek nodalītas atbilstoši Oslo rokasgrāmatas trešā izdevumā [1] minētajiem inovāciju veidiem.

Programmas “Digitālā Eiropa” īstenošanas mehānisms ir daudzgadu darba programmas, kuras Eiropas Komisija apstiprina kā daudzgadu programmas (parasti ik pēc diviem gadiem), un tās aptver programmas “Digitālā Eiropa” vispārīgos mērķus, kā arī vienu vai vairākus konkrētos mērķus. Tās var pieņemt arī kā gada programmas, ja tas ir pamatots ar specifiskām īstenošanas vajadzībām. Eiropas Komisija programmas “Digitālā Eiropa” īstenošanai līdz šim ir pieņēmusi trīs darba programmas, tostarp “Daudzgadu darba programmu 2021. – 2022. gadam”, “Daudzgadu darba programmu “Kiberdrošība” 2021. – 2022. gadam” un “Daudzgadu programmu “Eiropas Digitālo inovāciju centri” 2021. – 2023. gadam.
Eiropas Komisija EDIC atlasi Eiropas Savienības dalībvalstīm izsludināja 2021. gada 17. novembrī un projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 2022. gada 22. februāris. Eiropas Komisijas atlasē programmas "Digitālā Eiropa'' ietvaros 2022. gada 1. jūnijā ir saņemts apstiprinājums no Eiropas Komisijas, ka abi Latvijas izvirzītie EDIC ir tiesīgi īstenot atbalstāmās darbības programmas "Digitālā Eiropa'' ietvaros. 
Saskaņā ar Eiropas Komisijas norādījumiem EDIC ir iespējams uz pašrisku uzsākt projekta īstenošanu pirms līguma noslēgšanas ar Eiropas Komisiju, kas paredzēta ne ātrāk par 2022. gada septembri-novembrim. Atbilstoši Eiropas Komisijas 2022. gada 7. jūlijā sniegtajam skaidrojumam projekta iesniegumam ir jāatbilst visām Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā ietvertajām prasībām, lai tiktu nodrošināta stimulējošā ietekme. Projekta iesniegums Eiropas Komisijā programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros ir iesniegts pirms sākas darbs pie projekta vai pirms sākas atbalstāmā darbība. Projekta iesniegumā programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros ir iekļauta  plānotā atbalsta summa no programmas “Digitālā Eiropa” un Atveseļošanas fonda finansējuma EDIC attiecināmajām izmaksām trīs gadu periodā, jo sākotnēji Eiropas Komisija ar EDIC slēdz līgumu uz trīs gadiem. Eiropas Komisija plāno veikt jaunu uzsaukumu nevis automātiski pagarināt esošos līgumus ar EDIC. 

Tāpat noteikts, ka EDIC kopā ar projekta iesniegumu, Vadības informācijas sistēmā jāiesniedz:

- Eiropas Komisijas apstiprinājuma dokumentu (piemēram, oficiāla vēstule, e-pasts) par dalību EDIC tīklā un programmas “Digitālā Eiropa” finansējuma saņemšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regulas (ES) 2021/694,  ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015 (turpmāk - Komisijas regula Nr. 2021/694);
- EDIC iesniegto pieteikumu programmas "Digitālā Eiropa" finansējuma saņemšanai;
- detalizētu izmaksu tāmi;
- EDIC metodoloģiju atbalstāmo darbību īstenošanai;
- iekšējās kontroles sistēmas aprakstu, kurā jābūt ietvertai informācijai par interešu konflikta, korupcijas risku, dubultā finansējuma kontroles un novēršanas mehānismu;
- kārtību, kādā tiek piešķirts komercdarbības atbalsts gala labuma guvējiem;
- EDIC noteikto mērķu izpildes sadalījumu sešu mēnešu griezumā atbilstoši plānotajam maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafikam.

EDIC ir jānodrošina piekļuve inovācijas kopas telpām, iekārtām ikvienam gala labuma guvējam. EDIC pakalpojumu izmaksām ir jābūt samērīgām, atbilstīgām tirgus cenai un ne pārmērīgi kompensētām, bet atbilstošām summai, kāda ir nepieciešama attiecīgā pakalpojuma izmaksu segšanai bez peļņas gūšanas mērķa. EDIC pakalpojumu cenrādis tiek publicēts EDIC tīmekļvietnē un ir publiski pieejams. Inovāciju kopas dalībnieki – EDIC un sadarbības partneri var piedāvāt piekļuvi iekārtām, kur tie ir ieguldījuši vismaz 10% no kopējām ieguldījumu izmaksām. Gadījumā, ja EDIC un sadarbības partneri piedāvā telpas un pieeju iekārtām, kas nav to īpašumā, tā būtu uzskatāma par priviliģētāku pieeju. EDIC nodrošinās, lai netiku pieļautas dubultā finansējuma situācijas EDIC izmaksām par telpām, iekārtām, kas tiek iegādātas vai nomātas, un izmaksas attiecinātas uz gala labuma guvēju.

Nosacījumi gala labuma guvējam

Lai gala labuma guvējiem palīdzētu veikt mērķtiecīgas un pārdomātas investīcijas, kuras ir efektīvas un sniedz reālu ieguldījumu digitālajā transformācijā, gala labuma guvējam pie EDIC būs nepieciešams veikt digitālā brieduma testu (sākotnējo un otrreizējo), lai noteiktu nepieciešamās investīcijas digitalizācijas vajadzībām un saņemt digitālās attīstības ceļa karti Ekonomikas ministrijas paredzēto atbalsta investīciju saņemšanai. Testu gala labuma guvējs varēs aizpildīt patstāvīgi vai sadarbībā ar EDIC. Digitālā brieduma tests paredzēts kā standartizēts digitalizēts pakalpojums testa veidā, kuru gala labuma guvēji varēs aizpildīt patstāvīgi bez EDIC pārstāvju iesaistes, izmantojot vadlīnijas testa aizpildīšanai. Nepieciešamības gadījumā sākotnējā digitālā brieduma testa veikšanai un tālākajam atbalstam paredzēts EDIC eksperta atbalsts, kas sniegs atbalstu dziļākai testēšanai. Sākotnējo digitālā brieduma testu gala labuma guvējam ir jāveic pirms atbalsta pieteikuma iesniegšanas Ekonomikas ministrijas paredzēto atbalsta investīciju saņemšanai. Skaidrojam, ka atbalsta saņemšanas termins attiecas uz 2.2.1.2.i. investīciju "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā”, 2.3.1.2.i. investīciju "Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība", 2.2.1.3.i. "Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā", bet projektu īstenošanas termins - uz 2.2.1.4.i. investīciju “Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai”.
Gala labuma guvējam ir jāveic otrreizējais digitālā brieduma tests pēc atbalsta saņemšanas vai projekta īstenošanas. Ja otrreizējā digitālā brieduma testa rezultāti neuzrāda uzlabojumus, EDIC ir pienākums pārbaudīt testus un sniegt atzinumu gala labuma guvējam. Otrreizējā digitālā brieduma testa rezultāti var parādīt tādu pašu digitālā brieduma līmeni kā sākotnējā digitālā brieduma testa rezultāti, kas varētu liecināt par to, ka gala labuma guvējam ir nepieciešams veikt papildus ieguldījumus digitālajā transformācijā. Gadījumā, ja ir bijušas tehniskas problēmas problēmas testa aizpildīšanas procesā un saņemtie rezultāti ir nekvalitatīvi, gala labuma guvējam ir tiesības veikt atkārtotu digitālā brieduma testu. Pieeja digitālā brieduma testam būs nodrošināta EDIC tīmekļvietnē.

Gala labuma guvējam ir nepieciešams saņemt arī digitālās attīstības ceļa karti, kuras izstrādi veiks EDIC eksperts, kas būs padziļināts novērtējums pēc digitālā brieduma testa veikšanas par gala labuma guvējam nepieciešamajām investīcijām digitālās transformācijas veicināšanai. Digitālās attīstības ceļā kartē tiks iekļautas rekomendētās aktivitātes prioritārā secībā, lai gala labuma guvējs veiktu digitālo transformāciju produktivitātes paaugstināšanai. Jānorāda, ka digitālās attīstības ceļa kartes izstrādes laikā tiks ņemta vērā gala labuma guvēja gatavība un iespējas īstenot potenciāli nepieciešamos digitālās transformācijas pasākumus, konsultējoties gan par pieejamajiem finanšu resursiem, prioritātēm, darbaspēka un citiem aspektiem. Ekspertu piesaiste notiek, balstoties uz viņu kompetenci. EDIC ir iespēja piesaistīt starptautiski atzītus konsultantus, jo EDIC savā darbībā nav ierobežots attiecībā uz ekspertu piesaisti ne nacionālā, ne starptautiskā mērogā. Turklāt, EDIC pēc būtības ir starptautisks, jo ir daļa no kopējā Eiropas Savienības EDIC tīkla. 

