Anotācija (ex-ante)

Laba izglītības pārvaldība balstās uz efektīvu resursu izmantošanu, lai nodrošinātu laikmetīgu mācību vidi un palīdzētu izglītojamiem attīstīt savas prasmes un realizēt savu potenciālu. Reformas mērķis ir veidot ilgtspējīgu izglītības iestāžu tīklu ar efektīvi pārvaldītiem finanšu, personāla un infrastruktūras resursiem. Tas paredz uzturēt optimālu izglītības iestāžu tīklu, veikt regulārus kapitālieguldījumus infrastruktūrā un piesaistīt kvalificētus pedagogus, kā arī nodrošināt viņiem atbalstu un vidi profesionālai attīstībai. 

Ilgtspējīga izglītības iestāžu tīkla izveidošanai tiek definēti pieci principi, kas ietver (1) optimālu klases lieluma noteikšanu, (2) izglītojamo skaita noteikšanu četrās klašu grupās, (3) izglītojamo skaita svārstības pieļaušanu atkarībā no klašu grupas, (4) izglītības iestāžu kategorizēšanu pēc urbanizācijas līmeņa un (5) izglītojamo skaita kritērija piemērošana atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, kā arī citu kategoriju izglītības iestādēm, tajā skaitā, izglītības iestādēm ar augstu pieejamības risku un tām, kuras atrodas uz ES ārējās robežas. 

Latvijas izglītojamo rezultāti 2022.gadā OECD Starptautiskajā izglītojamo novērtēšanas programmā (turpmāk – OECD PISA) uzrāda vairākus uzlabojumus kopš 2018.gada, īpaši dabaszinātnēs un matemātikā**: 

1. Latvijas izglītojamo vidējais rezultāts dabaszinātnēs ir 494 punkti, kas ir statistiski nozīmīgi augstāks par OECD valstu vidējo rādītāju (485 punkti). Tas nozīmē, ka Latvijas izglītojamie ir uzrādījuši stabilu sniegumu šajā jomā, kas liecina par ilgtermiņa uzlabojumiem dabaszinātņu mācību kvalitātē​. 

2. Turklāt, Latvijas izglītojamo relatīvais skaits ar zemu sasniegumu dabaszinātnēs (zemāk par 2. kompetences līmeni) ir 16,5%, kas ir ievērojami zemāks par OECD vidējo rādītāju (24%). Šis uzlabojums norāda, ka arvien mazāk Latvijas izglītojamo sasniedz zemus rezultātus dabaszinātnēs, salīdzinot ar iepriekšējā PISA 2018 pētījuma rezultātiem. 

3. Latvijā ir mazāk izglītojamo ar ļoti zemu sasniegumu līmeni matemātikā (zemāk par 2. kompetences līmeni), salīdzinot ar iepriekšējā PISA 2018 pētījuma rezultātiem. Tikai 22% Latvijas izglītojamo nesasniedz šo līmeni, salīdzinot ar OECD vidējo rādītāju, kas ir 31%. Šis rezultāts norāda uz samazinātu izglītojamo ar ļoti zemu sasniegumu īpatsvaru. 

Šie rezultāti liecina par pozitīvām, sistēmiskām izmaiņām izglītības sistēmā, tomēr vēl aizvien OECD PISA pētījuma autori norāda uz problēmām, kurām risinājums vēl nav rasts, piemēram: 

1. Zems izglītojamo ar augstiem sasniegumiem īpatsvars. Latvijā ir samērā maz izglītojamo ar augstiem sasniegumiem, īpaši matemātikā. Tikai 6,4% Latvijas izglītojamo sasniedz 5. vai 6. kompetences līmeni matemātikā, kas ir zemāks par OECD vidējo 9%. Šis rādītājs norāda uz to, ka Latvijas izglītības sistēmai ir jāuzlabo atbalsts izglītojamiem ar augstu potenciālu, lai palīdzētu viņiem sasniegt vēl labākus rezultātus un veicinātu augstāku konkurētspēju globālā mērogā. 

2. Sociāli ekonomiskā statusa ietekme uz izglītojamo sasniegumiem. Kaut arī Latvijas izglītības sistēma salīdzinoši labi spēj mazināt ģimenes sociāli ekonomiskā statusa (SES) ietekmi uz izglītojamo sasniegumiem, joprojām pastāv būtiska atšķirība starp izglītojamajiem ar zemāku un augstāku SES. Izglītojamiem no ģimenēm ar zemāku SES ir ievērojami zemāki mācību sasniegumi, un šī plaisa ir būtiska. SES atšķirība Latvijā ir 75 punkti, kas gan ir mazāka nekā OECD vidējā (93 punkti), tomēr tā joprojām ir ievērojama problēma. 

3. Mācību sasniegumu atšķirības starp reģioniem. Viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas turpina pastāvēt, ir ievērojamas mācību sasniegumu atšķirības starp izglītības iestādēm pilsētās un lauku teritorijās. OECD PISA pētījuma rezultāti liecina, ka izglītojamie izglītības iestādēs, kuras atrodas lauku teritorijā, joprojām uzrāda par 43 punktiem zemākus rezultātus matemātikā salīdzinājumā ar izglītības iestādēm Rīgā. Šī punktu atšķirība norāda uz būtisku plaisu starp lauku un pilsētas izglītības iestādēm attiecībā uz mācību sasniegumiem un uz nevienlīdzīgu resursu sadali un atšķirīgu pieeju kvalitatīvai izglītībai starp reģioniem​. 
 
OECD PISA rezultāti tiek mērīti punktos, un katrs punkts norāda uz izglītojamo prasmju līmeni noteiktā mācību priekšmetā. Piemēram, 43 punktu starpība matemātikā starp lauku un Rīgas izglītības iestādēm ir būtiska, jo aptuveni 30 punktu starpību PISA rezultātos OECD uzskata par ekvivalentu vienam mācību gadam. Tas nozīmē, ka izglītojamie  no lauku teritorijām Latvijā vidēji atpaliek par aptuveni pusotru mācību gadu salīdzinājumā ar izglītojamiem Rīgas izglītības iestādēs. 
 
Šāda punktu starpība norāda uz ievērojamām atšķirībām izglītības kvalitātē starp dažādiem reģioniem. Tas nozīmē, ka laukos ir mazāk pieejamas iespējas, lai apgūtu svarīgas prasmes, piemēram, matemātiku, kas var ietekmēt viņu turpmāko akadēmisko un profesionālo izaugsmi. Izglītības kvalitātes atšķirības var būt saistītas ar tādiem faktoriem kā skolotāju pieejamība, mācību resursi un infrastruktūra​. 

** PISA 2025.gada pētījuma rezultāti šīs sadaļas sagatavošanas brīdī vēl nav pieejami, kā arī uz brīdi, kad Ministru kabineta noteikumi tiks apstiprināti valdībā, tie vēl nebūs publicēti. Līdz ar to secinājumi šajā sadaļā balstīti uz PISA 2022.gada pētījuma rezultātiem, kas ir aktuālākie pieejamie salīdzināšanai. 

Latvijas izglītības iestāžu tīklam ir nepieciešamas būtiskas pārmaiņas, lai nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu, mērķtiecīgākas investīcijas izglītības iestāžu infrastruktūrās, mazinātu izglītojamo mācību sasniegumu atšķirības starp reģioniem un uzlabotu izglītības pieejamību neatkarīgi no izglītojamā dzīvesvietas.  

OECD ziņojumā par Latvijas izglītības iestāžu tīklu tās autori iesaka apsvērt izglītojamo un skolotāju proporcionālo attiecību regulēšanu vai minimālā klases lieluma noteikšanu, lai samazinātu pārmērīgu personāla skaitu izglītības iestādēs un optimizētu resursu izmantošanu. Tas ir svarīgs aspekts efektivitātes uzlabošanai un izglītības iestāžu tīkla pārvaldībai, it īpaši apvidū ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kur pārāk maz izglītojamo klasēs palielina izmaksas uz vienu izglītojamo​. 

Ilgtspējīga izglītības iestāžu tīkla veidošanā Izglītības un zinātnes ministrija definē piecus principus: 

1. Optimāls klases lielums – klases izmēru veido 10 līdz 20 izglītojamie klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas (neattiecas uz speciālās izglītības klasēm, profesionālās izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas). Optimālais izglītojamo skaits klasē balstīts izglītības pētījumos, kā arī aprēķinos, lai noteiktu optimālu skolotāja slodzi vienā izglītības iestādē. 
Papildus jāņem vērā, ka vairākās kategorijās ir definēts arī minimālais izglītojamo skaits - (1) izglītības iestādēs, kuras atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas; (2) izglītības iestādēs ar augstu pieejamības risku, kā arī (3) izglītības iestādēs ar ierobežotu mācību telpu kapacitāti. Šajos gadījumos  

2. Izglītojamo skaits noteikts četrās klašu grupās – 1. - 3. klašu grupa, 4. - 6. klašu grupa, 7. - 9. klašu grupa, 10. - 12. klašu grupa, pamatojoties uz mācību saturā definētiem sasniedzamajiem rezultātiem pamatizglītības un vidējās izglītības standartā, kā arī, paredzot elastīgāku pieeju izglītojamo skaita izmaiņām klašu grupā, nevis vienas klases ietvaros. 

3. Izglītojamo skaita svārstība – pieļaujot izglītojamo skaita izmaiņas katras klases ietvaros, noteikts, ka 1. – 3. un 4. – 6. klašu grupās pieļaujama 25% izglītojamo skaita svārstība no optimālā izglītojamo skaita konkrētajā klašu grupā (noapaļojot uz leju), un 7. – 9. un 10. – 12. klašu grupās pieļaujama 10% izglītojamo skaita svārstība no optimālā izglītojamo skaita konkrētajā klašu grupā (noapaļojot uz leju). Svārstības netiek pieļautas izglītības iestādēm, kuras atrodas pie ES ārējās robežas un kuras ir ar augstu pieejamības risku, ņemot vērā, ka šīm izglītības iestādēm jau ir noteikts iespējami zemākais izglītojamo skaita slieksnis. 

4. Administratīvi teritoriālajām vienībām tiek noteikts urbanizācijas līmenis - jo blīvāk apdzīvota teritorija, jo lielāks izglītojamo skaits klasē un vairāk klašu komplektu. Izglītības iestādes atrašanās vieta tiek klasificēta atbilstoši Eurostat DEGURBA (no angļu valodas – degree of urbanisation) klasifikācijai 7 grupās: 
a. Pilsētas – DEGURBA 1, 
b. Blīvi apdzīvotas teritorijas – DEGURBA 2, 
c. Mazpilsētas – DEGURBA 3, 
d. Piepilsētas – DEGURBA 4, 
e. Ciems– DEGURBA 5, 
f. Lauku teritorijas – DEGURBA 6, 
g. Mazapdzīvotas teritorijas – DEGURBA 7. 

Tā ka būtu nesamērīgi piemērot kvantitatīvos kritērijus, neņemot vērā apdzīvoto teritoriju apstākļus, objektīvai salīdzināšanai tiek lietota starptautiski validēta klasifikācijas sistēma (DEGURBA), kas ļauj grupēt visu valsts teritoriju, respektējot pilsētu un lauku teritoriju specifiku, kā arī iedzīvotāju migrāciju. Ņemot vērā, ka pašvaldību apdzīvotība, teritorijas blīvums un citi parametri dinamikā ir mainīgi parametri, pašvaldību iedalījums konkrētās grupās tiks pārskatīts vienu reizi 3 gados, lai izglītības iestāžu lielums un prasības izglītojamo skaita nodrošināšanā atbilstu reālajai situācijai un iespējām. 

Būtiskākais trūkums citām pieejām, kā tiek klasificētas apdzīvotas teritorijas, balstās faktā, ka pašvaldību teritorijas un to robežas ir noteiktas, pamatojoties uz ģeogrāfiskiem un politiskiem kritērijiem, tomēr iedzīvotāji visbiežāk izmanto pakalpojumus, kas atrodas vistuvāk dzīvesvietai vai darba vietai, līdz ar to neatkarīgi no pašvaldību robežām. Savukārt, DEGURBA pieeja skaidrāk atspoguļo attiecības starp teritorijas blīvumu un tās izglītības iestāžu lielumu, tātad jebkurai klasifikācijai būtu jāatspoguļo fakts, ka izglītības iestādes ir mazākas retāk apdzīvotās vietās, kur pieprasījums ir zems un attālumi starp izglītības iestādēm ir lieli. Tādējādi ir sagaidāms, ka vidējiem klašu izmēriem vajadzētu būt mazākiem lauku teritorijās un palielināties līdz ar apdzīvotības blīvumu. 

Vienlaicīgi uzklausot Reģionālo attīstības centru un novadu apvienību un Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājumus piedāvātajā pašvaldību teritoriju grupēšanā un izvērtējot iedzīvotāju skaita (vecumā 6-17 gadi) dinamiku pašvaldībās, tiek veiktas trīs korekcijas pašvaldību teritoriju grupēšanā pēc DEGURBA pieejas: 
a. Divas valstspilsētas (Jēkabpils un Jūrmala) un vairākas Pierīgas pašvaldību teritorijas Ādažu, Mārupes un Ķekavas novados, kuras robežojas ar Rīgu, pielīdzinātas augstākai grupai (DEGURBA 2), kas atbilst blīvi apdzīvotām teritorijām un līdz ar to atrodas kopā ar citām valstspilsētām un blīvākiem administratīvajiem centriem. 
b. Četri pagasti (Auru pagasts, Kurmāles pagasts, Cieceres pagasts, Ģibuļu pagasts), kuros šobrīd atrodas nelielas izglītības iestādes, pielīdzināti zemākai grupai (DEGURBA 6), kas atbilst lauku teritorijām un līdz ar to atrodas kopā ar citiem pagastiem, kuros ir līdzvērtīgi nelielas izglītības iestādes. 
c. Pierobežas pašvaldību teritoriju grupā iekļautas tikai tās teritorijas, kuras ir noteiktas 2022. gada 24. maija Ministru kabineta noteikumu Nr. 310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību” 4. punktā, izņemot Daugavpils valstspilsētu un pašvaldību administratīvos centrus. 
 
5. Kvantitatīvie kritēriji noteikti četrās kategorijās: 

a. Izglītības iestādēm atkarībā no administratīvi teritoriālās vienības, kurā atrodas izglītības iestāde, urbanizācijas līmeņa jeb DEGURBAs (pēc izglītības iestāžu faktiskajām adresēm). 
Tomēr, ja izglītības iestādei ir 2 vai vairāk izglītības programmu īstenošanas vietas un tās atrodas dažādās pašvaldību administratīvi teritoriālo vienību iedalījuma grupās, tad izglītības iestādei piemēro to grupu, kurā atrodas tā izglītības programmu īstenošanas vieta, kurā Valsts izglītības informācijas sistēmā norādīts lielākais izglītojamo skaits. 

b. Izglītības iestādēm, kuras atrodas Eiropas Savienības pierobežā 2 apakškategorijās: 

- Saskaņā ar 2022. gada 24. maija Ministru kabineta noteikumu Nr. 310 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežas joslu, patrulēšanas joslu, pierobežas joslu un pierobežu, kā arī pierobežas, pierobežas joslas, valsts robežas joslas un patrulēšanas joslas norāžu paraugiem un to uzstādīšanas kārtību 4. punktu, izņemot Daugavpils valstspilsētu un pašvaldību administratīvos centrus), nodrošinot zemāko iespējamo izglītojamo skaitu pamatizglītības pakāpē un 45 izglītojamos 10.-12. klašu grupā. 

- Atrodas 15 km attālumā no ārējās Latvijas Republikas sauszemes robežas, nodrošinot zemāko iespējamo izglītojamo skaitu pamatizglītības pakāpē un 30 izglītojamos 10.-12. klašu grupā. 

Ņemot vērā, ka DEGURBA klasifikācija neietver ģeopolitiskos nosacījumus, tiek noteiktas 2  atsevišķas grupas pašvaldību teritorijām, kuras atrodas pie ES ārējās valsts robežas: 
līdz ar to dodot iespēju šajās pašvaldību teritorijās noteikt zemāko iespējamo izglītojamo skaitu pamatizglītības pakāpē - attiecīgi 45 vai 30 izglītojamie 10.-12. klašu grupā.  
Tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka attiecībā uz vispārējo vidējo izglītību, izglītības iestādei jāspēj piedāvāt plašs un daudzveidīgs izglītības piedāvājums, ko nevar nodrošināt pie neliela izglītojamo skaita, kamdēļ ministrijas izpratnē ir jābūt noteiktam minimālajam slieksnim, proti, ne mazāk kā 30-45 izglītojamie 10.-12. klašu grupā. Rīcībpolitikas veidotāji apzinās, ka šo iestāžu gadījumā plašs un daudzveidīgs izglītības piedāvājums var nonākt pretstatā ar izglītības pieejamību, kas var būt vienīgais attaisnojums, saglabājot vidējo izglītības pakāpi ar mazāku izglītojamo skaitu.  

c. Izglītības iestādēm, kurām ir noteikts augsts pieejamības risks. 
OECD ziņojumā par Latvijas izglītības iestāžu tīklu tās autori ir definējuši izglītības pieejamību, t.i., pieejamība ir ceļā pavadītais laiks līdz nākamajai, tuvākajai izglītības iestādei, kas nodrošina to pašu izglītības pakāpi. Tātad, ja ceļā pavadītais laiks līdz nākamajai izglītības iestādei ir vairāk kā 30 minūtes, izglītības iestādei ir augsts pieejamības risks, un līdz ar to šīm izglītības iestādēm tiek noteikts zemākais iespējamais izglītojamo skaita slieksnis jeb kvantitatīvie kritēriji, kuriem nav piemērojama arī izglītojamo skaita pieļaujamā svārstība. 
Identificējot šīs izglītības iestādes, tiek veikti trīs soļi:  
(1) visām izglītības iestādēm ir aprēķināts ceļā pavadītais laiks līdz pārējām izglītības iestādēm pēc starptautiski validētas metodoloģijas jeb global travel impedence grid (Weiss et al., 2018), kas ļauj ņemt vērā faktorus, kas ietekmē kustības ātrumu, un kā rezultātā ir izveidota matrica ar visām izglītības iestādēm un ceļā pavadāmo laiku līdz katrai nākamajai izglītības iestādei,  
(2) tālāk tiek identificētas tuvākās izglītības iestādes, kuras nodrošina to pašu izglītības pakāpi, piemēram, no sākumskolas uz nākamo sākumskolu, pamatskolu un vidusskolu vai arī no vidusskolas uz citu vidusskolu, 
(3) nosakot, ka nākamā izglītības iestāde ir sasniedzama vairāk kā 30 minūšu laikā, tiek identificētas izglītības iestādes ar augstu pieejamības risku. 
 
Papildus izglītības iestādēm, kurām ir noteikts augsts pieejamības risks, regulējumā tiek iekļautas vēl septiņas izglītības iestādes, kurām tiek piemēroti tie paši kvantitatīvie rādītāji. Šo izglītības iestāžu iekļaušana ir pamatota ar to īpašo nozīmi vietējās kopienas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, reģionālās identitātes uzturēšanā un sabiedrības saliedētībā. Ņemot vērā šo iestāžu lomu un ietekmi, kā arī ierobežotās alternatīvas izglītības pieejamībai, tām tiek piemēroti analogi kvantitatīvie kritēriji kā izglītības iestādēm ar augstu pieejamības risku. 

d. Pārējo kategoriju izglītības iestādēm un izglītības programmām (vienīgā vidējās izglītības iestāde pašvaldībā, tālmācības, valsts augstskolu dibinātām un privātām izglītības iestādēm un izglītības iestādēm ar starptautiski noslēgtiem līgumiem un tām, kas īsteno alternatīvo pedagoģiju). 

e. Samazinātus kvantitatīvos rādītājus, taču ne zemākus par minimāli noteiktajiem, piemēro gadījumos, ja pastāv objektīvi apstākļi: izglītības iestādei ir apgrūtināta piekļuve valsts autoceļiem vai plānoti to uzlabošanas darbi, ko apliecina kompetentas institūcijas atzinums; izglītības iestādes reorganizāciju pierādāmu iemeslu dēļ iespējams uzsākt tikai tuvāko trīs mācību gadu laikā; vai arī pašvaldība ir sniegusi pierādījumos balstītu prognozi par izglītojamo skaita pieaugumu nākamo trīs mācību gadu laikā saistībā ar citu tuvumā esošu izglītības iestāžu reorganizācijām. Papildus minētajam kvantitatīvie rādītāji vispār netiek piemēroti tām izglītības iestādēm, attiecībā uz kurām pašvaldības dome ir pieņēmusi lēmumu par pakāpenisku reorganizāciju, nodrošinot pārejas periodā izglītības procesa nepārtrauktību. 

Izglītības kvalitātes dinamika 

Izglītojamo mācību snieguma dinamika Valsts pārbaudes darbos un monitoringa darbos un starptautiskajos salīdzinošajos pētījumos, kā arī izglītojamo un pedagogu labbūtības sistemātiska novērtēšana un mērķēts atbalsts