23-TA-639: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksas kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts „Nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksas kārtība” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību (turpmāk – LBFV) ar kuriem likuma 25.pants ir papildināts ar 1.2 daļu (stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī), kas nosaka, ka valsts budžeta finansētas institūcijas, budžeta nefinansētas iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ieguldīta valsts kapitāla daļa, kā arī zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji, kuri administrē nenodokļu ieņēmumu maksājumus (turpmāk – valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas), pirms to pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos, uzskaita savā kontā un nodrošina pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto summu atmaksu. Noteikumu projekts tiek izstrādāts, lai noteiktu tos nenodokļu ieņēmumu veidus, kurus pirms pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos uzskaita nenodokļu maksājumus administrējošās institūcijas kontā, kā arī kārtību, kādā šos nenodokļu ieņēmumu veidus ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos un veic to atmaksu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
LBFV Pārejas noteikumu 102.punkts paredz, ka 25. panta 1.2 daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2023.gada 30.jūnijam. Noteikumu projekta mērķis ir pilnveidot nenodokļu ieņēmumu maksājumu atpazīšanas un budžetā ieskaitīšanas procesu, kā arī mazināt kļūdaini veikto maksājumu skaitu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2024.
Pamatojums
LBFV Pārejas noteikumu 101.punkts
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
LBFV 25. panta pirmā daļa paredz, ka Valsts kase, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, seko tam, lai visi ieņēmumi, kas pienākas valsts budžetam, tiktu saņemti laikā un attiecīgajā apjomā, un nodrošina to, lai valsts budžeta izdevumi tiktu izdarīti saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem. Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes nodrošina ieņēmumu par veikto darbību ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumu kontos gadskārtējā valsts budžeta likumā plānotajā apjomā. LBFV 29. pants nosaka, ka Valsts kase kārto valsts budžeta finanšu uzskaiti un Valsts ieņēmumu dienests kārto tā administrēto nodokļu, nodevu un citu šā dienesta administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu uzskaiti.
Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr.972 "Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu" (turpmāk – MK noteikumi Nr.972) 7. punkts nosaka, ka valsts budžeta finansētai institūcijai, budžeta nefinansētai iestādei un kapitālsabiedrībai, kurā ieguldīta valsts kapitāla daļa, kā arī zvērinātam notāram un zvērinātam tiesu izpildītājam (kas turpmāk saukta kā valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija) ir pienākums pārliecināties, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr.972 5.punktu veiktie maksājumi valsts budžeta kontā Valsts kasē ir uzskaitīti atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Pašreiz daļai nenodokļu ieņēmumu veidu jau tiek piemērots princips, ka nenodokļu maksājums, pirms tā pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos, sākotnēji tiek ieskaitīts valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas kontā, tai skaitā valsts budžeta iestādes budžeta izpildes rezultātā radušies ieņēmumi, kas skaitāmi vispārējos budžeta ieņēmumos un klasificējami kā pārējie nenodokļu ieņēmumi. Piemēram, saņemtos vai ieturētos līgumsodus un procentu maksājumus par saistību neizpildi institūcijas sākotnēji uzskaita savā kontā, un tad veic pārskaitījumu atbilstošajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā. Arī zvērināti tiesu izpildītāji (turpmāk - ZTI), kas noteikumu projekta izpratnē ir valsts budžeta ieņēmumu maksājumus administrējošā institūcija, jau šobrīd piemēro noteikumu projektā minēto kārtību, jo piedzītos/saņemtos maksājumus pirms pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos uzskaita Valsts kasē atvērtajā depozīta kontā, kas atvērts saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu.
Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr.972 "Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu" (turpmāk – MK noteikumi Nr.972) 7. punkts nosaka, ka valsts budžeta finansētai institūcijai, budžeta nefinansētai iestādei un kapitālsabiedrībai, kurā ieguldīta valsts kapitāla daļa, kā arī zvērinātam notāram un zvērinātam tiesu izpildītājam (kas turpmāk saukta kā valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija) ir pienākums pārliecināties, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr.972 5.punktu veiktie maksājumi valsts budžeta kontā Valsts kasē ir uzskaitīti atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Pašreiz daļai nenodokļu ieņēmumu veidu jau tiek piemērots princips, ka nenodokļu maksājums, pirms tā pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos, sākotnēji tiek ieskaitīts valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas kontā, tai skaitā valsts budžeta iestādes budžeta izpildes rezultātā radušies ieņēmumi, kas skaitāmi vispārējos budžeta ieņēmumos un klasificējami kā pārējie nenodokļu ieņēmumi. Piemēram, saņemtos vai ieturētos līgumsodus un procentu maksājumus par saistību neizpildi institūcijas sākotnēji uzskaita savā kontā, un tad veic pārskaitījumu atbilstošajā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā. Arī zvērināti tiesu izpildītāji (turpmāk - ZTI), kas noteikumu projekta izpratnē ir valsts budžeta ieņēmumu maksājumus administrējošā institūcija, jau šobrīd piemēro noteikumu projektā minēto kārtību, jo piedzītos/saņemtos maksājumus pirms pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos uzskaita Valsts kasē atvērtajā depozīta kontā, kas atvērts saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nenodokļu ieņēmumi veido aptuveni 6% no valsts pamatbudžeta ieņēmumiem. Nenodokļu ieņēmumu procesā ir iesaistītas dažādas institūcijas – gan tās, kas veic maksājumus budžetā saskaņā ar tiesību aktos noteikto, gan tās, kas budžeta izpildes procesā radušos ieņēmumus skaita budžetā, gan tās, kas piemērojušas vai iniciējušas citus nenodokļu ieņēmumus. Ir gadījumi, kad nav viennozīmīgi identificējami atbildīgie, iztrūkst par maksājumu atpazīšanu atbildīgās institūcijas, līdz ar to nav pārliecības, ka valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu kontos saņemtie maksājumi pilnībā ir atpazīti (nav ieskaitīti kļūdaini vai uzskaitīti neatbilstošā ieņēmumu veidā), kā arī normatīvajā regulējumā nav noteikta atbildīgā institūcija, kas veic pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto summu atmaksu.
Nenodokļu ieņēmumu administrēšanas pienākums institūcijai izriet no normatīvajiem aktiem vai valsts institūciju lēmumiem (kas veikušas darbības, kā rezultātā ir radies konkrētā valsts budžeta nenodokļu ieņēmuma maksāšanas pienākums), kas nosaka šādu nenodokļu ieņēmumu, un institūcijas ir atbildīgas par konkrētā valsts budžeta nenodokļu ieņēmumu veida aprēķināšanu, piemērošanu, uzskaiti, iekasēšanu vai iemaksāšanu valsts budžetā, kā arī tās pieņem lēmumu par atmaksas veikšanu kļūdaini veikta maksājuma vai pārmaksas gadījumā. Valsts budžeta nenodokļu ieņēmumu maksājumus administrējošā institūcija noteikumu projekta izpratnē ir institūcija saskaņā ar MK noteikumiem Nr.972, kas nosaka, ka institūcija izmanto Valsts kases nodrošināto e-pakalpojumu eKase, tās tiešsaistes datu apmaiņas moduli vai citu tiesību aktos noteiktu informācijas apmaiņas risinājumu ar Valsts kasi, lai pārliecinātos, ka veiktie maksājumi ir saņemti un uzskaitīti atbilstoši normatīvajiem aktiem. Ja nenodokļu maksājumi tiek veikti tieši valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā, nevis sākotnēji uzskaitīti valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas kontā, institūcijām ir jāpieprasa piekļuve atbilstošā valsts pamatbudžeta ieņēmumu konta informācijai (saskaņojot piekļuvi ar Valsts ieņēmumu dienestu), lai pārliecinātos, ka valsts budžets ir saņēmis tam pienākošos nenodokļu maksājumu. Piemēram, ieņēmumi, kas uzskaitīti ieņēmumu klasifikācijas kodā 12.2.2.0. “Ieņēmumi no valsts amatpersonas labprātīgas atlīdzības par valstij nodarīto zaudējumu”, var veidoties gan amatpersonai pašai veicot maksājumu, gan ieturējuma rezultātā (darba devējs ietur no atalgojuma un veic ieturētās summu ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumos), gan arī piedziņas rezultātā, ko veic ZTI. Ieturējuma un ZTI piedziņas gadījumā maksājums jau tiek veikts atbilstoši noteikumu projektā paredzētai kārtībai – sākotnēji to uzskaitot valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas kontā, savukārt, ja amatpersona ir veikusi tiesību aktos noteikto maksājumu pamatbudžeta ieņēmumu kontā, tad, lai pārliecinātos par to, valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijai būtu papildus jāseko līdzi maksājumu informācijai valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā.
Maksājumu kontroles darbību būtu administratīvi vienkāršāk veikt, ja visi nenodokļu ieņēmumu maksājumi tiktu veikti valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas kontā nevis tieši valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā, jo vienā nenodokļu ieņēmumu veidā (kontā) var tikt uzskaitīti vairāku maksājumus administrējošo institūciju administrēti valsts budžetam piekritīgi maksājumi, līdz ar to atsevišķu maksājumu atpazīšana un attiecināšana uz konkrēto maksātāju var būt sarežģīta (liels maksājumu skaits, tai skaitā redzami personu dati, kas neattiecas uz konkrēto maksājumus administrējošo institūciju), budžeta ieņēmumu kontos tiek ieskaitīti kļūdaini maksājumi, kurus neviena no valsts budžeta maksājumus administrējošām institūcijām neidentificē "kā savus", kā arī kļūdaini veikta maksājuma atmaksu var veikt tikai Valsts ieņēmumu dienests.
Nenodokļu ieņēmumu administrēšanas pienākums institūcijai izriet no normatīvajiem aktiem vai valsts institūciju lēmumiem (kas veikušas darbības, kā rezultātā ir radies konkrētā valsts budžeta nenodokļu ieņēmuma maksāšanas pienākums), kas nosaka šādu nenodokļu ieņēmumu, un institūcijas ir atbildīgas par konkrētā valsts budžeta nenodokļu ieņēmumu veida aprēķināšanu, piemērošanu, uzskaiti, iekasēšanu vai iemaksāšanu valsts budžetā, kā arī tās pieņem lēmumu par atmaksas veikšanu kļūdaini veikta maksājuma vai pārmaksas gadījumā. Valsts budžeta nenodokļu ieņēmumu maksājumus administrējošā institūcija noteikumu projekta izpratnē ir institūcija saskaņā ar MK noteikumiem Nr.972, kas nosaka, ka institūcija izmanto Valsts kases nodrošināto e-pakalpojumu eKase, tās tiešsaistes datu apmaiņas moduli vai citu tiesību aktos noteiktu informācijas apmaiņas risinājumu ar Valsts kasi, lai pārliecinātos, ka veiktie maksājumi ir saņemti un uzskaitīti atbilstoši normatīvajiem aktiem. Ja nenodokļu maksājumi tiek veikti tieši valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā, nevis sākotnēji uzskaitīti valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas kontā, institūcijām ir jāpieprasa piekļuve atbilstošā valsts pamatbudžeta ieņēmumu konta informācijai (saskaņojot piekļuvi ar Valsts ieņēmumu dienestu), lai pārliecinātos, ka valsts budžets ir saņēmis tam pienākošos nenodokļu maksājumu. Piemēram, ieņēmumi, kas uzskaitīti ieņēmumu klasifikācijas kodā 12.2.2.0. “Ieņēmumi no valsts amatpersonas labprātīgas atlīdzības par valstij nodarīto zaudējumu”, var veidoties gan amatpersonai pašai veicot maksājumu, gan ieturējuma rezultātā (darba devējs ietur no atalgojuma un veic ieturētās summu ieskaitīšanu pamatbudžeta ieņēmumos), gan arī piedziņas rezultātā, ko veic ZTI. Ieturējuma un ZTI piedziņas gadījumā maksājums jau tiek veikts atbilstoši noteikumu projektā paredzētai kārtībai – sākotnēji to uzskaitot valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas kontā, savukārt, ja amatpersona ir veikusi tiesību aktos noteikto maksājumu pamatbudžeta ieņēmumu kontā, tad, lai pārliecinātos par to, valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijai būtu papildus jāseko līdzi maksājumu informācijai valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā.
Maksājumu kontroles darbību būtu administratīvi vienkāršāk veikt, ja visi nenodokļu ieņēmumu maksājumi tiktu veikti valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas kontā nevis tieši valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā, jo vienā nenodokļu ieņēmumu veidā (kontā) var tikt uzskaitīti vairāku maksājumus administrējošo institūciju administrēti valsts budžetam piekritīgi maksājumi, līdz ar to atsevišķu maksājumu atpazīšana un attiecināšana uz konkrēto maksātāju var būt sarežģīta (liels maksājumu skaits, tai skaitā redzami personu dati, kas neattiecas uz konkrēto maksājumus administrējošo institūciju), budžeta ieņēmumu kontos tiek ieskaitīti kļūdaini maksājumi, kurus neviena no valsts budžeta maksājumus administrējošām institūcijām neidentificē "kā savus", kā arī kļūdaini veikta maksājuma atmaksu var veikt tikai Valsts ieņēmumu dienests.
Risinājuma apraksts
Turpinot pilnveidot nenodokļu maksājumu atpazīšanas un budžetā ieskaitīšanas procesu, kā arī ņemot vērā, ka attiecībā uz daļu nenodokļu ieņēmumu veidu valsts budžeta ieņēmumu maksājumus administrējošās institūcijas jau piemēro noteikumu projektā noteikto, turpmāk nenodokļu maksājumu atpazīšanas un budžetā ieskaitīšanas procesu paredzēts vienādot – nosakot, ka valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija saņemtos nenodokļu ieņēmumu maksājumus pirms to pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos, uzskaita savā kontā Valsts kasē, un nodrošina pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto summu atmaksu.
Valsts budžeta nenodokļu ieņēmumi noteikumu projekta izpratnē ir ieņēmumi, kas atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1032 “Noteikumi par budžeta ieņēmumu klasifikāciju” (turpmāk – MK noteikumi Nr.1032) klasificēti budžetu ieņēmumu 2.0.grupas klasifikācijas kodos:
1) 8.0.0.0. “Ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma”;
2) kodu 9.0.0.0. "Valsts (pašvaldību) nodevas un kancelejas nodevas" apakškodos 9.1.7.1., 9.1.7.2. un 9.1.7.3. klasificētās kancelejas nodevas par zemesgrāmatas veiktajām darbībām;
3) 12.0.0.0. "Pārējie nenodokļu ieņēmumi";
4) 13.0.0.0. "Ieņēmumi no valsts (pašvaldību) īpašuma iznomāšanas, pārdošanas un no nodokļu pamatparāda kapitalizācijas".
Noteikumi neattiecas uz tādiem nenodokļu ieņēmumu veidiem, kā:
1) valsts nodevas (kas, uzskaitītas koda 9.0.0.0. “Valsts (pašvaldību) nodevas un kancelejas nodevas” grupā, izņemot apakškodos 9.1.7.1., 9.1.7.2. un 9.1.7.3. klasificētās kancelejas nodevas), jo šo jomu regulē Likums par nodokļiem un nodevām un Ministru kabineta 2018. gada 7. augusta noteikumi Nr.453 "Valsts nodevu uzskaites noteikumi";
2) naudas sodi un sankcijas (ieņēmumi, kas uzskaitāmi koda 10.0.0.0. “Naudas sodi un sankcijas” grupā), jo šo jomu regulē citi tiesību akti, piemēram, Administratīvās atbildības likums.
Šajos noteikumos noteiktā kārtība nav piemērojama:
1) nenodokļu ieņēmumiem, kas atzīti Valsts kases valsts budžeta finanšu uzskaitē (attiecas uz ieņēmumiem no valsts finanšu vadības, tai skaitā piemērotajiem procentiem par izsniegtajiem valsts aizdevumiem un valsts galvotajiem kredītiem, valsts aizdevumu un valsts galvojuma apkalpošanas maksu, nokavējuma naudu par izsniegto valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas kavējumiem un valsts aizdevumu un valsts galvojuma apkalpošanas maksas kavējumiem, ieņēmumiem no kontu apkalpošanas, kā arī ieņēmumiem no emisijas kvotu izsolēm, kuru uzskaiti kārto Valsts kase saskaņā ar noslēgto starpresoru vienošanos). Atbilstoši MK noteikumiem Nr.1032, piemēram, tie ir klasificēti kodos 8.4.0.0. (apakškodos) “Procentu ieņēmumi par aizdevumiem”, 8.6.0.0. (apakškodos) “ Procentu ieņēmumi par depozītiem, kontu atlikumiem, valsts parāda vērtspapīriem un atlikto maksājumu”, 8.7.0.0. “Ieņēmumi no atvasināto finanšu instrumentu rezultāta”, 8.9.0.0. (apakškodos) “Pārējie finanšu ieņēmumi”;
2) nenodokļu ieņēmumiem, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests, kas kārto tā administrēto nodokļu, nodevu un citu šā dienesta administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu uzskaiti saskaņā ar LBFV 29.panta otro daļu.
Ņemot vērā, ka nenodokļu maksājumus administrējošās institūcijas pēc sava tiesiskā statusa var būt ļoti dažādas (valsts budžeta iestāde, pašvaldība, kapitālsabiedrība, ZTI), konts, kurā uzskaitīt saņemtos nenodokļu ieņēmumu maksājumus, arī var būt atšķirīgs. Piemēram, valsts budžeta iestāde nenodokļu ieņēmumu maksājumus, kas radušies valsts budžeta izpildes procesā (iestādes saimnieciskā darbība, ar to saistīti darījumi, līgumsaistības), sākotnēji uzskaita pamatbudžeta izdevumu kontā (tiek atvērts saskaņā ar gadskārtējo valsts budžetu un Valsts kasē iesniegtiem finansēšanas plāniem), savukārt nenodokļu ieņēmumu maksājumus, kas radušies iestādei deleģētās funkcijas rezultātā (kad iestādes veiktās darbības rezultātā ir saņemts valsts budžeta vispārējos nenodokļu ieņēmumos ieskaitāms maksājums), uzskaita institūcijas deponēto līdzekļu uzskaites kontā, kas atvērts saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumu Nr.1220 “Asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtība” 47.punktu (izvērtējot iestādes iekšējai darba organizācijai optimālāko risinājumu attiecībā uz nepieciešamo deponēto līdzekļu kontu skaitu un, ja šāds konts iestādei nav atvērts, tā atver to (vai vairākus), iesniedzot pieteikumu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumu Nr.652 “Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu” 21.punktu). Valsts budžeta iestādes izvērtē darījuma būtību un izvēlas piemērotāko konta veidu nenodokļu maksājumu budžeta izpildes uzskaitei (kā arī atbilstošo kārtību, kādā valsts budžeta iestāde uzskaita saņemtos nenodokļu maksājumus savā grāmatvedības uzskaitē).
Atbilstoši MK noteikumos Nr.1032 noteiktajai klasifikācijai, ieņēmumu veidi, kuros uzskaita valsts budžeta iestāžu veiktās iemaksas, kas radušās valsts budžeta izpildes procesā, piemēram, var būt:
12.3.4.1. “Ieņēmumi no budžeta iestādēm atmaksātiem debitoru parādiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos projektos (pasākumos)“;
12.3.4.9. “Ieņēmumi no budžeta iestādēm atmaksātiem pārējiem debitoru parādiem“;
12.3.9.5. “Līgumsodi un procentu maksājumi par saistību neizpildi“;
13.4.0.0. “Ieņēmumi no valsts un pašvaldību kustamā īpašuma un mantas realizācijas“.
