25-TA-1510: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra noteikumos Nr. 759 "Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra noteikumos Nr.759 “Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi” (turpmāk – Noteikumu projekts) izstrādāti, pamatojoties uz Invaliditātes likuma 3.1 pantu, kurā ir noteikts institūciju loks, kurām ir tiesības saņemt datus no Invaliditātes informatīvās sistēmas (turpmāk – IIS), lai nodrošinātu iestādes normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts paredz Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra noteikumus Nr.759 “Invaliditātes informatīvās sistēmas noteikumi” papildināt ar institūciju loku, kurām ir tiesības saņemt datus no IIS, un precizēt datu apjomu, ko institūcijām ir tiesības saņemt no IIS, lai nodrošinātu iestāžu normatīvajos aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi, kā arī precizēt IIS uzkrājamos datus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
MK noteikumi Nr.759 ir izdoti saskaņā ar Invaliditātes likuma 3.1 panta ceturto daļu un Valsts aizsardzības dienesta likuma 6.panta ceturtās daļas 3.punktu.
Atbilstoši Invaliditātes likuma 3.1 panta otrās daļas noteiktajam IIS mērķis ir nodrošināt personu ar prognozējamu invaliditāti un personu ar invaliditāti uzskaiti, kas nepieciešama sociālās drošības sistēmas maksājumu un citu valsts noteikto atvieglojumu piešķiršanai, palīdzības sniegšanai personām ar invaliditāti, invaliditātes riska un invaliditātes seku mazināšanai, kā arī veidot statistiku, lai plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku invaliditātes jomā un nodrošinātu citu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – Komisija) funkciju izpildi. Invaliditātes likuma 3.1 panta trešā daļa nosaka tās institūcijas un personas, kurām ir tiesības apstrādāt IIS iekļauto informāciju saistībā ar prognozējamu invaliditāti un invaliditāti, tostarp personas datus, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto funkciju vai deleģēto uzdevumu izpildi.
Atbilstoši Invaliditātes likuma 3.1 panta ceturtajā daļā noteiktajam Ministru kabinets nosaka IIS iekļaujamos datus, to apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus. MK noteikumu Nr.759 14.punktā ir noteiks personu un iestāžu loks, kurām ir tiesības bez maksas saņemt datus no IIS, tai skaitā, izmantojot e-pakalpojumus vai tīmekļa pakalpes, kā arī noteikts kādus datus viņi ir tiesīgi saņemt.
MK noteikumu Nr.759 4. punkts nosaka, ka IIS sistēmā iekļauto datu apriti nodrošina ar valsts informācijas sistēmu savietotāja palīdzību vai izmantojot tiešo saskarni ar citām valsts un pašvaldību informācijas sistēmām.
MK noteikumu Nr.759 7.5. apakšpunkts nosaka, ka Komisija, saņemot personas iesniegumu, IIS iekļauj pieprasītās ekspertīzes (prognozējama invaliditāte vai invaliditāte) veidu, savukārt 7.7. apakšpunkts nosaka, ka IIS tiek iekļauti iesniegumam pievienotie dokumenti (izdevējs, datums un, ja iesniegums iesniegts elektroniski, šo dokumentu datnes).
MK noteikumu Nr.759 8.16. apakšpunkts nosaka, ka par Komisijas veikto ekspertīzi tiek uzkrāti izvērtētie dokumenti (dokumenta izdevējs, datums, īss satura izklāsts).
Atbilstoši Invaliditātes likuma 3.1 panta otrās daļas noteiktajam IIS mērķis ir nodrošināt personu ar prognozējamu invaliditāti un personu ar invaliditāti uzskaiti, kas nepieciešama sociālās drošības sistēmas maksājumu un citu valsts noteikto atvieglojumu piešķiršanai, palīdzības sniegšanai personām ar invaliditāti, invaliditātes riska un invaliditātes seku mazināšanai, kā arī veidot statistiku, lai plānotu, izstrādātu un novērtētu valsts politiku invaliditātes jomā un nodrošinātu citu Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – Komisija) funkciju izpildi. Invaliditātes likuma 3.1 panta trešā daļa nosaka tās institūcijas un personas, kurām ir tiesības apstrādāt IIS iekļauto informāciju saistībā ar prognozējamu invaliditāti un invaliditāti, tostarp personas datus, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto funkciju vai deleģēto uzdevumu izpildi.
Atbilstoši Invaliditātes likuma 3.1 panta ceturtajā daļā noteiktajam Ministru kabinets nosaka IIS iekļaujamos datus, to apjomu, datu apstrādes noteikumus un kārtību, kā arī institūciju sadarbības noteikumus. MK noteikumu Nr.759 14.punktā ir noteiks personu un iestāžu loks, kurām ir tiesības bez maksas saņemt datus no IIS, tai skaitā, izmantojot e-pakalpojumus vai tīmekļa pakalpes, kā arī noteikts kādus datus viņi ir tiesīgi saņemt.
MK noteikumu Nr.759 4. punkts nosaka, ka IIS sistēmā iekļauto datu apriti nodrošina ar valsts informācijas sistēmu savietotāja palīdzību vai izmantojot tiešo saskarni ar citām valsts un pašvaldību informācijas sistēmām.
MK noteikumu Nr.759 7.5. apakšpunkts nosaka, ka Komisija, saņemot personas iesniegumu, IIS iekļauj pieprasītās ekspertīzes (prognozējama invaliditāte vai invaliditāte) veidu, savukārt 7.7. apakšpunkts nosaka, ka IIS tiek iekļauti iesniegumam pievienotie dokumenti (izdevējs, datums un, ja iesniegums iesniegts elektroniski, šo dokumentu datnes).
MK noteikumu Nr.759 8.16. apakšpunkts nosaka, ka par Komisijas veikto ekspertīzi tiek uzkrāti izvērtētie dokumenti (dokumenta izdevējs, datums, īss satura izklāsts).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Invaliditātes likums paredz, ka biedrība “Latvijas Autisma apvienība”, Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centrs (turpmāk - IeM VSC) un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Digitālās veselības centrs” (turpmāk - SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs”) ir tiesīgi apstrādāt IIS iekļauto informāciju, lai nodrošinātu to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju vai deleģēto uzdevumu izpildi. MK noteikumi Nr. 759 minētajām institūcijām neparedz tiesības noteiktā apjomā apstrādāt datus no IIS.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr.759 ar 14.37., 14.38. un 14.39. apakšpunktiem, iekļaujot, ka biedrība “Latvijas Autisma apvienība”, IeM VSC, SIA “Digitālās veselības centrs” ir tiesīgi bez maksas saņemt ziņas no IIS sistēmas, vienlaikus nosakot datu apjomu, kādu minētās iestādes ir tiesīgas apstrādāt. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5 panta 1. punkta c) apakšpunktā un 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteikto, tiek ievērots princips, ka dati iestādēm netiek nodoti lielākā apjomā, kā iestāžu funkciju un uzdevumu veikšanai, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto, ir nepieciešams.
1) biedrībai “Latvijas Autisma apvienība” - lai nodrošinātu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu par valsts budžeta līdzekļiem personām, kuras saskaņā ar 2025. gada 21. janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.55 “Noteikumi par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 55) 1.2. apakšpunktu atbilst noteiktajiem pakalpojuma saņemšanas kritērijiem (bērns ar invaliditāti) un, lai neveidotos situācija, ka tiek pieņemts nepamatots lēmums par pakalpojuma piešķiršanu, ir tiesības bez maksas saņemt un apstrādāt MK noteikumu Nr.759 6.1. (personas kods), 6.2. (vārds), 6.3. (uzvārds), 8.20.5.1. (bērns ar invaliditāti) un 8.20.7. (invaliditātes vai prognozējamas invaliditātes sākuma un beigu datums) apakšpunktos minētos datus.
2) IeM VSC - lai nodrošinātu, ka tiek saņemta nepieciešamā informācija par personai noteikto invaliditāti, lemjot par pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi par veselības bojājumiem, kas radušies nelaimes gadījuma dēļ, pildot dienesta pienākumu vai ārpus tiešo dienesta pildīšanas laika, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 19.panta 22 un 24 daļu un saskaņā ar 2010. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 565 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 565) 7.1 un 22.8 punktu, ir tiesības bez maksas saņemt un apstrādāt MK noteikumu Nr.759 6.1. (personas kods), 6.2. (vārds), 6.3. (uzvārds) apakšpunktos un 8.punktā (dati par Komisijas veikto ekspertīzi) minētos datus atbilstoši IeM VSC pieprasījumam.
3) SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” - lai īstenotu E-veselības politiku saistībā ar invaliditātes datu apstrādi, kur atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumiem Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 134) 6.17.4. apakšpunktā noteiktajam, ka e-veselības sistēmā tiek uzkrāti ierobežotas pieejamības pamatdati par pacientu, tai skaitā par personai noteikto invaliditāti (pamatdiagnoze, blakusdiagnoze atbilstoši SSK-10, invaliditātes grupa, invaliditātes vai prognozējamas invaliditātes sākuma un beigu datums, Komisijas lēmuma datums un numurs), 4. pielikuma 19. apakšpunktā noteiktajam, ka par darbnespējas lapu tiek uzkrāti Komisijas dati (Komisijas lēmuma tips (pagarināt darbnespējas lapu/noteikt invaliditāti), lēmuma datums un numurs, un datums, ar kuru noteikta invaliditāte), un 18.pielikuma 6. punktā noteiktajam, ka arodslimību pacienta dinamiskās novērošanas kartē tiek uzkrāta informācija par personai noteikto invaliditāti (datums, kad piešķirta invaliditāte, diagnoze, invaliditātes grupa, darbspēju zaudējums procentos), Noteikumu projekts paredz, ka SIA “LDVC” ir tiesības bez maksas saņemt un apstrādāt MK noteikumu Nr.759 6.1. (personas kods), 6.2. (vārds), 6.3. (uzvārds), 8.5. (pamatdiagnoze un tās kods, blakusdiagnozes un to kodi (atbilstoši aktuālajai starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijai)), 8.20.1. (lēmuma datums), 8.20.2. (lēmuma numurs), 8.20.4. (darbspēju zaudējuma procentuālā novērtējuma skaitliskā vērtība), 8.20.5. (noteiktā invaliditāte), 8.20.7. (invaliditātes vai prognozējamas invaliditātes sākuma un beigu datums), 9.1. (atzinuma numurs), 9.2. (atzinuma reģistrācijas datums), 9.5.3. (par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām) un 9.12 (periods, uz kādu sniegts atzinums) apakšpunktā minētos datus.
1) biedrībai “Latvijas Autisma apvienība” - lai nodrošinātu psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu par valsts budžeta līdzekļiem personām, kuras saskaņā ar 2025. gada 21. janvāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.55 “Noteikumi par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem un viņu ģimenes locekļiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 55) 1.2. apakšpunktu atbilst noteiktajiem pakalpojuma saņemšanas kritērijiem (bērns ar invaliditāti) un, lai neveidotos situācija, ka tiek pieņemts nepamatots lēmums par pakalpojuma piešķiršanu, ir tiesības bez maksas saņemt un apstrādāt MK noteikumu Nr.759 6.1. (personas kods), 6.2. (vārds), 6.3. (uzvārds), 8.20.5.1. (bērns ar invaliditāti) un 8.20.7. (invaliditātes vai prognozējamas invaliditātes sākuma un beigu datums) apakšpunktos minētos datus.
2) IeM VSC - lai nodrošinātu, ka tiek saņemta nepieciešamā informācija par personai noteikto invaliditāti, lemjot par pabalsta piešķiršanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi par veselības bojājumiem, kas radušies nelaimes gadījuma dēļ, pildot dienesta pienākumu vai ārpus tiešo dienesta pildīšanas laika, saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 19.panta 22 un 24 daļu un saskaņā ar 2010. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 565 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 565) 7.1 un 22.8 punktu, ir tiesības bez maksas saņemt un apstrādāt MK noteikumu Nr.759 6.1. (personas kods), 6.2. (vārds), 6.3. (uzvārds) apakšpunktos un 8.punktā (dati par Komisijas veikto ekspertīzi) minētos datus atbilstoši IeM VSC pieprasījumam.
3) SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” - lai īstenotu E-veselības politiku saistībā ar invaliditātes datu apstrādi, kur atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumiem Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 134) 6.17.4. apakšpunktā noteiktajam, ka e-veselības sistēmā tiek uzkrāti ierobežotas pieejamības pamatdati par pacientu, tai skaitā par personai noteikto invaliditāti (pamatdiagnoze, blakusdiagnoze atbilstoši SSK-10, invaliditātes grupa, invaliditātes vai prognozējamas invaliditātes sākuma un beigu datums, Komisijas lēmuma datums un numurs), 4. pielikuma 19. apakšpunktā noteiktajam, ka par darbnespējas lapu tiek uzkrāti Komisijas dati (Komisijas lēmuma tips (pagarināt darbnespējas lapu/noteikt invaliditāti), lēmuma datums un numurs, un datums, ar kuru noteikta invaliditāte), un 18.pielikuma 6. punktā noteiktajam, ka arodslimību pacienta dinamiskās novērošanas kartē tiek uzkrāta informācija par personai noteikto invaliditāti (datums, kad piešķirta invaliditāte, diagnoze, invaliditātes grupa, darbspēju zaudējums procentos), Noteikumu projekts paredz, ka SIA “LDVC” ir tiesības bez maksas saņemt un apstrādāt MK noteikumu Nr.759 6.1. (personas kods), 6.2. (vārds), 6.3. (uzvārds), 8.5. (pamatdiagnoze un tās kods, blakusdiagnozes un to kodi (atbilstoši aktuālajai starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakcijai)), 8.20.1. (lēmuma datums), 8.20.2. (lēmuma numurs), 8.20.4. (darbspēju zaudējuma procentuālā novērtējuma skaitliskā vērtība), 8.20.5. (noteiktā invaliditāte), 8.20.7. (invaliditātes vai prognozējamas invaliditātes sākuma un beigu datums), 9.1. (atzinuma numurs), 9.2. (atzinuma reģistrācijas datums), 9.5.3. (par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām) un 9.12 (periods, uz kādu sniegts atzinums) apakšpunktā minētos datus.
Problēmas apraksts
Komisija saskaras ar situāciju, ka iestādēm, pamatojoties uz ārējā normatīvajā aktā noteikto, ir nepieciešams saņemt datus no IIS, kas rada nepieciešamību veikt IIS pilnveidojumus, lai nodrošinātu datu nodošanu atbilstoši iestādes, kas datus pieprasa, informāciju tehnoloģiju tehniskajiem risinājumam, tādējādi Komisijai kā IIS pārzinim rodas papildu izmaksas.
Risinājuma apraksts
Lai būtu skaidra kārtība, kādā veidā IIS pilnveides izmaksas tiek segtas, kas rodas no datu pieprasītāja, kuram nepieciešams saņemt attiecīgos datus, kā rezultātā tas pieprasa veikt IIS pilnveidojumus un izveidot jaunu datu nodošanas risinājumu, noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr.759 4. punktu, kas nosaka, ka IIS pilnveides izmaksas sedz datu saņēmējs.
Savukārt gadījumā, ja IIS dati tiek izplatīti caur Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (turpmāk - DAGR), taču ir nepieciešama tajā esošo datu lauku palielināšana vai jaunu datu kopu pievienošana, Komisija un citas valsts vai pašvaldību informācijas sistēmas pārziņi savstarpēji vienojas par kārtību un apmēru, kādā tie sedz attiecīgā pilnveidojuma izstrādes izmaksas.
Savukārt gadījumā, ja IIS dati tiek izplatīti caur Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (turpmāk - DAGR), taču ir nepieciešama tajā esošo datu lauku palielināšana vai jaunu datu kopu pievienošana, Komisija un citas valsts vai pašvaldību informācijas sistēmas pārziņi savstarpēji vienojas par kārtību un apmēru, kādā tie sedz attiecīgā pilnveidojuma izstrādes izmaksas.
Problēmas apraksts
Šobrīd vairākām iestādēm, kuras saņem IIS datus, netiek nodots personas vārds, uzvārds un personas kods.
Lai datu ņēmējs varētu piekļūt informācijai par konkrētai personai noteikto invaliditātes grupu, termiņu un citiem ar to saistītiem datiem, kas atbilstoši IIS noteikumiem tai ir pieejami, datu ņēmējam savā informācijas sistēmā ir jāievada attiecīgās personas vārds, uzvārds un personas kods. Visu trīs minēto komponenšu ievadīšana ir nepieciešama, lai novērstu nepamatotas (citu personu) datu apstrādes risku gadījumos, kad personas dati tiek kļūdaini ievadīti, piemēram, ievadot kļūdainu ciparu personas kodā vai nepareizi norādot vārdu vai uzvārdu.
Piemēram, iestādei nepieciešami dati par Jānim Bērziņam (personas kods 123456-12345) noteikto invaliditātes grupu. Ja iestāde savā pusē ievada tikai personas vārdu un uzvārdu, nav iespējams identificēt, tieši kurš no Jāņiem Bērziņiem ir attiecīgā, ievadītā persona. Līdzīgi, ja iestāde savā pusē ievada tikai personas kodu, un, ja personas kods ir ievadīts nepareizi, persona netiks atrasta. Tā iemesla dēļ iestādēm ir nepieciešams gan personas kods, gan vārds un uzvārds, lai iestādes, savā pusē ievadot minētās personas datus, no IIS saņems datus par attiecīgā Jāņa Bērziņa noteikto invaliditāti, nevis citu personu.
Lai datu ņēmējs varētu piekļūt informācijai par konkrētai personai noteikto invaliditātes grupu, termiņu un citiem ar to saistītiem datiem, kas atbilstoši IIS noteikumiem tai ir pieejami, datu ņēmējam savā informācijas sistēmā ir jāievada attiecīgās personas vārds, uzvārds un personas kods. Visu trīs minēto komponenšu ievadīšana ir nepieciešama, lai novērstu nepamatotas (citu personu) datu apstrādes risku gadījumos, kad personas dati tiek kļūdaini ievadīti, piemēram, ievadot kļūdainu ciparu personas kodā vai nepareizi norādot vārdu vai uzvārdu.
Piemēram, iestādei nepieciešami dati par Jānim Bērziņam (personas kods 123456-12345) noteikto invaliditātes grupu. Ja iestāde savā pusē ievada tikai personas vārdu un uzvārdu, nav iespējams identificēt, tieši kurš no Jāņiem Bērziņiem ir attiecīgā, ievadītā persona. Līdzīgi, ja iestāde savā pusē ievada tikai personas kodu, un, ja personas kods ir ievadīts nepareizi, persona netiks atrasta. Tā iemesla dēļ iestādēm ir nepieciešams gan personas kods, gan vārds un uzvārds, lai iestādes, savā pusē ievadot minētās personas datus, no IIS saņems datus par attiecīgā Jāņa Bērziņa noteikto invaliditāti, nevis citu personu.
Risinājuma apraksts
Precizēt MK noteikumu Nr.759 14. punkta apakšpunktus, ka visām iestādēm ir tiesības apstrādāt 6.1. (personas kods), 6.2. (vārds) un 6.3. (uzvārds) apakšpunktos minētos datus.
Problēmas apraksts
Labklājības ministrija (turpmāk – Ministrija) no IIS nesaņem 8.20.2. apakšpunktā (lēmuma numurs) minētos datus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu 2022.gada 1.februāra Ministru kabineta noteikumos Nr.81 “Adopcijas reģistra noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.81) minēto funkciju un uzdevumu izpildi atbilstoši šo noteikumu 5.1.26.7. (dati par invaliditāti, ja attiecināms) un 9.9. (reģistrā iekļaujamos 5.1.26.7. apakšpunktā minētos datus iegūst no Komisijas) apakšpunktos un 11.punktā (par starpresoru vienošanos ar Komisiju) noteiktajam.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr.759 14.5. apakšpunktu, nosakot, ka Ministrija ir tiesīga no IIS saņemt un apstrādāt 8.20.2. apakšpunktā minētos datus, lai nodrošinātu MK noteikumos Nr.81 minēto funkciju un uzdevumu izpildi.
Problēmas apraksts
Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk – NVA) no IIS nesaņem 8.20.4. (darbspēju zaudējuma procentuālā novērtējuma skaitliskā vērtība) apakšpunktā minētos datus, kas NVA nepieciešami, lai saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 12.pantu, varētu noteikt bezdarbnieka statusa zaudēšanas faktu, kam par pamatu ir 100% darbspēju zaudējums.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu, ka NVA varētu pārliecināties par personas darbspēju zaudējuma procentuālo vērtību un identificētu tās personas, kurām ir noteikts 100% darbspēju zaudējums, kas ir par pamatu personas bezdarbnieka statusa zaudēšanai, Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr.759 14.8. apakšpunktu, nosakot, ka NVA ir tiesīgi saņemt un apstrādāt 8.20.4. apakšpunktā minētos datus.
Problēmas apraksts
Sociālās integrācijas valsts aģentūra (turpmāk – SIVA) no IIS nesaņem 8.20.6. (invaliditātes cēlonis) un 8.20.7. (invaliditātes vai prognozējamas invaliditātes sākuma un beigu datums) apakšpunktā minētos datus, kas SIVA nepieciešami, lai saskaņā ar 2019.gada 3.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.578 “Noteikumi par sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanu no valsts budžeta līdzekļiem sociālās rehabilitācijas institūcijā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.578) 4.2. apakšpunktā minēto varētu pārbaudīt vai un kad personai ir piešķirta prognozējama invaliditāte, kas ir par pamatu pakalpojuma saņemšanai sociālās rehabilitācijas institūcijā, ja Komisijas apstiprinātajā personas individuālajā rehabilitācijas plānā ir noteikta nepieciešamība saņemt pakalpojumu un varētu izvērtēt pakalpojuma piešķiršanas kārtību saskaņā ar 11. punktā minēto, kas nosaka, ka persona ar prognozējamu invaliditāti pakalpojumu var saņemt prioritāri vienu reizi komisijas noteiktajā prognozējamās invaliditātes termiņā.
SIVA no IIS nesaņem arī 9.5.1. (atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību) apakšpunktā minētos datus, lai atbilstoši MK noteikumu Nr.578 22.2. apakšpunktā minētajam nodrošinātu, ka SIVA pirms pakalpojuma piešķiršanas varētu pārbaudīt, vai personai ir noteikta īpašas kopšanas nepieciešamība, kas ir par pamatu pakalpojuma saņemšanai sociālās rehabilitācijas institūcijā tikai pavadošās personas klātbūtnē.
SIVA no IIS nesaņem arī 9.5.1. (atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību) apakšpunktā minētos datus, lai atbilstoši MK noteikumu Nr.578 22.2. apakšpunktā minētajam nodrošinātu, ka SIVA pirms pakalpojuma piešķiršanas varētu pārbaudīt, vai personai ir noteikta īpašas kopšanas nepieciešamība, kas ir par pamatu pakalpojuma saņemšanai sociālās rehabilitācijas institūcijā tikai pavadošās personas klātbūtnē.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu, ka SIVA varētu pārliecināties par personai noteikto invaliditātes cēloni, noteikto invaliditātes vai prognozējamas invaliditātes sākuma un beigu datumu, lai nodrošinātu pakalpojuma piešķiršanu un nodrošināšanu atbilstoši MK noteikumu Nr.578 4.2. apakšpunktā un 11. punktā minētajam, kā arī, lai varētu pārliecināties par to, vai personai ir izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, lai nodrošinātu pakalpojuma piešķiršanu un nodrošināšanu atbilstoši MK noteikumu Nr.578 22.2. apakšpunktam, Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr.759 14.9. apakšpunktu, nosakot, ka SIVA ir tiesīga saņemt un apstrādāt 8.20.6., 8.20.7. un 9.5.1. apakšpunktos minētos datus.
Problēmas apraksts
Valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk – CSDD) no IIS nesaņem 8.20.1. (Komisijas lēmuma datums) apakšpunktā minētos datus, kas nepieciešami, lai CSDD atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 6.panta pirmās daļas 16.punktam varētu atbrīvot personas ar invaliditāti no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas, kā arī, pamatojoties uz Komisijas atzinumu, varētu izsniegt stāvvietu izmantošanas kartes personām ar invaliditāti, kā arī atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumiem Nr.1000 „Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" publisko maksas pakalpojumu cenrādis” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 1000) 3.1. un 3.3. apakšpunktam nodrošināt noteiktas atlaides personām ar invaliditāti. Ņemot vērā, ka Saskaņā ar Invaliditātes likuma 8. panta trešo daļu lēmuma, ar kuru personai tiek piešķirta invaliditāte, datums atšķiras no faktiskā invaliditātes statusa datuma (piemēram, lēmumu pieņem 2025. gada 1. oktobrī (lēmuma datums), bet invaliditāte noteikta no 2025. gada 10. septembra (dienas, kad iesniegti visi nepieciešamie dokumenti invaliditātes ekspertīzei)), CSDD šobrīd saņem tikai informāciju par invaliditātes sākuma un beigu datumu, kas ir nepietiekošs datu apjoms, lai pārliecinātos un pārbaudītu personas atbilstību normatīvo aktu prasībās noteiktajam.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu, ka CSDD atbilstoši normatīvajam regulējumam var pārliecināties par personas statusu un atbilstību atbrīvošanai no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, būtu tiesīgi izsniegt stāvvietu izmantošanas karti attiecīgajai personai atbilstoši Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 6.panta pirmās daļas 16.punktam, kā arī varētu piemērot noteiktas atlaides personai ar invaliditāti saskaņā MK noteikumu Nr.1000 3.1. un 3.3. apakšpunktu, Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr.579 14.12. apakšpunktu, nosakot, ka CSDD ir tiesīgi saņemt un apstrādāt 8.20.1. apakšpunktā minētos datus.
Problēmas apraksts
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Autotransporta direkcija” (turpmāk - ATD) no IIS nesaņem 8.20.1. (Komisijas lēmuma datums) un 8.20.2. (lēmuma numurs) apakšpunktā minētos datus, kas nepieciešami, lai ATD kā Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14.1 pantā noteiktās braukšanas maksas atvieglojumu (turpmāk - BMA) informācijas sistēmas pārzinis no IIS saņemtu pilnu un nepārprotamu informāciju, tostarp personas datus, kas apliecina personas tiesības izmantot BMA. Proti datus par personu ar invaliditāti spēkā esošo invaliditāti un tā izmaiņām un, lai nodrošinātu atbilstošu BMA piešķiršanas izvērtēšanu personai. Savukārt 2018. gada 21. novembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 717 “Noteikumi par valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēmu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 717) 3.3. apakšpunkts nosaka, ka BMA sistēmā tiek iekļauti dati par BMA saņēmējam piešķirtā sociālā statusa veidu, termiņu (ja tāds paredzēts) un izmaiņu datumu, sociālo statusu apliecinošā dokumenta numuru un derīguma termiņu (ja tāds ir paredzēts). ATD jau šobrīd no IIS saņem datus par personas ar invaliditāti sākuma un beigu datumu, kā arī par personai piešķirto invaliditātes grupu, kas visbiežāk ir pietiekošs datu apjoms, lai pārbaudītu personas atbilstību BMA piešķiršanai. Tomēr ņemot vērā, ka 8.20.1. apakšpunktā minētie dati – lēmuma datums – var atšķirties no personas invaliditātes sākuma datuma, 8.20.1. apakšpunktā minēto datu pieejamība un 8.20.2. apakšpunktā minēto datu, kas pierāda izsniegto lēmumu, pieejamība ATD ir būtiska, piemēram, šādās situācijās:
- Personai ir noteikta II invaliditātes grupa, kas ļauj saņemt BMA. Invaliditāte noteikta līdz 03.12.2025. Personai, mēnesi pirms invaliditātes termiņa beigām, ja funkcionēšanas ierobežojumi ir saglabājušies, ir nepieciešams Komisijā atkārtoti iesniegt nepieciešamos dokumentus uz invaliditātes ekspertīzi, lai personai atkārtoti tiktu izvērtēta invaliditātes atbilstībai. Persona Komisijai nepieciešamos dokumentus uz invaliditātes ekspertīzi iesniedz 26.11.2025., proti nedēļu pirms esošā invaliditātes termiņa beigām. Komisijai, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmo punktu, ir pienākums pieņemt lēmumu mēneša laikā no invaliditātes ekspertīzei nepieciešamo dokumentu saņemšanas brīža. Komisija personai pieņem lēmumu 28.12.2025., nosakot, ka persona atbilst II invaliditātes grupai. Saskaņā ar Invaliditātes likuma 3.1 pantu, personai II invaliditātes grupa tiek noteikta ar 04.12.2025., tomēr lēmums par pieņemto invaliditātes grupu ir pieņemts 28.12.2025. Ņemot vērā, ka personai sākotnējais invaliditātes statuss bija noteiks līdz 03.12.2025., bet, ņemot vērā, ka persona nav savlaicīgi vērsusies Komisijā, lai atkārtoti tiktu izvērtēta invaliditātes statusam, laikā no 04.12.2025. (datums, no kura personai nav aktīvs invaliditātes statuss, jo notiek invaliditātes ekspertīzes process) - 27.12.2025. (diena pirms datuma, kad tika pieņemts lēmums par invaliditātes noteikšanu) personai nav tiesības saņemt BMA, jo šajā laikā Komisija veic iesniegto dokumentu izvērtēšanu invaliditātes ekspertīzes ietvaros un personai nav aktīvs invaliditātes statuss. Savukārt sākot ar 28.12.2025., kad tiek pieņemts lēmums par invaliditātes noteikšanu, persona ir atkal tiesīga saņemt BMA. Ņemot vērā, ka persona nebija savlaicīgi vērsusies Komisijā invaliditātes ekspertīzes veikšanai, laika posmā no 04.12.2025.-27.12.2025. personai nav pamata sūdzēties ATD par nenodrošinātu BMA, jo šajā laika posmā personai nav aktīvs II invaliditātes grupas statuss, kas ir par pamatu BMA piešķiršanai.
Savukārt saskaņā ar 2021. gada 22. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 414 “Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 414) 2.2. apakšpunktu ir noteikts, ka personas ar I vai II invaliditātes grupu, personas līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un persona, kas pavada personu ar I invaliditātes grupu vai personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti ir tiesīgas izmantot BMA. ATD no IIS šobrīd saņem datus par visām personām, kurām ir noteikta invaliditāte, tomēr dati par personām ar III invaliditātes grupu, lai ATD varētu izvērtēt BMA piešķiršanu nav nepieciešami, jo personas ar III invaliditātes grupu nav tiesīgas saņemt BMA.
- Personai ir noteikta II invaliditātes grupa, kas ļauj saņemt BMA. Invaliditāte noteikta līdz 03.12.2025. Personai, mēnesi pirms invaliditātes termiņa beigām, ja funkcionēšanas ierobežojumi ir saglabājušies, ir nepieciešams Komisijā atkārtoti iesniegt nepieciešamos dokumentus uz invaliditātes ekspertīzi, lai personai atkārtoti tiktu izvērtēta invaliditātes atbilstībai. Persona Komisijai nepieciešamos dokumentus uz invaliditātes ekspertīzi iesniedz 26.11.2025., proti nedēļu pirms esošā invaliditātes termiņa beigām. Komisijai, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmo punktu, ir pienākums pieņemt lēmumu mēneša laikā no invaliditātes ekspertīzei nepieciešamo dokumentu saņemšanas brīža. Komisija personai pieņem lēmumu 28.12.2025., nosakot, ka persona atbilst II invaliditātes grupai. Saskaņā ar Invaliditātes likuma 3.1 pantu, personai II invaliditātes grupa tiek noteikta ar 04.12.2025., tomēr lēmums par pieņemto invaliditātes grupu ir pieņemts 28.12.2025. Ņemot vērā, ka personai sākotnējais invaliditātes statuss bija noteiks līdz 03.12.2025., bet, ņemot vērā, ka persona nav savlaicīgi vērsusies Komisijā, lai atkārtoti tiktu izvērtēta invaliditātes statusam, laikā no 04.12.2025. (datums, no kura personai nav aktīvs invaliditātes statuss, jo notiek invaliditātes ekspertīzes process) - 27.12.2025. (diena pirms datuma, kad tika pieņemts lēmums par invaliditātes noteikšanu) personai nav tiesības saņemt BMA, jo šajā laikā Komisija veic iesniegto dokumentu izvērtēšanu invaliditātes ekspertīzes ietvaros un personai nav aktīvs invaliditātes statuss. Savukārt sākot ar 28.12.2025., kad tiek pieņemts lēmums par invaliditātes noteikšanu, persona ir atkal tiesīga saņemt BMA. Ņemot vērā, ka persona nebija savlaicīgi vērsusies Komisijā invaliditātes ekspertīzes veikšanai, laika posmā no 04.12.2025.-27.12.2025. personai nav pamata sūdzēties ATD par nenodrošinātu BMA, jo šajā laika posmā personai nav aktīvs II invaliditātes grupas statuss, kas ir par pamatu BMA piešķiršanai.
Savukārt saskaņā ar 2021. gada 22. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 414 “Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 414) 2.2. apakšpunktu ir noteikts, ka personas ar I vai II invaliditātes grupu, personas līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un persona, kas pavada personu ar I invaliditātes grupu vai personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti ir tiesīgas izmantot BMA. ATD no IIS šobrīd saņem datus par visām personām, kurām ir noteikta invaliditāte, tomēr dati par personām ar III invaliditātes grupu, lai ATD varētu izvērtēt BMA piešķiršanu nav nepieciešami, jo personas ar III invaliditātes grupu nav tiesīgas saņemt BMA.
Risinājuma apraksts
Lai saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 14.1 pantā un MK noteikumu Nr. 717 3.3. apakšpunktā, kā arī saskaņā ar MK noteikumu Nr. 414 2.2. apakšpunktā noteikto ATD varētu izvērtēt personas atbilstību BMA piešķiršanai, Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr. 759 14.18. apakšpunktu, nosakot, ka ATD ir tiesīgi saņemt un apstrādāt 8.20.1. un 8.20.2. apakšpunktā minētos datus, kā arī precizēt apakšpunktu, nosakot, ka ATD ir tiesīgi apstrādāt 8.20.5.1., 8.20.5.2. un 8.20.5.3. apakšpunktā minētos datus.
Problēmas apraksts
Nacionālais veselības dienests (turpmāk – NVD) šobrīd no IIS saņem datus lielākā apjomā, kā tas iestādes funkciju un uzdevumu izpildei saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu ir nepieciešams, ņemot vērā 2024. gada 28. jūlija MK rīkojumu Nr.623 “Par Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes – Nacionālā veselības dienesta – reorganizāciju”, kurā noteikts, ka NVD ar 2025.gada 1.janvāri nodod NVD tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas un lietvedības funkcijas un uzdevumus attiecībā uz e-veselības politiku SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs”.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt MK noteikumu Nr.759 14.19. apakšpunktu, nosakot, ka NVD, saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likuma 6.panta otrās daļas 15. un 16. punktu un 11.panta otrās daļas 8., 14., un 15. punktu ir tiesīgi saņemt un apstrādāt no IIS 6.1., 6.2., 6.3, 8.20.5. un 8.20.7. apakšpunktā minētos datus, lai nodrošinātu personas statusam un situācijai atbilstošus atbrīvojumus no pacientu līdzmaksājuma un nodrošinātu personu tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros.
Problēmas apraksts
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs (turpmāk – LTAB) un apdrošināšanas sabiedrības, kuras veic sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu no IIS nesaņem 9.5.1. (atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību), 9.5.3. (atzinums par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām), 11.1. (apliecības numurs), 11.3. (apliecības izdošanas datums) un 11.4. (apliecības statuss (aktīvs/neaktīvs)) apakšpunktos minētos datus, kas nepieciešami, lai atbilstoši Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma (turpmāk – OCTA likums) 19.pantam apdrošinātājs vai LTAB varētu atlīdzināt ceļu satiksmes negadījumā (turpmāk – CSNg) cietušajai personai nodarītos materiālos zaudējumus saistībā ar tās pārejošu darbnespēju un nemateriālos zaudējumus saistībā ar tās apgādnieka, apgādājamā vai laulātā I invaliditātes grupu.
Vienlaikus, saskaņā ar OCTA likuma 24.panta otro daļu apdrošinātājs vai LTAB atlīdzina valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļus, kas samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (ieskaitot samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli) un valsts sociālo pabalstu veidā saistībā ar CSNg cietušajām personām. Atbilstoši 2014.gada 17.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.340 “Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem”(turpmāk – MK noteikumi Nr.340) 8.4.2. apakšpunktā minētajam, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību par sāpēm un garīgajām ciešanām, kas radušās tādēļ, ka apgādājamais bērns ir kļuvis par bērnu ar invaliditāti un Komisija viņam ir sniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, iesniegumam pievieno Komisijas atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību atvasinājumu.
Vienlaikus, saskaņā ar OCTA likuma 24.panta otro daļu apdrošinātājs vai LTAB atlīdzina valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļus, kas samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (ieskaitot samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli) un valsts sociālo pabalstu veidā saistībā ar CSNg cietušajām personām. Atbilstoši 2014.gada 17.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.340 “Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem”(turpmāk – MK noteikumi Nr.340) 8.4.2. apakšpunktā minētajam, lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību par sāpēm un garīgajām ciešanām, kas radušās tādēļ, ka apgādājamais bērns ir kļuvis par bērnu ar invaliditāti un Komisija viņam ir sniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, iesniegumam pievieno Komisijas atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību atvasinājumu.
Risinājuma apraksts
Lai saskaņā ar OCTA likuma 19. pantu, apdrošinātājs vai LTAB varētu atlīdzināt cietušajai personai nodarītos materiālos un nemateriālos zaudējumus un valsts budžeta samaksātos līdzekļus, izvērtēt cietušās personas pārejošas darbnespējas cēloņsakarību ar CSNg gūtajām traumām un pieņemt lēmumu par apdrošināšanas atlīdzību, kā arī pēc iespējas mazāk apgrūtinātu pašu CSNg cietušo personu nepieciešamās informācijas (dokumentu) saņemšanā pēc CSNg saskaņā ar MK noteikumu Nr. 340 8.4.2. apakšpunktu, un saskaņā ar OCTA likuma 39.panta piektā daļu spētu izskatīt CSNg cietušo personu sūdzības par apdrošinātāja pieņemtajiem lēmumiem par apdrošināšanas atlīdzību, Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr.759 14.20. apakšpunktu un 14.36. apakšpunktu, nosakot, ka LTAB un apdrošināšanas sabiedrības, kuras veic sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, ir tiesīgi saņemt un apstrādāt 9.5.1. un 9.5.3. apakšpunktā visus 11.punktā minētos datus.
Problēmas apraksts
Valsts probācijas dienests (turpmāk – VPD) no IIS nesaņem 8.20.1. (Komisijas lēmuma datums) apakšpunktā minētos datus, kas nepieciešami, lai saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likuma 25. panta 11 daļas 18. punktu nodrošinātu, ka VPD ir visa nepieciešamā informācija par personas faktisko stāvokli, tai skaitā invaliditāti, lai nodrošinātu iestādes funkcijas un uzdevumus, kā arī, lai nodrošinātu informācijas nodošanu un apstrādi atbilstoši 2018. gada 13. novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.693 "Noteikumi par Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas iekļaušanas tiesisko pamatu, saturu, apjomu un apstrādes kārtību" (turpmāk – MK noteikumi Nr.693) 7.10.2. apakšpunktā un 13. punktā minētajam.
Ņemot vērā, ka Saskaņā ar Invaliditātes likuma 8. panta trešo daļu lēmuma, ar kuru personai tiek piešķirta invaliditāte, datums atšķiras no faktiskā invaliditātes statusa datuma, invaliditātes lēmuma un lēmuma par invaliditāti pieņemšanu datumi ir nepieciešami, jo invaliditātes lēmuma datums liecina par faktisko apstākļu esamību, savukārt lēmuma par invaliditāti pieņemšanas datums tiesiski apstiprina pirmo.
Ņemot vērā, ka Saskaņā ar Invaliditātes likuma 8. panta trešo daļu lēmuma, ar kuru personai tiek piešķirta invaliditāte, datums atšķiras no faktiskā invaliditātes statusa datuma, invaliditātes lēmuma un lēmuma par invaliditāti pieņemšanu datumi ir nepieciešami, jo invaliditātes lēmuma datums liecina par faktisko apstākļu esamību, savukārt lēmuma par invaliditāti pieņemšanas datums tiesiski apstiprina pirmo.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu datu nodošanu un apriti VPD funkciju un uzdevumu izpildei atbilstoši Valsts probācijas dienesta likuma 25. panta 11 daļas 18. punktam un MK noteikumu Nr.693 7.10.2. apakšpunktā un 13.punktā minētajam, Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr.759 14.21.apakšpunktu, nosakot, ka VPD ir tiesības saņemt un apstrādāt 8.20.1. apakšpunktā minētos datus.
Problēmas apraksts
Aizsardzības ministrija (turpmāk – AiM) no IIS sistēmas nesaņem 8.20.1. (Komisijas lēmuma datums) un 8.20.7.1. (invaliditātes vai prognozējamas invaliditātes sākuma datums) apakšpunktā minētos datus, kas AiM ir nepieciešami personas tiesiskā statusa attiecībā pret valsts aizsardzības dienestu (turpmāk – VAD) konstatēšanai un iesaucamā nosūtīšanai uz veselības pārbaudēm, saskaņā ar Valsts aizsardzības dienesta likumu (turpmāk - VAD likums).
Proti, ja invaliditāte personai iestājusies līdz atlases pēc nejaušības principa norises dienai, tad saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 409 “Noteikumi par kārtību, kādā pilsoņus reģistrē, uzskaita, atlasa un iesauc valsts aizsardzības dienestā, un valsts aizsardzības militārajā dienestā apgūstamajām zināšanām un prasmēm” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 409) 28. punktu šī persona netiek iekļauta VAD pakļauto pilsoņu sarakstā, jo tai izpildās VAD likuma 8. panta pirmās daļas 1. punkta kritērijs (kopsakarā ar VAD likuma 6. panta pirmās daļas un otrās daļas 4. punktu). Minētais nav šķērslis šīs personas turpmākai pakļaušana VAD, kas tiek noteikta pirms katra iesaukuma saskaņā ar VAD likumā noteiktajiem kritērijiem. Savukārt, ja invaliditāte personai iestājusies pēc atlases pēc nejaušības principa norises dienas, tas attiecībā uz personu paredz administratīvā procesa gala noregulējumu saskaņā ar VAD likuma 7. panta pirmās daļas 3. punktu un MK noteikumu Nr. 409 25. un 36. punktu, saskaņā ar ko persona tiek noņemta no VAD uzskaites, un turpmāk tās pakļautība VAD netiek vērtēta.
Kā arī saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 622 "Noteikumi par iesaucamo veselības stāvokļa prasībām un veselības pārbaudēm" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 622) 8.2. apakšpunktu iesaucamo nenosūta uz veselības pārbaudi, ja IIS ir iekļauta informācija par personai noteikto I, II vai III invaliditātes grupu, kur izšķirošs apstāklis personas nosūtīšanai uz veselības pārbaudēm būs datums, ar kuru personai piešķirta invaliditāte.
Saskaņā ar Invaliditātes likuma 8. panta trešo daļu lēmuma, ar kuru personai tiek piešķirta invaliditāte, datums atšķiras no faktiskā invaliditātes statusa datuma. VAD kontekstā vērā ir ņemams personas faktiskais invaliditātes datums, kas uz pakļautības VAD noteikšanas brīdi var vēl nebūt apstiprināts ar lēmumu. Līdz ar to VAD atlases procesā ir nepieciešami abi datumi.
Proti, ja invaliditāte personai iestājusies līdz atlases pēc nejaušības principa norises dienai, tad saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumu Nr. 409 “Noteikumi par kārtību, kādā pilsoņus reģistrē, uzskaita, atlasa un iesauc valsts aizsardzības dienestā, un valsts aizsardzības militārajā dienestā apgūstamajām zināšanām un prasmēm” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 409) 28. punktu šī persona netiek iekļauta VAD pakļauto pilsoņu sarakstā, jo tai izpildās VAD likuma 8. panta pirmās daļas 1. punkta kritērijs (kopsakarā ar VAD likuma 6. panta pirmās daļas un otrās daļas 4. punktu). Minētais nav šķērslis šīs personas turpmākai pakļaušana VAD, kas tiek noteikta pirms katra iesaukuma saskaņā ar VAD likumā noteiktajiem kritērijiem. Savukārt, ja invaliditāte personai iestājusies pēc atlases pēc nejaušības principa norises dienas, tas attiecībā uz personu paredz administratīvā procesa gala noregulējumu saskaņā ar VAD likuma 7. panta pirmās daļas 3. punktu un MK noteikumu Nr. 409 25. un 36. punktu, saskaņā ar ko persona tiek noņemta no VAD uzskaites, un turpmāk tās pakļautība VAD netiek vērtēta.
Kā arī saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 622 "Noteikumi par iesaucamo veselības stāvokļa prasībām un veselības pārbaudēm" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 622) 8.2. apakšpunktu iesaucamo nenosūta uz veselības pārbaudi, ja IIS ir iekļauta informācija par personai noteikto I, II vai III invaliditātes grupu, kur izšķirošs apstāklis personas nosūtīšanai uz veselības pārbaudēm būs datums, ar kuru personai piešķirta invaliditāte.
Saskaņā ar Invaliditātes likuma 8. panta trešo daļu lēmuma, ar kuru personai tiek piešķirta invaliditāte, datums atšķiras no faktiskā invaliditātes statusa datuma. VAD kontekstā vērā ir ņemams personas faktiskais invaliditātes datums, kas uz pakļautības VAD noteikšanas brīdi var vēl nebūt apstiprināts ar lēmumu. Līdz ar to VAD atlases procesā ir nepieciešami abi datumi.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu, ka AiM ir pieejama nepieciešamā informācija un dati par personas tiesisko statusu VAD konstatēšanai un iesaucamā nosūtīšanai uz veselības pārbaudēm, kā arī, lai konstatētu personas atbilstību vai persona ir vai nav pakļauta VAD atbilstoši VAD likuma 6. panta pirmās daļas, 6. panta otrās daļas 4. punktā, 7. panta pirmās daļas 3. punktā, 8. panta pirmās daļas 1.punktā, MK noteikumu Nr. 409 25., 28. un 36. punktā, kā arī MK noteikumu Nr. 622 8.2. apakšpunktā noteiktajai kārtībai, Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr.759 14.34. apakšpunktu, nosakot, ka AiM ir tiesīgi saņemt un apstrādāt 8.20.1. un 8.20.7.1. apakšpunktos minētos datus.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.759 7.5. apakšpunkts nosaka, ka Komisija, pēc saņemtā personas iesnieguma IIS iekļauj pieprasītās ekspertīzes (prognozējama invaliditāte vai invaliditāte) veidu. Savukārt Invaliditātes likuma 8.panta trešais punkta otrais teikums nosaka, ja ekspertīzi veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu vai saskaņā ar starpvalstu līgumiem sociālās drošības jomā, invaliditāti un darbspēju zaudējumu personai nosaka ar dienu, kad tā ir iesniegusi iesniegumu ārvalsts kompetentajai iestādei. Saskaņā ar noslēgtajiem starpvalstu līgumiem starp Krieviju un Baltkrieviju, pieprasītais ekspertīzes veids var būt gan jau iepriekšminētie – prognozējama invaliditāte vai invaliditāte, kā arī var tikt pieprasīta lēmuma sagatavošana pamatojoties uz Krievijā vai Baltkrievijā sagatavotajiem dokumentiem un lēmuma izdošana pamatojoties uz jauniem personas datiem. Līdz ar to MK noteikumu Nr.759 7.5. apakšpunkts neaptver visus iespējamos gadījumus, kādi būtu iekļaujami IIS pēc personas iesnieguma saņemšanas, kādi saskaņā ar starpvalstu līgumiem var tikt pieprasīti.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt 7.5. apakšpunktu, nosakot, ka Komisija, pēc saņemtā personas iesnieguma IIS iekļauj pieprasītās ekspertīzes veidu, izslēdzot tekstu iekavās par prognozējamu invaliditāti vai invaliditāti, lai nodrošinātu, ka norma būtu pietiekami plaša un aptvertu visus iespējamos gadījumus, kādi saskaņā ar starpvalstu līgumiem var tikt pieprasīti.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.759 7.7. apakšpunkts nosaka, ka Komisija pēc saņemtā personas iesnieguma IIS iekļauj iesniegumam pievienotos dokumentus (izdevējs, datums un, ja iesniegums iesniegts elektroniski, šo dokumentu datnes). Savukārt 8.16. apakšpunkts nosaka, ka par Komisijas veikto ekspertīzi tiek uzkrāti izvērtētie dokumenti (dokumenta izdevējs, datums, īss satura izklāsts). Tomēr, saņemot personas iesniegumu un tam pievienotos dokumentus uz invaliditātes ekspertīzi, kā arī pēc veiktās ekspertīzes, Komisija IIS uzkrāj informāciju par medicīnisko dokumentu (veids, numurs, datums un derīguma termiņš) un tā saturu, kas nodrošina dokumentu autentiskumu un atpazīstamību, neuzkrājot datus par dokumenta izdevēju.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka iesniegto dokumentu autentiskums un atpazīstamība var tikt nodrošināta pēc dokumenta veida, numura, datuma un derīguma termiņa, Noteikumu projekts paredz precizēt 7.7. un 8.16. apakšpunktu, izslēdzot dokumentu izdevēju no uzkrājamo datu apjoma, izslēdzot nepieciešamību Komisijai pēc jauna datu lauka izveides IIS, tādā veidā veicinot birokrātijas samazināšanu un atvieglojot datu apstrādi.
Problēmas apraksts
MK noteikumu Nr.759 9.10. apakšpunkts nosaka, ka Komisija par sniegto atzinumu uzkrāj atzinuma tekstu. Savukārt, 9.11. apakšpunkts nosaka, ka Komisija par sniegto atzinumu uzkrāj informāciju vai atzinumā noteiktas medicīniskās indikācijas (jā vai nē), un 9.12. apakšpunkts nosaka, ka Komisija par sniegto atzinumu uzkrāj datus par periodu, uz kādu sniegts atzinums. Informācija, kas tiek uzkrāta 9.10. apakšpunkta noteiktajā atzinuma tekstā ir identiska ar datiem, kas noteikti 9.11. un 9.12. apakšpunktos, līdz ar to faktiski dublē jau esošo informāciju, ko Komisija par sniegto atzinumu uzkrāj.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu, ka MK noteikumos Nr.759 ir skaidri noteikti datu uzkrāšanas lauki, kas savā starpā nedublējas, Noteikumu projekts paredz izslēgt 9.10. apakšpunktu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/384afd53-7b3e-44ff-a73f-25219ee2a715
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi vai priekšlikumi par Noteikumu projektu netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Lai nodrošinātu, ka Noteikumu projektā tiek iekļauti visi nepieciešamie dati, kas iestādēm ir nepieciešami, lai nodrošinātu to darbību reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju vai deleģēto uzdevumu izpildi, tika uzrunātas Invaliditātes likuma 3.1 trešajā daļā minētās iestādes, informējot par plānotajiem grozījumiem IIS noteikumos un lūdzot pārskatīt, vai tās saņem visus nepieciešamos datus no IIS. Vairākas iestādes informēja, ka esošais datu apjoms ir nepietiekams, un iesniedza pamatojumu datu apstrādes paplašināšanai, kas ir ietverti Noteikumu projektā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt nododamo datu apjomu no IIS iestādēm, kas ir iesaistītas pakalpojumu piešķiršanā un nodrošināšanā personām ar invaliditāti.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz veicināt datu apmaiņu starp iestādēm par personu ar invaliditāti saistītiem jautājumiem, mazinot informācijas iegūšanas laiku par personu ar invaliditāti un atbilstības ātrāku izvērtēšanu pakalpojumu piešķiršanai un nodrošināšanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz precizēt nododamo datu apjomu no IIS starp iestādēm, nosakot, ka dati netiek nodoti lielākā apjomā, kā iestādes funkciju un uzdevumu veikšanai saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto ir nepieciešams, kas izriet no Datu regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteikto.
Biedrības “Latvijas Autisma apvienība”, IeM VSC un SIA “Digitālās veselības centrs” personas datu un veselības datu apstrādes nepieciešamības pamatojums, datu apjoms un apstrādes nolūki norādīti anotācijas 1.3. sadaļā.
Biedrība “Latvijas Autisma apvienība” personas datu un veselības datu apstrādi veic uz Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkta un MK noteikumu Nr.55 22. un 24. punkta pamata.
IeM VSC personas datu un veselības datu apstrādi veic, pamatojoties uz Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu, 9. panta 2.punkta b) apakšpunktu, ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 19.panta 22 un 24 daļu un MK noteikumu 565 7.1, 18., 19., 22.2, 22.8 un 22.10 punktu.
SIA “Digitālās veselības centrs” personas datu un veselības datu apstrādi veic uz Datu regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkta un MK noteikumu Nr.134 6.17.4. apakšpunkta un 7.4. un 7.18. apakšpunkta pamata. MK noteikumu Nr.134 6.17.4. apakšpunkts paredz pienākumu e-veselības sistēmā uzkrāt veselības datus par invaliditāti vai prognozējama invaliditāti – pamatdiagnoze, blakusdiagnoze atbilstoši SSK-10, invaliditātes grupa, invaliditātes vai prognozējamas invaliditātes sākuma un beigu datums, Komisijas lēmuma datums un numurs. MK noteikumu Nr.134 7. punkts paredz e-veselības sistēmā iekļaut medicīniskos dokumentus, kas satur ierobežotas pieejamības papilddatus par pacientu, kur 7.4. apakšpunkts nosaka, ka e-veselībā nepieciešams iekļaut informāciju par personas darbnespējas lapu, tai skaitā iekļaujot informāciju par Komisijas lēmuma tipu (pagarināt darbnespējas lapu/noteikt invaliditāti), lēmuma datumu un numuru, un datumu, ar kuru noteikta invaliditāte, savukārt 7.18. apakšpunkts nosaka, ka e-veselībā nepieciešams iekļaut arodslimību pacienta dinamiskās novērošanas karti, tai skaitā iekļaujot informāciju par invaliditāti – datums, kad piešķirta invaliditāte, diagnoze, invaliditātes grupa, darbspēju zaudējums procentos. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka šāds pienākums ir noteikts ar spēkā esošo normatīvo aktu normu, savukārt tās pieņemšanas ietvaros jau tika vērtēts apstrādājamā veselības datu apjoma nepieciešamība, tad tas atkārtoti netiek pārvērtēts.
Nodrošinot datu subjekta tiesības, datu aizsardzības principu ievērošanu, Komisijai kā IIS pārzinim, veicot personas datu un veselības datu apstrādi, tai skaitā nododot tos saņēmējiem, ir jāievēro un jāīsteno šādi tehniskie un organizatoriskie pasākumi:
- Jāizstrādā un jāapstiprina personas datu aizsardzības un ar informācijas tehnoloģiju drošību saistītus iekšējos noteikumus, kurus ir pienākums ievērot ikkatram pārziņa nodarbinātajam. Šiem iekšējiem noteikumiem jāparedz personas datu apstrādes un aizsardzības prasības, lai izpildītu Datu regulā noteiktus uz pārzini attiecināmus pienākumus un nodrošinātu personas datu drošību;
- Jāievieš piekļuves kontroles sistēma IIS apstrādātiem personas datiem un veselības datiem, kas tiek piemērota visiem lietotājiem, kuriem ir pieeja datu subjekta personas datiem un veselības datiem, un kas ļauj izveidot, apstiprināt, caurlūkot un dzēst lietotāju kontus, kā arī atļaut vai liegt piekļuvi papīra formātā apstrādātiem datiem. Ir ieviests divfaktoru autentifikācijas mehānisms. Katrai lomai jābūt piešķirtām speciālās piekļuves tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar „nepieciešamība zināt darba pienākumu izpildei” (angl. – „need to know’) principu. Proti, personas datiem un veselības datiem jāpiekļūst tikai tiem pārziņa nodarbinātiem, kuriem šī personas datu saturošā informācija ir nepieciešama amata pienākumu veikšanai. Ja attiecīgā klienta personas datu saturoši dokumenti un informācija nav nepieciešami amata pienākumu veikšanai, tad tos ir aizliegts jebkādā veidā apstrādāt;
- Visiem pārziņa nodarbinātiem jābūt noteiktam konfidencialitātes ievērošanas pienākumam un tiem rakstveidā jāapņemas ievērot personas datu konfidencialitāti;
- Ir pieņemta kārtība, kā nodarbinātos informē par pienākumu neizpaust personas datus (tostarp pēc darba vai citu tiesisko attiecību izbeigšanās). Šis informācijas izpaušanas aizliegums jābūt noteiktam personas datu aizsardzības sistēmas noteikumos, darba līgumos vai iekšējos darba kārtības noteikumos;
- Ļoti liela nozīme personas datu apstrādes procesā ir nodarbināto cilvēciskajam faktoram. Proti, nodarbinātais personas datu apstrādi neatbilstoši Datu regulā noteiktajām prasībām var veikt kļūdaini, nezināšanas dēļ vai personīgiem mērķiem. Apzinoties šo risku, Komisijai regulāri jāveic savu nodarbināto apmācības personas datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības jomā, informējot par jautājumiem, kas ikdienā būtu jāievēro un jāpievērš uzmanība, lai neiestātos personas datu aizsardzības pārkāpums un informācijas tehnoloģiju drošības incidents. Apmācībās jāietver arī jautājumus par rīcību personas datu aizsardzības pārkāpuma un informācijas tehnoloģiju drošības incidenta konstatēšanas gadījumā. Proti, nodarbinātie jāapmāca kā rīkoties, lai maksimāli ātri šo incidentu, tai skaitā, kas attiecas uz neatļautu piekļuvi IIS esošiem personas datiem, novērstu un minimizētu riskus datu subjekta tiesībām un brīvībām;
- Komisijas iekšējos normatīvajos aktos (personas datu apstrādes mērķu reģistrs, personas datu aizsardzības sistēmas noteikumi) jānosaka personas datu un veselības datu glabāšanas termiņus, ievērojot arī ārējos normatīvajos aktos noteiktus termiņus;
- Jābūt apstiprināta personas datu aizsardzības pārkāpuma pārvaldības procedūra, kas paredz kārtību, kādā varētu izmeklēt, novērtēt un informēt par notikušo incidentu uzraudzības iestādi un datu subjektus Datu regulā noteiktajā kārtībā un termiņos;
- Pastāvīgi jābūt ieceltam datu aizsardzības speciālistam, par ko ir jāinformē arī Datu valsts inspekciju;
- Atkarībā no iespējamā apdraudējuma riska pārziņiem jā nodrošina pietiekamu telpu, kurās glabājas personas dati papīra formā, serveru un serveru telpu aizsardzību pret fiziskiem apdraudējumiem (t.sk. neatbilstošiem klimatiskajiem apstākļiem, ugunsgrēku, plūdiem, elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, tīšiem bojājumiem), nepieciešamības gadījumā ierīkojot ugunsdzēsības signalizāciju, automātiskās ugunsdzēšanas sistēmu, uzstādot alternatīvās strāvas padeves iekārtas un gaisa dzesēšanas iekārtas;
- Komisijai jāapstrādā personas datus un veselības datus tā, lai tiem nevarētu nesankcionēti un iemānīti piekļūt, pieslēgties vai bojāt ar pārziņiem nesaistītas personas, kā arī, lai tiem nevarētu nesankcionēti piekļūt, pieslēgties un bojāt, vai nejauši aiz neuzmanības bojāt pārziņa nodarbinātie vai apmeklētāji, nodrošinot jau iepriekš minētus piekļuves tiesību ierobežojošus pasākumus;
- Datu subjektu personas dati glabājami mākonī Eiropas Savienībā;
- Komisijai veikt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību (NIDA), jo tiek veikta veselības datu apstrāde plašā mērogā. Saskaņā ar Datu regulas 35. panta 3. punkta b) apakšpunktu NIDA ir obligāti veicams. Komisija NIDA novērtējumu ir veikusi 2024.gadā (28.05.2024. iekšējais normatīvais akts Nr. 1-6/4/2024/NOT Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību.).
Kārtība kādā datu apstrāde IIS sistēmā tiek auditēta, tai skaitā auditēšanas pierakstu glabāšanas termiņš noteikts MK noteikumu Nr. 759 18. punktā.
Biedrības “Latvijas Autisma apvienība”, IeM VSC un SIA “Digitālās veselības centrs” personas datu un veselības datu apstrādes nepieciešamības pamatojums, datu apjoms un apstrādes nolūki norādīti anotācijas 1.3. sadaļā.
Biedrība “Latvijas Autisma apvienība” personas datu un veselības datu apstrādi veic uz Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunkta, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkta un MK noteikumu Nr.55 22. un 24. punkta pamata.
IeM VSC personas datu un veselības datu apstrādi veic, pamatojoties uz Datu regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu, 9. panta 2.punkta b) apakšpunktu, ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 19.panta 22 un 24 daļu un MK noteikumu 565 7.1, 18., 19., 22.2, 22.8 un 22.10 punktu.
SIA “Digitālās veselības centrs” personas datu un veselības datu apstrādi veic uz Datu regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta, 9. panta 2. punkta h) apakšpunkta un MK noteikumu Nr.134 6.17.4. apakšpunkta un 7.4. un 7.18. apakšpunkta pamata. MK noteikumu Nr.134 6.17.4. apakšpunkts paredz pienākumu e-veselības sistēmā uzkrāt veselības datus par invaliditāti vai prognozējama invaliditāti – pamatdiagnoze, blakusdiagnoze atbilstoši SSK-10, invaliditātes grupa, invaliditātes vai prognozējamas invaliditātes sākuma un beigu datums, Komisijas lēmuma datums un numurs. MK noteikumu Nr.134 7. punkts paredz e-veselības sistēmā iekļaut medicīniskos dokumentus, kas satur ierobežotas pieejamības papilddatus par pacientu, kur 7.4. apakšpunkts nosaka, ka e-veselībā nepieciešams iekļaut informāciju par personas darbnespējas lapu, tai skaitā iekļaujot informāciju par Komisijas lēmuma tipu (pagarināt darbnespējas lapu/noteikt invaliditāti), lēmuma datumu un numuru, un datumu, ar kuru noteikta invaliditāte, savukārt 7.18. apakšpunkts nosaka, ka e-veselībā nepieciešams iekļaut arodslimību pacienta dinamiskās novērošanas karti, tai skaitā iekļaujot informāciju par invaliditāti – datums, kad piešķirta invaliditāte, diagnoze, invaliditātes grupa, darbspēju zaudējums procentos. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka šāds pienākums ir noteikts ar spēkā esošo normatīvo aktu normu, savukārt tās pieņemšanas ietvaros jau tika vērtēts apstrādājamā veselības datu apjoma nepieciešamība, tad tas atkārtoti netiek pārvērtēts.
Nodrošinot datu subjekta tiesības, datu aizsardzības principu ievērošanu, Komisijai kā IIS pārzinim, veicot personas datu un veselības datu apstrādi, tai skaitā nododot tos saņēmējiem, ir jāievēro un jāīsteno šādi tehniskie un organizatoriskie pasākumi:
- Jāizstrādā un jāapstiprina personas datu aizsardzības un ar informācijas tehnoloģiju drošību saistītus iekšējos noteikumus, kurus ir pienākums ievērot ikkatram pārziņa nodarbinātajam. Šiem iekšējiem noteikumiem jāparedz personas datu apstrādes un aizsardzības prasības, lai izpildītu Datu regulā noteiktus uz pārzini attiecināmus pienākumus un nodrošinātu personas datu drošību;
- Jāievieš piekļuves kontroles sistēma IIS apstrādātiem personas datiem un veselības datiem, kas tiek piemērota visiem lietotājiem, kuriem ir pieeja datu subjekta personas datiem un veselības datiem, un kas ļauj izveidot, apstiprināt, caurlūkot un dzēst lietotāju kontus, kā arī atļaut vai liegt piekļuvi papīra formātā apstrādātiem datiem. Ir ieviests divfaktoru autentifikācijas mehānisms. Katrai lomai jābūt piešķirtām speciālās piekļuves tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar „nepieciešamība zināt darba pienākumu izpildei” (angl. – „need to know’) principu. Proti, personas datiem un veselības datiem jāpiekļūst tikai tiem pārziņa nodarbinātiem, kuriem šī personas datu saturošā informācija ir nepieciešama amata pienākumu veikšanai. Ja attiecīgā klienta personas datu saturoši dokumenti un informācija nav nepieciešami amata pienākumu veikšanai, tad tos ir aizliegts jebkādā veidā apstrādāt;
- Visiem pārziņa nodarbinātiem jābūt noteiktam konfidencialitātes ievērošanas pienākumam un tiem rakstveidā jāapņemas ievērot personas datu konfidencialitāti;
- Ir pieņemta kārtība, kā nodarbinātos informē par pienākumu neizpaust personas datus (tostarp pēc darba vai citu tiesisko attiecību izbeigšanās). Šis informācijas izpaušanas aizliegums jābūt noteiktam personas datu aizsardzības sistēmas noteikumos, darba līgumos vai iekšējos darba kārtības noteikumos;
- Ļoti liela nozīme personas datu apstrādes procesā ir nodarbināto cilvēciskajam faktoram. Proti, nodarbinātais personas datu apstrādi neatbilstoši Datu regulā noteiktajām prasībām var veikt kļūdaini, nezināšanas dēļ vai personīgiem mērķiem. Apzinoties šo risku, Komisijai regulāri jāveic savu nodarbināto apmācības personas datu aizsardzības un informācijas tehnoloģiju drošības jomā, informējot par jautājumiem, kas ikdienā būtu jāievēro un jāpievērš uzmanība, lai neiestātos personas datu aizsardzības pārkāpums un informācijas tehnoloģiju drošības incidents. Apmācībās jāietver arī jautājumus par rīcību personas datu aizsardzības pārkāpuma un informācijas tehnoloģiju drošības incidenta konstatēšanas gadījumā. Proti, nodarbinātie jāapmāca kā rīkoties, lai maksimāli ātri šo incidentu, tai skaitā, kas attiecas uz neatļautu piekļuvi IIS esošiem personas datiem, novērstu un minimizētu riskus datu subjekta tiesībām un brīvībām;
- Komisijas iekšējos normatīvajos aktos (personas datu apstrādes mērķu reģistrs, personas datu aizsardzības sistēmas noteikumi) jānosaka personas datu un veselības datu glabāšanas termiņus, ievērojot arī ārējos normatīvajos aktos noteiktus termiņus;
- Jābūt apstiprināta personas datu aizsardzības pārkāpuma pārvaldības procedūra, kas paredz kārtību, kādā varētu izmeklēt, novērtēt un informēt par notikušo incidentu uzraudzības iestādi un datu subjektus Datu regulā noteiktajā kārtībā un termiņos;
- Pastāvīgi jābūt ieceltam datu aizsardzības speciālistam, par ko ir jāinformē arī Datu valsts inspekciju;
- Atkarībā no iespējamā apdraudējuma riska pārziņiem jā nodrošina pietiekamu telpu, kurās glabājas personas dati papīra formā, serveru un serveru telpu aizsardzību pret fiziskiem apdraudējumiem (t.sk. neatbilstošiem klimatiskajiem apstākļiem, ugunsgrēku, plūdiem, elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, tīšiem bojājumiem), nepieciešamības gadījumā ierīkojot ugunsdzēsības signalizāciju, automātiskās ugunsdzēšanas sistēmu, uzstādot alternatīvās strāvas padeves iekārtas un gaisa dzesēšanas iekārtas;
- Komisijai jāapstrādā personas datus un veselības datus tā, lai tiem nevarētu nesankcionēti un iemānīti piekļūt, pieslēgties vai bojāt ar pārziņiem nesaistītas personas, kā arī, lai tiem nevarētu nesankcionēti piekļūt, pieslēgties un bojāt, vai nejauši aiz neuzmanības bojāt pārziņa nodarbinātie vai apmeklētāji, nodrošinot jau iepriekš minētus piekļuves tiesību ierobežojošus pasākumus;
- Datu subjektu personas dati glabājami mākonī Eiropas Savienībā;
- Komisijai veikt novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību (NIDA), jo tiek veikta veselības datu apstrāde plašā mērogā. Saskaņā ar Datu regulas 35. panta 3. punkta b) apakšpunktu NIDA ir obligāti veicams. Komisija NIDA novērtējumu ir veikusi 2024.gadā (28.05.2024. iekšējais normatīvais akts Nr. 1-6/4/2024/NOT Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību.).
Kārtība kādā datu apstrāde IIS sistēmā tiek auditēta, tai skaitā auditēšanas pierakstu glabāšanas termiņš noteikts MK noteikumu Nr. 759 18. punktā.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi