Anotācija

Līdz ar Likuma grozījumu spēkā stāšanos, MK noteikumi Nr.606 ir zaudējuši spēku tajā daļā, kas tika izdota uz Likuma 39.panta ceturtās daļas pamata, jo Likuma 39.panta ceturtā daļa tika aizstāta ar Likuma 39.panta devīto daļu.
Atbilstoši Likuma 39.panta devītajai daļai (redakcijā, kas stājās spēkā 2022.gada 14.novembrī) Ministru kabinets nosaka institūciju, kurai ir iesniedzama šā panta 4. punktā noteiktā informācija, attiecīgās informācijas apjomu un tās iesniegšanas kārtību.
Tāpat, atbilstoši Likuma 42.¹panta trešajā daļā un 44. panta astotajā un devītajā daļā noteiktajām deleģējumam Ministru kabinetam jānosaka institūcija, kurai iesniedzams pieteikums Likuma 22.² panta septītajā daļā, 40. panta pirmajā daļā, 41. panta pirmajā daļā, 42. panta pirmajā daļā un 42.¹ panta trešajā daļā minēto atļauju saņemšanai, iesniedzamās informācijas apjomu, tās iesniegšanas un izvērtēšanas, kā arī lēmuma par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt pieņemšanas un lēmuma par šā likuma 41. panta trešajā daļā minēto pienākumu noteikšanu pieņemšanas un paziņošanas kārtību un paziņojumā par pieņemto lēmumu iekļaujamo informāciju. Kā arī Ministru kabinetam jānosaka institūcija, kura īsteno Regulā 2019/452 noteikto sadarbības mehānismu starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm, kā arī saņemtās informācijas un informācijas pieprasījumu apstrādes, izvērtēšanas, izpildes un nosūtīšanas kārtību.
Vienlaikus MK noteikumi Nr.606 nav piemērojami arī nacionālajai drošībai nozīmīgajām biedrībām un nodibinājumiem.
Tāpat MK noteikumi Nr.606 nenosaka kārtību aizdevumu, kuru saņemšanai saskaņā ar Likuma 42.¹ panta trešo daļu ir nepieciešama Ministru kabineta atļauja, informācijas sniegšanai un lēmuma pieņemšanas kārtību par šo pieteikumu.

Ņemot vērā Likuma 39.panta devītajā daļā (aizstāj 39.panta ceturto daļu), 42.¹ panta trešajā daļā un 44.panta astotajā un devītajā daļā paredzēto deleģējumu, noteikumu projekta mērķis ir noteikt:

1. Institūciju, kurai:
a) ir iesniedzams pieteikums Ministru kabineta atļaujas saņemšanai kritiskās infrastruktūras nodošanai valdījumā vai īpašumā citai personai, saskaņā ar Likuma 22.² panta septīto daļu un attiecīgajā pieteikumā norādāmo informāciju;
b) ir iesniedzama informācija saskaņā ar Likuma 39. panta devīto daļu, attiecīgās informācijas apjomu un tās iesniegšanas kārtību;
c) ir iesniedzams pieteikums Ministru kabineta atļaujas saņemšanai būtiskas līdzdalības vai izšķirošas ietekmes iegūšanai nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā, vai, atļaujas saņemšanai, lai kļūtu par biedru nacionālajai drošībai nozīmīgā personālsabiedrībā vai biedrībā, vai arī iegūt ietekmi Latvijas Republikā reģistrētā kapitālsabiedrībā, kura ir nacionālajai drošībai nozīmīgas personālsabiedrības vai biedrības biedrs, saskaņā ar Likuma 40. panta pirmo daļu un attiecīgajā pieteikumā norādāmo informāciju;
d) ir iesniedzams pieteikums Ministru kabineta atļaujas saņemšanai, lai saglabātu līdzdalību vai palikt par biedru personālsabiedrībā vai biedrībā, ja mainās tās patiesais labuma guvējs vai netiešās ietekmes ieguvējs, saskaņā ar Likuma 41. panta pirmo daļu;
e) ir iesniedzams pieteikums Ministru kabineta atļaujas saņemšanai uzņēmuma pārejai saskaņā ar  Likuma 42. panta otro daļu un attiecīgajā pieteikumā norādāmo informāciju;
f) iesniedzams pieteikums Ministru kabineta atļaujas saņemšanai aizdevuma saņemšanai saskaņā ar Likuma 42.¹ panta trešo daļu un attiecīgajā pieteikumā norādāmo informāciju;

2. Kārtību kādā tiek izsniegta vai atteikta Ministru kabineta atļauja saskaņā ar Likuma 22.² panta septīto daļu, 40. panta pirmo daļu, 41. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu un 42.¹ panta trešo daļu, tā paziņošanas kārtību un paziņojumā par pieņemto lēmumu iekļaujamo informāciju;
3. Kārtību, kādā tiek pieņemts un paziņots lēmums par pienākumu noteikšanu saskaņā ar Likuma 41. panta trešo daļu;
4. Institūcijas, kuras ir atbildīgas par Regula 2019/452 noteikto sadarbības mehānismu starp Eiropas Komisiju un dalībvalstīm, kā arī saņemtās informācijas un informācijas pieprasījumu apstrādes, izvērtēšanas, izpildes un nosūtīšanas kārtību, saskaņā ar Likuma 44. panta devīto daļu.

Tā kā šobrīd MK noteikumi Nr.606 nav piemērojami nacionālajai drošībai nozīmīgām biedrībām un nodibinājumiem, tad ar noteikumu projektu tiek paplašināts nacionālajai drošībai nozīmīgo subjektu loks, nosakot, ka turpmāk par nacionālajai drošībai nozīmīgu subjektu var būt ne tikai komercsabiedrības, bet arī biedrības un nodibinājumi.

Vienlaikus, tā kā MK noteikumi Nr.606 neparedz regulējumu attiecībā uz Ministru kabineta atļaujām aizdevumu saņemšanai, tad noteikumu projekts paredz, ka nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrībai, biedrībai vai nodibinājumam turpmāk būs jāpieprasa Ministru kabineta atļauja arī aizdevuma saņemšanai, ja tā kopējā summa pārsniedz 10 procentus no aktīviem un tas tiek saņemts no fiziskās personas, kura ir ārvalsts valstspiederīgais, izņemot Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti, vai no juridiskās personas, kuras patiesais labuma guvējs ir ārvalsts valstspiederīgais, izņemot Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsti.

Jāvērš uzmanība uz atsevišķu noteikumu projektā ietvertu nosacījumu piemērošanu un izpildi:
1) saskaņā ar noteikumu projekta 3.1.6. apakšpunktu atbilstoši Nacionālās drošības likuma 39. panta pirmās daļas 4. punktam visas komercsabiedrības Ekonomikas ministrijā iesniedz “citu informāciju, kas svarīga saistībā ar šīs sabiedrības darbību nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusā”. Tiesiskās noteiktības nolūkā paskaidrojam, ka “cita svarīga informācija” var būt, piemēram, informācija par noslēgto līgumu par akcionāru tiesību nodošanu, informācija pār mantojuma masai, kurā ietilpst kapitāla daļas vai akcijas, nodibinātu aizgādnību u.c. informācija par netipiskām situācijām, kas tomēr ir svarīga;
2) saskaņā ar noteikumu projekta 6.6.2. apakšpunktu, iesniedzot pieteikumu Nacionālās drošības likuma 40. panta pirmajā daļā minētās atļaujas saņemšanai, norāda shematiski attēlotu attiecīgās nacionālajai drošībai nozīmīgas personālsabiedrības vai biedrības biedru kontroles ķēdi līdz tās patiesajiem labuma guvējiem vai netiešās ietekmes ieguvējiem pirms un pēc plānotas biedra statusa iegūšanas. Tāpat saskaņa ar noteikumu projekta 7.4.2. apakšpunktu, iesniedzot pieteikumu Nacionālās drošības likuma 41. panta pirmajā daļā minētās atļaujas saņemšanai, norāda shematiski attēlotu attiecīgās nacionālajai drošībai nozīmīgas biedrības vai personālsabiedrības biedru kontroles ķēdi līdz patiesajiem labuma guvējiem vai netiešās ietekmes ieguvējiem pirms un pēc patiesa labuma guvēja vai netiešās ietekmes ieguvēja maiņas.
Attiecīgajās shēmās jābūt attēlotiem visiem biedriem un atkarībā no biedra, tiek norādīta šāda informācija: ja biedrības biedrs ir kapitālsabiedrība, shematiski jāattēlo attiecīgās kapitālsabiedrības īpašnieku struktūra līdz patiesajiem labuma guvējiem vai netiešās ietekmes ieguvējiem; ja biedrības biedrs ir biedrība vai personālsabiedrība, tad jāattēlo visi attiecīgās biedrības vai personālsabiedrības biedri un to īpašnieka struktūra ievērojot tos nosacījumus, kas attiecas kapitālsabiedrību kā biedrības biedru;
3) noteikumu projekta 17. punkts nosaka, ka Ekonomikas ministrija sagatavo un ekonomikas ministrs iesniedz izskatīšanai steidzamības kārtībā Ministru kabinetā lēmumu par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 22.² panta septīto daļu, 40. panta pirmo daļu, 41. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu un 42.¹panta trešo daļu. Ministru kabinets pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju, ja atļaujas izsniegšana apdraud nacionālās drošības intereses. Tāpat Ministru kabinets var lemt par atteikumu izsniegt atļauju, piemēram, ja:
a) persona, kas iesniegusi pieteikumu, nav Ekonomikas ministrijas vai valsts drošības iestāžu noteiktajā termiņā iesniegusi papildu informāciju vai dokumentus, kas nepieciešami valsts drošības iestādēm atzinuma sniegšanai;
b) Ekonomikas ministrija vai valsts drošības iestādes konstatē, ka tām ir sniegta nepatiesa informācija.
4) saskaņā ar noteikumu projekta 21. punktu Ekonomikas ministrija nekavējoties nosūta valsts drošības iestādēm, kā arī Ārlietu ministrijai informācijai saskaņā ar regulas Nr.  2019/452 7. panta 2. punktu no Eiropas Komisijas saņemto atzinumu vai saskaņā ar regulas Nr.  2019/452 7. panta 1. punktu no dalībvalsts saņemtos komentārus par tādu ārvalstu tiešo ieguldījumu, kuru neizvērtē saskaņā ar Nacionālās drošības likuma VI nodaļas noteikumiem. Valsts drošības iestādes mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz Ekonomikas ministrijai un pēc nepieciešamības ministrijām, kuras ir atbildīgas par attiecīgās valsts pārvaldes nozares politikas izstrādāšanu, atzinumu par to, vai ārvalstu tiešais ieguldījums neapdraud nacionālās drošības intereses. Tiesiskās noteiktības nolūkā paskaidrojam, ka valsts drošības iestāžu sagatavotais atzinums tiek iesniegts ministrijām, kuras ir valsts pārvaldes nozares vai nozaru, ar kuru ir saistīts attiecīgais ārvalstu tiešais ieguldījums, par kuru tika iesniegts Eiropas Komisijas atzinums vai dalībvalsts komentāri, vadošās (augstākās) iestādes. Savukārt, nepieciešamība iesniegt atzinumu ministrijām, kuras ir atbildīgas par valsts pārvaldes nozares politikas izstrādāšanu, ar kuru ir saistīts attiecīgais ārvalstu tiešais ieguldījums, tiek noteikta gadījumos, kad drošības iestādes konstatē, ka attiecīgajām ārvalstu tiešajām ieguldījumam nav gadījuma, bet sistemātisks raksturs, un ir nepieciešams nodrošināt ieguldījumu kontroli attiecīgajā nozarē. Analoģiskais nepieciešamības noteikšanas princips tiek piemērots arī noteikumu projekta 22. punkta ietvaros;  
5) noteikumu projekta 3.2.3. punkts nosaka, ka Nacionālajai drošībai nozīmīgā akciju sabiedrība atbilstoši Nacionālai drošības likuma 39.panta pirmās daļas 4.punktam iesniedz, tai skaitā, informāciju no Latvijas Centrālā depozitārija uz pēdējo akcionāru sapulci saņemto akcionāru sarakstu ar dematerializētajām akcijām, kā arī informāciju par akcionāru iesniegtajiem paziņojumiem atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 61. panta pirmajai daļai pēc pēdējās akcionāru sapulces. Vienlaikus saskaņā ar noteikumu projekta 24. punktu  nacionālajai drošībai nozīmīga akciju sabiedrība līdz 2023.gada 30.jūnijam atbilstoši šo noteikumu 3.2.3. apakšpunktam iesniedz uzrādītāja akciju akcionāru sarakstu. Paskaidrojam, ka 2023. gada 1. jūlijā stāsies spēkā 2022. gada 16. jūnija likums "Grozījumi Komerclikumā", kas paredz atteikties no akciju iedalījuma vārda un uzrādītāja akcijas. Stājoties spēkā minētajam regulējumam, akcijas tiks iedalīties reģistrētās akcijās (šobrīd - vārda akcijas) un dematerializētās akcijās (šobrīd - uzrādītāja akcijas). Līdz ar to, lai mazinātu "normu plūdus", novēršot nepieciešamību grozīt noteikumu projektu pēc likuma "Grozījumi Komerclikumā" spēkā stāšanas, noteikumu projektā tika ietverts attiecīgais regulējums.

Papildus, ņemot vērā to, ka noteikumu projekts paredz fizisko personu datu apstrādi, jebkāda personas datu apstrāde ievērojot regulu Nr.  2019/452, tiks veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK, un tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams, lai dalībvalstis varētu veikt ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu un lai nodrošinātu regulā Nr.  2019/452 paredzētās sadarbības efektivitāti. Personas datus saistībā ar regulas Nr.  2019/452 īstenošanu glabā vienīgi tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kādiem tie savākti.