24-TA-283: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”” (turpmāk - projekts) pēc savas iniciatīvas saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11., 11.1 un 13. punktu un 30.panta septīto daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir vēl uz vienu mācību gadu – 2023./2024. mācību gadu – saglabāt minimālo 9. klases valsts pārbaudes darbu kopvērtējuma slieksni 10 procentu apmērā, nosakot, ka 9. klases valsts pārbaudes darbos vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā: 10 procenti - 2023./2024. mācību gadā; 15 procenti - 2024./2025. mācību gadā; 20 procenti 2025./2026. mācību gadā un turpmāk.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" (turpmāk – noteikumi Nr.747) 27.1 punktā noteikts, ka 9. klases valsts pārbaudes darbos vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā: 10 procenti - 2022./2023.mācību gadā; 15 procenti - 2023./2024. mācību gadā; 20 procenti 2024./2025. mācību gadā un turpmāk.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Spēkā esošo noteikumu Nr.747 27.11.apakšpunktā noteikts, ka 9. klases valsts pārbaudes darbos par vispārējās pamatizglītības ieguvi 2022./2023. mācību gadā vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 10 procenti. Saskaņā ar 2023./2024. mācību gada 9. klases valsts pārbaudes darbu rezultātiem vērtējumu kādā no noteikumu Nr.747 16. punktā noteiktajiem obligātajiem trim valsts pārbaudes darbiem neieguva 881 izglītojamais, tajā skaitā 10 izglītojamie neieguva vērtējumu visos trīs valsts pārbaudes darbos, bet 88 izglītojamie – divos valsts pārbaudes darbos.
Vispārējās izglītības likuma 39. panta pirmās un otrās daļas normās noteikts, ka par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamie Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību, sekmju izrakstu un attiecīgu pamatizglītības sertifikātu, kas dod tiesības turpināt izglītību nākamajā izglītības pakāpē. Savukārt, saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešo daļu par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību, ja nav iegūts vērtējums kādā no valsts pārbaudījumiem, izņemot gadījumu, kad izglītojamais Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvots no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem. Ja izglītojamam par pamatizglītības programmas apguvi izsniedz liecību, tad pamatizglītības programma 9. klasē jāapgūst atkārtoti, pamatojoties uz Vispārējās izglītības likuma 32. panta pirmo daļu, kura nosaka, ka pamatizglītības ieguve ir obligāta, un Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 26. punktu, kurā noteikts, ka izglītojamais, kurš par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmis liecību, 9. klasē atkārtoti apgūst visus izglītības programmas mācību priekšmetus un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus. Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem 2023./2024. mācību gadā vispārējās izglītības iestāžu 9. klasēs atkārtoti mācās 834 izglītojamie, kuri 2022./2023. mācību gadā neieguva vērtējumu kādā no valsts pārbaudes darbiem.
Saskaņā ar spēkā esošo noteikumu Nr.747 27.12. apakšpunktu 9. klases valsts pārbaudes darbos par vispārējās pamatizglītības ieguvi 2023./2024. mācību gadā vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 15 procenti. Ņemot vērā izglītojamo skaitu, kas neieguva vērtējumu valsts pārbaudes darbos 2022./2023. mācību gadā, kad minimālais valsts pārbaudes darbu kopvērtējuma slieksnis bija 10 procenti, tad paredzams, ka 2023./2024. mācību gadā ar valsts pārbaudes darbu kopvērtējuma minimālo slieksni 15 procenti vērtējumus valsts pārbaudes darbos neiegūs lielāks izglītojamo skaits, kuriem būs nepieciešams atkārtoti mācīties 9. klasē.
Ņemot vērā, ka pamatizglītība Latvijā ir obligāta, lielāks izglītojamo skaits, kas nesasniedz minimālo vērtējuma slieksni un nenokārto valsts pārbaudes darbus, var radīt Latvijā lielāku personu loku bez pamatizglītības, tādējādi ietekmējot šo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un līmeni. Savukārt nepieciešamība lielam skaitam izglītojamo atkārtoti mācīties 9. klasē radīs papildu administratīvo un finansiālo slogu šo izglītojamo vecākiem, izglītības iestādēm un valsts budžetam.
Minētais ir saistāms ar apstākli, ka izglītojamo, kuri 2023./2024. mācību gadā turpina pamatizglītības ieguvi 9. klasē, mācību procesu būtiski ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija un ilgstošas mācības attālināti, kā arī nepieciešamību izveidot to izglītojamo, kuri neiegūs vērtējumu valsts pārbaudes darbos, efektīvu atbalsta sistēmu, atbilstīgi paplašinot izglītības ieguves iespējas un veicinot izglītības turpināšanu. Minēto atbalstu ir paredzēts nodrošināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti” 4.2.3.1. pasākuma “Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs” ietvaros.
Vispārējās izglītības likuma 39. panta pirmās un otrās daļas normās noteikts, ka par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamie Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņem apliecību par vispārējo pamatizglītību, sekmju izrakstu un attiecīgu pamatizglītības sertifikātu, kas dod tiesības turpināt izglītību nākamajā izglītības pakāpē. Savukārt, saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešo daļu par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību, ja nav iegūts vērtējums kādā no valsts pārbaudījumiem, izņemot gadījumu, kad izglītojamais Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvots no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem. Ja izglītojamam par pamatizglītības programmas apguvi izsniedz liecību, tad pamatizglītības programma 9. klasē jāapgūst atkārtoti, pamatojoties uz Vispārējās izglītības likuma 32. panta pirmo daļu, kura nosaka, ka pamatizglītības ieguve ir obligāta, un Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumu Nr. 11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 26. punktu, kurā noteikts, ka izglītojamais, kurš par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi ir saņēmis liecību, 9. klasē atkārtoti apgūst visus izglītības programmas mācību priekšmetus un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus. Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem 2023./2024. mācību gadā vispārējās izglītības iestāžu 9. klasēs atkārtoti mācās 834 izglītojamie, kuri 2022./2023. mācību gadā neieguva vērtējumu kādā no valsts pārbaudes darbiem.
Saskaņā ar spēkā esošo noteikumu Nr.747 27.12. apakšpunktu 9. klases valsts pārbaudes darbos par vispārējās pamatizglītības ieguvi 2023./2024. mācību gadā vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 15 procenti. Ņemot vērā izglītojamo skaitu, kas neieguva vērtējumu valsts pārbaudes darbos 2022./2023. mācību gadā, kad minimālais valsts pārbaudes darbu kopvērtējuma slieksnis bija 10 procenti, tad paredzams, ka 2023./2024. mācību gadā ar valsts pārbaudes darbu kopvērtējuma minimālo slieksni 15 procenti vērtējumus valsts pārbaudes darbos neiegūs lielāks izglītojamo skaits, kuriem būs nepieciešams atkārtoti mācīties 9. klasē.
Ņemot vērā, ka pamatizglītība Latvijā ir obligāta, lielāks izglītojamo skaits, kas nesasniedz minimālo vērtējuma slieksni un nenokārto valsts pārbaudes darbus, var radīt Latvijā lielāku personu loku bez pamatizglītības, tādējādi ietekmējot šo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un līmeni. Savukārt nepieciešamība lielam skaitam izglītojamo atkārtoti mācīties 9. klasē radīs papildu administratīvo un finansiālo slogu šo izglītojamo vecākiem, izglītības iestādēm un valsts budžetam.
Minētais ir saistāms ar apstākli, ka izglītojamo, kuri 2023./2024. mācību gadā turpina pamatizglītības ieguvi 9. klasē, mācību procesu būtiski ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija un ilgstošas mācības attālināti, kā arī nepieciešamību izveidot to izglītojamo, kuri neiegūs vērtējumu valsts pārbaudes darbos, efektīvu atbalsta sistēmu, atbilstīgi paplašinot izglītības ieguves iespējas un veicinot izglītības turpināšanu. Minēto atbalstu ir paredzēts nodrošināt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 4.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Sekmēt to, lai – jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošām grupām – būtu vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai un mācībām un iespēja to iegūt, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi un vispārējās izglītības un profesionālās izglītības un mācību gaitā līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai un mācībām, tostarp veicināt mācību mobilitāti visiem un atvieglot piekļūstamības iespējas personām ar invaliditāti” 4.2.3.1. pasākuma “Integrēta "skola-kopiena" sadarbības programma atstumtības riska mazināšanai izglītības iestādēs” ietvaros.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz vēl uz vienu mācību gadu – 2023./2024. mācību gadu – saglabāt minimālo 9. klases valsts pārbaudes darbu kopvērtējuma slieksni 10 procentu apmērā, nosakot, ka 9. klases valsts pārbaudes darbos vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā: 10 procenti - 2023./2024.mācību gadā; 15 procenti - 2024./2025. mācību gadā; 20 procenti 2025./2026. mācību gadā un turpmāk.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- skolēni
- Izglītojamie, izglītojamo vecāki, pašvaldību izglītības speciālisti, izglītības iestāžu vadītāji, pedagogi, Valsts izglītības satura centra darbinieki
Ietekmes apraksts
Izglītojamie kārto eksāmenus par vispārējās pamatizglītības ieguvi (katru gadu aptuveni 20 000 izglītojamo). Izglītības speciālisti, pedagogi un Valsts izglītības satura centra darbinieki iesaistīti valsts pārbaudes darbu nodrošināšanā.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/475da0fe-7496-4d35-b6d8-8c00b5817886
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas laikā saņemts sabiedrības pārstāvja viedoklis pamatizglītības standartā pilnveidot izglītojamo novērtēšanas sistēmu. Viedoklis nav ņemts vērā, jo Ministru kabinets 2023.gada 22.augustā ir pieņēmis noteikumus Nr.476 “Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”” , kas paredz izmaiņas skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipos un iegūtās izglītības vērtēšanas kārtībā, kas stājas spēkā no 2024. gada 1. septembra. Viedokļu pārskats publicēts TA lietas sadaļā "Papildu dokumenti".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības programmas.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi