25-TA-195: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ar likumprojektu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" (turpmāk - Likumprojekts):
1) tiks samazināts darījuma summas slieksnis, no kura Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) subjektam, veicot gadījuma rakstura ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumu (turpmāk - valūtu tirdzniecības darījums), ir pienākums veikt klienta izpēti;
2) tiks noteikts pienākums kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk – NILLTPF) novēršanas prasību izpildi atbildīgo darbinieku iecelt gan augstākajā vadībā, gan iekšējās kontroles struktūrvienībā;
3) tiks noteikts valsts un pašvaldību institūciju pienākums nodrošināt Finanšu izlūkošanas dienestam (turpmāk – FID) tā funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā, izmantojot informācijas sistēmu savstarpēju mijiedarbību datu sniegšanas procesā.
4) tiks deleģēts Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kārtību un apjomu, kādā FID nosūta ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas;
5) tiks paplašināts informācijas apjoms, kuru FID būs tiesīgs sniegt Novēršanas likuma subjektiem Novēršanas likuma 55., 56. un 62. pantā noteiktajā kārtībā;
6) tiks paplašināts pārstāvēto institūciju loks FID koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā ar uzraudzības un kontroles institūcijām un institūcijām, kurām ir būtiska loma NILLTPF novēršanas un sankciju atbilstības jautājumos, kā arī predikatīvu noziedzīgu nodarījumu novēršanā.
1) tiks samazināts darījuma summas slieksnis, no kura Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) subjektam, veicot gadījuma rakstura ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumu (turpmāk - valūtu tirdzniecības darījums), ir pienākums veikt klienta izpēti;
2) tiks noteikts pienākums kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (turpmāk – NILLTPF) novēršanas prasību izpildi atbildīgo darbinieku iecelt gan augstākajā vadībā, gan iekšējās kontroles struktūrvienībā;
3) tiks noteikts valsts un pašvaldību institūciju pienākums nodrošināt Finanšu izlūkošanas dienestam (turpmāk – FID) tā funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā, izmantojot informācijas sistēmu savstarpēju mijiedarbību datu sniegšanas procesā.
4) tiks deleģēts Ministru kabinetam noteikt gadījumus, kārtību un apjomu, kādā FID nosūta ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas;
5) tiks paplašināts informācijas apjoms, kuru FID būs tiesīgs sniegt Novēršanas likuma subjektiem Novēršanas likuma 55., 56. un 62. pantā noteiktajā kārtībā;
6) tiks paplašināts pārstāvēto institūciju loks FID koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā ar uzraudzības un kontroles institūcijām un institūcijām, kurām ir būtiska loma NILLTPF novēršanas un sankciju atbilstības jautājumos, kā arī predikatīvu noziedzīgu nodarījumu novēršanā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir:
1) precizēt darījuma summas slieksni, no kura ir jāveic klienta izpēte gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījumos, kas tādējādi mazinātu NILLTPF riskus valūtu tirdzniecības sabiedrību sektorā:
2) noteikt deleģējumu Ministru kabinetam, kas noteiks gadījumus, kārtību un apjomu, kādā FID nosūta ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas, tādējādi paplašinot kā nododamās informācijas apjomu, tā institūciju loku.
1) precizēt darījuma summas slieksni, no kura ir jāveic klienta izpēte gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījumos, kas tādējādi mazinātu NILLTPF riskus valūtu tirdzniecības sabiedrību sektorā:
2) noteikt deleģējumu Ministru kabinetam, kas noteiks gadījumus, kārtību un apjomu, kādā FID nosūta ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas, tādējādi paplašinot kā nododamās informācijas apjomu, tā institūciju loku.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Saskaņā ar Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunkta redakciju, Novēršanas likuma subjekts veic klienta izpēti pirms gadījuma rakstura darījuma, ja tiek veikts ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījums, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1500 euro. Tas nozīmē, ka Novēršanas likuma subjekts neveic klienta izpētes pasākumus, tai skaitā, klienta identifikāciju, ja darījuma/darījumu kopējā summa nesasniedz 1500 euro. Taču šādas Novēršanas likuma prasības nesasniedz Novēršanas likuma mērķi un Novēršanas likuma prasību efektīvu piemērošanu, par ko liecina turpmāk norādītie apsvērumi.
Saskaņā ar FID izstrādātajā Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā par 2020.–2022. gadu (turpmāk – Novērtēšanas ziņojums; pieejams tiešsaistē: https://fid.gov.lv/uploads/files/2023/NACION%C4%80LAIS%20NILLTPF%20RISKU%20NOV%C4%92RT%C4%92%C5%A0ANAS%20ZI%C5%85OJUMS%20PAR%202020.%E2%80%932022.%20GADU.pdf) sniegto informāciju, skaidras naudas izmantošana darījumos rada būtisku ievainojamību valūtu tirdzniecības sabiedrību sektorā. Proti, skaidras naudas darījumus biežāk izmanto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmās, līdz ar to tie ir grūtāk izsekojami, salīdzinot ar bezskaidrā naudā veiktajiem darījumiem. Arī valūtu tirdzniecību sabiedrības var tikt izmantotas NILLTPF shēmās: 1) lai mainītu līdzekļu veidu, tādējādi veidojot garākas darījumu ķēdes, kuras grūtāk izsekot; 2) lai samainītu mazāka nomināla banknotes, kas iegūtas noziedzīgu darījumu ceļā pret lielāka nomināla banknotēm.
Saskaņā ar Novērtēšanas ziņojumā sniegto informāciju, galvenie valūtu tirdzniecību sabiedrību sektorā identificētie draudi ir šādi:
1) narkotisko vielu, akcīzes preču un citu preču kontrabanda un tranzīts caur Latviju tai skaitā, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes cigarešu neatļauta pārvietošana uz Skandināviju vai Lielbritāniju, kur gūtie ienākumi vietējā valūtā var tikt nogādāti Latvijā un šī valūta pārdota Latvijā;
2) ārvalstu noziedzīgas izcelsmes ārvalstu valūtu skaidras naudas līdzekļu pārrobežu plūsma, tai skaitā, no ģeogrāfiski netālām valstīm;
3) Latvijā veiktie noziedzīgie nodarījumi, kuros iegūtie skaidrās naudas līdzekļi tiek izkārtoti, tos pārdodot vai par tiem pērkot ārvalstu valūtu, lai apgrūtinātu to izcelsmes noteikšanu.
Ar valūtu tirdzniecību skaidrā naudā Latvijā nodarbojas kredītiestādes un valūtu tirdzniecības sabiedrības. No šādu darījumu kopējā apjoma lielāko daļu veic tieši valūtu tirdzniecības sabiedrības: 2019. gadā – 70 %; 2020. gadā – 77 %; 2021. gadā – 77 %; 2022. gadā - 84 %, 2023. un 2024. gadā - 98%. Kredītiestāžu veikto darījumu apjoma daļa ir būtiski mazāka, turklāt tai ir tendence samazināties kopējā īpatsvarā: 2019. gadā - 30 %; 2020. un 2021. gadā – 23 %; 2022. gadā – 16%, 2023. un 2024. gadā – 2%.
Valūtu tirdzniecības sabiedrību kopējie valūtu tirdzniecības darījumu apjomi ir būtiski:
2021. gadā – 122 milj. euro;
2022. gadā – 197 milj. euro;
2023. gadā – 207 milj. euro;
2024. gadā – 197 mlj. euro.
Latvijas Bankas uzraudzības dati liecina, ka no valūtu tirdzniecības darījumu skaita anonīmi veiktie darījumi – 2024. gadā bija 93.6%, 2023. gadā - 93.8%, 2022. gadā - 92%. Sektorā anonīmi veiktie darījumi ir darījumi, kuru darījumu summa nesasniedz 1500 euro. Saskaņā ar Novērtēšanas ziņojumā sniegto informāciju par sektoru, darījumu anonimitāte ir viens no sektoram piemītošajiem riskiem.
Saskaņā ar Novērtēšanas ziņojumā sniegto informāciju, no valūtu tirdzniecības sabiedrībām saņemtie ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem: 2020. gadā – 76; 2021. gadā – 145; 2022. gadā - 283.
Ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaita pieaugums pēdējos gados ir vērtējams pozitīvi, taču satraukumu rada fakts, ka šādus ziņojumus FID sniedz tikai daži no valūtu tirdzniecības sektora dalībniekiem (2022. gadā ziņojumus ir sniegušas tikai četras no 15 valūtu tirdzniecības sabiedrībām). Vairākas valūtu tirdzniecības sabiedrības, starp tām arī sabiedrības ar izteikti augstu anonīmi veikto darījumu īpatsvaru, neidentificē aizdomīgus darījumus.
Minētā statistika pamato nepieciešamību ieviest regulējumu, kura ietvaros var noteikt individuālu, riskos balstītu, klienta identifikācijas slieksni tām valūtu tirdzniecības sabiedrībām, kurām piemīt augstāks risks un kur pastāv bažas par ziņojumu sniegšanu FID atbilstību.
Latvijas Bankas uzraudzības praksē 2023. gadā ir konstatēts, ka gadījumos, kad valūtu tirdzniecības sabiedrības ievēro riskos balstītu pieeju un paredz kritērijus, pie kuriem tiek piemērots zemāks klientu izpētes slieksnis paaugstināta riska situācijās, anonīmi veikto gadījuma rakstura darījumu skaita īpatsvars ir zemāks (ap 89%). Savukārt valūtu tirdzniecības sabiedrībās, kuras klienta izpēti veic tikai pie Novēršanas likumā paredzētā sliekšņa, anonīmi veikto gadījuma rakstura darījumu skaita īpatsvars svārstās no 97-98%. Tādējādi Latvijas Bankas uzraudzības dati arī individuālu valūtu tirdzniecību sabiedrību griezumā skaidri norāda, ka anonīmi veikto gadījuma rakstura darījumu skaits pie Novēršanas likumā noteiktā darījuma summas sliekšņa, no kura ir pienākums veikt klienta izpēti, ir augstāks. Tas nozīmē, ka valūtu tirdzniecības sabiedrības šobrīd nenodrošina, ka tiek iegūta pietiekama informācija par personām, kas veic gadījuma rakstura darījumus ar ārvalstu valūtu. Ņemot vērā minēto, valūtu tirdzniecības sabiedrības nespēj nodrošināt efektīvu darījumu uzraudzību un pārvaldīt darījumu strukturēšanas risku (risku, ka darījumu summa tiek sadalītas mazākās summās, kas ir zem klienta obligātai izpētei noteiktā darījuma summas sliekšņa, tādējādi izvairoties no klienta identifikācijas prasībām un jebkādas informācijas iegūšanas par darījuma veicēju un darījuma būtību), kā arī nespēj nodrošināt atbilstošu sankciju riska pārvaldību, ņemot vērā, ka sankciju riska pārvaldībai tiek izmantoti arī klientu izpētes ietvaros iegūtie dati (piemēram, informācija par personas pilsonības valsti, ko iegūst no personas identifikācijas dokumenta). Darījumu uzraudzības prasības valūtu tirdzniecības darījumiem ir noteiktas arī Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes kopīgās pamatnostādnēs Nr. JC 2017 37 04/01/2018 "Kopīgās pamatnostādnes saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 17. pantu un 18. panta 4. punktu par vienkāršotu un pastiprinātu klienta uzticamības pārbaudi un faktoriem, kas kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir jāņem vērā, novērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kurš saistīts ar darījumu attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem" 19.10. punktā (pamatnostādnes ir pieejamas: https://www.eba.europa.eu/sites/default/files/document_library/Publications/Guidelines/2021/963637/Final%20Report%20on%20Guidelines%20on%20revised%20ML%20TF%20Risk%20Factors.pdf)
Izvērtējot ar likumprojektu piedāvāto risinājumu, ir vērtēts arī apsvērums par prasību valūtu tirdzniecības darījumos veikt klienta izpēti, neatkarīgi no darījuma summas, darījumiem konkrētās valūtās kopsakarā ar ģeopolitisko risku, piemēram, Krievijas rublim (RUB) un Baltkrievijas rublim (BYN). Tomēr šādas prasības noteikšana nesekmētu likumprojekta mērķa sasniegšanu, ņemot vērā šādus argumentus:
1) starptautisko darījumu valūta ir USD, nevis RUB vai BYN; USD valūta ir visbiežāk izmantotā valūta arī tūrisma mērķiem. Saskaņā ar Novērtēšanas ziņojumā sniegto informāciju par sektorā konstatētajiem draudiem, kas izriet no narkotisko vielu, akcīzes preču un citu preču kontrabandas un tranzīta caur Latviju (tai skaitā, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes cigarešu neatļauta pārvietošana uz Skandināviju vai Lielbritāniju), iepriekš minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem raksturīgās valūtas ir GBP, Skandināvijas valstu valūtas, RUB. Tāpat ārvalstu noziedzīgas izcelsmes ārvalstu valūtu skaidras naudas līdzekļu pārrobežu plūsmai, tai skaitā, no ģeogrāfiski netālām valstīm var būt raksturīga jebkura ārvalstu valūta, tai skaitā, USD;
2) tas neatbilst uz risku balstītai pieejai, kas ir NILLTPF jomas regulējuma pamatā;
3) tirgus dalībnieki, reaģējot uz prasību RUB un BYN darījumos veikt klienta izpēti neatkarīgi no darījuma summas, var savas darbības ātri pielāgot, strukturējot darījumus pa citām valūtām, savukārt, konstatējot, ka prasība veikt klientu izpēti neatkarīgi no darījuma summas konkrētām valūtām nesasniedz vēlamo mērķi, regulējuma pilnveidošana ir daudz laikietilpīgāka.
Ņemot vērā pašreizējo valūtu tirdzniecības darījumu summas slieksni, no kura ir jāveic klienta izpēte, un identificēto klientu īpatsvaru, ja šis slieksnis tiktu paaugstināts un noteikts ne augstāks kā 1000 euro, datu apjoms, ko izmantot klientu veikto darījumu uzraudzībai, atbilstoši pieaugtu vidēji par 15%.
Ar likumprojektu piedāvātais risinājums finanšu tirgus dalībniekiem, tai skaitā, valūtu tirdzniecības sabiedrībām, dotu iespēju būt elastīgiem un, pamatojoties uz risku izvērtējumu, variēt darījumu summas limitus, no kuras obligāti būtu veicama klienta izpēte, dažādām darījumu kategorijām un dažādām klientu grupām. Piemēram, konstatējot, ka darījumi ar Dānijas kronu (DKK) ir retāki un mazākos apmēros, finanšu tirgus dalībnieks nosaka maksimāli pieļaujamo darījuma summas slieksni, no kuras veicama klienta izpēte, bet, piemēram, darījumiem valūtās, kurām nav skaidra ekonomiskā pamatojuma konkrētajā lokācijā, – klienta izpēti veiktu arī darījumiem, kuru summa ir zemāka par Novēršanas likumā paredzēto darījuma summas slieksni. Vienlaikus likumprojektā piedāvātais risinājums nodrošinātu arī efektīvāku NILLTPF riska pārvaldīšanu visā sektorā.
Izvērtējot ar likumprojektu piedāvāto risinājumu, ir vērtētas arī citu ES dalībvalstu prasības valūtu tirdzniecībai. Tomēr būtiski darījuma summas slieksni, no kura obligāti veicama klienta izpēte, ir vērtēt kontekstā ar valūtu tirdzniecības darījumu apmēriem, lai izvērtētu darījumu risku un nepieciešamās prasības.
Ieguvumi, ieviešot likumprojektu:
1) ap 15% pieaugums datiem, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu efektīvu valūtu tirdzniecības darījumu uzraudzību (viena finanšu tirgus dalībnieka līmenī);
2) efektīvāka NILLTPF risku pārvaldība valūtu tirdzniecības sektora līmenī;
3) savlaicīga un efektīva ziņošana par aizdomīgiem darījumiem FID. Darījumu strukturēšana kā aizdomīga darījuma pazīme ir norādīta arī Finanšu darījumu darba grupas (turpmāk - FATF) vadlīnijās, kas nosaka starptautiskos standartus NILLTPF jomā, atskaitē "Money Laundering through Money Remittance and Currency Exchange Providers", pieejama - Money laundering through money remittance and currency exchange providers (coe.int);
4) riskos balstītas pieejas izmantošana, ņemot vērā, ka piedāvātā norma ļauj noteikt klienta izpētes slieksni finanšu tirgus dalībniekam atbilstošā apmērā likumā noteiktā darījuma summas sliekšņa ietvaros.
Izvērtējot iepriekš minētos apsvērumus, ir nepieciešami un lietderīgi valūtu tirdzniecības darījumiem noteikt zemāku darījuma summas slieksni, no kura obligāti veicama klienta izpēte, tādējādi veicot grozījumus Novēršanas likumā.
2. 2025. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", saskaņā ar kuriem tiek deleģēts Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Novēršanas likuma subjektiem ir jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kā arī kārtību un gadījumus, kad ir jāsniedz sliekšņa deklarācijas. Šajā sakarā ir izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumos Nr. 550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 550) (24-TA-3067), saskaņā ar kuriem FID saņemto sliekšņa deklarāciju no Novēršanas likuma subjekta iepriekš minētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Šo grozījumu MK noteikumos pieņemšanas rezultātā tiks izpildīts arī Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 72, 1.2.3. pasākuma prasības par skaidras naudas iemaksu un izmaksu sliekšņa deklarācijām.
Savukārt aktuālā Novēršanas likuma 51. panta pirmās daļas 18. punkta redakcija nosaka, ka FID pienākums ir nekavējoties nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam Novēršanas likuma subjekta ziņojumu par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā (ja minētajā ziņojumā ir ietverta norāde par ziņojuma iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam) un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā. Tāpat attiecīgi Novēršanas likuma 31.6 panta trešās daļas 4. punktā ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā FID nosūta Valsts ieņēmumu dienestam likuma subjekta ziņojumus par aizdomīgu darījumu un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā. Šāda kārtība ir ietverta arī MK noteikumu Nr. 550, V nodaļā "Ziņojuma par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā un sliekšņa deklarācijas nosūtīšana Valsts ieņēmumu dienestam". Taču šobrīd ir identificēta nepieciešamība paplašināt kā nododamās informācijas apjomu, tā institūciju loku, kam šāda informācija varētu būt nepieciešama. Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likumā.
Saskaņā ar FID izstrādātajā Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā par 2020.–2022. gadu (turpmāk – Novērtēšanas ziņojums; pieejams tiešsaistē: https://fid.gov.lv/uploads/files/2023/NACION%C4%80LAIS%20NILLTPF%20RISKU%20NOV%C4%92RT%C4%92%C5%A0ANAS%20ZI%C5%85OJUMS%20PAR%202020.%E2%80%932022.%20GADU.pdf) sniegto informāciju, skaidras naudas izmantošana darījumos rada būtisku ievainojamību valūtu tirdzniecības sabiedrību sektorā. Proti, skaidras naudas darījumus biežāk izmanto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmās, līdz ar to tie ir grūtāk izsekojami, salīdzinot ar bezskaidrā naudā veiktajiem darījumiem. Arī valūtu tirdzniecību sabiedrības var tikt izmantotas NILLTPF shēmās: 1) lai mainītu līdzekļu veidu, tādējādi veidojot garākas darījumu ķēdes, kuras grūtāk izsekot; 2) lai samainītu mazāka nomināla banknotes, kas iegūtas noziedzīgu darījumu ceļā pret lielāka nomināla banknotēm.
Saskaņā ar Novērtēšanas ziņojumā sniegto informāciju, galvenie valūtu tirdzniecību sabiedrību sektorā identificētie draudi ir šādi:
1) narkotisko vielu, akcīzes preču un citu preču kontrabanda un tranzīts caur Latviju tai skaitā, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes cigarešu neatļauta pārvietošana uz Skandināviju vai Lielbritāniju, kur gūtie ienākumi vietējā valūtā var tikt nogādāti Latvijā un šī valūta pārdota Latvijā;
2) ārvalstu noziedzīgas izcelsmes ārvalstu valūtu skaidras naudas līdzekļu pārrobežu plūsma, tai skaitā, no ģeogrāfiski netālām valstīm;
3) Latvijā veiktie noziedzīgie nodarījumi, kuros iegūtie skaidrās naudas līdzekļi tiek izkārtoti, tos pārdodot vai par tiem pērkot ārvalstu valūtu, lai apgrūtinātu to izcelsmes noteikšanu.
Ar valūtu tirdzniecību skaidrā naudā Latvijā nodarbojas kredītiestādes un valūtu tirdzniecības sabiedrības. No šādu darījumu kopējā apjoma lielāko daļu veic tieši valūtu tirdzniecības sabiedrības: 2019. gadā – 70 %; 2020. gadā – 77 %; 2021. gadā – 77 %; 2022. gadā - 84 %, 2023. un 2024. gadā - 98%. Kredītiestāžu veikto darījumu apjoma daļa ir būtiski mazāka, turklāt tai ir tendence samazināties kopējā īpatsvarā: 2019. gadā - 30 %; 2020. un 2021. gadā – 23 %; 2022. gadā – 16%, 2023. un 2024. gadā – 2%.
Valūtu tirdzniecības sabiedrību kopējie valūtu tirdzniecības darījumu apjomi ir būtiski:
2021. gadā – 122 milj. euro;
2022. gadā – 197 milj. euro;
2023. gadā – 207 milj. euro;
2024. gadā – 197 mlj. euro.
Latvijas Bankas uzraudzības dati liecina, ka no valūtu tirdzniecības darījumu skaita anonīmi veiktie darījumi – 2024. gadā bija 93.6%, 2023. gadā - 93.8%, 2022. gadā - 92%. Sektorā anonīmi veiktie darījumi ir darījumi, kuru darījumu summa nesasniedz 1500 euro. Saskaņā ar Novērtēšanas ziņojumā sniegto informāciju par sektoru, darījumu anonimitāte ir viens no sektoram piemītošajiem riskiem.
Saskaņā ar Novērtēšanas ziņojumā sniegto informāciju, no valūtu tirdzniecības sabiedrībām saņemtie ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem: 2020. gadā – 76; 2021. gadā – 145; 2022. gadā - 283.
Ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaita pieaugums pēdējos gados ir vērtējams pozitīvi, taču satraukumu rada fakts, ka šādus ziņojumus FID sniedz tikai daži no valūtu tirdzniecības sektora dalībniekiem (2022. gadā ziņojumus ir sniegušas tikai četras no 15 valūtu tirdzniecības sabiedrībām). Vairākas valūtu tirdzniecības sabiedrības, starp tām arī sabiedrības ar izteikti augstu anonīmi veikto darījumu īpatsvaru, neidentificē aizdomīgus darījumus.
Minētā statistika pamato nepieciešamību ieviest regulējumu, kura ietvaros var noteikt individuālu, riskos balstītu, klienta identifikācijas slieksni tām valūtu tirdzniecības sabiedrībām, kurām piemīt augstāks risks un kur pastāv bažas par ziņojumu sniegšanu FID atbilstību.
Latvijas Bankas uzraudzības praksē 2023. gadā ir konstatēts, ka gadījumos, kad valūtu tirdzniecības sabiedrības ievēro riskos balstītu pieeju un paredz kritērijus, pie kuriem tiek piemērots zemāks klientu izpētes slieksnis paaugstināta riska situācijās, anonīmi veikto gadījuma rakstura darījumu skaita īpatsvars ir zemāks (ap 89%). Savukārt valūtu tirdzniecības sabiedrībās, kuras klienta izpēti veic tikai pie Novēršanas likumā paredzētā sliekšņa, anonīmi veikto gadījuma rakstura darījumu skaita īpatsvars svārstās no 97-98%. Tādējādi Latvijas Bankas uzraudzības dati arī individuālu valūtu tirdzniecību sabiedrību griezumā skaidri norāda, ka anonīmi veikto gadījuma rakstura darījumu skaits pie Novēršanas likumā noteiktā darījuma summas sliekšņa, no kura ir pienākums veikt klienta izpēti, ir augstāks. Tas nozīmē, ka valūtu tirdzniecības sabiedrības šobrīd nenodrošina, ka tiek iegūta pietiekama informācija par personām, kas veic gadījuma rakstura darījumus ar ārvalstu valūtu. Ņemot vērā minēto, valūtu tirdzniecības sabiedrības nespēj nodrošināt efektīvu darījumu uzraudzību un pārvaldīt darījumu strukturēšanas risku (risku, ka darījumu summa tiek sadalītas mazākās summās, kas ir zem klienta obligātai izpētei noteiktā darījuma summas sliekšņa, tādējādi izvairoties no klienta identifikācijas prasībām un jebkādas informācijas iegūšanas par darījuma veicēju un darījuma būtību), kā arī nespēj nodrošināt atbilstošu sankciju riska pārvaldību, ņemot vērā, ka sankciju riska pārvaldībai tiek izmantoti arī klientu izpētes ietvaros iegūtie dati (piemēram, informācija par personas pilsonības valsti, ko iegūst no personas identifikācijas dokumenta). Darījumu uzraudzības prasības valūtu tirdzniecības darījumiem ir noteiktas arī Eiropas Banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes kopīgās pamatnostādnēs Nr. JC 2017 37 04/01/2018 "Kopīgās pamatnostādnes saskaņā ar Direktīvas (ES) 2015/849 17. pantu un 18. panta 4. punktu par vienkāršotu un pastiprinātu klienta uzticamības pārbaudi un faktoriem, kas kredītiestādēm un finanšu iestādēm ir jāņem vērā, novērtējot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku, kurš saistīts ar darījumu attiecībām un gadījuma rakstura darījumiem" 19.10. punktā (pamatnostādnes ir pieejamas: https://www.eba.europa.eu/sites/default/files/document_library/Publications/Guidelines/2021/963637/Final%20Report%20on%20Guidelines%20on%20revised%20ML%20TF%20Risk%20Factors.pdf)
Izvērtējot ar likumprojektu piedāvāto risinājumu, ir vērtēts arī apsvērums par prasību valūtu tirdzniecības darījumos veikt klienta izpēti, neatkarīgi no darījuma summas, darījumiem konkrētās valūtās kopsakarā ar ģeopolitisko risku, piemēram, Krievijas rublim (RUB) un Baltkrievijas rublim (BYN). Tomēr šādas prasības noteikšana nesekmētu likumprojekta mērķa sasniegšanu, ņemot vērā šādus argumentus:
1) starptautisko darījumu valūta ir USD, nevis RUB vai BYN; USD valūta ir visbiežāk izmantotā valūta arī tūrisma mērķiem. Saskaņā ar Novērtēšanas ziņojumā sniegto informāciju par sektorā konstatētajiem draudiem, kas izriet no narkotisko vielu, akcīzes preču un citu preču kontrabandas un tranzīta caur Latviju (tai skaitā, Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas izcelsmes cigarešu neatļauta pārvietošana uz Skandināviju vai Lielbritāniju), iepriekš minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem raksturīgās valūtas ir GBP, Skandināvijas valstu valūtas, RUB. Tāpat ārvalstu noziedzīgas izcelsmes ārvalstu valūtu skaidras naudas līdzekļu pārrobežu plūsmai, tai skaitā, no ģeogrāfiski netālām valstīm var būt raksturīga jebkura ārvalstu valūta, tai skaitā, USD;
2) tas neatbilst uz risku balstītai pieejai, kas ir NILLTPF jomas regulējuma pamatā;
3) tirgus dalībnieki, reaģējot uz prasību RUB un BYN darījumos veikt klienta izpēti neatkarīgi no darījuma summas, var savas darbības ātri pielāgot, strukturējot darījumus pa citām valūtām, savukārt, konstatējot, ka prasība veikt klientu izpēti neatkarīgi no darījuma summas konkrētām valūtām nesasniedz vēlamo mērķi, regulējuma pilnveidošana ir daudz laikietilpīgāka.
Ņemot vērā pašreizējo valūtu tirdzniecības darījumu summas slieksni, no kura ir jāveic klienta izpēte, un identificēto klientu īpatsvaru, ja šis slieksnis tiktu paaugstināts un noteikts ne augstāks kā 1000 euro, datu apjoms, ko izmantot klientu veikto darījumu uzraudzībai, atbilstoši pieaugtu vidēji par 15%.
Ar likumprojektu piedāvātais risinājums finanšu tirgus dalībniekiem, tai skaitā, valūtu tirdzniecības sabiedrībām, dotu iespēju būt elastīgiem un, pamatojoties uz risku izvērtējumu, variēt darījumu summas limitus, no kuras obligāti būtu veicama klienta izpēte, dažādām darījumu kategorijām un dažādām klientu grupām. Piemēram, konstatējot, ka darījumi ar Dānijas kronu (DKK) ir retāki un mazākos apmēros, finanšu tirgus dalībnieks nosaka maksimāli pieļaujamo darījuma summas slieksni, no kuras veicama klienta izpēte, bet, piemēram, darījumiem valūtās, kurām nav skaidra ekonomiskā pamatojuma konkrētajā lokācijā, – klienta izpēti veiktu arī darījumiem, kuru summa ir zemāka par Novēršanas likumā paredzēto darījuma summas slieksni. Vienlaikus likumprojektā piedāvātais risinājums nodrošinātu arī efektīvāku NILLTPF riska pārvaldīšanu visā sektorā.
Izvērtējot ar likumprojektu piedāvāto risinājumu, ir vērtētas arī citu ES dalībvalstu prasības valūtu tirdzniecībai. Tomēr būtiski darījuma summas slieksni, no kura obligāti veicama klienta izpēte, ir vērtēt kontekstā ar valūtu tirdzniecības darījumu apmēriem, lai izvērtētu darījumu risku un nepieciešamās prasības.
Ieguvumi, ieviešot likumprojektu:
1) ap 15% pieaugums datiem, kas ir būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu efektīvu valūtu tirdzniecības darījumu uzraudzību (viena finanšu tirgus dalībnieka līmenī);
2) efektīvāka NILLTPF risku pārvaldība valūtu tirdzniecības sektora līmenī;
3) savlaicīga un efektīva ziņošana par aizdomīgiem darījumiem FID. Darījumu strukturēšana kā aizdomīga darījuma pazīme ir norādīta arī Finanšu darījumu darba grupas (turpmāk - FATF) vadlīnijās, kas nosaka starptautiskos standartus NILLTPF jomā, atskaitē "Money Laundering through Money Remittance and Currency Exchange Providers", pieejama - Money laundering through money remittance and currency exchange providers (coe.int);
4) riskos balstītas pieejas izmantošana, ņemot vērā, ka piedāvātā norma ļauj noteikt klienta izpētes slieksni finanšu tirgus dalībniekam atbilstošā apmērā likumā noteiktā darījuma summas sliekšņa ietvaros.
Izvērtējot iepriekš minētos apsvērumus, ir nepieciešami un lietderīgi valūtu tirdzniecības darījumiem noteikt zemāku darījuma summas slieksni, no kura obligāti veicama klienta izpēte, tādējādi veicot grozījumus Novēršanas likumā.
2. 2025. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", saskaņā ar kuriem tiek deleģēts Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Novēršanas likuma subjektiem ir jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kā arī kārtību un gadījumus, kad ir jāsniedz sliekšņa deklarācijas. Šajā sakarā ir izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumos Nr. 550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 550) (24-TA-3067), saskaņā ar kuriem FID saņemto sliekšņa deklarāciju no Novēršanas likuma subjekta iepriekš minētajos Ministru kabineta noteikumos noteiktajos gadījumos iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Šo grozījumu MK noteikumos pieņemšanas rezultātā tiks izpildīts arī Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 72, 1.2.3. pasākuma prasības par skaidras naudas iemaksu un izmaksu sliekšņa deklarācijām.
Savukārt aktuālā Novēršanas likuma 51. panta pirmās daļas 18. punkta redakcija nosaka, ka FID pienākums ir nekavējoties nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam Novēršanas likuma subjekta ziņojumu par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā (ja minētajā ziņojumā ir ietverta norāde par ziņojuma iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam) un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā. Tāpat attiecīgi Novēršanas likuma 31.6 panta trešās daļas 4. punktā ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā FID nosūta Valsts ieņēmumu dienestam likuma subjekta ziņojumus par aizdomīgu darījumu un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā. Šāda kārtība ir ietverta arī MK noteikumu Nr. 550, V nodaļā "Ziņojuma par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā un sliekšņa deklarācijas nosūtīšana Valsts ieņēmumu dienestam". Taču šobrīd ir identificēta nepieciešamība paplašināt kā nododamās informācijas apjomu, tā institūciju loku, kam šāda informācija varētu būt nepieciešama. Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai salāgotu terminu "valūtu tirdzniecības sabiedrība", kas noregulēts Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 43. punktā, un terminu "kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar ārvalstu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu", kas noregulēts Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punkta e) apakšpunktā, Novēršanas likumā būtu nepieciešams noteikt, ka termins "kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" tiek aizstāts ar terminu "valūtu tirdzniecības sabiedrība". Pēc būtības un veicamo funkciju apjoma šie termini ir analoģiski. Valūtu tirdzniecības sabiedrību uzraudzības un kontroles institūcija ir Latvijas Banka.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punkta e) apakšpunktā.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punkta e) apakšpunktā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 1. pants paredz izteikt Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 7. punkta e) apakšpunktu jaunā redakcijā, kas paredz jauna termina ieviešanu - "valūtu tirdzniecības sabiedrība", kas ir valūtu tirdzniecības sabiedrība Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 43. punkta izpratnē.
Grozījumi ir nepieciešami arī Novēršanas likuma 7. panta trešajā daļā un 45. panta pirmās daļas 1. punktā, saskaņā ar kuriem termins "kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" tiek aizstāts ar vārdiem "valūtu tirdzniecības sabiedrības" (likumprojekta 2. un 10. pants).
Grozījumi ir nepieciešami arī Novēršanas likuma 7. panta trešajā daļā un 45. panta pirmās daļas 1. punktā, saskaņā ar kuriem termins "kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" tiek aizstāts ar vārdiem "valūtu tirdzniecības sabiedrības" (likumprojekta 2. un 10. pants).
Problēmas apraksts
Juridiska veidojuma vai juridiskas personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 10. punktu ir Novēršanas likuma subjekti, kas ietver fiziskas vai juridiskas personas, kurām ir darījuma attiecības ar klientu un kuras sniedz šādus pakalpojumus:
a) palīdz dibināt juridisku veidojumu vai juridisku personu;
b) pilda komersanta vai cita juridiska veidojuma, vai juridiskas personas direktora, sekretāra vai personālsabiedrības biedra pienākumus, kā arī veic citus līdzīgus pienākumus vai nodrošina, ka tos pilda cita persona;
c) nodrošina juridisku veidojumu vai juridisku personu ar juridisko adresi, adresi pasta sūtījumu saņemšanai, darījuma norises vietas adresi, kā arī sniedz citus līdzīgus pakalpojumus;
d) pilda uzticības personas pienākumus saskaņā ar tiešu pilnvarojumu vai līdzīgu juridisku dokumentu vai nodrošina, ka šos pienākumus pilda cita persona;
e) pārstāv tādas komercsabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuras finanšu instrumenti nav iekļauti regulētā tirgū un uz kuru attiecas informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai tiem līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, vai nodrošina, ka šo darbību veic cita persona.
Saskaņā ar Novēršanas likuma 3. panta pirmās daļas 4. punkta "d" apakšpunktu Novēršanas likuma subjektu lokā ir iekļauti arī citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu.
Saskaņā ar FATF rekomendācijas (pieejamas: https://www.fatf-gafi.org/content/dam/fatf-gafi/recommendations/FATF%20Recommendations%202012.pdf.coredownload.inline.pdf) glosārijā noregulēto terminu "trasta un uzņēmuma pakalpojumu sniedzēji" ir visas personas vai uzņēmumi, kuri nav minēti citviet šajās rekomendācijās un kuri kā uzņēmumi trešai pusei sniedz kādu no turpmāk norādītajiem pakalpojumiem:
a) rīkojas juridisku personu dibināšanas aģenta statusā;
b) rīkojas kā (vai nokārto, ka tā rīkojas cita persona) uzņēmuma direktors vai sekretārs, partnerības partneris vai līdzīga amata pārstāvis attiecībā uz citām juridiskām personām;
c) nodrošina juridisko adresi, uzņēmējdarbībības vietas adresi vai telpas, korespondenci vai administratīvo adresi uzņēmumam, partnerībai vai citai juridiskai personai vai veidojumam;
d) rīkojas (vai nokārto, ka tā rīkojas cita persona) tieša trasta pilnvarotas personas statusā vai pilda līdzvērtīgu funkciju kādam cita veida juridiskam veidojumam;
e) rīkojas (vai nokārto, ka tā rīkojas cita persona) akcionāra pārstāvja statusā citas personas uzdevumā.
Līdzvērtīga definīcija “trasta un uzņēmuma pakalpojumu sniedzēji” ir noregulēta arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (turpmāk - Direktīva 2015/849) 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta "c" punktā un 3. panta 7. punktā.
Valsts ieņēmumu dienests ir uzraudzības un kontroles institūcija gan citiem neatkarīgajiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu saskaņā ar Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 2. punkta "d" apakšpunktu, gan arī juridiska veidojuma vai juridiskas personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 3. punktu.
Lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību FATF rekomendācijās noregulētajam terminam "trasta un uzņēmuma pakalpojumu sniedzējs", kā arī, lai izslēgtu situāciju, ka Valsts ieņēmumu dienests veic iepriekš norādītajiem subjektiem dubulto uzraudzību, nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likumā.
a) palīdz dibināt juridisku veidojumu vai juridisku personu;
b) pilda komersanta vai cita juridiska veidojuma, vai juridiskas personas direktora, sekretāra vai personālsabiedrības biedra pienākumus, kā arī veic citus līdzīgus pienākumus vai nodrošina, ka tos pilda cita persona;
c) nodrošina juridisku veidojumu vai juridisku personu ar juridisko adresi, adresi pasta sūtījumu saņemšanai, darījuma norises vietas adresi, kā arī sniedz citus līdzīgus pakalpojumus;
d) pilda uzticības personas pienākumus saskaņā ar tiešu pilnvarojumu vai līdzīgu juridisku dokumentu vai nodrošina, ka šos pienākumus pilda cita persona;
e) pārstāv tādas komercsabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuras finanšu instrumenti nav iekļauti regulētā tirgū un uz kuru attiecas informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai tiem līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, vai nodrošina, ka šo darbību veic cita persona.
Saskaņā ar Novēršanas likuma 3. panta pirmās daļas 4. punkta "d" apakšpunktu Novēršanas likuma subjektu lokā ir iekļauti arī citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu.
Saskaņā ar FATF rekomendācijas (pieejamas: https://www.fatf-gafi.org/content/dam/fatf-gafi/recommendations/FATF%20Recommendations%202012.pdf.coredownload.inline.pdf) glosārijā noregulēto terminu "trasta un uzņēmuma pakalpojumu sniedzēji" ir visas personas vai uzņēmumi, kuri nav minēti citviet šajās rekomendācijās un kuri kā uzņēmumi trešai pusei sniedz kādu no turpmāk norādītajiem pakalpojumiem:
a) rīkojas juridisku personu dibināšanas aģenta statusā;
b) rīkojas kā (vai nokārto, ka tā rīkojas cita persona) uzņēmuma direktors vai sekretārs, partnerības partneris vai līdzīga amata pārstāvis attiecībā uz citām juridiskām personām;
c) nodrošina juridisko adresi, uzņēmējdarbībības vietas adresi vai telpas, korespondenci vai administratīvo adresi uzņēmumam, partnerībai vai citai juridiskai personai vai veidojumam;
d) rīkojas (vai nokārto, ka tā rīkojas cita persona) tieša trasta pilnvarotas personas statusā vai pilda līdzvērtīgu funkciju kādam cita veida juridiskam veidojumam;
e) rīkojas (vai nokārto, ka tā rīkojas cita persona) akcionāra pārstāvja statusā citas personas uzdevumā.
Līdzvērtīga definīcija “trasta un uzņēmuma pakalpojumu sniedzēji” ir noregulēta arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (turpmāk - Direktīva 2015/849) 2. panta 1. punkta 3. apakšpunkta "c" punktā un 3. panta 7. punktā.
Valsts ieņēmumu dienests ir uzraudzības un kontroles institūcija gan citiem neatkarīgajiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu saskaņā ar Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 2. punkta "d" apakšpunktu, gan arī juridiska veidojuma vai juridiskas personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar Novēršanas likuma 45. panta otrās daļas 3. punktu.
Lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību FATF rekomendācijās noregulētajam terminam "trasta un uzņēmuma pakalpojumu sniedzējs", kā arī, lai izslēgtu situāciju, ka Valsts ieņēmumu dienests veic iepriekš norādītajiem subjektiem dubulto uzraudzību, nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likumā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 1. pants paredz precizēt juridiska veidojuma vai juridiskas personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēju definīciju, kas noregulēta Novēršanas likuma 1. panta pirmās daļas 10. punktā, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību FATF rekomendācijām.
Problēmas apraksts
Sākot ar 2024. gada 30. decembri kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji tiek atzīti par finanšu iestādēm un uz tiem ir attiecināmas Novēršanas likuma prasības, tai skaitā prasības NILLTPF novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, ievērojot to darbības modeli un tehnoloģiskos risinājumus, kas būtiski var ierobežot pārvedumu izsekojamību, anonimitāti, nodrošina kriptoaktīvu pārvedumus starp dažādām jurisdikcijām, tādējādi arī kriptoaktīvu pārvedumu sniedzēju darbības modelim piemīt paaugstināts NILLTPF risks, kā tas izriet no Novērtēšanas ziņojumā iekļautajiem secinājumiem (skat. detalizētāk ziņojuma 8.13. un 10.2. sadaļu). Lai kripotaktīvu pakalpojumu sniedzēji atbilstoši riskiem pārvaldītu NILLTPF riskus, ir būtiski noteikt ne tikai prasības iekšējas kontroles izstrādei, bet arī stingrākas prasības par šo prasību īstenošanu (līdzīgi kā tas ir citiem sektoriem, kam piemīt paaugstināts risks, piemēram, kredītiestādēm, licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām). Ņemot vērā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju darbībai un pakalpojumiem piemītošo paaugstināto risku, lietderīgi un pamatoti būtu noteikt par NILLTPF novēršanas prasību izpildi atbildīgo darbinieku iecelt gan augstākajā vadībā, kas nodrošina NILLTPF novēršanas prasību izpildes pārraudzību, gan iekšējās kontroles struktūrvienībā, kas nodrošina NILLTPF novēršanas prasību praktisko izpildi. Šī prasība veicinās, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju efektīvāku risku pārvaldīšanas modeli, ievērojot arī to, ka Novēršanas likuma 10. panta 2.1 daļa paredz izstrādāt gan par Novēršanas likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka (tai skaitā no augstākās vadības) novērtēšanas politiku un dokumentēt novērtējumu, kas apliecina, ka attiecīgais darbinieks (tai skaitā no augstākās vadības) atbilst normatīvajos aktos un Novēršanas likuma subjekta iekšējās politikās un procedūrās noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu Novēršanas likuma subjekta darbības atbilstību Novēršanas likuma prasībām, gan sadalīt pilnvarojumus un pienākumus starp atbildīgo darbinieku augstākajā vadībā, kas nodrošina NILLTPF novēršanas prasību izpildes pārraudzību, gan iekšējās kontroles struktūrvienībā, kas NILLTPF novēršanas prasību praktisko izpildi.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 3. pants paredz veikt grozījumus Novēršanas likuma 10. panta otrajā daļā, papildinot šo normu ar kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir noteikts pienākums iecelt par NILLTPF novēršanas prasību izpildi atbildīgo darbinieku gan augstākajā vadībā, kas nodrošina NILLTPF novēršanas prasību izpildes pārraudzību, gan iekšējās kontroles struktūrvienībā, kas nodrošina NILLTPF novēršanas prasību praktisko izpildi.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija" norādīto izvērtējumu un secinājumus par nepieciešamību noteikt zemāku darījumu summas slieksni gadījuma rakstura valūtas tirdzniecības darījumiem, pie kura ir jāveic klientu izpēte, ir nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunktā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 4. pants paredz veikt grozījumus Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta c) apakšpunktā, nosakot, ka Novēršanas likuma subjektam ir pienākums veikt klienta izpēti, ja tiek veikts valūtu tirdzniecības darījums, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1000 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu.
Lai nodrošinātu, ka valūtu tirdzniecības sabiedrības pielāgotos jaunajām prasībām, ir nepieciešams noteikt pārejas periodu – sešus mēnešus no grozījumu Novēršanas likumā pieņemšanas dienas (likumprojekta 14. pants).
Lai nodrošinātu, ka valūtu tirdzniecības sabiedrības pielāgotos jaunajām prasībām, ir nepieciešams noteikt pārejas periodu – sešus mēnešus no grozījumu Novēršanas likumā pieņemšanas dienas (likumprojekta 14. pants).
Problēmas apraksts
Šobrīd Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav noteikta sankciju apiešanas definīcija. Tomēr tiesību normu analīzes un tulkošanas rezultātā secināms, ka no juridiskās kvalifikācijas viedokļa sankciju apiešanai ir krimināltiesisks raksturs un sankciju apiešanai ir tādas pašas sekas kā sankciju pārkāpšanai Krimināllikuma 84. panta izpratnē (skat. CAMS, Mg. iur. Paulis Iļjenkovs “Sankciju apiešana un Krimināllikuma 84. pants”, pieejams elektroniskajā vietnē: https://juristavards.lv/doc/281129-sankciju-apiesana-un-kriminallikuma-84-pants/). Arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīva (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2018/1673 (turpmāk – Direktīva 2024/1226) nenošķir sankciju apiešanu no sankciju pārkāpšanas terminoloģiju.
Direktīvas 2024/1226 3. panta "Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpums" 1. punkts uzskaita noziedzīgu nodarījumu veidus, kas uzskatāmi par Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, tai skaitā, aptverot arī ierobežojošo pasākumu apiešanu, kas noregulēts minētā panta 1. punkta h) apakšpunktā. No minētās tiesību normas izriet, ka sankciju pārkāpšana ir termins ar plašāku nozīmi, kas ietver arī sankciju apiešanu.
Tāpat šobrīd Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (turpmāk - Sankciju likums) konkrētiem privāto tiesību subjektiem nosaka divus atšķirīgus ziņošanas pienākumus, proti, par sankciju pārkāpšanu jāziņo Valsts drošības dienestam, un par aizdomām par sankciju apiešanu finanšu ierobežojumu izpildē – FID.
Līdz ar likumprojektu "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā", (Nr. 834/Lp14), kas tiek virzīts vienā likumprojektu pakotnē ar likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 832/Lp14) un likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" (Nr. 833/Lp14) un lai atbilstoši transponētu Direktīvas 2024/1226 17. pantā noteikto pienākumu uzkrāt datus, ja tiek ziņots par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu (tai skaitā, arī sankciju apiešanu kā vienu no Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu veidiem), ar grozījumiem Sankciju likuma 17. pantā attiecīgā likuma 13. pantā minēto uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajām personām tiks noteikts pienākums nekavējoties ziņot FID Novēršanas likumā noteiktajā kārtībā, ja rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu. Tādējādi ar Sankciju likuma 17. panta izteikšanu jaunā redakcijā tiek noteikta viena institūcija – FID, kurai Sankciju likuma 13. pantā minēto uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajām personām ir pienākums ziņot aizdomu par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu gadījumā. Vienlaikus likumprojekta "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" izskatīšanas procesā Saeimā tiek iesniegti priekšlikumi par terminoloģijas salāgošanu terminam "sankciju pārkāpšana" un "sankciju apiešana".
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likumā, tādējādi salāgojot terminoloģiju.
Direktīvas 2024/1226 3. panta "Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpums" 1. punkts uzskaita noziedzīgu nodarījumu veidus, kas uzskatāmi par Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, tai skaitā, aptverot arī ierobežojošo pasākumu apiešanu, kas noregulēts minētā panta 1. punkta h) apakšpunktā. No minētās tiesību normas izriet, ka sankciju pārkāpšana ir termins ar plašāku nozīmi, kas ietver arī sankciju apiešanu.
Tāpat šobrīd Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums (turpmāk - Sankciju likums) konkrētiem privāto tiesību subjektiem nosaka divus atšķirīgus ziņošanas pienākumus, proti, par sankciju pārkāpšanu jāziņo Valsts drošības dienestam, un par aizdomām par sankciju apiešanu finanšu ierobežojumu izpildē – FID.
Līdz ar likumprojektu "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā", (Nr. 834/Lp14), kas tiek virzīts vienā likumprojektu pakotnē ar likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 832/Lp14) un likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"" (Nr. 833/Lp14) un lai atbilstoši transponētu Direktīvas 2024/1226 17. pantā noteikto pienākumu uzkrāt datus, ja tiek ziņots par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu (tai skaitā, arī sankciju apiešanu kā vienu no Eiropas Savienības ierobežojošo pasākumu veidiem), ar grozījumiem Sankciju likuma 17. pantā attiecīgā likuma 13. pantā minēto uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajām personām tiks noteikts pienākums nekavējoties ziņot FID Novēršanas likumā noteiktajā kārtībā, ja rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu. Tādējādi ar Sankciju likuma 17. panta izteikšanu jaunā redakcijā tiek noteikta viena institūcija – FID, kurai Sankciju likuma 13. pantā minēto uzraudzības institūciju uzraudzībā esošajām personām ir pienākums ziņot aizdomu par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu vai pārkāpšanas mēģinājumu gadījumā. Vienlaikus likumprojekta "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" izskatīšanas procesā Saeimā tiek iesniegti priekšlikumi par terminoloģijas salāgošanu terminam "sankciju pārkāpšana" un "sankciju apiešana".