Stimulējošā ietekme tiek nodrošināta, jo EDIC var izmantot Eiropas Komisijas tieši programmas “Digitālā Eiropa” ietvaros atlasītajiem EDIC visās dalībvalstīs izveidoto rīku, kuru katrs varēs pielāgot, pilnveidot izvirzīto mērķu un investīciju rezultātu sasniegšanai. Eiropas Komisijas digitālā brieduma tests varētu būt pieejams 2022. gada rudenī, bet tas neliedz EDIC jau izmantot un pielāgot esošo Eiropas Komisijas testa versiju. 

Tāpat gala labuma guvējam būs jāsaņem atzinums - EDIC novērtējums par gala labuma guvēja esošo digitālo un inovāciju briedumu un par veikto investīciju atbilstību digitālās attīstības ceļa kartei. Novērtējums apliecina, ka komersants izpildījis digitālās attīstības ceļa kartē noteiktos priekšnosacījumus kapitāla atlaides piemērošanai (pozitīvs atzinums), vai kurā secināts, ka projekta rezultātā komersants nav izpildījis digitālās attīstības ceļa kartē noteiktos priekšnosacījumus kapitāla atlaides piemērošanai (negatīvs atzinums), kas attiecas uz 2.2.1.4.i. investīciju “Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai”. EDIC pastāv iespēja veidot automātisku sākotnējo un otrreizējo digitālā brieduma testa rīku 2.2.1.2.i. investīcijas "Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā” un 2.3.1.2.i. investīcijas "Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība" ietvaros, kur viena no sadaļām būtu automatizēta digitālās attīstības ceļa karte un atzinums. 

Gala labuma guvējs no EDIC var saņemt arī pilotēšanas un testēšanas iespēju jeb tehnoloģisko pakalpojumu pirms investīciju ieguldījumiem, kas ietvert arī komandējuma izmaksas gadījumos, kad gala labuma guvējam pakalpojumu var sniegt tikai komersants ārvalstīs, ja Latvijā to nav iespējams veikt vai nav atbilstošas kompetences (paredzētais maksimālais atbalsta apmērs ir līdz 20 000 euro), ko sniedz EDIC vai tā partneris, ar kuru tiek noslēgts līgums par pakalpojuma sniegšanu. Saskaņā ar Eiropas Komisijas skaidrojumiem visi Eiropas Komisijas atlasītie EDIC darbosies vienotā globālā tīklā. EDIC nepieciešamības gadījumā varēs sadarboties ar EDIC globālā tīkla ekspertiem. Ja gala labuma guvēja digitālajai transformācijai būs nepieciešama specifiskas zināšanas un/vai tehnoloģijas, kas nav pieejamas Latvijā, tad EDIC būs iespēja piekļūt starptautiskai ekspertīzei. 

Gala labuma guvējs var arī saņemt individuālas konsultācijas par digitālo transformāciju, mentoringu. Mentorings ietvers padziļinātu un individualizētu konsultēšanu par digitālā brieduma līmeņa noteikšanu, augsta līmeņa ekspertīzi uzlabojamos procesos, kas sevī ietver esošo procesu analīzi, tehnoloģisko ekspertīzi un potenciālo risinājumu piemērošanu, kā arī individualizētas digitālās attīstības ceļa kartes izstrādi.

Gala labuma guvējam digitālā brieduma testa (sākotnējā un otrreizējā), digitālās attīstības ceļa kartes, atzinuma, tehnoloģiskajiem pakalpojumu un specializētu konsultāciju un mentoringa izmaksas var tikt segtas kā 100% de minimis atbalsts. 
Ja gala labuma guvējam nav pieejams de minimis atbalsts, tad izmaksas jāsedz no saviem līdzekļiem atbilstoši EDIC cenrādim, kas atbilst tirgus cenai vai atspoguļo attiecīgās izmaksas un ir publiski pieejams. 
EDIC slēgs līgumus par pakalpojumu saņemšanu ar gala labuma guvējiem.

Maksājumu nosacījumi EDIC

EDIC var saņemt avansa maksājumu, ja tas nepārsniedz 30 % no piešķirtā Atveseļošanas fonda finansējuma vienai inovāciju kopai un EDIC ir atvēris kontu Valsts kasē vai darījumu kontu Latvijā reģistrētā kredītiestādē, vai kontu Latvijā reģistrētā kredītiestādē. Ja EDIC ir atvēris kontu Latvijā reģistrētā kredītiestādē, avansa saņemšanai nepieciešams iesniegt bankas garantiju par avansa summu. Avansa maksājums ir jāapgūst 6 mēnešu laikā. EDIC konsorcijā, neskatoties uz tā reģistrēšanas datumu, ietilpst biedri, kas ir EDIC sadarbības partneri un inovācijas kopas dalībnieki, darbojas jau vairākus gadus un ir nozarē zināmi profesionāļi. Avansa maksājums tiek saņemts par EDIC noteikto mērķu sasniegšanas progresu. Avansa maksājumu EDIC var izmantot projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzības izmaksu segšanai, pieņemot darbā personālu, pakalpojuma izmaksu segšanai, piemēram, digitālā brieduma testa rīka pilnveidei, informatīvo pasākumu nodrošināšanai, ekspertu piesaistei, nepieciešamā aprīkojuma iegādei vai nomai u.c., kas kalpo par pamatu EDIC atbalstāmo darbību aktīvai uzsākšanai, sabiedrības uzrunāšanai.
Tāpat noteikumu projektā ietverts nosacījums, ka 2.2.1.1.i. investīcijas īstenošanas laikā EDIC var saņemt starpposma maksājumus un noslēguma maksājumu, un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 % no Atveseļošanas fonda finansējuma vienai inovācijas kopai. Starpposma maksājumus EDIC var saņemt ne biežāk kā reizi sešos mēnešos.

Principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana

Atveseļošanas fonda plāna 1. pielikumā “Principa Nenodarīt būtisku kaitējumu novērtējums” ietvertajā novērtējumā 2.2.1.1.i. investīcijas ietvaros paredzētajām atbalstāmajām darbībām ir nebūtiska vai neesoša paredzamā ietekme uz visiem vides mērķiem, vērtējot gan tiešās, gan primārās netiešās sekas visā aprites ciklā.

Lai nodrošinātu, ka  atbalstāmās darbības nerada būtisku ietekmi uz vides mērķiem, gala labuma guvēja līgumā ar EDIC tiks iekļauta informācija par būtiska kaitējuma nodarošo iniciatīvu neatbalstīšanu.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), ar atbilstības kritērijiem, kas ietverti darba uzdevumā gaidāmajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu:

i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu [2];
ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm [3];
iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem [4] un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām [5];
iv) darbības, kuru rezultātā atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Datu ievade Vadības informācijas sistēmā

EDIC ir atbildīgs par informācijas un saistošo datu ievadi Vadības informācijas sistēmā. Līgumā, kas tiks slēgts starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un EDIC par 2.2.1.1.i. investīcijas īstenošanu, tiks noteiks:

-informācijas ievades apjoms;
-datu ievades regularitāte, kas ir nepieciešama, lai uzraudzītu Atveseļošanas fonda ieviešanas progresu un nodrošinātu datu piekļūstamību un to apstrādi atbilstoši Atveseļošanas fonda īstenošanas uzraudzības kārtībā noteiktajam;
-atbildības sadalījums starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, EDIC;
-nepieciešamo pamatojošo dokumentu par 2.2.1.1.i. investīcijas starpposma mērķu un mērķu sasniegšanu augšupielādes apjomu un regularitāti.

Pieeja datiem valsts informācijas sistēmās

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka EDIC ir tiesības bez maksas pieprasīt un saņemt tiešu pieeju datiem valsts informācijas sistēmās tādā apjomā, kāds nepieciešams 2.2.1.1.i. investīcijas īstenošanai un atbalsta sniegšanai gala labuma guvējiem. Lai arī parasti attiecīgs nosacījums ir nosakāms augstāka spēka normatīvajā aktā, Atveseļošanas fonda gadījumā nav likuma, tāpēc kā piemērotākais normatīvais akts, kurā noteikt šīs tiesības, ir Ministru kabineta noteikumu projekts. 
EDIC kā finansējuma saņēmējam ir pienākums piešķirt un nodrošināt 2.2.1.1.i. investīcijas finansējuma izlietojumu gala labuma guvējiem. Veicot pārbaudes, ir nepieciešams gūt pārliecību par nosacījumu atbilstību, izmantojot valsts informācijas sistēmas pieejamo informāciju par gala labuma guvēju. Izvērtēšana ir būtisks elements, lai nodrošinātu atbalsta saņemšanas noteikumiem atbilstošus projektus un novērstu neatbilstības riskus.

