Anotācija (ex-ante)

Likuma 13.¹ pants paredz probācijas novērošanas ieviešanu, tāpēc tika izstrādāti priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā" (Nr.1404/Lp13), kas Saeimā pieņemts 2022. gada 13. oktobrī (turpmāk - Grozījumi VPD likumā). Lai nodrošinātu probācijas novērošanas izpildi un organizēšanu, nepieciešams izstrādāt noteikumu projektu, lai nodrošinātu probācijas novērošanas īstenošanu no 2023. gada 1. janvāra, kuras ietvaros paredzēta probācijas klienta uzvedības uzraudzība. Probācijas novērošanas izpilde pamatā balstīsies uz probācijas klienta iesaistīšanu viņa vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim piemērotos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos. Kā obligāta probācijas novērošanas sastāvdaļa būs starpinstitūciju sadarbības sanāksmju (turpmāk – STIS) organizēšana, kas nodrošinās savstarpēji koordinētus Dienesta un citu institūciju pasākumus, lai mazinātu risku, ka probācijas klients izdara jaunu likumpārkāpumu. Šāda pieeja nodrošinās, ka probācijas klients, kuram piemērota probācijas novērošana (turpmāk – probācijas klients) vienlaikus atradīsies vairāku institūciju redzeslokā, un pasākumi, kas tiks veikti attiecībā uz probācijas klientu un viņa ģimeni, būs savstarpēji saskaņoti starp institūcijām un vērsti uz bērna labāko interešu ievērošanu. Probācijas novērošanas laikā Dienests piesaistīs un finansēs pakalpojumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu probācijas klientam sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju.

Noteikumu projekts satur sešas nodaļas – Vispārīgie jautājumi; Probācijas novērošanas organizēšana; Dienesta amatpersonas noteikto pienākumu izpildes kārtība; Rīcība, ja probācijas klients un pārstāvis nepilda probācijas novērošanas izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai Dienesta noteiktos pienākumus; Amatpersonas rīcība pēc tiesas nolēmuma izpildes; Noslēguma jautājums.

Vispārīgie jautājumi

Noteikumu projekta 2. un 3. punkts paredz probācijas novērošanas organizēšanas teritoriālo piekritību. Probācijas novērošana probācijas klientam tiks nodrošināta atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai Dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļā (turpmāk – struktūrvienība), kuras darbības teritorijā atrodas bērna deklarētā dzīvesvieta. Ja probācijas klientam nebūs deklarēta dzīvesvieta, tad probācijas novērošanu nodrošinās struktūrvienība, kuras darbības teritorijā atrodas probācijas klienta dzīvesvieta. Probācijas novērošanu varēs organizēt citā struktūrvienībā, ja Dienestā saņemts pamatots iesniegums no probācijas klienta vai viņa vecāka vai cita likumiskā pārstāvja (turpmāk – pārstāvis), piemēram, ja bērns maina dzīvesvietu vai bērnam ir vairākas dzīvesvietas.

Noteikumu projekta 4., 5., 6. un 7. punkts nosaka veidus un kārtību, kādā Dienests paziņo dokumentus probācijas klientam un pārstāvim. Dokumentus probācijas klientam un pārstāvim Dienests varēs paziņot vienā no šādiem veidiem: izsniegt personīgi; nosūtīt uz dzīvesvietas adresi vai norādīto korespondences saņemšanas adresi, izmantojot pasta pakalpojumus; nosūtīt, izmantojot oficiālo elektronisko adresi, ja būs aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts; nosūtīt uz norādīto elektroniskā pasta adresi, izmantojot drošu elektronisko parakstu; informēt par dokumenta pieejamību e-lietas portālā.
Noteikumu projektā ar terminu “paziņo” saprotams jebkurš Dienesta saziņas veids ar probācijas klientu un pārstāvi. Probācijas klients un pārstāvis dokumentus no Dienesta varēs saņemt Dienestam norādītajā elektroniskā pasta adresē, ja būs izteikta šāda vēlme. Savukārt ar terminu “izsniedz” būs noteikti dokumenti, kurus paredzēts izsniegt probācijas klientam vai pārstāvim personīgi klātienē, bet ar terminu “nosūta” būs noteikta dokumenta aprite, izmantojot pasta pakalpojumus, oficiālās elektroniskās adreses kontu, kā arī elektroniskā pasta adresi. Ņemot vērā e-lietas ieviešanu un tehniskos risinājumus, probācijas klients un pārstāvis ar viņam adresēto dokumentu varēs iepazīties e-lietas portālā. Probācijas klients un pārstāvis tiks informēts par dokumenta pieejamību e-lietas portālā. Noteikumu projektā ir paredzēta saziņa ar valsts un pašvaldības iestādēm, un šajos gadījumos tiek lietots termins “nosūta”, kas ietver jebkāda saziņas veida lietošanu, t.sk. pasta pakalpojumus, kā arī elektroniskos saziņas veidus, ievērojot iestāžu tehnisko nodrošinājumu. 
Nodrošinot probācijas novērošanas īstenošanu, saziņa (tai skaitā dokumentu izsniegšana) ar probācijas klientu vai citām iesaistītajām personām vai iestādēm tiks nodrošināta atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. pantā noteiktajai oficiālās elektroniskās adreses izmantošanas prioritātei, vienlaikus izmantojot arī citus noteikumu projektā paredzētos saziņas veidus, izņemot noteikumu projektā noteiktos gadījumus, kad dokumentus paredzēts izsniegt probācijas klientam vai pārstāvim personīgi klātienē. Dokuments, kas paziņots probācijas klientam vai pārstāvim kādā no paziņošanas veidiem, kas noteikti noteikumu projekta 4. punktā, uzskatāms par paziņotu atbilstoši Paziņošanas likumā noteiktajam termiņam.
Noteikumu projekta 5. punkts paredz to, ka gadījumā, ja dokuments tiks paziņots uz norādīto elektroniskā pasta adresi, izmantojot drošu elektronisko parakstu vai e-lietas portālā, tad Dienests vienlaikus nodrošinās attiecīgā dokumenta pieejamību oficiālās elektroniskās adreses kontā, ja probācijas klientam vai pārstāvim būs aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts (tiks nodrošināts dublēšanas pienākums, paplašinot Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta otras daļas tvērumu dokumenta paziņošanas gadījumā uz elektroniskā pasta adresi). 

Noteikumu projekta 6. punkts nosaka, ka visi dokumenti, kas tiek paziņoti probācijas klientam, ņemot vērā pārstāvja tiesības un pienākumus, tiks paziņoti arī pārstāvim. Ja probācijas klients būs sasniedzis 18 gadu vecumu, Dienesta amatpersona dokumentus paziņos pārstāvim tikai tajā gadījumā, ja Dienests saņems probācijas klienta un pārstāvja piekrišanu. Ņemot vērā, ka dokumenti var būt izsniegti personīgi, noteikumu projekta 7. punkts paredz, ka šādu dokumentu saņemšanu probācijas klients un pārstāvis apliecina ar parakstu. Noteikti dokumenti probācijas klientam tiks izsniegti vienīgi klātienē, piemēram, apliecinājums, lēmums par pienākumu noteikšanu, norīkojums uz probācijas programmu un probācijas programmu nodarbību grafiks. Mērķis šādai dokumentu izsniegšanas kārtībai ir izskaidrot dokumenta saturu probācijas klientam atbilstoši viņa izglītības un attīstības līmenim.

Noteikumu projekta 8. punkts nosaka, ka probācijas klientam un pārstāvim pēc Dienesta amatpersonas pieprasījuma noteiktā termiņā jāiesniedz informācija par probācijas novērošanas izpildi reglamentējošā likumā paredzēto vai Dienesta noteikto pienākumu izpildi, kā arī par probācijas pasākumu plānā ietverto pasākumu izpildi. Probācijas klientam vai pārstāvim sniegtās informācijas patiesums jāapliecina uzrādot vai iesniedzot attiecīgu dokumentu.

Noteikumu projekta 9. punkts paredz, ka probācijas novērošanas ietvaros Dienesta amatpersona darbā ar probācijas klientu var piesaistīt pašvaldības izraudzītu atbalsta ģimeni vai uzticības personu vai ar probācijas klienta un pārstāvja piekrišanu pilngadīgu probācijas klienta atbalsta personu. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 26. panta otrā daļa nosaka, ka gadījumos, kad vecāku un bērna attiecības nenodrošina bērna attīstībai labvēlīgu vidi vai bērns ir hroniski slims, pašvaldība palīdz ģimenei, nodrošinot psihologa, sociālā pedagoga vai cita speciālista konsultāciju, izraugās bērnam atbalsta ģimeni vai uzticības personu, kura palīdz noregulēt bērna un vecāku savstarpējās attiecības. Gadījumos, kad ar probācijas klientu vai viņa ģimeni strādā pašvaldības izraudzīta atbalsta ģimene vai uzticības persona, ir svarīgi, lai pašvaldības un valsts resursi tiktu ieguldīti mērķtiecīgi un savstarpēji koordinēti. Vienlaikus probācijas novērošanas īstenošanā Dienests ar probācijas klienta un pārstāvja piekrišanu varēs piesaistīt citu pilngadīgu probācijas klienta atbalsta personu, kurai probācijas klients uzticas un ar kuru labprātīgi sadarbojas.

Noteikumu projekta 10. punkts paredz, ka Dienesta amatpersona var uzaicināt pārstāvi ierasties Dienestā, pārrunāt ar probācijas novērošanu saistītos jautājumus bez probācijas klienta klātbūtnes. Šāda nepieciešamība var rasties probācijas novērošanas izpildes gaitā, piemēram, ja starp pārstāvi un bērnu ir radušās nesaskaņas vai gadījumos, kad pārstāvis nepilda kādu no pienākumiem, kas noteikti Likuma 32.³ panta otrajā daļā.

Noteikumu projekta 11. punkts nosaka, ka gadījumos, ja pārstāvis izvairās vai nesadarbojas ar Dienestu un probācijas klienta vecuma, psiholoģisko īpašību un attīstības līmeņa dēļ saruna ar probācijas klientu bez pārstāvja klātbūtnes nav vēlama, Dienesta amatpersona sarunā ar probācijas klientu piesaista bāriņtiesas pārstāvi. Šāds regulējums ir nepieciešams, lai pēc iespējas nodrošinātu nepilngadīga probācijas klienta labākās intereses un turpinātu darbu ar probācijas klientu.

Ar Saeimā 2022. gada 13. oktobrī pieņemto likumu "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā" papildināts Valsts probācijas dienesta likums ar 11.² pantu, kas paredz probācijas novērošanas īstenošanas laikā sasaukt starpinstitūciju sadarbības sanāksmes (turpmāk – STIS), kuras organizē, lai iestādes un citas iesaistītās institūcijas savas kompetences ietvaros koordinētu pasākumus un aktivitātes, lai mazinātu risku, ka probācijas klients izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 58. pantā noteikts, ka  pašvaldībā jābūt iekārtotai profilakses lietai un izstrādātai uzvedības sociālās korekcijas programmai. Tas nozīmē, ka probācijas klients vienlaikus atrodas vismaz divu institūciju "redzeslokā", un pasākumiem, kas tiks veikti attiecībā uz probācijas klientu un viņa ģimeni, jābūt savstarpēji saskaņotiem, papildinošiem un vērstiem uz bērna labāko interešu ievērošanu. Likumā noteikts, ka probācijas novērošanas laikā Dienestam jāpiesaista un jāfinansē pakalpojumus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu bērna sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju. No minētā izriet, ka Dienestam STIS ietvaros būs jāvienojas par probācijas klientam un viņa ģimenei vispiemērotākajiem un atbilstošākajiem sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumiem, izslēdzot to dublēšanos. Likumprojekts "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā" (Nr.1404/Lp13) paredz papildināt Valsts probācijas dienesta likumu arī ar 21.¹ pantu, kurā noteiktas institūcijas un personas, kuras dalībai STIS Dienests pieaicina obligāti, piemēram, pašvaldības speciālistu, kurš atbild par profilakses lietas iekārtošanu un uzvedības sociālās korekcijas programmas izstrādi probācijas klientam pašvaldībā (turpmāk – pašvaldības speciālists). Nepieciešamības gadījumā STIS var pieaicināt probācijas klientu, viņa pārstāvi un ģimenes locekļus, pakalpojuma sniedzēju, kurš nodrošina probācijas klientam sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas pasākumus, bāriņtiesas pārstāvi, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvi, Valsts policijas vai pašvaldības policijas pārstāvi, izglītības iestādes pārstāvi, kā arī citu institūciju pārstāvjus vai fiziskas personas, kas var sniegt informāciju vai atbalstu darbā ar probācijas klientu un viņa ģimeni. Noteikumu projekta 12. punkts nosaka, kādos gadījumos un kādos termiņos Dienesta amatpersonām jāsasauc STIS, organizējot probācijas novērošanu, tostarp, paredzot, ka STIS var tikt sasaukta pēc nepieciešamības, lai nodrošinātu efektīvu probācijas novērošanas norisi, piemēram, Dienesta amatpersonai iegūstot informāciju, ka probācijas klients nepameklē izglītības iestādi vai nonācis konfliktsituācijā, kas var apgrūtināt probācijas novērošanas izpildi reglamentējošā likumā paredzēto vai Dienesta noteikto pienākumu izpildi. Savukārt noteikumu projekta 13. punkts paredz, ka STIS tiek protokolētas. Protokolu sagatavo Dienesta amatpersona, norādot protokolā pārrunātos jautājumus un pieņemtos lēmumus, protokolu saskaņo ar pārējiem STIS dalībniekiem ne vēlāk kā piecu darba dienu  laikā pēc STIS.  

Probācijas novērošanas organizēšana

Noteikumu projekta 14. punkts paredz, ka Dienesta amatpersona piecu darba dienu laikā pēc tiesas nolēmuma par probācijas novērošanas piemērošanu probācijas klientam saņemšanas nosūta informācijas pieprasījumus valsts un pašvaldību iestādēm, kuras varētu sniegt nozīmīgu informāciju probācijas novērošanas organizēšanai. Šāda nekavējoša Dienesta rīcība ir nepieciešama, lai, uzsākot īstenot probācijas novērošanu, Dienesta amatpersonām būtu objektīva un ticama informācija par probācijas klientu. Dienesta amatpersonas, saņemot informāciju, varēs nekavējoties reaģēt un organizēt pasākumus probācijas klienta interešu aizstāvībai vai viņa tiesību ierobežošanai, kas nepieciešams, lai nodrošinātu sabiedrības drošību. 

Noteikumu projekta 14. punkts paredz, ka Dienesta amatpersona piecu darba dienu laikā pēc tiesas nolēmuma par probācijas novērošanas piemērošanu probācijas klientam saņemšanas nosūta informācijas pieprasījumus valsts un pašvaldību iestādēm, kuras varētu sniegt nozīmīgu informāciju probācijas novērošanas organizēšanai. Šāda nekavējoša Dienesta rīcība ir nepieciešama, lai, uzsākot īstenot probācijas novērošanu, Dienesta amatpersonām būtu objektīva un ticama informācija par probācijas klientu. Dienesta amatpersonas, saņemot informāciju, varēs nekavējoties reaģēt un organizēt pasākumus probācijas klienta interešu aizstāvībai vai viņa tiesību ierobežošanai, kas nepieciešams, lai nodrošinātu sabiedrības drošību. 

Noteikumu projekta 15. un 16. punkts nosaka darbības, kādas jāveic probācijas klientam un pārstāvim, ierodoties pirmo reizi Dienestā probācijas novērošanas uzsākšanai. Probācijas klientam Dienestā jāierodas kopā ar pārstāvi un jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, lai Dienesta amatpersona varētu pārliecināties par personu identitāti. Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumi "Noteikumi par Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas iekļaušanas tiesisko pamatu, saturu, apjomu un apstrādes kārtību", nosaka Probācijas klientu uzskaites sistēmā "PLUS" (turpmāk – sistēma PLUS) iekļaujamās informācijas iekļaušanas tiesisko pamatu, saturu, apjomu un apstrādes kārtību. Sistēmā PLUS iekļaujamo informāciju paredzēts iegūt arī no probācijas klienta un pārstāvja. Tāpēc noteikumu projekta 16.2 un 16.3. apakšpunktos paredzēts, ka probācijas klientam un pārstāvim jāsniedz Dienesta amatpersonai personas datus apstrādei sistēmā PLUS, kā arī jānorāda dzīvesvietas adresi, korespondences saņemšanas veidu un adresi, un citu kontaktinformāciju, piemēram, tālruņa numuru.
Noteikumu projekta 16.2. un 16.3. apakšpunktos minētā informācija tiks iegūta no probācijas klienta tikai tiktāl, ciktāl tā jau nav pieejama valsts pārvaldē - proti, praksē netiks radīts vienreizes principa pārkāpumus.

Noteikumu projekta 17. punkts nosaka Dienesta amatpersonas rīcību, kad probācijas klients un pārstāvis ieradies Dienestā pieteikties probācijas novērošanas uzsākšanai. Dienesta amatpersona pārliecinās par probācijas klienta un pārstāvja identitāti, iegūst un sistēmā PLUS apstrādā probācijas klienta un pārstāvja personas datus (datus apstrādā Ministru  kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumos Nr. 693 "Noteikumi par Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas iekļaušanas tiesisko pamatu, saturu, apjomu un apstrādes kārtību" noteiktajā apjomā), izskaidro tiesas nolēmuma būtību, probācijas klienta, pārstāvja un Dienesta amatpersonas tiesības probācijas novērošanas laikā, probācijas klienta un pārstāvja pienākumus probācijas novērošanas laikā, kā arī tiesiskās sekas, ja pienākumi netiek pildīti, probācijas novērošanas izpildes gaitu, iegūst informāciju par probācijas klienta dzīvesvietu, mācību iestādi un nodarbinātību (informācijas iegūšanas veids ir noteikts Ministru  kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumos Nr. 693 "Noteikumi par Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas iekļaušanas tiesisko pamatu, saturu, apjomu un apstrādes kārtību" 11. punktā) un izvērtē, vai probācijas klientam būtu jānosaka kāds no pienākumiem, ko Dienesta amatpersona var noteikt probācijas novērošanas laikā. Noteikumu projekta 18. punkts paredz, ka probācijas klients un pārstāvis ar parakstu apliecina, ka ir iepazīstināti ar  probācijas novērošanas izpildi reglamentējošā likumā paredzētajiem pienākumiem un to izpildes gaitu, savām tiesībām un iespējamām sekām, ja minētie pienākumi netiks pildīti. Vienu apliecinājuma eksemplāru Dienesta amatpersona izsniedz probācijas klientam un pārstāvim, bet otru pievieno probācijas klienta lietai.

Likuma 32.⁴ pants noteic, kādus pienākumus Dienesta amatpersona var noteikt probācijas klientam probācijas novērošanas laikā. Noteikumu projekta 20., 21., 22., 23., 24., 29. un 30. punkts nosaka lēmuma par pienākumu noteikšanu pieņemšanas kārtību, sastāvu, probācijas klienta un pārstāvja iepazīstināšanas ar lēmumu kārtību un lēmuma izsniegšanas kārtību. Ņemot vērā, ka uzsākot probācijas novērošanas izpildi Dienesta amatpersonas rīcībā var būt informācija (piemēram informācija no izvērtēšanas ziņojuma vai no tiesas sprieduma, Soda reģistra vai informācija par probācijas klientam piemēroto drošības līdzekli), kas norāda uz nepieciešamību nekavējoties noteikt probācijas klientam kādu no pienākumiem, noteikumu projekta 19. punkts nosaka, ka probācijas klientam līdz STIS, kas saskaņā ar noteikumu projekta 12.1. apakšpunktu jāsasauc ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā pēc tiesas nolēmuma, ar kuru probācijas klientam ir piemērota probācijas novērošana, saņemšanas, lēmumu par pienākumu noteikšanu probācijas klientam pieņem divas Dienesta amatpersonas. Turpmākā probācijas novērošanas īstenošanas laikā lēmumu par pienākumu noteikšanu vai lēmumu par pienākumu atcelšanu pieņem viena amatpersona, pamatojoties uz STIS laikā panākto vienošanos. Noteikumu projekta 20. punkts nosaka, kādu informāciju ņem vērā nosakot pienākumus probācijas klientam. Noteikumu projekta 21. punkts nosaka obligātās lēmuma par pienākumu noteikšanu sastāvdaļas. Lēmuma pielikumā vienmēr pievieno pienākumu izpildes kārtību, kurā norādīta katra Dienesta amatpersonas noteiktā pienākuma izpildes kārtība probācijas klientam, kā arī informācija pārstāvim par veicamajiem līdzdalības pasākumiem. Saskaņā ar noteikumu projekta 23. un 24. punktu Dienesta amatpersona probācijas klientam un pārstāvim izskaidro noteikto pienākumu izpildes kārtību un tiesiskās sekas, ja Dienesta amatpersonas noteiktie pienākumi netiks pildīti.

Noteikumu projekta 12.1. apakšpunkts nosaka, ka Dienesta amatpersonai ne vēlāk kā 15 darba dienu laikā pēc tiesas nolēmuma saņemšanas, ar kuru probācijas klientam piemērota probācijas novērošana, jāsasauc STIS. Saskaņā ar noteikumu projekta 25. punktu probācijas novērošanas laikā visus jautājumus, kas saistīti ar pienākumu noteikšanu un atcelšanu tiek izvērtēti STIS, tostarp, pēc katra probācijas klienta atbalsta vajadzību un resursu novērtējuma (turpmāk – AVRN). Saskaņā ar noteikumu projekta 26. punktu, ja atbilstoši AVRN un STIS pieņemtajiem lēmumiem ir nepieciešams noteikt pienākumus vai noteiktos pienākumus pilnīgi vai daļēji atcelt, tad lēmumu pieņem Dienesta viena amatpersona. Noteikumu projekta 28. punkts paredz, ka katrs nākamais lēmums par pienākumu noteikšanu atceļ iepriekšējo lēmumu, bet noteikumu projekta 29. un 30. punkts nosaka lēmumā par pienākumu atcelšanu norādāmo informāciju, kā arī lēmuma izsniegšanas kārtību.

Noteikumu projekta 31. punkts nosaka, ka par katru nākamo tikšanās reizi Dienesta amatpersona probācijas klientam un pārstāvim izsniedz uzaicinājumu. Dienesta amatpersona var noteikt ierašanās laiku struktūrvienībā darba dienās no plkst. 7.00 līdz plkst. 21.00. Savukārt noteikumu projekta 32. punkts nosaka uzaicinājumā obligāti iekļaujamo informāciju.

Noteikumu projekta 33. punkts pieļauj izņēmuma gadījumus, kad pārstāvim nav obligāta ierašanās Dienestā kopā ar probācijas klientu. Šie ir gadījumi, kad izpildās visi 33.punktā minētie nosacījumi: pārstāvja dalība sarunā ar probācijas klientu konkrētajā tikšanās reizē nav nepieciešama; Dienesta amatpersona vienojusies ar pārstāvi, ka probācijas klienta vecums, psiholoģiskās īpašības un attīstības līmenis ir atbilstošs, lai saruna ar probācijas klientu varētu notikt bez pārstāvja klātbūtnes; nepastāv šķēršļi probācijas klienta patstāvīgai nokļūšanai uz struktūrvienību.

Likuma 32.³ panta pirmajā daļā ir noteikti bērna pienākumi probācijas novērošanas laikā. Viens no bērna pienākumiem ir ierasties Dienestā - Dienesta amatpersonas noteiktajā laikā. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, to pieejamību probācijas klientam un pārstāvim, kā arī noteikumu projekta 34. punktā minētos nosacījumus, Dienesta amatpersona klātienes tikšanos var aizstāt ar attālinātu videosaziņu.

Noteikumu projekta 35. punkts nosaka, ka Dienesta amatpersona probācijas klienta AVRN veic sešu nedēļu laikā pēc pirmās probācijas klienta ierašanās reizes struktūrvienībā un atkārtotu AVRN veic ne retāk kā reizi sešos mēnešos. AVRN ir strukturēta metode, ko Dienests izmanto, lai novērtētu nepilngadīga un jaunieša vecuma probācijas klienta atbalsta vajadzības un resursus, kurus iespējams izmantot probācijas klienta attīstības veicināšanai. Noteikumu projekta 36. un 37. punkts paredz, ka Dienesta amatpersona līdz AVRN pabeigšanai visas sarunas, kuras attiecas uz probācijas novērošanu, norāda sarunas aprakstā. Pēc AVRN pabeigšanas Dienesta amatpersona sarunas aprakstu sagatavo tad, ja sarunas laikā iegūta būtiska informācija, kas var kļūt par pamatu probācijas novērošanas satura maiņai. Informācijas sniedzējs ar parakstu apliecinās, ka sarunas aprakstā ietvertā informācija atbilst sarunā paustajam. Noteikumu projekta 38. punkts papildus paredz arī nesagatavot sarunas aprakstu, ja tiek veikts sarunas audio vai video ieraksts. Minētais regulējums nepieciešams, lai efektīvi īstenotu attālinātu videosaziņu.

Noteikumu projekta 39. punkts paredz, ka Dienesta amatpersona divu nedēļu laikā pēc AVRN pabeigšanas sagatavo probācijas pasākumu plānu laika periodam, kas nav garāks par trim mēnešiem. Probācijas pasākumu plānu sagatavos Dienesta amatpersona sadarbībā ar probācijas klientu un pārstāvi un tajā paredzēti mērķi ar konkrētiem un plānotiem sociāli atbalstāmiem pasākumiem probācijas klientam un pārstāvim. Probācijas pasākumu plāns būs individuāli sagatavots, ņemot vērā probācijas klienta AVRN, izglītības un attīstības līmeni un tā darbības būs konkrētas, reālas un sasniedzamas nosacīti īsā laika periodā, proti, laika posmā, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Probācijas pasākumu plānā varēs norādīt pasākumus, kas būtu jāveic pārstāvim, lai probācijas klientam palīdzētu sasniegt izvirzītos mērķus. Noteikumu projekts paredz, ka, sagatavojot probācijas pasākumu plānu, tiek ņemts vērā noteikumu projekta 40. punktā noteiktais. Savukārt noteikumu projekta 41. punktā noteikts informācijas apjoms, kādu jānorāda probācijas pasākumu plānā. Noteikumu projekta 42. punkts paredz, ka Dienesta amatpersona vienu probācijas pasākuma plāna eksemplāru izsniedz probācijas klientam un pārstāvim, kuri ar parakstiem apliecina, ka saņēmuši un iepazinušies ar probācijas pasākumu plānu, savukārt 43. punkts nosaka, kuros gadījumos tiek sagatavots jauns probācijas pasākumu plāns, vienlaikus 44. punkts noteiks, ka katrs nākamais probācijas pasākumu plāns atceļ iepriekšējo probācijas pasākumu plānu.

Noteikumu projekta 15. punkts nosaka, ka probācijas novērošanas uzsākšanai probācijas klientam Dienestā jāierodas kopā ar pārstāvi, savukārt noteikumu projekta 45. punkts nosaka Dienesta amatpersonas rīcību, ja probācijas klients ierodas Dienestā bez pārstāvja. Šādā gadījumā Dienesta amatpersona izvērtē radušos situāciju, tai skaitā, probācijas klienta vecumu, psiholoģiskās īpašības, attīstības līmeni un pārrunājamo jautājumu saturu. Ņemot vērā situācijas novērtējumu, Dienesta amatpersona var pieņemt lēmumu turpināt sarunu ar probācijas klientu bez pārstāvja klātbūtnes. Pēc sarunas Dienesta amatpersona izsniedz probācijas klientam uzaicinājumu ierasties Dienestā kopā ar pārstāvi.

Noteikumu projekta 9. punkts paredz, ka probācijas novērošanas ietvaros Dienesta amatpersona var piesaistīt darbā ar probācijas klientu pašvaldības izraudzītu atbalsta ģimeni vai uzticības personu vai ar probācijas klienta un pārstāvja piekrišanu pilngadīgu probācijas klienta atbalsta personu, bet 46. punkts paredz, ka gadījumā, ja Dienesta amatpersona konstatē, ka pārstāvja un probācijas klienta attiecības kavē sekmīgu probācijas novērošanas norisi, Dienesta amatpersona STIS ietvaros izvērtē iespēju piesaistīt darbā ar probācijas klientu pašvaldības izraudzītu atbalsta ģimeni vai uzticības personu vai citu pilngadīgu atbalsta personu. Noteikumu projekta 47. punkts nosaka, ka šādā gadījumā Dienesta amatpersona vienojas ar atbalsta ģimeni, uzticības personu vai atbalsta personu un probācijas klientu par pasākumiem, kuros atbalsta ģimene, uzticības persona vai atbalsta persona tiek piesaistīta un sniedz informāciju, kas nepieciešama atbalsta sniegšanai.

Likuma 32.¹ panta otrā daļa nosaka, ka bērna pārstāvim ir pienākumi:
1) sadarboties ar Dienestu bērnam piemērotās probācijas novērošanas laikā;
2) līdzdarboties bērnam noteiktajos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos, tai skaitā tādos pasākumos, kuri paredz likumiskā pārstāvja tiešu iesaisti;
3) novērst šķēršļus, kas kavē vai var kavēt bērnam noteikto pienākumu izpildi;
4) informēt Dienesta amatpersonu par bērna dzīvesvietu vai mācību iestādi, kā arī nekavējoties paziņot par tās maiņu.
Noteikumu projekta 48. punktā noteikti termiņi, kurā pārstāvim jāpaziņo Dienesta amatpersonai par probācijas klienta dzīvesvietas vai izglītības iestādes maiņu. Ja mainīta dzīvesvieta, tad pārstāvim jānorāda dzīvesvietas maiņas iemesls, datums un jaunās dzīvesvietas adrese, savukārt, ja mainīta izglītības iestāde, tad tās maiņas iemesls, nosaukums, adrese un mācību uzsākšanas datums.
Saskaņā ar Likuma 32.³ panta otrās daļas trešo punktu likumiskajam pārstāvim noteikts pienākumus novērst šķēršļus, kas kavē vai var kavēt bērna noteikto pienākumu izpildi, bet noteikumu projekta 49. punkts paredz, ka pārstāvim ir nekavējoties jāziņo Dienesta amatpersonai par šiem šķēršļiem, kas kavē vai var kavēt probācijas klientam noteikto pienākumu izpildi.

Noteikumu projekta 12.5. apakšpunkts nosaka, ka STIS tiek sasaukta ne vēlāk kā 15 darba dienas pirms tiesas nolēmuma, ar kuru probācijas klientam ir piemērota probācijas novērošana, izpildes beigām. Šāds termiņš un kārtība noteikta, lai Dienesta un citu iestāžu darbība būtu savstarpēji koordinēta un pēctecīga. Proti, noteikumu projekta 50. punkts nosaka, ka Dienesta amatpersona STIS ietvaros izvērtē darbā ar probācijas klientu un ģimeni sasniegtos rezultātus un vienojas ar pašvaldības kompetento speciālistu par pasākumiem, kas darbā ar probācijas klientu un ģimeni būtu jāveic pēc probācijas novērošanas izpildes beigām.

Dienesta amatpersonas noteikto pienākumu izpildes kārtība

Likuma 32.⁴ panta pirmajā daļā noteikts, ka Dienesta amatpersona bērnam, kuram noteikta probācijas novērošana, var noteikt vienu vai vairākus pienākumus:
1) ievērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;
2) ievērot aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās;
3) ievērot aizliegumu sazināties ar noteiktiem cilvēkiem;
4) ievērot aizliegumu lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas;
5) piedalīties Dienesta amatpersonas noteiktos pasākumos, kas vērsti uz sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju;
6) apmeklēt Dienesta amatpersonas norādīto speciālistu un pildīt speciālista norādījumus;
7) pildīt Dienesta amatpersonas norādījumus, kas vērsti uz lietderīgu brīvā laika pavadīšanu.
Saskaņā ar Likumu, Dienesta amatpersona var pilnīgi vai daļēji atcelt noteiktos pienākumus, ja probācijas novērošanas laikā tiek konstatēts, ka noteiktie pienākumi turpmāk nav nepieciešami vai bērns attaisnojošu iemeslu dēļ turpmāk nespēs pildīt noteiktos pienākumus.

Noteikumu projekta 51. – 53. punkts nosaka Dienesta amatpersonas noteiktā pienākuma – aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā – izpildes kārtību. Pienākums tiks noteikts, lai ierobežotu probācijas klienta iespējas veikt likumpārkāpumu, piemēram, nakts laikā. Neskatoties uz to, ka saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 50.2 pantu bērnam, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu, aizliegts atrasties nakts laikā (par nakts laiku Bērnu tiesību aizsardzības likuma izpratnē uzskatāms laiks no plkst. 22.00 līdz 6.00) publiskā vietā bez pilngadīgas personas, kura atbildīga par bērna uzraudzību, klātbūtnes, praksē bērni, kuri nav sasnieguši 16 gadu vecumu pilngadīgas personas klātbūtnē un bērni, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu veic likumpārkāpumus arī nakts laikā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Dienestam ir nepieciešams noteikt probācijas klientam aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, tādējādi radot apstākļus un atturot probācijas klientu no likumpārkāpuma izdarīšanas, un ierobežojot probācijas klienta rīcību, kas kavē izglītošanos vai pilnvērtīgu attīstību. Vienlaikus šāda pienākuma noteikšana ļauj amatpersonai apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā laikā no pulksten 23.00 līdz 07.00, kā to paredz Valsts probācijas dienesta likumā paredzētās amatpersonu tiesības. Saskaņā ar Likuma 32.3 panta otrās daļas trešo punktu likumiskajam pārstāvim ir pienākumus novērst šķēršļus, kas kavē vai var kavēt bērna noteikto pienākumu izpildi. Noteikumu projekta 51. punkts paredz, ka probācijas klientam un pārstāvim ir jānovērš iespējamie šķēršļi, kas varētu traucēt Dienesta amatpersonai piekļūt dzīvesvietai noteiktajā laikā un jebkura probācijas klienta vai pārstāvja darbība vai bezdarbība, kas liedz Dienesta amatpersonai pārliecināties par probācijas klienta atrašanos dzīvesvietā ir uzskatāma par pienākuma nepildīšanu.

Probācijas klienta nodarbināšana ir viena no jomām, kura tiek atbalstīta un veicināta darbā ar probācijas klientu, tāpēc noteikumu projekta 52. punkts paredz, ka, gadījumos, ja probācijas klients jau līdz probācijas novērošanas uzsākšanai ir bijis nodarbināts darba vietā, kas nav veicinājusi un neveicina noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, Dienesta amatpersonai ir tiesības dot atļauju darba pienākumus veikt aizliegumā noteiktajā laikā, bet probācijas klientam ir pienākums pēc amatpersonas pieprasījuma iesniegt dokumentus, kas apliecina nepieciešamību strādāt aizliegumā noteiktajā laikā. Noteikumu projekta 53. punkts nosaka, ka probācijas klients un pārstāvis nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā informē Dienesta amatpersonu, ja nepārvaramas varas dēļ probācijas klients ir atstājis dzīvesvietu aizliegumā noteiktajā laikā.

Noteikumu projekta 54. – 58. punkts paredz Dienesta amatpersonas noteiktā pienākuma – aizliegums uzturēties noteiktās sabiedriskās vietās – izpildes kārtību. Dienesta amatpersona saskaņā ar 54. punktu varēs noteikt probācijas klientam aizliegumu uzturēties noteiktā sabiedriskā vietā, nosakot sabiedriskās vietas, kurās probācijas klients nedrīkst uzturēties, jo tas var ietekmēt jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Noteikumu projekta 55. punktā noteikts, ka probācijas klients un pārstāvis nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamās darbdienas laikā informē Dienesta amatpersonu, ja nepārvaramas varas dēļ probācijas klients nav ievērojis aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās, bet noteikumu projekta 57. un 58. punkts paredz, ka probācijas klients un pārstāvis var vērsties Dienestā ar lūgumu atļaut uzturēties noteiktā sabiedriskā vietā. Šādā gadījumā probācijas klients ar rakstisku iesniegumu vēršas Dienestā ne vēlāk kā 10 dienas pirms plānotās uzturēšanās sabiedriskajā vietā, un lūdz atļaut noteiktā dienā un laikā uzturēties noteiktā sabiedriskajā vietā, norādot: sabiedrisko vietu, kurā probācijas klientam nepieciešams uzturēties, dienu un laiku, kad probācijas klientam nepieciešams uzturēties noteiktā sabiedriskajā vietā un uzturēšanās mērķi. Probācijas klients un pārstāvis pēc Dienesta amatpersonas pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina nepieciešamību noteiktā dienā un laikā uzturēties noteiktā sabiedriskajā vietā. Saskaņā ar noteikumu projekta 56. un 57. punktu, Dienesta amatpersona pamatojoties uz iesniegumu var atļaut probācijas klientam noteiktā dienā un laikā uzturēties noteiktā sabiedriskajā vietā. 
Noteikumu projekta 59. – 63. punktā noteikta Dienesta amatpersonas rīcība, saņemot probācijas klienta iesniegumu, proti, noteikumu projekta 59. un 60. punkts paredz, ka Dienesta amatpersona piecu dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu atļaut vai neatļaut noteiktā dienā un laikā uzturēties noteiktā sabiedriskajā vietā. Dienesta amatpersona pieņem negatīvu lēmumu, ja probācijas klienta uzturēšanās noteiktā sabiedriskajā vietā var apdraudēt sabiedrības drošību vai var sekmēt jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Noteikumu projekta 61. – 63. punkts regulē obligātās lēmuma sastāvdaļas un nepieciešamību papildus norādīt pamatojumu lēmumā, ja tas probācijas klientam ir negatīvs.

Noteikumu projekta 64. – 66. punkts paredz Dienesta amatpersonas noteiktā pienākuma – sazināties ar noteiktiem cilvēkiem – izpildes kārtību, proti, 64. un 66. punkts paredz, ka Dienesta amatpersona var noteikt probācijas klientam aizliegumu sazināties ar noteiktiem cilvēkiem. Ja probācijas klients jebkādā tiešā vai netiešā veidā (tai skaitā izmantojot citas personas starpniecību) sazinās ar šiem cilvēkiem, tas ir uzskatāms par noteiktā pienākuma nepildīšanu. Noteikumu projekta 65. punkts nosaka, ja probācijas klientam nepieciešams sazināties ar noteiktiem cilvēkiem, lai novērstu ar noziedzīgu nodarījumu saistītās sekas, piemēram, ar cietušo personu, probācijas klients to saskaņo ar Dienesta amatpersonu un saziņu tiek veikta ar Dienesta amatpersonas starpniecību vai Dienesta amatpersonas klātbūtnē.

Neskatoties uz to, ka saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48. pantu bērns nedrīkst smēķēt, lietot bezdūmu tabakas izstrādājumus, glabāt tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces un to uzpildes tvertnes, kā arī glabāt un lietot alkoholiskos un enerģijas dzērienus, noteikumu projekta 67. punkts paredz, ka probācijas klientam Dienesta amatpersona var noteikt pienākumu – aizliegums lietot alkoholu, narkotiskās vai citas apreibinošās vielas, jo probācijas novērošana var tikt turpināta īstenot arī pilngadīgām personām. Vienlaikus tiek paredzēts, ka Dienesta amatpersona alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu lietošanu pārbauda normatīvajos aktos par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudi noteiktajā kārtībā.

Noteikumu projekta 68. – 69. punkts nosaka pienākuma – apmeklēt Dienesta amatpersonas norādīto speciālistu un pildīt speciālista norādījumus – izpildes kārtību. Ja probācijas novērošanas īstenošanas laikā tiks secināts, ka probācijas klientam nepieciešams apmeklēt attiecīgo speciālistu, Dienesta amatpersona norādīs attiecīgo speciālistu, kuru probācijas klientam jāapmeklē un laiku, no kura probācijas klientam jāuzsāk apmeklēt attiecīgais speciālists. Būtiski norādīt, ka šis pienākums paredz, ka probācijas klientam ir jāpilda arī speciālista norādījumus, piemēram, nodot analīzes, veikt testus utt., tādējādi probācijas klientam ir pienākums līdzdarboties un pildīt speciālista norādījumus. Probācijas klientam pēc Dienesta amatpersonas pieprasījuma ir jāuzrāda dokumentus, kas apliecina Dienesta norādītā speciālista apmeklējumu un speciālista norādījumu izpildi. Minētā apliecinājuma trūkums vai probācijas klienta atteikums to uzrādīt uzskatāms par noteiktā pienākuma nepildīšanu.

Noteikumu projekta 70. punkts nosaka, ka Dienesta amatpersona var noteikt probācijas klientam pienākumu pildīt Dienesta amatpersonas norādījumus, kas vērsti uz lietderīgu brīvā laika pavadīšanu. Šādā gadījumā probācijas klientam atbilstoši Dienesta amatpersonas norādījumiem jāsniedz informāciju par pienākumu izpildes gaitu. Probācijas klienta bezdarbība vai tīša darbība, kas neatbilst noteiktajam pienākumam, tiks uzskatīta par noteiktā pienākuma nepildīšanu.

Noteikumu projekta 71. – 75. punkts nosaka Dienesta amatpersonas noteiktā pienākuma – piedalīties Dienesta amatpersonas noteiktos pasākumos, kas vērsti uz sociālās uzvedības korekciju un sociālo rehabilitāciju ietvaros – izpildes kārtību. Papildus norādāms, ka 71. – 75. punkts attiecināms uz pienākumu sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas ietvaros apmeklēt Dienesta īstenotās probācijas programmas.Vienlaikus norādāms, ka noteikumu projekts paredz, ka nosakot pienākumu probācijas klientam apmeklēt Dienesta probācijas programmu tiek sagatavots norīkojums un nodarbību grafiks, kurus probācijas klients paraksta, proti, 73. punkts nosaka, ka probācijas klientam ir pienākums apmeklēt probācijas programmas nodarbības atbilstoši Dienesta amatpersonas sagatavotajam nodarbību grafikam, ievērot programmā izvirzītos noteikumus un prasības, līdzdarboties programmas nodarbībās, un programmas īstenošanas vietā un laikā nedrīkst atrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Ņemot vērā, ka probācijas programmas ir intensīvs un komplicēts pieeju un metožu kopums, kurš sasniedz augstāko efektivitāti tikai tad, ja probācijas klients līdzdarbojas un iesaistās visās probācijas programmas nodarbībās, tad 74. punkts paredz, ka gadījumā, ja probācijas klients neapmeklē probācijas programmas nodarbības, Dienesta amatpersona probācijas klientu var atskaitīt no konkrētās probācijas programmas un atkārtoti iesaistīt probācijas programmā. Probācijas klienta neierašanās uz probācijas programmas nodarbību bez attaisnojoša iemesla, nodarbības kavēšana, norises traucēšana, kā arī ierašanās uz probācijas programmas nodarbību alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē uzskatāma par noteiktā pienākuma nepildīšanu.

Noteikumu projekta 76. nosaka pienākumus, kuru ietvaros amatpersona var norīkot probācijas klientu pakalpojuma saņemšanai pie Dienesta finansēta pakalpojuma sniedzēja. Dienesta amatpersona izskaidros noteiktā pienākuma izpildes kārtību probācijas klientam saprotamā veidā un probācijas klients saskaņā ar noteikumu projekta 77. punktu apliecinās ar parakstu, ka ir iepazinies ar norīkojumā minēto informāciju.

Noteikumu projekta 78. un 79. punkts nosaka, ka  apmeklējot Dienesta finansēta pakalpojuma sniedzēja pasākumus probācijas klientam ir pienākums ievērot pakalpojuma sniedzēja izvirzītos noteikumus un prasības, līdzdarboties pakalpojuma saņemšanā, kā arī pakalpojuma saņemšanas vietā un laikā neatrasties alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Probācijas klienta neierašanās pie pakalpojuma sniedzēja bez attaisnojoša iemesla, pakalpojuma sniedzēja izvirzīto noteikumu un prasību nepildīšana, kā arī ierašanās pie pakalpojuma sniedzēja alkohola, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē uzskatāma par noteiktā pienākuma nepildīšanu.

Noteikumu projekta 80. un 81. punkts nosaka, ja probācijas klients godprātīgi un apzinīgi pilda probācijas novērošanas izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Dienesta noteiktos pienākumus, ir izpildījis probācijas pasākumu plānā noteiktos pasākumus un jaunus pasākumus noteikt nav lietderīgi, Dienesta amatpersona sasauc STIS un rosina izskatīt jautājumu par nepieciešamību vērsties tiesā ar priekšlikumu samazināt probācijas novērošanas ilgumu. Šādā gadījumā ne tikai Dienests, bet arī citas iesaistītās puses vienojas, ka darbā ar bērnu izmantotās metodes ir bijušas efektīvas un turpmāka intervence nav nepieciešama. Ja STIS tiek pieņemts lēmums par nepieciešamību vērsties tiesā ar priekšlikumu samazināt probācijas novērošanas ilgumu, Dienesta amatpersona 15 darba dienu laikā iesniedz tiesai motivētu priekšlikumu par probācijas novērošanas ilguma samazināšanu, kurā norāda noteikumu projekta 81.1. – 81.8. apakšpunktā minēto informāciju.

Rīcība, ja probācijas klients un pārstāvis nepilda probācijas novērošanas izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai Dienesta noteiktos pienākumus

Noteikumu projekta 82. punkts nosaka, ja probācijas klients un pārstāvis probācijas novērošanas izpildi reglamentējošā likumā noteiktajā termiņā, kas saskaņā ar Likuma 32.³ panta pirmo daļu ir 10 darba dienas pēc nolēmuma spēkā stāšanās, neierodas struktūrvienībā un neinformē par attaisnojošiem neierašanās iemesliem, Dienesta amatpersona nosūta uzaicinājumu probācijas klientam un pārstāvim ierasties struktūrvienībā un sniegt paskaidrojumu.

Likumprojekta "Grozījumu Valsts probācijas dienesta likumā" (Nr.1404/Lp13) 21.¹ panta otrajā daļā paredz, ka Dienests organizē STIS - vienmēr pieaicinot pašvaldības speciālistu un var pieaicināt citu institūciju pārstāvjus vai fiziskas personas. Noteikumu projekta 84. punkts paredz, ka gadījumā, ja probācijas klients un pārstāvis neierodas uzaicinājumā norādītajā laikā neierodas struktūrvienībā, Dienesta amatpersona nosūta  probācijas klientam brīdinājumu un sasauc STIS. Dalībai STIS pieaicinot arī bāriņtiesas pārstāvi, lai vienotos par turpmāko rīcību un bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzību, īstenojot probācijas novērošanu, bet 85. punkts nosaka obligātās sastāvdaļas brīdinājumam.

Noteikumu projekta 86. punkts paredz, ka par katru probācijas novērošanas izpildi reglamentējošā likumā paredzēto vai Dienesta noteikto pienākumu nepildīšanas gadījumu probācijas klients un pārstāvis sniedz Dienesta amatpersonai rakstisku paskaidrojumu.

Ja probācijas klients un pārstāvis nav sasniedzams, lai sniegtu paskaidrojumu, Dienesta amatpersona saskaņā ar noteikumu projekta 87. punktu nosūta uzaicinājumu ierasties struktūrvienībā. Ja probācijas klients nesniedz paskaidrojumu vai paskaidrojumā minētie iemesli nav attaisnojoši, Dienesta amatpersona saskaņā ar noteikumu projekta 88. punktu brīdina probācijas klientu un sasauc STIS. Savukārt, ja pārstāvis nesniedz paskaidrojumu vai paskaidrojumā minētie iemesli nav attaisnojoši, Dienesta amatpersona sasauc STIS, pieaicinot bāriņtiesas pārstāvi (noteikumu projekta 89. punkts).

Noteikumu projekta 90. punkts nosaka, ka gadījumā, ja probācijas klients atkārtoti bez attaisnojoša iemesla nepilda probācijas novērošanas izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai Dienesta noteiktos pienākumus, tiek sasaukta STIS. Ja STIS vienojas par nepieciešamību vērsties tiesā ar lūgumu par probācijas novērošanas termiņa pagarināšanu vai par piespriestā kriminālsoda izpildi, un, ja tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 66. panta pirmās daļas nosacījumiem ir atbrīvojusi probācijas klientu no piespriestā soda, piemērojot probācijas novērošanu, Dienesta amatpersona 15 darba dienu laikā iesniedz tiesai priekšlikumu vai iesniegumu. Minētais punkts regulē obligātās iesnieguma sastāvdaļas.

Amatpersonas rīcība pēc tiesas nolēmuma izpildes

Noteikumu projekta 91. punkts nosaka, ka Dienesta amatpersona sagatavo paziņojumu par tiesas nolēmuma izpildi un nosūta to tiesai triju darba dienu laikā pēc tiesas nolēmuma izpildes, bet 92. punkts regulē paziņojuma par tiesas nolēmuma izpildi obligātās sastāvdaļas.

Noslēguma jautājums

Likuma pārejas noteikumu 9. punkts noteic, ka tā 13.¹ panta ceturtā daļa, kas paredz, ka probācijas novērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets, stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, attiecīgi noteikumu projekta noslēguma jautājums ietver normu par noteikumu projekta spēkā stāšanās datumu - 2023. gada 1. janvāri.