Anotācija (ex-ante)

Enerģijas kopīgošanas organizators
Šobrīd ETL 37.⁶ panta septītā daļa jau paredz tiesības aktīvajam lietotājam slēgt līgumu ar trešo personu par elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārvaldīšanu, tostarp uzstādīšanu, ekspluatāciju un uzturēšanu, kā arī datu apstrādi. Tā kā direktīva Nr. 2024/1711 paredz plašāku pienākumu klāstu, kuru veikšanu aktīvais lietotājs var deleģēt minētai trešajai personai, nepieciešams atbilstoši papildināt Latvijas tiesību aktus. Papildus tam direktīvā Nr. 2024/1711 ir noteikts, ka šos pienākumus var veikt enerģijas kopīgošanas organizators. Latvijas tiesību aktos līdz šim nav bijis ietverts jēdziens "enerģijas kopīgošanas organizators".

Ar likumprojektu ETL tiek papildināts ar jēdzienu "enerģijas kopīgošanas organizators". Ar enerģijas kopīgošanas organizatoru, ar kuru aktīvais lietotājs var slēgt līgumu par enerģijas kopīgošanas organizēšanu, ETL izpratnē tiek saprasta energokopiena vai aktīvo lietotāju, kas darbojas kopīgi, pārstāvis, piemēram, daudzdzīvokļu nama biedrība.
Lai nodrošinātu tiesību normu konsekvenci un veicinātu to uztveramību, no spēkā esošā 37.⁶ panta septītās daļas tiek svītroti tajā paredzētie pienākumi, kurus aktīvais lietotājs var uzdot enerģijas kopīgošanas organizatoram. Minētie pienākumi līdztekus direktīvā Nr. 2024/1711 paredzētajiem pienākumiem, pamatojoties uz Ministru kabinetam noteikto pilnvarojumu, tiks ietverti ETL pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos.
Likumprojektā tiek noteikts, ka aktīvais lietotājs, tajā skaitā no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvais lietotājs, var slēgt līgumu ar enerģijas kopīgošanas organizatoru par enerģijas kopīgošanas organizēšanu.
Atbilstoši direktīvā Nr. 2024/1711 paredzētajam tiek noteikts, ka enerģijas kopīgošanas organizators nav uzskatāms par elektroenerģijas energokopienu vai no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi ar citiem, ja tā īpašumā vai pārvaldībā esošo elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtu kopējā uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz sešus megavatus, izņemot gadījumus, kad tas ir viens no aktīvajiem lietotājiem, kas piedalās enerģijas kopīgošanas projektā. No tā izriet, ka enerģijas kopīgošanas organizators nav aktīvais lietotājs attiecībā uz tiem objektiem, kuros tas sniedz organizatora pakalpojumu, bet tas var būt aktīvais lietotājs citos objektos. Minēto normu uztveramības veicināšanai līdzšinējā ETL 37.⁶ panta septītā daļa tiek sadalīta divās panta daļās. 
Lai precizētu regulējumu, ar likumprojektā ietverto 37.⁷ panta 4.¹ daļu arī tiek noteikts, ka energokopiena var būt enerģijas kopīgošanas organizators. Minētais precizējums ir nepieciešams, ņemot vērā direktīvas Nr. 2019/944 3. panta prasības, kuras jau šobrīd dalībvalstīm nosaka pienākumu nodrošināt, ka energokopienas ir “tiesīgas iedzīvotāju kopienā organizēt tādas elektroenerģijas koplietošanu, ko ir ražojušas kopienai piederošas ražošanas vienības, ievērojot šajā pantā noteiktās prasības un ar noteikumu, ka kopienas locekļi saglabā savas tiesības un pienākumus, kas tiem ir kā lietotājiem” un norāda uz energokopienu tiesībām nodrošināt elektroenerģijas kopīgošanas organizēšanas pakalpojumu sniegšanu, uzsverot, ka energokopienas “var nediskriminējoši piekļūt visiem elektroenerģijas tirgiem vai nu tieši, vai ar agregēšanas starpniecību” un “kā galalietotāji, ražotāji, piegādātāji, sadales sistēmu operatori vai agregēšanā iesaistītie tirgus dalībnieki saņem nediskriminējošu un samērīgu attieksmi attiecībā uz to darbībām, tiesībām un pienākumiem”. No minētajām direktīvas normām ir secināms, ka tā neierobežo energokopienu tiesības nodrošināt elektroenerģijas kopīgošanas organizatora pakalpojumus tikai kopienas biedriem, bet paredz iespēju, ka energokopiena kopīgošanas organizatora pakalpojumus ir tiesīga sniegt arī trešajām personām, tai skaitā citām iedzīvotāju izveidotām energokopienām. Minētais regulējums ir būtisks, lai energokopienām, kuras ir ieinteresētas sniegt atbalstu citu energokopienu izveidei un sekmēt iedzīvotāju zinātību, nodrošinātu tiesiski nepārprotamu iespēju sniegt šādus organizatoriskos pakalpojumus un veicināt zināšanu pārnesi potenciāli ieinteresētajām pusēm.

Iestāžu kompetenču izmaiņas
Visā ETL tekstā ir noteikta Enerģētikas un vides aģentūras kompetence elektroenerģijas tirgus uzraudzībā un regulēšanā. Ar Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta rīkojumu Nr. 533
Enerģētikas un vides aģentūra tiek likvidēta ar 2025. gada 1. oktobri un tās kompetences ir nodotas Valsts vides dienestam.

Visā ETL tekstā vārdi "Enerģētikas un vides aģentūra" un tās saīsinājums "aģentūra" attiecīgajā locījumā aizstāti ar vārdiem "Valsts vides dienests" un "dienests" attiecīgajā locījumā.

Viedo elektroenerģijas sistēmu attīstība
Direktīvas Nr. 2019/944  59. panta 1. punkta l) apakšpunkts noteic regulatīvās iestādes pienākumu pārraudzīt un izvērtēt pārvades sistēmu operatoru un sadales sistēmu operatoru darbības rādītājus saistībā ar tāda viedtīkla attīstību, kas veicina energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģijas integrēšanu, pamatojoties uz ierobežotu indikatoru kopumu, un reizi divos gados publicēt valsts ziņojumu, tostarp ieteikumus.  Esošajā ETL regulējumā iztrūkst tiesību normas, kas  noteic pienākumu sistēmas operatoriem attīstīt viedo elektroenerģijas sistēmu, lai veicinātu energoefektivitāti un no atjaunīgiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas integrēšanu, un  Regulatoram noteikt viedās elektroenerģijas sistēmas attīstības vērtējuma rādītājus un publicēt sistēmas operatoru īstenotās viedās elektroenerģijas sistēmas atbilstības izvērējumu.
 

Ar likumprojektu, nosakot prasību sistēmas operatoriem attīstīt viedo elektroenerģijas sistēmu, lai veicinātu energoefektivitāti un no atjaunīgiem energoresursiem iegūtas elektroenerģijas integrēšanu, kā arī prasības Regulatoram savā tīmekļvietnē publicē viedās elektroenerģijas sistēmas attīstības vērtējuma rādītājus un  uzraudzīt un izvērtē sistēmas operatoru īstenoto attīstību, tajā skaitā reizi divos gados publicējot ziņojumu, tiek radīts tiesiskais pamats viedo elektroenerģijas sistēmu attīstībai un tās uzraudzībai.

Pārrobežu iekārtu ieviešana un atļauju izsniegšana šādu iekārtu ieviešanai
Saskaņā ar ETL 4. panta pirmo daļu elektroenerģijas sistēmu veido elektroenerģijas ražošanas iekārtas, pārvades un sadales sistēmas un elektroenerģijas patēriņa iekārtas, kas ir savstarpēji savienotas un nepieciešamas elektroenerģijas transportēšanai no ražotāja līdz lietotājam. Praksē ir sastopamas situācijas, kad elektroenerģijas ražošanas iekārtas (vēja vai saules) ar lielu jaudu var aizņemt lielu platību, kas dažādu iemeslu dēļ izvēršas ārpus Latvijas valsts teritorijas. Šādu projektu ieviešanu aktīvi atbalsta arī Eiropas Savienības tiesiskais regulējums, ar kuru, 2021.–2027. gada finansēšanas periodam, pārskatot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility, turpmāk – CEF)  programmas enerģētikas daļu, ieviesa  jaunu atbalsttiesīgo projektu kategoriju: pārrobežu projekti atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā (CB RES).  Minētais regulējums paredz pārrobežu projektu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā nepieciešamību un to saraksta izveidi, jo pārrobežu infrastruktūras projekti veicina dekarbonizāciju, iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšanu un enerģijas piegādes drošības palielināšanu un palīdzēs Eiropas Savienībai sasniegt tās vērienīgos mērķus enerģētikas un klimata jomā. Šo projektu priekšrocība ir racionalizēta atļauju izdošana un regulatīvā procedūra, un tie ir tiesīgi saņemt Eiropas Savienības finansiālo atbalstu no CEF saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija regulu (ES) 2021/1153, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 (turpmāk – CEF regula).
Pārrobežu projektu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā regulējums ir noteikts  CEF regulas 7. pantā un pielikuma IV daļā.
Kā piemērs minams Vēja parka Lode-Penuja projekts 2023. gadā iekļauts atjaunojamās enerģijas pārrobežu projektu sarakstā saskaņā ar CEF enerģētikai, kā arī 2024. gadā saņēma 26,6 milj. euro lielu līdzfinansējumu CEF Energy ietvaros, un paredz, ka elektroenerģijas ražošanas iekārtas tiks uzstādītas  Latvijas-Igaunijas robežas tuvumā un daļa no iekārtām tiktu  novietotas arī Igaunijā. Ņemot vērā Eiropas Savienības savstarpēju interešu projektu regulējumu un  Latvijas nepieciešamību veicināt klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu un enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu samērā nelielā valsts teritorijā, kuras izmantošana turklāt ir ierobežota ar vides un drošības prasību izpildi, kā arī elektroenerģijas ražotāju interesi par iekārtu pārrobežu izvietojumu, pieslēdzot tās pie Latvijas elektroenerģijas sistēmas, nepieciešams normatīvais regulējums, kas ļautu elektroenerģijas ražotājiem ieviest šādus pārrobežu projektus, attiecīgi palielinot saražotās elektroenerģijas apjomu Latvijas elektroenerģijas sistēmā. 
2025. gadā atjaunojamās enerģijas pārrobežu projektu sarakstā iekļauts Utilitas Eleja-Jonišķis vēja parka projekts.
Aktuālais regulējums elektroenerģijas sistēmu definē tikai kā valsts teritorijā esošu elektroenerģijas ražošanas iekārtu un pārvades un sadales sistēmas un elektroenerģijas patēriņa iekārtu kopumu elektroenerģijas transportēšanai no ražotāja līdz lietotājam.
Tāpat aktuālajā regulējumā nav noteiktas sistēmas operatora tiesības pieslēgt elektroenerģijas sistēmai tādas iekārtas, kas ir izvietotas citā Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā.
Aktuālais regulējums neparedz arī elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai nepieciešamo atļauju izsniegt uz pārrobežu iekārtām.

Ar grozījumiem ETL, ietverot pārrobežu iekārtas definīciju un attiecīgi paplašinot elektroenerģijas sistēmas definīciju, kā arī nosakot prasības pārrobežu iekārtas ieviešanai, tiek radīts tiesiskais pamats elektroenerģijas ražotājiem pieslēgt Latvijas elektroenerģijas sistēmai arī tās elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kas izvietotas  citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, ja elektroenerģijas ražotājs ir iecerējis pieslēgumu Latvijas elektroenerģijas sistēmai.
Šāds regulējums atbilst CEF regulā noteiktajam un nepieciešams pārrobežu projektu atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā  īstenošanai, kā arī paplašinās elektroenerģijas ražotāju vai elektroenerģijas uzkrātuves operatoru iespējas pieslēgt ražošanas  vai uzkrāšanas iekārtas Latvijas sistēmai, nodrošinot lielāku elastību investīciju īstenošanā, kā arī palielinās ražošanas jaudas pieslēguma potenciāls, stiprinot Latvijas elektroenerģijas sistēmas integrāciju Eiropas Savienības iekšējā elektroenerģijas tirgū un enerģētisko neatkarību.
Likumprojekts noteic, ka Valsts vides dienesta (turpmāk – dienests) atļauja jaunas elektroenerģijas ražošanas vai uzkrāšanas iekārtas ieviešanai vai jaudas palielināšanai elektroenerģijas ražotājam tiks izsniegta arī uz pārrobežu iekārtām, ja šo iekārtu ieviesējs papildus vispārīgā kārtībā noteiktajam iesniegs dienestā informāciju no ārvalsts atbildīgajām iestādēm par projekta atbilstību attiecīgās valsts normatīvajam regulējumam vides aizsardzības jomā un īpašuma vai valdījuma tiesības apliecinošu dokumentu par nekustamajiem īpašumiem citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, kuros plānots ieviest jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai elektroenerģijas uzkrātuvi, jo dienests var gūt informāciju par īpašuma vai valdījuma tiesībām no  Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas tikai par Latvijas Republikas teritorijā esošajiem nekustamajiem īpašumiem.
Vispārīgā kārtība, kādā saņemama atļauja, noteikta Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumos Nr. 821 “Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 821).
Ar likumprojektu sistēmas operatoram tiek atļauts pieslēgt sistēmai elektroenerģijas ražošanas vai uzkrāšanas iekārtu, kas izvietota arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā, ja elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators sistēmas operatoram apliecina, ka iekārtas atbilst attiecīgās valsts, kurā izvietotas iekārtas normatīvajiem aktiem par valsts drošību un būvniecību. Šādu apliecinājumu sniegs iestādes, kas attiecīgajā valstī uzrauga būvatļauju izsniegšanas procesu, un atļauju no aizsardzības/nacionālās drošības institūcijām. Pēc šāda atzinuma saņemšanas sistēmas operators būs pārliecināts, ka tiesiskais process attiecīgajā elektroenerģijas iekārtu izvietojuma valstī ir ievērots.
Likumprojektā ir iekļauts regulējums arī situācijai, kad elektroenerģijas ražotājs vai elektroenerģijas uzkrātuves operators iecerējis pieslēgt elektroenerģijas ražošanas vai uzkrāšanas iekārtu, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā, citai Eiropas Savienības dalībvalsts elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmai. Tādā gadījumā atzinumu par elektroenerģijas ražošanas vai uzkrāšanas iekārtas atbilstību Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām sniedz dienests, kas Latvijā pilda vienotā kontaktpunkta pienākumus, pārliecinoties pirms tam par atbilstību normatīvajiem aktiem no publiskajām datu bāzēm.
Dienests, izvērtējot iesniegtos dokumentus, izsniegs atļauju pārrobežu iekārtu ieviešanai vai jaudas palielināšanai, atjaunošanai, tādējādi nodrošinot jaudas monitoringu atbilstoši aktuālajai situācijai. Šāda atļauja nodrošinās arī sistēmas operatora pārliecību, ka nav tādu šķēršļu, kuru dēļ sistēmas operators nevarētu rezervēt attiecīgajam elektroenerģijas ražotājam jaudu Latvijas elektroenerģijas sistēmā elektroenerģijas ražošanai ar pārrobežu iekārtām.
Uz pārrobežu iekārtu pieslēguma ierīkošanu attiecināms arī drošības naudas maksāšanas pienākums sistēmas jaudas rezervēšanai, kas noteikts ETL 9.¹ pantā.
Uz pārrobežu iekārtas daļu, kas atrodas Latvijas Republikas teritorijā, būs attiecināmas gan ekspluatācijas, gan demontāžas prasības.

Drošuma apdraudējums
Jaudas invertori tiek izmantoti visā pasaulē saules paneļus un vēja stacijās, kā arī elektroenerģijas uzkratuvēs. Tie ir kritiski sistēmas komponenti, kas konvertē līdzstrāvu (no saules paneļiem vai uzkrātvēm) uz maiņstrāvu, ko var ievadīt sistēmā.  Invertori ir izstrādāti tā, lai būtu iespēja veikt to atjaunināšanu un apkopi attālināti, līdz ar to tie rada kiberdrošības riskus.  Ja invertoru programmatūrā ir ievainojamība, vāja autentifikācija vai nedeklarēti komunikācijas kanāli, pastāv iespēja apiet ugunsmūrus, radot iespēju neautorizētai piekļuvei vai tālvadībai no ārpuses.  Tas nozīmē, ka iebrucējs var pārtraukt vai manipulēt invertoru darbību, mainot to iestatījumus, pārtraukt elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai uzkrātuves  darbību. Šāda piekļuve var teorētiski novest līdz masveida īslaicīgiem elektrotīkla pārtraukumiem vai destabilizēt atjaunojamo enerģiju ražošanu.
Invertori nav vienīgās iekārtas elektrostacijās, kas var radīt līdzīgus kiberdrošības riskus. Līdzīgu risku rada, piemēram, elektroenerģijas ražošanas iekārtu un uzkrātuvju releju aizsardzība  un automātika, jo  neautorizēta piekļuve var izraisīt nepamatotus atslēgumus vai aizsardzības neiedarbošanos.
Latvijai nedraudzīgas valstis, kuras ražo elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai uzkrātuvju darbībai nepieciešamo aprīkojumu vai programmatūru, kas ļauj elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai uzkrātuvi vadīt attālināti, var izmantot minēto elektroenerģijas sistēmas ievainojamību, lai ietekmējot elektroenerģijas sistēmas stabilu darbību, izdarītu spiedienu uz valsti, radītu apdraudējumu nacionālajai drošībai.

Ar likumprojektu tiek noteikts pārvades sistēmas operatora pienākums nepieļaut valstīs, kas saskaņā ar valsts drošības iestāžu vērtējumu var vēlēties ietekmēt nacionālo drošību, ražota elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai uzkrātuvju darbībai nepieciešamā aprīkojuma vai programmatūras izmantošanu elektroenerģijas sistēmā, šādi aprīkotas elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai uzkrātuves nepieslēdzot sistēmai. Bez tam likumprojektu tiek papildināti ETL pārejas noteikumi, paredzot, ka pārvades sistēmas operatoram līdz 2026. gada 31. decembrim ir jāizvērtē jau izsniegtās tehniskās prasības sistēma pieslēgumam un, ja nepieciešams tajās jāietver norādījumu par valstīm, kurās ražotais elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai uzkrātuvju aprīkojums un programmatūra nevar tikt lietoti elektroenerģijas sistēmā, lai nodrošinātu, ka arī tajās elektroenerģijas ražošanas iekārtās vai uzkrātuvēs nav aprīkojuma vai programmatūras, no valstīm, kas saskaņā ar valsts drošības iestāžu vērtējumu var vēlēties ietekmēt nacionālo drošību, un kas ļauj vadīt attālināti.

Pārvades sistēmas operatora tiesības piekļūt datiem par tirgus dalībniekiem
ETL 5.¹ pants cita starpā nosaka Elektroenerģijas tirgus datu apmaiņas un uzglabāšanas platformas (turpmāk - datu platforma) lietošanas tiesības. Tomēr pārvades sistēmas operators, veicot tam noteiktās funkcijas, šobrīd nevar piekļūt datu platformā pieejamajiem datiem, jo akciju sabiedrība “Sadales tīkls”, kas ir datu platformas pārvaldnieks, saskaņā ar ETL 5.¹ panta ceturto daļu ir jānodrošina komercnoslēpuma un personas datu aizsardzība.
Dati, ko pārvades sistēmas operatoram nepieciešams iegūt no datu platformas, ir dati, kas nepieciešami nebalansa norēķiniem, izcelsmes apliecinājumu pārvaldībai, agregācijas norēķiniem (nākotnē), ģenerācijas, patēriņa, tīkla plūsmu prognozēšanai, balansēšanas un regulēšanas pakalpojumu sniedzēju līgumu izpildes kontrolei.

Lai novērstu minēto ierobežojumu, ar likumprojektu tiek rosināts noteikt, ka pārvades sistēmas operatoram ir tiesības piekļūt nepieciešamajiem datiem. Saskaņā ar komercnoslēpuma un personas datu aizsardzības regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kas ir vispārsaistoši, pārvades sistēmas operatoram ir pienākums nodrošināt komercnoslēpuma un personas datu aizsardzību.

Elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkti
Elektroenerģijas tirgu regulējošie tiesību akti šobrīd neparedz īpašas funkcionalitātes prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem, lai tos varētu pieslēgt sadales sistēmai. Tomēr līdz ar direktīvu Nr. 2024/1711 dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt tiesisko regulējumu, lai veicinātu to, ka sadales tīkliem tiek pieslēgti publiski pieejami un privāti uzlādes punkti, kuriem ir viedās uzlādes funkcija un divvirzienu uzlādes funkcija.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra regulas (ES) Nr. 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES 15. panta 4. punktā paredzēto pienākumu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk - Regulators) 2024. gadā ir veikusi Novērtējumu par divvirzienu uzlādes potenciālo ietekmi uz lietošanas un sistēmas izmaksu samazināšanos un atjaunīgās elektroenerģijas  īpatsvara palielināšanos elektroenerģijas  sistēmā. (https://www.sprk.gov.lv/sites/default/files/editor/ED/Elektroenergija/2024/Novertejums_par_AFIR_regulu_gala.pdf). Novērtējumā cita starpā secināts, ka divvirzienu uzlāde potenciāli varētu radīt lielāku elektroenerģijas pieprasījumu zemu cenu periodos, ko varētu izraisīt atjaunīgās elektroenerģijas pieaugums nākotnē, kā arī lielāku
elektroenerģijas piedāvājumu augstu cenu periodos. Divvirzienu uzlāde varētu līdzsvarot elektroenerģijas pārpalikumu pavasara un vasaras mēnešos, tā ierobežojot elektroenerģijas cenas svārstības un nepārslogojot sistēmas jaudas. Divvirzienu uzlādes iekārtas potenciāli varētu arī sniegt pienesumu elektroenerģijas sistēmas jaudas balansa uzturēšanai. Vienlaikus novērtējumā tiek konstatēts, ka sadales sistēmas operators akciju sabiedrība "Sadales tīkls" līdz šim arī nav noslēdzis līgumus par pieprasījuma reakcijas pakalpojumiem, elastības pakalpojumiem u.c. pakalpojumiem, kuru sniegšanai tiktu izmantotas divvirzienu uzlādes punktu sniegtās iespējas sadales sistēmas darbības nodrošināšanas vajadzībām. Tiek secināts, ka ir nepieciešami pilotprojekti, informācijas kampaņas un finansiāls atbalsts sistēmas operatoru pētniecības un attīstības izmaksu segšanai, lai veicinātu izpētes projektu apjomu inovatīvo uzlādes tehnoloģiju izpētē. 
Ņemot vērā novērtējumā konstatēto, secināms, ka šobrīd Latvijā nav pieprasījuma pēc pakalpojumiem, kuru nodrošināšanai būtu nepieciešama publiski pieejamu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu aprīkošana ar divvirzienu uzlādes funkciju, tādēļ šāda funkcionalitāte publiski pieejamiem elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktiem nebūtu nosakāma kā obligāta prasība. Vienlaikus būtu nepieciešams ar direktīvu Nr. 2024/1711 saskaņots regulējums, kas, attīstoties elektrotransportlīdzekļu uzlādes pakalpojumiem, nodrošinātu šādas funkcionalitātes pieejamību.

Likumprojekts paredz noteikt, ka sadales sistēmas operators pēc elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkta operatora pieprasījuma nodrošina nepieciešamo sistēmas pieslēgumu, lai sadales sistēmai pieslēgtu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu aprīkotu ar viedās uzlādes funkciju un divvirzienu uzlādes funkciju.

Pārvades sistēmas operatora rīcībā esošās elektroenerģijas uzkrātuves
ETL 11. pantā ir paredzēti izņēmuma gadījumi, kad pārvades sistēmas operators var piedalīties elektroenerģijas tirdzniecībā, tai skaitā, ja elektroenerģijas vai jaudas pirkšana un pārdošana ir nepieciešama sistēmas balansēšanai u.c. gadījumos. Savukārt ETL pārejas noteikumu 103. punkts paredz iespēju pārvades sistēmas operatoram minētajiem mērķiem iegādāties, uzstādīt, attīstīt, pārvaldīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrātuvi. ETL pārejas noteikumu 104. punkts noteic, ka ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatācijas uzsākšanas regulators atbilstoši ETL 16.³ panta ceturtajai daļai izvērtē nepieciešamību pārskatīt ETL 16.³ panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajā kārtībā izsniegto atļauju.
Iespēja Latvijas pārvades sistēmas operatoram izmantot elektroenerģijas uzkrātuves balansēšanas vajadzībām ir noteikta saskaņā ar direktīvā Nr. 2024/1711 paredzēto izņēmumu Latvijai, Igaunijai un Lietuvai. Tomēr direktīva Nr. 2024/1711 noteic, ka paredzētās izņēmuma normas piemēro ne ilgāk kā trīs gadus pēc tam, kad Latvija, Igaunija un Lietuva ir pievienojušās kontinentālās Eiropas sinhronajai zonai. Ja tas nepieciešams piegādes drošības saglabāšanai, Eiropas Komisija var pagarināt sākotnējo trīs gadu laikposmu ne vairāk kā par pieciem gadiem. Tādējādi spēkā esošās ETL normas nepieciešams saskaņot ar direktīvā Nr. 2024/1711 noteikto.

Ar likumprojektu tiek precizētas ETL pārejas noteikumu 103. punkta normas, saskaņojot tās ar direktīvā Nr. 2024/1711 noteiktajiem termiņiem. Papildus tam ETL pārejas noteikumu 104. punktā tiek noteikts, ka Regulators ne agrāk kā sešus mēnešus pirms ETL pārejas noteikumu 103. punktā minētā trīs gadu termiņa beigām organizē pirmo šā likuma 16.³ panta ceturtajā daļā minēto publisko konsultāciju. Ja šā likuma pārejas noteikumu 103. punktā minētais trīs gadu termiņš netiek pagarināts vai pēc Eiropas Komisijas noteiktā termiņa, regulators, pamatojoties uz pārvades sistēmas operatora priekšlikumu, lemj par pārvades sistēmas operatora elektroenerģijas uzkrātuves izmantošanu.

Elektroenerģijas tirdzniecības līgumu risku vadība
Direktīvā Nr. 2024/1711 ietvertajā 18.a pantā ir noteiktas tiesību normas, kas nosaka pienākumu elektroenerģijas tirgotājam īstenot nodroses stratēģijas, vienlaikus paredzot arī šī pienākuma izpildes uzraudzības normas. Latvijā spēkā esošajos enerģētikas jomu regulējošajos tiesību aktos nav noteikti pienākumi, kas attiektos uz nodroses jeb tirdzniecības līgumu risku vadības pasākumu īstenošanu un to uzraudzību.

Atbilstoši direktīvā Nr. 2024/1711 noteiktajam ETL tiek papildināts ar jaunu pantu, nosakot tirgotājiem pienākumu ieviest un īstenot pasākumu kopumu elektroenerģijas tirdzniecības līgumu risku vadībai, lai ierobežotu elektroenerģijas vairumtirdzniecības piegādes izmaiņu riska ietekmi uz ar lietotājiem noslēgto līgumu ekonomisko dzīvotspēju, vienlaikus saglabājot likviditāti un cenu signālus no īstermiņa elektroenerģijas tirgiem. Tiek noteikts arī pienākums veikt pasākumus, lai mazinātu no elektroenerģijas tirdzniecības līgumiem izrietošo saistību izpildes riskus, kā arī samazinātu vai ierobežotu finanšu riskus, kas saistīti ar elektroenerģijas cenu vai citu finansiālu svārstību izmaiņām. Ar elektroenerģijas piegādes traucējumiem saistītie riski neietver riskus, kas saistīti ar elektroapgādes infrastruktūras tehnisko stāvokli u.c. tehniskajiem aspektiem, par kuriem ir atbildīgi sistēmas operatori.
Tā kā direktīvā Nr. 2024/1711 ietvertajā 18.a pantā ir paredzēts, ka noteiktos pienākumus dalībvalstis īsteno, ņemot vērā piegādātāja (elektroenerģijas tirgotāja) lielumu vai tirgus struktūru, likumprojektā paredzētie risku vadības pasākumi tiek noteikti elektroenerģijas tirgotājiem, kas sniedz elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu vairāk nekā 10 000 lietotāju. Likumprojekts nosaka pienākumu regulatoram uzraudzīt minēto pienākumu izpildi.
Elektroenerģijas tirgotāju, kuriem ir mazāk par 10 000 lietotāju, riskus (piemēram, nespēju nodrošināt elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu elektroenerģijas cenu pieauguma gadījumā), kas var apdraudēt elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma turpmāku nodrošināšanu, nosedz pēdējās garantētās piegādes pakalpojums galalietotājiem, kuriem nav spēkā esoša elektroenerģijas tirdzniecības līguma, kā arī Ministru kabineta 2024.gada 3.septembra noteikumi Nr.592 “Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta noteikumi”, kas paredz nosacījumus, ar kādiem mājsaimniecībām sniedzams atbalsts maksas samazinājumam par Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma 2.panta otrajā daļā minētajiem patērētajiem energoresursiem, sniedzamā atbalsta apmēru, kā arī šā atbalsta finansēšanas un uzraudzības kārtību.

Publicējamā informācija par brīvajām sistēmas jaudām
Direktīvas Nr. 2024/1711 2. panta 10. punktā ietvertais direktīvas Nr. 2019/944 31. panta 3. punkts cita starpā paredz, ka sadales sistēmas operatoram jāpublicē informācija par kritērijiem, ko izmanto jauniem pieslēgumiem pieejamās jaudas aprēķināšanai. ETL 9. panta 1.¹ daļa jau šobrīd paredz pienākumu sistēmas operatoram publicēt informāciju par brīvajām sistēmas jaudām ražošanas un patēriņa pieslēgumu nodrošināšanai. Tomēr tiesību akti neparedz pienākumu līdz ar minēto informāciju publicēt arī kritērijus, kas tiek izmantoti jauniem pieslēgumiem pieejamās jaudas aprēķināšanai.

Ar likumprojektu tiek papildināta ETL 9. panta 1.¹ daļa, nosakot pienākumu sadales sistēmas operatoram publicēt arī informāciju par kritērijiem, ko izmanto jauniem pieslēgumiem pieejamās jaudas aprēķināšanai.

Ierobežojamais pārvades sistēmas pakalpojums
Spēkā esošais ETL 16.⁴ panta pirmās daļas 3. apakšpunkts paredz pārvades sistēmas operatoram tiesības izsniegt tehniskās prasības elektroenerģijas uzkrātuves pieslēgšanai pie pārvades sistēmas par tādu elektroenerģijas uzkrātuves jaudu, kādu pieprasījis elektroenerģijas uzkrātuves operators, neņemot vērā brīvo pārvades sistēmas jaudu. Attiecīgi var izveidoties situācija, ka neierobežotā apmērā uzstādot elektroenerģijas uzkrātuves, kurām nepieciešama sistēmas jauda gan elektroenerģijas ražošanai, gan patēriņam, brīvas pārvades sistēmas jaudas elektroenerģijas lietotājiem (patēriņam) var tikt ātri aizņemtas, tādējādi ierobežojot to pieejamību nozīmīgiem lietotājiem, kuriem pieejama elektroenerģija ir nepieciešama to pamatdarbības nodrošināšanai (piemēram, energoietilpīgiem uzņēmumiem, elektrificētai transporta infrastruktūrai, t.sk. elektroautomobiļu ātrās uzlādes stacijām), neatkarīgi no elektroenerģijas tirgus cenu svārstībām. Lai nodrošinātu pārvades sistēmas stabilu darbību un brīvās pārvades sistēmas jaudas pieejamību lietotājiem, ETL ir nepieciešams noteikt pārvades sistēmas operatora tiesības elektroenerģijas uzkrātuvēm ne tikai ierobežot elektroenerģijas nodošanu sistēmā, bet arī ierobežot elektroenerģijas saņemšanu no pārvades sistēmas. Šādu pārvades sistēmas operatora tiesību esamība būtu būtisks faktors, nosakot brīvo pārvades sistēmas jaudu lietotājiem.

Grozījumi paredz papildināt ETL 16.⁴ panta pirmās daļas 3. punktu un septīto daļu, nosakot tiesības pārvades sistēmas operatoram ierobežot elektroenerģijas uzkrātuvēm arī elektroenerģijas saņemšanu sistēmā. Minētais papildinājums nostiprinās ETL jau noteikto principu, ka elektroenerģijas uzkrātuvju uzstādīšana un ierobežojamā pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšana nesamazina brīvo pārvades sistēmas jaudu.

Publiski pieejamie dati par atļaujām 
Pašlaik atļaujas elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai, jaudu palielināšanai vai atjaunošanai, kas tika izsniegtas elektroenerģijas ražotājiem, nav publiski pieejami dati, kas ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra direktīvas (ES) 2023/2413 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 16. panta devīto daļu.

Ar likumprojektu ir iecerēts noteikt dienesta tiesības publicēt informāciju par atļauju lēmumiem, lai ievērotu Eiropas Savienības caurspīdīguma principus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra direktīvas (ES) 2023/2413  par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu 1. panta 7. punktā (Direktīvas 2018/2001 16. panta 9. punkts).

Vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasības
Vēja elektrostaciju darbību regulējošie noteikumi ir ietverti vairākos normatīvajos aktos, kas apgrūtina to pārskatāmību. Turklāt vēja elektrostaciju ekspluatācija, neskatoties uz to, ka ietekmes uz vidi novērtējuma procesā tiek rūpīgi vērtēta ikvienas vēja elektrostacijas iespējamā ietekme uz cilvēku, viņa veselību un drošību, bioloģisko daudzveidību, augsni, ainavu, kultūras un dabas mantojumu un izstrādāti priekšlikumi nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšana, iedzīvotāju vidū rada nepatiku un bažas par vēja turbīnu radīto troksni un mirgošanas efektu, kā arī par vēja elektrostaciju darbības uzraudzības neesamību to dzīves ciklā, līdz ar to nepieciešams vienots tiesiskais regulējums šo elektrostaciju skaidrai prasību definēšanai un to izpildes uzraudzībai.

Ar likumprojektu tiek noteikts deleģējums Ministru kabinetam noteikt vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasības attiecībā uz tehnisko aprīkojumu vides un drošības prasību ievērošanai, pieļaujamo trokšņa līmeni un mirgošanu noteiktos saules spīdēšanas apstākļos, kas jāievēro elektroenerģijas ražotājiem, kā arī prasību izpildes uzraudzības mehānismu un neizpildes sekas. Ministru kabineta noteikumos tiks ietverts pieļaujamais trokšņa līmenis, mirgošanas efekta novēršanas pienākums, kā arī kāds ir jābūt tehniskais aprīkojums, lai izvairītos no turbīnu lāpstiņu apledošanas.
Līdz Ministru kabineta noteikumu izdošanai vēja elektrostacijas ekspluatāciju veic atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroenerģijas ražošanas iekārtu ekspluatāciju, tādiem kā Enerģētikas likums, Elektroenerģijas tirgus likums, Aizsargjoslu likums, Ministru kabineta noteikumi Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi”, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmums Nr. 1/5 “Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas ražotājiem” un citi.

Izcelsmes apliecinājumu saņemšana
Elektroenerģijas ražotājs, kurš elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus vai augstas efektivitātes koģenerāciju, var saņemt izcelsmes apliecinājumu. Minimālais elektroenerģijas apjoms, par kuru izsniedz izcelsmes apliecinājumu, ir viena megavatstunda. Par katru saražotās elektroenerģijas vienību izsniedz ne vairāk kā vienu izcelsmes apliecinājumu.
Gadījumā, ja tiek ieviestas pārrobežu iekārtas, uzskaite par saražotās elektroenerģijas daudzumu būtu apgrūtināta, jo aktuālajā likuma redakcijā šāda iespēja ir noteikta tikai Latvijas valstī novietotajām elektroenerģijas ražošanas iekārtām.

Lai novērstu elektroenerģijas uzskaites neprecizitātes un elektroenerģijas ražotāju izcelsmes apliecinājuma saņemšanas sarežģījumus, likumprojektā paredzēts precizējums, ka elektroenerģijas uzskaitē tiek ņemts vērā arī elektroenerģijas ražošanas pārrobežu iekārtu saražotais elektroenerģijas apjoms.

Elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai elektroenerģijas uzkrātuvju nojaukšana
Elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves pēc to dzīves cikla kļūst par nederīgām un ir attiecīgi nojaucamas, bet normatīvais regulējums neparedz skaidru rīcību elektroenerģijas ražotājiem un elektroenerģijas uzkrātuves operatoriem.
Kaut arī Eiropas Savienības regulējums ir vērst uz atjaunīgās enerģijas pārrobežu iekārtu ieviešanas veicināšanu, tajā nav ietvertas prasības pārrobežu iekārtu nojaukšanai.

Ar likumprojektu ir iecerēts noteikt pienākumu elektroenerģijas ražotājam un elektroenerģijas uzkrātuves operatoram pēc atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves, tostarp pārrobežu iekārtas Latvijas Republikas teritorijā esošās daļas ekspluatācijas izbeigšanas veikt nojaukšanu, kas nozīmē informēt sistēmas operatoru par iekārtu atslēgšanu no sistēmas, pašu iekārtu nojaukšanu un nojaukšanas rezultātā radušos atkritumu apsaimniekošanu.
Šāds īpašumtiesību ierobežojums ir pamatots un samērīgs, ņemot vērā, ka pēc ekspluatācijas izbeigšanas iekārtas, kas netiktu nojauktas, atstātu negatīvu ietekmi uz vidi. Šāds regulējums arī rada pārliecību un kliedē iedzīvotāju bažas par degradētu teritoriju rašanās riskiem.
Fosilās elektroenerģijas ražošanas iekārtu nojaukšanai tiek saglabāts vispārējais būvniecības regulējums par nojaukšanu, jo fosilās elektroenerģijas ražošanas iekārtu skaits ir samērā neliels un jaunas iekārtas netiek ieviestas.
Precīzu darbību aprakstam regulējumā iestrādāts deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt prasības nojaukšanai, prasību izpildes uzraudzības mehānismu un neizpildes sekām.

Maksa par elektroenerģijas tirgotāja maiņu
Direktīvas Nr. 2019/944 12. panta 2. punkts nosaka pienākumu dalībvalstīm nodrošināt, ka vismaz no mājsaimniecības lietotājiem un mazajiem uzņēmumiem neiekasē nekādu maksu saistībā ar elektroenerģijas tirgotāja maiņu. Maksa par tirgotāja maiņu Latvijā jau šobrīd netiek piemērota, tomēr, lai direktīvā paredzētais pienākums būtu formāli pārņemts, nepieciešams atbilstoši direktīvas prasībai papildināt ETL 35. pantu. Jāņem vērā, ka pienākums nodrošināt, ka elektroenerģijas lietotāji var bez maksas mainīt tirgotāju, neskar dalībvalstu tiesības noteikt  papildu regulējumu gadījumiem, kad tiek izbeigti fiksētas cenas elektroenerģijas tirdzniecības līgumi pirms līgumā paredzētā termiņa.

Ar likumprojektu ETL 35. pants tiek papildināts ar jaunu daļu, kas noteic, ka galalietotājiem netiek piemērota maksa par elektroenerģijas tirgotāja un agregatora maiņu.

Fiksētas cenas elektroenerģijas tirdzniecības līgumi
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra noteikumu Nr. 635 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk - MK noteikumi Nr. 635) 23. un 37. punktu tirgotājam ir tiesības fiksētas cenas elektroenerģijas tirdzniecības līgumos noteikt maksu par līgumu pirmstermiņa izbeigšanu. Šāda maksa ir pamatojama ar to, ka, slēdzot fiksētas cenas līgumus, katra no līgumslēdzējām pusēm - gan tirgotāji, gan lietotāji -uzņemas savas komerciālās saistības, kuru neizpilde līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā var radīt otrai līgumslēdzējai pusei kompensējamus finansiālos zaudējumus. Iespējai divpusējos tirdzniecības līgumos ietvert zaudējumu kompensēšanas mehānismu ir izšķiroša nozīme, lai tirgotāji būtu ieinteresēti elektroenerģijas tirgū piedāvāt fiksētas cenas elektroenerģijas līgumus, tādējādi paplašinot lietotājiem pieejamo pakalpojumu klāstu un veicinot konkurenci.

MK noteikumos Nr. 635, tāpat kā vairākos Ministru kabineta noteikumos, kas bija spēkā pirms MK noteikumiem Nr. 635, ir noteiktas tirgotāju tiesības fiksētas cenas elektroenerģijas tirdzniecības līgumos noteikt maksu par līgumu pirmstermiņa izbeigšanu. Šādas tiesības ir noteiktas, pamatojoties uz ETL 32. panta piektajā daļā Ministru kabinetam doto pilnvarojumu noteikt kārtību, kādā lietotājiem piegādā elektroenerģiju un pārtrauc tās piegādi, tirgotāju, sistēmas operatoru, elektroenerģijas ražotāju, elektroenerģijas uzkrātuves operatoru un lietotāju tiesības un pienākumus elektroenerģijas piegādē, ražošanā un lietošanā, kā arī norēķinos par saņemtajiem pakalpojumiem.

Tiesības dalībvalstīm atļaut tirgotājiem piemērot fiksētas cenas līgumu pirmstermiņa izbeigšanas maksu izriet arī no direktīvas Nr.2019/944 12. panta 3. punkta, kas noteic, ka [..] dalībvalstis var izvēlēties atļaut piegādātājiem vai tirgus dalībniekiem, kas iesaistīti agregēšanā, iekasēt no lietotājiem maksu par līguma izbeigšanu, ja minētie lietotāji pēc savas vēlēšanās izbeidz elektroenerģijas piegādes līgumus ar fiksētu termiņu, fiksētu cenu pirms līguma termiņa beigām, ar noteikumu, ka šādas maksas ir paredzētas līgumā, kuru patērētājs pēc savas vēlēšanās noslēdzis, un ka lietotājs par šādām maksām ir skaidri informēts pirms līguma noslēgšanas. [..].

Vienlaikus, izvērtējot, kā minētais fiksētas cenas elektroenerģijas tirdzniecības līgumu nosacījums tiek piemērots praksē, ir secināts, ka esošo regulējumu ir iespējams pilnveidot, nodrošinot labāku līdzsvaru starp lietotāju, īpaši mājsaimniecību un mazo un vidējo uzņēmumu, un tirgotāju interešu ievērošanu līguma pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā. Papildu nosacījumus, kas attiecas uz fiksētas elektroenerģijas cenas līgumiem, paredz arī direktīvā Nr. 2024/1711 ietvertais regulējums, kura atsevišķas normas nepieciešams pārņemt Latvijas tiesību aktos.

2021. un 2022. gadā globālo ekonomisko un politisko procesu ietekmē arī Latvijā bija novērojams ārkārtējs un iepriekš neprognozēts elektroenerģijas cenas pieaugums. Meklējot risinājumus cenu pieauguma radīto risku mazināšanai, daudzi elektroenerģijas lietotāji, tostarp komersanti, lauza iepriekš noslēgtos dinamiskās elektroenerģijas cenas līgumus (elektroenerģijas piegādes līgums starp elektroenerģijas tirgotāju un galalietotāju, kurā atspoguļotas elektroenerģijas cenu variācijas elektroenerģijas tirgū katrā tirdzniecības intervālā), to vietā izvēloties fiksētas elektroenerģijas cenas līgumus. Ņemot vērā, ka fiksētas cenas līgumi šādos tirgus nenoteiktības apstākļos radīja būtiskus riskus arī elektroenerģijas tirgotājiem, elektroenerģijas cena, kas tika noteikta šajos līgumos, bija augstāka nekā tā būtu prognozējamos tirgus apstākļos. Elektroenerģijas tirgus procesiem stabilizējoties un vienlaikus krītoties arī elektroenerģijas cenai, enerģijas cenu krīzes laikā noslēgtie fiksētas elektroenerģijas cenas līgumi komersantiem kļuva būtiski neizdevīgi, radot zaudējumus un negatīvi ietekmējot to konkurētspēju. Fiksētas cenas līgumi tipiskos gadījumos noteic, ka, izbeidzot līgumu, komersantam ir pienākums maksāt elektroenerģijas tirgotājam tirdzniecības līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksu, tādējādi kompensējot tirgotājam radītos zaudējumus, tomēr šādu saistību izpilde var radīt ievērojamas izmaksas galalietotājiem, īpaši negatīvi ietekmējot mazos un vidējos uzņēmumus. Izvērtējot esošo situāciju elektroenerģijas tirdzniecības produktu piedāvājumā, secināms, ka elektroenerģijas tirgotāji šobrīd nepiedāvā tādus produktus, kas paredzētu iespēju noslēgt fiksētas elektroenerģijas cenas līgumu bez līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksas noteikšanas. 
Jāņem vērā, ka fiksētas cenas elektroenerģijas tirdzniecības līgumu pirmstermiņa izbeigšana būtu jānodala no lietotāju tiesībām mainīt elektroenerģijas tirgotāju. ETL 35. panta pirmā daļa jau šobrīd nosaka galalietotāju tiesības katra mēneša pirmajā datumā bez ierobežojumiem mainīt elektroenerģijas tirgotāju. Maksa par tirgotāja maiņu galalietotājiem netiek piemērota. Vienlaikus maksa var tikt piemērota fiksētas cenas elektroenerģijas tirdzniecības līgumu pirmstermiņa izbeigšanas gadījumā, ja līgumā šāda maksa ir paredzēta. Ņemot vērā fiksētas cenas elektroenerģijas līgumu specifiku, šis princips tiesību aktos būtu saglabājams arī turpmāk. Lai arī tiesības tirgotājiem noteikt šādu maksu jau šobrīd izriet no MK noteikumiem Nr. 635, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai tās būtu jānosaka ETL. Vienlaikus, lai paplašinātu elektroenerģijas lietotājiem pieejamo elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumu klāstu visievainojamākajām elektroenerģijas lietotāju kategorijām - mājsaimniecībām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem -, likumā arī būtu jānosaka, ka vismaz lielākajiem tirgotājiem ir pienākums iekļaut savos elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos vismaz vienu fiksētas elektroenerģijas cenas līguma piedāvājumu mājsaimniecībām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem bez maksas par līguma pirmstermiņa izbeigšanu.

Direktīvā Nr. 2024/1711 ietvertajā direktīvas Nr.2019/944 11. panta 1. punkta trešā daļa noteic - dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji vienpusēji negroza noteikta laika, nemainīgas cenas elektroenerģijas piegādes līgumu noteikumus un neizbeidz šādus līgumus pirms to termiņa beigām. Šobrīd Latvijā spēkā esošais regulējums ļauj tirgotājiem vienpusēji grozīt jebkurus elektroenerģijas tirdzniecības līgumus, tādēļ būtu jāveic grozījumi ETL.

Ar likumprojektu ETL 35. pants tiek papildināts ar jaunām daļām, nosakot, ka:
- galalietotājiem netiek piemērota maksa par elektroenerģijas tirgotāja maiņu;
- elektroenerģijas tirdzniecības līgumos, kuros tiek noteikts fiksēts līguma termiņš un fiksēta elektroenerģijas cena, var paredzēt maksu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu.

ETL 32.³ pants tiek papildināts ar jaunām daļām, kas noteic, ka:
- elektroenerģijas tirgotājiem, kas elektroenerģiju piegādā vairāk par divsimt tūkstošiem galalietotāju, savos elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojuma piedāvājumos ir jāiekļauj vismaz viens fiksētas elektroenerģijas cenas līguma piedāvājums mājsaimniecībām un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas neparedz maksu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu. Tāpat kā ETL 32.³ panta otrajā daļā paredzētā fiksētas elektroenerģijas cenas līguma piedāvājuma gadījumā, arī šī piedāvājuma minimālais līguma darbības termiņš tiek noteikts 12 mēneši;
- elektroenerģijas tirgotāji nevar vienpusēji grozīt fiksētas elektroenerģijas cenas līgumos tādus elektroenerģijas tirdzniecības līguma nosacījumus, kas būtiski maina galalietotāja tiesības un pienākumus, un neizbeidz šādus līgumus pirms to termiņa beigām, izņemot, kad lietotājs nenorēķinās par elektroenerģiju vai sistēmas operatora pakalpojumiem.

Līguma nosacījumi, kas būtiski maina galalietotāja tiesības un pienākumus, ir, piemēram, elektroenerģijas cena, piegādes apjoms, līguma pirmstermiņa izbeigšanas maksa, līguma darbības termiņš, līgumsodi un citi sodoša rakstura maksājumi, kas pielīgti līgumā, u.c. Šāda norma likumprojektā ietverta, ņemot vērā, ka elektroenerģijas tirgotājam varētu būt objektīva nepieciešamība elektroenerģijas tirdzniecības līgumā veikt galalietotāja tiesības neierobežojošus, tai skaitā tehniska rakstura, grozījumus, piemēram, mainīt uzņēmuma rekvizītus, kontaktinformāciju u.c. Tiesību norma izstrādāta, ievērojot direktīvas Nr. 2024/1711 apsvērumos atspoguļotos direktīvas mērķus. Apsvērumu 16. punkts cita starpā noteic, ka [..] ir svarīgi uzlabot patērētāju tiesības un aizsardzību, ļaujot patērētājiem gūt labumu no enerģētikas pārkārtošanas, atsaistīt viņu elektroenerģijas rēķinus no īstermiņa cenu svārstībām enerģijas tirgos un līdzsvarot risku starp piegādātājiem un patērētājiem. Savukārt apsvērumu 17. punkts noteic, ka patērētājiem vajadzētu būt piekļuvei plašam piedāvājumu klāstam, lai viņi varētu izvēlēties tādu līgumu, kas atbilst viņu vajadzībām. [..] Patērētājiem vienmēr vajadzētu būt iespējai izvēlēties pieejamu noteikta laika, nemainīgas cenas elektroenerģijas piegādes līgumu, un piegādātājiem nevajadzētu būt iespējai vienpusēji grozīt līguma noteikumus vai izbeigt līgumu pirms tā termiņa beigām. [..] Direktīvas Nr.2019/944 11. panta 1. punkta trešo daļu skatot kopsakarā ar minētajiem apsvērumiem, secināms, ka pārņemamās normas mērķis ir, līdzsvarojot elektroenerģijas galalietotāju un tirgotāju intereses, nodrošināt pilnvērtīgu elektroenerģijas tirgus darbību, kā arī paredzamu, caurskatāmu un godīgu elektroenerģijas tirdzniecības līgumu pieejamību galalietotājiem.

Izņēmuma nosacījums, ka fiksētas elektroenerģijas cenas līgumus var izbeigt gadījumos, kad lietotājs nenorēķinās par elektroenerģiju vai sistēmas operatora pakalpojumiem, noteikts, ņemot vērā, ka šāda situācija ir uzskatāma par būtisku elektroenerģijas tirdzniecības līguma pārkāpumu. Lai arī direktīvas Nr. 2024/1711 11. panta 1. punktā netiek paredzēti izņēmumi tā piemērošanā, vērtējot direktīvas kontekstu, tostarp apsvērumu 16. punktu, secināms, ka normas mērķis ir pasargāt lietotājus, kas noslēguši fiksētas elektroenerģijas cenas līgumus, no situācijām, kad tirgotāji vienpusēji pārtrauc elektroenerģijas tirdzniecības līgumus. Vienlaikus nebūtu pieļaujamas situācijas, kad minēto nosacījumu elektroenerģijas lietotāji izmanto ļaunprātīgi, nenorēķinoties ar tirgotāju par saņemtajiem pakalpojumiem. Papildus tam tiek ņemts vērā, ka Latvijā ir pieņemts īpašs regulējums sociāli neaizsargātākās sabiedrības daļas pasargāšanai no grūtībām apmaksāt elektroenerģijas rēķinus: Ministru kabineta 2021. gada 1. jūnija noteikumi Nr. 345 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumi” paredz vairākas elektroenerģijas lietotāju kategorijas, kas kurām ir tiesības saņemt atbalstu elektroenerģijas rēķinu apmaksai, tādējādi nodrošinot, ka arī direktīvas Nr. 2024/1711 11. panta 1. punkta pārņemšana likumprojektā paredzētajā tvērumā nebūs pretrunā direktīvas mērķim.

Pārvades sistēmas operatora tiesības pieprasīt datus no tirgus dalībniekiem
Ņemot vērā pārvades sistēmas operatoram noteikto pienākumu organizēt elektroenerģijas balansēšanas tirgu, nepieciešami precizējumi ETL 37.⁵ pantā. 

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra regulas Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību un tās grozījumiem 2024. gada 11. aprīļa regulas Nr. 2024/1106 (turpmāk vienoti – REMIT) 15. pantu ikvienai personai, kas profesionāli veic darījumus (Persons professionally arranging transactions, turpmāk – PPAT) ar vairumtirdzniecības energoproduktiem, ir pienākums nekavējoties brīdināt valsts regulatīvo iestādi, ja minētajai personai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ar kādu darījumu varētu tikt pārkāpts aizliegums darījumos ļaunprātīgi izmantot iekšējo informāciju (REMIT 3. pants), pienākums publiskot iekšējo informāciju (REMIT 4.pants) vai tirgus manipulāciju aizliegumu (REMIT 5. pants), un šī pienākuma izpildei nepieciešams ieviest un uzturēt efektīvus pasākumus un procedūras, lai konstatētu šādus pārkāpumus.

AS "Augstsprieguma tīkls" (turpmāk – AST) kopā ar Igaunijas (Elering AS) un Lietuvas (LITGRID AB) pārvades sistēmu operatoriem (turpmāk – PSO) ir pievienojies MARI platformai^[1] un PICASSO platformai^[2]. AST kopā ar pārējiem Baltijas PSO ir izveidojuši Baltijas jaudas balansēšanas tirgu (Baltic Capacity Balancing Market, turpmāk – BBCM). AST BBCM ietvarā mFRR^[3] enerģijas rezerves iepērk caur MARI platformu un aFRR^[4] enerģijas rezerves iepērk caur PICASSO platformu. AST FCR^[5], mFRR un aFRR jaudas rezerves iepērk caur BBCM platformu. Tamdēļ AST atbilst REMIT 15. pantā noteiktajai PPAT statusam un, ievērojot REMIT noteiktās prasības, AST ir pienākums veikt BBCM tirgus uzraudzību saskaņā ar REMIT 15. pantu.

Tirgus uzraudzības procesu AST veic atbilstoši Balansēšanas tirgus labās prakses vadlīnijām^[6] (turpmāk – Vadlīnijas), kuras ir izstrādātas sadarbībā ar Baltijas PSO un Nord Pool AS, balstoties uz Nord Pool AS tirgus uzraudzības pieredzi, kā arī Enerģētikas regulatoru sadarbības aģentūras (Agency for the Cooperation of Energy Regulators, turpmāk– ACER) vadlīnijām^[7], kuras tiek piemērotas visās ES dalībvalstīs.

Saskaņā ar augstāk minētajām Vadlīnijām un AST līdz šim īstenoto praksi, ja tirgus dalībnieka (turpmāk - TD) rīcība šķiet neizskaidrojama vai aizdomīga, tiek veikts sākotnējais izvērtējums. Tā laikā tirgus uzraudzības darbinieki var izmantot papildinformāciju no citām sistēmām (piemēram, tirdzniecības sistēmām, Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru tīkla (ENTSO-E) Pārredzamības platformas vai citiem pamatdatu avotiem), kā arī veikt statistisko analīzi. Ja pēc sākotnējās analīzes TD rīcību nav iespējams izskaidrot un tā rada pamatotas aizdomas par iespējamu REMIT 3., 4., 5. panta vai citu tiesību aktu pārkāpumu, tiek veikta padziļināta izmeklēšana, kas var radīt nepieciešamību uzdot jautājumu TD un iegūt TD datus, ieskaitot operatīvos datus, tehniskos datus, stratēģiju u.c. veida informāciju, uz kuras balstās tirgus dalībnieka uzvedība tirgū. Daļa no šīs informācijas ir pieejama publiski, tomēr liela daļa publiski nav pieejama un tiek kvalificēta kā tirgus dalībnieka komercnoslēpums, kuru tirgus dalībnieki izpaustu trešajai pusei vienīgi gadījumā, ja šāds pienākums tiktu noteikts tiesību aktos.

Tikai pēc padziļinātas izmeklēšanas, ja padziļinātās analīzes rezultātā tiek konstatēts, ka TD rīcība pārkāpj REMIT 3., 4., 5. pantu vai citu tiesību aktu, AST kā PPAT pieņem lēmumu sagatavot Ziņojumu par aizdomīgu darījumu vai rīkojumu (turpmāk - STOR), kurš tiek iesniegts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (turpmāk – Regulators) un Enerģētikas regulatoru sadarbības aģentūrai (Agency for the Cooperation of Energy Regulators – ACER).

Ņemot vērā minēto, AST nevar pilnvērtīgi veikt no REMIT 15. panta izrietošās tirgus uzraudzības funkcijas, t.sk. padziļinātu gadījuma izmeklēšanu, nesaņemot papildu nepieciešamo informāciju no TD. Nesaņemot informāciju no TD un tādēļ nespējot veikt padziļinātu analīzi, AST pārslogotu Regulatoru ar skaita ziņā daudziem nepilnvērtīgiem STOR. Regulators BBCM tirgus uzraudzības procesā ir paudis atbalstu AST iespējai pilnvērtīgi veikt no REMIT 15. panta izrietošās tirgus uzraudzības funkcijas, saņemot nepieciešamo informāciju no TD.

AST peienākumu atbildīgi izturēties pret TD komercnoslēpumiem nodrošina Regulatora atbilstoši ETL 11.¹ panta desmitajai daļai veiktā ikgadējā izvērtēšana, vai AST atbilst sertificēšanas prasībām. Šī procesa ietvaros Regulators tostarp pārbauda, kā AST nodrošina ETL 11. panta trešajā daļā noteikto pienākumu nodrošināt ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību, kuru AST, pildot savus pienākumus, ir saņēmis no sistēmas dalībniekiem un TD. Visos līdzšinējos Regulatora lēmumos par AST kā elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora atbilstību sertificēšanas prasībām, ieskaitot par 2024. gadu, AST veiktie pasākumi ir novērtēti kā pietiekami un atbilstoši.

Līdz ar to ETL nepieciešams ietvert regulējumu, kas noteiktu pārvades sistēmas operatora tiesības un iespēju bez maksas saņemt no tirgus dalībniekiem nepieciešamo informāciju neatkarīgi no tās slepenības pakāpes. Minētās pārvades sistēmas operatora tiesības ir pamatotas ar sevišķo sabiedrības interešu nodrošināšanu. Viens no sākotnējiem REMIT regulas mērķiem ir bijis atklātas un godīgas konkurences stiprināšana enerģijas vairumtirgos enerģijas galapatērētāju labā. Lai nodrošinātu godīgu un efektīvu konkurenci tirgū, ir nepieciešams to aizsargāt arī pret izkropļojumiem un negodprātīgas rīcības ar konkurences noteikumiem, kas negatīvi ietekmē sabiedrības ekonomisko labklājību. Līdz ar to sevišķā sabiedrības interese, ar kuru ir pamatojams pienākums tirgus dalībniekiem atklāt komercnoslēpumu saturošu informāciju, ir pārredzami tirgi, kuri darbojas balstoties uz atklātu un godīgu konkurenci, tādējādi nodrošinot iespējami zemas cenas elektroenerģijas tirgū un līdz ar to - arī ekonomisko ieguvumu elektroenerģijas gala patērētājiem un sabiedrībai kopumā. 
Papildus tam ETL nepieciešams noteikt pārvades sistēmas operatora tiesības nepieciešamības gadījumā nodot tirgus dalībnieka sniegto informāciju (t.sk. komercnoslēpumu saturošu informāciju) regulatoram un ACER par iespējamo pārkāpumu, jo bez šādām likumā tieši noteiktām tiesībām AST nevar pieprasīt no tirgus dalībnieka visu nepieciešamo informāciju un nodot to regulatoram un ACER.
Šādas informācijas pieprasīšanas tiesības ir noteiktas arī citiem tirgus uzraugiem. Piemēram, šādas tiesības ir noteiktas arī elektroenerģijas vairumtirdzniecības biržai “Nord Pool” attiecībā uz to organizēto tirgu darbību.
_____________
^[1] MARI platforma – Manuāli aktivizējamo rezervju iniciatīva (Manually Activated Reserves Initiative (MARI)) ir Eiropas balansēšanas platforma, kas izveidota, lai koordinētu un optimizētu manuāli aktivizējamo frekvences atjaunošanas rezervju (mFRR) apmaiņu starp PSO visā Eiropā.
^[2] PICASSO platforma – Starptautiskās koordinācijas platforma automātiskai frekvences atjaunošanai un stabilai sistēmas darbībai (Platform for the International Coordination of Automated Frequency Restoration and Stable System Operation (PICASSO)) platforma ir Eiropas balansēšanas platforma, kas izveidota, lai koordinētu un optimizētu automātiski aktivizējamo frekvences atjaunošanas rezervju (aFRR) apmaiņu starp pārvades sistēmu operatoriem (TSO) visā Eiropā.
^[3] mFRR - manuāli aktivizējamā frekvences atjaunošanas rezerves (manual Frequency Restoration Reserve).
^[4] aFRR - automātiski aktivizējamo frekvences atjaunošanas rezerves (automatic Frequency Restoration Reserve).
^[5] FCR jaudas rezerves (Frequency Containment Reserve) ir primārās balansēšanas rezerves, kas tiek aktivizētas automātiski un nekavējoties, kad elektroenerģijas sistēmas frekvence novirzās no nominālās vērtības (parasti 50 Hz).
^[6] Balansēšanas tirgus labās prakses vadlīnijas, pieejams tīmekļvietnē: Atskaite
^[7] ACER Guidance on REMIT application 6.1st Edition

Ar likumprojektu tiek papildināta ETL 37.⁵ panta pirmā daļa, nosakot, ka tirgus dalībniekiem, veicot darbības elektroenerģijas vairumtirgū, ir pienākums uzraudzībai nepieciešamo informāciju sniegt ari pārvades sistēmas operatoram. Tiek arī noteiktas tiesības pārvades sistēmas operatoram, pildot tam noteiktās funkcijas, pieprasīt un bez maksas saņemt no tirgus dalībniekiem nepieciešamo informāciju, tajā skaitā komercnoslēpumu saturošu informāciju, un pārkāpumu konstatēšanas gadījumā nodot to regulatoram un Energoregulatoru sadarbības aģentūrai.

Elektroenerģijas kopīgošanas nodrošināšanā iesaistīto pušu nediskriminēšana
Direktīvā Nr. 2024/1711 ietvertās direktīvas Nr. 2019/944 15.a panta 4. punkta pirmās daļas f) apakšpunktā noteikts dalībvalstu pienākums nodrošināt, ka aktīvie lietotāji, kas piedalās enerģijas kopīgošanā, nav pakļauti netaisnīgai un diskriminējošai attieksmei no tirgus dalībnieku vai to balansatbildīgo pušu puses. Praksē jau šobrīd pret elektroenerģijas kopīgotājiem tiek ievērota vienlīdzīga attieksme, tomēr nepieciešams minēto principu skaidri noteikt tiesību aktos.

Likums tiek papildināts ar jaunu 37.⁸ panta daļu nosakot, ka tirgus dalībnieki un balansatbildīgās puses sadarbojas ar elektroenerģijas kopīgošanas nodrošinātājiem nediskriminējošā veidā.