Datubāzes:

-Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze;
-De minimis atbalsta uzskaites sistēma.

Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze ir visiem publiski pieejama, atsevišķs saskaņojums ar Valsts ieņēmumu dienestu nav nepieciešams. EDIC Finanšu ministrijai lūgs nodrošināt piekļuvi de minimis atbalsta uzskaites sistēmai, kad tas būs nepieciešams, atsevišķs saskaņojums ar Finanšu ministriju nav nepieciešams.

Atbalstāmās darbības EDIC

2.2.1.1.i. investīcijas ietvaros EDIC atbalstāmās darbības ir saistītas ar mērķi palīdzēt ieviest un piemērot digitālās tehnoloģijas, nodrošinot piekļuvi tehniskajām kompetencēm un radot vidi risinājumu testēšanai pirms ieviešanas ražošanā. EDIC kompetence iekļauj inovāciju atbalsta pakalpojumus, finansējuma piesaistes atbalstu, apmācības un prasmju pilnveidošanu u.c. funkcijas, kas nodrošinātu koordinētu pieeju uzņēmējdarbības digitalizācijas un digitālo inovāciju pārneses veicināšanai arī publiskajā sektorā. Tāpat EDIC darbības mērķētas iekļauties kopējā Eiropas Savienības EDIC tīklā. 
Viena no EDIC atbalstāmajām darbībām ir izveidot vismaz piecus reģionālos kontaktpunktus, kas nodrošina EDIC pakalpojumu piekļūstamību visā Latvijā (reģionālais kontaktpunkts ir EDIC vai tā partnera struktūrvienība, kas koordinē atbalsta sniegšanu un nodrošina EDIC pakalpojumu sasniedzamību gala labuma guvējiem no attiecīgā reģiona Latvijas Republikas teritorijā), kas ir atbilstoši Atveseļošanas fonda plānā noteikto - plānots izveidot vismaz piecus reģionālos kontaktpunktus - Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī, lai nodrošinātu plašāku EDIC pakalpojumu pieejamību, bet tas var mainīties 2.2.1.1.i. investīcijas īstenošanas laikā. Lai EDIC darbība aptvertu visu Latvijas teritoriju, reģionālo kontaktpunktu izveidē tas sadarbosies ar plānošanas reģioniem. Reģionālo kontaktpunktu izvietojums, reģionālais iedalījums, kā arī partneru iesaiste un sadarbība EDIC pakalpojumu sniegšanā tiek noteikta EDIC metodoloģijā. Starp EDIC un tā partnera struktūrvienību tiek noslēgts savstarpējs līgums.
Paredzēts izveidot jaunus vai paplašināt esošos demo centrus par digitālās transformācijas sniegtajām iespējām (paredzēts izveidot zinātības centru, kur gala labuma guvēji varēs iegūt informāciju, saņemt konsultācijas, redzēt labās prakses piemērus par, piemēram, mākslīgā intelekta, 5G u.c. iespējām digitālās transformācijas veicināšanā, kā arī paplašināt esošos demo centrus reģionos.

Attiecināmās izmaksas un izmaksas, kas netiek segtas no Atveseļošanas fonda līdzekļiem

EDIC darbību īstenošanai attiecināmas ir personāla, administrēšanas un inovācijas kopas modernizācijas izmaksas. Administrēšanas izmaksas neietekmē 2.2.1.1.i. investīcijas mērķu un atskaites punktu sasniegšanu, kā arī tās neaizvieto ikdienas izdevumus.

Gala labuma guvējiem ir pieejams atbalsts digitālā brieduma testa veikšanai, konsultācijām, mentoringam, digitālās attīstības ceļa kartes izveidei, atzinuma sniegšanai un eksperimentēšanas, pilotēšanas un testēšanas iespēju nodrošināšanai jeb tehnoloģisko pakalpojumu sniegšanai pirms investīciju ieguldījumiem.

EDIC atbalstāmās darbības īsteno savu funkciju ietvaros vai ārpakalpojumu veidā, ciktāl tas saistīts ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 651/2014 27. panta 5. un 8. punktā minētajām darbībām, kas veikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.
EDIC ir pienākums iesniegt iepirkumu plānu Vadības informācijas sistēmā par visiem investīcijas ieviešanai plānotajiem iepirkumiem, kuru rīkošanai paredzēts piemērot publisko iepirkumu regulējumu – Publisko iepirkumu likumu, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju likumu vai Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumus Nr. 104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”.

2.2.1.1.i. investīcijas ietvaros pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk - PVN) nav attiecināms. Gala labuma guvējiem atbalsta programmā PVN izmaksas jāsedz no saviem privātajiem finanšu līdzekļiem vai cita piesaistīta finansējuma, kas nav Atveseļošanas fonda finansējums. EDIC PVN var segt no privātiem finanšu līdzekļiem vai no programmas "Digitālā Eiropa", kur PVN ir attiecināms.

Kā arī nav attiecināmas izmaksas, par kurām nav iesniegti finanšu līdzekļu izlietojumu apliecinoši dokumenti un izmaksas, kas saistītas ar ēku būvprojektēšanu, rekonstrukciju, būvniecību.

Komercdarbības atbalsta piešķiršana

Gan EDIC, gan gala labuma guvējam atbalstu var piešķirt, ja tam Latvijas Republikā nav nodokļu parādi, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru segšanai ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, ir noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās.

Atbalstu EDIC sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 27. pantu, un tas ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu EDIC. Atbalsts ir pieejams 50% apmērā saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 27. panta 9. punktu un papildus ir iespējams piesaistīt programmas “Digitālā Eiropa” finansējumu.

Atbilstoši Eiropas Komisijas programmas “Digitālā Eiropa” atlases nolikumā norādītajai informācijai, EDIC ir atsevišķa struktūra vai koordinēta struktūru grupa ar papildu zināšanām un bezpeļņas mērķi, lai plašā mērogā atbalstītu komersantus un/vai valsts pārvaldes institūcijas. 2016. gada 3. janvārī eWIKI sistēmā sniegts Eiropas Komisijas skaidrojums: “Eiropas Komisijas regulas Nr. 651/2014 27. panta 2. punktā noteikts, ka “atbalstu inovācijas kopām piešķir tikai juridiskai personai, kas vada inovācijas kopu (klasteru organizāciju)””, un 2016. gada 14. novembrī sniegts skaidrojums: “Attiecībā uz ieguldījumu izmaksu finansēšanu, kas rodas inovācijas klasteriem, atbalstu inovācijas kopām var piešķirt tikai juridiskai personai, kas vada inovācijas kopu (klasteru organizāciju). Juridiska persona, lai tā būtu komercdarbības atbalsta saņēmēja saskaņā ar Eiropas Komisijas regulas Nr. 651/2014 27. panta 2. punktu, ir atpazīstama kopas darbībā.” Attiecīgi komercdarbības atbalsts tiek piešķirts EDIC un līgums starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru tiek slēgts ar EDIC. EDIC slēdz atsevišķus partnerības līgumus ar sadarbības partneriem, kas ir EDIC biedri un inovācijas kopas dalībnieki, par pakalpojumu sniegšanu gala labuma guvējiem. EDIC kā inovāciju kopas koordinators novirza saņemto finansējumu no programmas "Digitālā Eiropa" un Atveseļošanas fonda, ko tālāk novirza inovāciju kopas dalībniekiem, vienlaikus saglabājoties kā komercdarbības atbalsta saņēmējs un pilnībā uzņemoties saistības un atbildību attiecībā uz komercdarbības atbalstu pārējo inovāciju kopas dalībnieku vārdā.

Atbalstu gala labuma guvējiem sniedz saskaņā ar:

- Komisijas Regulu ES (2013. gada 18. decembris) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regulu Nr. 1407/2013 vai
- Komisijas Regulu (ES) Nr. 717/2014 (2014. gada 27. jūnijs) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (turpmāk - Komisijas regula Nr. 717/2014) vai
- Komisijas Regulu (ES) Nr. 1408/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (turpmāk - Komisijas regula Nr. 1408/2013).

Komercdarbības atbalsts gala labuma guvējiem tiek sniegts 100% apmērā. Atbalsts ir atlaide EDIC pakalpojuma tirgus maksai, kas tiek norādīta EDIC cenrādī.

EDIC sniegtais komercdarbības atbalsts publiskai personai vai tās institūcijai, publiskas personas kapitālsabiedrībai tiek piemērots gadījumā, ja tiek veikta saimnieciskā darbība gala labuma guvēja līmenī. Ja sniegtie pakalpojumi nav saistīti ar saimniecisko darbību vai tiek veikti ar valsts uzlikto deleģējumu, tad šāds atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu un EDIC šādam gala labuma guvējam piešķir atbalstu tikai no Atveseļošanas fonda finansējuma 100 % apmērā. 
Saimnieciskā darbība ir jebkura darbība, kas ietver preču vai pakalpojumu piedāvāšanu tirgū.  

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu EDIC saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 58. panta 4. punktu var pieņemt līdz 2024. gada 30. jūnijam.

EDIC lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu gala labuma guvējam var piešķirt šādos termiņos:

-saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013 7. panta 4. punktu un 8. pantu - līdz 2024. gada 30. jūnijam;
-saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 717/2014 7. panta 4. punktu un 8. pantu - līdz 2023. gada 30. jūnijam;
-saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1408/2013 7. panta 4. punktu un 8. pantu - līdz 2028. gada 30. jūnijam.

EDIC nodrošina, ka visas atbalsta summas, kas tiek piešķirtas EDIC darbībai saskaņā ar Komisijas regulas  Nr. 651/2014 27. pantu, atsevišķā grāmatvedības uzskaitē ir skaidri nodalītas no tām summām, kuras ir pilnībā jānodod gala labuma guvējiem un kur tiek piemērots de minimis regulējums. 

Neatbalstāmās nozares un darbības

Atbalsts gala labuma guvējiem netiek sniegts:

-Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā un 3. panta 2. punktā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs un darbībās;
-Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. pantā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs un darbībās;
-Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 1. punktā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs un darbībās;
-ieroču un munīcijas tirdzniecībai (Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā, 2. redakcija (turpmāk - NACE 2. red.) grupa 47.78 “Citur neklasificēta jaunu preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos”);
-azartspēlēm un derībām (NACE 2. red. 92. nodaļa “Azartspēles un derības”).

Gala labuma guvējs nodrošina darbības vai izmaksu nošķiršanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013 vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 2. punktu, ja gala labuma guvējs vienlaikus darbojas saskaņā ar šiem noteikumiem atbalstāmajās un neatbalstāmajās nozarēs.
Gala labuma guvējs atsevišķā grāmatvedības uzskaitē skaidri nodala atbalstāmās nozares projekta īstenošanas finanšu plūsmas no citu darbības nozaru finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā. Skaidri nodalītas finanšu plūsmas nozīmē atsevišķa grāmatvedības uzskaite, bankas konts pilnībā nodalīts no neatbalstāmās nozares. Prasības ievērošana tiek pārbaudīta, pieprasot attiecīgus dokumentus un izdrukas no grāmatvedības programmas.

Dokumentācijas uzglabāšana

Atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. pantam vai Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktam vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 6. panta 4. punktam, vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 6. panta 4. punktam informācijas piekļūstamība tiek nodrošināta šādā veidā: 

- EDIC nodrošina informācijas piekļūstamību par EDIC darbību 10 gadus, sākot no dienas, kad EDIC ir piešķīris pēdējo komercdarbības atbalstu saskaņā ar šiem noteikumiem;
- gala labuma guvējs nodrošina informācijas piekļūstamību 10 gadus, skaitot no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža saskaņā ar šiem noteikumiem;
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā komercdarbības atbalsta sniedzējs EDIC nodrošina informācijas piekļūstamību 10 gadus, sākot no dienas, kad Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir piešķīrusi pēdējo komercdarbības atbalstu saskaņā ar šiem noteikumiem.

[1]https://www.oecd-ilibrary.org/docserver/9789264013100-en.pdf?expires=1641481267&id=id&accname=guest&checksum=EE3D4FEFB044D7D2FDFF9E7BA1BB33E4 
[2]Izņemot projektus šā pasākuma ietvaros elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītās pārvades un sadales infrastruktūras jomā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst Tehnisko norādījumu par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem
[3]Ja atbalstītā darbība panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447
[4]Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu izplūdes gāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no incinerācijas pelniem, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī
[5]Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par ko ir sniegti pierādījumi iekārtas līmenī