Anotācija (ex-ante)

22-TA-826: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai regulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Vienlaikus likumprojekts precizē atsevišķas tiesību normas.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ar likumprojektu tiek noteikts papildus mehānisms to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības ierobežošanai, kuri kalendārā gadā nav cēluši kvalifikāciju. Tāpat likumprojekts nosaka piemērot administratīvo sodu (brīdinājums vai naudas sods) tiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kuri starpniecības pakalpojumus sniedz bez reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Likumprojekts stāsies spēkā vispārējā kārtībā.  Pārejas noteikumi attiecībā uz Likuma 12. panta  pirmo daļu par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka atbrīvošanu no pienākuma sniegt informāciju par iepriekšējā kalendārā gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojuma līgumiem  un attiecībā uz nekustamā īpašuma darījumu starpnieka  informācijas sniegšanu par apmeklētajiem kvalifikācijas celšanas pasākumiem stājas spēkā 2024. gada 1.jūlijā.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks neizpilda likumā noteiktās prasības attiecībā uz kvalifikācijas celšanu, tad  tiek izslēgts no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra. Atbilstoši pašreizējam regulējumam, ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks tiek izslēgts no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra, tad pēc izslēgšanas lēmuma, neizpildot prasības attiecībā uz kvalifikācijas celšanu, var reģistrēties atkārtoti nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, tādējādi apejot reģistrētiem nekustamā īpašuma darījuma starpniekiem noteiktās prasības par kvalifikācijas celšanu. Tāpat praksē ir konstatēts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks gada sākumā, kad jāiesniedz kvalifikācijas celšanu apliecinošie dokumenti, lūdz Ekonomikas ministrijai, lai tiek izslēgts no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra, lai pēc izslēgšanas lēmuma atkārtoti reģistrētos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, jo  tikko reģistrētam nekustamā īpašuma darījumu starpniekam nav jāapliecina, ka ir celta kvalifikācija..
Lai izslēgtu likumā noteikto prasību apiešanu, likumprojektā ietverta norma, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks atkārtoti var tikt iekļauts reģistrā, iesniedzot dokumentus, kas apliecina kvalifikācijas celšanu atbilstoši likuma 13.pantā noteiktajām prasībām, ja izslēgšana notikusi uz nekustamā īpašuma darījumu starpnieka iesnieguma pamata.
Likuma 5.panta pirmā daļa tiek papildināta ar ceturto punktu nosakot, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks var būt fiziska persona, kura ir reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, kā arī tiek papildināta  otrā daļa ar piekto punktu, nosakot, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks var būt juridiska persona, kura ir reģistrēta Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts komercreģistrā, lai mazinātu riskus saistībā ar nerezidentu saimniecisko darbību un nodrošinātu skaidru un  izsekojamu saimniecisko darbību.
Šobrīd aptuveni puse Latvijā  esošo nekustamā īpašuma darījumu starpnieku nav reģistrējušies nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, līdz ar to netiek ievērots Likuma 4.pants. Likumprojektā tiek noteikta norma to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku sodīšanai, kuri sniedz starpniecības pakalpojumus, bet nav reģistrējušies nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, tādējādi panākot to, ka gandrīz visi Latvijas Republikā strādājošie  nekustamā īpašuma darījumu starpnieki ir iekļauti nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Šobrīd Latvijas Republikā nav tādu tiesību aktu, pēc kuriem piemērotu sodus un to apmērus nereģistrētiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem. Pēc Valsts ieņēmuma dienesta informācijas, Latvijā ir ap 1450 nekustamā īpašuma darījumu starpnieku – saimnieciskās darbības veicēju, bet uz 2022.gada 5.oktobri Ekonomikas ministrijas uzturētājā reģistrā reģistrēti ir 724 nekustamā īpašuma darījumu starpnieki, tātad aptuveni puse Latvijā esošo nekustamā īpašuma darījumu starpnieku nav iekļauti nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, bet sniedz starpniecības pakalpojumus, un sodi šiem pakalpojumu sniedzējiem netiek piemēroti.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Efektīva noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma juridiskām personām,  personu saimnieciskās darbības viegla izsekojamība.
Risinājuma apraksts
Likuma 5.panta pirmā daļa tiek papildināta ar piekto daļu, nosakot, ka fiziska persona var reģistrēties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā tikai tad, ja persona ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā. Šāda vajadzība izriet no tā, ka Valsts ieņēmumu dienests pārbaudēs ir konstatējis gadījumus, kad fiziskas personas sniedz starpniecības pakalpojumus bez saimnieciskās darbības reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienestā.
Līdz ar šo grozījumu vajadzētu būt novērstai situācijai, kad fiziska persona Latvijas Republikas teritorijā var sniegt starpniecības pakalpojumus darījumos ar nekustamo īpašumu, nereģistrējot Valsts ieņēmumu dienestā savu saimniecisko darbību, tādējādi apgrūtinot Valsts ieņēmumu dienestam kā uzraudzības un kontroles institūcijai veikt uzraudzību.
Likuma 5.panta otrā daļa tiek papildināta ar piekto punktu, nosakot, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks var būt juridiska persona, kura ir reģistrēta Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts komercreģistrā,  lai mazinātu riskus saistībā ar nerezidentu saimniecisko darbību, vienlaikus nodrošinātu skaidru un izsekojamu saimniecisko darbību. 
Problēmas apraksts
Grūtības identificēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku publiski pieejamā nekustamā īpašumu darījumu starpnieku reģistrā
Risinājuma apraksts
Likuma 6.panta pirmā daļa tiek papildināta ar publiskojamo informāciju, proti, ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir juridiska persona, tad papildus tiek norādīts tās fiziskās personas vārds un uzvārds, kura juridiskās personas vai personālsabiedrības vārdā sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus. Šāda nepieciešamība izriet no tā, ka praksē nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir reģistrējies kā juridiska persona, bet faktiski publiskajā telpā (sociālos tīklos u. tml.) persona norāda fiziskas personas datus. Ņemot vērā to, ka aptuveni puse Latvijas Republikā esošu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku nav reģistrējušies nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, ir svarīgi apzināt un identificēt tos nekustamā īpašuma darījumu starpniekus, kuri sniedz starpniecības pakalpojumus un nav iekļauti nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Šāda nepieciešamība ir arī tamdēļ, ka, lai persona, kura vēlas izmantot nekustamā īpašuma darījumu starpnieka pakalpojumus, varētu ātri pārliecināties par to, vai konkrētais nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir vai nav iekļauts nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Tā kā Likumprojekta 6.panta pirmā daļa paredz publiskot fizisko personu vārdus, kuras darbojas juridisko personu vārdā, tad potenciālajam sadarbības partnerim/klientam/uzraudzības iestādei būs viegli konstatēt vai persona ir vai nav iekļauta nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.
Problēmas apraksts
Administratīvais slogs - Nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem katru gadu līdz 31. janvārim ir jāiesniedz Ekonomikas ministrijai informācija par iepriekšējā kalendāra gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojumu līgumiem, norādot to skaitu un darījumu summas.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā to, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kā saimnieciskās darbības veicējiem, ir jāsniedz dažādas atskaites Valsts ieņēmumu dienestam tad ir nesamērīgi vēl papildus prasīt informācijas sniegšanu Ekonomikas ministrijai, tādējādi palielinot nekustamā īpašuma darījumu starpnieku administratīvo slogu. Likuma 12.panta pirmajā un otrajā daļā tiek izslēgta norma par to, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem katru gadu līdz 31. janvārim ir jāsniedz Ekonomikas ministrijai informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojumu līgumiem, norādot to skaitu un darījumu summas. Likuma 12.pantā tiek precizēta norma attiecībā uz informācijas iesniegšanu par apmeklētajiem kvalifikācijas celšanas pasākumiem. Proti, pašlaik Likums paredz nekustamā īpašuma darījumu starpniekam katru gadu līdz 31. janvārim iesniegt Ekonomikas ministrijai informāciju par iepriekšējā kalendārā gadā apmeklētajiem kvalifikācijas celšanas pasākumiem, kas ir nesamērīgi pret tiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kuri reģistrējas kalendārā gada nogalē. Lai attiecīgos Ministru kabineta noteikumos būtu iespējams iekļaut normu, kas paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieka kvalifikācijas celšanas pasākumi ir jāveic gada laikā, sākot ar reģistrācijas brīdi, iesniedzot Ekonomikas ministrijai minēto informāciju,  ik gadu mēneša laikā no sākotnējās reģistrācijas, tad Likuma 12.pantā atsauce uz kalendāro gadu tiek izņemta. Minētās izmaiņas izlīdzinās arī Ekonomikas ministrijas slogu gada griezumā, jo pēc esošā regulējuma visu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku atskaites tiek iesniegtas viena mēneša ietvaros - janvārī. Tā kā nekustamā īpašuma darījumu starpnieki atbilstoši esošajam regulējumam sniedz informāciju par kalendārajā gadā apmeklētajiem kvalifikācijas celšanas pasākumiem, bet attiecīgos Ministru kabineta noteikumos tiks noteikts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem turpmāk būs jāsniedz informācija par kvalifikācijas celšanas pasākumiem, bet viena gada  ietvaros,  līdz attiecīgajam datumam, kurā veikta sākotnējā reģistrācija ar dokumentu iesniegšanas termiņu – viens mēnesis, nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem ir nepieciešams pietiekams laiks, lai, atbilstoši jaunā regulējuma prasībām celtu kvalifikāciju noteiktajā termiņā un tādējādi, pielāgotos jaunajai situācijai. Līdz ar to pārejas noteikumu 5. punkts nosaka, ka šis regulējums stāsies spēkā ar 2024.gada 1.jūliju.
Problēmas apraksts
Pēc esošā regulējuma, Ekonomikas ministrijai ir jāizslēdz nekustamā īpašuma darījumu starpnieks no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra, arī tādā situācijā, ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir cēlis kvalifikāciju gandrīz pilnā apjomā, piemēram, no nepieciešamajām 40 akadēmiskajām stundām, nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir apguvis 39 akadēmiskās stundas. Pēc esošā regulējuma Ekonomikas ministrija nav tiesīga piemērot individuālu pieeju atsevišķos izņēmuma gadījumos.
Risinājuma apraksts
Likuma 16.panta otrās daļas 6.punkts tiek pārnests uz šī panta pirmo daļu, kas nosaka, ka Ekonomikas ministrija var izslēgt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra.  Tādējādi situācijā, kad nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir cēlis kvalifikāciju daļēji vai nepilnā apmērā, Ekonomikas ministrijai būtu rīcības brīvība izslēgt vai atstāt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku iekļautu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā un uzdot nekustamā īpašuma darījumu starpniekam celt iztrūkstošās kvalifikācijas stundas Ekonomikas ministrijas noteiktajā termiņā.  Likuma 16. pants tiek papildināts ar piekto daļu, kas nosaka, ka gadījumā, ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks nav izpildījis kvalifikācijas celšanas prasības, tad nekustamā īpašuma darījumu starpniekam pēc izslēgšanas no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra, ir iespēja tikt atjaunotam reģistrā, ja tiek izpildītas prasības attiecībā uz kvalifikācijas celšanas pasākumu. Papildus Likuma 16.pants tiek papildināts ar sesto daļu, kura uzliek pienākumu nekustamā īpašuma darījumu starpniekam veikt kvalifikācijas celšanas pasākumu, ja izslēgšana no nekustamā īpašuma darījuma starpnieku reģistra ir bijusi uz nekustamā īpašuma darījumu starpnieka iesnieguma pamata,  paredzot, ka kvalifikācijas pasākums ir jāveic, ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks atkārtoti vēlas reģistrēties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.
Problēmas apraksts
Aptuveni puse Latvijā esošo nekustamā īpašuma darījumu starpnieku nav iekļauti nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, bet turpina sniegt starpniecības pakalpojumus.
Risinājuma apraksts
Likums tiek papildināts ar piekto nodaļu un 18.pantu, 19.pantu, kurā tiek paredzēts izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu tiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kuri sniedz starpniecības pakalpojumus bez reģistrācijas, proti, neievēro Likuma 4.pantā noteikto, ka starpniecības pakalpojumus var sniegt tikai tāda privātpersona, kas iekļauta nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Problēma ir aktuāla, jo, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem (saimnieciskās darbības veicēji ar NACE kodu, kas atbilst jomai, kas saistīta ar nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu sniegšanu) tikai aptuveni puse no Latvijas Republikas esošajiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem ir reģistrējušies nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Sekas var būt zaudējumi privātpersonai vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, jo šajā nozarē darījumu summas mēdz būt augstas.  Lai panāktu to, ka tiek ievērots Likuma 4.pantā noteiktais,  tiek paredzēts izteikt brīdinājumu vai  piemērot naudas sodu nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kuri neievēro Likuma 4.pantā noteikto. Atgādinājums vai paziņojums būtu nosūtāms situācijā, kad pirmo reizi tiek konstatēts, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieks, kas sniedz starpniecības pakalpojumus, nav iekļauts nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, aicinot novērst neatbilstības un izpildīt Likuma 4.pantā noteikto prasību. Ja tiek konstatēts jauns administratīvais pārkāpums (starpniecības pakalpojumu sniegšana bez reģistrācijas) tiek piemērots administratīvais sods – brīdinājums vai naudas sods.
Likumprojekts tika skatīts administratīvās atbildības likuma pastāvīgā darba grupā, kura vērsa uzmanību, ka pirms noteikt jaunu vai projektā pārņemt jau spēkā esošu administratīvās atbildības pamatu, jāizvērtē vairāki kritēriji. Lemjot, vai par tiesību pārkāpumiem paredzama administratīvā atbildība, tika vērtēta nesodoša rakstura pasākumu ieviešana. Par administratīvi tiesiskiem risinājumiem var kalpot atgādinājumu vai paziņojumu nosūtīšana personām, aicinot reģistrēt savu darbību Likumā paredzētajā reģistrā. Izvērtējot jauna administratīvā pārkāpuma sastāva paredzēšanu Likumā, tika vērtēti vairāki kritēriji. Administratīvā akta izdošanas prioritātes principa ietvaros tika secināts, ka problēmsituāciju, proti, nekustamā īpašuma darījuma veikšanu bez reģistrācijas reģistrā nevar atrisināt, izdodot administratīvo aktu, jo nav iespējams novērst personas izdarītu (pabeigtu) darbību un atturēt no turpmākas sabiedrības interešu skarošu darbību veikšanas. Administratīvā akta izdošana šajā situācijā nav iespējama. Tāpat nav iespējams piespiest personu reģistrēties, ja tā vairs nevēlas sniegt nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus. Vienlaikus, ievērojot principu “konsultē vispirms”, iespējama administratīva pārkāpuma konstatēšanas gadījumā, personu jāinformē par likumpārkāpumu, nosūtot paziņojumu vai atgādinājumu par pienākumu reģistrēties Likumā paredzētajā reģistrā.
Attiecībā uz sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāti norādāms, ka izvērtēšanas gaitā tika secināts, ka ar administratīvās atbildības paredzēšanu Likumprojektā tiks ievērojami mazināts to problēmsituāciju skaits, apmērs un izplatība sabiedrībā, kuru novēršanai regulējums sagatavots. Proti – personas, kuras nav reģistrējušās Likumā paredzētajā kārtībā, atturēsies no nekustamā īpašuma starpniecības darījumu veikšanas, ņemot vērā administratīvā soda (brīdinājuma vai naudas soda) piedraudējumu. Tāpat sodītās personas reputāciju ietekmē fakts, ka personai pastāv administratīvā sodāmība. Līdz ar to, tiks īstenota vispārīgā prevencija. Tāpat izvērtējuma gaitā tika secināts, ka administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros ir vienkārši pierādīt, ka persona veic nekustamā īpašuma starpniecības darījumus bez reģistrācijas.
Vērtējot iespējamā pārkāpuma attiecināmību uz publiski tiesiskajām attiecībām, secināms, ka starp valsti un personu pastāv publiski tiesiskās attiecības, kuru ietvaros personai ir pienākums reģistrēties, lai veiktu nekustamā īpašuma darījumus.
Izvērtējot, vai iespējamais pārkāpums ir bīstams vai kaitīgs, tika secināts, ka iespējamais pārkāpums nodara kaitējumu sabiedrības interesēm uz stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību. Iepriekš minētais izpaužas situācijā, kurā civiltiesiski neapdrošinātas personas uzņemas klienta darījumu un finansiāla zaudējumu risku, kura iestāšanās gadījumā klientam var nebūt reāla iespēja saņemt zaudējumu atlīdzinājumu. Tāpat personas nereģistrēšanās nodrošina faktu, ka personas, kura sodāmība nav dzēsta vai noņemta, var veikt darījumus ar nekustamo īpašumu kā starpnieki. Tāpat jānorāda uz nekustamā īpašuma darījumu starpnieku pienākuma celt kvalifikāciju neizpildes sekām, kā rezultātā personas, var sniegt tādu pakalpojumu kvalitāti, kas neatbilst Likuma mērķim. Nereģistrētas personas, kuras sniedz nekustamo īpašumu darījumu starpniecības pakalpojumus, vienlaikus neizpilda arī citus likumā noteiktos priekšnoteikumus, kas aizsargā patērētāju no krāpšanas un zaudējumiem. Administratīvo sodu nav paredzēts piemērot par administratīvā akta neizpildi, ņemot vērā, ka pārkāpumu var veikt tikai gadījumā, ja attiecīgā persona neizpilda no likuma izrietošu nevis ar administratīvo aktu uzliktu pienākumu.
Naudas soda apmērs par pārkāpumu fiziskai personai  tiek paredzēts līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskai personai – līdz tūkstoš sešsimt naudas soda vienībām, kas izriet no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļauta nekustamā īpašuma darījumu starpnieka aptuvenām izmaksām  gadā. Aptuveni 300 euro veido izdevumi par kvalifikācijas celšanu, profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises iegādi un uzraudzības maksu. Papildus pie izmaksām tiek ņemts vērā fakts, ka personai ir nepieciešams laika resurss (aptuveni 5 darba dienas), lai veiktu ikgadējos kvalifikācijas celšanas pasākumus. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2022. gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1362 euro, tātad piecu darba dienu neiegūtā peļņa (ja mēnesī ir 21 darba diena) veido aptuveni 325 euro summu, ko nekustamā īpašuma darījumu starpnieks iespējami nenopelna, jo piedalās kvalifikācijas celšanas pasākumos. Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka, lai persona spētu pildīt Likumā noteiktos pienākumus, aptuvenās izmaksas fiziskai personai ir ap 625 euro gadā. Savukārt, juridiskai personai sods ir noteikts, ievērojot iepriekš minētos izdevumus fiziskai personai, ņemot vērā faktu, ka juridiskai personai izdevumi ir lielāki. Ekonomikas ministrija konstatē, ka minētie izdevumi un pienākumi attur nekustamā īpašuma darījumu starpniekus no reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, tāpēc tiek piemērots brīdinājums vai minimālais naudas soda apmērs, kuras naudas summa ir līdzīgā apmērā  kā  ikgadējie izdevumi (apdrošināšana, kvalifikācijas celšana, uzraudzības maksa) nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļautam nekustamā īpašuma darījumu starpniekam.  Ņemot vērā to, ka darījumos ar nekustamiem īpašumiem pastāv augsts risks darījumiem ar nezināmas izcelsmes iegūtiem finanšu līdzekļiem un skaidru naudu ir nepieciešams noteikt naudas soda minimālu un maksimālo apmēru, jo pastāv iespēja, ka minimālais naudas sods var nesasniegt attiecīgu rezultātu - nekustamā īpašuma darījumu starpnieks izvēlēsies sniegt pakalpojumus nereģistrējoties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.  Līdz ar to, nosakot brīdinājumu vai naudas soda apmēru, Valsts ieņēmumu dienests varēs piemērot administratīvo sodu (brīdinājumu vai naudas sodu) atkarībā no lietas apstākļiem, ņemot vērā Administratīvās atbildības likuma 19.panta otrajā daļā paredzētos soda veida un mēra noteikšanas noteikumus sodu piemērošanai. Ar brīdinājuma vai naudas soda piemērošanu būs iespējams samazināt to nekustamā īpašuma darījumu starpnieku skaitu, kuri šobrīd sniedz savus pakalpojumus, lai gan nav ietverti nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, jo esošais regulējums nav sasniedzis mērķi.  Lai Valsts ieņēmumu dienests spētu konstatēt, kuri nekustamā īpašuma darījumu starpnieki sniedz pakalpojumus bez reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, paredzams, ka Valsts ieņēmumu dienests saņems trešo personu iesniegumus un sūdzības, no kuru izrietošās informācijas varēs konstatēt vai ir noticis pārkāpums. Administratīvā soda (brīdinājuma vai naudas soda) piemērošanas mērķis ir mazināt nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu nozarē nereģistrētās nodarbinātības un ēnu ekonomikas apjomu.  Lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, ir nepieciešams iekļaut nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā visus Latvijas Republikas nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojuma sniedzējus, tas nodrošinās kvalitatīvus nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus un to uzraudzību. Paredzams, ka minētā naudas soda ieviešana atturētu personu no vēlmes pieļaut administratīvos pārkāpumus, sniegt nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus bez reģistrācijas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā un veicinātu normatīvo aktu ievērošanu, šajā gadījumā Likumu, kā arī mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu nozarē. Esošais regulējums paredz, ka  nekustamā īpašuma starpniecības pakalpojumus var sniegt tikai tāda privātpersona, kas iekļauta nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā un ir nepieciešamība nodrošināt, ka Likumā noteiktais tiktu izpildīts un nav pieļaujams, ka daļa nekustamā īpašuma darījumu starpnieki neievēro Likumu un turpina sniegt nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus.
Brīdinājuma vai naudas soda piemērošana par nereģistrētu nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu sniegšanu ir veids kā sasniegt Likumā noteikto.
Izvēlētais līdzeklis – brīdinājums vai naudas sods efektīvāk var sasniegt mērķi un panākt situāciju, ka lielākā daļa Latvijas Republikā esošie nekustamā īpašuma darījumu starpnieki ir iekļauti nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Nereģistrēti nekustamā īpašumu darījumu starpnieki var neiegādāties apdrošināšanas polisi līdz ar to gadījumā, ja radīsies zaudējumi trešajai personai, tie netiks segti. Nereģistrētas personas var neslēgt līgumus rakstiski un necelt ik gadu kvalifikāciju, līdz ar to sniegtie nekustamā īpašumu starpniecības pakalpojumi var būt nekvalitatīvi un nedroši, papildus ir augsts risks noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.
Esošā situācija norāda uz to, ka ar citiem līdzekļiem, kā  brīdinājuma vai naudas soda piemērošana, nevar sasniegt mērķi, lai lielākā daļa Latvijas Republikā esošie nekustamā īpašuma darījumu starpnieki ir iekļauti nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā un tiktu ievērots Likuma 4.pantā noteiktais.
Valsts ieņēmumu dienests uzrauga Latvijas Republikā reģistrētos komersantus, tādējādi Valsts ieņēmumu dienests var visefektīvāk konstatēt tādu saimniecisko darbību, kur komersantam ir jāveic reģistrācija nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Turklāt Valsts ieņēmumu dienests var arī konstatēt minēto saimniecisko darbību veicot nodokļu administrēšanas pasākumus. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka  Valsts ieņēmumu dienestam Likumā jau ir noteikta uzraudzības funkcija, Likumprojekta 19.pants dod tiesības Valsts ieņēmumu dienestam piemērot administratīvo sodu (piemērot brīdinājumu vai naudas sodu). Likumprojekts vairākkārt ir sniegts saskaņošanai ar Finanšu ministriju, kuras padotībā strādā Valsts ieņēmumu dienests, un iebildums par Likumprojektā noteikto funkciju – piemērot administratīvo sodu, nav bijis.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Lai panāktu to, ka visi Latvijas Republikas nekustamā īpašuma darījumu starpnieki ir iekļauti nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā ir jāizvērtē iespējamie risinājumi mērķa sasniegšanai. Likumprojekts tika skatīts Tieslietu ministrijas administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā grupā, kur darba grupas locekļi un Tieslietu ministrijas pārstāvji vērsa uzmanību uz problēmjautājumiem. Ir nepieciešamība izvērtēt  iespējamos risinājumus, lai sasniegtu Likuma 4.pantā noteikto, ka visi Latvijā esošie nekustamā īpašuma darījumu starpnieki ir iekļauti nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.
Viena no iespējamām alternatīvām kā panākt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrēšanos ir izmantot informatīvos līdzekļus. Kopš Likuma stāšanās spēkā, Ekonomikas ministrija vairākkārt ir publicējusi preses relīzes, kuru mērķis ir bijis gan informēt par Likuma stāšanos spēkā un tā saistošajiem Ministru kabineta noteikumiem, gan aicināt nekustamā īpašuma darījumu starpniekus reģistrēties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Tāpat ir publicētas preses relīzes, kuru mērķauditorija ir tā sabiedrības daļa, kura izmanto vai plāno izmantot nekustamā īpašuma darījumu starpnieku pakalpojumus, aicinot pārbaudīt vai nekustamā īpašuma darījumu starpnieki ir iekļauti nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, tādējādi aicinot izmantot uzticamu un kvalificētu speciālistu pakalpojumus. Ņemot vērā to, ka Likums noteica, ka ar 2021.gada 1.jūliju visiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem ir jābūt  iekļautiem nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, bet faktiski reģistrējusies bija tikai aptuveni puse no pakalpojuma sniedzējiem,  2022.gada janvārī Valsts ieņēmumu dienests elektroniskā deklarēšanas sistēmā izsūtīja informatīvo ziņojumu saimnieciskās darbības veicējiem, kuri  darbojas jomā, kas saistīta ar nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Informatīvais ziņojums tika nosūtīts 74 fiziskām un 890 juridiskām personām. Informatīvā ziņojuma izsūtīšana nesasniedza mērķi, Ekonomikas ministrija saņēma aptuveni 10 iesniegumus, kuros nekustamā īpašuma darījumu starpnieki lūdza, lai tos reģistrē nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Neskatoties uz Ekonomikas ministrijas centieniem gan informējot, gan aicinot nekustamā īpašuma darījumu starpniekus reģistrēties, joprojām aptuveni puse nekustamā īpašuma darījumu starpnieku nav iekļauti nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Tāpat arī praksē, saņemot trešo personu iesniegumus, kuri informē, ka  kāds nekustamā īpašuma darījumu starpnieks sniedz pakalpojumus, lai gan nav reģistrējies nekustamā īpašuma darījumus starpnieku reģistrā, ne Ekonomikas ministrijai, ne Valsts ieņēmumu dienestam šobrīd nav instrumentu kā panākt to, ka subjekts izpilda Likuma 4.pantā noteikto. Likums nosaka, ka sākot ar 2021. gada 1. jūliju, starpniecības pakalpojumus drīkst sniegt tikai tās personas, kuras iekļautas nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Praksē ir novērojams, ka liela daļa nekustamā īpašuma darījumu starpnieku apzināti neievēro šā Likuma 4.pantā noteikto, jo reģistrētam nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir pienākumi, kurus nereģistrēts starpnieks var nepildīt un netraucēti turpināt savu saimniecisko darbību. Ekonomikas ministrija vairākkārt ir saņēmusi informāciju no nozares, ka nekustamā īpašuma darījumu starpnieki apzināti nereģistrējās nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, jo apzinās, ka tam nav sekas. Konsultējoties ar nozari, naudas sods tiek minēts kā efektīvākais risinājums, lai tiktu ievērots Likuma 4.pantā noteiktais, jo citi risinājumi, piemēram, izsūtīt vēstules ar aicinājumu reģistrēties, nav nesušas cerētos rezultātus. Ar to ir secināms, ka atlikušie nekustamā īpašuma darījumu starpnieki apzināti apiet Likumā noteikto, jo apzinās, ka šādai rīcībai nav negatīvas sekas.
Vienlaikus norādāms, ka administratīvo sodu nav paredzēts piemērot par administratīvā akta neizpildi, ņemot vērā, ka pārkāpumu var veikt tikai gadījumā, ja attiecībā persona neizpilda no likuma izrietošus nevis ar administratīvo aktu uzliktu pienākumu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • fiziskās personas, kuras sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus
Ietekmes apraksts
Likumprojekts neaizliedz fiziskām personām veikt darbības ar tiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, bet gan paredz ierobežot trešo personu piesaisti kā darījumu starpnieku, tas ir, veikt starpniecības pakalpojumus citu personu labā saimnieciskās darbības ietvaros.
Juridiskās personas
  • juridiskās personas, kuras sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus
Ietekmes apraksts
Likumprojekts neaizliedz  juridiskām personām veikt darbības ar tiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, bet gan paredz ierobežot trešo personu piesaisti kā darījumu starpnieku, tas ir, veikt starpniecības pakalpojumus citu personu labā saimnieciskās darbības ietvaros.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināta NILL risku novēršana un droša un uzticama starpniecības pakalpojumu sniegšana.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
fiziskās personas, kuras sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus
neietekmē
Administratīvais slogs palielinās Ekonomikas ministrijai (uzturēt publiski pieejamu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistru, uzraudzīt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbību), fiziskām un juridiskām personām, kuras sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus (reģistrācija reģistrā, civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, informācijas sniegšana par iepriekšējā kalendārajā gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojumu līgumiem u.c.). Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums: 2020. gadā un turpmākajos gados – 46 566 EUR gadā.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
juridiskās personas, kuras sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus
neietekmē
Administratīvais slogs palielinās Ekonomikas ministrijai (uzturēt publiski pieejamu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistru, uzraudzīt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbību), fiziskām un juridiskām personām, kuras sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus (reģistrācija reģistrā, civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, informācijas sniegšana par iepriekšējā kalendārajā gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojumu līgumiem u.c.). Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums: 2020. gadā un turpmākajos gados – 46 566 EUR gadā.
Kopā
0,00

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
fiziskās personas, kuras sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus
Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums: 2020. gadā un turpmākajos gados – 46 566 EUR gadā. Norādītas administratīvas un atbilstības izmaksas tiks segtas no ieņēmumiem, kas tiks iegūti no iekasētās samaksas par personas reģistrāciju nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā un uzraudzību.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
juridiskās personas, kuras sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus
Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums: 2020. gadā un turpmākajos gados – 46 566 EUR gadā. Norādītas administratīvas un atbilstības izmaksas tiks segtas no ieņēmumiem, kas tiks iegūti no iekasētās samaksas par personas reģistrāciju nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā un uzraudzību.
Kopā
0,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
46 600
0
46 600
0
46 600
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
46 600
0
46 600
0
46 600
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
46 566
0
46 566
0
46 566
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
46 566
0
46 566
0
46 566
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
34
0
34
0
34
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
34
0
34
0
34
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)

 
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Likumā "Par valsts budžetu 2022.gadam" un likumā "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" ir ieplānoti ieņēmumi no nekustamā īpašuma darījumu starpnieka reģistrācijas maksas un ikgadējās nekustamā īpašuma darījumu starpnieka uzraudzības maksas 2022., 2023. un 2024.gadā ik gadu 46 600 euro apmērā un attiecīgi ir paredzēti izdevumi Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana" 2022., 2023. un 2024.gadā ik gadu 46 566 euro apmērā, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra uzturēšanu un uzraudzību.
Valsts ieņēmumu dienests  likumprojektā noteikto uzdevumu izpildi nodrošinās tam piešķirto valsts budžeta līdzekļa ietvaros.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32015L0849
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2015. gada 20. maijs, EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/849
Apraksts
par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2015. gada 20. maijs, EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2015/849
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
AML IV direktīvas 2.panta 1.punkta trešās daļas d) apakšpunkts
Likumprojekta 1.panta 1.punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts nenosaka stingrākas prasības kā ES tiesību akts
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
ES tiesību akta norma tiek pārņemta likumprojektā “Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums”.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas AML IV direktīva.
Cita informācija
-
Skaidrojums
Likumprojekta izstrādes gaitā notika konsultācijas ar Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociāciju LANĪDA.  Sabiedrībai bija iespēja līdz 2022.gada 29.jūijam sniegt rakstisku viedokli Ekonomikas ministrijai par izstrādāto Likumprojektu.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts ieņēmumu dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Valsts ieņēmumu dienestam palielināsies uzdevumu apjoms saistībā ar Likumprojektā paredzēto administratīvo atbildību. 
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
Valsts ieņēmumu dienestam palielināsies uzdevumu apjoms saistībā ar Likumprojektā paredzēto administratīvo atbildību. 

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi