25-TA-2766: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 374 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2.r. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.2.i. investīcijas "Prognozēšanas rīka izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumos Nr. 374 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2.r. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.2.i. investīcijas "Prognozēšanas rīka izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) ir Labklājības ministrijas iniciatīva un izstrādāts saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta otro daļu [1].
[1] Likums par budžetu un finanšu vadību https://likumi.lv/ta/id/58057-likums-par-budzetu-un-finansu-vadibu
[1] Likums par budžetu un finanšu vadību https://likumi.lv/ta/id/58057-likums-par-budzetu-un-finansu-vadibu
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikuma projekta mērķis ir precizēt 3.1.2.2.i. investīcijas "Prognozēšanas rīka izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai" (turpmāk – 3.1.2.2.i. investīcija) pieejamo Atveseļošanas fonda (turpmāk – AF) finansējumu, valsts budžeta finansējumu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) segšanai, kā arī svītrot Centrālo statistikas pārvaldi no sadarbības partneru saraksta un precizēt citus īstenošanas nosacījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
3.1.2.2.i. investīcijas īstenošanu reglamentē Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumu Nr. 374 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" 3.1.2.r. reformas "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.2.i. investīcijas "Prognozēšanas rīka izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 374). Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 374:
1) 12. punktu kā viens no Labklājības ministrijas kā finansējuma saņēmēja sadarbības partneriem ir noteikta Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – Pārvalde). Attiecīgi MK noteikumos Nr. 374 14. punktā ir noteikti šādi Pārvaldes pienākumi projekta "Prognozēšanas rīka izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai" (turpmāk – projekts) īstenošanā:
- konsultāciju un prognozēšanas rīka izstrādei nepieciešamās Pārvaldes rīcībā esošās informācijas nodrošināšanu;
- dalību izstrādātā prognozēšanas rīka testēšanā, algoritma rezultātu vērtēšanā, sniedzot viedokli par Pārvaldes kompetencē esošiem jautājumiem.
Lai īstenotu MK noteikumos Nr. 374 noteikto, 2025. gada 17. janvārī Labklājības ministrija kā finansējuma saņēmējs un Pārvalde noslēdza sadarbības līgumu "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" reformas 3.1.2.r "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.2.i. investīcijas "Prognozēšanas rīka izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai" projekta īstenošanai. Minētās sadarbības īstenošanai izmaksas projektā netika paredzētas.
Pārvalde atbilstoši Eiropas Komisijas uzliktajam pienākumam [1] dalībvalstīm regulāri veic uzkrāto pensiju saistību (Accrued-to-Date Pension Liabilities) novērtējumu nefondētajām valdības definētu pabalstu darba devēju pensiju shēmām un valsts sociālās nodrošināšanas pensiju shēmai atbilstoši Eiropas Savienības regulas [2] prasībām. Šim mērķim Pārvalde izmanto savu pensiju rīku, kas ir pilnībā neatkarīgs no Labklājības ministrijas rīcībā esošā prognozēšanas rīka, taču daļēji izmanto tos pašus ievaddatus.
3.1.2.2.i. investīcijas projekta ietvaros tika plānots, ka jaunajā Labklājības ministrijas prognozēšanas rīkā tiktu iestrādāta papildu funkcija, izveidojot darba vietu jeb iespēju pieslēgties Pārvaldes darbiniekiem, lai varētu pildīt iepriekš minētos pienākumus, izmantojot vienotu risinājumu, kas balstās uz vienotiem ievaddatiem. Tāpēc projekta īstenošanā tika iesaistīts Pārvaldes eksperts, kurš nodrošinātu konsultācijas un prognozēšanas rīka izstrādei nepieciešamo Pārvaldes rīcībā esošo informāciju, kā arī piedalītos izstrādātā prognozēšanas rīka testēšanā, algoritmu rezultātu vērtēšanā, sniedzot viedokli par Pārvaldes kompetencē esošajiem jautājumiem.
2) 9. punktu 3.1.2.2.i. investīcijas projekta īstenošanai ir pieejams AF finansējums 1 563 985 euro apmērā un saskaņā ar 10. punktu pieejams valsts budžeta finansējums PVN segšanai indikatīvi 278 145 euro apmērā.
3) 22.2. apakšpunktu, piesaistot projekta atbalstāmo darbību veikšanai nepieciešamo personālu vai īstenojot publiskos iepirkumus, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir jānodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiek ievēroti interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi, vismaz paredzot, ka projekta vadībā un īstenošanā iesaistītie darbinieki ir: 1) informēti par korupcijas un interešu konflikta novēršanas jautājumiem un krāpšanas pazīmēm; 2) parakstījuši apliecinājumus par interešu konflikta neesību un par pienākumu ziņot par konstatētajiem vai iespējamajiem trūkumiem un pārkāpumiem; 3) informēti par iespēju ziņot par pārkāpumiem un par ziņotāju aizsardzību atbilstoši Trauksmes celšanas likumam.
[1] 2013. gada 21. maija Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā A pielikuma 17. nodaļa un B pielikuma 29. tabula.
[2] 2013. gada 21. maija Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā A pielikuma 17. nodaļas prasības
1) 12. punktu kā viens no Labklājības ministrijas kā finansējuma saņēmēja sadarbības partneriem ir noteikta Centrālā statistikas pārvalde (turpmāk – Pārvalde). Attiecīgi MK noteikumos Nr. 374 14. punktā ir noteikti šādi Pārvaldes pienākumi projekta "Prognozēšanas rīka izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai" (turpmāk – projekts) īstenošanā:
- konsultāciju un prognozēšanas rīka izstrādei nepieciešamās Pārvaldes rīcībā esošās informācijas nodrošināšanu;
- dalību izstrādātā prognozēšanas rīka testēšanā, algoritma rezultātu vērtēšanā, sniedzot viedokli par Pārvaldes kompetencē esošiem jautājumiem.
