22-TA-3830: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Zvejniecības likuma 13. panta pirmās daļas 2. punkts
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Tā kā Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumos Nr. 295 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos" jāizdara virkne grozījumu, kas aptver vairāk nekā pusi no tajos iekļautajām normām, tiesību akta projekta 22-TA-3095 vietā sagatavoti jauni noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Spēkā esošajos Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumos Nr. 295 "Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 295), kas regulē kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas drīkst nodarboties ar rūpniecisko zveju Latvijas Republikas iekšējos ūdeņos, ir noteikti zvejas rīki, kurus atļauts izmantot iekšējo ūdeņu zvejā, šo rīku parametri, nozvejas datu reģistrēšanas prasības, zvejas lieguma laiki un vietas, kā arī citas prasības, kas ir jāievēro zvejā iekšējos ūdeņos. Ievērojot nepieciešamo grozījumu apjomu, ir sagatavots jauns tiesību akts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ievērojot Latvijas iekšējo un jūras piekrastes ūdeņu resursu ilgtspējīgas izmantošanas un pārvaldības konsultatīvās padomes (turpmāk – padome) 26.10.2021. sēdē nolemto, Zemkopības ministrija 2021. un 2022. gadā rīkoja vairākas attālinātas tematiskās sanāksmes par padomē aktualizētiem jautājumiem saistībā ar zveju iekšējos ūdeņos.
Padomes 09.12.2021., 12.01.2022., 14.03.2022. un 13.09.2022. sanāksmēs, kurās tika apspriesti jautājumi saistībā ar zveju iekšējos ūdeņos un kurās piedalījās padomes, iekšējos ūdeņos zvejojošo zvejnieku un ar zivsaimniecību saistīto valsts iestāžu pārstāvji, tika konstatēta nepieciešamība un panākta vienošanās MK noteikumos Nr. 295 izdarīt virkni šādu grozījumu:
a) 10.1. apakšpunktā noteikt liekača definīciju un linuma acs izmēru, jo tāds līdz šim nebija noteikts un tas rada tiesību normu prasību brīvu interpretāciju. Ievērojot valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – BIOR) viedokli par lašu u.c. lielo zivju piezveju, secināms, ka liekača acs izmērs nevar būt mazāks par 16 centimetriem;
b) 10.1.4. apakšpunktā pēc Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD) ierosinājuma noteikt nēģu tīkla limitu metros, jo Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 796 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 796) 6. pielikuma 2. punktā zvejai Daugavā ir paredzēts izmantot arī nēģu tīklus, bet nav noteikts to limits metros, tāpēc iespējama atšķirīga zvejas noteikumu interpretācija. Saskaņā ar BIOR viedokli nēģu tīkla garums pašlaik nav ierobežots, taču lielākā daļa zvejnieku zvejā izmanto tīklus, kuru garums nepārsniedz 125 metrus. Nosakot, ka maksimālais garums ir 100 metru, nēģu tīkla garums tiktu pielīdzināts citu normatīvajos aktos noteikto zvejas rīku (zvejas tīklu, murdu sētu u.c.) garumam. Šādā gadījumā vairākums zvejnieku varētu turpināt izmantot līdz šim lietotos zvejas rīkus. Tāpat šajā noteikumu apakšpunktā nepieciešams svītrot vārdus "specializētajā nēģu zvejā", jo ar tiem pašiem rīkiem zvejo arī salakas;
c) 10.2. apakšpunktā tiesību normu labākai izpratnei un piemērošanai aprakstīt murdu konstrukcijas elementus un to parametrus (krātiņš, iedzirknis, āmis, eja, sēta, atspārns, enkuri un atsaites), jo, izmantojot nepilnības normatīvajos aktos, zvejnieki var palielināt zvejas rīku apjomu un izmēru, nepārkāpjot normatīvajos aktos atļautos parametrus, kā arī pēc Ventspils novada pašvaldības ierosinājuma zušu resursu aizsardzības nolūkos svītrot vārdus "izņemot zušu murdu ar sētu, kurā var būt ne vairāk kā astoņi āmji, ja šāda murda sētas garums ir lielāks par 30";
d) 10.3.–10.7. apakšpunktā tiesību normu labākai izpratnei un piemērošanai attiecīgi precizēt un papildināt arī zvejas rīka konstrukcijas elementus nēģu tacim, zivju vadam, zušķērājam un vēžu murdam;
e) 11. punktā pēc Ventspils novada pašvaldības ierosinājuma zušu resursu aizsardzības nolūkos svītrot vārdus "kā arī limitē āmju skaitu zušu murdiem, kuru sētas garums ir lielāks par 30 m";
f) 14.3.1. apakšpunktā ierobežot zivju murda lielumu iekšējos ūdeņos pašpatēriņa zvejā, nosakot, ka tā kopgarums publiskajos ūdeņos nevar pārsniegt 30 metru (lai atbilstu MK noteikumos Nr. 796 noteiktajam tīkla limitam metros, kuru var aizstāt ar murda limitu), bet privātajos ūdeņos izmantojamiem murdiem jāatbilst šajos noteikumos noteiktajiem parametriem;
g) 26.4.2. apakšpunktā pēc padomes Zvejniecības interešu grupas ierosinājuma noteikt, ka komerczvejā par pārkāpumu netiek uzskatīta situācija, kas pēc zvejas lieguma laika iestāšanās ūdeņos ir palikuši vēl neizņemti enkuri un atsaites, ja par to ir paziņots valsts informācijas sistēmā "Latvijas Zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – LZIKIS) un norādīts termiņš, kad tie no ūdens tiks izņemti. Šāds regulējums jāparedz tāpēc, ka, sākoties zvejas lieguma laikam, komerczvejniekiem dažkārt nav iespējams operatīvi izņemt lielāku skaitu zvejas rīku elementu (enkurus un atsaites), bet viņi to varētu darīt pakāpeniski, vienlaikus nodrošinot to, ka minētie zvejas rīku konstrukcijas elementi netiek atstāti ūdenī visu lieguma laiku, bet gan pēc iespējas īsākā termiņā tiek izņemti no ūdens un par to tiek informēts VVD;
h) 30. punktā pie zvejas liegumu laikiem un vietām pēc Ventspils novada pašvaldības ierosinājuma zušu resursu aizsardzības nolūkos ietvert arī zvejas liegumu Usmas ezerā zvejai ar zušu murdiem no 1. decembra līdz 1. martam. Pēc BIOR datiem, zivju murdus sāk izmantot tikai no 1. jūnija, un, tā kā zušu zvejā 2020. gadā vismazākā zušu nozveja bija janvārī līdz martā un decembrī, tad šajā laikā nav pamata murdu izmantošanai. Tā kā zivju resursu aizsardzības pasākumi, kas ir noteikti kā nepieciešami, ir jāīsteno nekavējoties, nav nepieciešams pārejas periods šī regulējuma ieviešanai. Zutis ir īpaši aizsargājuma zivju suga Eiropas Savienības mērogā, tāpēc tā aizsardzību nedrīkst novilcināt;
i) 34. punktu pie zvejas rīku marķēšanas un atrašanās vietu apzīmēšanas papildināt ar 34.4.1 apakšpunktu, paredzot nosacījumu, ka zvejas rīka marķēšanas zīme diennakts tumšajā laikā papildus ir aprīkota ar atstarojošu elementu.
Tāpat padome iepriekšminētajās sanāksmēs vienojās par to, ka racionālu apsvērumu dēļ nozvejas obligāta reģistrēšana LZIKIS sistēmā iekšējo ūdeņu komerczvejā un pašpatēriņa zvejā būtu uzsākama no 2024. gada 1. janvāra (to brīvprātīga reģistrēšana jau paredzēta spēkā esošajos noteikumos), lai pašvaldībām un valsts iestādēm būtu vieglāk uzraudzīt nozvejas limitu izmantošanu attiecīgos ūdeņos un tiktu samazināts papīra žurnālu aprites slogs zvejniekiem un kontroles iestādēm. Zemkopības ministrija līdz 2024. gada 1. janvārim sadarbībā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" rīkotu nepieciešamo apmācību iekšējo ūdeņu zvejniekiem par nozvejas datu ievadīšanu LZIKIS. Ieviešot elektronisku ziņošanu par nozveju iekšējos ūdeņos, tiks būtiski pilnveidota Latvijas zvejas darbību elektroniska reģistrēšana un kontrole.
Zemkopības ministrija turklāt ir secinājusi, ka tiesību normu precizēšanai vai salāgošanai ar citu spēkā esošo normatīvo regulējumu nepieciešami šādi redakcionāli precizējumi:
a) 16.5., 16.9. un 16.11. apakšpunktā pēc BIOR ierosinājuma precizējami zivju latīniskie nosaukumi (zandartam, salatei (meža vimbai) un sīgai), jo laika gaitā pēc zinātnes ieteikumiem tie ir nedaudz mainīti;
b) tā kā 29.4. apakšpunktā dots to ezeru saraksts, kuros visu gadu aizliegta zveja (izņemot specializēto zušu, nēģu, stagaru un ezera salaku zveju), ir nepieciešami precizējumi atbilstoši Zvejniecības likuma 16. panta trešajā daļā noteiktajiem zvejas aizliegumiem;
c) 33.12. apakšpunktā labojama redakcionāla kļūda, jo ir norādīts, ka datus ievada "Piekrastes zvejas žurnālā", bet dati par nozveju iekšējos ūdeņos ir jāievada "Iekšējo ūdeņu zvejas žurnālā";
d) 6. pielikums papildināms ar takses noteikšanu storei iekšējos ūdeņos 143 euro apmērā, lai varētu aprēķināt piemērojamo zaudējumu par nelikumīgi iegūtu stori, jo šāda maksa par iegūtu stori jau ir noteikta jūras zveju un makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības regulējošos noteikumos.
Padomes 09.12.2021., 12.01.2022., 14.03.2022. un 13.09.2022. sanāksmēs, kurās tika apspriesti jautājumi saistībā ar zveju iekšējos ūdeņos un kurās piedalījās padomes, iekšējos ūdeņos zvejojošo zvejnieku un ar zivsaimniecību saistīto valsts iestāžu pārstāvji, tika konstatēta nepieciešamība un panākta vienošanās MK noteikumos Nr. 295 izdarīt virkni šādu grozījumu:
a) 10.1. apakšpunktā noteikt liekača definīciju un linuma acs izmēru, jo tāds līdz šim nebija noteikts un tas rada tiesību normu prasību brīvu interpretāciju. Ievērojot valsts zinātniskā institūta "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" (turpmāk – BIOR) viedokli par lašu u.c. lielo zivju piezveju, secināms, ka liekača acs izmērs nevar būt mazāks par 16 centimetriem;
b) 10.1.4. apakšpunktā pēc Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD) ierosinājuma noteikt nēģu tīkla limitu metros, jo Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 796 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību iekšējos ūdeņos" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 796) 6. pielikuma 2. punktā zvejai Daugavā ir paredzēts izmantot arī nēģu tīklus, bet nav noteikts to limits metros, tāpēc iespējama atšķirīga zvejas noteikumu interpretācija. Saskaņā ar BIOR viedokli nēģu tīkla garums pašlaik nav ierobežots, taču lielākā daļa zvejnieku zvejā izmanto tīklus, kuru garums nepārsniedz 125 metrus. Nosakot, ka maksimālais garums ir 100 metru, nēģu tīkla garums tiktu pielīdzināts citu normatīvajos aktos noteikto zvejas rīku (zvejas tīklu, murdu sētu u.c.) garumam. Šādā gadījumā vairākums zvejnieku varētu turpināt izmantot līdz šim lietotos zvejas rīkus. Tāpat šajā noteikumu apakšpunktā nepieciešams svītrot vārdus "specializētajā nēģu zvejā", jo ar tiem pašiem rīkiem zvejo arī salakas;
c) 10.2. apakšpunktā tiesību normu labākai izpratnei un piemērošanai aprakstīt murdu konstrukcijas elementus un to parametrus (krātiņš, iedzirknis, āmis, eja, sēta, atspārns, enkuri un atsaites), jo, izmantojot nepilnības normatīvajos aktos, zvejnieki var palielināt zvejas rīku apjomu un izmēru, nepārkāpjot normatīvajos aktos atļautos parametrus, kā arī pēc Ventspils novada pašvaldības ierosinājuma zušu resursu aizsardzības nolūkos svītrot vārdus "izņemot zušu murdu ar sētu, kurā var būt ne vairāk kā astoņi āmji, ja šāda murda sētas garums ir lielāks par 30";
d) 10.3.–10.7. apakšpunktā tiesību normu labākai izpratnei un piemērošanai attiecīgi precizēt un papildināt arī zvejas rīka konstrukcijas elementus nēģu tacim, zivju vadam, zušķērājam un vēžu murdam;
e) 11. punktā pēc Ventspils novada pašvaldības ierosinājuma zušu resursu aizsardzības nolūkos svītrot vārdus "kā arī limitē āmju skaitu zušu murdiem, kuru sētas garums ir lielāks par 30 m";
