24-TA-3106: Rīkojuma projekts (Apstiprināšana, iecelšana amatā, speciālās dienesta pakāpes piešķiršana)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par ģenerāļa dienesta pakāpes piešķiršanu R. Zukulam" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par ģenerāļa dienesta pakāpes piešķiršanu R. Zukulam" sagatavots, lai saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienesta” 25. panta otro daļu un Ministra kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 708 “Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes, muitas iestāžu, nodokļu un muitas policijas ierēdņu dienesta pakāpēm” 4. punktu piešķirtu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniekam, Muitas pārvaldes direktoram Raimondam Zukulam ģenerāļa dienesta pakāpi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Saskaņā ar likuma “Par Valsts ieņēmumu dienesta” 25. panta otro daļu un Ministra kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 708 “Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes, muitas iestāžu, nodokļu un muitas policijas ierēdņu dienesta pakāpēm” 4. punktu piešķirt ģenerāļa dienesta pakāpi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniekam, Muitas pārvaldes direktoram Raimondam Zukulam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
R. Zukuls Valsts ieņēmumu dienestā strādā no 1998. gada 27. jūlija, uzsākot darbu Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Kontroles daļas Pēcimporta pārbaužu nodaļas muitas eksperta amatā.
No 2000. gada 1. decembra līdz 2004. gada 15. augustam R. Zukuls pildīja Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes vecākā muitas eksperta amata pienākumus, no 2024. gada 16. augusta līdz 2010. gada 11. februārim – Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes struktūrvienības vadītāja amata pienākumus, savukārt līdz 2019. gada 6. maijam pildīja dažādu struktūrvienību (Muitas audita pārvaldē, Nodokļu kontroles pārvaldē un Muitas pārvaldē) direktora vietnieka amata pienākumus.
Iekšējo pretendentu savstarpējās izvērtēšanas rezultātā 2019. gada 7. maijā R. Zukuls pārcelts Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā, Muitas pārvaldes direktora amatā.
Valsts ieņēmumu dienests ir izvērtējis R. Zukula ieguldījumu Muitas pārvaldes struktūras pilnveidē un darba organizēšanā, kā arī kopējā Valsts ieņēmumu dienesta attīstībā.
Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka R. Zukuls ir spējis sevi pierādīt kā profesionālu, uz attīstību vērstu vadītāju, veicinājis Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes iekšējo procesu sakārtošanu, optimizāciju un vienkāršošanu, kā arī darbinieku profesionālo pilnveidi.
Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ikvienas dalībvalsts muitas iestāžu svarīgākais uzdevums ir sabiedrības un ES vienotā tirgus aizsardzība. Latvijas muita nodrošina atbalstu godīgiem ārējās tirdzniecības dalībniekiem, efektīvu muitas kontroli līdzsvarojot ar uzņēmējdarbības veicināšanu, nodrošinot iespēju izmantot dažādus muitošanas procesa atvieglojumus, kā arī piemērojot principu “Konsultē vispirms”.
Lai varētu nodrošināt atbilstoša līmeņa uzraudzību un kontroli, kā arī ievērojot, ka muitas resursi ir ierobežoti, ļoti svarīga ir efektīva risku pārvaldība, lai panāktu, ka kontroles pamatā ir kvalitatīva un precīza risku analīze. Analītisko rīku izmantošana ļauj attīstīt arī deklarāciju automatizētu apstrādi un preču automātisku izlaišanu godprātīgajiem klientiem (t. i., zema riska gadījumā). Tādējādi riska analīzes stiprināšana ir viens no prioritārajiem uzdevumiem, kas sekmīgi tiek īstenots R. Zukula vadītajā struktūrā.
R. Zukula vadībā nepārtraukti tiek turpināta elektroniskās muitas vides attīstība. Atbilstoši ES nostādnēm un jaunām tehnoloģiskajām prasībām 2023. gadā Latvijā tika pabeigta jaunu sistēmu izstrāde importa, eksporta un tranzīta deklarāciju noformēšanai. Lai nodrošinātu starptautisko datu ātru un nepārtrauktu apmaiņu, automatizētu apstrādi, augstu sistēmas pieejamību un darbības nepārtrauktību, visas ES dalībvalstis izstrādā jaunas muitas deklarāciju noformēšanas sistēmas. Latvija ir to valstu vidū, kas pāreju uz jaunajām sistēmām jau ir sekmīgi nodrošinājušas.
Latvijas muitas dienests nepārtraukti pilnveido kontroles metodes un ievieš jaunākās inovatīvās tehnoloģijas. Galvenos attīstības virzienus, no vienas puses, nosaka nepieciešamība sniegt kvalitatīvus pakalpojumus muitas klientiem, lai nodrošinātu preču ātru un ērtu muitošanu, bet, no otras puses, muitai jāpievērš pastiprināta uzmanība ēnu ekonomikas apjoma samazināšanai, lai efektīvi īstenotu kontrabandas apkarošanas pasākumus.
Valsts ieņēmumu dienests pauž viedokli, ka R. Zukula profesionālā kompetence un pārmaiņu vadības prasmes ir nodrošinājušas sekmīgu Latvijas muitas dienesta darbību, saskaroties ar aizvien jauniem izaicinājumiem – gan gatavojoties Breksitam, gan strādājot Covid-19 pandēmijas apstākļos. Kopš 2022. gada februāra muitas prioritāro uzdevumu loks paplašinājās līdz ar sankciju ievērošanas kontroli. Strādājot uz ES ārējās robežas un uzņemoties atbildību par tās pienācīgu aizsardzību, Latvijas muita uzrāda augstus un stabilus rezultātus sankciju pārkāpumu novēršanā.
Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka pildot amata pienākumus, R. Zukulam raksturīga psiholoģiska noturība, pārdomāta lēmumu pieņemšana, spēja orientēties sarežģītās situācijas, prasme vadīt, organizēt un kontrolēt padoto darbu. R. Zukuls ir komunikabls, atsaucīgs, nosvērts, korekts attiecībās ar kolēģiem, viņa uzkrātā darba pieredze, zināšanas un godprātīga attieksme pret amata pienākumiem nodrošina augstu darba kvalitāti.
Par nozīmīgu personisko ieguldījumu R.Zukuls ir apbalvots ar šādiem apbalvojumiem:
2001. gadā Valsts ieņēmumu dienesta Centrālā aparāta Atzinības rakstu;
2024. gadā Valsts ieņēmumu dienesta Centrālā aparāta Atzinības rakstu par godprātīgu darbu un nozīmīgu personisko ieguldījumu, īstenojot muitas politiku, un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas goda zīmi par pašaizliedzīgu darbu, īstenojot muitas politiku, un nozīmīgu personisko ieguldījumu Latvijas muitas attīstībā;
2005. gadā Valsts ieņēmumu dienesta 3. pakāpes Goda zīmi par ieguldījumu muitas dienesta attīstībā;
2011. gadā Pasaules Muitas organizācijas Atzinības rakstu;
2015. gadā Valsts ieņēmumu dienesta 2. pakāpes Goda zīmi par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu, teicamu darba kvalitāti un nozīmīgu ieguldījumu Valsts ieņēmumu dienesta attīstībā;
2017. gadā Latvijas Republikas Finanšu ministrijas Goda rakstu par nozīmīgu ieguldījumu vai sasniegumiem finanšu nozarē, finanšu nozares politikas veidošanu un īstenošanu;
2019. gadā Valsts ieņēmumu dienesta Jubilejas zīmi “Latvijas muitai 100” par ilggadēju, kvalitatīvu darbu un nozīmīgu ieguldījumu muitas politikas īstenošanā.
No 2000. gada 1. decembra līdz 2004. gada 15. augustam R. Zukuls pildīja Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes vecākā muitas eksperta amata pienākumus, no 2024. gada 16. augusta līdz 2010. gada 11. februārim – Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes struktūrvienības vadītāja amata pienākumus, savukārt līdz 2019. gada 6. maijam pildīja dažādu struktūrvienību (Muitas audita pārvaldē, Nodokļu kontroles pārvaldē un Muitas pārvaldē) direktora vietnieka amata pienākumus.
Iekšējo pretendentu savstarpējās izvērtēšanas rezultātā 2019. gada 7. maijā R. Zukuls pārcelts Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieka muitas jomā, Muitas pārvaldes direktora amatā.
Valsts ieņēmumu dienests ir izvērtējis R. Zukula ieguldījumu Muitas pārvaldes struktūras pilnveidē un darba organizēšanā, kā arī kopējā Valsts ieņēmumu dienesta attīstībā.
Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka R. Zukuls ir spējis sevi pierādīt kā profesionālu, uz attīstību vērstu vadītāju, veicinājis Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes iekšējo procesu sakārtošanu, optimizāciju un vienkāršošanu, kā arī darbinieku profesionālo pilnveidi.
Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ikvienas dalībvalsts muitas iestāžu svarīgākais uzdevums ir sabiedrības un ES vienotā tirgus aizsardzība. Latvijas muita nodrošina atbalstu godīgiem ārējās tirdzniecības dalībniekiem, efektīvu muitas kontroli līdzsvarojot ar uzņēmējdarbības veicināšanu, nodrošinot iespēju izmantot dažādus muitošanas procesa atvieglojumus, kā arī piemērojot principu “Konsultē vispirms”.
Lai varētu nodrošināt atbilstoša līmeņa uzraudzību un kontroli, kā arī ievērojot, ka muitas resursi ir ierobežoti, ļoti svarīga ir efektīva risku pārvaldība, lai panāktu, ka kontroles pamatā ir kvalitatīva un precīza risku analīze. Analītisko rīku izmantošana ļauj attīstīt arī deklarāciju automatizētu apstrādi un preču automātisku izlaišanu godprātīgajiem klientiem (t. i., zema riska gadījumā). Tādējādi riska analīzes stiprināšana ir viens no prioritārajiem uzdevumiem, kas sekmīgi tiek īstenots R. Zukula vadītajā struktūrā.
R. Zukula vadībā nepārtraukti tiek turpināta elektroniskās muitas vides attīstība. Atbilstoši ES nostādnēm un jaunām tehnoloģiskajām prasībām 2023. gadā Latvijā tika pabeigta jaunu sistēmu izstrāde importa, eksporta un tranzīta deklarāciju noformēšanai. Lai nodrošinātu starptautisko datu ātru un nepārtrauktu apmaiņu, automatizētu apstrādi, augstu sistēmas pieejamību un darbības nepārtrauktību, visas ES dalībvalstis izstrādā jaunas muitas deklarāciju noformēšanas sistēmas. Latvija ir to valstu vidū, kas pāreju uz jaunajām sistēmām jau ir sekmīgi nodrošinājušas.
Latvijas muitas dienests nepārtraukti pilnveido kontroles metodes un ievieš jaunākās inovatīvās tehnoloģijas. Galvenos attīstības virzienus, no vienas puses, nosaka nepieciešamība sniegt kvalitatīvus pakalpojumus muitas klientiem, lai nodrošinātu preču ātru un ērtu muitošanu, bet, no otras puses, muitai jāpievērš pastiprināta uzmanība ēnu ekonomikas apjoma samazināšanai, lai efektīvi īstenotu kontrabandas apkarošanas pasākumus.
Valsts ieņēmumu dienests pauž viedokli, ka R. Zukula profesionālā kompetence un pārmaiņu vadības prasmes ir nodrošinājušas sekmīgu Latvijas muitas dienesta darbību, saskaroties ar aizvien jauniem izaicinājumiem – gan gatavojoties Breksitam, gan strādājot Covid-19 pandēmijas apstākļos. Kopš 2022. gada februāra muitas prioritāro uzdevumu loks paplašinājās līdz ar sankciju ievērošanas kontroli. Strādājot uz ES ārējās robežas un uzņemoties atbildību par tās pienācīgu aizsardzību, Latvijas muita uzrāda augstus un stabilus rezultātus sankciju pārkāpumu novēršanā.
Valsts ieņēmumu dienests norāda, ka pildot amata pienākumus, R. Zukulam raksturīga psiholoģiska noturība, pārdomāta lēmumu pieņemšana, spēja orientēties sarežģītās situācijas, prasme vadīt, organizēt un kontrolēt padoto darbu. R. Zukuls ir komunikabls, atsaucīgs, nosvērts, korekts attiecībās ar kolēģiem, viņa uzkrātā darba pieredze, zināšanas un godprātīga attieksme pret amata pienākumiem nodrošina augstu darba kvalitāti.
Par nozīmīgu personisko ieguldījumu R.Zukuls ir apbalvots ar šādiem apbalvojumiem:
2001. gadā Valsts ieņēmumu dienesta Centrālā aparāta Atzinības rakstu;
2024. gadā Valsts ieņēmumu dienesta Centrālā aparāta Atzinības rakstu par godprātīgu darbu un nozīmīgu personisko ieguldījumu, īstenojot muitas politiku, un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas goda zīmi par pašaizliedzīgu darbu, īstenojot muitas politiku, un nozīmīgu personisko ieguldījumu Latvijas muitas attīstībā;
2005. gadā Valsts ieņēmumu dienesta 3. pakāpes Goda zīmi par ieguldījumu muitas dienesta attīstībā;
2011. gadā Pasaules Muitas organizācijas Atzinības rakstu;
2015. gadā Valsts ieņēmumu dienesta 2. pakāpes Goda zīmi par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu, teicamu darba kvalitāti un nozīmīgu ieguldījumu Valsts ieņēmumu dienesta attīstībā;
2017. gadā Latvijas Republikas Finanšu ministrijas Goda rakstu par nozīmīgu ieguldījumu vai sasniegumiem finanšu nozarē, finanšu nozares politikas veidošanu un īstenošanu;
2019. gadā Valsts ieņēmumu dienesta Jubilejas zīmi “Latvijas muitai 100” par ilggadēju, kvalitatīvu darbu un nozīmīgu ieguldījumu muitas politikas īstenošanā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Ministra kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumiem Nr. 708 “Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes, muitas iestāžu, nodokļu un muitas policijas ierēdņu dienesta pakāpēm” ģenerāļa dienesta pakāpi var piešķirt pēc triju gadu izdienas pulkveža dienesta pakāpē. Ņemot vērā, ka R. Zukulam pulkveža dienesta pakāpe piešķirta no 2016.gada 11.maija, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, izvērtējot viņa ieguldījumu Valsts ieņēmumu dienesta mērķu sasniegšanā, ir izteikusi priekšlikumu piešķirt ģenerāļa pakāpi R. Zukulam.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores B. Šmites-Roķes sniegto izvērtējumu par R. Zukula ieguldījumu un izdienu pulkveža dienesta pakāpē, pēc finanšu ministra ieteikuma, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta” 25. panta otro daļu un Ministra kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 708 “Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes, muitas iestāžu, nodokļu un muitas policijas ierēdņu dienesta pakāpēm” 4. punktu, R. Zukulam piešķirama ģenerāļa dienesta pakāpe.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Rīkojuma projekts attiecas uz valsts pārvaldi un nenosaka jaunus pienākumus vai tiesības sabiedrībai, līdz ar to sabiedrības līdzdalības process nav attiecināms.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi