24-TA-1656: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2021. gada 30. jūnijā stājās spēkā Regula 2021/1119, kas noteica jaunu ES kopējo 2050. gada klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi 2050. gadam – sasniegt klimatneitralitāti. EK paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” ir norādīts, ka ņemot vērā mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, SEG emisijas līdz 2030. gadam būtu jāsamazina un oglekļa dioksīda piesaiste būtu jāpalielina tā, lai SEG neto emisiju apjoms visas ekonomikas mērogā līdz 2030. gadam būtu samazināts vismaz par 55 % salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada līmeni.
Lai motivētu izvēlēties augstākas efektivitātes, videi draudzīgus zemu emisiju transportlīdzekļus ir nepieciešams veikt izmaiņas autoceļu lietošanas nodevas (turpmāk – ALN) likmēs, kas Latvijā šobrīd ir zemākās starp Baltijas valstīm. Nepieciešams veikt grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likuma (turpmāk – Likums) 2. pielikumā, kas noteiks jaunas ALN likmes. Izmaiņas saskaņos autoceļu lietošanas nodevas sistēmu Baltijas valstīs un palīdzēs finansēt ceļu infrastruktūru, palīdzot sasniegt klimata mērķus un veicinās autoparka nomaiņu, motivējot izvēlēties augstākas efektivitātes, zemu emisiju transportlīdzekļus.
Autoceļu lietošanas nodeva ir maksa par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu izmantošanu, lai veicinātu to uzturēšanu un attīstību, kā arī lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. Pieaugot autoceļu būvniecības un remonta izmaksām, ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevas iemaksām vairs nespēj kompensēt izmaksas valsts galveno autoceļu bojājumu novēršanai, ko radījuši kravas transportlīdzekļi. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājas lapā atrodamie dati, liecina, ka, salīdzinot 2016. gada un 2023. gada izmaksu indeksus tādām grupām, kā inženierbūves un transporta objekti, izmaksas 2023. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu ir lielākas par vairāk kā 40%.
Likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” paredz arī efektivizēt autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontroli Latvijā.
Ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra direktīva (ES) 2022/362, ar ko groza Direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (turpmāk – Direktīva 2022/362), kas tostarp regulē autoceļu lietošanas nodevas piemērošanu kravas transportlīdzekļiem un tās likmju noteikšanu.
Lai motivētu izvēlēties augstākas efektivitātes, videi draudzīgus zemu emisiju transportlīdzekļus ir nepieciešams veikt izmaiņas autoceļu lietošanas nodevas (turpmāk – ALN) likmēs, kas Latvijā šobrīd ir zemākās starp Baltijas valstīm. Nepieciešams veikt grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likuma (turpmāk – Likums) 2. pielikumā, kas noteiks jaunas ALN likmes. Izmaiņas saskaņos autoceļu lietošanas nodevas sistēmu Baltijas valstīs un palīdzēs finansēt ceļu infrastruktūru, palīdzot sasniegt klimata mērķus un veicinās autoparka nomaiņu, motivējot izvēlēties augstākas efektivitātes, zemu emisiju transportlīdzekļus.
Autoceļu lietošanas nodeva ir maksa par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu izmantošanu, lai veicinātu to uzturēšanu un attīstību, kā arī lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu. Pieaugot autoceļu būvniecības un remonta izmaksām, ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevas iemaksām vairs nespēj kompensēt izmaksas valsts galveno autoceļu bojājumu novēršanai, ko radījuši kravas transportlīdzekļi. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājas lapā atrodamie dati, liecina, ka, salīdzinot 2016. gada un 2023. gada izmaksu indeksus tādām grupām, kā inženierbūves un transporta objekti, izmaksas 2023. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu ir lielākas par vairāk kā 40%.
Likumprojekts “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” paredz arī efektivizēt autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontroli Latvijā.
Ir stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra direktīva (ES) 2022/362, ar ko groza Direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (turpmāk – Direktīva 2022/362), kas tostarp regulē autoceļu lietošanas nodevas piemērošanu kravas transportlīdzekļiem un tās likmju noteikšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ieviešot jaunās ALN likmes, veicināt autoparka nomaiņu, motivējot izvēlēties augstākas efektivitātes, zemu emisiju transportlīdzekļus.
Ieviest jaunu termiņu ALN atļaujai, kas paredzēta 9 mēneši (270 dienas), lai atbrīvotu personas, kas atbrīvotas no ALN maksāšanas, laika periodā no kārtējā gada 10. jūlija līdz 30. septembrim, un institūcijas, kas veic šīs ALN iekasēšanu, no lieka administratīva sloga, atgriežot pārmaksātas nodevas daļu.
Noteikt Valsts robežsardzes kompetenci ALN samaksas kontrolē.
Papildināt Likumu ar informatīvo atsauci uz Direktīvu 2022/362.
Ieviest jaunu termiņu ALN atļaujai, kas paredzēta 9 mēneši (270 dienas), lai atbrīvotu personas, kas atbrīvotas no ALN maksāšanas, laika periodā no kārtējā gada 10. jūlija līdz 30. septembrim, un institūcijas, kas veic šīs ALN iekasēšanu, no lieka administratīva sloga, atgriežot pārmaksātas nodevas daļu.
Noteikt Valsts robežsardzes kompetenci ALN samaksas kontrolē.
Papildināt Likumu ar informatīvo atsauci uz Direktīvu 2022/362.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2025.
Pamatojums
Lai atvieglotu administrācijas procesu, paredzēts, ka normas stājas spēkā ar 2025. gada 1. janvāri.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam projekta scenārijiem laika posmā no 2030.gada līdz 2050.gadam lielāku iespaidu uz SEG emisiju samazināšanu transporta sektorā varētu atstāt CO2 nodokļa likmes paaugstināšana nekā alternatīvo energoresursu apakšmērķu noteikšana.
Nepieciešams motivēt izvēlēties augstākas efektivitātes, videi draudzīgus zemu emisiju transportlīdzekļus, veicot izmaiņas ALN likmēs. Latvijā ALN likmes šobrīd ir zemākās starp Baltijas valstīm. Šīs izmaiņas saskaņos ne tikai autoceļu lietošanas nodevas sistēmu Baltijas valstīs, bet palīdzēs finansēt ceļu infrastruktūru. Ņemot vērā ceļu būvniecības un remonta izdevumu izmaksu pieaugumu, šī brīža ieņēmumi no ALN iemaksām vairs nespēj kompensēt izmaksas valsts galveno autoceļu bojājumu novēršanai, ko radījuši kravas transportlīdzekļi. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājas lapā atrodamie dati, liecina, ka, salīdzinot 2016. gada un 2023. gada izmaksu indeksus tādām grupām, kā inženierbūves un transporta objekti, izmaksas 2023. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu ir lielākas par vairāk kā 40%.
