Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši praksē konstatētajam, laulātie, lai panāktu ātrāku laulības šķiršanu, noslēdz formālas privātas vienošanās. Bieži vien laulātie kā bērna vecāki nenovērtē, ka vienošanās bērna aprūpes un saskarsmes jautājumos ir svarīga nevis kā priekšnosacījums laulības šķiršanai bezstrīdus kārtībā, bet gan kā juridisks dokuments, kas regulēs vecāku tiesības ilgtermiņā. Nereti pēc laulības šķiršanas pie notāra puses uzsāk tiesas procesus gan par saskarsmes, gan aizgādības tiesībām, neskatoties uz to, ka, šķirot laulību pie notāra, puses apliecinājušas, ka par šiem jautājumiem ir panākta vienošanās un strīda nav. Attiecīgi tiesvedībā, lai pierādītu savu prasījumu pamatotību, konfliktā tiek iesaistīts arī bērns, kas kļūst par strīda galveno objektu.  Tiek prasītas neskaitāmas bērna psiholoģiskās izpētes, tiek uzsākti paralēli procesi (arī administratīvā procesa un kriminālprocesa kārtībā). Tādējādi bērns cieš no vecāku savstarpējām attiecībām, turklāt tiek iesaistīts dažādu valsts institūciju procesos, radot papildu stresu un emocionālo pārslodzi, kas var atstāt būtiskas sekas uz bērna attīstību un labbūtību.

Likumprojekts paredz, ka vienošanās par bērna aizgādību, saskarsmes tiesībām un bērna uzturlīdzekļiem tiek apliecināta notariālā akta formā, kas ir izpildāms Notariāta likuma D¹ sadaļā noteiktajā kārtībā.
Zvērināts notārs ir neitrāla persona, kas palīdz klientiem nonākt pie risinājuma vienošanās ceļā. Zvērināts notārs pirms notariālā akta taisīšanas noskaidro notariālā akta dalībnieku gribu un darījuma noteikumus, skaidri un nepārprotami pieraksta personu paziņojumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām, lai likumu nezināšana un pieredzes trūkums netiktu izmantots viņiem par ļaunu. Likums paredz zvērinātam notāram paskaidrošanas pienākumu akta dalībniekiem. Ja gadījumā notārs konstatē, ka starp pusēm pastāv strīds par bērna aprūpes jautājumiem, laulības šķiršana bezstrīdus kārtībā pie zvērināta notāra nav pieļaujama. Turklāt notariālais izpildu akts nodrošina ātru piespiedu izpildi bez nepieciešamības personām vērsties tiesā.
Piespiedu izpildei varēs nodot notariālo aktu, ja tajā skaidri būs noteikta saskarsmes izmantošanas kārtība, laiks un vieta, pienākumi un izdevumu sadale starp pusēm saskarsmes tiesību īstenošanai. Iesniegumā par laulības šķiršanu papildus būs jāiekļauj visa nepieciešamā informācija par vecāku vienošanos par saskarsmes izmantošanas kārtību, laiku un vietu, kā arī pienākumu un izdevumu, ja tādi rodas, sadali starp pusēm saskarsmes tiesību īstenošanai.
Tālab ar likumprojektu papildināta Notariāta likuma D¹ sadaļa un paredzēts, ka Civilprocesa likumā noteiktajā tiesas spriedumu izpildes kārtībā izpildāmas (nododamas piespiedu izpildei) arī vienošanās par bērna aizgādību un saskarsmes tiesībām pēc analoģijas ar Notariāta likuma 107.¹ panta otro daļu. Proti, notariālais izpildu akts par bērna aizgādību izpildāms Civilprocesa likuma 74.⁴ nodaļā, bet par saskarsmes tiesībām – Civilprocesa likuma 74.⁵ nodaļā paredzētajā kārtībā, kas jau Civilprocesa likumā ir paredzētas šādu tiesas ceļā taisītu nolēmumu izpildei. Tādējādi šādi notariālie akti to neizpildes gadījumā tiks izpildīti tādā kārtībā, kādā attiecīgi tiesu nolēmumi ar atsevišķiem Civilprocesa likumā noteiktiem izņēmumiem.
Regulējums noteikts atbilstoši Civilprocesa likumā pašreiz paredzētajai kārtībai, kas attiecināma uz tiesu nolēmumiem. Proti, Civilprocesa likuma 244.¹² panta pirmās daļas 2. un 3. punkts paredz, ka lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām, papildus šā likuma 193. pantā vai 230. pantā noteiktajam tiesas nolēmumā norāda saskarsmes tiesību izmantošanas kārtību, laiku un vietu, kā arī, ja nepieciešams, pušu pienākumus un izdevumu sadali starp pusēm saskarsmes tiesību īstenošanai.
Notariāta likuma D¹ sadaļā noteiktais regulējums attieksies arī uz notariālā akta formā taisītām vienošanām par bērna aizgādību un saskarsmes tiesībām. Izņēmums ir paredzēts attiecībā uz Notariāta likuma 107.⁹ pantu, kas noteic, ja parādnieks uzskata, ka kreditora prasījums par saistību izpildi ir nepamatots, viņš var celt prasību Civilprocesa likuma 406. pantā noteiktajā kārtībā. Likumprojekts noteic, ka šajā pantā noteiktais nav piemērojams bērna aizgādībai un saskarsmes tiesībām. Šāda piebilde nepieciešama, jo aizgādība un saskarsme pēc savas būtības nepakļaujas Civilprocesa likuma 400. panta regulējumam. Attiecīgi likumprojektā būtiski nodalīt, ka Civilprocesa likuma 406. pantā paredzētā apvērsuma prasība neattiecas uz aizgādību un saskarsmi. Vienlaikus parādniekam joprojām saglabāsies iespēja vērsties tiesā vispārējā kārtībā. Gadījumā, ja viena no pusēm būs cēlusi prasību tiesā, tai ir tiesības lūgt tiesu apturēt notariālā akta piespiedu izpildi.
Likumprojekts notariālā akta formu attiecina tikai uz jautājumiem, kas saistīti ar bērna aprūpi. Jautājumu par mantas sadali puses joprojām varēs taisīt privātā kārtā vai notariālā akta veidā pēc sava ieskata.