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likumā, tādējādi salāgojot terminoloģiju.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 5. pants paredz, ka Novēršanas likuma 17.2 panta trešās daļas 4. punktā tiek aizstāts vārds "apiešanā" ar vārdu "pārkāpšanā", kas tādējādi noregulē vienu terminu "sankciju pārkāpšana" saskaņā ar Direktīvā 2024/1226 lietoto terminu.
Likumprojekta 6. pants paredz, ka Novēršanas likuma 25.2 panta ceturtajā daļā tiek svītroti vārdi "vai apiešanas", kas tādējādi noregulē terminu "sankciju pārkāpšana" saskaņā ar Direktīvā 2024/1226 lietoto terminu.
Ņemot vērā likumprojekta 5. un 6. pantā izteiktos grozījumus, likumprojekta 8. pants paredz izslēgt Novēršanas likuma 32.2 panta 5.1 daļu un septītās daļas otro teikumu.
Likumprojekta 6. pants paredz, ka Novēršanas likuma 25.2 panta ceturtajā daļā tiek svītroti vārdi "vai apiešanas", kas tādējādi noregulē terminu "sankciju pārkāpšana" saskaņā ar Direktīvā 2024/1226 lietoto terminu.
Ņemot vērā likumprojekta 5. un 6. pantā izteiktos grozījumus, likumprojekta 8. pants paredz izslēgt Novēršanas likuma 32.2 panta 5.1 daļu un septītās daļas otro teikumu.
Problēmas apraksts
Direktīvas 2015/849 46. panta trešā daļa nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, lai, kad tas ir iespējams, atbildīgajiem subjektiem tiktu sniegta savlaicīga informācija par to, cik efektīvi ir bijuši ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu un kādi pasākumi pēc tam ir veikti.
Vienlaikus Novēršanas likuma 39. panta otrās daļas 1. punkts nosaka, ka FID informē Novēršanas likuma subjektu par faktu, ka informācija Novēršanas likuma 55. pantā noteiktajā kārtībā ir sniegta izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai. Šāds regulējums, atsaucoties uz Novēršanas likuma 55. pantu, sašaurina informācijas apjomu, kuru FID ir tiesības sniegt Novēršanas likuma subjektiem, proti, ir izslēgta iespēja sniegt atgriezenisko saikni Novēršanas likuma subjektiem par gadījumiem, kad to sniegtā informācija ir ietverta, veicot starptautisko informācijas apmaiņu, kas ir noteikta Novēršanas likuma 62. pantā vai sniedzot atbildes uz saņemtajiem pieprasījumiem, pamatojoties uz Novēršanas likuma 56. pantu. Vienlaikus Novēršanas likuma subjektiem atgriezeniskā saikne ir būtisks elements turpmāko ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšanās procesā.
Vienlaikus šādas atgriezeniskās saiknes sniegšanu paredz arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija direktīva (ES) 2024/1640 par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un ar ko groza un atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 (turpmāk - Direktīva 2024/1640).
Vienlaikus Novēršanas likuma 39. panta otrās daļas 1. punkts nosaka, ka FID informē Novēršanas likuma subjektu par faktu, ka informācija Novēršanas likuma 55. pantā noteiktajā kārtībā ir sniegta izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai. Šāds regulējums, atsaucoties uz Novēršanas likuma 55. pantu, sašaurina informācijas apjomu, kuru FID ir tiesības sniegt Novēršanas likuma subjektiem, proti, ir izslēgta iespēja sniegt atgriezenisko saikni Novēršanas likuma subjektiem par gadījumiem, kad to sniegtā informācija ir ietverta, veicot starptautisko informācijas apmaiņu, kas ir noteikta Novēršanas likuma 62. pantā vai sniedzot atbildes uz saņemtajiem pieprasījumiem, pamatojoties uz Novēršanas likuma 56. pantu. Vienlaikus Novēršanas likuma subjektiem atgriezeniskā saikne ir būtisks elements turpmāko ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšanās procesā.
Vienlaikus šādas atgriezeniskās saiknes sniegšanu paredz arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija direktīva (ES) 2024/1640 par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un ar ko groza un atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 (turpmāk - Direktīva 2024/1640).
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 9. pants paredz izteikt Novēršanas likuma 39. panta otrās daļas 1. punktu jaunā redakcijā, nosakot tiesības FID sniegt informāciju Novēršanas likuma subjektiem, kas ir sniegta Novēršanas likuma 55., 56. un 62. pantā noteiktajā kārtībā.
Problēmas apraksts
Kā jau tika norādīts likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija", Novēršanas likuma 51. panta pirmās daļas 18. punkta redakcija nosaka, ka FID pienākums ir nekavējoties nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam Novēršanas likuma subjekta ziņojumu par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā (ja minētajā ziņojumā ir ietverta norāde par ziņojuma iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam) un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā. Tāpat attiecīgi Novēršanas likuma 31.6 panta trešās daļas 4. punktā ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā FID nosūta Valsts ieņēmumu dienestam likuma subjekta ziņojumus par aizdomīgu darījumu un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā.
Vienlaikus ir identificēta nepieciešamība paplašināt nododamās informācijas apjomu un institūciju loku, kam informācija varētu būt nepieciešama. Ievērojot minēto, ir nepieciešams noteikt atvieglotāku mehānismu, nosakot FID pienākumu sniegt informāciju, deleģējot to noteikt Ministru kabinetam. Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus minētajās tiesību normās.
Vienlaikus ir identificēta nepieciešamība paplašināt nododamās informācijas apjomu un institūciju loku, kam informācija varētu būt nepieciešama. Ievērojot minēto, ir nepieciešams noteikt atvieglotāku mehānismu, nosakot FID pienākumu sniegt informāciju, deleģējot to noteikt Ministru kabinetam. Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus minētajās tiesību normās.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 7. pants nosaka izteikt Novēršanas likuma 31.6 panta trešās daļas 4. punktu jaunā redakcijā, un likumprojekta 10. pants nosaka izteikt Novēršanas likuma 51. panta pirmās daļas 18. punktu jaunā redakcijā, saskaņā ar kuru Ministru kabinets noteiks gadījumus, kārtību un apjomā, kādā FID nosūta ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas. Tādējādi Ministru Kabinets noteiks, kādām institūcijām ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas varēs tikt sniegtas, lai institūcijas attiecīgo informāciju varētu izmantot tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Novēršanas likuma 54. pantu visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegt FID tā funkciju veikšanai pieprasīto informāciju. FID pieprasa un tam sniedz informāciju uz pieprasījuma pamata saskaņā ar normatīvo regulējumu vai slēdzot starpresoru vienošanos. Taču minētā pieeja nenodrošina iespēju FID informācijas sistēmās uzkrāto informāciju izgūt automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā. Papildus norādāms, ka FID Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2024.–2026. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 2. maija rīkojumu Nr. 338 "Par Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2024.–2026. gadam") (turpmāk – Pasākumu plāns) 6. rīcības virziena izvirzītā mērķa (kompetentās iestādes NILLTPF izmeklēšanā pienācīgi izmanto finanšu izlūkošanā iegūto un citu būtisku informāciju) sasniegšanai, kā arī tā pamatuzdevuma veikšanai (atklāt NILLTPF un citus ar to saistītus noziedzīgus nodarījumus) ir svarīgi valsts informācijas sistēmās uzkrāto informāciju izgūt automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā. Automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā izgūstamas informācijas nodrošināšana iespējama caur diviem kanāliem, proti, informācijas automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā izgūšana no informācijas sistēmas tiešā veidā vai caur datu izplatīšanas risinājumu (datu agregatora risinājumu).
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams izteikt Novēršanas likuma 54. pantu jaunā redakcijā, nosakot, ka valsts un pašvaldību institūcijām ir nepieciešams nodrošināt FID tā funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā, izmantojot informācijas sistēmu savstarpēju mijiedarbību datu sniegšanas procesā. Vienlaikus norādāms, ka minētais uzdevums izriet no Pasākumu plāna 6.3. pasākuma. Priekšlikums nepieciešams, lai noteiktu, ka visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums sniegt FID tā funkciju veikšanai pieprasīto informāciju vai nekavējoties nodrošināt informācijas pieejamību tiešsaistē vai automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā informācijas sistēmās.
Ņemot vērā minēto ir nepieciešams izteikt Novēršanas likuma 54. pantu jaunā redakcijā.
Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams izteikt Novēršanas likuma 54. pantu jaunā redakcijā, nosakot, ka valsts un pašvaldību institūcijām ir nepieciešams nodrošināt FID tā funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā, izmantojot informācijas sistēmu savstarpēju mijiedarbību datu sniegšanas procesā. Vienlaikus norādāms, ka minētais uzdevums izriet no Pasākumu plāna 6.3. pasākuma. Priekšlikums nepieciešams, lai noteiktu, ka visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums sniegt FID tā funkciju veikšanai pieprasīto informāciju vai nekavējoties nodrošināt informācijas pieejamību tiešsaistē vai automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā informācijas sistēmās.
Ņemot vērā minēto ir nepieciešams izteikt Novēršanas likuma 54. pantu jaunā redakcijā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 13. pants paredz izteikt Novēršanas likuma 54. pantu jaunā redakcijā, kas nosaka valsts un pašvaldību institūciju pienākumu nodrošināt FID tā funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā, izmantojot informācijas sistēmu savstarpēju mijiedarbību datu sniegšanas procesā.
Papildus norādāms, ka vārdu "informācijas sistēmas" tvērumā šā panta izpratnē ietilpst Valsts informācijas sistēmu likuma 1. pantā norādītās informācijas sistēmas, kas ietver gan valsts informācijas sistēmas, gan institūciju informācijas sistēmas.
Novēršanas likuma 54. panta otrajā daļā ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt:
1) kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas sniedz FID šā panta pirmajā daļā minēto informāciju vai nodrošina piekļuvi informācijas sistēmām uzkrātai informācijai tiešsaistē vai automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā;
2) kārtību, kādā FID pieprasa un saņem šā panta pirmajā daļā minēto informāciju vai piekļūst informācijas sistēmās uzkrātajai informācijai;
3) noteikt informācijas sistēmas, attiecībā uz kurām to pārzinim ir pienākums FID nodrošināt šā panta pirmajā daļā minēto informācijas pieejamību automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā;
4) noteikt šā panta pirmajā daļā minētās informācijas apjomu, kura FID ir pieejama automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā informācijas sistēmās.
Lai valsts un pašvaldību institūcijas spētu nodrošināt Finanšu izlūkošanas dienestam tā funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā, izmantojot informācijas sistēmu savstarpēju mijiedarbību datu sniegšanas procesā, būtu nepieciešams noteikt, ka Novēršanas likuma 54. panta jaunā redakcija stājas spēkā ar 2027. gada 10. jūliju.
Papildus norādāms, ka vārdu "informācijas sistēmas" tvērumā šā panta izpratnē ietilpst Valsts informācijas sistēmu likuma 1. pantā norādītās informācijas sistēmas, kas ietver gan valsts informācijas sistēmas, gan institūciju informācijas sistēmas.
Novēršanas likuma 54. panta otrajā daļā ir noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt:
1) kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas sniedz FID šā panta pirmajā daļā minēto informāciju vai nodrošina piekļuvi informācijas sistēmām uzkrātai informācijai tiešsaistē vai automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā;
2) kārtību, kādā FID pieprasa un saņem šā panta pirmajā daļā minēto informāciju vai piekļūst informācijas sistēmās uzkrātajai informācijai;
3) noteikt informācijas sistēmas, attiecībā uz kurām to pārzinim ir pienākums FID nodrošināt šā panta pirmajā daļā minēto informācijas pieejamību automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā;
4) noteikt šā panta pirmajā daļā minētās informācijas apjomu, kura FID ir pieejama automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā informācijas sistēmās.
Lai valsts un pašvaldību institūcijas spētu nodrošināt Finanšu izlūkošanas dienestam tā funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā, izmantojot informācijas sistēmu savstarpēju mijiedarbību datu sniegšanas procesā, būtu nepieciešams noteikt, ka Novēršanas likuma 54. panta jaunā redakcija stājas spēkā ar 2027. gada 10. jūliju.
Problēmas apraksts
Šobrīd saskaņā ar Novēršanas likuma 55. panta otro daļu FID koordinē operatīvās darbības subjektu, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī Novēršanas likuma subjektu sadarbību. Sadarbību koordinē, sasaucot sadarbības koordinācijas grupu. Sadarbības koordinācijas grupu sasauc FID pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to ierosina vismaz viena no iesaistītajām institūcijām. Ja nepieciešams, sadarbības koordinācijas grupā var pieaicināt Novēršanas likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijas pārstāvi.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likuma 55. pantā, tādējādi paplašinot pārstāvēto institūciju loku FID koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā. Priekšlikums nepieciešams, lai FID koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā varētu tikt iesaistītas arī citas institūcijas (piemēram, sankciju kontekstā – Ārlietu ministrija vai citas institūcijas), kurām ir būtiska loma NILLTPF un sankciju atbilstības jautājumos, kā arī predikatīvu noziedzīgu nodarījumu novēršanā (piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Konkurences padome).
Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likuma 55. pantā, tādējādi paplašinot pārstāvēto institūciju loku FID koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā. Priekšlikums nepieciešams, lai FID koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā varētu tikt iesaistītas arī citas institūcijas (piemēram, sankciju kontekstā – Ārlietu ministrija vai citas institūcijas), kurām ir būtiska loma NILLTPF un sankciju atbilstības jautājumos, kā arī predikatīvu noziedzīgu nodarījumu novēršanā (piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Konkurences padome).
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 14. pants paredz veikt grozījumus Novēršanas likuma 55. pantā, saskaņā ar kuru paplašināts pārstāvēto institūciju loks, iesaistot arī FID koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā uzraudzības un kontroles institūcijas un citas institūcijas (55. panta otrā daļa), precizēts sadarbības koordinācijas grupas mērķis (55. panta trešā daļa) un terminoloģija atbilstoši veiktajiem grozījumiem Novēršanas likuma 54. un 55. pantā (55. panta ceturtā un piektā daļa).
Ņemot vērā grozījumus Novēršanas likuma 54. un 55. pantā, nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likuma X nodaļas nosaukumā, papildinot minētās nodaļas nosaukumu pēc vārdiem “pašvaldību iestādēm” ar vārdiem “likuma subjektiem”.
Ņemot vērā grozījumus Novēršanas likuma 54. un 55. pantā, nepieciešams veikt grozījumus Novēršanas likuma X nodaļas nosaukumā, papildinot minētās nodaļas nosaukumu pēc vārdiem “pašvaldību iestādēm” ar vārdiem “likuma subjektiem”.
Problēmas apraksts
2024. gada 9. jūlijā spēkā stājās Direktīva 2024/1640, kas atbilstoši Direktīvas 2024/1640 78. pantam paredz transponēšanas termiņus ES dalībvalstīs. Saskaņā ar Direktīvas 2024/1640 78. panta 1. punkta otro un trešo daļu, 74. panta prasības dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs prasības līdz 2025. gada 10. jūlijam. Kad dalībvalstis pieņem šajā punktā minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz Direktīvu 2024/1640 vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai.
Direktīvas 2024/1640 74. pants nosaka veikt grozījumus Direktīvas 2015/849 30. panta 5. punkta pirmajā un otrajā daļā un 31. panta 4. punkta pirmajā un otrajā daļā, kas paredz tiesisko pamatojumu piekļuvei dažādām subjektu kategorijām juridisko personu/trastu (juridisko veidojumu) patieso labuma guvēju informācijai, kas tiek glabāta dalībvalsts centrālajā patieso labuma guvēju reģistrā. Latvijā šo informāciju uztur Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – Reģistrs).
Direktīvas 2015/849 30. panta 5. punkta pirmā daļa noteic, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija par faktiskajiem īpašniekiem ir vienmēr pieejama: a) kompetentajām iestādēm un finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU; Latvijā – FID) – bez ierobežojumiem; b) atbildīgajiem subjektiem – saistībā ar klienta uzticamības pārbaudi; c) jebkurai personai vai organizācijai, kas var pierādīt leģitīmas intereses. Direktīvas 2015/849 31. panta 4. punkta pirmā daļa nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija par trasta vai līdzīga juridiska veidojuma faktiskajiem īpašniekiem vienmēr ir pieejama: a) kompetentajām iestādēm un FIU – bez ierobežojumiem; b) atbildīgajiem subjektiem – saistībā ar klienta uzticamības pārbaudi; c) jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas var pierādīt, ka tai ir leģitīmas intereses piekļūt informācijai par faktiskajiem īpašniekiem.
Novēršanas likuma 18.3 panta pirmajā daļā noteikts, ka, lai efektīvi ierobežotu NILLTPF riskus, veicinātu uzticēšanos juridisko personu un ārvalsts subjektu veiktajiem darījumiem un finanšu sistēmai, un uzņēmējdarbības videi kopumā, mazinātu iespēju izmantot juridiskās personas un ārvalsts subjektus prettiesiskām darbībām (it īpaši korupcijai un nodokļu nemaksāšanai), aizsargātu citu personu tiesības un nodrošinātu informācijas pieejamību par darījumu partneru — juridisko personu un ārvalsts subjektu — patiesajiem labuma guvējiem, ikvienai personai ir tiesības saņemt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem no Valsts ieņēmumu dienesta un tiešsaistes formā — no Reģistra. Attiecīgo informāciju sniedz Reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētā norma nosaka ikvienas personas, neatkarīgi no tās statusa, tiesības saņemt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. Personai nav jāpamato, ka informācija par patiesajiem labuma guvējiem nepieciešama saistībā ar klienta uzticamības pārbaudi, kā arī nav jāpierāda leģitīmā interese piekļūt minētajai informācijai. Informācija par tiesību subjektu patiesajiem labuma guvējiem ir brīvi pieejama, jo minētajā normā ir noteikts plašs leģitīmais mērķis tās publiskumam. Uzsverams, ka informācija par patiesajiem labuma guvējiem ir publiska ne tikai, lai sasniegtu iepriekš minētajā normā nostiprinātos leģitīmos mērķus, bet arī, lai nodrošinātu personām noteikto sankciju ievērošanu. Piemēram, Sankciju likuma 11.1 un 11.2 pantā ir paredzēts, ka publisko iepirkumu, publiskās un privātās partnerības, kā arī Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā ir aizliegts piešķirt līguma slēgšanas tiesības pretendentam, kura patiesajam labuma guvējam ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas. Lai personas varētu izpildīt minētajās normās noteikto tiesisko pienākumu – neiesaistīties tiesiskās attiecībās ar juridisku personu vai veidojumu, kura patiesais labuma guvējs ir sankcijām pakļauta persona, jānodrošina brīva pieeja informācijai par to patiesajiem labuma guvējiem.
Līdzīgi Direktīvas 2024/1640 74. panta 2. punkta pirmā daļa groza Direktīvas 2015/849 31. panta 4. punkta pirmo un otro daļu, nosakot dalībvalstu pienākumu nodrošināt pieejamību informācijai par trasta vai līdzīga juridiska veidojuma patiesajiem labuma guvējiem. Saskaņā ar Novēršanas likuma 18.6 panta pirmo daļu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistru ved Reģistrs. Savukārt Novēršanas likuma 18.3 panta pirmā daļa ir vispārīga norma, kas attiecas uz informācijas par patiesajiem labuma guvējiem pieejamību kopumā. Līdz ar to arī informācija no juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra ir brīvi pieejama un uz to attiecināmi iepriekš minētie noteikumi.
Vienlaikus ir gadījumi, kad informācijas pieejamība par patieso labuma guvēju īpašas aizsardzības nolūkos tiek ierobežota, proti, tai tiek noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Šis ierobežojums izriet no Novēršanas likuma 18.3 panta otrās daļas, kas noteic, ka informācija par patieso labuma guvēju, kurš informācijas izsniegšanas brīdī nav sasniedzis 18 gadu vecumu vai kuram ir ierobežota rīcībspēja, ir ierobežotas pieejamības informācija. Šāda informācija tiek pieprasīta saskaņā ar Informācijas atklātības likumā noteikto ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanas kārtību, kas nozīmē, ka pieprasītājam jāpamato savs pieprasījums un jānorāda mērķis, kādam informācija tiks izmantota. Atbilstoši likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.15 panta ceturtajai daļai tiesībaizsardzības iestādēm, FID, kā arī uzraudzības un kontroles institūcijām NILLTPF novēršanas jomā minētā informācija ir pieejama normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai.
Ņemot vērā minēto, Latvijas normatīvajos aktos (Novēršanas likuma 18.3 panta pirmā daļa, 18.6 pants) jau ir transponētas Direktīvas 2024/1640 74. panta prasības, un tādējādi ir nepieciešams nodrošināt informatīvo atsauču uzskaitījuma papildināšanu ar atsauci uz minēto direktīvu.
Direktīvas 2024/1640 74. pants nosaka veikt grozījumus Direktīvas 2015/849 30. panta 5. punkta pirmajā un otrajā daļā un 31. panta 4. punkta pirmajā un otrajā daļā, kas paredz tiesisko pamatojumu piekļuvei dažādām subjektu kategorijām juridisko personu/trastu (juridisko veidojumu) patieso labuma guvēju informācijai, kas tiek glabāta dalībvalsts centrālajā patieso labuma guvēju reģistrā. Latvijā šo informāciju uztur Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs (turpmāk – Reģistrs).
Direktīvas 2015/849 30. panta 5. punkta pirmā daļa noteic, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija par faktiskajiem īpašniekiem ir vienmēr pieejama: a) kompetentajām iestādēm un finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU; Latvijā – FID) – bez ierobežojumiem; b) atbildīgajiem subjektiem – saistībā ar klienta uzticamības pārbaudi; c) jebkurai personai vai organizācijai, kas var pierādīt leģitīmas intereses. Direktīvas 2015/849 31. panta 4. punkta pirmā daļa nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, ka informācija par trasta vai līdzīga juridiska veidojuma faktiskajiem īpašniekiem vienmēr ir pieejama: a) kompetentajām iestādēm un FIU – bez ierobežojumiem; b) atbildīgajiem subjektiem – saistībā ar klienta uzticamības pārbaudi; c) jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kas var pierādīt, ka tai ir leģitīmas intereses piekļūt informācijai par faktiskajiem īpašniekiem.
Novēršanas likuma 18.3 panta pirmajā daļā noteikts, ka, lai efektīvi ierobežotu NILLTPF riskus, veicinātu uzticēšanos juridisko personu un ārvalsts subjektu veiktajiem darījumiem un finanšu sistēmai, un uzņēmējdarbības videi kopumā, mazinātu iespēju izmantot juridiskās personas un ārvalsts subjektus prettiesiskām darbībām (it īpaši korupcijai un nodokļu nemaksāšanai), aizsargātu citu personu tiesības un nodrošinātu informācijas pieejamību par darījumu partneru — juridisko personu un ārvalsts subjektu — patiesajiem labuma guvējiem, ikvienai personai ir tiesības saņemt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem no Valsts ieņēmumu dienesta un tiešsaistes formā — no Reģistra. Attiecīgo informāciju sniedz Reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Minētā norma nosaka ikvienas personas, neatkarīgi no tās statusa, tiesības saņemt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem. Personai nav jāpamato, ka informācija par patiesajiem labuma guvējiem nepieciešama saistībā ar klienta uzticamības pārbaudi, kā arī nav jāpierāda leģitīmā interese piekļūt minētajai informācijai. Informācija par tiesību subjektu patiesajiem labuma guvējiem ir brīvi pieejama, jo minētajā normā ir noteikts plašs leģitīmais mērķis tās publiskumam. Uzsverams, ka informācija par patiesajiem labuma guvējiem ir publiska ne tikai, lai sasniegtu iepriekš minētajā normā nostiprinātos leģitīmos mērķus, bet arī, lai nodrošinātu personām noteikto sankciju ievērošanu. Piemēram, Sankciju likuma 11.1 un 11.2 pantā ir paredzēts, ka publisko iepirkumu, publiskās un privātās partnerības, kā arī Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā ir aizliegts piešķirt līguma slēgšanas tiesības pretendentam, kura patiesajam labuma guvējam ir noteiktas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu tirgus intereses ietekmējošas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankcijas. Lai personas varētu izpildīt minētajās normās noteikto tiesisko pienākumu – neiesaistīties tiesiskās attiecībās ar juridisku personu vai veidojumu, kura patiesais labuma guvējs ir sankcijām pakļauta persona, jānodrošina brīva pieeja informācijai par to patiesajiem labuma guvējiem.
Līdzīgi Direktīvas 2024/1640 74. panta 2. punkta pirmā daļa groza Direktīvas 2015/849 31. panta 4. punkta pirmo un otro daļu, nosakot dalībvalstu pienākumu nodrošināt pieejamību informācijai par trasta vai līdzīga juridiska veidojuma patiesajiem labuma guvējiem. Saskaņā ar Novēršanas likuma 18.6 panta pirmo daļu juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistru ved Reģistrs. Savukārt Novēršanas likuma 18.3 panta pirmā daļa ir vispārīga norma, kas attiecas uz informācijas par patiesajiem labuma guvējiem pieejamību kopumā. Līdz ar to arī informācija no juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistra ir brīvi pieejama un uz to attiecināmi iepriekš minētie noteikumi.
Vienlaikus ir gadījumi, kad informācijas pieejamība par patieso labuma guvēju īpašas aizsardzības nolūkos tiek ierobežota, proti, tai tiek noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Šis ierobežojums izriet no Novēršanas likuma 18.3 panta otrās daļas, kas noteic, ka informācija par patieso labuma guvēju, kurš informācijas izsniegšanas brīdī nav sasniedzis 18 gadu vecumu vai kuram ir ierobežota rīcībspēja, ir ierobežotas pieejamības informācija. Šāda informācija tiek pieprasīta saskaņā ar Informācijas atklātības likumā noteikto ierobežotas pieejamības informācijas pieprasīšanas kārtību, kas nozīmē, ka pieprasītājam jāpamato savs pieprasījums un jānorāda mērķis, kādam informācija tiks izmantota. Atbilstoši likuma "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" 4.15 panta ceturtajai daļai tiesībaizsardzības iestādēm, FID, kā arī uzraudzības un kontroles institūcijām NILLTPF novēršanas jomā minētā informācija ir pieejama normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai.
Ņemot vērā minēto, Latvijas normatīvajos aktos (Novēršanas likuma 18.3 panta pirmā daļa, 18.6 pants) jau ir transponētas Direktīvas 2024/1640 74. panta prasības, un tādējādi ir nepieciešams nodrošināt informatīvo atsauču uzskaitījuma papildināšanu ar atsauci uz minēto direktīvu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 16. pants paredz papildināt Novēršanas likumu ar informatīvo atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija direktīvu (ES) 2024/1640 par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un ar ko groza un atceļ Direktīvu (ES) 2015/849.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Saskaņā ar grozījumiem Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta "c" apakšpunktā, valūtu tirdzniecības sabiedrības veic klientu izpēti, ja tiek veikts gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījums, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1000 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Saskaņā ar grozījumiem Novēršanas likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta “c” apakšpunktā, valūtu tirdzniecības sabiedrības veic klientu izpēti, ja tiek veikts gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījums, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1000 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024L1640
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija direktīva (ES) 2024/1640 par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un ar ko groza un atceļ Direktīvu (ES) 2015/849
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija direktīvas (ES) 2024/1640 par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un ar ko groza un atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 74. panta prasības stājas spēkā 2025. gada 10. jūlijā.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija direktīva (ES) 2024/1640 par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un ar ko groza un atceļ Direktīvu (ES) 2015/849
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
74. pants (Direktīvas 2015/849 30. panta 5. punkta pirmā daļa)
likuma 18.3 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nepārsniedz prasības
74. pants (Direktīvas 2015/849 30. panta 5. punkta otrā daļa)
likuma 18.1 panta ceturtā daļa, 18.2 panta pirmā daļa, 18.3 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Nepārsniedz prasības
74. pants (Direktīvas 2015/849 31. panta 4. punkta pirmā daļa)
likuma 18.3 panta pirmā daļa, 18.6 pants
Pārņemtas pilnībā
Nepārsniedz prasības
74. pants (Direktīvas 2015/849 31. panta 4. punkta otrā daļa)
likuma 18.3 panta pirmā daļa, 18.6 panta otrās daļas 6. punkts
-
Nepārsniedz prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 31. maija direktīvas (ES) 2024/1640 par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 un ar ko groza un atceļ Direktīvu (ES) 2015/849 78. panta 1. punkta otrā daļa paredz, ka dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 74. panta prasības līdz 2025. gada 10. jūlijam. Dalībvalstis par to tūlīt informē Eiropas Komisiju.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
JāNevalstiskās organizācijas
-Cits
Latvijas Banka, Finanšu izlūkošanas dienests6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Banka
- Finanšu izlūkošanas dienests
- Uzņēmumu reģistrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Valūtu tirdzniecības sabiedrība, veicot gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījumu, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1000 euro vai mazāku summu, kuru noteicis Novēršanas likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbībai piemītošo risku novērtējumu, veic klienta izpēti, tai skaitā, klienta identifikāciju un šo iegūto datu pārbaudi, patieso labuma guvēju noskaidrošanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi