24-TA-2131: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījums Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" (turpmāk – noteikumu projekts) ir sagatavots, pamatojoties uz likuma "Par piesārņojumu" 11. panta otrās daļas 3. un 12. punktu un 18. panta otrās daļas 2. punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" (turpmāk – noteikumi Nr. 834), lai pilnveidotu prasības par karbamīda (urīnviela) lietošanu augsnes ielabošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijai ik gadu ir jāsagatavo un Eiropas Vides aģentūrai jāiesniedz pārskats par gaisu piesārņojošo vielu emisijām un to prognozēm dažādos tautsaimniecības sektoros (enerģētikā, rūpniecībā, transportā, lauksaimniecībā u.c.).
Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/2284 (NEC direktīva) un Gēteborgas protokola prasībām Latvijai laika periodā no 2020. līdz 2029. gadam amonjaka (NH₃) emisijas jāsamazina par 1% salīdzinājumā ar 2005. gadu. Tomēr emisiju aprēķini liecina, ka šis mērķis netiek sasniegts. Amonjaka emisiju pieaugumu galvenokārt veicina lauksaimnieciskās ražošanas intensifikācija un lauksaimniecības zemju platību palielināšanās.
SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" 2025. gadā sagatavotais pārskats par 2023. gadu apliecina, ka Latvija turpina neizpildīt amonjaka emisiju samazināšanas saistības. No kopējā emisiju apjoma 96,1% rodas lauksaimniecības sektorā, kas ir Zemkopības ministrijas kompetencē.
Saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/2284 (NEC direktīva) un Gēteborgas protokola prasībām Latvijai laika periodā no 2020. līdz 2029. gadam amonjaka (NH₃) emisijas jāsamazina par 1% salīdzinājumā ar 2005. gadu. Tomēr emisiju aprēķini liecina, ka šis mērķis netiek sasniegts. Amonjaka emisiju pieaugumu galvenokārt veicina lauksaimnieciskās ražošanas intensifikācija un lauksaimniecības zemju platību palielināšanās.
SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" 2025. gadā sagatavotais pārskats par 2023. gadu apliecina, ka Latvija turpina neizpildīt amonjaka emisiju samazināšanas saistības. No kopējā emisiju apjoma 96,1% rodas lauksaimniecības sektorā, kas ir Zemkopības ministrijas kompetencē.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 834 pašreizējā redakcijā ir noteikta situācija, ka slāpekļa minerālmēslus pamatmēslojumā lieto iespējami īsā laikā pirms sējas vai stādīšanas. Izkliedējot karbamīdu (urīnvielu), to iestrādā augsnē. Atjaunojoties veģetācijai, karbamīdu var neiestrādāt pirmajā ziemāju papildmēslojuma reizē.
Neiestrādājot karbamīdu augsnē, rodas lielas amonjaka emisijas. Nosakot izņēmumus karbamīda iestrādei, amonjaka emisijas aprēķinos būtu jāiekļauj neiestrādātais karbamīda apjoms. Tā kā šāda informācija lauksaimniekiem nav jāsniedz, tad nav iespējams to iekļaut amonjaka emisijas aprēķinā. Pēc Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra aptuvenas informācijas karbamīdu ziemāju pirmajā papildmēslošanas reizē lieto apmēram 5% no visa izlietotā karbamīda apjoma. Saskaņā ar emisiju aprēķinu metodiku neiestrādātajam karbamīda apjomam tiks piemērots augsts emisiju koeficients. Lai samazinātu amonjaka emisijas valstī, būtu jāparedz, ka lietojot karbamīdu, tas visos gadījumos ir jāiestrādā augsnē.
Neiestrādājot karbamīdu augsnē, rodas lielas amonjaka emisijas. Nosakot izņēmumus karbamīda iestrādei, amonjaka emisijas aprēķinos būtu jāiekļauj neiestrādātais karbamīda apjoms. Tā kā šāda informācija lauksaimniekiem nav jāsniedz, tad nav iespējams to iekļaut amonjaka emisijas aprēķinā. Pēc Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra aptuvenas informācijas karbamīdu ziemāju pirmajā papildmēslošanas reizē lieto apmēram 5% no visa izlietotā karbamīda apjoma. Saskaņā ar emisiju aprēķinu metodiku neiestrādātajam karbamīda apjomam tiks piemērots augsts emisiju koeficients. Lai samazinātu amonjaka emisijas valstī, būtu jāparedz, ka lietojot karbamīdu, tas visos gadījumos ir jāiestrādā augsnē.
Risinājuma apraksts
Lai atrisinātu konstatētās problēmas, noteikumu projekts paredz noteikumus Nr. 834 3.5. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā svītrojot normu "Atjaunojoties veģetācijai, karbamīdu var neiestrādāt pirmajā ziemāju papildmēslojuma reizē."
Noteikumu projekta Nr. 834 3.5. apakšpunkts izteikts šādā redakcijā: "slāpekļa minerālmēslus pamatmēslojumā lieto iespējami īsā laikā pirms sējas vai stādīšanas. Izkliedējot karbamīdu (urīnvielu), to iestrādā augsnē."
Noteikumu projekta Nr. 834 3.5. apakšpunkts izteikts šādā redakcijā: "slāpekļa minerālmēslus pamatmēslojumā lieto iespējami īsā laikā pirms sējas vai stādīšanas. Izkliedējot karbamīdu (urīnvielu), to iestrādā augsnē."
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 834 pašreizējā redakcijā tika konstatēts, ka Valsts augu aizsardzības dienestam nav deleģēta 3.5. apakšpunkta izpildes uzraudzība attiecībā uz karbamīda iestrādi, līdz ar to tika precizēts un papildināts 11.1. apakšpunkts, novēršot šīs normas piemērošanā konstatēto nepilnību.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu konstatēto problēmu, noteikumu projekta 11. punktā paredzēts precizēt Valsts augu aizsardzības dienesta pienākumus.
Noteikumu projekta Nr. 834 11.1. apakšpunkts izteikts šādā redakcijā: "11.1. uzrauga un kontrolē šo noteikumu 3.1., 3.3.2., 3.3.3., 3.3.4., 3.3.5., 3.3.6., 3.3.7., 3.4., 3.5. un 3.6. apakšpunktā un 6. punktā minēto prasību izpildi;".
Noteikumu projekta Nr. 834 11.1. apakšpunkts izteikts šādā redakcijā: "11.1. uzrauga un kontrolē šo noteikumu 3.1., 3.3.2., 3.3.3., 3.3.4., 3.3.5., 3.3.6., 3.3.7., 3.4., 3.5. un 3.6. apakšpunktā un 6. punktā minēto prasību izpildi;".
Problēmas apraksts
Lai vienkāršotu augsnes minerālā slāpekļa monitoringa veikšanu, nepieciešams svītrot noteikumu Nr. 384 13.4. un 13.5. apakšpunktus, kas attiecas uz lauku vēstures un meteoroloģisko datu apkopošanu.
Attiecībā uz lauka vēsturi Valsts augu aizsardzības dienests ir konstatējis, ka informācija, kas tiek prasīta no lauksaimniekiem, saskaņā ar noteikumu Nr. 384 13.4. un 13.5. apakšpunktus, vairs netiek izmantota rezultātu interpretācijā monitoringa ietvaros, un visa nepieciešamā informācija ir pieejama citos datu avotos — mēslošanas plānu kopsavilkumos un Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā.
Savukārt, meteoroloģiskie dati dublē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra rīcībā esošos datus, kas neatbilst labas datu pārvaldības principiem.
Attiecībā uz lauka vēsturi Valsts augu aizsardzības dienests ir konstatējis, ka informācija, kas tiek prasīta no lauksaimniekiem, saskaņā ar noteikumu Nr. 384 13.4. un 13.5. apakšpunktus, vairs netiek izmantota rezultātu interpretācijā monitoringa ietvaros, un visa nepieciešamā informācija ir pieejama citos datu avotos — mēslošanas plānu kopsavilkumos un Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā.
Savukārt, meteoroloģiskie dati dublē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra rīcībā esošos datus, kas neatbilst labas datu pārvaldības principiem.
Risinājuma apraksts
Ar noteikumu projektu svītroti noteikumu Nr. 834 13.4. un 13.5.apakšpunkti.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Lauksaimnieki
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir labvēlīga ietekme uz lauksaimniekiem. Labvēlīgo ietekmi dod prasības atcelšana par lauku vēstures iesniegšanu Valsts augu aizsardzības dienestam, jo turpmāk šos datus Valsts augu aizsardzības dienests izgūs caur citiem kanāliem. Grozījumi veicinās precīzāku amonjaka emisijas aprēķināšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts augu aizsardzības dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts augu aizsardzības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