Attīstoties tehnoloģijām un virzībai uz transportlīdzekļiem, kas rada iespējami mazāku piesārņojumu, ir jārada priekšrocības šo transportlīdzekļu īpašniekiem attiecībā pret mazāk videi draudzīgiem, tādēļ nepieciešams noteikt zemākas nodevu likmes transportlīdzekļiem, kas nodara mazāku kaitējumu apkārtējai videi.
Likuma 6. panta pirmās daļas 11. un 12. punktā ir noteikts, ka atbrīvojumus no nodevas maksāšanas saņem no kārtējā gada 10. jūlija līdz 30. septembrim — par transportlīdzekļiem, kuru īpašnieks vai turētājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas iekļauta Lauku atbalsta dienesta maksājumu saņēmēju datubāzē, ja personas īpašumā vai turējumā reģistrēts viens transportlīdzeklis, atbrīvojumu no nodevas par to piemēro, ja nodokļu maksātāja ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā ir vismaz 5000 euro (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai). Turklāt, ja personas īpašumā vai turējumā reģistrēti vairāki transportlīdzekļi, par pirmo transportlīdzekli atbrīvojumu no nodevas piemēro, ja nodokļu maksātāja ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā ir vismaz 5000 euro (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai), un par katru nākamo transportlīdzekli atbrīvojumu no nodevas piemēro uz katriem 70 000 euro ieņēmumu no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai).
Atbrīvojumus no nodevas maksāšanas saņem no kārtējā gada 10. jūlija līdz 30. septembrim — kooperatīvā sabiedrība, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem atbilstības kritērijiem lauksaimniecības nozarē.
Gadījumos, kad transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs (fiziskā vai juridiskā persona) veic iemaksu par ALN par gadu un pēc tam atgriež iemaksu par periodu, kad nodevas maksājums netiek iekasēts, tiek radīts lieks administratīvais slogs, tādēļ nepieciešams ieviest jauna periodu iemaksai par ALN, kas būtu 9 mēneši (270 dienas).
Likmes aprēķinos ņemts vērā Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra direktīvas (ES) 2022/362, ar ko groza direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem, 7.a pants, kas nosaka - Mēneša likme nepārsniedz 10 % no gada likmes, nedēļas likme nepārsniedz 5 % no gada likmes, un dienas likme nepārsniedz 2 % no gada likmes.
Šobrīd kompetentā iestāde autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontroles jomā ir tikai Valsts policija. Likuma 1. pielikumā ir noteikti valsts galveno un reģionālo autoceļu posmi, par kuru lietošanu maksājama nodeva. Vēršama uzmanība, ka atsevišķu galveno autoceļu posmā ietilpst arī robežšķērsošanas vietas, piemēram, Terehovas un Pāternieku robežšķērsošanas vietas.
Saskaņā ar Valsts robežsardzes likuma 5. pantu Valsts robežsardze veic robežkontroli, nodrošina un kontrolē pierobežas, pierobežas joslas un robežšķērsošanas vietu režīma ievērošanu, kā arī kontrolē, kā tiek ievēroti noteikumi par ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, izceļošanu un tranzītu.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) 2. panta 10) punkts nosaka, ka robežkontrole ir darbības, ko saskaņā ar šo regulu veic pie robežas, reaģējot vienīgi uz nodomu šķērsot robežu vai robežas šķērsošanas aktu, neatkarīgi no visiem citiem apsvērumiem, un tā ietver robežpārbaudes un robežuzraudzību. Savukārt šī panta 11. punkts skaidro, ka robežpārbaudes ir pārbaudes, ko veic robežšķērsošanas vietās, lai nodrošinātu, ka personām, tostarp viņu transportlīdzekļiem un mantām, drīkst atļaut ieceļot dalībvalstu teritorijā vai izceļot no tās.
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 22.panta pirmā daļa noteic, ka personas, kas šķērso ārējo robežu, lai ieceļotu Latvijas Republikā vai izceļotu no tās, kā arī mantas un preces, ko pārvieto pāri ārējai robežai pa sauszemi, ar gaisa kuģi vai kuģošanas līdzekli, lai ievestu Latvijas Republikā vai izvestu no tās, ir pakļautas pārbaudēm robežšķērsošanas vietās. Saskaņā ar šī panta ceturto daļu pārbaudes robežšķērsošanas vietā ir šādas: robežpārbaude, ko veic Valsts robežsardzes amatpersonas; muitas kontrole, ko veic muitas iestādes amatpersonas; veterinārā, fitosanitārā, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontrole, ko veic Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas, kā arī radiometriskā kontrole, ko veic normatīvajos aktos noteiktās valsts pārvaldes iestāžu amatpersonas. Papildus 27. panta trešās daļas 3. punkts nosaka, ka personai, kas ierodas robežšķērsošanas vietā, lai šķērsotu ārējo robežu, pārbaudes laikā pēc kompetento iestāžu amatpersonu pieprasījuma ir pienākums uzrādīt pārbaudei savā valdījumā esošo transportlīdzekli, kuģošanas līdzekli, gaisa kuģi, mantas un preces un to pavaddokumentus, ja to nosaka normatīvie akti.
Vēršama uzmanība, ka Valsts robežsardzei pašreiz jau Ceļu satiksmes likumā, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā un vairākos pakārtotos tiesību aktos ir noteikta pietiekami plaša kompetence kontrolē ceļu satiksmes jomā, kas sekmīgi tiek nodrošināta.
Nepieciešams motivēt izvēlēties augstākas efektivitātes, videi draudzīgus zemu emisiju transportlīdzekļus, veicot izmaiņas ALN likmēs. Latvijā ALN likmes šobrīd ir zemākās starp Baltijas valstīm. Šīs izmaiņas saskaņos ne tikai autoceļu lietošanas nodevas sistēmu Baltijas valstīs, bet palīdzēs finansēt ceļu infrastruktūru. Ņemot vērā ceļu būvniecības un remonta izdevumu izmaksu pieaugumu, šī brīža ieņēmumi no ALN iemaksām vairs nespēj kompensēt izmaksas valsts galveno autoceļu bojājumu novēršanai, ko radījuši kravas transportlīdzekļi. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājas lapā atrodamie dati, liecina, ka, salīdzinot 2016. gada un 2023. gada izmaksu indeksus tādām grupām, kā inženierbūves un transporta objekti, izmaksas 2023. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu ir lielākas par vairāk kā 40%.
Attīstoties tehnoloģijām un virzībai uz transportlīdzekļiem, kas rada iespējami mazāku piesārņojumu, ir jārada priekšrocības šo transportlīdzekļu īpašniekiem attiecībā pret mazāk videi draudzīgiem, tādēļ nepieciešams noteikt zemākas nodevu likmes transportlīdzekļiem, kas nodara mazāku kaitējumu apkārtējai videi.
Likuma 6. panta pirmās daļas 11. un 12. punktā ir noteikts, ka atbrīvojumus no nodevas maksāšanas saņem no kārtējā gada 10. jūlija līdz 30. septembrim — par transportlīdzekļiem, kuru īpašnieks vai turētājs ir fiziskā vai juridiskā persona, kas iekļauta Lauku atbalsta dienesta maksājumu saņēmēju datubāzē, ja personas īpašumā vai turējumā reģistrēts viens transportlīdzeklis, atbrīvojumu no nodevas par to piemēro, ja nodokļu maksātāja ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā ir vismaz 5000 euro (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai). Turklāt, ja personas īpašumā vai turējumā reģistrēti vairāki transportlīdzekļi, par pirmo transportlīdzekli atbrīvojumu no nodevas piemēro, ja nodokļu maksātāja ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā ir vismaz 5000 euro (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai), un par katru nākamo transportlīdzekli atbrīvojumu no nodevas piemēro uz katriem 70 000 euro ieņēmumu no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā iesniegtajā uzņēmuma gada pārskatā vai pēdējā iesniegtajā gada ienākumu deklarācijā (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai).
Atbrīvojumus no nodevas maksāšanas saņem no kārtējā gada 10. jūlija līdz 30. septembrim — kooperatīvā sabiedrība, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem atbilstības kritērijiem lauksaimniecības nozarē.
Gadījumos, kad transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs (fiziskā vai juridiskā persona) veic iemaksu par ALN par gadu un pēc tam atgriež iemaksu par periodu, kad nodevas maksājums netiek iekasēts, tiek radīts lieks administratīvais slogs, tādēļ nepieciešams ieviest jauna periodu iemaksai par ALN, kas būtu 9 mēneši (270 dienas).
Likmes aprēķinos ņemts vērā Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra direktīvas (ES) 2022/362, ar ko groza direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem, 7.a pants, kas nosaka - Mēneša likme nepārsniedz 10 % no gada likmes, nedēļas likme nepārsniedz 5 % no gada likmes, un dienas likme nepārsniedz 2 % no gada likmes.
Šobrīd kompetentā iestāde autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontroles jomā ir tikai Valsts policija. Likuma 1. pielikumā ir noteikti valsts galveno un reģionālo autoceļu posmi, par kuru lietošanu maksājama nodeva. Vēršama uzmanība, ka atsevišķu galveno autoceļu posmā ietilpst arī robežšķērsošanas vietas, piemēram, Terehovas un Pāternieku robežšķērsošanas vietas.
Saskaņā ar Valsts robežsardzes likuma 5. pantu Valsts robežsardze veic robežkontroli, nodrošina un kontrolē pierobežas, pierobežas joslas un robežšķērsošanas vietu režīma ievērošanu, kā arī kontrolē, kā tiek ievēroti noteikumi par ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, izceļošanu un tranzītu.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) 2. panta 10) punkts nosaka, ka robežkontrole ir darbības, ko saskaņā ar šo regulu veic pie robežas, reaģējot vienīgi uz nodomu šķērsot robežu vai robežas šķērsošanas aktu, neatkarīgi no visiem citiem apsvērumiem, un tā ietver robežpārbaudes un robežuzraudzību. Savukārt šī panta 11. punkts skaidro, ka robežpārbaudes ir pārbaudes, ko veic robežšķērsošanas vietās, lai nodrošinātu, ka personām, tostarp viņu transportlīdzekļiem un mantām, drīkst atļaut ieceļot dalībvalstu teritorijā vai izceļot no tās.
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 22.panta pirmā daļa noteic, ka personas, kas šķērso ārējo robežu, lai ieceļotu Latvijas Republikā vai izceļotu no tās, kā arī mantas un preces, ko pārvieto pāri ārējai robežai pa sauszemi, ar gaisa kuģi vai kuģošanas līdzekli, lai ievestu Latvijas Republikā vai izvestu no tās, ir pakļautas pārbaudēm robežšķērsošanas vietās. Saskaņā ar šī panta ceturto daļu pārbaudes robežšķērsošanas vietā ir šādas: robežpārbaude, ko veic Valsts robežsardzes amatpersonas; muitas kontrole, ko veic muitas iestādes amatpersonas; veterinārā, fitosanitārā, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontrole, ko veic Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas, kā arī radiometriskā kontrole, ko veic normatīvajos aktos noteiktās valsts pārvaldes iestāžu amatpersonas. Papildus 27. panta trešās daļas 3. punkts nosaka, ka personai, kas ierodas robežšķērsošanas vietā, lai šķērsotu ārējo robežu, pārbaudes laikā pēc kompetento iestāžu amatpersonu pieprasījuma ir pienākums uzrādīt pārbaudei savā valdījumā esošo transportlīdzekli, kuģošanas līdzekli, gaisa kuģi, mantas un preces un to pavaddokumentus, ja to nosaka normatīvie akti.
Vēršama uzmanība, ka Valsts robežsardzei pašreiz jau Ceļu satiksmes likumā, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā un vairākos pakārtotos tiesību aktos ir noteikta pietiekami plaša kompetence kontrolē ceļu satiksmes jomā, kas sekmīgi tiek nodrošināta.
| Latvijā caur autoceļu robežšķērsošanas vietām iebraucošo kravas transportlīdzekļu skaits |
2022. gads |
2023. gads | 2024. gads (8 mēneši) |
Kopā |
| Terehovas robežšķērsošanas vieta | 34 620 | 43 099 | 25 365 | 103 084 |
| Pāternieku robežšķērsošanas vieta | 46 785 | 38 423 | 23 997 | 109 205 |
| kopā caur visām autoceļu robežšķērsošanas vietām | 81 405 | 81 522 |
49 362 |
212 289 |
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šī brīža ieņēmumi no ALN iemaksām vairs nespēj kompensēt izmaksas valsts galveno autoceļu bojājumu novēršanai, ko radījuši kravas transportlīdzekļi. Nepieciešams noteikt zemākas nodevu likmes transportlīdzekļiem, kas nodara mazāku kaitējumu apkārtējai videi.
Gadījumos, kad transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs (fiziskā vai juridiskā persona) veic iemaksu par ALN par gadu un pēc tam atgriež iemaksu par periodu, kad nodevas maksājums netiek iekasēts, tiek radīts lieks administratīvais slogs.
Gadījumos, kad transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs (fiziskā vai juridiskā persona) veic iemaksu par ALN par gadu un pēc tam atgriež iemaksu par periodu, kad nodevas maksājums netiek iekasēts, tiek radīts lieks administratīvais slogs.
Risinājuma apraksts
Ieviešot jaunas ALN likmes, tās būs līdzvērtīgas citām Baltijas valstīm un spēs kompensēt izmaksas valsts galveno autoceļu bojājumu novēršanai, ko radījuši kravas transportlīdzekļi.
ALN celšana ir vērsta uz energoefektivitātes veicināšanu. Tas veicinās modernāku un līdz ar to energoefektīvāku transportlīdzekļu izmantošanu un rezultātā radītie energoietaupījumi tiks ieskaitīti Latvijas saistību izpildē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu 2023/955 8.pantu.
Ieviešot jaunu periodu ALN likmei, kas būtu 9 mēneši (270 dienas), tā palīdzēs atbrīvot gan nodevas iekasētājus, gan pircējus no administratīvā sloga, kas rodas, atgriežot pārmaksāto summu par periodu, kad transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs (fiziskā vai juridiskā persona) ir atbrīvots no nodevas maksāšanas. Neskatoties uz to, ka jaunā kategorija radīta, lai izpildītu Zemnieku Saeimas iniciatīvu, to varēs iegādātie ikviens ALN maksātājs.
Izmaiņas saskaņos ALN sistēmu visā Eiropas Savienībā un palīdzēs finansēt ceļu infrastruktūru, vienlaikus palīdzot sasniegt klimata mērķus.
Likumprojekts paredz noteikt Valsts robežsardzes kompetenci autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontrolē, kas ļaus nodrošināt pārbaudes robežšķērsošanas vietās un veicot imigrācijas kontroli.
Vienlaikus, lai netiktu radīts ievērojams papildus administratīvais slogs, Valsts robežsardzes amatpersonām nodrošinot autoceļu lietošanas nodevas samaksas spēkā esības pārbaudes, jānodrošina valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" pārziņā esošā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra un Valsts robežsardzes pārziņā esošās Valsts robežsardzes elektroniskajā informācijas sistēmas datu pārraides savienojuma izveide, kas nodrošinātu ātru un efektīvu tiešsaistes informācijas pārbaudi par ALN samaksas esību.
Satiksmes ministrija turpina virzīt likumprojektu "Ceļu nodevu likums" (23-TA-267), kura ietvaros tiks turpināta ceļu nodevu pilnveidošana.
ALN celšana ir vērsta uz energoefektivitātes veicināšanu. Tas veicinās modernāku un līdz ar to energoefektīvāku transportlīdzekļu izmantošanu un rezultātā radītie energoietaupījumi tiks ieskaitīti Latvijas saistību izpildē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu 2023/955 8.pantu.
Ieviešot jaunu periodu ALN likmei, kas būtu 9 mēneši (270 dienas), tā palīdzēs atbrīvot gan nodevas iekasētājus, gan pircējus no administratīvā sloga, kas rodas, atgriežot pārmaksāto summu par periodu, kad transportlīdzekļa īpašnieks vai turētājs (fiziskā vai juridiskā persona) ir atbrīvots no nodevas maksāšanas. Neskatoties uz to, ka jaunā kategorija radīta, lai izpildītu Zemnieku Saeimas iniciatīvu, to varēs iegādātie ikviens ALN maksātājs.
Izmaiņas saskaņos ALN sistēmu visā Eiropas Savienībā un palīdzēs finansēt ceļu infrastruktūru, vienlaikus palīdzot sasniegt klimata mērķus.
Likumprojekts paredz noteikt Valsts robežsardzes kompetenci autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontrolē, kas ļaus nodrošināt pārbaudes robežšķērsošanas vietās un veicot imigrācijas kontroli.
Vienlaikus, lai netiktu radīts ievērojams papildus administratīvais slogs, Valsts robežsardzes amatpersonām nodrošinot autoceļu lietošanas nodevas samaksas spēkā esības pārbaudes, jānodrošina valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" pārziņā esošā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra un Valsts robežsardzes pārziņā esošās Valsts robežsardzes elektroniskajā informācijas sistēmas datu pārraides savienojuma izveide, kas nodrošinātu ātru un efektīvu tiešsaistes informācijas pārbaudi par ALN samaksas esību.
Satiksmes ministrija turpina virzīt likumprojektu "Ceļu nodevu likums" (23-TA-267), kura ietvaros tiks turpināta ceļu nodevu pilnveidošana.
Problēmas apraksts
Jau pašreizējā Likuma redakcijā ir ietvertas normas, kā arī likumprojektā ir ietvertas normas, ar kurām pārņemtas Direktīvas 2022/362 atsevišķas normas, taču atsauce uz Direktīvas 2022/362 pārņemšanu ALN likumā līdz šim nav ietverta.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt Likumu ar informatīvo atsauci uz Direktīvu 2022/362.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Jaunās ALN likmes būs līdzvērtīgas citām Baltijas valstīm un spēs kompensēt izmaksas valsts galveno autoceļu bojājumu novēršanai, ko radījuši kravas transportlīdzekļi.
Likmes aprēķins
Likmes ir sadalītas, ņemot vērā tādu emisiju kā oglekļa monoksīds (CO), ogļūdeņradis (HC) un slāpekļa oksīdi (NOx) daudzumu katrā no standartiem. Ņemot vērā tuvākos rādījumus, izmešu daudzuma ziņā standarti ir sagrupēti, šāds pats grupēšanas princips tiek izmantots arī Igaunijā. Videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem tiek noteiktas zemākas likmes attiecībā pret pārējiem konkrētajā klasē.
Likmes aprēķinos ņemts vērā Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra direktīvas (ES) 2022/362, ar ko groza direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem 7.a pants, kas nosaka - Mēneša likme nepārsniedz 10 % no gada likmes, nedēļas likme nepārsniedz 5 % no gada likmes, un dienas likme nepārsniedz 2 % no gada likmes.
Papildus ieņēmumi tiks izlietoti valsts galveno autoceļu remontam, atjaunošanai un būvniecībai, kā, piemēram, autoceļa A6 remontam/atjaunošanai pie Daugavpils, kura stāvoklis šobrīd tiek vērtēts kā ļoti slikts.
Likmes aprēķins
Likmes ir sadalītas, ņemot vērā tādu emisiju kā oglekļa monoksīds (CO), ogļūdeņradis (HC) un slāpekļa oksīdi (NOx) daudzumu katrā no standartiem. Ņemot vērā tuvākos rādījumus, izmešu daudzuma ziņā standarti ir sagrupēti, šāds pats grupēšanas princips tiek izmantots arī Igaunijā. Videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem tiek noteiktas zemākas likmes attiecībā pret pārējiem konkrētajā klasē.
Likmes aprēķinos ņemts vērā Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra direktīvas (ES) 2022/362, ar ko groza direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem 7.a pants, kas nosaka - Mēneša likme nepārsniedz 10 % no gada likmes, nedēļas likme nepārsniedz 5 % no gada likmes, un dienas likme nepārsniedz 2 % no gada likmes.
Papildus ieņēmumi tiks izlietoti valsts galveno autoceļu remontam, atjaunošanai un būvniecībai, kā, piemēram, autoceļa A6 remontam/atjaunošanai pie Daugavpils, kura stāvoklis šobrīd tiek vērtēts kā ļoti slikts.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Nav.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts attiecas uz kravas transportlīdzekļu un to sastāvu, kas paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem, īpašniekiem, turētājiem un vadītājiem. Šīs personas var būt gan juridiskas, gan fiziskas personas.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Likumprojekts attiecas uz kravas transportlīdzekļu un to sastāvu, kas paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem, īpašniekiem, turētājiem un vadītājiem. Šīs personas var būt gan juridiskas, gan fiziskas personas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
ALN ieņēmumu palielināšana radīs pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā. Vairāk līdzekļu varēs novirzīt Satiksmes ministrijas budžeta apakšprogrammai 23.06.00 “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana”. Saistībā ar papildu ALN ieņēmumiem, izdevumu pasākumi tiks noteikti, sagatavojot likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, paredzot tos kā fiskāli neitrālu risinājumu, ievērojot Ministru kabineta 19.09.2024. sēdē pieņemto lēmumu (prot. Nr.38 2.§).
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Palielināsies veikto pārvadājumu pašizmaksa.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Palielināsies veikto pārvadājumu pašizmaksa.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
32 370 000
0
33 020 000
25 764 723
33 680 000
25 104 723
25 104 723
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
32 370 000
0
33 020 000
25 764 723
33 680 000
25 104 723
25 104 723
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
32 370 000
0
33 020 000
25 764 723
33 680 000
25 104 723
25 104 723
3.1. valsts pamatbudžets
32 370 000
0
33 020 000
25 764 723
33 680 000
25 104 723
25 104 723
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
25 764 723
25 104 723
25 104 723
5.1. valsts pamatbudžets
0
25 764 723
25 104 723
25 104 723
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Detalizēts prognozēto ieņēmumu aprēķins pievienots anotācijas (ex-ante) pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav izmaiņu.
Cita informācija
Prognozētais ieņēmumu palielinājums ir iekļauts likumprojektā "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" atbilstoši informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamajiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam" (izskatīts Ministru kabineta 2024.gada 19.septembra sēdē (prot.Nr.38, 2.§, 18.punkts)) iekļautajām prognozēm.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2014. gada 26. maija noteikumi Nr. 272 "Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība".
Pamatojums un apraksts
Nosaka ALN maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2022.gada 3.maija noteikumu Nr.267 "Kārtība, kādā tiek veikta pārrobežu informācijas apmaiņa par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem"
Pamatojums un apraksts
Turpmāk tiek paredzētas tiesības Valsts robežsardzei ar kontaktpunkta starpniecību pieprasīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts transportlīdzekļu reģistrācijas datus par transportlīdzekli un tā īpašnieku vai turētāju, kas nepieciešami, lai pieņemtu lēmumu par administratīvo sodu, nepieciešami grozījumi Ministru kabineta 2022.gada 3.maija noteikumu Nr.267 "Kārtība, kādā tiek veikta pārrobežu informācijas apmaiņa par autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas pārkāpumiem", kas izdoti saskaņā ar Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8.1 panta piekto daļu, 5.punktā, kas nosaka - lai saņemtu piekļuvi automatizētajai meklēšanai, Valsts policija šo noteikumu 3. punktā minētajā kārtībā nosūta citas valsts kontaktpunktam datus par transportlīdzekli, papildinot to ar norādi uz Valsts robežsardzes tiesībām.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2011. gada 24. maija noteikumos Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība"
Pamatojums un apraksts
Lai pilnvērtīgi nodrošinātu Valsts robežsardzes iespējas veikt autoceļu lietošanas nodevas samaksas kontroli.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.1.4. Likumprojektu “Ceļu nodevu likums” (23-TA-267)
Pamatojums un apraksts
Ceļu nodevu pilnveidošana
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32022L0362
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra Direktīva (ES) 2022/362, ar ko groza Direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (turpmāk - Direktīva 2022/362). Publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī 2022. gada 4.martā (L69/1).
Apraksts
Direktīvas 2022/362 prasības jāpārņem līdz 2024.gada 25.martam.
Direktīva tiek pārņemta ar likumprojektu “Ceļu nodevu likums” (23-TA-267), daļa normas jau ir pārņemtas ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu.
Direktīva tiek pārņemta ar likumprojektu “Ceļu nodevu likums” (23-TA-267), daļa normas jau ir pārņemtas ar Autoceļu lietošanas nodevas likumu.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Tabulā iekļautas tikai tās direktīvas normas, attiecas uz Autoceļu lietošanas nodevas likumu, detalizētāka tabula par visām direktīvas normām iekļauta likumprojekta “Ceļu nodevu likums” (23-TA-267) anotācijas 5.sadaļā.
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 24. februāra Direktīva (ES) 2022/362, ar ko groza Direktīvas 1999/62/EK, 1999/37/EK un (ES) 2019/520 attiecībā uz dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu transportlīdzekļiem (turpmāk - Direktīva 2022/362). Publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī 2022. gada 4.martā (L69/1).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 1. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likums un likumprojekts kopumā
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 16.apakšpunkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.un 4.pants, likumprojekta 2.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 28.apakšpunkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums, likumprojekta 7.pants
Nav pārņemta definīcija, bet ir noteikts atbrīvojums no autoceļu lietošanas nodevas bezemisiju transportlīdzekļiem , kā arī autoceļu lietošanas nodevas likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
Nav pārņemta definīcija, bet ir noteikts atbrīvojums no autoceļu lietošanas nodevas bezemisiju transportlīdzekļiem , kā arī autoceļu lietošanas nodevas likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 29.apakšpunkts)
Likumprojekta 1.pants (Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.panta trešā daļa).
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 30.apakšpunkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums, likumprojekta 7.pants
Nav pārņemta definīcija, bet autoceļu lietošanas nodevas likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis.
Nav pārņemta definīcija, bet autoceļu lietošanas nodevas likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 32.apakšpunkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums, likumprojekta 7.pants
Nav pārņemta definīcija, bet autoceļu lietošanas nodevas likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis.
Nav pārņemta definīcija, bet autoceļu lietošanas nodevas likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. panta 2.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 38.apakšpunkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums, likumprojekta 7.pants
Nav pārņemta definīcija, bet autoceļu lietošanas nodevas likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis.
Nav pārņemta definīcija, bet autoceļu lietošanas nodevas likmes noteikšanā tiek ņemts vērā transportlīdzekļa motora emisiju līmenis.
-
-
Direktīvas 2022/362 1. pants 3)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 1.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likums un likumprojekts kopumā - ir ieviesta autoceļu lietošanas nodeva (piemēro atkarībā no konkrētā laika), kas būs spēkā līdz 2029.gada 31.decembrim, bet no 2030.gada 1.janvāra spēkā būs ceļu infrastruktūras nodeva (par nobraukto attālumu).
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 2.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1.pielikums- tiek izmantota rīcības brīvība autoceļu lietošanas nodevu piemērot arī ārpus Eiropas ceļu tīkla.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 3.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.un 4.pants, likumprojekta 2.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 5.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likums un likumprojekts kopumā - netiek piemērots atšķirīgs regulējums atkarībā no valstspiederības, pārvadātāja valsts dēļ, transportlīdzekļa reģistrācijas valsts dēļ un pārvadājumu izcelsmes un galamērķa dēļ.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 6.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 1.pielikums - ir izmantota rīcības brīvība izslēgt konkrētus ceļu posmus no autoceļu lietošanas nodevas piemērošanas.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 9.punkta a) apakšpunkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pants un 2.pielikums, likumprojekta 7.pants
Latvija izmanto rīcības brīvību piemērot autoceļu lietošanas nodevu lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kuri atbrīvoti no prasības uzstādīt un izmantot reģistrācijas kontrolierīces saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014, lai segtu to negatīvo ietekmi un ceļiem un motivētu izmantot videi draudzīgākus transportlīdzekļus.
Latvija izmanto rīcības brīvību piemērot autoceļu lietošanas nodevu lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kuri atbrīvoti no prasības uzstādīt un izmantot reģistrācijas kontrolierīces saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014, lai segtu to negatīvo ietekmi un ceļiem un motivētu izmantot videi draudzīgākus transportlīdzekļus.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 9.punkta b) apakšpunkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pants un 2.pielikums, likumprojekta 7.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 9.punkta c) apakšpunkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 6.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 9.punkta d) apakšpunkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
Latvija izmanto rīcības brīvību atbrīvot no autoceļu lietošanas nodevas bezemisiju transportlīdzekļus, lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
Latvija izmanto rīcības brīvību atbrīvot no autoceļu lietošanas nodevas bezemisiju transportlīdzekļus, lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7. panta 13.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums un likumprojekta 7.pants- Latvija piemēro autoceļu lietošanas nodevu arī tādiem kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka par 12 tonnām, ņemot vērā arī to negatīvo ietekmi uz ceļiem un lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.a panta 1.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.a panta 2.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 3.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.a panta 4.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pants un 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
Pārņemtas daļēji
Latvija nepiemēro autoceļu lietošanas nodevu pasažieru transportlīdzekļiem.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. pants 11)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 1.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. pants 11)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 2.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
Autoceļu lietošanas nodevas likmes viens no kritērijiem ir transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
Autoceļu lietošanas nodevas likmes viens no kritērijiem ir transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. pants 11)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 3.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
Autoceļu lietošanas nodevas likmes viens no kritērijiem ir transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
Autoceļu lietošanas nodevas likmes viens no kritērijiem ir transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. pants 11)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 4.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
Autoceļu lietošanas nodevas likmes viens no kritērijiem ir transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
Autoceļu lietošanas nodevas likmes viens no kritērijiem ir transportlīdzekļa motora emisiju līmenis
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. pants 11)punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.ga panta 11.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
Latvija izmanto rīcības brīvību autoceļu lietošanas nodevas likmēm kā vienu no kritērijiem izmantot transportlīdzekļa motora emisiju līmeni.
Latvija izmanto rīcības brīvību autoceļu lietošanas nodevas likmēm kā vienu no kritērijiem izmantot transportlīdzekļa motora emisiju līmeni.
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 11.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.gb panta 1.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pants un 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
Pārņemtas daļēji
Latvija izmanto izvēles brīvību nepiemērot autoceļu lietošanas nodevu vieglajiem pasažieru automobiļiem, mikroautobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 11.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.gb panta 2.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2.pielikums un likumprojekta 7.pants
Pārņemtas daļēji
Latvija izmanto izvēles brīvību nepiemērot autoceļu lietošanas nodevu vieglajiem pasažieru automobiļiem, mikroautobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 14.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.j panta 1.punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 3., 4., 5.pants un Ministru kabineta 2014.gada 26.maija noteikumi Nr. 272 “Autoceļu lietošanas nodevas maksāšanas, iekasēšanas un administrēšanas kārtība” kopumā
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 14.punkts (Direktīvas 1999/62/EK 7.j panta 2.a punkts)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 4.pants
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 1. panta 22. punkts (Direktīvas 1999/62/EK 0., II, III, IIIa, IIIb, IIIc, IV, V, VI un VII pielikums)
Autoceļu lietošanas nodevas likums un likumprojekts kopumā
Pārņemtas daļēji
Pilnībā tiks pārņemts ar likumprojektu “Ceļu nodevu likums” un no tā izrietošajiem Ministru kabineta noteikumiem
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 3. pants (Grozījums Direktīvā 2019/520)
Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8.1 panta piektā daļa
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Direktīvas 2022/362 4. panta pirmā punkta 2. daļa
Autoceļu lietošanas nodevas likuma Informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām 5. punkts un likumprojekta 6.punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Rīcības brīvības izmantošana tika izvērtēta, pārņemot šādas Direktīvas 1999/62/EK normas:
1. 7.panta 1.punkts – Latvija izmanto rīcības brīvību autoceļu lietošanas nodevu (atkarībā no konkrētā laika) piemērot līdz 2029.gada 31.decembrim, bet no 2030.gada 1.janvāra spēkā būs ceļu infrastruktūras nodeva (par nobraukto attālumu). Ceļu infrastruktūras ieviešana ātrāk nav ieviešama, jo ir nepieciešama izpēte par Latvijai atbilstošāku ceļu infrastruktūras tehnisko nodrošinājumu, likmēm, autoceļu posmiem, kur ceļu infrastruktūras nodeva būtu piemērojama.
2. 7.panta 2.punkts - tiek izmantota rīcības brīvība autoceļu lietošanas nodevu piemērot arī ārpus Eiropas ceļu tīkla. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 6.apakšpunktā minētais termins “autoceļš” ir šaurāks nekā likuma “Par autoceļiem” 2.un 3.pantā minētie termini. Tādēļ direktīvas izpratnē lielākā daļa Latvijas autoceļu nebūtu uzskatāmi par autoceļiem Direktīvas 1999/62/EK izpratnē.
3. 7.panta 3.punkts - Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, ka autoceļu lietošanas nodevu dažāda veida transportlīdzekļiem dalībvalstis var ieviest vai saglabāt savstarpēji neatkarīgi. Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota tikai kravas automašīnām.
4. 7.panta 6.punkts - ir izmantota rīcības brīvība izslēgt konkrētus ceļu posmus no autoceļu lietošanas nodevas piemērošanas.
5. 7.panta 9.punkts:
1) Latvija izmanto rīcības brīvību piemērot autoceļu lietošanas nodevu lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kuri atbrīvoti no prasības uzstādīt un izmantot reģistrācijas kontrolierīces saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014, lai segtu to negatīvo ietekmi un ceļiem un motivētu izmantot videi draudzīgākus transportlīdzekļus;
2) Latvija izmanto rīcības brīvību piemērot autoceļu lietošanas nodevu par kravas transportlīdzekļiem, kuri neveic komercpārvadājumus, lai segtu to negatīvo ietekmi un ceļiem un motivētu izmantot videi draudzīgākus transportlīdzekļus;
3) Tiek izmantota rīcības brīvība nepiemērot atbrīvojumus par transportlīdzekļiem, kas pieder personām ar invaliditāti, jo šie transportlīdzekļi rada vienlīdz lielu ietekmi uz ceļu. Personām ar invaliditāti Latvijā ir pieejami citi atvieglojumi un atbrīvojumi, piemēram, atbrīvojumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas, kas noteikti Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktā;
4) Latvija izmanto rīcības brīvību atbrīvot no autoceļu lietošanas nodevas bezemisiju transportlīdzekļus, lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
6. 7.panta 13.punkts - Latvija piemēro autoceļu lietošanas nodevu arī tādiem kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka par 12 tonnām, ņemot vērā arī to negatīvo ietekmi uz ceļiem un lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
7. 7.a panta 2. punkta otrā daļa – Latvija neizmanto rīcības brīvību Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem piemērot tikai autoceļu lietošanas nodevas gada likmes, ņemot vērā, ka attiecīgo autoceļu lietošana var būt neregulāra vai sezonāla.
8. 7.ga panta 1.punkta 5. daļa – Latvija izmanto rīcības brīvību jau 2025.gadā bezemisiju transportlīdzekļiem autoceļu lietošanas nodevas likmes noteikt tādas, lai tās nepārsniedz 75 % salīdzinājumā ar CO2 emisiju 1. klasei piemēroto maksu, kā noteikts 2. punktā, nenosakot 2025.gadā lielāku samazinājumu autoceļu lietošanas nodevas likmei bezemisiju transportlīdzekļiem.
Šāda kārtība izvēlēta, lai nodrošinātu nodevu prognozējamību, atbrīvojuma piemērošana uz vienu gadu nebūtu ilgtspējīga rīcība. Vēršam uzmanību, ka arī bezemisiju transportlīdzekļi gan rada piesārņojumu, gan ietekmē autoceļu segumu.
9. 7.gb pants - Latvija izmanto izvēles brīvību nepiemērot autoceļu lietošanas nodevu vieglajiem pasažieru automobiļiem, mikroautobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.
10. 7.j panta 2.a punkts- Latvija izmanto rīcības brīvību gadījumā, ja nav zināms transportlīdzekļa motora emisiju līmenis vai nav transportlīdzekļa izgatavotāja vai izgatavotāja pārstāvja izsniegta apliecinājuma transportlīdzekļa motora emisiju atbilstībai noteiktam līmenim, autoceļu lietošanas nodevu maksāt atbilstoši “EURO 0” līmenim noteiktajām likmēm.
1. 7.panta 1.punkts – Latvija izmanto rīcības brīvību autoceļu lietošanas nodevu (atkarībā no konkrētā laika) piemērot līdz 2029.gada 31.decembrim, bet no 2030.gada 1.janvāra spēkā būs ceļu infrastruktūras nodeva (par nobraukto attālumu). Ceļu infrastruktūras ieviešana ātrāk nav ieviešama, jo ir nepieciešama izpēte par Latvijai atbilstošāku ceļu infrastruktūras tehnisko nodrošinājumu, likmēm, autoceļu posmiem, kur ceļu infrastruktūras nodeva būtu piemērojama.
2. 7.panta 2.punkts - tiek izmantota rīcības brīvība autoceļu lietošanas nodevu piemērot arī ārpus Eiropas ceļu tīkla. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Direktīvas 1999/62/EK 2. panta 1. punkta 6.apakšpunktā minētais termins “autoceļš” ir šaurāks nekā likuma “Par autoceļiem” 2.un 3.pantā minētie termini. Tādēļ direktīvas izpratnē lielākā daļa Latvijas autoceļu nebūtu uzskatāmi par autoceļiem Direktīvas 1999/62/EK izpratnē.
3. 7.panta 3.punkts - Latvija ir izvēlējusies rīcības brīvību, ka autoceļu lietošanas nodevu dažāda veida transportlīdzekļiem dalībvalstis var ieviest vai saglabāt savstarpēji neatkarīgi. Šobrīd autoceļu lietošanas nodeva tiek piemērota tikai kravas automašīnām.
4. 7.panta 6.punkts - ir izmantota rīcības brīvība izslēgt konkrētus ceļu posmus no autoceļu lietošanas nodevas piemērošanas.
5. 7.panta 9.punkts:
1) Latvija izmanto rīcības brīvību piemērot autoceļu lietošanas nodevu lielas noslodzes transportlīdzekļiem, kuri atbrīvoti no prasības uzstādīt un izmantot reģistrācijas kontrolierīces saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 165/2014, lai segtu to negatīvo ietekmi un ceļiem un motivētu izmantot videi draudzīgākus transportlīdzekļus;
2) Latvija izmanto rīcības brīvību piemērot autoceļu lietošanas nodevu par kravas transportlīdzekļiem, kuri neveic komercpārvadājumus, lai segtu to negatīvo ietekmi un ceļiem un motivētu izmantot videi draudzīgākus transportlīdzekļus;
3) Tiek izmantota rīcības brīvība nepiemērot atbrīvojumus par transportlīdzekļiem, kas pieder personām ar invaliditāti, jo šie transportlīdzekļi rada vienlīdz lielu ietekmi uz ceļu. Personām ar invaliditāti Latvijā ir pieejami citi atvieglojumi un atbrīvojumi, piemēram, atbrīvojumi no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas, kas noteikti Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktā;
4) Latvija izmanto rīcības brīvību atbrīvot no autoceļu lietošanas nodevas bezemisiju transportlīdzekļus, lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
6. 7.panta 13.punkts - Latvija piemēro autoceļu lietošanas nodevu arī tādiem kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir mazāka par 12 tonnām, ņemot vērā arī to negatīvo ietekmi uz ceļiem un lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
7. 7.a panta 2. punkta otrā daļa – Latvija neizmanto rīcības brīvību Latvijā reģistrētiem transportlīdzekļiem piemērot tikai autoceļu lietošanas nodevas gada likmes, ņemot vērā, ka attiecīgo autoceļu lietošana var būt neregulāra vai sezonāla.
8. 7.ga panta 1.punkta 5. daļa – Latvija izmanto rīcības brīvību jau 2025.gadā bezemisiju transportlīdzekļiem autoceļu lietošanas nodevas likmes noteikt tādas, lai tās nepārsniedz 75 % salīdzinājumā ar CO2 emisiju 1. klasei piemēroto maksu, kā noteikts 2. punktā, nenosakot 2025.gadā lielāku samazinājumu autoceļu lietošanas nodevas likmei bezemisiju transportlīdzekļiem.
Šāda kārtība izvēlēta, lai nodrošinātu nodevu prognozējamību, atbrīvojuma piemērošana uz vienu gadu nebūtu ilgtspējīga rīcība. Vēršam uzmanību, ka arī bezemisiju transportlīdzekļi gan rada piesārņojumu, gan ietekmē autoceļu segumu.
9. 7.gb pants - Latvija izmanto izvēles brīvību nepiemērot autoceļu lietošanas nodevu vieglajiem pasažieru automobiļiem, mikroautobusiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.
10. 7.j panta 2.a punkts- Latvija izmanto rīcības brīvību gadījumā, ja nav zināms transportlīdzekļa motora emisiju līmenis vai nav transportlīdzekļa izgatavotāja vai izgatavotāja pārstāvja izsniegta apliecinājuma transportlīdzekļa motora emisiju atbilstībai noteiktam līmenim, autoceļu lietošanas nodevu maksāt atbilstoši “EURO 0” līmenim noteiktajām likmēm.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Direktīva 1999/62/EK paredz paziņošanas pienākumu vairākos gadījumos, piemēram, vismaz sešus mēnešus pirms jauna vai būtiski mainīta infrastruktūras lietošanas maksas iekasēšanas režīma ieviešanas, vismaz sešus mēnešus pirms šādu ārējo izmaksu saistībā ar CO2 emisijām ieviešanas.
Papildus skaidrojam.
Pamatā būtiskāko no Direktīvas 2022/362 pārņem ar Ceļu nodevu likuma projektu (23-TA-267).
Autoceļu lietošanas nodevas likums satur atsevišķas normas, kas tiek pārņemtas, tādēļ tas būtiski nemaina kopējo situāciju ar Direktīvas 2022/362 pārņemšanas kavējumu.
Likums stājas spēkā ar 01.01.2025., jo esam ieviesuši jaunas likmju kategorijas un nepieciešams pielāgot CSDD IT sistēmas, grozījumi paredz arī Iekšlietu ministrijas iesaisti nodevas kontrolē uz robežas, kam tam ir piešķirts finansējums ar 01.01.2025.
Savukārt attiecībā uz Direktīvas 2022/362 7 pantu, ko pārņem ar šo likumprojektu, tas stāsies labākā gadījumā ar decembri, bet būs jāgatavo parejas noteikumu punkts, kas sarežģīs ar VB saistīto likumprojektu.
Papildus skaidrojam.
Pamatā būtiskāko no Direktīvas 2022/362 pārņem ar Ceļu nodevu likuma projektu (23-TA-267).
Autoceļu lietošanas nodevas likums satur atsevišķas normas, kas tiek pārņemtas, tādēļ tas būtiski nemaina kopējo situāciju ar Direktīvas 2022/362 pārņemšanas kavējumu.
Likums stājas spēkā ar 01.01.2025., jo esam ieviesuši jaunas likmju kategorijas un nepieciešams pielāgot CSDD IT sistēmas, grozījumi paredz arī Iekšlietu ministrijas iesaisti nodevas kontrolē uz robežas, kam tam ir piešķirts finansējums ar 01.01.2025.
Savukārt attiecībā uz Direktīvas 2022/362 7 pantu, ko pārņem ar šo likumprojektu, tas stāsies labākā gadījumā ar decembri, bet būs jāgatavo parejas noteikumu punkts, kas sarežģīs ar VB saistīto likumprojektu.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ieņēmumu dienests, VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", VSIA "Latvijas Valsts ceļi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/03599155-7683-4c26-963f-4de62dacab57
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Netika saņemti iebildumi vai priekšlikumi.
6.4. Cita informācija
Saskaņošana ar nozares organizācijām.
Grozījumi nodoti sabiedrības līdzdalībai 2024. gada augustā (netika saņemts neviens priekšlikums vai iebildums), ka arī grozījumi prezentēti, pārrunāti un skaidroti Autoceļu padomē 14.08.2024. Autoceļu padomes sēdē bija klātesoši pārstāvji no Autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto”, Biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" (abi Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) biedri), Latvijas Automoto biedrība, būtiski iebildumi netika saņemti. Informācija par plānotajiem grozījumiem izvietota arī sociālajos tīklos.
Grozījumi nodoti sabiedrības līdzdalībai 2024. gada augustā (netika saņemts neviens priekšlikums vai iebildums), ka arī grozījumi prezentēti, pārrunāti un skaidroti Autoceļu padomē 14.08.2024. Autoceļu padomes sēdē bija klātesoši pārstāvji no Autopārvadātāju asociācijas “Latvijas auto”, Biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" (abi Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) biedri), Latvijas Automoto biedrība, būtiski iebildumi netika saņemti. Informācija par plānotajiem grozījumiem izvietota arī sociālajos tīklos.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts robežsardze
- Valsts policija
- VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
- Valsts ieņēmumu dienests
- VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Valsts robežsardzei tiks paplašināta kompetence autopārvadājumu kontroles jomā.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Nav
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
ALN ir maksa par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu izmantošanu, lai veicinātu to uzturēšanu un attīstību, kā arī, lai veicinātu videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.
Izmaiņas saskaņos autoceļu lietošanas nodevas sistēmu visā Eiropas Savienībā un palīdzēs finansēt ceļu infrastruktūru, vienlaikus palīdzot sasniegt klimata mērķus.
Izmaiņas saskaņos autoceļu lietošanas nodevas sistēmu visā Eiropas Savienībā un palīdzēs finansēt ceļu infrastruktūru, vienlaikus palīdzot sasniegt klimata mērķus.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekta mērķis ir ieviest jaunas ALN likmes, kas ir līdzvērtīgas citām Baltijas valstīm. Likme būs atkarīga no kravas transportlīdzekļa vai transportlīdzekļu sastāva pilnās masas, CO2 emisiju daudzuma.
Nodevas celšana ir vērsta uz energoefektivitātes veicināšanu. Tas veicinās modernāku un līdz ar to energoefektīvāku transportlīdzekļu izmantošanu un rezultātā radītie energoietaupījumi tiks ieskaitīti Latvijas saistību izpildē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu 2023/955 8.pantu.
Pārskatot ALN likmes un principus, kā sagrupēt emisiju standartus tika izvērtēti tādi piesārņotāji kā oglekļa monoksīds (CO), ogļūdeņradis (HC) un slāpekļa oksīdi (NOx), kas veicina gaisa piesārņojumu un apdraud veselību, daudzums katrā no standartiem.
Likumprojekta ietvaros tiek mainīts EURO klašu sadalījums, nošķirot EURO VI un mazāk piesārņojošus transportlīdzekļus, kā videi draudzīgākus, apvienojot EURO IV, V, EEV pārejas grupā.
Nodevas celšana ir vērsta uz energoefektivitātes veicināšanu. Tas veicinās modernāku un līdz ar to energoefektīvāku transportlīdzekļu izmantošanu un rezultātā radītie energoietaupījumi tiks ieskaitīti Latvijas saistību izpildē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2023/1791 par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu 2023/955 8.pantu.
Pārskatot ALN likmes un principus, kā sagrupēt emisiju standartus tika izvērtēti tādi piesārņotāji kā oglekļa monoksīds (CO), ogļūdeņradis (HC) un slāpekļa oksīdi (NOx), kas veicina gaisa piesārņojumu un apdraud veselību, daudzums katrā no standartiem.
Likumprojekta ietvaros tiek mainīts EURO klašu sadalījums, nošķirot EURO VI un mazāk piesārņojošus transportlīdzekļus, kā videi draudzīgākus, apvienojot EURO IV, V, EEV pārejas grupā.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Nav
Pielikumi