Lai īstenotu MK noteikumos Nr. 374 noteikto, 2025. gada 17. janvārī Labklājības ministrija kā finansējuma saņēmējs un Pārvalde noslēdza sadarbības līgumu "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena "Reģionālā politika" reformas 3.1.2.r "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" 3.1.2.2.i. investīcijas "Prognozēšanas rīka izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai" projekta īstenošanai. Minētās sadarbības īstenošanai izmaksas projektā netika paredzētas.
Pārvalde atbilstoši Eiropas Komisijas uzliktajam pienākumam [1] dalībvalstīm regulāri veic uzkrāto pensiju saistību (Accrued-to-Date Pension Liabilities) novērtējumu nefondētajām valdības definētu pabalstu darba devēju pensiju shēmām un valsts sociālās nodrošināšanas pensiju shēmai atbilstoši Eiropas Savienības regulas [2] prasībām. Šim mērķim Pārvalde izmanto savu pensiju rīku, kas ir pilnībā neatkarīgs no Labklājības ministrijas rīcībā esošā prognozēšanas rīka, taču daļēji izmanto tos pašus ievaddatus.
3.1.2.2.i. investīcijas projekta ietvaros tika plānots, ka jaunajā Labklājības ministrijas prognozēšanas rīkā tiktu iestrādāta papildu funkcija, izveidojot darba vietu jeb iespēju pieslēgties Pārvaldes darbiniekiem, lai varētu pildīt iepriekš minētos pienākumus, izmantojot vienotu risinājumu, kas balstās uz vienotiem ievaddatiem. Tāpēc projekta īstenošanā tika iesaistīts Pārvaldes eksperts, kurš nodrošinātu konsultācijas un prognozēšanas rīka izstrādei nepieciešamo Pārvaldes rīcībā esošo informāciju, kā arī piedalītos izstrādātā prognozēšanas rīka testēšanā, algoritmu rezultātu vērtēšanā, sniedzot viedokli par Pārvaldes kompetencē esošajiem jautājumiem.
2) 9. punktu 3.1.2.2.i. investīcijas projekta īstenošanai ir pieejams AF finansējums 1 563 985 euro apmērā un saskaņā ar 10. punktu pieejams valsts budžeta finansējums PVN segšanai indikatīvi 278 145 euro apmērā.
3) 22.2. apakšpunktu, piesaistot projekta atbalstāmo darbību veikšanai nepieciešamo personālu vai īstenojot publiskos iepirkumus, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim ir jānodrošina, ka projekta īstenošanas laikā tiek ievēroti interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumi, vismaz paredzot, ka projekta vadībā un īstenošanā iesaistītie darbinieki ir: 1) informēti par korupcijas un interešu konflikta novēršanas jautājumiem un krāpšanas pazīmēm; 2) parakstījuši apliecinājumus par interešu konflikta neesību un par pienākumu ziņot par konstatētajiem vai iespējamajiem trūkumiem un pārkāpumiem; 3) informēti par iespēju ziņot par pārkāpumiem un par ziņotāju aizsardzību atbilstoši Trauksmes celšanas likumam.
[1] 2013. gada 21. maija Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā A pielikuma 17. nodaļa un B pielikuma 29. tabula.
[2] 2013. gada 21. maija Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā A pielikuma 17. nodaļas prasības
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1) 2025. gada 23. oktobrī Labklājības ministrija saņēma no Pārvaldes vēstuli (Nr. 0100-10/2025/745) (turpmāk – Pārvaldes vēstule) par atteikšanos no turpmākas līdzdalības Labklājības ministrijas īstenotajā projektā, pamatojoties uz to, ka Pārvalde nevar nodrošināt pilnvērtīgus datus attiecībā uz novērtējumu veikšanu izdienas pensijām, kā arī Pārvaldes personāla ierobežoto kapacitāti. Līdz ar to nav iespējams iestrādāt jaunajā Labklājības ministrijas prognozēšanas rīkā papildu funkciju Pārvaldes vajadzībām.
Ņemot vērā, ka Pārvalde projektā kā sadarbības partneris tika piesaistīta, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas izteikto priekšlikumu MK noteikumu Nr. 374 izstrādes un saskaņošanas laikā, Ekonomikas ministrija tika informēta par Pārvaldes atteikšanos piedalīties projekta īstenošanā un iemesliem šādam lēmumam.
2) projektā ir izveidojies kopējais pieejamā finansējuma atlikums 500 000 euro apmērā, ko veido AF finansējums 413 223 euro un valsts budžeta finansējums 86 777 euro. Minētais pieejamā finansējuma atlikums ir radies iepirkumu procedūras rezultātā, jo prognozēšanas rīka izstrādes pakalpojuma līgums par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēšanas rīka programmnodrošinājuma izstrādi un ieviešanu ar SIA "Codex" tika noslēgts par mazāku summu kā sākotnēji projektā tika plānots, kā arī pakalpojuma līgums par eksperta pakalpojumiem prognozēšanas rīka tehniskās specifikācijas izstrādei un rīka izstrādes procesa uzraudzībai ar SIA "Ernst & Young Baltic" tika noslēgts par mazāku summu kā sākotnēji bija plānots. Projekta finanšu līdzekļu atlikumu nav iespējams un nepieciešams izmantot, jo līdz projekta īstenošanas beigām (2026. gada 30. jūnijam) netiek plānotas jaunas projekta darbības, kurās investēt atlikušo finansējumu. Papildus, plānojot valsts budžeta finansējumu projekta izdevumu segšanai, netika piesaistīts finansējums 4 128 euro apmērā, kas atbilstoši MK noteikumiem Nr. 374 būtu daļa no valsts budžeta finansējuma PVN izmaksu segšanai. Nepiesaistītais finansējums izveidojās, jo projekta īstenošanas gaitā mainījās projekta ar PVN apliekamo un neapliekamo atbalstāmo darbību īpatsvars. Tādējādi kopējā summa, kas projekta īstenošanas ietvaros veido finansējuma atlikumu ir 504 128 euro, t.sk. AF finansējums 413 223 euro un valsts budžeta finansējums 90 905 euro (86 777 + 4 128).
3) Finanšu ministrija, aktualizējot vadlīnijas Nr. 1.4. "Vadlīnijas Ministru kabineta noteikumu par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu izstrādei Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas periodā", ir pārskatījusi interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumus attiecībā uz ES fondu projektiem. Ņemot vērā minēto, pēc līdzības nepieciešams pārskatīt MK noteikumos Nr. 374 noteiktos nosacījumus un svītrot 22.2. apakšpunktu, kā arī ietvert jaunu 22.21. apakšpunktu, salāgojot tiesību normas ar citos nozares normatīvajos aktos ietvertajām redakcijām.
Ņemot vērā, ka Pārvalde projektā kā sadarbības partneris tika piesaistīta, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas izteikto priekšlikumu MK noteikumu Nr. 374 izstrādes un saskaņošanas laikā, Ekonomikas ministrija tika informēta par Pārvaldes atteikšanos piedalīties projekta īstenošanā un iemesliem šādam lēmumam.
2) projektā ir izveidojies kopējais pieejamā finansējuma atlikums 500 000 euro apmērā, ko veido AF finansējums 413 223 euro un valsts budžeta finansējums 86 777 euro. Minētais pieejamā finansējuma atlikums ir radies iepirkumu procedūras rezultātā, jo prognozēšanas rīka izstrādes pakalpojuma līgums par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēšanas rīka programmnodrošinājuma izstrādi un ieviešanu ar SIA "Codex" tika noslēgts par mazāku summu kā sākotnēji projektā tika plānots, kā arī pakalpojuma līgums par eksperta pakalpojumiem prognozēšanas rīka tehniskās specifikācijas izstrādei un rīka izstrādes procesa uzraudzībai ar SIA "Ernst & Young Baltic" tika noslēgts par mazāku summu kā sākotnēji bija plānots. Projekta finanšu līdzekļu atlikumu nav iespējams un nepieciešams izmantot, jo līdz projekta īstenošanas beigām (2026. gada 30. jūnijam) netiek plānotas jaunas projekta darbības, kurās investēt atlikušo finansējumu. Papildus, plānojot valsts budžeta finansējumu projekta izdevumu segšanai, netika piesaistīts finansējums 4 128 euro apmērā, kas atbilstoši MK noteikumiem Nr. 374 būtu daļa no valsts budžeta finansējuma PVN izmaksu segšanai. Nepiesaistītais finansējums izveidojās, jo projekta īstenošanas gaitā mainījās projekta ar PVN apliekamo un neapliekamo atbalstāmo darbību īpatsvars. Tādējādi kopējā summa, kas projekta īstenošanas ietvaros veido finansējuma atlikumu ir 504 128 euro, t.sk. AF finansējums 413 223 euro un valsts budžeta finansējums 90 905 euro (86 777 + 4 128).
3) Finanšu ministrija, aktualizējot vadlīnijas Nr. 1.4. "Vadlīnijas Ministru kabineta noteikumu par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu izstrādei Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas periodā", ir pārskatījusi interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nosacījumus attiecībā uz ES fondu projektiem. Ņemot vērā minēto, pēc līdzības nepieciešams pārskatīt MK noteikumos Nr. 374 noteiktos nosacījumus un svītrot 22.2. apakšpunktu, kā arī ietvert jaunu 22.21. apakšpunktu, salāgojot tiesību normas ar citos nozares normatīvajos aktos ietvertajām redakcijām.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz šādus grozījumus MK noteikumos Nr. 374:
1) svītrot Pārvaldi kā Labklājības ministrijas sadarbības partneri projekta īstenošanā un attiecīgi arī kā nacionālās darba grupas pārstāvi. Ņemot vērā projekta īstenošanas laikā konstatētās Pārvaldes datu nodrošināšanas problēmas un Pārvaldes personāla ierobežoto kapacitāti, kā arī to, ka faktiskais darbs (ir notikušas vairākas konsultācijas un sarunas par nepieciešamo funkcionalitāti, kā arī ir iesākta datu un aprēķinu algoritmu izstrāde) pie Pārvaldes moduļa izstrādes projekta ietvaros vēl nav uzsākts un prognozēšanas rīka izstrādes gala termiņš ir jau šā gada 2. decembris, Labklājības ministrija ir piekritusi Pārvaldes lēmumam par atteikšanos no dalības projektā. Tas novērsīs projekta tālākās īstenošanas un savlaicīgas pabeigšanas riskus. Lai arī sākotnēji prognozēšanas rīka arhitektūra tika veidota, ņemot vērā Pārvaldes prasības, tomēr paredzētā papildu funkcija nav izšķiroša Labklājības ministrijas jaunā prognozēšanas rīka pārējo daļu saturam un funkcionalitātei. Līdz ar to atteikšanās no minētās papildu funkcijas iestrādes kopumā neietekmēs projekta mērķa (izstrādāt sociālās nodrošināšanas prognozēšanas rīka informācijas sistēmu (prognozēšanas rīks) valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas, tostarp pensiju sistēmas, ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes, ilgtspējas un efektivitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai) sasniegšanu, proti, netiks apdraudēta vai citādi ietekmēta izstrādājamā sociālās apdrošināšanas prognozēšanas rīka izstrāde. Jāatzīmē arī, ka Pārvaldes dalība projektā sākotnēji netika paredzēta (tā tika iekļauta papildus MK noteikumu Nr. 374 saskaņošanas laikā), tās dalību projektā nenosaka arī AF plāns. Vienlaikus nacionālajā darba grupā, kas nodrošina ar prognozēšanas rīka izstrādi saistīto jautājumu pārvaldību, ir iekļauta Ekonomikas ministrija, tās interešu nodrošināšanai saistībā ar ilgtermiņa prognožu izstrādi;
2) samazināt 3.1.2.2.i. investīcijas finansējumu par prognozēto finanšu atlikuma summu, t.i., AF finansējumu par 413 223 euro un valsts budžeta finansējumu par 90 905 euro. Attiecīgi pēc MK noteikumu Nr. 374 grozījumiem AF finansējums būs 1 150 762 euro un valsts budžeta finansējums – indikatīvi 187 240 euro. Minēto AF finansējumu Labklājības ministrija plāno pārdalīt citām labklājības nozares AF investīcijām, ievērojot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu tematiskās komitejas 2025. gada 28. augusta sēdē pieņemto lēmumu: 1) atļaut ministrijām identificētos atlikumus izmantot savas nozares AF projektu īstenošanai; 2) noteikt, ka par AF atlikumu, kas radušies AF investīcijas ietvaros un sasniedz vismaz 1 milj. euro, izmantošanu turpmāk lemt ES fondu tematiskajā ministru komitejā.
3) redakcionāli precizēt finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera pienākumus attiecībā uz interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nodrošināšanu.
Atbilstoši veiktajiem nosacījumu precizējumiem, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim MK noteikumos Nr. 374 vairs netiks izvirzīti konkrēti nosacījumi (kā tas bija iepriekš 22.2.2. apakšpunktā (parakstīt apliecinājumu par pienākumu ziņot par konstatētiem vai iespējamiem trūkumiem un pārkāpumiem)), bet gan ir sniegta norāde uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) 61. pantu. Nosacījumu izmaiņas nemainīs līdzšinēji finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim noteiktos pienākumus.
1) svītrot Pārvaldi kā Labklājības ministrijas sadarbības partneri projekta īstenošanā un attiecīgi arī kā nacionālās darba grupas pārstāvi. Ņemot vērā projekta īstenošanas laikā konstatētās Pārvaldes datu nodrošināšanas problēmas un Pārvaldes personāla ierobežoto kapacitāti, kā arī to, ka faktiskais darbs (ir notikušas vairākas konsultācijas un sarunas par nepieciešamo funkcionalitāti, kā arī ir iesākta datu un aprēķinu algoritmu izstrāde) pie Pārvaldes moduļa izstrādes projekta ietvaros vēl nav uzsākts un prognozēšanas rīka izstrādes gala termiņš ir jau šā gada 2. decembris, Labklājības ministrija ir piekritusi Pārvaldes lēmumam par atteikšanos no dalības projektā. Tas novērsīs projekta tālākās īstenošanas un savlaicīgas pabeigšanas riskus. Lai arī sākotnēji prognozēšanas rīka arhitektūra tika veidota, ņemot vērā Pārvaldes prasības, tomēr paredzētā papildu funkcija nav izšķiroša Labklājības ministrijas jaunā prognozēšanas rīka pārējo daļu saturam un funkcionalitātei. Līdz ar to atteikšanās no minētās papildu funkcijas iestrādes kopumā neietekmēs projekta mērķa (izstrādāt sociālās nodrošināšanas prognozēšanas rīka informācijas sistēmu (prognozēšanas rīks) valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas, tostarp pensiju sistēmas, ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes, ilgtspējas un efektivitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai) sasniegšanu, proti, netiks apdraudēta vai citādi ietekmēta izstrādājamā sociālās apdrošināšanas prognozēšanas rīka izstrāde. Jāatzīmē arī, ka Pārvaldes dalība projektā sākotnēji netika paredzēta (tā tika iekļauta papildus MK noteikumu Nr. 374 saskaņošanas laikā), tās dalību projektā nenosaka arī AF plāns. Vienlaikus nacionālajā darba grupā, kas nodrošina ar prognozēšanas rīka izstrādi saistīto jautājumu pārvaldību, ir iekļauta Ekonomikas ministrija, tās interešu nodrošināšanai saistībā ar ilgtermiņa prognožu izstrādi;
2) samazināt 3.1.2.2.i. investīcijas finansējumu par prognozēto finanšu atlikuma summu, t.i., AF finansējumu par 413 223 euro un valsts budžeta finansējumu par 90 905 euro. Attiecīgi pēc MK noteikumu Nr. 374 grozījumiem AF finansējums būs 1 150 762 euro un valsts budžeta finansējums – indikatīvi 187 240 euro. Minēto AF finansējumu Labklājības ministrija plāno pārdalīt citām labklājības nozares AF investīcijām, ievērojot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu tematiskās komitejas 2025. gada 28. augusta sēdē pieņemto lēmumu: 1) atļaut ministrijām identificētos atlikumus izmantot savas nozares AF projektu īstenošanai; 2) noteikt, ka par AF atlikumu, kas radušies AF investīcijas ietvaros un sasniedz vismaz 1 milj. euro, izmantošanu turpmāk lemt ES fondu tematiskajā ministru komitejā.
3) redakcionāli precizēt finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera pienākumus attiecībā uz interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas nodrošināšanu.
Atbilstoši veiktajiem nosacījumu precizējumiem, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim MK noteikumos Nr. 374 vairs netiks izvirzīti konkrēti nosacījumi (kā tas bija iepriekš 22.2.2. apakšpunktā (parakstīt apliecinājumu par pienākumu ziņot par konstatētiem vai iespējamiem trūkumiem un pārkāpumiem)), bet gan ir sniegta norāde uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) 61. pantu. Nosacījumu izmaiņas nemainīs līdzšinēji finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim noteiktos pienākumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Noteikumu projektā ierosinātie grozījumi ir finansējuma saņēmēja iniciatīva, kas balstīta uz Pārvaldes vēstuli un projekta iepirkumu līgumu informāciju. Pārvaldes attiekšanās no tālākas līdzdalības Projektā un līdz ar to Pārvaldes kā sadarbības partnera izslēgšana no MK noteikumiem Nr. 374 situācijā, kad Pārvalde nevar nodrošināt datus un tai ir ierobežota personāla kapacitāte, samazinās risku izstrādāt prognozēšanas rīku noteiktajā termiņā. Savukārt 3.1.2.2.i. investīcijas finansējuma samazināšana negatīvi neietekmēs projekta mērķa sasniegšanu. Attiecīgi MK noteikumu Nr. 374 grozījumiem nav negatīvas ietekmes uz Labklājības ministriju kā finansējuma saņēmēju. Pārvaldes atteikšanās no tālākas līdzdalības projektā samazinās arī iepirkuma līguma par prognozēšanas rīka izstrādi izmaksas. Pēc prognozēšanas rīka izstrādātāju veikto aprēķinu saskaņošanas, 2025. gada 1. decembrī ir noslēgta vienošanās Nr. 1 pie 2024. gada 2. decembra pakalpojuma līguma Nr. LM2024/34-2-02/87 "Pakalpojuma līgums par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēšanas rīka programmnodrošinājuma izstrādi un ieviešanu", ar kuru sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēšanas rīka programmnodrošinājuma izstrādes un ieviešanas (visas darbības līdz prognozēšanas rīka ieviešanai produkcijā, tajā skaitā visu licenču iegāde no trešajām pusēm, ja piedāvātajam risinājumam tādas nepieciešamas) izmaksas tiek samazinātas par 8 700 euro bez PVN. Minētais ir pamatots ar to, ka iepirkuma līgums nosaka, ka līguma grozījumus var veikt Publisko iepirkumu likuma 61. pantā noteiktajā kārtībā tikai noteiktos gadījumos, tai skaitā, ja Labklājības ministrijai kā pasūtītājam (finansējuma saņēmējam) objektīvu iemeslu dēļ zudusi nepieciešamība pēc visas līgumā minētās programmnodrošinājuma ieviešanas, kā rezultātā samazinās veicamās piegādes vai ieviešanas apjoms, ko drīkst samazināt līdz 20% (divdesmit procentiem), veicot izmaiņas tehniskajā specifikācijā un tehniskajā piedāvājumā. Pārvaldes atteikšanās no līdzdalības projektā ir uzskatāma par objektīvu iemeslu programmnodrošinājuma ieviešanas apjoma samazināšanai. Noteikumu projektā ietvertais 3.1.2.2.i. investīcijai pieejamais finansējums (gan AF, gan valsts budžeta finansējums kopsummā 504 128 euro) jau ietver minētā iepirkuma līguma summas samazinājumu.
Papildus iepirkuma līgumā veiktas izmaiņas attiecībā uz līguma izpildes termiņu, pagarinot to par 25 darbdienām. Minētās termiņa izmaiņas pamatotas ar Pārvaldes atteikšanos no turpmākas līdzdalības Labklājības ministrijas īstenotajā projektā, kas iepirkuma līguma izpildītājam ir radījusi nepieciešamību no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ pārplānot prognozēšanas rīka izstrādes posmus. Saskaņā ar iepirkuma līguma nosacījumiem būtiski iepirkuma grozījumi ir veicami Publisko iepirkumu likuma 61. pantā noteiktajā kārtībā noteiktos gadījumos. Attiecīgi iepirkuma līguma 10.11.3. un 10.11.4. apakšpunkts paredz, ka būtiskus iepirkuma līguma grozījumus var veikt, ja: 1) Labklājības ministrijai kā pasūtītājam objektīvu iemeslu dēļ zudusi nepieciešamība pēc visas iepirkuma līgumā minētās Programmnodrošinājuma ieviešanas, kā rezultātā samazinās veicamās piegādes vai ieviešanas apjoms un to drīkst samazināt līdz 20 procentiem; 2) ja no līgumslēdzējpusēm neatkarīgu un objektīvu apstākļu dēļ iepirkumu līgumu nav iespējams izpildīt noteiktajā termiņā vai apjomā un šādā gadījumā iepirkuma līguma izpildi var pagarināt uz termiņu, kādā pastāv konkrētie apstākļi. Tā kā Pārvaldes atteikšanās no dalības Labklājības ministrijas īstenotajā projektā ir no abām iepirkuma līguma pusēm neatkarīgi apstākļi, ir iespējams pagarināt iepirkuma izpildes termiņu (līgumslēdzējpuses ir aprēķinājušas, ka pagarinājums ir pamatots par 25 darba dienām), kā arī samazināt iepirkuma līguma apjomu līdz 20 procentiem.
Papildus jāatzīmē, ka saistībā ar Pārvaldes līdzšinējo iesaisti prognozēšanas rīka izstrādē izmaksas nav radušās, jo tehniskajā specifikācijā iekļauto prasību īstenošanā, kuru izpildē tika/būtu jāiesaista Pārvaldes eksperts, vienlaikus tika/tiks iesaistīts arī "priviliģētais lietotājs", kuru pārstāv Labklājības ministrijas darbinieks. Savukārt tās prasības, kuru izpildē ir iesaistīts tikai Pārvaldes eksperts, nerada finanšu ietekmi, jo:
- prasību "LS-AUT Lietotāja autentificēšanās sistēmā" realizēja Labklājības ministrijas administrators;
- prasības "CSP aprēķinu rezultātu nodošana EK" izstrāde vēl nav uzsākta;
- prasības "Uzkrāto pensiju tiesību saistību novērtējums (CSP) " izstrāde vēl nav uzsākta.
Ņemot vērā Pārvaldes atteikšanos sadarboties projekta īstenošanā, finansējuma saņēmējs atbilstoši MK noteikumu Nr. 374 24. punktā noteiktajā kārtībā iniciēs 3.1.2.2.i. investīcijas projekta grozījumus, samazinot projektam pieejamo finansējumu un precizējot gan projektam pieejamo finansējumu (AF un valsts budžeta finansējumu), gan izslēdzot Pārvaldi kā projekta sadarbības partneri.
Pēc finansējuma saņēmēja ierosināto projekta grozījumu apstiprināšanas Labklājības ministrija kā nozares ministrija veiks grozījumus 2022. gada 15. septembra rīkojumā "Par 3.1.2.2.i. investīcijas "Prognozēšanas rīka izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai" projekta īstenošanu", samazinot 3.1.2.2.i. investīcijas projekta pieejamo finansējumu.
Papildus iepirkuma līgumā veiktas izmaiņas attiecībā uz līguma izpildes termiņu, pagarinot to par 25 darbdienām. Minētās termiņa izmaiņas pamatotas ar Pārvaldes atteikšanos no turpmākas līdzdalības Labklājības ministrijas īstenotajā projektā, kas iepirkuma līguma izpildītājam ir radījusi nepieciešamību no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ pārplānot prognozēšanas rīka izstrādes posmus. Saskaņā ar iepirkuma līguma nosacījumiem būtiski iepirkuma grozījumi ir veicami Publisko iepirkumu likuma 61. pantā noteiktajā kārtībā noteiktos gadījumos. Attiecīgi iepirkuma līguma 10.11.3. un 10.11.4. apakšpunkts paredz, ka būtiskus iepirkuma līguma grozījumus var veikt, ja: 1) Labklājības ministrijai kā pasūtītājam objektīvu iemeslu dēļ zudusi nepieciešamība pēc visas iepirkuma līgumā minētās Programmnodrošinājuma ieviešanas, kā rezultātā samazinās veicamās piegādes vai ieviešanas apjoms un to drīkst samazināt līdz 20 procentiem; 2) ja no līgumslēdzējpusēm neatkarīgu un objektīvu apstākļu dēļ iepirkumu līgumu nav iespējams izpildīt noteiktajā termiņā vai apjomā un šādā gadījumā iepirkuma līguma izpildi var pagarināt uz termiņu, kādā pastāv konkrētie apstākļi. Tā kā Pārvaldes atteikšanās no dalības Labklājības ministrijas īstenotajā projektā ir no abām iepirkuma līguma pusēm neatkarīgi apstākļi, ir iespējams pagarināt iepirkuma izpildes termiņu (līgumslēdzējpuses ir aprēķinājušas, ka pagarinājums ir pamatots par 25 darba dienām), kā arī samazināt iepirkuma līguma apjomu līdz 20 procentiem.
Papildus jāatzīmē, ka saistībā ar Pārvaldes līdzšinējo iesaisti prognozēšanas rīka izstrādē izmaksas nav radušās, jo tehniskajā specifikācijā iekļauto prasību īstenošanā, kuru izpildē tika/būtu jāiesaista Pārvaldes eksperts, vienlaikus tika/tiks iesaistīts arī "priviliģētais lietotājs", kuru pārstāv Labklājības ministrijas darbinieks. Savukārt tās prasības, kuru izpildē ir iesaistīts tikai Pārvaldes eksperts, nerada finanšu ietekmi, jo:
- prasību "LS-AUT Lietotāja autentificēšanās sistēmā" realizēja Labklājības ministrijas administrators;
- prasības "CSP aprēķinu rezultātu nodošana EK" izstrāde vēl nav uzsākta;
- prasības "Uzkrāto pensiju tiesību saistību novērtējums (CSP) " izstrāde vēl nav uzsākta.
Ņemot vērā Pārvaldes atteikšanos sadarboties projekta īstenošanā, finansējuma saņēmējs atbilstoši MK noteikumu Nr. 374 24. punktā noteiktajā kārtībā iniciēs 3.1.2.2.i. investīcijas projekta grozījumus, samazinot projektam pieejamo finansējumu un precizējot gan projektam pieejamo finansējumu (AF un valsts budžeta finansējumu), gan izslēdzot Pārvaldi kā projekta sadarbības partneri.
Pēc finansējuma saņēmēja ierosināto projekta grozījumu apstiprināšanas Labklājības ministrija kā nozares ministrija veiks grozījumus 2022. gada 15. septembra rīkojumā "Par 3.1.2.2.i. investīcijas "Prognozēšanas rīka izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai" projekta īstenošanu", samazinot 3.1.2.2.i. investīcijas projekta pieejamo finansējumu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
675 444
-288 419
486 773
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
675 444
-288 419
486 773
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
799 785
-351 485
582 900
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
799 785
-351 485
582 900
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
-124 341
63 066
-96 127
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
-124 341
63 066
-96 127
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
63 066
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
63 066
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Detalizētā ieņēmumu un izdevumu aprēķina tabulā 2025. un 2026. gadam norādīti dati atbilstoši valsts budžeta programmas 74.06.00 "Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projekti un pasākumi" (turpmāk – valsts budžeta apakšprogramma 74.06.00) ietvaros plānotajam projekta budžetam.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Atbilstoši MK noteikumu Nr. 374 līdzšinēji spēkā esošajai redakcijai 3.1.2.2.i. investīcijas AF attiecināmais finansējums ir 1 563 985 euro, bet pieejamais valsts budžeta finansējums PVN segšanai ir indikatīvi 278 145 euro. Tādējādi kopējais 3.1.2.2.i. investīcijai pieejamais finansējums ir 1 842 130 euro. Finansējuma saņēmējs, izvērtējot prognozējamos izdevumus un ar PVN apliekamo darbību īpatsvaru, projekta izdevumu segšanai paredzējis kopējo finansējumu 1 838 002 euro, t.sk. AF finansējumu 1 563 985 euro un valsts budžeta finansējumu PVN segšanai 274 017 euro (par 4 128 euro mazāk nekā MK noteikumos Nr. 374). Ņemot vērā iepirkuma konkursu rezultātā radušos finanšu atlikumu 3.1.2.2.i. investīcijas AF finansējums tiek samazināts par 413 223 euro, savukārt valsts budžeta finansējums tiek samazināts par 90 905 euro, t.sk. arī par 4 128 euro, kas ir projektam nepiesaistītais valsts budžeta finansējums PVN izmaksu segšanai atbilstoši ar PVN apliekamo un neapliekamo darījumu īpatsvaram.
Tādējādi pēc finansējuma pārdales 3.1.2.2.i. investīcijas kopējais pieejamais finansējums būs 1 338 002 euro, t.sk. AF finansējums 1 150 762 euro un valsts budžeta finansējums PVN segšanai 187 240 euro.
Ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem ieņēmumos valsts pamatbudžeta sadaļā norādīts AF finansējums atbilstoši valsts budžeta apakšprogrammas 74.06.00. ietvaros plānotajiem projekta budžeta ieņēmumiem.
Tādējādi pēc finansējuma pārdales 3.1.2.2.i. investīcijas kopējais pieejamais finansējums būs 1 338 002 euro, t.sk. AF finansējums 1 150 762 euro un valsts budžeta finansējums PVN segšanai 187 240 euro.
Ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem ieņēmumos valsts pamatbudžeta sadaļā norādīts AF finansējums atbilstoši valsts budžeta apakšprogrammas 74.06.00. ietvaros plānotajiem projekta budžeta ieņēmumiem.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Saskaņā ar Valsts kases izpildes datiem 2022.-2024. gadam un plānoto finansējumu saskaņā ar Likumu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" (kopā ar FM rīkojumiem par Apro pārdalēm), kā arī saskaņā ar 2026. gadā plānoto finansējumu likumprojektā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" projekta īstenošanai paredzēti kopējie izdevumi 1 689 487 euro, t.sk. AF finansējums 1 439 181 euro un valsts budžeta finansējums PVN segšanai 250 306 euro. Proti, līdz 2024. gada 31. decembrim 3.1.2.2.i. investīcijas projekta īstenošanai tika izmantoti 306 802 euro, t.sk. AF finansējums 276 964 euro un valsts budžeta finansējums 29 838 euro.
Savukārt turpmākajiem gadiem plānoti izdevumi šādā apmērā:
2025. gadā – 799 785 euro, t.sk. AF finansējums 675 444 euro un valsts budžeta finansējums PVN segšanai 124 341 euro. Minētais valsts budžeta apakšprogrammas 74.06.00. finansējums ir noteikts atbilstoši Finanšu ministrijas 2025. gada 3. jūnija rīkojumam Nr. 1.1-1/12/179 (samazinot sākotnēji plānoto par 80 905 euro) un 2025. gada 16. jūlija rīkojumam Nr. 1.1-1/12/220 (papildus samazinot par 300 000 euro);
2026. gadā – 582 900 euro, t.sk. AF finansējums 486 773 euro un valsts budžeta finansējums PVN segšanai 96 127 euro.
Salīdzinot ar MK noteikumos Nr. 374 noteikto projektam pieejamo finansējumu, šobrīd valsts budžetā neiestrādātais finansējums ir 152 643 euro, t.sk. AF finansējums 124 804 euro un valsts budžeta finansējums PVN segšanai 27 839 euro. Ņemot vērā, ka projekta ietvaros plānoto iepirkumu rezultātā atsevišķi iepirkuma līgumi noslēgti par mazāku summu nekā plānots, ir radies finanšu atlikums, kas veidojas no budžetā neiestrādātā finansējuma un prognozētā finansējuma atlikuma 2025. gada beigās.
Tādējādi 3.1.2.2.i. investīcijas projekta īstenošanai pieejamais finansējums tiek samazināts par finanšu atlikuma summu 504 128 euro (t.sk. AF finansējums 413 223 euro, bet valsts budžeta finansējums PVN segšanai 90 905 euro), kas sastāv no projekta budžetā neiestrādātā 152 643 euro un prognozētā 2025. gada atlikuma 351 485 euro. Ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem izdevumos valsts pamatbudžeta sadaļā norādīts kopsummā gan AF finansējums, gan valsts budžeta finansējums PVN segšanai atbilstoši valsts budžeta apakšprogrammas 74.06.00. ietvaros plānotajiem projekta budžeta izdevumiem.
Finansējuma samazinājums ir attiecināms uz šobrīd valsts budžetā neiestrādāto finansējumu un plānoto finansējuma atlikumu 2025. gadā (finansējums, kas ir iestrādāts 2025. gada budžetā, bet faktiski netiks izlietots).
Kopējais plānotais finansējums projektā pēc veiktā samazinājuma:
Kopējais pieejamais finansējums būs 1 338 002 euro, t.sk. AF finansējums 1 150 762 euro un valsts budžeta finansējums PVN segšanai 187 240 euro:
- līdz 2024. gada 31. decembrim tika izmantoti 306 802 euro, t.sk. AF finansējums 276 964 euro un valsts budžeta finansējums 29 838 euro;
- plānotie izdevumi līdz 2025. gada beigām 448 300 euro, t.sk. AF finansējums 387 025 euro un valsts budžeta finansējums 61 275 euro;
- plānotie izdevumi 2026. gadā – 582 900 euro, t.sk. AF finansējums 486 773 euro un valsts budžeta finansējums PVN segšanai 96 127 euro.
Plānotie izdevumi 2025. gadam un 2026. gadam norādīti indikatīvi, un var mainīties sadalījumā pa gadiem, ņemot vērā līdz 2025. gada beigām plānotos un faktiski veiktos maksājumus, saistībā ar iepirkumu līgumu izpildes gaitu.
Savukārt turpmākajiem gadiem plānoti izdevumi šādā apmērā:
2025. gadā – 799 785 euro, t.sk. AF finansējums 675 444 euro un valsts budžeta finansējums PVN segšanai 124 341 euro. Minētais valsts budžeta apakšprogrammas 74.06.00. finansējums ir noteikts atbilstoši Finanšu ministrijas 2025. gada 3. jūnija rīkojumam Nr. 1.1-1/12/179 (samazinot sākotnēji plānoto par 80 905 euro) un 2025. gada 16. jūlija rīkojumam Nr. 1.1-1/12/220 (papildus samazinot par 300 000 euro);
2026. gadā – 582 900 euro, t.sk. AF finansējums 486 773 euro un valsts budžeta finansējums PVN segšanai 96 127 euro.
Salīdzinot ar MK noteikumos Nr. 374 noteikto projektam pieejamo finansējumu, šobrīd valsts budžetā neiestrādātais finansējums ir 152 643 euro, t.sk. AF finansējums 124 804 euro un valsts budžeta finansējums PVN segšanai 27 839 euro. Ņemot vērā, ka projekta ietvaros plānoto iepirkumu rezultātā atsevišķi iepirkuma līgumi noslēgti par mazāku summu nekā plānots, ir radies finanšu atlikums, kas veidojas no budžetā neiestrādātā finansējuma un prognozētā finansējuma atlikuma 2025. gada beigās.
Tādējādi 3.1.2.2.i. investīcijas projekta īstenošanai pieejamais finansējums tiek samazināts par finanšu atlikuma summu 504 128 euro (t.sk. AF finansējums 413 223 euro, bet valsts budžeta finansējums PVN segšanai 90 905 euro), kas sastāv no projekta budžetā neiestrādātā 152 643 euro un prognozētā 2025. gada atlikuma 351 485 euro. Ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem izdevumos valsts pamatbudžeta sadaļā norādīts kopsummā gan AF finansējums, gan valsts budžeta finansējums PVN segšanai atbilstoši valsts budžeta apakšprogrammas 74.06.00. ietvaros plānotajiem projekta budžeta izdevumiem.
Finansējuma samazinājums ir attiecināms uz šobrīd valsts budžetā neiestrādāto finansējumu un plānoto finansējuma atlikumu 2025. gadā (finansējums, kas ir iestrādāts 2025. gada budžetā, bet faktiski netiks izlietots).
Kopējais plānotais finansējums projektā pēc veiktā samazinājuma:
Kopējais pieejamais finansējums būs 1 338 002 euro, t.sk. AF finansējums 1 150 762 euro un valsts budžeta finansējums PVN segšanai 187 240 euro:
- līdz 2024. gada 31. decembrim tika izmantoti 306 802 euro, t.sk. AF finansējums 276 964 euro un valsts budžeta finansējums 29 838 euro;
- plānotie izdevumi līdz 2025. gada beigām 448 300 euro, t.sk. AF finansējums 387 025 euro un valsts budžeta finansējums 61 275 euro;
- plānotie izdevumi 2026. gadā – 582 900 euro, t.sk. AF finansējums 486 773 euro un valsts budžeta finansējums PVN segšanai 96 127 euro.
Plānotie izdevumi 2025. gadam un 2026. gadam norādīti indikatīvi, un var mainīties sadalījumā pa gadiem, ņemot vērā līdz 2025. gada beigām plānotos un faktiski veiktos maksājumus, saistībā ar iepirkumu līgumu izpildes gaitu.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R2509
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2024/2509 (2024. gada 23. septembris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61.pants
22.2.1 apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekts neparedz tādas izmaiņas, kas negatīvi ietekmētu mērķa grupas personu vai citu sabiedrības grupu vajadzības, bet skar tādus projekta ieviešanas nosacījumus, kas ir saistoši finansējuma saņēmējam un vienam sadarbības partnerim (Pārvaldei) pēc tā iniciatīvas. Attiecīgi sabiedrības līdzdalība netika organizēta.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Centrālā statistikas pārvalde
- Labklājības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Pārvalde neturpinās sadarbību 3.1.2.2.i. investīcijas projektā. Labklājības ministrija kā 3.1.2.2.i. investīcijas projekta finansējuma saņēmējs veiks attiecīgus projekta grozījumus un ierosinās izmaiņas Labklājības ministrijas 2022. gada 15. septembra rīkojumā par projekta īstenošanu.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Noteikumu projekts nemaina investīcijas 3.1.2.2.i. investīcijas sākotnēji identificētās horizontālās ietekmes aspektus.
Pielikumi