f) 14.3.1. apakšpunktā ierobežot zivju murda lielumu iekšējos ūdeņos pašpatēriņa zvejā, nosakot, ka tā kopgarums publiskajos ūdeņos nevar pārsniegt 30 metru (lai atbilstu MK noteikumos Nr. 796 noteiktajam tīkla limitam metros, kuru var aizstāt ar murda limitu), bet privātajos ūdeņos izmantojamiem murdiem jāatbilst šajos noteikumos noteiktajiem parametriem;
g) 26.4.2. apakšpunktā pēc padomes Zvejniecības interešu grupas ierosinājuma noteikt, ka komerczvejā par pārkāpumu netiek uzskatīta situācija, kas pēc zvejas lieguma laika iestāšanās ūdeņos ir palikuši vēl neizņemti enkuri un atsaites, ja par to ir paziņots valsts informācijas sistēmā "Latvijas Zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – LZIKIS) un norādīts termiņš, kad tie no ūdens tiks izņemti. Šāds regulējums jāparedz tāpēc, ka, sākoties zvejas lieguma laikam, komerczvejniekiem dažkārt nav iespējams operatīvi izņemt lielāku skaitu zvejas rīku elementu (enkurus un atsaites), bet viņi to varētu darīt pakāpeniski, vienlaikus nodrošinot to, ka minētie zvejas rīku konstrukcijas elementi netiek atstāti ūdenī visu lieguma laiku, bet gan pēc iespējas īsākā termiņā tiek izņemti no ūdens un par to tiek informēts VVD;
h) 30. punktā pie zvejas liegumu laikiem un vietām pēc Ventspils novada pašvaldības ierosinājuma zušu resursu aizsardzības nolūkos ietvert arī zvejas liegumu Usmas ezerā zvejai ar zušu murdiem no 1. decembra līdz 1. martam. Pēc BIOR datiem, zivju murdus sāk izmantot tikai no 1. jūnija, un, tā kā zušu zvejā 2020. gadā vismazākā zušu nozveja bija janvārī līdz martā un decembrī, tad šajā laikā nav pamata murdu izmantošanai. Tā kā zivju resursu aizsardzības pasākumi, kas ir noteikti kā nepieciešami, ir jāīsteno nekavējoties, nav nepieciešams pārejas periods šī regulējuma ieviešanai. Zutis ir īpaši aizsargājuma zivju suga Eiropas Savienības mērogā, tāpēc tā aizsardzību nedrīkst novilcināt;
i) 34. punktu pie zvejas rīku marķēšanas un atrašanās vietu apzīmēšanas papildināt ar 34.4.1 apakšpunktu, paredzot nosacījumu, ka zvejas rīka marķēšanas zīme diennakts tumšajā laikā papildus ir aprīkota ar atstarojošu elementu.
Tāpat padome iepriekšminētajās sanāksmēs vienojās par to, ka racionālu apsvērumu dēļ nozvejas obligāta reģistrēšana LZIKIS sistēmā iekšējo ūdeņu komerczvejā un pašpatēriņa zvejā būtu uzsākama no 2024. gada 1. janvāra (to brīvprātīga reģistrēšana jau paredzēta spēkā esošajos noteikumos), lai pašvaldībām un valsts iestādēm būtu vieglāk uzraudzīt nozvejas limitu izmantošanu attiecīgos ūdeņos un tiktu samazināts papīra žurnālu aprites slogs zvejniekiem un kontroles iestādēm. Zemkopības ministrija līdz 2024. gada 1. janvārim sadarbībā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" rīkotu nepieciešamo apmācību iekšējo ūdeņu zvejniekiem par nozvejas datu ievadīšanu LZIKIS. Ieviešot elektronisku ziņošanu par nozveju iekšējos ūdeņos, tiks būtiski pilnveidota Latvijas zvejas darbību elektroniska reģistrēšana un kontrole.
Zemkopības ministrija turklāt ir secinājusi, ka tiesību normu precizēšanai vai salāgošanai ar citu spēkā esošo normatīvo regulējumu nepieciešami šādi redakcionāli precizējumi:
a) 16.5., 16.9. un 16.11. apakšpunktā pēc BIOR ierosinājuma precizējami zivju latīniskie nosaukumi (zandartam, salatei (meža vimbai) un sīgai), jo laika gaitā pēc zinātnes ieteikumiem tie ir nedaudz mainīti;
b) tā kā 29.4. apakšpunktā dots to ezeru saraksts, kuros visu gadu aizliegta zveja (izņemot specializēto zušu, nēģu, stagaru un ezera salaku zveju), ir nepieciešami precizējumi atbilstoši Zvejniecības likuma 16. panta trešajā daļā noteiktajiem zvejas aizliegumiem;
c) 33.12. apakšpunktā labojama redakcionāla kļūda, jo ir norādīts, ka datus ievada "Piekrastes zvejas žurnālā", bet dati par nozveju iekšējos ūdeņos ir jāievada "Iekšējo ūdeņu zvejas žurnālā";
d) 6. pielikums papildināms ar takses noteikšanu storei iekšējos ūdeņos 143 euro apmērā, lai varētu aprēķināt piemērojamo zaudējumu par nelikumīgi iegūtu stori, jo šāda maksa par iegūtu stori jau ir noteikta jūras zveju un makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības regulējošos noteikumos.
Risinājuma apraksts
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā ir pārņemtas spēkā esošo MK noteikumu Nr. 295 normas ar atsevišķiem regulējuma grozījumiem, par kuriem panākta vienošanās jau tiesību akta projekta 22-TA-3095 izstrādes laikā. Noteikumu projekts neparedz ieviest jaunus tehniskos nosacījumus rūpnieciskās zvejas rīkiem, bet precizē un papildina to definīcijas atbilstoši praksē jau lietotajiem zvejas rīkiem. Ar noteikumu projektu tiek ieviesti visām pusēm – lietotājiem, kontrolējošām iestādēm, pašvaldībām – vienādi saprotamiattiecīgo zvejas rīku apraksti.
Noteikumu projektā ietverti šādi grozījumi (tostarp tiesību akta projektā 22-TA-3095 paredzētie) salīdzinājumā ar spēkā esošo MK noteikumu Nr. 295 regulējumu:
1) 1. punktā ietverts noteikumu projekta tvērums atbilstoši Zvejniecības likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam deleģējumam;
2) 2. punktā norādīts, cik tālu projekta regulējums attiecas uz upju un kanālu ūdeņiem to ietekās jūrā, tai skaitā vietās, kur ietekās ir izveidotas attiecīgas hidrotehniskās būves. Tas nepieciešams, lai viennozīmīgi tiktu nošķirts un nepārklātos zvejas regulējums jūras un iekšējos ūdeņos. Zvejas regulējums neietekmē vai nemaina attiecīgajos likumos noteikto terminoloģiju, un nav ar to tieši saistīts. Būtiska ir zivju resursu ieguves pārvaldība attiecīgajos ūdeņos, kas ir atšķirīga jūrai un iekšējiem ūdeņiem;
4) 6.1. apakšpunkts pie tīkla apraksta papildināts ar liekača definīciju un linuma acs izmēru, kā arī norādīts, ka tā nostiprināšanai var izmantot atsaites un enkurus;
5) 6.1.4. apakšpunkts papildināts, nosakot, ka nēģu tīkla garums nepārsniedz 100 metru;
6) 6.2. apakšpunktā noteikti murdu konstrukcijas elementi (krātiņš ar āmi, iedzirknis, sēta, spārni, ejas, enkuri un atsaites);
7) 6.3.–6.7. apakšpunktā papildināts un precizēts zvejas rīku apraksts;
8) 7. punktā svītroti vārdi "kā arī limitē āmju skaitu zušu murdiem, kuru sētas garums ir lielāks par 30 m";
9) 9.3.1. apakšpunkts precizēts, nosakot, ka pašpatēriņa zvejā publiskajos ūdeņos aizliegts izmantot vairāk nekā vienu zivju murdu bez spārniem un ejām, kurā attālums no sētas linuma brīvā gala līdz krātiņa āmja izberamajam galam (murda konstrukcijā ar vienu krātiņu) vai arī attālums starp divu kārtiņu āmju izberamajiem galiem (murdu konstrukcijā ar diviem krātiņiem) ir lielāks par 30 metriem, bet 9.3.2. apakšpunktā noteikts, ka privātajos ūdeņos aizliegts izmantot vairāk nekā divus 15 metrus garus tīklus vai vairāk nekā vienu zivju murdu, kas atbilst šo noteikumu 6.2. un 6.2.2.1. apakšpunkta nosacījumiem;
10) 11.5., 11.9., 11.10., 11.11. un 11.16. apakšpunktā precizēti attiecīgo zivju un vēžu sugu latīniskie nosaukumi;
11) 21.4.2. apakšpunkts papildināts ar 21.4.2.2. apakšpunktu, paredzot situāciju, kas netiek uzskatīta par pārkāpumu, t.i., ja pēc zvejai atļautā laika beigām komerczvejniekam zvejas atļaujā (licencē) norādītajā ūdenstilpē šo noteikumu 6.2.1.4. apakšpunktā minētie enkuri un atsaites pēc zvejas rīku izņemšanas vēl palikuši neizņemti un par to LZIKIS Iekšējo ūdeņu zvejas žurnāla sadaļā "Piezīmes" ir ievadīta šāda informācija un tajā norādīts termiņš, līdz kuram enkuri un atsaites tiks izņemti no ūdens;
13) 21.9. apakšpunkts precizēts, lai nedublētu Zvejniecības likuma 16. panta trešo daļu, bet sniegtu tikai atsauci uz šo regulējumu;
14) 24.4. apakšpunktā sniegta atsauce uz Zvejniecības likuma 16. panta trešajā daļā ietverto regulējumu, lai to nedublētu;
15) 25. punkts papildināts ar 25.4. apakšpunktu, kas no 1. decembra līdz 1. martam paredz zvejas lieguma periodu Usmas ezerā ar zušu murdiem;
16) 28. punkts papildināts ar 28.2., 28.3. un 28.4. apakšpunktu, kas nosaka zvejnieku pienākumus ievērot attiecīgo normatīvo regulējumu, tam nodarbojoties ar zveju iekšējos ūdeņos;
17) 10. punkts papildināts ar 10.3. apakšpunktu, kas paredz prasības zvejas rīka marķēšanas zīmei diennakts tumšajā laikā – tās papildu aprīkošanu ar atstarojošu elementu;
18) noslēguma jautājumi papildināti ar 31. punktu, nosakot zvejnieku rīcību līdz 2024. gada 1. janvārim situācijā, ja zvejnieks nozvejas datus reģistrē papīra formas zvejas žurnālā;
19) 2. pielikumām, kurā ietverts iekšējo ūdeņu zvejas žurnāla paraugs, svītrota prasība norādīt zvejas rīka ievietošanas ūdenī datumu (pirms zvejas uzsākšanas). Šo noteikumu 28.7. apakšpunktā noteikts, ka zvejas datus elektroniskajā zvejas žurnālā ievada pēc atgriešanās krastā un pirms zivju pārdošanas vai transportēšanas;
20) 4. pielikums papildināts ar stori, kuras zaudējuma aprēķināšanas takse tiek noteikta 143 euro par gabalu, tāpat kā jūras zveju un makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības regulējošajos normatīvajos aktos.
Noteikumu projektā ir pārņemtas spēkā esošo MK noteikumu Nr. 295 normas ar atsevišķiem regulējuma grozījumiem, par kuriem panākta vienošanās jau tiesību akta projekta 22-TA-3095 izstrādes laikā. Noteikumu projekts neparedz ieviest jaunus tehniskos nosacījumus rūpnieciskās zvejas rīkiem, bet precizē un papildina to definīcijas atbilstoši praksē jau lietotajiem zvejas rīkiem. Ar noteikumu projektu tiek ieviesti visām pusēm – lietotājiem, kontrolējošām iestādēm, pašvaldībām – vienādi saprotamiattiecīgo zvejas rīku apraksti.
Noteikumu projektā ietverti šādi grozījumi (tostarp tiesību akta projektā 22-TA-3095 paredzētie) salīdzinājumā ar spēkā esošo MK noteikumu Nr. 295 regulējumu:
1) 1. punktā ietverts noteikumu projekta tvērums atbilstoši Zvejniecības likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam deleģējumam;
2) 2. punktā norādīts, cik tālu projekta regulējums attiecas uz upju un kanālu ūdeņiem to ietekās jūrā, tai skaitā vietās, kur ietekās ir izveidotas attiecīgas hidrotehniskās būves. Tas nepieciešams, lai viennozīmīgi tiktu nošķirts un nepārklātos zvejas regulējums jūras un iekšējos ūdeņos. Zvejas regulējums neietekmē vai nemaina attiecīgajos likumos noteikto terminoloģiju, un nav ar to tieši saistīts. Būtiska ir zivju resursu ieguves pārvaldība attiecīgajos ūdeņos, kas ir atšķirīga jūrai un iekšējiem ūdeņiem;
4) 6.1. apakšpunkts pie tīkla apraksta papildināts ar liekača definīciju un linuma acs izmēru, kā arī norādīts, ka tā nostiprināšanai var izmantot atsaites un enkurus;
5) 6.1.4. apakšpunkts papildināts, nosakot, ka nēģu tīkla garums nepārsniedz 100 metru;
6) 6.2. apakšpunktā noteikti murdu konstrukcijas elementi (krātiņš ar āmi, iedzirknis, sēta, spārni, ejas, enkuri un atsaites);
7) 6.3.–6.7. apakšpunktā papildināts un precizēts zvejas rīku apraksts;
8) 7. punktā svītroti vārdi "kā arī limitē āmju skaitu zušu murdiem, kuru sētas garums ir lielāks par 30 m";
9) 9.3.1. apakšpunkts precizēts, nosakot, ka pašpatēriņa zvejā publiskajos ūdeņos aizliegts izmantot vairāk nekā vienu zivju murdu bez spārniem un ejām, kurā attālums no sētas linuma brīvā gala līdz krātiņa āmja izberamajam galam (murda konstrukcijā ar vienu krātiņu) vai arī attālums starp divu kārtiņu āmju izberamajiem galiem (murdu konstrukcijā ar diviem krātiņiem) ir lielāks par 30 metriem, bet 9.3.2. apakšpunktā noteikts, ka privātajos ūdeņos aizliegts izmantot vairāk nekā divus 15 metrus garus tīklus vai vairāk nekā vienu zivju murdu, kas atbilst šo noteikumu 6.2. un 6.2.2.1. apakšpunkta nosacījumiem;
10) 11.5., 11.9., 11.10., 11.11. un 11.16. apakšpunktā precizēti attiecīgo zivju un vēžu sugu latīniskie nosaukumi;
11) 21.4.2. apakšpunkts papildināts ar 21.4.2.2. apakšpunktu, paredzot situāciju, kas netiek uzskatīta par pārkāpumu, t.i., ja pēc zvejai atļautā laika beigām komerczvejniekam zvejas atļaujā (licencē) norādītajā ūdenstilpē šo noteikumu 6.2.1.4. apakšpunktā minētie enkuri un atsaites pēc zvejas rīku izņemšanas vēl palikuši neizņemti un par to LZIKIS Iekšējo ūdeņu zvejas žurnāla sadaļā "Piezīmes" ir ievadīta šāda informācija un tajā norādīts termiņš, līdz kuram enkuri un atsaites tiks izņemti no ūdens;
13) 21.9. apakšpunkts precizēts, lai nedublētu Zvejniecības likuma 16. panta trešo daļu, bet sniegtu tikai atsauci uz šo regulējumu;
14) 24.4. apakšpunktā sniegta atsauce uz Zvejniecības likuma 16. panta trešajā daļā ietverto regulējumu, lai to nedublētu;
15) 25. punkts papildināts ar 25.4. apakšpunktu, kas no 1. decembra līdz 1. martam paredz zvejas lieguma periodu Usmas ezerā ar zušu murdiem;
16) 28. punkts papildināts ar 28.2., 28.3. un 28.4. apakšpunktu, kas nosaka zvejnieku pienākumus ievērot attiecīgo normatīvo regulējumu, tam nodarbojoties ar zveju iekšējos ūdeņos;
17) 10. punkts papildināts ar 10.3. apakšpunktu, kas paredz prasības zvejas rīka marķēšanas zīmei diennakts tumšajā laikā – tās papildu aprīkošanu ar atstarojošu elementu;
18) noslēguma jautājumi papildināti ar 31. punktu, nosakot zvejnieku rīcību līdz 2024. gada 1. janvārim situācijā, ja zvejnieks nozvejas datus reģistrē papīra formas zvejas žurnālā;
19) 2. pielikumām, kurā ietverts iekšējo ūdeņu zvejas žurnāla paraugs, svītrota prasība norādīt zvejas rīka ievietošanas ūdenī datumu (pirms zvejas uzsākšanas). Šo noteikumu 28.7. apakšpunktā noteikts, ka zvejas datus elektroniskajā zvejas žurnālā ievada pēc atgriešanās krastā un pirms zivju pārdošanas vai transportēšanas;
20) 4. pielikums papildināts ar stori, kuras zaudējuma aprēķināšanas takse tiek noteikta 143 euro par gabalu, tāpat kā jūras zveju un makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medības regulējošajos normatīvajos aktos.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Pakalpojumu turētājiem nebūs jāmaina izrietošo pakalpojumu apraksti portālā www.latvija.lv, jo noteikumu projekts neparedz grozījumus pakalpojumu turētāju (pašvaldību) sniegtajos pakalpojumos. Jau 2020. gada 1. jūlijā līdz ar Administratīvā procesa reformu stājās spēkā Zvejniecības likuma grozījumi, kuri deleģēja pašvaldībām tiesības izsniegt zvejniekiem zvejas licences zvejai iekšējos ūdeņos un jūras piekrastē (tika nodrošināts vienas pieturas aģentūras princips saņēmējam (zvejniekam). LZIKIS dod pašvaldībām iespēju tajā ievadīt visus datus un dokumentus par zvejas darbībām Latvijas piekrastes un iekšējos ūdeņos un noformēt sistēmā zvejas tiesību nomas līgumus un zvejas tiesību nomas protokolus. Sistēmas lietotājiem (ZM, pašvaldībām, kontroles iestādēm) nodrošināta iespēja ievadīt un izmantot vienotā datubāzē informāciju par zvejas darbībām Latvijas iekšējos un jūras piekrastes ūdeņos, savukārt zvejniekiem – iespēja elektroniski vadīt un iesniegt zvejas žurnāla datus. Pašvaldībām vienkopus ir pieejama visa informācija par zvejniekiem, kas darbojas to teritoriju ūdeņos.
Lai uzlabotu zvejas kontroles efektivitāti, no 2024. gada 1. janvāra prasība par zvejas datu reģistrēšanu LZIKIS attieksies arī uz iekšējo ūdeņu zvejniekiem. LZIKIS jau pašlaik dod iespēju reģistrēt zvejas žurnālu datus elektroniski visiem jūras piekrastes un arī iekšējo ūdeņu zvejniekiem, tādējādi atsakoties no papīra formas zvejas žurnālu aizpildīšanas un iesniegšanas.
Līdz 01.01.2024. ZM sadarbībā ar SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" iekšējo ūdeņu zvejniekiem rīkos nepieciešamo apmācību par nozvejas datu ievadīšanu LZIKIS.
Lai uzlabotu zvejas kontroles efektivitāti, no 2024. gada 1. janvāra prasība par zvejas datu reģistrēšanu LZIKIS attieksies arī uz iekšējo ūdeņu zvejniekiem. LZIKIS jau pašlaik dod iespēju reģistrēt zvejas žurnālu datus elektroniski visiem jūras piekrastes un arī iekšējo ūdeņu zvejniekiem, tādējādi atsakoties no papīra formas zvejas žurnālu aizpildīšanas un iesniegšanas.
Līdz 01.01.2024. ZM sadarbībā ar SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" iekšējo ūdeņu zvejniekiem rīkos nepieciešamo apmācību par nozvejas datu ievadīšanu LZIKIS.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Iekšējo ūdeņu pašpatēriņa zvejnieki
Ietekmes apraksts
Iekšējos ūdeņos zvejojošajiem pašpatēriņa zvejniekiem būs pienākums no 01.01.2024. ziņot nozvejas datus LZIKIS.
Juridiskās personas
- Iekšējo ūdeņu komerczvejnieki
Ietekmes apraksts
Iekšējos ūdeņos zvejojošajiem komerczvejniekiem būs pienākums no 01.01.2024. ziņot nozvejas datus LZIKIS.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior", Valsts vides dienests, Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Padome un tās Zvejniecības interešu grupa https://www.zm.gov.lv/zivsaimnieciba/statiskas-lapas/nozares-darba-grupas-padomes/latvijas-ieksejo-un-juras-piekrastes-udenu-resursu-ilgtspejigas-izmant?nid=1127#jumpCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/ce099afd-82ea-44f3-8064-7ff0855a3039
Veids
Konsultatīvā padome
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Padome 07.10.2022. elektroniskās saskaņošanas procesā atbalstīja noteikumu projektā 22-TA-3095 ietverto normu tālāku virzību: https://www.zm.gov.lv/zivsaimnieciba/statiskas-lapas/nozares-darba-grupas-padomes/latvijas-ieksejo-un-juras-piekrastes-udenu-resursu-ilgtspejigas-izmant?nid=1127#jump
Veids
Konsutatīvās padomes uzdevumā – tematiskās sanāksmes par zvejniecības jautājumiem iekšējos ūdeņos
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Padome 07.10.2022. elektroniskās saskaņošanas procesā atbalstīja noteikumu projektā 22-TA-3095 ietverto normu tālāku virzību: https://www.zm.gov.lv/zivsaimnieciba/statiskas-lapas/nozares-darba-grupas-padomes/latvijas-ieksejo-un-juras-piekrastes-udenu-resursu-ilgtspejigas-izmant?nid=1127#jump
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Padome 07.10.2022. elektroniskās saskaņošanas procesā atbalstīja noteikumu projektā 22-TA-3095 ietverto normu tālāku virzību: https://www.zm.gov.lv/zivsaimnieciba/statiskas-lapas/nozares-darba-grupas-padomes/latvijas-ieksejo-un-juras-piekrastes-udenu-resursu-ilgtspejigas-izmant?nid=1127#jump
Noteikumu projekts 22-TA-3095 no 15.11.2022. līdz 05.12.2022. tika ievietots publiskai apspriešanai TAP. Iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
Noteikumu projekts 22-TA-3095 no 15.11.2022. līdz 05.12.2022. tika ievietots publiskai apspriešanai TAP. Iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts vides dienests
- Pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Zušu aizsardzības nolūkos noteikts zušu zvejas liegums Usmas ezerā no 1. decembra līdz 1. martam.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi