Anotācija

1. Projekta finansējuma sadalījums
Ja projekta finansējuma sadalījums projekta īstenošanas izmaksām netiks mainīts, tas būtiski ietekmēs projekta realizāciju vairākos aspektos. Pirmkārt, ierobežojumi projekta īstenošanas personāla atlīdzībai kavē veikt objektīvu izvēli par piemērotāko darbu veicēju konkrētajam uzdevumam. Kvalificētu un pieredzējušu ekspertu pieredze un padziļināta izpratne par organizācijas darbības procesiem, struktūru un prasībām var sniegt būtisku pienesumu projekta mērķu sasniegšanai un kvalitātes nodrošināšanai.  
Izmantojot ārpakalpojuma sniedzējus, var tikt ietekmēts projekta īstenošanas process - var nākties pieļaut  kompromisus kvalitātes ziņā, un ārpakalpojumu izmantošana, bez iekšējo ekspertu iesaistes ilgtermiņā var radīt papildu izmaksas, kā arī apgrūtināt projekta turpmāko uzturēšanu un attīstību pēc tā noslēguma. Bez pietiekami kompetenta personāla iesaistes projekta realizācija varētu būt ievērojami lēnāka un zemākas kvalitātes, kas apdraudētu projekta rezultātu sasniegšanu noteiktajos termiņos. Ilgtermiņā tas var arī veicināt atkarību no ārpakalpojumiem, kas varētu palielināt projekta izmaksas un radīt riskus saistībā ar platformas uzturēšanu pēc projekta pabeigšanas. Tas viss kopumā negatīvi ietekmētu projekta rezultātus un apgrūtinātu mērķu sasniegšanu. 

2. Projekta rādītāju sasniegšanas termiņa pagarināšana  
Šobrīd projekta pasē noteikts projekta rezultātu sasniegšanas termiņš – 2026.gada 31.marts. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu sistēmu pielāgošanu, testēšanu un integrāciju ārstniecības iestādēs, nodrošinot ārstniecības un aprūpes nepārtrauktību un pacientu drošību, tiek piedāvāts pagarināt termiņu atbilstoši Noteikumiem līdz 2026.gada 31.maijam.  
Ja netiks veikta termiņa pagarināšana, ārstniecības un aprūpes personāla iesaiste testēšanā var tikt veikta mazākā apjomā, mazinot pilnvērtīgas un daudzpusīgas atgriezeniskās saites iegūšanu no dažādām specialitātēm. Termiņa pagarināšana ļautu nodrošināt plašāku testēšanas apjomu ar iesaistītajām pusēm.

3. Projekta uzturēšanai nepieciešamais finansējums 
Uzturēšanas izmaksu nepieciešamība ir identificēta, balstoties uz projekta ieviešanas gaitā iegūto detalizēto izpratni par izstrādājamo datu apmaiņas risinājumu apjomu, tehnisko sarežģītību, integrācijas prasībām starp KUS un reālajiem resursiem, kas būs jāiesaista risinājumu uzturēšanai pēc projekta beigām. 

1.Projekta finansējuma sadalījums.
Grozījumi tiek veikti ar mērķi precizēt projekta tvērumu un tam atbilstošo finansējuma sadalījumu, atbilstoši projekta ietvaros īstenoto IKT risinājumu attīstības aktivitātes izmaiņu pieprasījumiem, kas ir saskaņoti ar VARAM, apliecinot aktivitāšu atbilstību valsts digitālās pārvaldības un informācijas sistēmu attīstības principiem (2025.gada maija VARAM IKT resursa attīstības aktivitāšu vērtēšanas komisijas atzinums (prot. Nr. P-IKT/57/2025)).  
Projekta ietvaros izvērtējot iespējamos risinājumus datu apmaiņas nodrošināšanai starp KUS, fokuss bija uz resursu efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu, kas ļautu veicināt veselības nozares digitalizāciju, tādēļ projekta ietvaros 2024.gadā KUS ar iekšējiem resursiem veiksmīgi izveidojušas prototipu onkoloģijas pacientu datu apmaiņas platformai, izstrādājot un pārbaudot risinājumu. Prototips tika izstrādāts, izmantojot slimnīcu iekšējos resursus, cieši sadarbojoties ar ārstniecības personālu, lai identificētu būtiskākās vajadzības un nodrošinātu efektīvu risinājumu lietojamību ikdienas darbā. Šī pieeja ļāva izveidot pārbaudītu un pielāgotu risinājumu, un izmantot to kā pamatu detalizētām un pilnveidotām platformas prasībām turpmākajos projekta posmos.  
Fokusējoties rast centralizētus un resursu efektīvus risinājumus digitalizācijai gan projekta īstenošanas gaitā, gan šos risinājumus uzturot pēc projekta realizācijas, paredzēta plašāka LDVC iesaiste, nodrošinot stratēģisku atbalstu un atbilstību vienotas veselības nozares elektronisko datu arhitektūras attīstības virzienam projekta ietvaros.  
Pēc prototipa aprobācijas perioda KUS, un detalizētas procesu analīzes pacientu datu apmaiņai secināts, ka arī būtisku daļu no turpmākiem projekta posmiem iespējams veikt pamatā izmantojot KUS iekšēji pieejamos resursus. Līdz ar to nepieciešams veikt finansējuma pārdali starp budžeta pozīcijām, pārceļot daļu līdzekļu no sākotnēji pakalpojumu izmaksām plānotajām pozīcijām uz īstenošanā iesaistītā personāla atlīdzības pozīciju, veicinot efektīvu projekta īstenošanu atbilstoši pieņemtajam konceptuālajam risinājumam. 
Projekta partneriem būtu lietderīgāk, piemērotāk un saimnieciski izdevīgāk projekta realizācijā atbilstoši savām iespējām iesaistīt savus resursus un ekspertus ar jau esošu pieredzi, tādējādi nodrošinot projekta pēctecību un veicinot darbinieku iesaisti projekta rezultātu ietvaros izveidoto risinājumu ilgtermiņa attīstībā. Tāpat esošo darbinieku iesaiste lielākā apmērā ļauj operatīvi veikt darbus, gan samazinot komunikācijai nepieciešamo laiku un resursus, gan izvairoties no citu piegādātāju administratīvo izmaksu segšanas, kas tiek attiecinātas uz sniegto pakalpojumu. Izpratne par nozares standartiem, regulējumu, medicīnisko terminoloģiju un esošajiem informācijas tehnoloģiju risinājumiem ļauj efektīvāk un produktīvāk izprast esošos procesus un tiem nepieciešamos uzlabojumus, tādējādi veicinot projekta rezultātu sasniegšanu. 
Iekšējā IT komanda, strādājot ciešā saiknē ar slimnīcas personālu, ir labāk informēti par konkrētām vajadzībām un procesu sarežģītību, tādējādi ļaujot precīzāk un efektīvāk izveidot sistēmas funkcionalitāti, kas precīzi atbilst lietotāju prasībām. Piesaistot ārpakalpojuma sniedzējus, būtu jānodrošina to izglītošana par slimnīcas procesiem, kas prasītu gan vairāk slimnīcas personāla laika, gan aizņemtu esošo KUS informācijas sistēmas un uzturēšanas daļas darbinieku laika resursus, lai izskaidrotu detaļas. Veselības nozares standartu, regulējumu, medicīniskās terminoloģijas un IKT risinājumu izpratnes apguve moduļa izstrādei potenciāli var aizņemt vairāk laika resursus nekā pati moduļa izstrāde. Iekšējā IT komanda bieži vien var veikt nepieciešamās sistēmas pielāgošanas un uzturēšanu ātrāk un efektīvāk, samazinot nepieciešamību pēc ārpakalpojuma iesaistes un mazinot komunikācijas sarežģītību.  
Slimnīcas informācijas sistēmās apstrādātie dati bieži ietver sensitīvu pacientu informāciju, kas padara datu drošību par kritisku faktoru. Iekšējie IT darbinieki, būdami daļa no organizācijas, ir labāk informēti par attiecīgajiem datu aizsardzības principiem un prasībām. Turklāt iekšējo resursu izmantošana samazina risku, kas saistīti ar nelikumīgu datu izmantošanu. 
Tādējādi, piesaistot pašu personālu, tiek nodrošināta lielāka kontrole, nepārtrauktība un ilgtspēja, kas veicina kvalitatīvāku un efektīvāku projekta rezultātu. Reizē katrā individuālā gadījumā tiks vērtēta ārpakalpojuma iesaiste efektīvākai projekta īstenošanai, kas ļautu samazināt izdevumus risinājuma ieviešanai un attīstībai un paveikt plašāku darba apjomu. 
Vienotas, resursu efektīvas pacientu datu apmaiņas platformas izveide, izmantojot projekta partneru iekšējos resursus un iesaistot pakalpojumu sniedzējus atbilstoši nepieciešamībai, sekmēs izmaksu ziņā efektīvāku attīstību un uzturēšanu, fokusējoties uz ārstniecības un aprūpes vajadzībām, pacientiem labākā rezultāta nodrošināšanai, kā arī veicinās darbinieku iesaisti projekta rezultātu ietvaros izveidoto risinājumu ilgtermiņa attīstībā. Šāds sadarbības modelis rada efektīvāku starpinstitucionālo sadarbību, ļauj nodrošināt labāku projekta pēctecību un mērķtiecīgu virzību uz savietojamu un centralizētu digitālo veselības aprūpes vidi Latvijā. 
Šobrīd valsts budžeta finansējums projektā ir paredzēts ne vairāk kā 641 068 EUR apmērā pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) izmaksu segšanai. Veicot grozījumus projekta pasē, daļa projekta īstenošanas pakalpojumu izmaksu tiks pārcelta uz projekta īstenošanas personāla SIA “ Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ( turpmāk - RAKUS), VSIA “ Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (turpmāk  PSKUS),  BKUS un LDVC izmaksām. Tā kā valsts budžeta līdzekļi paredzēti PVN segšanai, šo izmaiņu rezultātā, samazinot pakalpojumu izmaksas, samazinās arī kopējās PVN izmaksas.
Izmaiņas izmaksu pozīcijās neietekmēs projekta un Atveseļošanas fonda plānā un Padomes īstenošanas lēmumā par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu noteikto rādītāju sasniegšanu
Ierosināto grozījumu rezultātā būs jāveic grozījumi 2023. gada 6. decembra līgumā par Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projekta ieviešanu Projekta Nr.2.1.3.1.i.0/2/23/I/CFLA/003, kas noslēgts starp Centrālo finanšu un līguma aģentūru (turpmāk - CFLA) un RAKUS. 
Onkoloģijas pacientu datu apmaiņas platformas veidošanā iesaistītās slimnīcas ir RAKUS, PSKUS, BKUS, attiecīgi arī šo slimnīcu biznesa sistēmas ir tās, kas nodrošinās platformas apgādi ar faktiskajiem datiem. Tāpat LDVC ir sadarbības partneris projekta īstenošanā, pārņemot Nacionālā veselības dienesta saistības, un veicot vienotas veselības nozares elektronisko datu arhitektūras plānošanu un pārvaldīšanu.
 
2. Projekta rādītāju sasniegšanas termiņa pagarināšana  
Tiek piedāvāts pagarināt projekta rādītāju sasniegšanas termiņu par  2 (diviem) mēnešiem līdz 2026. gada 31. maijam, kam atbalsts saņemts no VARAM, Veselības ministrijas un projekta partneriem. Termiņa pagarināšana ļautu nodrošināt plašāku testēšanas apjomu ar iesaistītajām pusēm. 

3. Projekta uzturēšanai nepieciešamais finansējums 
Projekta sākotnējā plānošanas posmā galvenā uzmanība tika vērsta uz izstrādes un ieviešanas nodrošināšanu, taču, virzoties uz risinājuma konkretizēšanu un sākot sistēmu arhitektūras modelēšanu, kļuva skaidrs, ka izstrādātie moduļi būs kritiski svarīgi veselības aprūpes procesa nodrošināšanai ikdienā. Līdz ar to arī to ilgtermiņa uzturēšana un regulāra atjaunināšana (it īpaši kiberdrošības un normatīvās atbilstības aspektā) ir stratēģiski būtiska. 
Šobrīd, saskaņā ar VARAM un VM aicinājumu, projektos ir īpašs uzsvars uz ilgtspējīgu valsts IKT risinājumu finansēšanas modeli. Ņemot to vērā, šobrīd ir īstais brīdis precizēt projekta pasi, lai jau savlaicīgi tiktu plānoti un pamatoti uzturēšanas izdevumi – tādējādi nodrošinot atbildīgu publisko līdzekļu plānošanu un ieguldīto investīciju ilgtspēju.