Anotācija (ex-ante)

2026.gadam ir izstrādāta jauna pašvaldību aizņemšanās kārtība, kas ievērojami paplašina iespējas pašvaldībām, atkarībā no to lieluma noteiktā limita ietvaros, realizēt pašvaldību attīstības programmās apstiprinātos prioritāros investīciju projektus, tajā skaitā ceļu infrastruktūras projektus.
Saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 40.panta pirmās daļas 7.punktu pašvaldībām 2026.gadā ir iespēja izvērtēt savus ceļu infrastruktūras projektus un nepieciešamības gadījumā to īstenošanai piesaistīt aizņēmumus prioritāro investīciju projektu īstenošanai, ievērojot normatīvos aktos noteikto kārtību un nosacījumus. Līdz ar to 2026.gadā ceļu infrastruktūras projekti vairs nav jāiesniedz Satiksmes ministrijā izvērtēšanai.
Tāpat pie pamatizglītības un vidējās izglītības iestāžu aizdevumu mērķa ir pievienoti aizdevumi autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai skolu reformas ietvaros. 

MK noteikumos tiek precizēts 2.3.apakšpunkts, papildinot pamatizglītības un vidējās izglītības iestāžu aizdevumu mērķi ar aizdevumiem autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai skolu reformas ietvaros.
Ar noteikumu projektu tiek svītroti MK noteikumu punkti, kas attiecas uz ceļu būvniecības mērķi - 2.4. un 3.3.apakšpunkts, kā arī 9., 10., 13. un 14.punkts. Atbilstoši iepriekš minētajam, tiek veikti tehniski precizējumi MK noteikumu 12., 15. un 17.punktos, tajā skaitā tiek svītrots arī MK noteikumu 3.pielikums. 2026.gadā pašvaldības var īstenot ielu un ceļu infrastruktūras projektus kā prioritāros investīciju projektus, un tiem nav nepieciešams Satiksmes ministrijas atzinums.
Atbilstoši 2025.gada 8.oktobra Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolam par 2026. gada budžetu un budžeta ietvaru 2026. – 2028. gadam, tiek precizēts MK noteikumu 5.1.apakšpunkts, precizējot, ka maksimālais aizdevuma apmērs vienas izglītības iestādes investīciju projektam nepārsniedz 1 000 000 euro (līdz šim bija 500 000 euro). 
Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, kad pašvaldības veic savu pirmsskolas iestāžu reorganizāciju, piemēram, pirmsskolas izglītības iestādi pievieno vispārējās izglītības iestādei, bet pirmsskolas izglītības programmas īstenošana tiek turpinātā esošajā pirmsskolas izglītības iestādes ēkā, tad šajā gadījumā pašvaldības var iesniegt projekta pieteikumu aizdevuma saņemšanai saskaņā ar MK noteikumu 5.1.apakšpunktu, un veikt investīcijas esošās ēkas infrastruktūras uzlabošanai.
Tāpat ar noteikumu projektu tiek precizēts MK noteikumu 5.2.apakšpunkts, nosakot, ka pašvaldība iesniedz šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētajā atbildīgajā iestādē prognozi, kas apliecina, ka plānotais pirmsskolas vecuma bērnu skaits pašvaldības novada teritoriālo vienību vai valstspilsētu teritoriālo iedalījumu (piemēram, apkaimju, mikrorajonu) griezumā turpmākajos trijos gados būs stabils vai palielināsies. Dzimstības rādītāji, migrācijas plūsmas, kā arī iedzīvotāju mobilitāte pēdējos gados būtiski svārstās un ir pakļauti straujām izmaiņām, kuras ilgākā laika posmā ir grūtāk ticami prognozēt. Tāpat pirmsskolas vecuma bērnu skaitu būtiski ietekmē ģimeņu pārvietošanās starp pašvaldībām, kas bieži notiek īsākā laika periodā nekā pieci gadi. Tādēļ prognozes sagatavošana trīs gadu periodam būtu pamatotāka, nodrošinot augstāku prognožu precizitāti, aktuālāku datu izmantošanu un reālistiskāku pamatu lēmumu pieņemšanai par pirmsskolu.
Izsakot MK noteikumu 6., 7.¹ un 8.¹punktu jaunās redakcijās, MK noteikumos tiek aktualizēti kritēriji, kas attiecas uz MK noteikumu 2.3. apakšpunktā noteiktā mērķa ietvaros iesniegtajiem investīciju projektu pieteikumiem, un tajos iekļautajām vispārējās izglītības iestādēm. Kritēriji aktualizēti, ievērojot jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”, kā arī kritērijus, kas noteikti citās ar izglītības iestāžu infrastruktūru saistītās investīciju programmās, piemēram, Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1.5. pasākuma "Izglītības iestāžu nodrošinājums pilnveidotā vispārējās izglītības satura kvalitatīvai ieviešanai pamata un vidējās izglītības pakāpē" otrā projektu iesniegumu atlases kārta. Attiecīgi MK noteikumu 6.punktā tiek aktualizēti kritēriji izglītojamo skaitam katrā klašu grupā vispārējās izglītības iestādēs. Savukārt, MK noteikumu 7.¹punktā ir aktualizēti gadījumi, kad šo noteikumu 6. punktā uzskaitītie kritēriji nav attiecināmi, un atrunātas prasības, kas jāievēro vispārējās izglītības iestādēm un speciālās izglītības iestādēm. Tostarp noteikts, ka pašvaldība sniedz pierādījumos (piemēram, iedzīvotāju, izglītojamo pieaugumu pašvaldībā/attiecīgajā pašvaldības administratīvajā vienībā) balstītu apliecinājumu, ka investīciju projekta pieteikumā iekļautās vispārējās izglītības iestādes atbilstība šo noteikumu 6.1.–6.5. apakšpunktā minētajiem kritērijiem tiks nodrošināta trīs kalendāro gadu laikā (ieskaitot investīciju projekta pieteikuma iesniegšanas gadu). Īpaši uzsvērts par ģeogrāfiski tuvāko izglītības iestāžu veiktajām reorganizācijām, ievērojot, ka ģeogrāfiski tuvu attiecīgas pakāpes izglītības iestādes reorganizācija, piemēram, par pakāpes maiņu, to samazinot, var palielināt izglītojamo skaitu investīciju projekta pieteikumā iekļautajai izglītības iestādei, sasniedzot izglītojamo skaita atbilstību kritērijiem. Savukārt, noteikumu projektā par 7.¹5. apakšpunktu noteikts, ka termiņu (kādā pašvaldība speciālās izglītības iestādes gadījumā licencētas speciālās izglītības programmas īsteno vienā administratīvi teritoriālā vienībā) var pagarināt par vienu gadu, ja tam ir objektīvs pamatojums. Objektīvi pamatotā gadījumā cēlonis ir kāds pierādāms šķērslis, kuru pašvaldība nevarēja paredzēt, kontrolēt vai novērst tā sekas, kā rezultātā pašvaldībai nav iespējams nodrošināt, ka tās dibinātā speciālās izglītības iestāde licencētas speciālās izglītības programmas pēc 2027. gada 31. augustam īsteno vienuviet. Piemēram, sākotnēji plānotajos termiņos nav pabeidzami būvdarbi objektā, kur plānota turpmākā speciālās izglītības iestādes darbība, īstenojot speciālās programmas vienuviet (vienā administratīvi teritoriālā vienībā).
Ar noteikumu projektu ir aktualizēti izglītojamo skaita kritēriji arī izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības programmas, pamatojoties uz Latvijas Republikas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu, un vispārējās izglītības iestādēm, kas īsteno tālmācības izglītības programmas (8.¹ punkts). Atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 40. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktajam, ar noteikumu projektu ar papildus atbalstāmo darbību – autobusu iegādi skolēnu pārvadāšanai skolu reformas ietvaros - tiek precizēts/papildināts MK noteikumu 2.3.apakšpunktā dotais mērķis. Ņemot vērā minētajā likumā noteikto nepārprotamo nosacījumu, ka šādu investīciju projektu ietvaros iegādāto autobusu izmantošana ir pieļaujama tikai skolēnu pārvadāšanai izrietoši no skolu tīkla sakārtošanas, līdz ar to plānotais publisko līdzekļu piešķīrums aizdevumu veidā autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai skolu reformas ietvaros ir paredzēts vienīgi vispārējās izglītības nodrošināšanai, un attiecīgi plānotais atbalsta pasākums nav saistīts ar saimniecisko darbību veikšanu un tādējādi nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komisijas 2016.gada 19.jūlija paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) 28.punktā noteikto. Attiecīgi šāda investīciju projekta pieteikuma iesniegšanas gadījumā pašvaldība veiks uzraudzību, lai pārliecinātos, ka projekta rezultāti nevar tikt izmantoti citiem mērķiem, un pašvaldībai jāuzrauga, ka šādi iegādāts autobuss izmantojams atbilstoši likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 40. panta pirmās daļas 5. punktā noteiktajam mērķim. Šāda skolēnu pārvadāšana izriet no pašvaldību autonomās funkcijas – gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību [..] (Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 4. punkts).