Anotācija (ex-ante)

Vakcinācijas kalendāra pilnveidošana (jauniešu vakcinācija, tajā skaitā pret cilvēka papilomas vīrusu)
Vakcinācijas noteikumi nepieļauj valsts apmaksātu vakcināciju personām, kas vecākas par 18 gadiem (izņemot valsts apmaksātu vakcināciju pieaugušajiem pret difteriju un stingumkrampjiem).
Imunizācijas valsts padome (IVP) 2024.gadā vairākās sēdēs ir norādījusi, ka pieaugušajiem, kuri bērnu vecumā dažādu iemeslu dēļ nav saņēmuši vakcinācijas kalendārā ietvertās vakcīnas, epidemioloģiskās drošības un sabiedrības drošības dēļ ir jānodrošina iespēja saņemt šīs vakcīnas, ja viņi nav pārslimojuši tās infekcijas slimības, pret kurām viņi iepriekš nav bijuši vakcinēti. Tā kā nevakcinēti cilvēki apdraud sabiedrības veselību, īpaši tad, ja viņu skaits ar katru gadu pieaug, valstij ir jādod iespēja šiem cilvēkiem vakcinēties pieaugušā vecumā.
Ņemot vērā bērnu vakcinācijas aptveres rādītājus valstī, šādu gados jaunu nevakcinētu pieaugušo skaits nav liels, visticamāk līdz 5% (izņemot vakcināciju pret CPV), jo lielākā daļa vakcīnu, kas ir iekļautas bērnu vakcinācijas kalendārā, tiek lietotas jau vairākus gadus, līdz ar to, visticamāk, šie jaunie pieaugušie cilvēki nav vakcinēti tādēļ, ka zīdaiņu un bērnu vecumā no viņu vakcinācijas ir atteikušies vecāki. IVP ir sniegusi arī rekomendācijas, kuras no bērnu vakcinācijas kalendārā iekļautajām vakcīnām no epidemioloģiskā drošības viedokļa ir īpaši svarīgas neimūniem pieaugušajiem.
CPV infekcija sievietēm var izraisīt dzemdes kakla priekšvēža stāvokli un dzemdes kakla vēzi. ES un Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) katru gadu konstatē apmēram 28 600 dzemdes kakla vēža gadījumu (līdz 30% CPV izraisītu vēžu ir vīriešiem) un 13 700 tā izraisītus nāves gadījumus. CPV infekcija gan sievietēm, gan vīriešiem spēj izraisīt arī cita veida anoģenitālu vēzi (vulvas, maksts, dzimumlocekļa un tūpļa vēzi), kā arī galvas un kakla vēzi. 2022.gadā ES un EEZ tika konstatēti apmēram 19 700 gadījumu, galvenokārt vīriešiem (apm. 15 000). Tas norāda, ka ir svarīgi un nepieciešami pret CPV vakcinēt visas pusaudžu vecuma meitenes un zēnus un nodrošināt piekļuvi vakcinācijai arī jauniem pieaugušajiem un riska grupām.
IVP īpaši stingri rekomendē uzsākt jauniešu vakcināciju pret CPV, jo ar CPV saistīto audzēju skaits pieaug, īpaši jaunāku, bez kaitīgiem ieradumiem, cilvēku vidū. Savlaicīgi veikta vakcinācija pret CPV infekciju var sniegt pat 100 % efektivitāti CPV infekcijas izraisītu priekšvēža izmaiņu un vēža novēršanā. Paplašinot vakcinācijas grupas (dažāda vecuma kohortu vakcinācijas stratēģija), tas radīs ievērojami ātrāku vakcinācijas ietekmi uz pirmsvēža izmaiņu un dažādas lokalizācijas CPV audzēju novēršanu un pat elimināciju, salīdzinot ar viena vecuma kohortas vakcinācijas stratēģiju. CPV izraisīto saslimšanu skaitu varētu samazināt par 30-40 % tuvāko gadu laikā. Vakcinācija ir vienīgais efektīvais veids, kā novērst CPV izraisītos vēžus vīriešiem, jo vīriešiem nav pieejams skrīnings. Aptuveni 22 pacienti katru gadu saslimst ar tūpļa vēzi, puse no dzimumlocekļa vēža gadījumiem ir CPV izraisīti. Mutes un rīkles vēža ārstēšana ir dārga, ar augstu invaliditātes risku. Nodrošinot vakcināciju pret CPV, samazinātos onkoloģiskas saslimšanas. CPV izraisītas saslimšanas ne tikai palielina veselības aprūpes slogu, bet arī negatīvi ietekmē ekonomiku.
2024.gada 21.jūnijā Padome pieņēma ieteikumus par vakcīnnovēršamiem vēžu veidiem, kura mērķis ir apkarot vakcīnnovēršamus vēža veidus, veicinot CPV vakcinācijas aptveri. Šī mērķa sasniegšanai dalībvalstīm saskaņā ar mērķtiecīgām panākšanas jeb iedzīšanas kampaņām (catch-up campaigns) vakcinācijā rekomendē aptvert arī jaunus pieaugušos, kuri nebija vakcinēti vai nebija pilnībā vakcinēti pusaudžu vecumā.
Eiropas Vēža organizācijas rekomendācijas[1] rosina paplašināt rutīnas vakcinācijas programmas, iekļaujot tajās vecākas vecuma grupas, neatkarīgi no dzimuma.
2022.gada 16.decembra PVO nostājas dokumentā par CPV[2] tiek prognozēts, ka vairāku vecuma grupu (multiple age cohorts) vakcinēšana rada ievērojami ātrāku vakcinācijas ietekmi, salīdzinot ar viena vecuma kohortas vakcināciju.
Izvērtējot ECDC tīmekļvietnē pieejamo informāciju par ES/EEZ valstu vakcinācijas kalendāriem, ir redzams, ka CPV vakcinācijas stratēģija pašlaik dažādās valstīs atšķirtas.
Austrija – no 01.02.2023. bezmaksas catch-up iespēja līdz 21 gada vecumam.
Čehija – neapmaksāta dzimumneitrāla catch-up rekomendācija 18-26 gadu vecumā.
Francija – no 2021.gada catch-up rekomendācija 15-19 gadu vecumā.
Grieķija – bezmaksas catch-up iespēja līdz 18 gadiem tiem, kuri izlaiduši vakcināciju; konkrētām riska grupām vakcināciju var pagarināt līdz 26 gadiem.
Igaunija – bezmaksas catch-up iespēja 15-18 gadu vecumā.
Itālija – bezmaksas catch-up iespēja sievietēm līdz 26 gadu vecumam un vīriešiem līdz 18 gadu vecumam ieskaitot, ja viņi iepriekš nav vakcinēti vai nav pabeiguši vakcinācijas kursu.
Horvātija – no 2019.gada catch-up rekomendācija meitenēm un zēniem vecumā līdz 25 gadiem, atkarībā no vakcīnas pieejamības.
Lihtenšteina – dzimumneitrāla catch-up rekomendācija 15-19 gadu vecumā.
Lietuva – catch-up iespēja meitenēm 15-18 gadu vecumā.
Malta – catch-up iespēja no 14 gadu vecuma.
Spānija – catch-up iespēja 13-18 gadus vecām meitenēm.
Vācija – catch-up rekomendācija tikai meitenēm no 14 līdz 17 gadiem vai no 15 līdz 17 gadiem atkarībā no izmantotajām vakcīnām.
Līdz ar rekomendāciju par jauniešu vakcināciju pret CPV, Dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju rosina paplašināt CPV vakcinācijas mērķa grupas, iekļaujot tajās arī riska grupas sievietes ar imūnsupresiju, sievietes no 18 līdz 55 gadiem pēc dzemdes kakla ķirurģiskas ārstēšanas un HIV inficētas personas no 18 līdz 45 gadiem. IVP atbalsta riska grupu vakcināciju pret CPV, jo imūnkompromitētām personām, tostarp personām ar HIV infekciju, sievietēm ar priekšvēža izmaiņām ir paaugstināts ar CPV saistītu slimību risks.
Dzemdes kakla vēzis ir otrs biežākais audzējs sievietēm līdz 45 gadiem Latvijā. Savlaicīgi veikta vakcinācija pret CPV infekciju var sniegt pat 100% efektivitāti CPV infekcijas izraisītu priekšvēža izmaiņu un vēža novēršanā. Sievietēm, kurām ir HIV, ir sešas reizes lielāka iespēja saslimt ar dzemdes kakla vēzi, salīdzinot ar sievietēm, kurām nav HIV. 2022.gadā Latvijā dzemdes kakla vēža saslimstība bija 22,7 gadījumi uz 100 000 sieviešu (2.-3.vieta Eiropā), mirstība 9,8 gadījumi uz 100 000 sieviešu (5.vieta Eiropā). 90% (100-120 pacientes gadā) no dzemdes kakla vēža pacientēm terapiju saņem Latvijas Onkoloģijas centrā, pusei no pacientēm ir ielaistas stadijas (2B-3C1 stadija).

Ņemot vērā to, ka Vakcinācijas noteikumos paredzēts iekļaut regulējumu, kas paredz iespēju iepriekš nevakcinētiem jauniešiem līdz 26 gadu vecuma sasniegšanai vakcinēties pret noteiktām infekcijas slimībām, ir nepieciešami redakcionāli precizējumi Vakcinācijas noteikumu 3.¹punktā, kas šobrīd ierobežo bērnu vakcīnu saņemšanas tiesības līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.

Veselības ministrija ir saskārusies ar atsevišķām iedzīvotāju sūdzībām, par to, ka dažkārt ģimenes ārsti atsaka pacientam pabeigt vakcinācijas kursu (visbiežāk pret CPV, jo nereti persona ir izšķīrusies par labu vakcinācijai tikai īsi pirms pilngadības sasniegšanas) tādēļ, ka persona ir sasniegusi 18 gadu vecumu, kas no sabiedrības veselības viedokļa raugoties nav atbalstāms, jo sabiedrības veselības interesēs ir vakcinēto iedzīvotāju skaita palielināšana, nevis pretēji.

Jau vairākas gripas sezonas veselības riska grupu pacientiem ir iespēja saņemt valsts apmaksātas gripas vakcīnas un šo riska grupu uzskaitījums ir norādīts Vakcinācijas noteikumos, vēsturiski šo riska grupu uzskaitījumu pārņemot no 2006.gada 31.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”. Tā kā veselības riska grupu uzskaitījums nav pilnīgs (piemēram, kā veselības riska grupa ir norādīti pieaugušie ar psihiskām slimībām, bet nav norādīti bērni ar psihiskām slimībām), bet Vakcinācijas noteikumus nav lietderīgi visu laiku papildināt ar jaunām veselības riska grupām, Vakcinācijas noteikumos nepieciešams ietvert universālu regulējumu, kas noteiktu, ka veselības riska grupu saraksts tiek publicēts SPKC tīmekļvietnē.

[1] https://www.europeancancer.org/content/hpv-list-of-recommendations
[2] https://iris.who.int/bitstream/handle/10665/365350/WER9750-eng-fre.pdf?sequence=1

Vakcinācijas kalendāra pilnveidošana (jauniešu vakcinācija, tajā skaitā pret cilvēka papilomas vīrusu)
Tā kā tiek paredzēts nodrošināt valsts apmaksātu vakcināciju jauniešiem, Vakcinācijas noteikumu 3.punkts tiek papildināts ar 3.10.apakšpunktu, nosakot, ka iepriekš nevakcinēti jaunieši līdz 26 gadu vecuma sasniegšanai ir tiesīgi saņemt vakcināciju pret garo klepu, poliomielītu, masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu, B hepatītu, vējbakām. Tādējādi valstiskā līmenī jauniešiem ir dota iespēja izdarīt apzinātu izvēli un vakcinēties pret tām bērnu vakcinācijas kalendārā iekļautajām vakcīnregulējamām infekcijas slimībām, pret kurām ir nozīmīgi būt vakcinētam arī pieaugušā vecumā (ņemot vērā arī vakcīnu zāļu aprakstos ietverto informāciju par vakcinējamo personu mērķa grupu, piemēram, vakcinācija pret rotavīrusu infekciju veicama tikai zīdaiņa vecumā, pret tuberkulozi - jaundzimušajiem).
Ņemot vērā speciālistu norādīto, cik būtiski ir vakcinēt dažādas riska grupas pret CPV, Vakcinācijas noteikumi tiek papildināti ar 3.12.apakšpunktu, kas nosaka, ka pret CPV ir vakcinējamas riska grupas un precīzs riska grupu uzskaitījums tiks publicēts Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) tīmekļvietnē.
Atzīstot, ka būtiska ir arī jauniešu vakcinācija pret CPV, Vakcinācijas noteikumi tiek papildināti ar jaunu normatīvo regulējumu, kas uzsāk jauniešu vakcināciju pret CPV. Ņemot vērā esošos finanšu līdzekļus, primāri uzsākama 25 gadus vecu jauniešu vakcinācija pret CPV. Ja attiecīgajā gadā vakcinācijas iestādēs izveidosies CPV vakcīnu atlikums, ģimenes ārsti ir tiesīgi vakcinēt arī citu vecumgrupu jauniešus. Tādējādi Vakcinācijas noteikumi tiek papildināti ar 3.12.apakšpunktu un 3.³punktu.

Tā kā iepriekš nevakcinēti un nepārslimojuši jaunieši būs tiesīgi vakcinēties līdz 26 gadu vecuma sasniegšanai, no Vakcinācijas noteikumu 3.¹punkta tiek svītrots ierobežojums saņemt vakcīnu, ja konkrētā vakcīna ir bijusi iekļauta vakcinācijas kalendārā laikā, kad bērnam bija Vakcinācijas noteikumu 1.pielikumā norādītais vakcinācijai atbilstošais vecums un otrajā teikumā frāze “līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai”.

Lai bērnam/jaunietim būtu iespējams pabeigt iesākto vakcinācijas kursu (ja bērns vakcināciju ir uzsācis īsi pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, bet jaunietis – īsi pirms 26 gadu vecuma sasniegšanas), tiek norādīts, ka vakcinācijas kurss tiek pabeigts arī tad, ja vakcinējamās personas vecums pārsniedz Vakcinācijas noteikumos norādīto vecumu, kurā tiek veikta vakcinācija.

Lai Vakcinācijas noteikumus regulāri nevajadzētu papildināt ar kādu jaunu veselības riska grupu, kurai ir iespēja saņemt valsts apmaksātu gripas vakcīnu, Vakcinācijas noteikumu riska grupu uzskaitījums tiek aizstāts ar universālu formulējumu, ka veselības riska grupu saraksts tiek publicēts SPKC tīmekļvietnē.

Vakcinācijas kalendāra pilnveidošana (masalas, masaliņas, epidēmiskais parotīts, vējbakas)
Vecums, kad bērniem tiek veikta balstvakcinācija pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu dažādās valstīs var atšķirties. Tas ir atkarīgs no valsts izvēlētās vakcinācijas shēmas, vēsturiskās pieejas, epidemioloģiskās situācijas valstī un citiem faktoriem valstī vai reģionā.
Lielākoties ES/EEZ valstu vakcinācijas kalendāros noteikts, ka bērni otro masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta vakcīnas devu saņem 4 līdz 6 gadu vecumā (piemēram, Dānijā (4 gados), Slovākijā (4 gados), Īrijā (4-5 gados), Kiprā (4-6 gados)), tomēr dažos gadījumos valstu vakcinācijas kalendāri var atšķirties un otrā vakcīnas deva tiek saņemta arī 7 gadu vecumā, piemēram, Lietuvā (6-7 gados), Horvātijā (6-7 gados), Zviedrijā (6-8 gados), Beļģijā (7-8 gados).
Otrās masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta vakcīnas devas saņemšana vēlāk (7 gadu vecumā vai vēlāk) ir saistīta ar vairākiem individuāliem un sabiedrības veselības riskiem. Līdz bērna vakcinācijas brīdim ar otro masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta vakcīnas devu rodas nepietiekama aizsardzība pret minētājām infekcijas slimībām. Lai arī divas vakcīnas devas nodrošina mūžilgu aizsardzību, tomēr līdz brīdim, kamēr bērns 7 gadu vecumā saņem otro vakcīnas devu, daļai bērnu saglabājas risks gan inficēties, gan saslimt. Tā kā masalas ir ļoti infekciozas un ātri izplatās bērnu kolektīvos, rodas risks sekundāri inficēties arī citiem uzņēmīgiem indivīdiem. Vidēji masalu slimnieks var inficēt 12-18 cilvēkus, kuriem nav imunitātes pret masalām. Ja lielam skaitam bērnu ir nepilnīga aizsardzība pret masalām (nav saņemtas divas vakcīnas devas), tas var veicināt lielu uzliesmojumu izcelšanos bērnu vidū un epidēmiju attīstību sabiedrībā, kurās ir iesaistīti daudzi cilvēki ārpus bērnu kolektīviem.
Bērniem, kas nav pilnībā vakcinēti, ir risks saslimt ar masalām, masaliņām vai epidēmisko parotītu īpaši ja viņi dodas ceļojumos ar vecākiem uz valstīm, kurās ir augsta saslimstība ar šīm slimībām. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) apkopotie dati liecina, ka PVO Eiropas reģionā masalu gadījumu skaits kopš 2022. gada sākuma ir palielinājies, un ECDC norāda, ka 2023. gadā tika ziņots par vairāk nekā 30 000 masalu gadījumiem, tostarp par 21 000 hospitalizācijas gadījumu. Tādējādi gan PVO, gan ECDC aicina visas dalībvalstis pastiprināt nacionālos centienus masalu uzliesmojuma ātrākai samazināšanai. Lai arī Latvijā epidemioloģiskā situācija ar masalām vēl nav nelabvēlīga, jo 2023.gadā tika apstiprināts tikai viens ievestais masalu gadījums, PVO un ECDC izteiktais aicinājums attiecas arī uz Latviju. 2024.gadā (janvāris-oktobris) neviens masalu gadījums nav apstiprināts. 2024.gadā (janvāris-oktobris) apstiprināti divi masaliņu gadījumi. 2024.gadā (janvāris-oktobris) apstiprināti divi epidēmiskā parotīta gadījumi, bet 2023.gadā – 3 epidēmiskā parotīta gadījumi.
Papildus norādāms, ka šīs infekcijas slimības var izraisīt nopietnas komplikācijas, it īpaši jaunākiem bērniem. Biežākās masalu komplikācijas ir vidusauss iekaisums (7-9%), caureja (8%) un pneimonija (1-6%). Apmēram vienam no 1 000 masalu slimniekiem rodas smadzeņu audu iekaisums (encefalīts) un aptuveni viens no 1 000 saslimušajiem mirst no masalu izraisītajām komplikācijām (visbiežāk bērni līdz piecu gadu vecumam).
Saslimšanas gadījumā ar masaliņām komplikācijas ir retas un parasti tās novēro pieaugušajiem. Retos gadījumos masaliņas var izraisīt tādus nopietnus veselības sarežģījumus kā encefalīts (galvas smadzeņu iekaisums) un asiņošana ādas, gļotādas, deguna un smadzeņu audos. Masaliņu vīruss ir ļoti bīstams vēl nedzimušiem bērniem. Inficēšanās grūtniecības laikā var izraisīt augļa bojāeju, spontānu abortu vai smagas bērna attīstības anomālijas un iedzimtas patoloģijas: kurlumu, aklumu, garīgu atpalicību un sirds bojājumus. Ja māte pārslimo masaliņas pirmajos 3 grūtniecības mēnešos, tad 85 no 100 jaundzimušo ir iedzimtas patoloģijas.
Lai nodrošinātu kolektīvo imunitāti, ir svarīgi, lai pēc iespējas vairāk cilvēku būtu pilnīgi vakcinēti. Tas pasargā ne tikai indivīdus, kuri nevar saņemt vakcīnas (piemēram, kontrindikāciju dēļ), bet arī sabiedrību kopumā (īpaši grūtnieces), samazinot slimības izplatīšanos.
Līdz ar masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta vakcinācijas pārcelšanu uz 4 gadu vecumu, ir nepieciešams arī vakcināciju pret vējbakām pārcelt no 7 gadiem uz 4 gadiem. To rekomendē Nacionālā masalu un masaliņu eliminācijas komisija un IVP un tas ir ļoti būtiski, lai vēl vairāk nesamazinās bērnu vakcinācijas aptvere pret vējbakām, kas jau tagad 7-gadīgajiem bērniem ir zem 95 % (2023. gadā imunizācijas līmenis – 78,7 %). Jo lielāks ir nevakcinēto personu īpatsvars, jo vairāk saslimšanas gadījumi tiek konstatēti. 2023.gadā tika apstiprināti 516 saslimšanas gadījumi ar vējbakām. 2024.gadā (janvāris-oktobris) apstiprināti 385 vējbaku gadījumi.

Vakcinācijas kalendāra pilnveidošana (masalas, masaliņas, epidēmiskais parotīts, vējbakas)
PVO nosaka, ka bērniem jāsaņem divas vakcīnas devas, lai nodrošinātu mūžilgu aizsardzību pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu. Parasti vakcinācijas ieteikumi ietver otrās masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta vakcīnas devas saņemšanas starplaiku no 4 līdz 6 gadu vecumam. Atbilstoši Nacionālās masalu un masaliņu eliminācijas komisijas 2024.gada 30.maija lēmumam vakcinācijai pret masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu un vējbakām otrās devas saņemšanas laiks ir jāsamazina no 7 gadu vecuma uz 4 gadu vecumu. Minēto jautājumu savā darba kārtībā ir izskatījusi arī IVP un rekomendējusi, ka bērnu vakcinācija pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu no 2026. gada jānodrošina agrākā vecumā (no 4-6 gadiem). Līdz ar masalu, masaliņu un epidēmiskā parotīta vakcinācijas pārcelšanu uz agrāku vecumu, vakcinācija pret vējbakām arī pārceļama uz tādu pašu vecumu, lai vēl vairāk nesamazinās bērnu vakcinācijas aptvere pret vējbakām.
Ja no 2026.gada bērni pret masalām, masaliņām, epidēmisko parotītu un vējbakām tiks vakcinēti 4 gadu vecumā, nedrīkst veidosies situācija, ka 5-7-gadīgie bērni paliek nevakcinēti pret minētajām infekcijas slimībām, tādēļ Vakcinācijas noteikumu 1.pielikumā jāparedz iespēja, ka dažus gadus, līdz izlīdzināsies vakcinējamo bērnu vecums, vienlaikus tiks vakcinēti gan 4-gadīgie bērni, gan 7-gadīgie bērni (jo saskaņā ar līdzšinējo bērnu vakcinācijas kalendāru vakcīnu otrās devas bija paredzēts vakcinēt 7 gadu vecumā).
Bērnu balstvakcinācijas vecuma pazemināšana uz 4 gadiem ir izvēlēta tādēļ, ka:
1. šādi tiek panākta optimāla imūnreakcija, bērnu imūnsistēma šajā vecumā labi reaģē uz vakcīnu, nodrošinot efektīvu imunitāti pret masalām, masaliņām un epidēmisko parotītu.
2. tiek samazināts saslimstības risks, jo saņemot vakcīnu šajā vecumā, bērni tiek pasargāti no riska saslimt ar masalām, masaliņām vai epidēmisko parotītu.
3. tiek novērsts risks, ka turpinās samazināties bērnu balstvakcinācijas aptvere pret vējbakām un palielināsies saslimstība ar vējbakām.

Vakcinācijas plānošana, organizēšana un uzskaite, tajā skaitā ārstniecības personu apmācības
Vakcinācijas iestādes katru mēnesi līdz 5.datumam iesniedz kārtējos vakcīnu pasūtījumus, tomēr dažkārt vakcinācijas iestādēm kādu apstākļu dēļ pasūtījumu apkopošana varētu aizņemt vairāk laika nekā parasti. Līdz ar to, lai vakcinācijas iestādēm atvieglotu darbu, ir paredzēts pagarināt termiņu, kādā tās ir tiesīgas iesniegt kārtējo vakcīnu pasūtījumu.
Papildus norādāms, ka agrāk SPKC vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumus apstrādāja manuāli, kas aizņēma ievērojami ilgu laiku. Šobrīd vakcinācijas iestādes to dara, izmantojot vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu vai tās starpniecību, savukārt SPKC vakcinācijas iestāžu vakcīnu pasūtījumus saņem caur vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēmu, kas ir saistīta ar vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu. Tādēļ vakcīnu pasūtīšana un vakcinācijas pasūtījumu apstrādāšana norisinās operatīvāk un ir iespējams pagarināt vakcinācijas iestādēm atvēlēto laiku vakcīnu pasūtījumu izdarīšanai.
Ņemot vērā, ka aktīva riska grupu vakcinācija pret gripu norisinās tikai dažus mēnešus, vakcinācijas iestādēm ir būtiski gripas vakcīnas pasūtīt biežāk nekā vienu reizi mēnesī, līdz ar to nosakāms, ka sezonālās gripas vakcīnu kārtējā pasūtīšana pieļaujama divas reizes mēnesī. Tas ir būtiski arī tādēļ, ka ārstniecības iestādes nereti gripas vakcīnu pasūtījumus vēlās veikt biežāk, nevajadzīgi tos noformējot kā ārkārtas jeb ārpuskārtas pasūtījumus. Tādēļ ir nepieciešams Vakcinācijas noteikumos precizēt, kas tieši jāsaprot ar ārpuskārtas vakcīnu pasūtījumu.

Tā kā Zāļu valsts aģentūra (ZVA) savas kompetences ietvaros apstrādā datus, kas iegūti no zāļu lieltirgotavu informācijas sistēmām, nepieciešams redakcionāls precizējums Vakcinācijas noteikumu 10.⁴ un 10.⁵punktā.

Katru gadu SPKC, NVD un vakcinācijas iestādes saskaras ar situāciju, ka vakcinācijas iestādēs beidzas vakcīnas, jo zāļu lieltirgotava nav izpildījusi līguma nosacījumus un nav uzturējusi lieltirgotavā vakcīnu krājumus pietiekamā apjomā, kas nodrošinātu vakcinācijas procesa nepārtrauktību valstī, kā arī nav savlaicīgi valsts institūcijas informējusi, ka valstij draud vakcīnu iztrūkums. Tādējādi Vakcinācijas noteikumos nepieciešams regulējums, kas zāļu lieltirgotavām uzliek par pienākumu ziņot par jebkādiem vakcīnu piegādes pārtraukumiem, kā arī nodrošināt fizisku vakcīnu pieejamību zāļu lieltirgotavā trīs mēnešu apjomā.

Pēc traģiskā notikuma, kad 2024.gadā mira nevakcinēts bērns, IVP un nozares eksperti izvērtēja vakcinācijas un imunizācijas politikas īstenošanu un diskutēja par iespējamiem uzlabojumiem. Lai arī izšķiroša ir veselībpratība un iedzīvotāju izpratne par vakcināciju, kas tiek iegūta izglītības procesa laikā, tomēr arī ārstniecības personu zināšanas par aktualitātēm un jaunākajiem sasniegumiem vakcinācijas jomā ir jāpastiprina. 2015.gadā SPKC veica pētījumu, kurā tika noskaidroti vakcināciju kavējošie iemesli. 17,8 % ģimenes ārstu šajā pētījumā norādīja, ka viņiem ir nepietiekamas vai novecojušas zināšanas vakcinācijas jautājumos. Ģimenes ārsti izglīto vakcinējamās personas, vecākus un grūtnieces par vakcinācijas jautājumiem. Lai ģimenes ārsti un māsas, kas veic vakcināciju, kvalitatīvi, saprotami un motivējoši vecākiem varētu sniegt informāciju par vakcinācijas nozīmīgumu katra indivīda veselības aizsardzībā, tuvāko līdzcilvēku veselības saglabāšanai ilgtermiņā un vispārēju ieguvumu sabiedrībai kopumā, mazinot vakcīnregulējamo infekcijas slimību izraisītāju cirkulāciju sabiedrībā, ārstniecības personām, kas nodrošina vakcināciju, nepieciešamas regulāras apmācības vakcinācijas jautājumos.

Vakcinācijas plānošana, organizēšana un uzskaite, tajā skaitā ārstniecības personu apmācības
Tiek noteikts, ka vakcinācijas iestādēm kārtējie pasūtījumi ir jāiesniedz katru mēnesi līdz 15.datumam, lai atvieglotu vakcinācijas iestādēm pasūtījumu apstrādi un izdarīšanu, kā arī tiek noteikts, ka gripas vakcīnu kārtējo pasūtījumu pieļaujams sniegt divas reizes mēnesī. Ārpuskārtas vakcīnu pasūtījumi primāri nav paredzēti rutīnas vakcīnu pasūtījumu izdarīšanai, tādēļ Vakcinācijas noteikumos tiek norādīts, ka ārpuskārtas vakcīnu pasūtījums (pasūtījums ārpus kārtējā pasūtījuma) tiek noformēts, ja vakcinācijas iestādē ir beigušās vakcīnas vai ir nepieciešams pasūtīt vitāli svarīgās vakcīnas. Gripas vakcīnu pasūtīšanas gadījumā pieļaujams kārtējo pasūtījumu veikt divas reizes mēnesī.

Vakcinācijas noteikumos redakcionāli tiek precizēts, ka ZVA savas kompetences ietvaros apstrādā datus vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēmā, savukārt vakcīnu un vakcinācijas piederumu pārvaldības informācijas sistēma datus iegūst arī no zāļu lieltirgotavu informācijas sistēmām par valsts apmaksātajām vakcīnām un vakcinācijas piederumiem (zāļu reģistrācijas numurs, vakcīnu oriģinālnosaukums, sērijas numurs, sērijas derīguma termiņš, devu skaits, pasūtījuma informācijas saņemšana, apstiprināšana, labošana, piegādes dokumentu iesūtīšana).

Lai turpmāk izvairītos no situācijām, kad vakcinācijas iestādēs nav pieejamas valsts apmaksātās vakcīnas, tiek noteikts, ka zāļu lieltirgotavā jāuzglabā trīs mēnešu vidējais vakcīnu patēriņa apjoms un zāļu lieltirgotavai nekavējoties jāinformē SPKC un NVD, ja vakcīnu apjoms lieltirgotavā ir mazāks. Vakcīnu piegādes problēmu gadījumā zāļu lieltirgotavā pieejamais trīs mēnešu vidējais vakcīnu patēriņa apjoms ļaus turpināt bērnu vakcinācijas procesu valstī līdz brīdim, kamēr zāļu lieltirgotava atrisinās vakcīnu piegādes problēmu.

Tā kā ir tikai loģiski, ka vakcināciju drīkst organizēt un īstenot vakcinācijas iestādes, kuru vakcinācijas veicēji ir apmācīti vakcinācijas jautājumos, Vakcinācijas noteikumos tiek noteikts, ka vakcinācijas iestādei ir jānodrošina, ka vakcinācijas veicēji (ārstniecības personas, kas organizē vakcināciju, un ārstniecības personas, kas veic vakcināciju) ne retāk kā reizi piecos gados tiek apmācīti vakcinācijas jautājumos. SPKC tīmekļvietnē tiek publicētas apmācību programmas par vakcinācijas jautājumiem, lai potenciālie apmācību organizētāji varētu sagatavot atbilstošu apmācību programmu. Par apmācību apguvi tiek saņemti tālākizglītības punkti. Tā kā tiek paredzēts, ka šāda veida apmācības ir jāapgūst reizi piecos gados, tad Vakcinācijas noteikumu noslēguma jautājumos ir ietverts pārejas regulējums, saskaņā ar kuru šādas apmācības pirmo reizi ir apgūstamas ne vēlāk kā līdz 2030.gada 31.decembrim.

Atteikums no vakcinācijas
Lai arī sabiedrībā tiek izplatīta informācija, ka vecāki var brīvi atteikties no savu bērnu vakcinācijas, atteikums no vakcinācijas nav dokuments, kas automātiski, neiedziļinoties vakcinācijas būtībā, garantē vecākiem iespēju nevakcinēt savus bērnus, kā arī no Vakcinācijas noteikumiem jau ir svītrots 22.punkts, kurā bija noteikts, ka iedzīvotājiem ir tiesības atteikties no vakcinācijas, arī no aizbildnībā esošas personas vakcinācijas.
Latvijā vakcinācija ir obligāta, tomēr ārsti piespiedu kārtā bērnus nevakcinē. Līdz ar to atteikums no vakcinācijas kalpo ārstniecības personai kā pierādījums, ka ārsts ar vecākiem bija pārrunājis vakcinācijas jautājumu un nepieciešamību vakcinēties, tika izskaidroti vakcinācijas ieguvumi un nevakcinēšanās sekas. Tomēr atsevišķi vecāki joprojām neuztver nopietni vakcināciju, tādēļ vakcinācijas atteikuma veidlapā nepieciešams norādīt, kādas sekas var iestāsies gadījumā, ja nevakcinēts bērns smagi saslims ar vakcīnregulējamo slimību.

Atteikums no vakcinācijas
Lai vecāki daudz atbildīgāk izturētos pret savu bērnu vakcināciju, atteikums no vakcinācijas tiek papildināts ar iespējamajām sekām, kas var iestāties, ja bērns paliek nevakcinēts – uzskaitītas vakcīnregulējamo slimību komplikācijas un sekas, kas var iestāties nevakcinētam bērnam, un norādīts, ka vecākiem pie noteiktiem apstākļiem var iestāties kriminālatbildība.

Latvijas Digitālais veselības centrs
Vakcinācijas noteikumi cita starpā nosaka pienākumus NVD kā vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas pārzinim vakcinācijas procesa ietvaros.
Ministru kabineta 2024.gada 19.novembra noteikumi Nr.722 “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumos Nr.134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”” nosaka, ka vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas pārziņa funkciju no NVD sākot ar 2025.gada 1.janvāri pārņem SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs”, līdz ar to ir nepieciešams veikt atbilstošus saistītos grozījumus Vakcinācijas noteikumos.

Latvijas Digitālais veselības centrs
Līdz ar grozījumu pieņemšanu Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumos Nr.134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”, Vakcinācijas noteikumos tiek noteikts, ka dati vakcinācijas informācijas sistēmā tiek iekļauti no SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” pārziņā esošās vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas, kā arī lai identificētu personas, kurām nepieciešama valsts apmaksāta vakcinācija pret Covid-19 un/vai vakcinācija pret sezonālo gripu, datus salīdzina ar SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” pārziņā esošo vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu.

Komercvakcīnu datu digitalizācija
Pašlaik Vakcinācijas noteikumos ir noteikts, ka no 2024.gada 1.janvāra vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā vai ar šīs sistēmas starpniecību obligāti ievadāmi dati par veiktajām valsts apmaksātajām vakcinācijām. Tas ļauj iegūt operatīvu un precīzāku informāciju gan par izlietotajām vakcīnām, kas iegādātas par valsts budžeta līdzekļiem, gan kopumā ļauj iegūt ticamu statistisko informāciju par situāciju valstī kopumā.
Tomēr iedzīvotāji vakcinējas, izmantojot arī komercvakcīnas, piemēram, pret sezonālo gripu, ērču encefalītu, ceļotājiem rekomendētās vakcīnas, taču vakcinācijas iestādes datus par iedzīvotājiem veiktajām vakcinācijām brīvprātīgi neizvēlas ievadīt vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, lai gan to var darīt jau pašlaik. Rezultātā iedzīvotājiem nākotnē neveidosies pilnīga elektroniskā potēšanas pase, būs grūti izsekot savai vakcinācijas vēsturei, īpaši gadījumos, ja nav saglabājusies papīra formāta potēšanas pase, kā arī nav iespējams apkopot statistisko informāciju par valstī veiktajām vakcinācijām, izmantojot komercvakcīnas, un ir problemātiski starptautiski ziņojot Latvijas vakcinācijas datus. Arī IVP savās padomes sēdēs ir diskutējusi par nepieciešamību vakcinācijas iestādēm veikt ierakstus vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā par pilnīgi visiem veiktajiem vakcinācijas faktiem.

Komercvakcīnu datu digitalizācija
Lai atrisinātu identificētās problēmas, kas pastāv, nereģistrējot komercvakcīnas vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā, tiek paredzēts, ka no 2026.gada ārstniecības iestādes vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā vai ar šīs sistēmas starpniecību ievada informāciju par visām veiktajām vakcinācijām, kas netiek apmaksātas no valsts budžeta līdzekļiem.