Ieņēmumu veidi, kas radušies iestādei deleģētās funkcijas rezultātā, piemēram, var būt:
9.1.7.1. “Kancelejas nodeva par zemesgrāmatas veiktajām darbībām attiecībā uz mantojumu un dāvinājumu“;
9.1.7.2. “Kancelejas nodeva par zemesgrāmatas veiktajām darbībām, kas iekasēta no fiziskām personām, izņemot mantojumus un dāvinājumus“;
9.1.7.3. “Kancelejas nodeva par zemesgrāmatas veiktajām darbībām, kas iekasēta no juridiskām personām, izņemot mantojumus un dāvinājumus“;
12.1.3.0. “Ieņēmumi no konfiscēto zvejas rīku, zvejas līdzekļu un zivju realizācijas”;
12.1.4.0. “Ieņēmumi no konfiscētās mantas, preču un citu priekšmetu realizācijas pēc Valsts policijas un Valsts robežsardzes pieņemtā lēmuma”;
12.1.5.0. “Ieņēmumi no valstij piekritīgās mantas realizācijas saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstu konfiskācijas rīkojuma izpildi”;
12.1.6.1. “Ieņēmumi no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas“;
12.1.6.2. “Ieņēmumi no papildsoda – mantas konfiskācija – realizācijas”;
12.1.9.0. “Ieņēmumi no valstij piekritīgās mantas realizācijas pēc citu valsts institūciju pieņemtā lēmuma“;
12.2.5.0. "Ieņēmumi no ieturētā nodrošinājuma par lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu ārējās tirdzniecības režīma noteikumu kārtības neievērošanu";
12.2.6.0. “Ieņēmumi no zaudējumu atlīdzības par meža resursiem nodarītiem kaitējumiem“;
12.2.7.0. “Ieņēmumi no zaudējumu atlīdzības par zivju resursiem nodarītiem zaudējumiem“;
12.2.8.0. “Ieņēmumi no zaudējumu atlīdzības par videi nodarītiem zaudējumiem“.
Piemēram, ja valsts kompensācijas (kuru izmaksu veic Juridiskās palīdzības administrācija) atmaksas, kas skaitāmas parējos nenodokļu ieņēmumos un uzskaitāmas ieņēmumu klasifikācijas kodā 12.3.9.3. “Piedzītie un labprātīgi atmaksātie līdzekļi”, pienākumu var noteikt dažādas institūcijas, tās rīkojas atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam – uzskaita saņemtos maksājumus savā kontā Valsts kasē pirms to pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos, līdz ar to kontrolē, ka valsts budžets ir saņēmis tam piekritīgos maksājumus. Kā alternatīva var būt arī minēto atmaksu maksājumu veikšana izmantojot Juridiskās palīdzības administrācijas deponēto līdzekļu kontu, kurā tiktu skaitītas visas šāda veida atmaksas, neatkarīgi no tā, kura institūcija ir noteikusi atmaksas pienākumu. Šādā gadījumā, lai Juridiskās palīdzības administrācija varētu veikt maksājumu kontroli (atpazīšanu), tās rīcībā būtu jābūt informācijai par citu institūciju lēmumiem (atmaksājamām summām). Noteikumu projekta tvērums neregulē iestāžu savstarpējo sadarbību.
Valsts budžeta maksājumus administrējoša institūcija, kas nav valsts budžeta iestāde, piemēram, pašvaldība vai kapitālsabiedrība, nenodokļu ieņēmumus pirms to pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos uzskaita savā norēķinu kontā Valsts kasē (piemēram, SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" ieņēmumus no ēku un būvju īpašuma pārdošanas vai pašvaldība saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” valsts budžetā ieskaitāmos līdzekļus).
ZTI nenodokļu ieņēmumus pirms to pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos uzskaita depozīta kontā Valsts kasē.
Noteikumu projekts paredz, ka nenodokļu maksājumus administrējošā institūcija pēc nenodokļu ieņēmumu maksājumu saņemšanas un atpazīšanas kā budžetam piekritīgus ieņēmumus, no sava konta Valsts kasē veic atpazīto nenodokļu ieņēmumu summas pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumu kontā ne retāk kā vienu reizi mēnesī līdz kārtējā mēneša pēdējai darba dienai (atmaksas, kas tiek plānotas gadskārtējā valsts budžeta likumā atmaksu apakšprogrammās, veic pēc to ieplānošanas valsts budžetā (gadījumā, ja atmaksa veicama kodā 12.3.4.1.)).
Noteikumu projekts paredz, ka attiecībā uz kancelejas nodevām par zemesgrāmatas veiktajām darbībām šo noteikumu 6.punkts piemērojams ar 2024.gada 1.martu. Šādu termiņu nepieciešams noteikt, lai Tieslietu ministrija (Tiesu administrācija) varētu veikt nepieciešamās informācijas sistēmas izmaiņas attiecībā uz kancelejas nodevu par zemesgrāmatas veiktajām darbībām uzskaiti Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.
Saņemtie maksājumi var tikt skaitīti gan atsevišķi, gan vairāki kopā vienā maksājumā (kopsummā), jo informācija par saņemto maksājumu attiecināšanu uz konkrēto maksātāju būs valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas rīcībā.
Nosacījums, ka valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija budžetam piekritīgu nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanu budžeta ieņēmumos veic no sava konta Valsts kasē noteikts, lai gada inventarizācijas ietvaros varētu tikt nodrošināta automatizēta norēķinu salīdzināšana starp Valsts kasi un valsts budžeta maksājumus administrējošo institūciju.
Noteikumu projekts paredz, ka valsts budžeta ieņēmumu maksājumus administrējošā institūcija uzskaita saņemtos maksājumu savā kontā un ir atbildīga par saņemto nenodokļu ieņēmumu maksājumu pirms to pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos atpazīšanu un to attiecināšanu uz konkrēto maksātāju. Institūcija patstāvīgi var izvēlēties tehnisko risinājumu (tajā skaitā informācijas sistēmu), lai nodrošinātu noteikumu projekta 5. punktā minētās informācijas uzkrāšanu. Noteikumu projekts nenosaka prasības nenodokļu ieņēmumu atzīšanai maksājumu administrējošās institūcijas grāmatvedības uzskaitē atbilstoši uzkrāšanas principam. Vienlaikus ar šo noteikumu projektu tiek veikti grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (22-TA-3585), ieviešot prasības šo maksājumu grāmatvedības uzskaitei gan valsts budžeta ieņēmumu maksājumus administrējošā institūcijā (uzskaita saistības par saņemtiem maksājumiem institūcijas kontā), gan Valsts kasē (uzskaita ieņēmumus par saņemtiem maksājumiem valsts budžetā), lai nodrošinātu patiesu un ticamu informāciju atbilstoši Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu principiem.
Noteikumu projekta 7.punkta normas mērķis ir noteikt nosacījums rīcībai ar pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto summu gadījumos, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts savādāk. Noteikumu projekts paredz, ka nenodokļu maksājumus administrējošā institūcija veic saņemto pārmaksāto vai kļūdaini saņemto summu atmaksu 10 darbdienu laikā no maksātāja iesnieguma saņemšanas dienas. Viena no svarīgākajām tiesiskas valsts principa prasībām ir prasība pēc tiesību normas noteiktības un skaidrības. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa noteic, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Institūcija savas kompetences ietvaros var veikt atmaksu bez maksātāja iesnieguma, ja konstatē kļūdaina maksājuma esamību savā kontā, vai var veikt atmaksu pamatojoties uz citu tiesisko pamatu (piemēram, tiesas lēmumu vai citā normatīvajā aktā noteikto). Attiecībā uz valsts budžeta maksājumus administrējošām institūcijām veicamajām darbībām, katra iestāde rīkojas atbilstošo savam spēkā esošajam regulējumam un vispārējam normatīvo aktu regulējumam attiecīgajā jomā, tai skaitā Administratīvā procesa likumā noteiktajam.
Noteikumu projekts paredz, ka atmaksu no valsts pamatbudžeta ieņēmumu konta, ko rīko Valsts kase, uz valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas kontu Valsts kasē, veic piecu darbdienu laikā no valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas pieprasījuma Valsta kasei par pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās summas atmaksu saņemšanas dienas. Šādu kārtību piemēro gadījumā, ja nenodokļu maksājumu summa jau ir ieskaitīta valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā, ko rīko Valsts kase.
Ja valsts budžeta nenodokļu ieņēmumu kontos, ko rīko Valsts kase, tiks saņemti naudas līdzekļi no maksātājiem, kas nav valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas, Valsts kase veiks šādu summu atmaksu maksātājam piecu darbdienu laikā uz kontu, no kura tie saņemti. Šāds nosacījums iekļauts noteikumu projektā, lai nodrošinātu, ka kā valsts budžeta nenodokļu ieņēmumi tiktu atzīti tikai budžetam piekritīgi nenodokļu maksājumi.
Ar jauno regulējumu tiks samazināts kļūdaini veikto maksājumu skaits un novērsta neidentificējamu maksājumu ieskaitīšana valsts budžeta ieņēmumu kontos, nodrošināta nenodokļu maksājumus administrējošās institūcijas atbildība nenodokļu ieņēmumu maksājumu atpazīšanā un atpazīto nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā, ko rīko Valsts kase, kā arī pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās summas atmaksāšana.
Institūcijām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jānodrošina nenodokļu ieņēmumu maksājumu administrēšana, piedāvātā pieeja nodrošina maksājumu caurskatāmību un kontroli pār šiem maksājumiem, kā arī maksimāli samazina iespējamo kļūdaino maksājumu skaitu (maksājumus administrējošās institūcijas rīcībā ir informācija par maksājuma veikšanas nepieciešamību, līdz ar to kļūdaini veikto maksājumu būtu mazāk, jo atmaksu varēs veikt pati institūcija), kā arī valsts budžeta ieņēmumos tiktu ieskaitīti (un kā ieņēmumi atzīti) tikai budžetam piekritīgi maksājumi. Noteikumu projekts pēc būtības neietekmē ZTI un zvērinātu notāru darbību.
Ņemot vērā, ka arī patreiz maksājumus administrējošās institūcijas rīcībā ir informācija par maksājuma veikšanas nepieciešamību un tā maksājumu veicējus informē par norēķinu rekvizītiem, tad par kontu, kurā veicami nenodokļu maksājumi, tāpat kā līdz šim, informāciju sniegs maksājumus administrējošās institūcijas. Esošie nenodokļu ieņēmumu konti tiks slēgti un uz šiem kontiem skaitīti maksājumi sākot ar 2024. gada 1. janvāri tiks atgriezti maksātājam. Savukārt informācija par nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts budžetā kārtības maiņu, kā arī informācija par izmaiņām valsts budžeta ieņēmumu kontos tiks nodrošināta Valsts kases tīmekļa vietnē sadaļā Pakalpojumi/Konti/Publiskām personām apakšsadaļā "Maksājumi valsts budžetā".
Valsts budžeta nenodokļu ieņēmumi noteikumu projekta izpratnē ir ieņēmumi, kas atbilstoši Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumiem Nr.1032 “Noteikumi par budžeta ieņēmumu klasifikāciju” (turpmāk – MK noteikumi Nr.1032) klasificēti budžetu ieņēmumu 2.0.grupas klasifikācijas kodos:
1) 8.0.0.0. “Ieņēmumi no uzņēmējdarbības un īpašuma”;
2) kodu 9.0.0.0. "Valsts (pašvaldību) nodevas un kancelejas nodevas" apakškodos 9.1.7.1., 9.1.7.2. un 9.1.7.3. klasificētās kancelejas nodevas par zemesgrāmatas veiktajām darbībām;
3) 12.0.0.0. "Pārējie nenodokļu ieņēmumi";
4) 13.0.0.0. "Ieņēmumi no valsts (pašvaldību) īpašuma iznomāšanas, pārdošanas un no nodokļu pamatparāda kapitalizācijas".
Noteikumi neattiecas uz tādiem nenodokļu ieņēmumu veidiem, kā:
1) valsts nodevas (kas, uzskaitītas koda 9.0.0.0. “Valsts (pašvaldību) nodevas un kancelejas nodevas” grupā, izņemot apakškodos 9.1.7.1., 9.1.7.2. un 9.1.7.3. klasificētās kancelejas nodevas), jo šo jomu regulē Likums par nodokļiem un nodevām un Ministru kabineta 2018. gada 7. augusta noteikumi Nr.453 "Valsts nodevu uzskaites noteikumi";
2) naudas sodi un sankcijas (ieņēmumi, kas uzskaitāmi koda 10.0.0.0. “Naudas sodi un sankcijas” grupā), jo šo jomu regulē citi tiesību akti, piemēram, Administratīvās atbildības likums.
Šajos noteikumos noteiktā kārtība nav piemērojama:
1) nenodokļu ieņēmumiem, kas atzīti Valsts kases valsts budžeta finanšu uzskaitē (attiecas uz ieņēmumiem no valsts finanšu vadības, tai skaitā piemērotajiem procentiem par izsniegtajiem valsts aizdevumiem un valsts galvotajiem kredītiem, valsts aizdevumu un valsts galvojuma apkalpošanas maksu, nokavējuma naudu par izsniegto valsts aizdevuma pamatsummas atmaksas kavējumiem un valsts aizdevumu un valsts galvojuma apkalpošanas maksas kavējumiem, ieņēmumiem no kontu apkalpošanas, kā arī ieņēmumiem no emisijas kvotu izsolēm, kuru uzskaiti kārto Valsts kase saskaņā ar noslēgto starpresoru vienošanos). Atbilstoši MK noteikumiem Nr.1032, piemēram, tie ir klasificēti kodos 8.4.0.0. (apakškodos) “Procentu ieņēmumi par aizdevumiem”, 8.6.0.0. (apakškodos) “ Procentu ieņēmumi par depozītiem, kontu atlikumiem, valsts parāda vērtspapīriem un atlikto maksājumu”, 8.7.0.0. “Ieņēmumi no atvasināto finanšu instrumentu rezultāta”, 8.9.0.0. (apakškodos) “Pārējie finanšu ieņēmumi”;
2) nenodokļu ieņēmumiem, kurus administrē Valsts ieņēmumu dienests, kas kārto tā administrēto nodokļu, nodevu un citu šā dienesta administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu uzskaiti saskaņā ar LBFV 29.panta otro daļu.
Ņemot vērā, ka nenodokļu maksājumus administrējošās institūcijas pēc sava tiesiskā statusa var būt ļoti dažādas (valsts budžeta iestāde, pašvaldība, kapitālsabiedrība, ZTI), konts, kurā uzskaitīt saņemtos nenodokļu ieņēmumu maksājumus, arī var būt atšķirīgs. Piemēram, valsts budžeta iestāde nenodokļu ieņēmumu maksājumus, kas radušies valsts budžeta izpildes procesā (iestādes saimnieciskā darbība, ar to saistīti darījumi, līgumsaistības), sākotnēji uzskaita pamatbudžeta izdevumu kontā (tiek atvērts saskaņā ar gadskārtējo valsts budžetu un Valsts kasē iesniegtiem finansēšanas plāniem), savukārt nenodokļu ieņēmumu maksājumus, kas radušies iestādei deleģētās funkcijas rezultātā (kad iestādes veiktās darbības rezultātā ir saņemts valsts budžeta vispārējos nenodokļu ieņēmumos ieskaitāms maksājums), uzskaita institūcijas deponēto līdzekļu uzskaites kontā, kas atvērts saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumu Nr.1220 “Asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtība” 47.punktu (izvērtējot iestādes iekšējai darba organizācijai optimālāko risinājumu attiecībā uz nepieciešamo deponēto līdzekļu kontu skaitu un, ja šāds konts iestādei nav atvērts, tā atver to (vai vairākus), iesniedzot pieteikumu saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumu Nr.652 “Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu” 21.punktu). Valsts budžeta iestādes izvērtē darījuma būtību un izvēlas piemērotāko konta veidu nenodokļu maksājumu budžeta izpildes uzskaitei (kā arī atbilstošo kārtību, kādā valsts budžeta iestāde uzskaita saņemtos nenodokļu maksājumus savā grāmatvedības uzskaitē).
Atbilstoši MK noteikumos Nr.1032 noteiktajai klasifikācijai, ieņēmumu veidi, kuros uzskaita valsts budžeta iestāžu veiktās iemaksas, kas radušās valsts budžeta izpildes procesā, piemēram, var būt:
12.3.4.1. “Ieņēmumi no budžeta iestādēm atmaksātiem debitoru parādiem Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos projektos (pasākumos)“;
12.3.4.9. “Ieņēmumi no budžeta iestādēm atmaksātiem pārējiem debitoru parādiem“;
12.3.9.5. “Līgumsodi un procentu maksājumi par saistību neizpildi“;
13.4.0.0. “Ieņēmumi no valsts un pašvaldību kustamā īpašuma un mantas realizācijas“.
Ieņēmumu veidi, kas radušies iestādei deleģētās funkcijas rezultātā, piemēram, var būt:
9.1.7.1. “Kancelejas nodeva par zemesgrāmatas veiktajām darbībām attiecībā uz mantojumu un dāvinājumu“;
9.1.7.2. “Kancelejas nodeva par zemesgrāmatas veiktajām darbībām, kas iekasēta no fiziskām personām, izņemot mantojumus un dāvinājumus“;
9.1.7.3. “Kancelejas nodeva par zemesgrāmatas veiktajām darbībām, kas iekasēta no juridiskām personām, izņemot mantojumus un dāvinājumus“;
12.1.3.0. “Ieņēmumi no konfiscēto zvejas rīku, zvejas līdzekļu un zivju realizācijas”;
12.1.4.0. “Ieņēmumi no konfiscētās mantas, preču un citu priekšmetu realizācijas pēc Valsts policijas un Valsts robežsardzes pieņemtā lēmuma”;
12.1.5.0. “Ieņēmumi no valstij piekritīgās mantas realizācijas saskaņā ar Eiropas Savienības dalībvalstu konfiskācijas rīkojuma izpildi”;
12.1.6.1. “Ieņēmumi no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas“;
12.1.6.2. “Ieņēmumi no papildsoda – mantas konfiskācija – realizācijas”;
12.1.9.0. “Ieņēmumi no valstij piekritīgās mantas realizācijas pēc citu valsts institūciju pieņemtā lēmuma“;
12.2.5.0. "Ieņēmumi no ieturētā nodrošinājuma par lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu ārējās tirdzniecības režīma noteikumu kārtības neievērošanu";
12.2.6.0. “Ieņēmumi no zaudējumu atlīdzības par meža resursiem nodarītiem kaitējumiem“;
12.2.7.0. “Ieņēmumi no zaudējumu atlīdzības par zivju resursiem nodarītiem zaudējumiem“;
12.2.8.0. “Ieņēmumi no zaudējumu atlīdzības par videi nodarītiem zaudējumiem“.
Piemēram, ja valsts kompensācijas (kuru izmaksu veic Juridiskās palīdzības administrācija) atmaksas, kas skaitāmas parējos nenodokļu ieņēmumos un uzskaitāmas ieņēmumu klasifikācijas kodā 12.3.9.3. “Piedzītie un labprātīgi atmaksātie līdzekļi”, pienākumu var noteikt dažādas institūcijas, tās rīkojas atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam – uzskaita saņemtos maksājumus savā kontā Valsts kasē pirms to pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos, līdz ar to kontrolē, ka valsts budžets ir saņēmis tam piekritīgos maksājumus. Kā alternatīva var būt arī minēto atmaksu maksājumu veikšana izmantojot Juridiskās palīdzības administrācijas deponēto līdzekļu kontu, kurā tiktu skaitītas visas šāda veida atmaksas, neatkarīgi no tā, kura institūcija ir noteikusi atmaksas pienākumu. Šādā gadījumā, lai Juridiskās palīdzības administrācija varētu veikt maksājumu kontroli (atpazīšanu), tās rīcībā būtu jābūt informācijai par citu institūciju lēmumiem (atmaksājamām summām). Noteikumu projekta tvērums neregulē iestāžu savstarpējo sadarbību.
Valsts budžeta maksājumus administrējoša institūcija, kas nav valsts budžeta iestāde, piemēram, pašvaldība vai kapitālsabiedrība, nenodokļu ieņēmumus pirms to pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos uzskaita savā norēķinu kontā Valsts kasē (piemēram, SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" ieņēmumus no ēku un būvju īpašuma pārdošanas vai pašvaldība saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” valsts budžetā ieskaitāmos līdzekļus).
ZTI nenodokļu ieņēmumus pirms to pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos uzskaita depozīta kontā Valsts kasē.
Noteikumu projekts paredz, ka nenodokļu maksājumus administrējošā institūcija pēc nenodokļu ieņēmumu maksājumu saņemšanas un atpazīšanas kā budžetam piekritīgus ieņēmumus, no sava konta Valsts kasē veic atpazīto nenodokļu ieņēmumu summas pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumu kontā ne retāk kā vienu reizi mēnesī līdz kārtējā mēneša pēdējai darba dienai (atmaksas, kas tiek plānotas gadskārtējā valsts budžeta likumā atmaksu apakšprogrammās, veic pēc to ieplānošanas valsts budžetā (gadījumā, ja atmaksa veicama kodā 12.3.4.1.)).
Noteikumu projekts paredz, ka attiecībā uz kancelejas nodevām par zemesgrāmatas veiktajām darbībām šo noteikumu 6.punkts piemērojams ar 2024.gada 1.martu. Šādu termiņu nepieciešams noteikt, lai Tieslietu ministrija (Tiesu administrācija) varētu veikt nepieciešamās informācijas sistēmas izmaiņas attiecībā uz kancelejas nodevu par zemesgrāmatas veiktajām darbībām uzskaiti Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.
Saņemtie maksājumi var tikt skaitīti gan atsevišķi, gan vairāki kopā vienā maksājumā (kopsummā), jo informācija par saņemto maksājumu attiecināšanu uz konkrēto maksātāju būs valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas rīcībā.
Nosacījums, ka valsts budžeta maksājumus administrējošā institūcija budžetam piekritīgu nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanu budžeta ieņēmumos veic no sava konta Valsts kasē noteikts, lai gada inventarizācijas ietvaros varētu tikt nodrošināta automatizēta norēķinu salīdzināšana starp Valsts kasi un valsts budžeta maksājumus administrējošo institūciju.
Noteikumu projekts paredz, ka valsts budžeta ieņēmumu maksājumus administrējošā institūcija uzskaita saņemtos maksājumu savā kontā un ir atbildīga par saņemto nenodokļu ieņēmumu maksājumu pirms to pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos atpazīšanu un to attiecināšanu uz konkrēto maksātāju. Institūcija patstāvīgi var izvēlēties tehnisko risinājumu (tajā skaitā informācijas sistēmu), lai nodrošinātu noteikumu projekta 5. punktā minētās informācijas uzkrāšanu. Noteikumu projekts nenosaka prasības nenodokļu ieņēmumu atzīšanai maksājumu administrējošās institūcijas grāmatvedības uzskaitē atbilstoši uzkrāšanas principam. Vienlaikus ar šo noteikumu projektu tiek veikti grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (22-TA-3585), ieviešot prasības šo maksājumu grāmatvedības uzskaitei gan valsts budžeta ieņēmumu maksājumus administrējošā institūcijā (uzskaita saistības par saņemtiem maksājumiem institūcijas kontā), gan Valsts kasē (uzskaita ieņēmumus par saņemtiem maksājumiem valsts budžetā), lai nodrošinātu patiesu un ticamu informāciju atbilstoši Starptautisko publiskā sektora grāmatvedības standartu principiem.
Noteikumu projekta 7.punkta normas mērķis ir noteikt nosacījums rīcībai ar pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto summu gadījumos, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts savādāk. Noteikumu projekts paredz, ka nenodokļu maksājumus administrējošā institūcija veic saņemto pārmaksāto vai kļūdaini saņemto summu atmaksu 10 darbdienu laikā no maksātāja iesnieguma saņemšanas dienas. Viena no svarīgākajām tiesiskas valsts principa prasībām ir prasība pēc tiesību normas noteiktības un skaidrības. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešā daļa noteic, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana. Institūcija savas kompetences ietvaros var veikt atmaksu bez maksātāja iesnieguma, ja konstatē kļūdaina maksājuma esamību savā kontā, vai var veikt atmaksu pamatojoties uz citu tiesisko pamatu (piemēram, tiesas lēmumu vai citā normatīvajā aktā noteikto). Attiecībā uz valsts budžeta maksājumus administrējošām institūcijām veicamajām darbībām, katra iestāde rīkojas atbilstošo savam spēkā esošajam regulējumam un vispārējam normatīvo aktu regulējumam attiecīgajā jomā, tai skaitā Administratīvā procesa likumā noteiktajam.
Noteikumu projekts paredz, ka atmaksu no valsts pamatbudžeta ieņēmumu konta, ko rīko Valsts kase, uz valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas kontu Valsts kasē, veic piecu darbdienu laikā no valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas pieprasījuma Valsta kasei par pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās summas atmaksu saņemšanas dienas. Šādu kārtību piemēro gadījumā, ja nenodokļu maksājumu summa jau ir ieskaitīta valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā, ko rīko Valsts kase.
Ja valsts budžeta nenodokļu ieņēmumu kontos, ko rīko Valsts kase, tiks saņemti naudas līdzekļi no maksātājiem, kas nav valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas, Valsts kase veiks šādu summu atmaksu maksātājam piecu darbdienu laikā uz kontu, no kura tie saņemti. Šāds nosacījums iekļauts noteikumu projektā, lai nodrošinātu, ka kā valsts budžeta nenodokļu ieņēmumi tiktu atzīti tikai budžetam piekritīgi nenodokļu maksājumi.
Ar jauno regulējumu tiks samazināts kļūdaini veikto maksājumu skaits un novērsta neidentificējamu maksājumu ieskaitīšana valsts budžeta ieņēmumu kontos, nodrošināta nenodokļu maksājumus administrējošās institūcijas atbildība nenodokļu ieņēmumu maksājumu atpazīšanā un atpazīto nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanā valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā, ko rīko Valsts kase, kā arī pārmaksātās vai nepareizi iemaksātās summas atmaksāšana.
Institūcijām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jānodrošina nenodokļu ieņēmumu maksājumu administrēšana, piedāvātā pieeja nodrošina maksājumu caurskatāmību un kontroli pār šiem maksājumiem, kā arī maksimāli samazina iespējamo kļūdaino maksājumu skaitu (maksājumus administrējošās institūcijas rīcībā ir informācija par maksājuma veikšanas nepieciešamību, līdz ar to kļūdaini veikto maksājumu būtu mazāk, jo atmaksu varēs veikt pati institūcija), kā arī valsts budžeta ieņēmumos tiktu ieskaitīti (un kā ieņēmumi atzīti) tikai budžetam piekritīgi maksājumi. Noteikumu projekts pēc būtības neietekmē ZTI un zvērinātu notāru darbību.
Ņemot vērā, ka arī patreiz maksājumus administrējošās institūcijas rīcībā ir informācija par maksājuma veikšanas nepieciešamību un tā maksājumu veicējus informē par norēķinu rekvizītiem, tad par kontu, kurā veicami nenodokļu maksājumi, tāpat kā līdz šim, informāciju sniegs maksājumus administrējošās institūcijas. Esošie nenodokļu ieņēmumu konti tiks slēgti un uz šiem kontiem skaitīti maksājumi sākot ar 2024. gada 1. janvāri tiks atgriezti maksātājam. Savukārt informācija par nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts budžetā kārtības maiņu, kā arī informācija par izmaiņām valsts budžeta ieņēmumu kontos tiks nodrošināta Valsts kases tīmekļa vietnē sadaļā Pakalpojumi/Konti/Publiskām personām apakšsadaļā "Maksājumi valsts budžetā".
Problēmas apraksts
Pašreiz Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumi Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (turpmāk– MK noteikumi Nr.87) nenosaka, kā valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas, kas ir valsts budžeta iestādes, savā grāmatvedības uzskaitē uzskaita deponēto līdzekļu kontā saņemtos nenodokļu maksājumus, kas tām radušies deleģētās funkcijas izpildes rezultātā, līdz šo līdzekļu pārskaitīšanai valsts budžeta vispārējos nenodokļu ieņēmumos, un nav noteikts, ka nenodokļu ieņēmumus kā ieņēmumus atzīst Valsts kase pēc to saņemšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā no valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas.
Risinājuma apraksts
Vienlaikus ar šo noteikumu projektu tiek veikti grozījumi MK noteikumos Nr.87 (22-TA-3585), kas nosaka valsts budžeta ieņēmumus administrējošām institūcijām saņemot nenodokļu maksājumus, kas tām radušies deleģētās funkcijas rezultātā, deponēto līdzekļu kontā atzīst saistības pret iemaksas veicēju. Tiks noteikts, ka valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu atzīšanu veic Valsts kase, izņemot VID administrētos nenodokļu ieņēmumus, kas atzīti VID administrēto nodokļu, nodevu un citu tā administrēto uz valsts budžetu attiecināmo maksājumu uzskaitē.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas nodrošinās pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto nenodokļu ieņēmumu maksājumu atmaksu noteiktā kārtībā.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas nodrošinās pārmaksāto vai nepareizi iemaksāto nenodokļu ieņēmumu maksājumu atmaksu noteiktā kārtībā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
42 326
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
42 326
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-42 326
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-42 326
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-42 326
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
-42 326
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikuma projekta 6. punktā noteikto kartību, Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.02.00 “Apgabaltiesas un rajona (pilsētu) tiesas” 2024.gadā nepieciešams papildus finansējums 42 326 EUR apmērā, lai Tiesu administrācija varētu veikt kancelejas nodevu par zemesgrāmatas veiktajām darbībām uzskaites procesa pārbūvi Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, izveidojot divu līmeņu funkcionalitāti – nodrošinot datu nodošanu uz grāmatvedības sistēmu (2022.gadā ~160 tūkstoši maksājumu), lai varētu darījumus klasificēt atbilstošā institucionālā sektorā, un nodrošināt iemaksāto nenodokļu ieņēmumu summēšanu, lai varētu ieskaitīt ne retāk kā reizi mēnesī valsts budžetā, saglabājot esošo atbilstošā samaksas fakta konstatēšanas funkcionalitāti valsts informācijas sistēmā (Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata).
Jautājumu par nepieciešamo finansējumu 2024. gadam skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem. Ja valsts budžeta finansējums netiek piešķirts, Tieslietu ministrijai Ministru kabineta noteikumos noteikto nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Jautājumu par nepieciešamo finansējumu 2024. gadam skatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem. Ja valsts budžeta finansējums netiek piešķirts, Tieslietu ministrijai Ministru kabineta noteikumos noteikto nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Atbilstoši Tieslietu ministrijas informācijas sistēmas izstrādātāja sniegtajai informācijai, minēto darbu izpilde prasītu 636 cilvēkstundas (4 – 5 mēnešus). Saskaņā ar spēkā esošo līgumu par Vienotās datorizētā zemesgrāmatas uzturēšanu un papildinājumu veikšanu, vienas stundas likmes cena ir 55 euro bez PVN. 636 c/h * 55 EUR = 34 980 EUR + PVN = 42 326 EUR.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav paredzētas.
Cita informācija
Noteikumu projekta īstenošana efektivizēs budžeta vadības procesus, tai skaitā pilnveidos nenodokļu ieņēmumu administrēšanas kārtību.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumi Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”
Pamatojums un apraksts
Finanšu ministrija (Valsts kase) vienlaikus veic grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr.87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (22-TA-3585), lai noteiktu nenodokļu ieņēmumu, kurus pirms pārskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos uzskaita valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas deponēto līdzekļu kontā, darījumu grāmatvedības uzskaiti valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijās.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama, jo noteikumu projekts ietver normatīvā regulējumā noteiktā pilnvarojuma realizēšanu, kas attiecas uz procesu, ko nodrošinās valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts kase
- Valsts ieņēmumu dienests
- Valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas (valsts budžeta finansētas institūcijas, budžeta nefinansētas iestādes, kapitālsabiedrības, kurās ieguldīta valsts kapitāla daļa, zvērināti tiesu izpildītāji), kas administrē nenodokļu ieņēmumu maksājumus.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekts paredz pilnveidot nenodokļu ieņēmumu administrēšanas kārtību, precizējot nenodokļu ieņēmumu maksājumu saņemšanas (tai skaitā atmaksu veikšanas) un budžetā ieskaitīšanas procesu valsts budžeta maksājumu administrējošajās institūcijās. Ņemot vērā, ka jau šobrīd daļu nenodokļu ieņēmumu veidu valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas uzskaita savā kontā Valsts kasē pirms ieskaitīšanas valsts budžeta ieņēmumos, turpmāk minētais attiecināms uz visiem noteikumos noteiktajiem nenodokļu ieņēmumu veidiem (vienādots process). Ar jauno regulējumu tiks samazināts kļūdaino maksājumu skaits un novērsta neatpazīstamu maksājumu saņemšana valsts budžeta ieņēmumu kontos, tādā veidā uzlabojot valsts budžeta ieņēmumu izpildes datu kvalitāti.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi